Tirdzniecība

Ir pagājis vairāk nekā gads, kopš Latvijas mazumtirdzniecības tirgū ienākusi “Lidl” mazumtirdzniecības ķēde, tāpat akīvi paplašinās tādi zīmoli kā “Citro”, “SPAR” un kompānijas, kas Latvijā pazīstamas jau gadiem. Par konkurences saasināšanos liecina ne tikai ekspertu un banku analītiķu paustais, bet arī pašu uzņēmumu finanšu gada pārskati, kuros vadība nereti uzver “Lidl” ienākšanu kā vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem tirgus pozīcijas noturēšanai.

Mazajiem pārtikas veikaliem reģionos depozīta iepakojumu sistēma sagadājusi virkni raižu – no smakojošiem taromātiem līdz nespējai uzglabāt visus nodotos iepakojumus. Veikalnieki lēš, ka depozīta sistēmas dēļ vairākkārt nācies pārplānot tirdzniecības zāļu izvietojumu, uz laiku slēgt veikalus, kā arī palielināt pārdevēju slodzi. Lai arī tirgotāji aicinājuši samazināt telpas platību no kuras nepieciešams uzturēt taromātu, atbildīgās iestādes norādījušas, ka to izdarīt nav iespējams.

Gada sākumā sabiedrības uzmanība tika pievērsta zemajām piena iepirkuma cenām, kas izgaismoja arī vairākas neskaidrības par pārtikas cenu veidošanās aspektiem Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Vasaras vidū savukārt liela uzmanība tika pievērsta inflācijai tieši pārtikas sektorā. Lai arī pašreizējās prognozes liecina, ka pārtikas cenas varētu turpināt sarukt, Konkurences padome (KP) atklāj, ka tā sākusi vairākus uzraudzības procesus, lai izvērtētu cenu ietekmējošos aspketus un atšķirības dažādās veikalu ķēdēs. Rezultāti būs pieejami gada beigās.

Lai arī pēdējos gados tirdzniecības nozare varējusi pretendēt uz dažādiem atbalsta mehānismiem, tostarp kompensācijām energoresursu cenu kāpumam vai pandēmijas seku mazināšanai, nozares organizācijas vairākkārt atkārtojušas pārmetumus par dažādu atbalsta pasākumu nepieejamību. Cita starpā 2022.gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur programmai pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 80,586 miljoni eiro. Vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai šajā atbalsta programmā atbalsts piešķirts netika. Reaģējot uz atbalsta piešķiršanas noteikumiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzsvēra, ka valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi, jo atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai. Neskatoties uz LTRK lūgumu noteiktās normas pārkskatīt, atbalsts nozarei nav pieejams arī patlaban.