Ienākt

Tūrisms, viesmīlība, izklaide

Izklaide un sports Naktsmājas, tūrisms
Ēdināšana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Valsts ir aizmirsusi par tūrisma operatoriem

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca

Nozarei ir nesaprotami, kādēļ tiek noliegts, ka tūrisms ir svarīgs. Mēs to nesaprotam arī kā Latvijas iedzīvotāji. Ļoti daudz kas ir saistīts ar tūrismu – arī pakalpojumu sniedzēji. Ir jau pagājuši 11 mēneši, un valstij nav plāna, ko tūrisma darbinieki darīs. Un, ja valstij nav plāna, un domā, ka uz šejieni neviens nebrauks, tad mums ir jādomā kaut kas cits.
Nozare ir sašutusi tieši par to, ka tā ne tikai noniecienāta, bet pret to izturas, it kā tās nav. Mums ir viesu mājas, gidi, muzeji, uz kuriem tie tūristi iet, koncerti. Liekas, ka ekonomiski valsts dzīvo citā pasaulē.
Ekonomiski šajā ārkārtas situācijā tiek atbalstīts ļoti plašs nozaru loks. Tūrisma operatoru darbība tika aizliegta pagājušā gada martā. Sākumā visi bija ar mieru piemēroties, bet viņš nevarēja strādāt vispār. Lidojumi tika atļauti, šķiet, jūlija sākumā, bet pēc tam bija obligātā pašizolācija un ceļošana kā ceļošana nebija iespējama. Tas nozīmē, ka mums darbība nebija ne augustā, ne septembrī, ne oktobrī. Un tad kad decembrī pieņēma lēmumu, ka tie, kuriem ir kritums no augusta, septembra, oktobra, ka tiem būs atbalsts, tūrisma operatoru nozare tika aizmirsta vēl vienu reizi. Kā no nulles var dabūt vēl mīnus 30 procentus?

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pērn sarucis par 47,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs pagājušajā gadā viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 47,6% salīdzinājumā ar 2019.gadu, veidojot 2,889 miljonus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu samazinājies par 60,9% un bija 1,504 miljoni, bet vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs samazinājies par 16,5% un veidoja 1,385 miljonus.
Kopumā pērn Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,463 miljoni viesu, kas ir par 48,7% mazāk nekā 2019.gadā, tostarp apkalpoto ārvalstu viesu skaits samazinājies par 63,3% un bija 715 tūkstoši, bet apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaists sarucis par 17,6% un veidoja 748 tūkstošus.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2020.gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits bija mazākais pēdējo desmit gadu laikā.
Tostarp statistikas pārvaldē minēja, ka 2020.gada sākumā - janvārī un februārī - viesu skaits palielinājās, savukārt pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas no 12.marta un vēlāk no 9.novembra gan vietējo, gan ārvalstu viesu ceļošanas iespējas samazinājās, tādējādi bija vērojams viesu skaita kritums, salīdzinot ar iepriekšējā gada mēnešiem.
Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas - 178,4 tūkstoši, seko viesi no Igaunijas - 137,4 tūkstoši, no Krievijas - 72,5 tūkstoši, no Somijas - 68,8 tūkstoši, no Vācijas - 53,4 tūkstoši, kā arī no Apvienotās Karalistes - 25,4 tūkstoši.
No ārvalstu viesiem 55,6% jeb 397,3 tūkstoši bija no kaimiņvalstīm - Lietuvas (25%), Igaunijas (19,2%), Krievijas (10,1%) un Baltkrievijas (1,3%).

Lasīt vairāk

02. Divas nedēļas februārī aizliegts bez būtiska iemesla ieceļot Latvijā

No 11.februāra līdz 25.februārim Latvijā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveices un Lielbritānijas drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".
Lai gan jau līdz tam būtiski ierobežota ieceļošana ES, tai skaitā Latvijā, no trešajām valstīm, arī atsevišķajos patlaban noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai ieceļotu Latvijā no šīm valstīm, tam būs jābūt būtiskam iemeslam.
Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā laika posmā faktiski aizliegta jebkāda ieceļošana bez būtiska iemesla Latvijā.
Latvijā drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Šie iemesli ir darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūks, kā arī, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīves vietā vai dotos uz bērēm.
Vienlaikus noteikts terminēts starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no vai uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Portugāli. Pēc ĀM paustā, tās ir valstis, kurās ir augstākā Covid-19 vīrusa celmu ar paaugstinātu izplatīšanās spēju izplatība.
"Ņemot vērā, ka šī pasažieru pārvadājumu atcelšana ir saistīta ar sabiedrības veselības apsvērumiem, ka tā ir terminēta, kā arī faktu, ka personām no minētajām valstīm, ja tām ir neatliekami un būtiski iemesli ieceļot Latvijā, ir iespēja ieceļot, neizmantojot tiešos reisus, šai laikā tiek aizliegti jebkādi regulārie pasažieru pārvadājumi," akcentēja ĀM, norādot, ka vienlaikus ir atļauti pasažieru pārvadājumi ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu un ĀM ierosināti neregulāri pasažieru pārvadājumi repatriācijas nolūkos.

Lasīt vairāk

03. Valsts atbalstam pieteikušies 55% viesmīlības nozares uzņēmumu

Kādam no Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestajiem valsts atbalsta mehānismiem pieteikušies 55% Latvijas viesmīlības nozares uzņēmumu, liecina Vidzemes augstskolas sadarbībā ar Latvijas Restorānu biedrību (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) veiktās aptaujas dati.
Tajā secināts, ka galvenie šķēršļi pabalstu pieteikšanai un saņemšanai ir bijuši valsts izvirzītie kritēriji, neskaidrie noteikumi un birokrātija.
"Uzņēmēju aptauja parāda, ka lēmumpieņēmējiem ir steidzami jāpārskata pašreizējie valsts atbalsta kritēriji un jāpielāgo tos nozares specifikai, piemēram, iekļaujot 2019. un 2020.gadā dibinātus uzņēmumus. Nepieciešams arī būtiski uzlabot komunikāciju starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un uzņēmējiem, paātrināt pieteikumu izskatīšanu un pielietot individuālo pieeju katra konkrēta uzņēmuma situācijas izvērtēšanai," pauda Vidzemes augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors Ilgvars Ābols.
Pēc aptaujas datiem, dīkstāves pabalsts un nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums ir populārākie atbalsta mehānismi, kurus izmantojuši aptaujātie uzņēmumi, proti, tos izmantojuši attiecīgi 62% un 55%. Vienlaikus 39% pieteikušies un saņēmuši apgrozāmo līdzekļu grantu, bet 61% nav pieteikušies vai ir pieteikušies, bet nav saņēmuši grantu, kā galvenās problēmas minot, piemēram, neskaidros noteikumus, atbildes gaidīšanas laiku, birokrātiju, neatbilstošus kritērijus un VID darbinieku neprofesionālismu.
Tajā pašā laikā, neraugoties uz Covid-19 ierobežojumiem, apgrozījuma kritumu un lielo neskaidrību par nākotni, 72% no respondentiem ir gatavi turpināt strādāt nozarē, 5% atbildējuši darbu neturpinās, bet 23% ir pārdomās.
"Kopš novembra, kad Latvijā tika ieviesta ārkārtējā situācija, ir izstrādāti vairāki atbalsta mehānismi gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Vērtēsim, cik efektīvi un pieejami tie ir, taču, mūsuprāt, labākais risinājums būtu definēt pasākumus jeb "drošības protokolu", lai nozare pakāpeniski un cik drīz iespējams, atsāktu strādāt," pauda LVRA prezidents Jānis Naglis.

Lasīt vairāk

04. Lidosta"Rīga" šogad plāno palielināt apkalpot pasažieru skaitu līdz 2,8 miljoniem

"Starptautiskā lidosta "Rīga"" pagājušajā gadā apkalpoja 2,01 miljonu pasažieru, kas ir par 74% mazāk nekā 2019.gadā, bet šogad lidostā plānots apkalpot 2,8 miljonus pasažieru, sacīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
"Jāsaka gan, ka 2020.gada oficiālo statistiku būtiski uzlaboja sasniegtie rezultāti līdz Covid-19 krīzei, jo līdz marta vidum lidostā "Rīga" tika apkalpoti 1,3 miljoni pasažieru kas nozīmē, ka visā pārējā periodā līdz gada beigām - tikai 710 000 pasažieru" teica Odiņa.
Viņa piebilda, ka, piemēram, novembrī un decembrī lidostā ik mēnesi tika apkalpoti vien nedaudz vairāk kā 50 000 pasažieru un šāda tendence saglabājas arī janvārī.
Tāpat lidostas vadītāja norādīja, ka lidostā "Rīga" lielākais pasažieru pārvadātājs pagājušajā gadā joprojām bija Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" (57%), seko Īrijas zemo cenu pārvadātājs "Ryanair" (16%) un Ungārijas zemo cenu lidsabiedrība "Wizz Air" (9%).
Odiņa atzina, ka šobrīd ir sarežģīti prognozēt situāciju nākamajos divos gados, tomēr, pēc pašreizējām prognozēm, 2021.gadā lidostā "Rīga" plānots apkalpot 2,8 miljonus pasažieru.
Tāpat viņa uzsvēra, ka lidostas "Rīga" mērķis ir saglabāt Baltijas lielākā aviācijas mezgla statusu. "Domāju, ka mums izdosies Baltijā saglabāt savas pozīcijas arī nākotnē," sacīja Odiņa.
Lidostā pavēstīja, ka arī pandēmijas laikā lidosta "Rīga" turpināja būt iecienīts tranzīta centrs - 25% no visiem pērn lidostā "Rīga" apkalpotajiem pasažieriem bija transfēra pasažieri. Kopumā 2020.gadā lidostu "Rīga" kā pārsēšanās punktu izmantoja nepilns pusmiljons ceļotāju.
Lidostas "Rīga" populārākie galamērķi Eiropas Savienībā (ES) pērn bija Londona, Oslo, Frankfurte un Helsinki. Neraugoties uz to, ka jau kopš marta vidus ir aizliegti lidojumi uz valstīm ārpus ES, pagājušā gada galamērķu Top5 vietu saglabā arī Maskava, kas pirms pandēmijas bija viens no iecienītākajiem lidojumu maršrutiem.

Lasīt vairāk

05. Viesnīcu atbalsta programmā iedzīvotāju atsaucība neliela

Decembra beigās sāka darboties valsts atbalsta programmā "Atbalsts tūrisma nozares uzņēmumiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai", tomēr iedzīvotāju atsaucība līdz šim ir bijusi neliela.
Uz atbalstu šajā programmā var pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījums vienā mēnesī laika posmā no 2020.gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 30%.
Tāpat atbalstam var pieteikties uzņēmumi, kuru 2020.gada marta vai aprīļa apgrozījums, salīdzinot ar 2019.gada 12 mēnešu vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies laikposmā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 1.martam, ir samazinājies par 30%.
Atbalsta programma paredz, ka viesnīcas varēs saņemt atbalstu operacionālo izmaksu segšanā - četru eiro apmērā par kvadrātmetru un līdzekļus drīkstēs izlietot komunālo pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas un tamlīdzīgas saimnieciskās darbības izdevumiem.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Tūrisms atgūstas vismaz Baltijas robežās

Maija vidū valdība nolēma atjaunot gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus uz Lietuvu un Igauniju. Vienlaikus valdība atļāva rīkot ceļojumus Baltijas robežās. Lēmums īpaši iepriecinošs bija lauku jeb reģionālajiem tūrisma uzņēmējiem. Aptaujas liecina, ka reģionālais un it īpaši piejūras tūrisms tādēļ šo vasaras sezonu ir pārdzīvojis daudz labāk, nekā tika prognozēts pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas.

Nozares neveiksmes

Covid-19 apturēja tūrismu

Līdz ar Covid-19 vīrusa izplatības ierobežojumiem un ārkārtējo situāciju tūrisma nozarei nācās apturēt savu darbību pilnībā. 100% apgrozījuma kritumu cieta lidsabiedrības un tūrisma operatori un aģenti, kam līdzvērtīgu ieņēmumu samazinājumu piedzīvoja arī viesmīlības nozare un citas ar tūrismu saistītas jomas. Līdz ar robežu aizslēgšanu tūrisma operatori un aģenti, lidsabiedrības par saviem līdzekļiem atveda visus Latvijas ceļotājus no ārvalstīm. Lai gan pamazām tika ieviesti atvieglojumi, šis

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Valsts atbalsta tūrisma uzņēmējus

Valdība augustā atbalstīja 70,2 miljonu eiro piešķiršanu Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo un tūrisma uzņēmumu darbinieku algu subsidēšanai. Valdības rīkojumā uzdots Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Ekonomikas ministrijai (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai) finansējumu, kas nepārsniedz 70,2 miljonus eiro. Tostarp 51 miljons eiro paredzēts, lai atbalstītu krīzes skartos nodokļu maksātājus - preču un pakalpojumu eksportētājus -, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība, bet 19,2 miljoni eiro paredzēti, lai atbalstītu tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējus, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība. Tāpat Ministru kabinets jūlijā apstiprināja divas jaunas atbalsta programmas eksportējošajiem un tūrisma nozares uzņēmumiem Covid-19 izraisīto krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai. Eksportējošie un tūrisma nozares uzņēmumi, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, var saņemt atbalstu 25% un 30% apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Maksimālais atbalsts vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai var sasniegt 800 000 eiro.

Pandēmija ierobežo azartspēļu uzņēmumu darbu

Līdz ar pulcēšanās ierobežojumiem Covid-19 pandēmijā ar politiķu lēmumu tika apturēta azartspēļu nozares darbs. Covid-19 izplatības ierobežošanai azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas bija slēgtas no 22. marta līdz 9. jūnijam, bet interaktīvo azartspēļu vietnes nestrādāja no 8. aprīļa līdz 9. jūnijam. Pēc Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem, Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā samazinājušies par 52% salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu un bija 70,424 miljoni eiro.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2019. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Tūrisms, viesmīlība, izklaide rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ALFOR, SIA, Olympic Casino Latvia, SIA, Latvijas Loto, Valsts AS, JOKER LTD, SIA, LIDO, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Izklaide un sports, Naktsmājas, tūrisms, Ēdināšana

Nosaukums   Nozare 2019. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2018. g., %
2019. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ALFOR, SIA
Mārupes nov., Mārupe, Plieņciema iela 12, LV-2167
Spēļu zāles, kazino 80 349 4.24 21 183 26.36% 854
2. Olympic Casino Latvia, SIA
Kronvalda bulvāris 3, Rīga, LV-1010 T. 67892975
Spēļu zāles, kazino 65 728 6.19 23 388 35.58% 923
3. Latvijas Loto, Valsts AS
Rīga, Meistaru iela 19, LV-1050
Loterijas 48 250 18.24 7 296 15.12% 112
4. JOKER LTD, SIA
Katrīnas 12, Rīga, LV-1045 T. 67321251
Spēļu zāles, kazino 46 795 8.21 12 219 26.11% 508
5. LIDO, AS
Ķengaraga 6a, Rīga, LV-1063 T. 67041201
Ēdināšanas uzņēmumi 44 511 6.27 -2 552 -5.73% 1015
6. PREMIER RESTAURANTS LATVIA, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67242319
Ēdināšanas uzņēmumi 44 242 9.21 2 351 5.31% 740
7. TEZ TOUR, SIA
Mārupe, Ziedleju 6, Mārupes n., LV-2167 T. 90006000
Tūrisms un viesnīcu rezervēšana 39 757 28.6 1 270 3.19% 33
8. TT Baltics, SIA
Vienības gatve 109, Rīga, LV-1058 T. 63007772
Tūrisms un viesnīcu rezervēšana 37 059 -2 083 -5.62% 31
9. NOVATOURS, SIA
K.Valdemāra 100, Rīga, LV-1013 T. 67290350
Tūrisms un viesnīcu rezervēšana 35 019 -2.13 335 0.96% 56
10. Mogotel, SIA
Maskavas 240, Rīga, LV-1063 T. 67259918
Viesnīcas 29 437 36.89 575 1.95% 639

Viedokļi

Inga Kavaca
Autors: Inga Kavaca

Tūrisms pilnvērtīgu darbu varētu atsākt nākamā gada aprīlī

Līdz ar atļauju brīvi rīkot tūrisma braucienus uz Covid-19 mazāk skartajām valstīm klienti ārkārtējā situācijā atceltos ceļojumus izvēlējās saglabāt un piekrita vaučeriem. Tūroperatori un aģenti bija gatavi sākt rīkot ceļojumus, taču reāli darbu varēja sākt no jūlija. Iemesls tam ir dīkstāves pabalsts, ko saņem arī jūnijā. Klienti labprāt izmantoja vaučerus, lai ceļojumā varētu doties šogad rudenī vai nākamgad vasaras sezonā. Nauda paliek, un tā netiks iztērēta. Vienlaikus, neskatoties uz to lasīt tālāk

Arnis Vērzemnieks
Autors: Arnis Vērzemnieks

Azartspēļu nozares nākotne ir atkarīga no politiskiem lēmumiem

Covid-19 ierobežošana radīja sekas, ka no 21. marta līdz 9. jūnijam tika slēgtas visas spēļu zāles un interaktīvās azartspēļu vietnes internetā. Tas nozīmē, ka divarpus mēnešu garumā visi nozares uzņēmumi strādāja bez jebkādiem ieņēmumiem. Arī azartspēļu uzņēmumus, tāpat kā jebkuru uzņēmumu, apgrūtināja emocionālā spriedze un neziņa par ierobežojumu ilgumu un vispārējo pandēmijas ietekmi. Tāpat azartspēļu nozare, kā ierasti, bija politisko debašu centrā, un partiju pārstāvji sacentās ar idejām lasīt tālāk