Enerģētika

Enerģētika

Industrijas jaunumi

Lielajiem uzņēmumiem ir svarīgi līgumus par dabasgāzi noslēgt jau vasarā

09.08.2022 . Uldis Bariss, AS “Conexus Baltic grid” valdes priekšsēdētājs
Lielajiem uzņēmumiem - tirgotājiem un ražotājiem - ir svarīgi līgumus par dabasgāzi noslēgt jau vasarā, negaidot iespējami lētāku cenu tirgū gada vēlākajos mēnešos. Saprotams, ka ir no vienas puses ir ļoti grūti pieņemt lēmumus, jo visi energoresursi, tostarp dabasgāze šajā brīdī ir ļoti dārga, salīdzinot ar to, kādas cenas bija pirms dažiem gadiem vai pat pērn. Taču ir svarīgi, lai par vajadzīgo apjomu līgumi būtu noslēgti. Mēs esam pieraduši dzīvot ar attieksmi, ka par gāzi kāds parūpēsies. Taču...

Tendence

Gada panākumi un neveiksmes nozarē

Pieaug patērētās enerģijas daudzums

Elektroenerģijas patēriņš šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā veidoja 3683 GWh, kas ir par 3,7% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tāpat pirmajā pusgadā šogad pieaudzis arī dabasgāzes patēriņš – pirmajos sešos mēnešos patērētas 7117 Gwh dabasgāzes, kas ir par 17,1% vairāk nekā 2020. gadā. Lai gan energoresursu izmantošanas pieaugums patērētājam var nozīmēt lielākas gala cenas, kopumā tas vēsta par ekonomikas atveseļošanos Covid-19 krīzes apstākļos.

Atkārtoti vērtē, vai Latvija neimportē Baltkrievijā saražotu elektroenerģiju

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pašlaik atkārtoti vērtē, vai pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" no Krievijas neimportē Baltkrievijā saražotu elektroenerģiju. Bažas par Baltkrievijā ražotas elektroenerģijas importu Latvijā un Igaunijā paudis arī Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis, kurš uzskata, ka neizmantot Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā ražotu elektrību ir visu Baltijas valstu drošības jautājums.

Izaicinājumi un atbalsts

Pieaug elektroenerģijas un dabasgāzes cenas

Elektrības un dabasgāzes biržas cenas vasaras mēnešos sasniegušas teju rekordaugstus līmeņus. Piemēram, "Nord Pool" elektroenerģijas vidējā biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā jūlijā bija 88,32 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 2,8 reizēm vairāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī. Tikmēr Vācijas "Gaspool" biržā vidējā dabasgāzes cena jūlijā bija 27,78 eiro par MWh, kas ir par 5,6 reizēm vairāk nekā 2020. gada jūlijā. Kā viens no svarīgākajiem faktoriem kā elektrības, tā dabasgāzes cenu pieaugumam, kas, protams, zināmā mērā vismaz vienā virzienā ir cieši saistīts, jo lielu daļu elektrības ražo, tieši kurinot dabasgāzi, ir ogļskābās gāzes (CO2) emisijas kvotu pieaugums. Pieaugušās cenas biržās ietekmē arī gala patērētāju. Piemēram, AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 1. jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieauga robežās no 25% līdz 43,1%. Tāpat no 1. augusta cena palielināsies arī lielākajam elektroenerģijas tirgotājam Latvijā – "Latvenergo".

Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu piešķirs arī enerģētikas nozares projektiem

Virzoties uz ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu, 57 miljonus eiro paredzēts investēt daudzdzīvokļu māju siltināšanā, bet 23,9 miljonus eiro – energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos valsts sektora ēkās. Tāpat fonda finansējumu 80 miljonu eiro apmērā plānots ieguldīt elektrības augstsprieguma un sadales tīklos, kas nostiprinās elektroapgādes drošumu un kvalitāti. Savukārt uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos paredzēts ieguldīt 120,58 miljonus eiro.

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2021 . gada apgrozījuma

Nr. Nosaukums Nozare Reģist
rācijas
gads
2021. neto
apgrozījums,
tūkst., EUR
Apgrozījuma
izmaiņas,
pret 2020., %
Peļņa 2021,
tūkst., EUR
Renta
bilitāte
Darbinieki
1
Latvenergo, AS
Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, LV-1010 T. 8400
Elektroenerģijas ražošana 1991 592 785 53.73% 79 520 13.41% 1 269
2
Circle K Latvia, SIA
Duntes iela 6, Rīga, LV-1013 T. 67088100
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 1992 461 179 24.78% 9 080 1.97% 837
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2021 līdz 30.04.2022
3
ORLEN Latvija, SIA
Miera iela 2 – 3, Rīga, LV-1001 T. 67103300
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 2003 488 266 56.54% 2 556 0.52% 10
4
NESTE LATVIJA, SIA
Rīga, Bauskas iela 58A T. 66013355
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 1993 386 401 28.51% 9 115 2.36% 63
5
Sadales tīkls, AS
Šmerļa iela 1, Rīga, LV-1006 T. 8403
Elektroenerģijas apgāde 2006 304 454 2.75% 10 429 3.43% 1 784
6
VIRŠI-A, AS
Kalna iela 17, Aizkraukle, Aizkraukles pag., Aizkraukles nov., LV-5101 T. 65133677
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 1995 220 656 28.72% 5 410 2.45% 619
7
Pirmas, SIA
Alīses iela 3, Rīga, LV-1046 T. 67070001
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 2013 223 933 33.94% 2 319 1.04% 62
8
VIADA Baltija, AS
Alīses iela 3, Rīga, LV-1046 T. 67475500
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 2015 212 806 35.26% 774 0.36% 623
9
RĪGAS SILTUMS, AS
Cēsu iela 3A, Rīga, LV-1012 T. 67017359
Siltumapgāde un siltumtīkli 1996 146 451 -3.57% 5 375 3.67% 682
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2020 līdz 30.09.2021
10
Augstsprieguma tīkls, AS
Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073 T. 67728353
Elektroenerģijas apgāde 2001 125 787 -14.63% 54 846 43.6% 534

Viedokļi

Gunārs Valdmanis

Elektroenerģijas cenu pieaugumu veicina CO2 kvotas un hidroresursu krājumi Skandināvijā

Gunārs Valdmanis (Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors )
Viens no galvenajiem cenu dzinuļiem, kas ir veicinājis elektroenerģijas cenas pieaugumu šogad, ir ogļskābās gāzes (CO2) kvotu pieaugums. Proti, tie ir maksājumi par tiesībām izplatīt atmosfērā CO2, sadedzinot kādu oglekli saturošo kurināmo, piemēram, gāzi vai akmeņogles. Šobrīd šim emisiju tirgum pieslēgušies arī finanšu tirgus dalībnieki, tostarp tādi spēlētāji, kas nav saistīti ar elektroenerģijas ražošanu, – bankas, investīciju fondi –, tādējādi tirgū, protams, ir pakāpeniski uzkāpusi aktivitāte,...
Andris Vanags

Vēja enerģijas nozarē Latvijai ir ļoti daudz neizmantota potenciāla

Andris Vanags (Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs )
Eiropas Komisijas priekšlikumi ir ļoti vērtīgi un parāda skaidru ceļu, kā soli pa solim vadīt Eiropas Savienības zaļo kursu un dalībvalstīm veikt pāreju uz zaļāku ekonomiku, turklāt ir izstrādāti vairāki atbalsta mehānismi, lai pārejas periodā un īstermiņā netiktu izjusti zaudējumi vai negatīvi ietekmētas kādas sabiedrības grupas. Arī Latvijai būs jāizstrādā normatīvo aktu bāze, lai sasniegtu Eiropas Klimata aktā ietvertos mērķrādītājus, kas nozīmē, ka būs jārada labvēlīgāka vide zaļās enerģijas...