Pārtikas un dzērienu ražošana

No septembra pārtikas tirdzniecības vietās ir jāizvieto norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts. Šādu norāžu mērķis ir vairot patērētāju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītus lēmumus. Pārtikas ražotāji cer, ka šādu norāžu esamība veicinās Latvijā ražotās produkcijas noietu, jo līdz šim pircējiem nereti bija grūtības atšķirt importa preces no vietējām. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tas ļaus arī neatbalstīt agresorvalstis un tajās ražotos produktus.

Konkurences padome pērn vairākās izpētēs secināja, ka vietējiem produktiem Latvijā ir lielāks uzcenojums nekā tiem, kas ievesti no ārvalstīm. Gan lauksaimnieku organizācijas, gan pārtikas ražotāji norāda, ka gada laikā situācija nav mainījusies un uzcenojums vietējiem produktiem joprojām ir ļoti augsts. Pārtikas ražotāji apsver atkārtotu vēršanos pie konkurences uzraugiem pēc palīdzības, kādā veidā var panākt objektīvu un vienādu uzcenojumu vietējiem un importa ražojumiem.

Tā kā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir nobažījusies par kūpinājumu aromatizētāju iespējamo kaitīgumu veselībai, ir pieņemts jauns regulējums par aizliegumu pašreiz lietotos kūpinājumu aromatizētājus izmantot pēc ražotājiem jau izsniegto atļauju beigām, atļaujas nepagarinot. Lai arī regulējums jau stājies spēkā jūnija beigās, Latvija kopā ar dažām citām ES dalībvalstīm kūpināšanas aromatizētāju lietošanai gaļai, pārstrādātām zivīm un zivsaimniecības produktiem, kā arī sieram un siera produktiem ir panākusi garāku pārejas periodu – līdz 2029. gada vidum. Līdz tam būtu jāizstrādā jauni kūpināšanas aromatizētāji, bet, ja tas netiks izdarīts, ražotājiem tiktu ļauts atgriezties pie tradicionālajām kūpināšanas metodēm koksnes dūmos. Tieši kūpināšanas aromatizētāju iespējamā atmešana un atgriešanās pie tradicionālajām kūpināšanas metodēm Eiropas mērogā, visdrīzākais, ir iemesls EK pēkšņajam lēmumam steidzīgi pārskatīt policiklisko aromātisko ogļūdeņražu, tostarp – benzpirēna, maksimālās normas kūpinātās zivīs, turklāt iecerēts tās no jauna ieviest arī kūpinātiem sieriem, kas rada satraukumu gan zivju, gan siera, gan arī gaļas pārstrādes uzņēmumos.

No līdzfinansējuma dalībai starptautiskās lauksaimniecības un pārtikas izstādēs ārvalstīs 300 000 eiro novirzīti kopstendu organizēšanai starptautiskās izstādēs. Finansējums pārvirzīts, jo pārtikas ražotāji vērsušies Zemkopības ministrijā ar lūgumu rast papildu finansējumu kopstendu organizēšanai, uzsverot, ka dalība starptautiskajās izstādēs ir galvenais eksporta veicināšanas veids. Ražotājiem, kas orientēti uz eksportu, dalība izstādēs ir galvenais jaunu klientu iegūšanas avots, bez kura ražotāji nevar pastāvēt.