Rūpniecība

Igaunijas investors "Fibenol", kas plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, kā iespējamo ražotnes atrašanās vietu izvēlējies Valmieras industriālo parku. "Fibenol" meitasuzņēmums "Fibenol Latvia" sāks priekšizpētes darbus Valmieras industriālā parka zemes vienībā ar 26 hektāru platību, lai noskaidrotu tās piemērotību biorafinēšanas ražotnes būvniecībai. Ražošana varētu sākties ap 2030.gadu.

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad septiņos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 2% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu. Apstrādes rūpniecībā septiņos mēnešos salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu bija kritums par 4,4%, elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kāpums par 6,8%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 12,8%.

Latvijas rūpniecība lielā mērā ir atkarīga no celtniecības un tai nepieciešamās produkcijas pieprasījuma citās valstīs. Lai gan rūpniecība gada laikā augusi par 1,4%, taču to ir nodrošinājusi enerģētika ar 66% lēcienu, ko savukārt radījis pēkšņs koģenerācijas apjomu kāpums. Galvenā ziņa ir krīzes padziļināšanās apstrādes rūpniecībā, kas sasniegusi antirekordu kopš 2020.gada pavasara, bet pirms tam pēdējo reizi tik mazs sezonāli izlīdzinātais ražošanas apjoms bija 2018.gada aprīlī. Jūlijā ražošanas apjoms bija par 2,1% mazāks nekā pirms mēneša, bet par 6,4% mazāks nekā pirms gada.

Uzņēmumiem pieejams kopumā 75 miljonu eiro finansējums no ES Atveseļošanas fonda, no kuriem aptuveni 46 miljoni eiro ir rezervēti iepriekšējās kārtās uzņēmumu iesniegtajiem projektiem. Programmā uzņēmumiem iespējams piedalīties vairākas reizes, līdz būs iztērēts vienai saistītu uzņēmumu grupai noteiktais atbalsta limits - 1,5 miljoni eiro. Investīcijas var veikt gan ražošanas procesu energoefektivitātē, gan ēkās, turklāt ēkās papildu siltināšanai un inženierkomunikāciju nomaiņai uzņēmumi var veikt arī ieguldījumus zaļajos jumtos, ēku aprīkojuma digitalizācijā, uzlādes aprīkojumā, kā arī aprīkojumā saražotās atjaunojamās enerģijas akumulēšanai.

Par 10% varēs palielināt atbalsta intensitāti programmām un projektiem, kas ietilpst Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas darbības jomā. Iecerēts, ka šīs izmaiņas veicinās ieguldījumu ienākšanu tautsaimniecībā, lai atbalstītu kritiski svarīgu un jaunu stratēģisko tehnoloģiju izstrādi. Grozījumi kļuvuši iespējami, jo izveidota Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma, kuras mērķis ir papildināt dažādas ES programmas un fondus un novirzīt līdz pat 160 miljardiem eiro jaunām investīcijām. Platforma stiprinās svarīgas tehnoloģisko vērtību ķēdes digitālajā ekonomikā, neto nulles emisiju rūpniecību un biotehnoloģijas.