Ienākt

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Dizains, mode, māksla, jaunrade Elektroniskie mediji
Informatīvie pakalpojumi Izdevējdarbība
Izglītība, apmācība Reklāma, sabiedriskās attiecības

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Iziešana no reklāmas tirgus nav tukša formalitāte

Latvijas Radio valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša

Sabiedriskā radio un televīzijas ēters bez reklāmām ir prakse daudzās Eiropas valstīs. Klausītājam un skatītājam tiek dota iespēja fokusēti pievērsties neatkarīgi veidotam saturam, savukārt privātajiem medijiem - iespēja nopelnīt vairāk no reklāmas raidlaika pārdošanas. Latvijā šis tika spriests teju 20 gadu garumā, līdz 2018. gada jūnijā pieņemti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. No tā brīža bija iespēja par sabiedriskajiem medijiem un kultūras jomu atbildīgajiem rūpīgi pētīt un vētīt – kā ‘ēterā bez reklāmām’ tomēr dažus izņēmumus atstāt. Un, kas pats svarīgākais, - kas būs šie izņēmumi? Kas sabiedrības interesēs būtu medijam bez maksas jāreklamē un kurš ir tiesīgs tādu lēmumu pieņemt?
Likuma konstrukcija pasaka: sabiedriskajos medijos var tikt pārraidīti kultūras paziņojumi, ja mediju pārraugs (NEPLP, ar laiku Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jeb SEPLP) konkrētam paziņojumam devis atļauju un tas nesatur komerciāla rakstura informāciju par biļešu cenām, tirdzniecības vietām u.tml. Tālāk jau mediju uzraugs ir noteicis, ka radio un televīzijai ir jāiesniedz saraksts par plānotajiem paziņojumiem ne biežāk kā reizi mēnesī (līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam). Tāpat pateikts, ka akceptu saņems tikai sabiedriski nozīmīgi kultūras pasākumi, kas kalpo sabiedrības interesēm un atbilst sabiedriskā pasūtījuma mērķim.
Igaunijā jau likumā atrunāts, ka sabiedriskajā medijā drīkst izvietot tikai tādus kultūras paziņojumus, kam nav biznesa vei peļņas gūšanas mērķis, kas pieejami publiski un vismaz daļēji tiek atbalstīti no valsts līdzekļiem. Piemēram, privāta producenta organizētu koncertu turneju, ja vien tā nav saņēmusi īpašu valsts atbalstu, reklamēt nevar. Savukārt Lietuvā vienotu vadlīniju nav - teorētiski var tikt atbalstīti informatīvi ziņojumi par koncertiem, izstādēm, gadatirgiem, kino, festivāliem, sacensībām, teātra izrādēm, semināriem, grāmatām u.tml., bet lēmuma pieņemšana ir medija ziņā, reizi nedēļā izvērtējot pieteikumu pēc pieteikuma.
Kā redzams, var visādi. Bet svarīgākais būtu skaidri un argumentēti spēles noteikumi, kur nav vietas subjektīvai interpretācijai vai birokrātiskiem šķēršļiem. Un laukumu tomēr definē likumdevējs un par nozari atbildīgās institūcijas, nevis pats sabiedriskais medijs. Latvijas gadījumā esam nonākuši pat līdz tam, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai – katram sabiedriskajam medijam atsevišķi – uzdots izstrādāt savus kritērijus.
Vai ir kāds uzņēmums, kurš negribētu izmantot bezmaksas reklāmas iespējas sabiedriskajos medijos? Ar ko, piemēram, privāts koncertu organizētājs atšķiras no bioloģiskā lauksaimnieka? Kāpēc popkultūras produkts ir īpašāks par ekoloģiskām zemenēm vai smiltsērkšķu sulu? Pasākumu producenti piesauc konkurences kropļošanu, ļaujot sabiedriskos medijos reklamēt vien sabiedriski nozīmīgus kultūras pasākumus bez komerciāla mērķa. Mērķtiecīgi lobē savas intereses, lai, piemēram, Latvijas Radio kanālu saimē bez maksas uzrunātu teju 800 tūkstošus iedzīvotāju visā Latvijā. Bet ko par to sacītu komerciālās radio stacijas un televīzijas, kurām pasākumu rīkotāji ir pietiekami liela reklāmas ieņēmumu tirgus daļa? Latvijas Radio ieskatā, lēmumu veidotājiem un pieņēmējiem būtu jāspēj redzēt bilde kopumā, rūpīgi izsverot visu pušu argumentāciju un ietekmi uz konkrētām uzņēmējdarbības jomām.
Latvijas Radio galvenais uzdevums ir veidot profesionālu un daudzveidīgu saturu un radīt vietu diskusijām, strādājot visas sabiedrības labā. Es varu apgalvot, ka arī turpmāk mēs stāstīsim saviem klausītājiem par kultūras procesiem un notikumiem Latvijā. Ik dienu tam tiek veltītas daudzas ētera stundas, sākot no atsevišķiem kultūras raidījumiem, līdz pat klasikās mūzikas un kultūras kanālam.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Konstatē pussimtu prettiesisku TV programmu izplatītāju internetā

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pagājušajā gadā 48 mājaslapās konstatējusi prettiesisku televīzijas programmu retranslāciju Latvijas teritorijā. Visām pērn konstatētajām 48 mājaslapām veikts ierobežošanas process atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajam. Pēc NEPLP brīdinājuma saņemšanas, astoņās no minētajām mājaslapām pārtraukta televīzijas programmu prettiesiska izplatīšana, bet 35 mājaslapām atbilstoši likumam ierobežota piekļuve uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Vienlaikus vēl piecos gadījumos ir izteikti brīdinājumi un atbilstoši likumam dots laiks saņemt nepieciešamo retranslācijas atļauju vai arī retranslāciju pārtraukt. Līdz šim konstatētās mājaslapas, kas nelegāli retranslē televīzijas programmas, galvenokārt ir bāzētas Krievijā un Ukrainā un lielākoties prettiesiski pārraidījušas gan Krievijas, gan dažādu Rietumeiropas valstu televīzijas programmas.

Lasīt vairāk

02. Aizliedz retranslēt kanālu "RTR Rossija"

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) aizliegusi uz gadu Latvijā retranslēt televīzijas kanālu "RTR Rossija". NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš skaidroja, ka lēmums aizliegt "RTR Rossija" uz gadu Latvijas informatīvajā telpā ir samērīgs, jo ir konstatēti četri ļoti nopietni likuma pārkāpumi. NEPLP konstatējusi, ka programmas "Rossija RTR" vairākos raidījumos atspoguļotā informācija nepārprotami pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta 3. un 4. punktu, saskaņā ar kuriem aizliegts mudināt uz naida kurināšanu vai aicināt diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ un aicināt uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu. Viņš piebilda, ka "Rossija RTR" ir Zviedrijā reģistrēta programma, un NEPLP lēmumu pieņēma, veicot Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā noteikto procedūru, informējot "Rossija RTR" pārstāvjus, Eiropas Komisiju un Zviedrijas mediju regulatoru.

Lasīt vairāk

03. Precizē likumu, lai samazinātu nelegālās televīzijas izplatītāju skaitu

Lai būtiski samazinātu nelegālo Krievijas satelītu izplatību Latvijā un līdz ar to arī nelegālās televīzijas izplatītāju skaitu, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Aizsargāta pakalpojuma likumā. Likumā precizēts tā mērķis, nosakot, ka, šim regulējumam ir jānodrošina aizsargāta pakalpojuma sniedzēja aizsardzība no neatļautas pakalpojuma izmantošanas ne tikai komerciāliem, bet arī personīgiem mērķiem. Līdz šim regulējumā bija noteikts, ka šī aizsardzība ir jānodrošina no neatļautas pakalpojuma izmantošanas tikai komerciāliem mērķiem.
Ar personīgiem mērķiem saprotama prettiesiska sistēmas izmantošana fiziskas personas vajadzībām, tostarp mājsaimniecībām bez mērķa gūt peļņu, bet ar komerciāliem mērķiem - prettiesiskas sistēmas izmantošana ar mērķi gūt ieņēmumus, tai skaitā peļņu. Dati liecina, ka 2018.gadā ap 62 000 mājsaimniecību izmantojušas nelegālo televīzijas apraides nodrošinātāju pakalpojumus, norādījuši likumprojekta autori.

Lasīt vairāk

04. Komercmedijiem ļauj raidīt sabiedrisko mediju saturu

Ārkārtējās situācijas laikā sabiedrisko mediju veidotās un pārraidītās ziņas, kā arī informatīvi analītiskie raidījumi ir bez atlīdzības pieejami pārraidīšanā komercmedijos, lēma valdība un Saeima. Ārkārtējās situācijas laikā sabiedrisko mediju veidotās un pārraidītās ziņas, kā arī informatīvi analītiskie raidījumi tiks nodoti bezatlīdzības pārraidīšanā komercmedijos. Šāda norma noteikta, veicot grozījumus Ministru kabineta rīkojumā par "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas pieņemts Covid-19 izplatības mazināšanai. Tas darīts, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu, tostarp mazākumtautību auditorijā, un nodrošinātu patiesas un nesagrozītas, aktuālas, vispusīgas informācijas pieejamību Latvijas iedzīvotājiem saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. Šāds risinājums tika ieviests arī Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā pērn.

Lasīt vairāk

05. Pērn skatītākais televīzijas kanāls - TV3

Latvijā skatītākais televīzijas kanāls 2020.gadā bija TV3, kura konsolidētās skatīšanās laika daļa bija 10,8%, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" dati. Otrs skatītākais kanāls bija LTV1, kura skatīšanās laika daļa bija 10,1%, savukārt trešais skatītākais bija "Pirmais Baltijas kanāls", kura skatīšanās laika daļa bija 7,2%. Tādējādi pērn LTV1 zaudējis populārākā kanāla statusu, ko bija ieguvis 2019.gadā, kad ar 9,6% konsolidēto skatīšanās laika daļu bija pārspējusi TV3, kam 2019.gadā kopumā veltīti 9,5% no kopējā televīzijas skatīšanās laika. "Pirmais Baltijas kanāls ar 8,1% skatīšanās laika daļu bija trešais skatītākais kanāls arī 2019.gadā.
Tikmēr kanālam "RTR Planeta Baltija" 2020.gadā veltīts 7,1% skatīšanās laika daļas, kanālam "NTV Mir Baltic" - 6,4%, kanālam "Ren TV Baltic" - 3,8%, kanālam LTV7 - 3%. Kanāls "TV3 Life" savu darbību sāka pagājušā gada 1.martā, un šim kanālam tā darbības laikā pagājušajā gadā kopumā veltīti 2,8% no kopējā televīzijas skatīšanās laika. Kanāla TV6 skatīšanās laika daļa bija 2,3%, "3+" tika veltīti 2,2%, bet kanālam STV - 1,6%. Tikmēr kanāliem TNT un "RīgaTV 24" 2020.gadā katram veltīti 1,3% kopējā televīzijas skatīšanās laika.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Aktīvāk ierobežo propagandas kanālus

Konstatējot naida kurināšanu TV programmas "Rossija RTR" raidījumā "60 minūtes", Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi programmas ierobežošanas procedūru, solot iespējamu retranslācijas aizliegumu atkārtota pārkāpuma gadījumā. Nedaudz agrāk Latvijā aizliegta arī Krievijas propagandas kanāla “RT” izplatīšana. Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, nosakot, ka televīzijas operatoru pamatpiedāvājumā būs liegts

Nozares neveiksmes

Mediju patēriņš pieaug, bet reklāmas ieņēmumi rūk

Covid-19 pandēmijas sākuma posmā būtiski pieaudzis mediju patēriņš. Vienlaikus Latvijas preses izdevēji, kā arī Reklāmas asociācija brīdināja par dramatisku reklāmas apjoma kritumu, kas sev līdzi nesa arī būtisku ieņēmumu samazinājumu plašsaziņas līdzekļiem. Krīzes sākumā reklāmas ieņēmumi atsevišķos medijos samazinājušies pat par 90%.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Izveidota Latvijas Reģionālo mediju asociācija

Septembrī dibināta jauna Latvija Reģionālo mediju asociācija, kuras valdē ievēlēti pieci locekļi: SIA "Reģionu mediji" pārstāvis Uldis Salmiņš, Undīne Dombovska no AS "Kurzemes radio", Egita Jonāne, kas pārstāv biedrību un portālu "lobs.lv", Viktorija Nečajeva, kas pārstāv SIA "Vietējā", kā arī Ivonna Plaude no SIA "Novadu ziņas", kurai uzticēja arī valdes priekšsēdētājas pienākumus. Organizācija izveidota, apvienojoties septiņu mediju organizāciju pārstāvjiem un patlaban pārstāvot desmit medijus. Tā par savu mērķi ir izvirzījusi nepieciešamību sekmēt neatkarīgu un kvalitatīvu mediju attīstību Latvijas reģionos. Jaunās mediju organizācijas dibinātāji uzsver, ka Latvijas reģionu iedzīvotājiem ir jābūt iespējai saņemt objektīvu, patiesu, aktuālu un kvalitatīvu informāciju par visām norisēm valstī un jo īpaši reģionos, vienlaikus arī sekmējot Latvijas reģionu iedzīvotāju medijpratību. Tāpat organizācija ir gatava veicināt reģionu žurnālistu profesionālo izaugsmi.

Būs ierobežojumi programmu iekļaušanai TV operatoru pamatpiedāvājumā

No nākamā gada vasaras televīzijas (TV) operatoru pamatpiedāvājumā būs liegts iekļaut programmas, attiecībā uz kurām pēdējo trīs gadu laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu. Grozot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, arī noteikts, ka TV programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam pamatpiedāvājumā jānodrošina, ka vismaz 80% no iekļautajām papildu programmām saturam sākotnēji jābūt veidotam kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu oficiālajām valodām.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2019. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RealWeb Latvia, SIA, Webhelp, SIA, All Media Latvia, SIA, Latvijas Televīzija, SIA, BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dizains, mode, māksla, jaunrade, Elektroniskie mediji, Informatīvie pakalpojumi , Izdevējdarbība, Izglītība, apmācība

Nosaukums   Nozare 2019. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2018. g., %
2019. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RealWeb Latvia, SIA
Merķeļa 6-6, Rīga, LV-1050 T. 67969860
Reklāma 30 005 1944.18 -80 -0.27% 9
2. Webhelp, SIA
Skanstes 54a, Rīga, LV-1013 T. 67224437
Informatīvie pakalpojumi 25 265 -9.1 1 283 5.08% 215
3. All Media Latvia, SIA
Dzelzavas 120g-3.st., Rīga, LV-1021 T. 67479100
Televīzija 24 246 30.24 1 253 5.17% 116
4. Latvijas Televīzija, SIA
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1509 T. 67200316
Televīzija 19 533 -0.12 -234 -1.20% 477
5. BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA
Ģertrūdes 12, Rīga, LV-1010 T. 67186735
Reklāma 13 422 -2.49 1 316 9.80% 12
6. Apgāds Zvaigzne ABC, SIA
K.Valdemāra 6, Rīga, LV-1010 T. 67324518
Izdevniecības, apgādi 13 038 0.21 353 2.71% 300
7. Dentsu Aegis Network Latvia, SIA
Brīvības gatve 214b, Rīga, LV-1039 T. 67240204
Reklāma 12 981 9.04 -9 -0.07% 45
8. Inspired, SIA
Tērbatas 30-3.st., Rīga, LV-1011 T. 67830661
Reklāma 10 513 3.15 397 3.78% 41
9. Initiative Latvia, SIA
Ģertrūdes 66-61, Rīga, LV-1009 T. 67099344
Reklāma 10 405 0.4 355 3.41% 23
10. Media House, SIA
Stabu 10, Rīga, LV-1010 T. 67326314
Reklāmas un mediju aģentūras 10 168 16.51 295 2.91% 25

Viedokļi

Guntars Līcis
Autors: Guntars Līcis

Atgūties varēs vien ar finansiālu atbalstu

Mediju nozarei ir iespēja atgūties no Covid-19 radītās krīzes, tomēr tas lielā mērā būs atkarīgs no finansiālu instrumentu sniegtas palīdzības, jo tirgus ieņēmumu tam būs par maz. Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, un nav zināms, kas nozari sagaida ziemā, un ne velti pasaulē runā par miljardu ieguldījumiem ekonomikas sildīšanā. Katrā valstī mediju tirgus atšķiras – lielajās valstīs mediji var izdzīvot, ņemot aizdevumus, taču Latvijā ir maza ekonomika un mediji nevar aizņemties naudu, jo lasīt tālāk

Baiba Liepiņa
Autors: Baiba Liepiņa

Ar pētījumiem vietējie mediji jāparāda kā ietekmīgs reklāmas kanāls

Koronavīrusa izraisītā pandēmija radīja apjukumu visās nozarēs – arī medijos un reklāmā. Cilvēki bija mājās, stāvēja arī bizness, kas radīja lielu neziņu par turpmāko darbību. Cilvēki bija piesardzīgi pret saviem izdevumiem, jo nezināja, cik ilgi turpināsies krīzes situācija. Covid-19 laikā mediju organizācijas zaudēja reklāmas kampaņas, un tās vairs nevar kompensēt. Covid-19 radīja apmēram divu trīs gadu darba ietekmi uz nozari. Šogad tirgum vajadzēja izaugt par 3–5 procentiem, taču pandēmija lasīt tālāk