Tūrisms, viesmīlība, izklaide

Lai gan pirmajās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pieprasījums pēc ceļojumiem samazinājās, Latvijas iedzīvotāju interese par ceļojumiem ir atgriezusies. Tūroperatoru darbībā vasaras sākumā bija vērojams pieprasījuma pieaugums pēc atpūtas braucieniem. Vienlaikus iedzīvotāji izrādīja pastiprinātu interesi par lidojuma maršrutu. Tāpat pieprasījums izteiktāk ir vērsts Rietumeiropas virzienā.

Kara sākumā liela daļa tūrisma mītņu pauda gatavību izmitināt Ukrainas bēgļus, cerot uz pašvaldību iesaisti finansējuma nodrošināšanā. Ir pašvaldības, kuras ir noslēgušas līgumus ar tūrisma mītnēm un nosedz izmitināšanas pašizmaksu, bet ir arī pašvaldības, kas to nedara. Tūrisma nozares pārstāvji pauduši viedokli, ka, ja pašvaldības iesaistītu uzņēmējus bēgļu izmitināšanā, kopumā situācija varētu būt labāka - gan bēgļiem, gan uzņēmējiem, tostarp arī tāpēc, ka daļa naktsmītņu bēgļiem varētu nodrošināt, gan dzīvesvietu, gan darbu.

Energoresursu cenas ir ļoti liels izaicinājums visai industrijai. Pieaug ne tikai energoresursu cenas, bet arī pārtikas cenas, kas ļoti tieši ietekmē viesnīcas, kas sniedz arī ēdināšanas pakalpojumus saviem viesiem. Arī darbaspēka izmaksas pieaug. Visi šie trīs komponenti ievērojami paaugstina izmaksas. Šā gada septembrī viesmīlības nozare vēstulē valdības pārstāvjiem aicināja uz noteiktu laiku samazināt PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem, vēršot uzmanību, ka liela daļa uzņēmēju ir smagas izvēles priekšā - turpināt uzņēmējdarbību apkures sezonā ar būtiskiem zaudējumiem vai slēgt uzņēmumus. Vēstulē norādīts, ka uz laiku pazemināta PVN likme atstās fiskāli neitrālu ietekmi uz valsts budžetu, dodot iespēju īstermiņā pastarpināti atbalstīt viesmīlības nozari energoresursu krīzes laikā, kā arī būtiski mazināt ēnu ekonomiku ēdināšanas nozarē. Vienlaikus paredzams, ka valsts atbalsta nepieciešamība nozarei augs.

Tā kā ģeopolitisko apstākļu dēļ ir pieaugušas izmaksas par pārtikas produktiem un energoresursiem, pašvaldības un ēdinātāji jau aizvadītā mācību gada beigās cēla trauksmi, ka ar esošo brīvpusdienām atvēlēto finansējumu nav iespējams nodrošināt bērniem kvalitatīvu un uzturvielām bagātu ēdienu, un no šā gada 1.septembra palielināts finansējums 1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienām, viena bērna ēdināšanai dienā paredzēti 2,15 eiro līdzšinējo 1,42 eiro vietā. Pusi no šīs summas sedz valsts, pusi - pašvaldība. No valsts budžeta 2022.gadam papildus piešķirts 2,1 miljons eiro. Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka no pašvaldībām pārskaitāmās dotācijas par 2022.gada septembri veikts finansējuma ieturējums 486 477 eiro apmērā. Atlikušais papildus finansējums 1,6 miljonu eiro apmērā pieprasīts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.