Telekomunikācijas un sakari

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas īsteno platjoslas optiskā tīkla izbūves projektu Latvijas reģionos, saņēmis nepilnus astoņus miljonus eiro no kopumā desmit miljonu eiro ieturētā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Paredzēts, ka LVRTC tuvākajā laikā pilnībā atgūs kopš 2019.gada ieturēto projekta finansējuma daļu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 2022.gadā par elektronisko sakaru pakalpojumiem saņēma 34 galalietotāju sūdzības. Galvenokārt sūdzības un jautājumi bija par rēķiniem, pakalpojumu kvalitāti un līgumiem. Visvairāk sūdzības iesniegtas un jautājumi saņemti par "Bite Latvija", "Tele2" un "Tet" sniegtajiem pakalpojumiem, mazāk par "Latvijas Mobilais Telefons" un "Baltcom". Atsevišķas sūdzības saņemtas arī par citu operatoru sniegtajiem pakalpojumiem.

Mobilo sakaru operatori pauž, ka neatceļot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) frekvenču izsoļu noteikumus un to rezultātus, telekomunikāciju tirgū gaidāma krīze, kas būtiski ierobežos konkurenci, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas tehnoloģisko izaugsmi. "Bite Latvija" iesniedza sūdzību SPRK ar lūgumu atcelt 5G frekvenču izsoļu noteikumus un to rezultātus. Noteikumi paredz, ja uzņēmuma vai tam piederošu uzņēmumu rīcībā jau ir frekvences konkrētajā diapazonā vismaz 100 MHz apmērā, uzņēmums izsolē piedalīties nedrīkst. 5G tehnoloģijas konkurētspējīga ieviešana Latvijā nav iespējama bez ierobežotas 3,6 GHz joslas pieejamības, jo tā ir svarīga, lai palielinātu mobilo tīklu kapacitāti. Turklāt 5G tīklam nozīmīgāko frekvenču skaits ir ierobežots un neviena no citām 5G tehnoloģijas ieviešanai paredzētajām frekvenču joslām nevar aizvietot 3,6 GHz frekvenču joslu.

Latvijas lauku teritorijās par 49,734 miljoniem eiro līdz 2023.gada beigām plānots izbūvēt 2050 kilometru optiskā tīkla, vairāk nekā 250 pieslēguma punktu operatoriem, kā arī pieslēgumus 17 izglītības iestādēm. Platjoslas optiskais tīkls projekta ietvaros tiek būvēts vietās, kur zemā iedzīvotāju blīvuma dēļ elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nevarētu izbūvēt infrastruktūru, jo šāda izbūve būtu finansiāli nerentabla. Sakaru infrastruktūra ir tikpat nozīmīga kā ceļu vai medicīnas iestāžu pieejamība ikvienam neatkarīgi no dzīves vietas. Stiprinot sakaru infrastruktūru, Latvija veido priekšnosacījumus visu tautsaimniecības jomu digitālās transformācijas tempu kāpināšanai. Sagaidāms, ka arī turpmāk palielināsies pieprasījums pēc jaudīgiem interneta pakalpojumiem visā Latvijas teritorijā.