Meža nozare

Kopējā mežu platība Latvijā turpina nedaudz palielināties. Valsts meža dienesta dati liecina, ka mežaudzēs valdošā koku suga ir priede (33%), kam seko bērzs (30%), egle (19%). Mizgraužu aktivitātes dēļ samazinās egļu platības. Palielinājies ozolu un bērzu īpatsvars, bet vislielākais samazinājums ir osim, kas saistāms ar oša slimībām. Koksnes pieaugums netiek izcirsts, tāpēc kopējā koku krāja turpina palielināties.

Šogad egļu astoņzobu mizgraužu pirmās paaudzes vaboļu lidošanas aktivitāte bijusi lielākā kopš monitoringa programmas uzsākšanas 2014.gadā. Lai pasargātu vērtīgās egļu audzes, Valsts meža dienests apturēja darbus 11 192 cirsmās 19 977 hektāru platībā. Būtiskākie svaigie mizgraužu bojājumi fiksēti Gulbenes, Žīguru un Rēzeknes apkaimēs. Augsta bojājuma pakāpe saglabājas Lubānas mitrājā un Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Jauni postījumi fiksēti Pierīgā un Dienvidkurzemes novadā.

Meža izsoļu sistēmas "E-silva" informācija liecina, ka cenu kritums turpinās visos koksnes tirgus segmentos. Iemesls ir kritums būvniecības apjomos, kas būtiski samazināja nepieciešamību un pieprasījumu pēc dažāda veida būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā. Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Savukārt pēcāk inflācijas pieaugums palielināja cenas būvniecībā, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Arī “Latvijas valsts meži” novērojuši, ka salīdzinot ar pagājušo gadu, mazinājušies apjomi ieguves rūpniecībā, tostarp koksnes un īpaši zāģētās produkcijas ražošanas nozarē. Tāpat 2023.gada pirmajā pusgadā koksnes tirgos bija vērojams arī pieprasījuma kritums. Samazinājušās celulozes un papīra produkcijas realizācijas iespējas, bet enerģētiskās koksnes segmentā pircēju aktivitāte bija nogaidoša.

Eiropas Komisija sākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu antidempinga nodevu apiešanu un Krievijā ražotu bērza saplākšņa produktu nelegālu nonākšanu Eiropas Savienības (ES) tirgū. Viens no iniciatoriem izmeklēšanas sākšanai bija AS "Latvijas finieris", kas kopā ar citiem ES bāzētiem uzņēmumiem un asociācijām, izmeklēšanas gaitā sadarbojas ar komisiju. Izmeklēšana sākusies, jo ir ES uzņēmumiem ir pamatotas aizdomas, ka antidempinga nodevas un sankcijas tiek apietas, izmantojot tirdzniecības ceļus caur Kazahstānu un Turciju. Pēc sankciju ieviešanas Krievijas bērza saplākšņa imports Turcijā ir būtiski pieaudzis, kā arī auguši no Turcijas importētā bērza saplākšņa apjomi ES. Savukārt pieejamie eksporta dati par darījumiem starp Kazahstānu un ES uzrāda, ka kāpj arī Kazahstānas bērza saplākšņa eksports uz ES. Ne Kazahstāna, ne Turcija nekad nav bijušas nozīmīgas bērza saplākšņa ražotājvalstis.