Pakalpojumi

Pakalpojumi

Industrijas jaunumi

Palielinoties izmaksām par nešķirotu atkritumu apsaimniekošanu, varētu būtiski palielināties šķirošanas aktivitāte

08.08.2022 . Vides pakalpojumu uzņēmuma SIA "Clean R" izpilddirektors Valerijs Stankevičs
Sagaidāms, ka, palielinoties izmaksām par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, varētu būtiski palielināties šķirošanas aktivitāte. Pareiza atkritumu šķirošana ļauj uz pusi samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu, turklāt dod iespēju samazināt atkritumu apsaimniekošanas izdevumus, jo sašķirota vieglā iepakojuma atkritumu izvešana ir bezmaksas, savukārt bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana tiek nodrošināta par samazinātu maksu.

Tendence

Gada panākumi un neveiksmes nozarē

Atkritumus šķirosim vairāk

No šī gada 1. janvāra visās Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībās jāuzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana. Līdz šim atkritumu šķirošana un vākšana tika attiecināta uz plastmasu, papīru, metālu un stiklu u.c. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu no 1. janvāra pieaugušas nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu, kas nozīmē, ka paaugstināsies arī maksa par nešķirotu atkritumu apsaimniekošanu. Tomēr iedzīvotāji un komersanti tāpat kā līdz šim var samazināt savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, tos šķirojot.

Cilvēki turpina piesārņot pludmales

Noslēdzoties kampaņai "Mana jūra", par tīrāko pludmali tika atzīta Abragciema pludmale, bet par netīrāko – Liepājas Karostas pludmale. Kopumā ekspedīcijas laikā uz 100 metriem piekrastē vidēji atrastas 266 atkritumu vienības, sasniedzot jaunu Latvijas piekrastes tīrības antirekordu. Lielākie piesārņotāji joprojām ir dažādi grūti identificējami plastmasas izstrādājumi, kas jau veido 29% no visiem atkritumu veidiem piekrastē, tiem seko plastmasas maisiņi – 12%.

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts uzņēmējiem ir izsmelts

Pēc tam, kad Ministru kabinets jau bija novirzījis divus miljardus eiro uzņēmējdarbības atbalstīšanai ārkārtējās situācijas laikā, vasaras mēnešos nolemts, ka pagaidām neplānos atjaunot dīkstāves pabalstus uzņēmumiem un to darbiniekiem. Šāds lēmums veidoja sašutumu vairākos pakalpojumu industriju uzņēmumos, īpaši domājot par sporta klubiem, kuri vēl nebija atjaunojuši savu darbu pilnībā vai daļēji. Savukārt ministri diskutējuši, ka Covid-19 izplatība no pavasara beigām ir būtiski samazināta un uzņēmējiem bija iespēja atjaunot darbību, savukārt, ja tiks pieņemti jauni ierobežojumi, tad tie būs piemērojami tiem cilvēkiem, kas nebūs vakcinējušies pret vīrusu. Tāpat tika novērots, ka uzņēmumiem ir izdevies gūt peļņu un attīstīt jaunus atzarus darbībai. Līdz ar to bažas par uzņēmējdarbības ierobežošanu atkārtoti tik būtiskā veidā, kā tas bija ārkārtējās situācijas laikā, nevajadzētu būt. Taču tas neizslēdz, ka rudens politiķiem un uzņēmējiem turpināsies ar smagiem lēmumiem.

Frizētavas, kosmetoloģija un fotografēšana beidzot var strādāt

Pēc ilgstoša aizlieguma strādāt Covid-19 pandēmijas radītajās ārkārtējās situācijās, vasaras sākumā Ministru kabinets deva “zaļo gaismu” atjaunot darbību skaistumkopšanas, labsajūtas un fotopakalpojumu sniegšanai. Tajā pašā laikā šo pakalpojumu sniegšanas laikā jāturpina stingri ievērot epidemioloģiskās drošības nosacījumi. Kopš 1. jūnija ir atļauta visu skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšana, ja pakalpojumu sniedzēji ir vakcinēti vai pēdējā pusgada laikā izslimojuši Covid-19, spējot uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Savukārt no 15. jūnija skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji papildu vakcinēšanās vai pārslimošanas faktam var uzrādīt negatīvu testu. Vienlaikus frizieru, manikīru, pedikīru un podologu pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pārejas periods līdz 1. septembrim vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai.

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2021 . gada apgrozījuma

Nr. Nosaukums Nozare Reģist
rācijas
gads
2021. neto
apgrozījums,
tūkst., EUR
Apgrozījuma
izmaiņas,
pret 2020., %
Peļņa 2021,
tūkst., EUR
Renta
bilitāte
Darbinieki
1
TOLMETS, SIA
Hika iela 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 1999 335 123 78.6% 11 658 3.48% 101
2
Clean R, SIA
Vietalvas iela 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 2004 41 001 -0.07% 3 307 8.07% 1 009
3
METALEKSPO, SIA
Rencēnu iela 32, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 1999 62 044 54.02% 1 530 2.47% 33
4
PET Baltija, AS
Aviācijas iela 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 2003 50 667 41.85% 2 170 4.28% 237
5
Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša iela 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 2010 48 084 71.37% 1 854 3.86% 11
6
Getliņi EKO, SIA
Kaudzīšu iela 57, Rumbula, Stopiņu pag., Ropažu nov., LV-2121
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 1997 31 029 12.91% 298 0.96% 119
7
Eco Baltia vide, SIA
Getliņu iela 5, Rumbula, Stopiņu pag., Ropažu nov., LV-2121 T. 67760020
Atkritumu izvešana, konteineru noma 1996 34 185 41.89% 5 999 17.55% 369
8
SANEKSS METĀLS, SIA
Tukuma iela 3 – 12, Rīga, LV-1002 T. 80000104
Metāllūžņi 2017 41 144 71.82% 474 1.15% 12
9
G4S Latvia, AS
Stigu iela 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 1992 18 362 2.91% 238 1.29% 1 230
10
Worldline Latvia, SIA
Rīga, Dzirnavu iela 37 T. 67092555
Identifikācijas dokumenti 1992 14 256 -3.2% 1 794 12.59% 128

Viedokļi

Arnis Vērzemnieks

Covid-19 agresiju pirmie izjuta apsargi

Arnis Vērzemnieks (Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs )
Drošības pakalpojumu nozarē šogad bijis daudz pienākumu saistībā ar Covid-19 ierobežojumu ievērošanu mazumtirdzniecības vietās. Apsargi bija pirmie, kuri izjuta cilvēku agresiju pret aizrādījumiem par Covid-19 ierobežojumu ievērošanu. Šīs profesijas pārstāvjiem regulāri bija jāstrādā paaugstināta stresa apstākļos. Tieši apsargi bija tie darbinieki, kuri veikalos bija atbildīgi par apmeklētāju drošību, tāpēc viņu pienākums bija aicināt cilvēkus ievērot noteikumus un lūgt lietot sejas maskas. Savukārt...
Armands Nikolajevs

Likumdošanā iztrūkst skaidra definējuma par būvniecības atkritumiem

Armands Nikolajevs (Latvijas Atkritumu saimniecību uzņēmumu asociācijas izpilddirektors )
Latvijā nav vienotas izpratnes par darbībām, kas pieļaujamas būvniecības un demontāžas objektos. Būvniecības nozarē pat kontrolējošo iestāžu ekspertu līmenī – pašvaldību būvvalžu, Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) un Valsts vides dienesta (VVD) inspektoru vidū – ir diametrāli pretēja interpretācija par to, kā traktējamas normas būvniecību un demontāžas darbus kontrolējošajos normatīvos. Savs traktējums par normām, kā arī būvniecības un demontāžas objektā pieļaujamajām darbībām ir arī būvniekiem,...