Viedoklis
Iziešana no reklāmas tirgus nav tukša formalitāte
Latvijas Radio valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša
19.02.2021
Sabiedriskā radio un televīzijas ēters bez reklāmām ir prakse daudzās Eiropas valstīs. Klausītājam un skatītājam tiek dota iespēja fokusēti pievērsties neatkarīgi veidotam saturam, savukārt privātajiem medijiem - iespēja nopelnīt vairāk no reklāmas raidlaika pārdošanas. Latvijā šis tika spriests teju 20 gadu garumā, līdz 2018. gada jūnijā pieņemti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. No tā brīža bija iespēja par sabiedriskajiem medijiem un kultūras jomu atbildīgajiem rūpīgi pētīt un vētīt – kā ‘ēterā bez reklāmām’ tomēr dažus izņēmumus atstāt. Un, kas pats svarīgākais, - kas būs šie izņēmumi? Kas sabiedrības interesēs būtu medijam bez maksas jāreklamē un kurš ir tiesīgs tādu lēmumu pieņemt?
Likuma konstrukcija pasaka: sabiedriskajos medijos var tikt pārraidīti kultūras paziņojumi, ja mediju pārraugs (NEPLP, ar laiku Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jeb SEPLP) konkrētam paziņojumam devis atļauju un tas nesatur komerciāla rakstura informāciju par biļešu cenām, tirdzniecības vietām u.tml. Tālāk jau mediju uzraugs ir noteicis, ka radio un televīzijai ir jāiesniedz saraksts par plānotajiem paziņojumiem ne biežāk kā reizi mēnesī (līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam). Tāpat pateikts, ka akceptu saņems tikai sabiedriski nozīmīgi kultūras pasākumi, kas kalpo sabiedrības interesēm un atbilst sabiedriskā pasūtījuma mērķim.
Igaunijā jau likumā atrunāts, ka sabiedriskajā medijā drīkst izvietot tikai tādus kultūras paziņojumus, kam nav biznesa vei peļņas gūšanas mērķis, kas pieejami publiski un vismaz daļēji tiek atbalstīti no valsts līdzekļiem. Piemēram, privāta producenta organizētu koncertu turneju, ja vien tā nav saņēmusi īpašu valsts atbalstu, reklamēt nevar. Savukārt Lietuvā vienotu vadlīniju nav - teorētiski var tikt atbalstīti informatīvi ziņojumi par koncertiem, izstādēm, gadatirgiem, kino, festivāliem, sacensībām, teātra izrādēm, semināriem, grāmatām u.tml., bet lēmuma pieņemšana ir medija ziņā, reizi nedēļā izvērtējot pieteikumu pēc pieteikuma.
Kā redzams, var visādi. Bet svarīgākais būtu skaidri un argumentēti spēles noteikumi, kur nav vietas subjektīvai interpretācijai vai birokrātiskiem šķēršļiem. Un laukumu tomēr definē likumdevējs un par nozari atbildīgās institūcijas, nevis pats sabiedriskais medijs. Latvijas gadījumā esam nonākuši pat līdz tam, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai – katram sabiedriskajam medijam atsevišķi – uzdots izstrādāt savus kritērijus.
Vai ir kāds uzņēmums, kurš negribētu izmantot bezmaksas reklāmas iespējas sabiedriskajos medijos? Ar ko, piemēram, privāts koncertu organizētājs atšķiras no bioloģiskā lauksaimnieka? Kāpēc popkultūras produkts ir īpašāks par ekoloģiskām zemenēm vai smiltsērkšķu sulu? Pasākumu producenti piesauc konkurences kropļošanu, ļaujot sabiedriskos medijos reklamēt vien sabiedriski nozīmīgus kultūras pasākumus bez komerciāla mērķa. Mērķtiecīgi lobē savas intereses, lai, piemēram, Latvijas Radio kanālu saimē bez maksas uzrunātu teju 800 tūkstošus iedzīvotāju visā Latvijā. Bet ko par to sacītu komerciālās radio stacijas un televīzijas, kurām pasākumu rīkotāji ir pietiekami liela reklāmas ieņēmumu tirgus daļa? Latvijas Radio ieskatā, lēmumu veidotājiem un pieņēmējiem būtu jāspēj redzēt bilde kopumā, rūpīgi izsverot visu pušu argumentāciju un ietekmi uz konkrētām uzņēmējdarbības jomām.
Latvijas Radio galvenais uzdevums ir veidot profesionālu un daudzveidīgu saturu un radīt vietu diskusijām, strādājot visas sabiedrības labā. Es varu apgalvot, ka arī turpmāk mēs stāstīsim saviem klausītājiem par kultūras procesiem un notikumiem Latvijā. Ik dienu tam tiek veltītas daudzas ētera stundas, sākot no atsevišķiem kultūras raidījumiem, līdz pat klasikās mūzikas un kultūras kanālam.
Lasīt vairāk
TOP 5 ZIŅAS
01. Konstatē pussimtu prettiesisku TV programmu izplatītāju internetā
19.02.2021
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pagājušajā gadā 48 mājaslapās konstatējusi prettiesisku televīzijas programmu retranslāciju Latvijas teritorijā. Visām pērn konstatētajām 48 mājaslapām veikts ierobežošanas process atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajam. Pēc NEPLP brīdinājuma saņemšanas, astoņās no minētajām mājaslapām pārtraukta televīzijas programmu prettiesiska izplatīšana, bet 35 mājaslapām atbilstoši likumam ierobežota piekļuve uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Vienlaikus vēl piecos gadījumos ir izteikti brīdinājumi un atbilstoši likumam dots laiks saņemt nepieciešamo retranslācijas atļauju vai arī retranslāciju pārtraukt. Līdz šim konstatētās mājaslapas, kas nelegāli retranslē televīzijas programmas, galvenokārt ir bāzētas Krievijā un Ukrainā un lielākoties prettiesiski pārraidījušas gan Krievijas, gan dažādu Rietumeiropas valstu televīzijas programmas.
Lasīt vairāk
02. Aizliedz retranslēt kanālu "RTR Rossija"
19.02.2021
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) aizliegusi uz gadu Latvijā retranslēt televīzijas kanālu "RTR Rossija". NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš skaidroja, ka lēmums aizliegt "RTR Rossija" uz gadu Latvijas informatīvajā telpā ir samērīgs, jo ir konstatēti četri ļoti nopietni likuma pārkāpumi. NEPLP konstatējusi, ka programmas "Rossija RTR" vairākos raidījumos atspoguļotā informācija nepārprotami pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta 3. un 4. punktu, saskaņā ar kuriem aizliegts mudināt uz naida kurināšanu vai aicināt diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ un aicināt uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu. Viņš piebilda, ka "Rossija RTR" ir Zviedrijā reģistrēta programma, un NEPLP lēmumu pieņēma, veicot Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā noteikto procedūru, informējot "Rossija RTR" pārstāvjus, Eiropas Komisiju un Zviedrijas mediju regulatoru.
Lasīt vairāk
03. Precizē likumu, lai samazinātu nelegālās televīzijas izplatītāju skaitu
19.02.2021
Lai būtiski samazinātu nelegālo Krievijas satelītu izplatību Latvijā un līdz ar to arī nelegālās televīzijas izplatītāju skaitu, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Aizsargāta pakalpojuma likumā. Likumā precizēts tā mērķis, nosakot, ka, šim regulējumam ir jānodrošina aizsargāta pakalpojuma sniedzēja aizsardzība no neatļautas pakalpojuma izmantošanas ne tikai komerciāliem, bet arī personīgiem mērķiem. Līdz šim regulējumā bija noteikts, ka šī aizsardzība ir jānodrošina no neatļautas pakalpojuma izmantošanas tikai komerciāliem mērķiem.
Ar personīgiem mērķiem saprotama prettiesiska sistēmas izmantošana fiziskas personas vajadzībām, tostarp mājsaimniecībām bez mērķa gūt peļņu, bet ar komerciāliem mērķiem - prettiesiskas sistēmas izmantošana ar mērķi gūt ieņēmumus, tai skaitā peļņu. Dati liecina, ka 2018.gadā ap 62 000 mājsaimniecību izmantojušas nelegālo televīzijas apraides nodrošinātāju pakalpojumus, norādījuši likumprojekta autori.
Lasīt vairāk
04. Komercmedijiem ļauj raidīt sabiedrisko mediju saturu
19.02.2021
Ārkārtējās situācijas laikā sabiedrisko mediju veidotās un pārraidītās ziņas, kā arī informatīvi analītiskie raidījumi ir bez atlīdzības pieejami pārraidīšanā komercmedijos, lēma valdība un Saeima. Ārkārtējās situācijas laikā sabiedrisko mediju veidotās un pārraidītās ziņas, kā arī informatīvi analītiskie raidījumi tiks nodoti bezatlīdzības pārraidīšanā komercmedijos. Šāda norma noteikta, veicot grozījumus Ministru kabineta rīkojumā par "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas pieņemts Covid-19 izplatības mazināšanai. Tas darīts, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu, tostarp mazākumtautību auditorijā, un nodrošinātu patiesas un nesagrozītas, aktuālas, vispusīgas informācijas pieejamību Latvijas iedzīvotājiem saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. Šāds risinājums tika ieviests arī Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā pērn.
Lasīt vairāk
05. Pērn skatītākais televīzijas kanāls - TV3
19.02.2021
Latvijā skatītākais televīzijas kanāls 2020.gadā bija TV3, kura konsolidētās skatīšanās laika daļa bija 10,8%, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" dati. Otrs skatītākais kanāls bija LTV1, kura skatīšanās laika daļa bija 10,1%, savukārt trešais skatītākais bija "Pirmais Baltijas kanāls", kura skatīšanās laika daļa bija 7,2%. Tādējādi pērn LTV1 zaudējis populārākā kanāla statusu, ko bija ieguvis 2019.gadā, kad ar 9,6% konsolidēto skatīšanās laika daļu bija pārspējusi TV3, kam 2019.gadā kopumā veltīti 9,5% no kopējā televīzijas skatīšanās laika. "Pirmais Baltijas kanāls ar 8,1% skatīšanās laika daļu bija trešais skatītākais kanāls arī 2019.gadā.
Tikmēr kanālam "RTR Planeta Baltija" 2020.gadā veltīts 7,1% skatīšanās laika daļas, kanālam "NTV Mir Baltic" - 6,4%, kanālam "Ren TV Baltic" - 3,8%, kanālam LTV7 - 3%. Kanāls "TV3 Life" savu darbību sāka pagājušā gada 1.martā, un šim kanālam tā darbības laikā pagājušajā gadā kopumā veltīti 2,8% no kopējā televīzijas skatīšanās laika. Kanāla TV6 skatīšanās laika daļa bija 2,3%, "3+" tika veltīti 2,2%, bet kanālam STV - 1,6%. Tikmēr kanāliem TNT un "RīgaTV 24" 2020.gadā katram veltīti 1,3% kopējā televīzijas skatīšanās laika.
Lasīt vairāk
Tabulā atspoguļoti sekojoši Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits
lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RealWeb Latvia, SIA, Webhelp, SIA, All Media Latvia, SIA, Latvijas Televīzija, SIA, BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dizains, mode, māksla, jaunrade, Elektroniskie mediji, Informatīvie pakalpojumi , Izdevējdarbība, Izglītība, apmācība
Autors: Guntars Līcis
Mediju nozarei ir iespēja atgūties no Covid-19 radītās krīzes, tomēr tas lielā mērā būs atkarīgs no finansiālu instrumentu sniegtas palīdzības, jo tirgus ieņēmumu tam būs par maz. Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, un nav zināms, kas nozari sagaida ziemā, un ne velti pasaulē runā par miljardu ieguldījumiem ekonomikas sildīšanā. Katrā valstī mediju tirgus atšķiras – lielajās valstīs mediji var izdzīvot, ņemot aizdevumus, taču Latvijā ir maza ekonomika un mediji nevar aizņemties naudu, jo lasīt tālāk
Autors: Baiba Liepiņa
Koronavīrusa izraisītā pandēmija radīja apjukumu visās nozarēs – arī medijos un reklāmā. Cilvēki bija mājās, stāvēja arī bizness, kas radīja lielu neziņu par turpmāko darbību. Cilvēki bija piesardzīgi pret saviem izdevumiem, jo nezināja, cik ilgi turpināsies krīzes situācija. Covid-19 laikā mediju organizācijas zaudēja reklāmas kampaņas, un tās vairs nevar kompensēt.
Covid-19 radīja apmēram divu trīs gadu darba ietekmi uz nozari. Šogad tirgum vajadzēja izaugt par 3–5 procentiem, taču pandēmija lasīt tālāk
Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas 
