Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Covid-19 pandēmija mainījusi cilvēku paradumus

“Silvanols” valdes priekšsēdētāja Liene Puriņa

2020.gads ir parādījis, ka nekas nav akmenī cirsts, un mums ir jābūt spējīgiem pielāgoties pārmaiņām pasaulē. 2002.gads globālā mērogā ir aizritējis Covid-19 vīrusa ietekmē, un tas ir skāris ikvienu no mums gan personīgi, gan arī industrijas, tostarp farmāciju.
Pasaules Veselības organizācija ir veikusi pētījumu, un to publicējusi 2021.gada janvārī, kurā teikts, ka dažādiem higiēnas un fiziskās nošķiršanās pasākumiem, kurus īstenojušas valstis globāli, lai samazinātu Covid-19 vīrusa pārnešanu, visticamāk, ir bijusi nozīme gripas vīrusa pārnešanas samazināšanā. Saslimstība ar gripu un gripai līdzīgām slimībām pasaules mērogā ir saglabājusies zemā līmenī, kas ir pielīdzināma vasaras sezonas saslimšanas līmenim.
Covid-19 pandēmijas dēļ būtiski samazinājušies avio reisi starp valstīm, tādējādi ietekmējot izejvielu un izejmateriālu piegādes, kas notiek ar avio pakalpojumiem, un kuriem kvalitātes prasību dēļ nevar tik izvēlētas alternatīvas. Pieaugušās transporta izmaksas ietekmē arī iepirkuma izmaksas un secīgi produkta pašizmaksu. Šī ir īstermiņa ietekme uz saimniecisko darbību Covid-19 dēļ.
Reklāmas kanāli mainās, jo iepriekš izmantotie vides reklāmas kanāli periodā, kad ir mājsēde un cilvēki būtiski mazāk pārvietojās, vairs nav aktuāli, kā arī veikalu cenu kampaņas ir būtiski ierobežotas, jo nevar aicināt cilvēkus doties uz veikalu, jo tas tiek pielīdzināts pulcēšanās aicinājumam. Ir būtiski būt elastīgam un mainīt gan reklāmas kanālus, gan jāattīsta produktu piegādes alternatīvie kanāli, lai produkts ir tur, kur patērētājam tas ir pieejams ērti. Konsultācijai par produktu ir jābūt tur, kur ir patērētājs. Digitalizācijai ir daudz lielāka nozīme nekā pirms pandēmijas. Zāļu piegādi var atļaut uz mājām, bet nepieciešams, lai arī piegādes kanāli nodrošina zāļu piegādes prasības, bet to Baltijā praktiski sūtījumos uz mājām neuzņemas neviena no vadošajām loģistikas kompānijām.
Covid-19 pandēmija kopumā mainījusi arī cilvēku paradumus. No ārstiem un veselības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem esam saņēmuši informāciju, ka cilvēki mazāk vēršas pie ārsta pēc konsultācijas vieglos saslimšanas gadījumos, jo arī pieejamība ārstiem ir ierobežotāka tieši augstā inficēšanās riska dēļ. Tādējādi cilvēki savu vieglo saslimšanas sūdzību apspriešanu ar ārstu atliek un pastāv iespējamība, ka tas nepaliks bez sekām un nākotnē var izvērsties jau nopietnākā saslimšanā.
Jaunu partneru piesaiste vairs nenotiek starptautiskās izstādēs, tirdzniecības misijās, jo Covid-19 pandēmijas laikā visi šie potenciālo klientu piesaistes kanāli ir atcelti un pārcelti uz periodu, kad tiks uzskatīts, ka Covid-19 pandēmijas saslimšana ir kontrolējama.
Tirgus saaukstēšanās produktiem Latvijā vidēji krities par 18%, salīdzinot 2020.gadu ar 2019.gadu. Imunitātes un nervu veselības veicinošo produktu tirgus audzis par 7%, vitamīni un citi veselību veicinoši produkti tirgus audzis par vidēji 17%.
„Silvanols” ir eksperts saaukstēšanās produktu kategorijā un tajā 2020.gadā pieprasījums būtiski kritās. Pieprasījums būtiski audzis imunitātes kategorijā (+37%), nervu veselības kategorijā (+23%) un vitamīnu kategorijā (+ 17%), tomēr atsevišķu kategoriju pieprasījuma kāpums nespēj kompensēt saaukstēšanās kategorijas kritumu visos tirgos vidēji par 20%.
Līdz ar ziņām par vakcīnu pret Covid-19 vīrusa saslimšanu reģistrāciju ir vērojama klientu noskaņojuma uzlabošanās, izrādot arvien lielāku interesi par jauniem sadarbības projektiem un sniedzot prognozes nākamiem periodiem, kas liek secināt, ka atsevišķu produktu kategoriju apgrozījuma kritumi ir īstermiņa.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Latvijā sāk vakcinēšanu pret Covid-19

Latvijā 2020.gada 28.decembrī sākās vakcinēšana pret Covid-19. Sākotnēji vairākos Latvijas slimnīcās izveidotajos vakcinācijas kabinetos tika īstenota brīvprātīga lielo slimnīcu darbinieku vakcinēšana pret Covid-19.
Pirmais cilvēks Latvijā saņēma farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty".
Pirmajā dienā Latvijā pret Covid-19 tika vakcinēti vairāk nekā 500 mediķu - gan ārsti, gan māsas.
Pirmajā dienā vakcinācija tika veikta Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Jelgavas pilsētas slimnīcā, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Vidzemes slimnīcā.

Lasīt vairāk

02. Veselības ministra maiņa

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)2021.gada 5.janvārī izteica neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP).
Skaidrojot demisijas pieprasījumu, Ministru prezidents norādīja, ka Latvija ilgstoši cīnās ar Covid-19 pandēmiju un vienīgais veids, kā atcelt ierobežojumus, atgriezties normālā dzīvē un atsākt mērķtiecīgu virzību uz attīstību, ir iespējami ātra sabiedrības imunizācija.
"Tās pamatā ir jābūt skaidram un sabiedrībai saprotamam vakcīnu pieejamības plānam. Jau kopš otrā pandēmijas viļņa sākuma mēs cīnāmies ar sekām tam, ka tad, kad varējām rīkoties ātri un apsteidzoši, nebija skaidra un saprotama rīcības plāna. Interpretācija un dezinformācija tam ir sekas un mēs visi kā sabiedrība no tā ciešam jau šobrīd. Tā turpināt nevaram," uzsvēra Kariņš.
Viņš arī atzīmēja, ka ikviena diena, kas aizvadīta, nepamatoti kavējot vakcīnu pieejamību iedzīvotājiem, var maksāt kādam veselību vai dzīvību.
Saeima 7.janvārī veselības ministra amatā iecēla Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Lasīt vairāk

03. Nacionālā veselības dienesta direktora amatā apstiprina Āri Kasparānu

Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora amatā Ministru kabinets februāra vidū apstiprināja līdzšinējo Veselības ministrijas (VM) darbinieku Āri Kasparānu.
NVD direktora amata pretendentu vērtēšanas komisija ieteica Kasparānu virzīt iecelšanai amatā, jo komisijas vērtējumā viņš vislabāk atbilda NVD direktora amata aprakstā izvirzītajām prasībām un ar konkursa gaitā gūto vērtējumu apliecinājis savas kompetences un atbilstību amatam.
Iepriekšējais NVD direktors Edgars Labsvīrs amatu nolēma atstāt 2020.gada pavasarī. Viņš savlaicīgi informēja veselības ministri, ka gatavojas pieņemt citus profesionālos izaicinājumus, tomēr kā vienu no iemesliem amata atstāšanai minēja arī publiski paustos pārmetumus par medicīnas masku piegādi.

Lasīt vairāk

04. "Grindeks" akcijas izslēdz no biržas "Nasdaq Riga"

Zāļu ražotāja "Grindeks" akcijas 2021.gada februāra otrajā pusē izslēdza no biržas "Nasdaq Riga".
"Nasdaq Riga" valdes 2020.gada 12.februārī apstiprināja "Grindeks" pieteikumu 9 585 000 uzrādītāju akciju izslēgšanai no "Nasdaq Riga" oficiālā saraksta, par pēdējo akciju kotācijas dienu nosakot 19.februāri.
"Grindeks" akcionāri ārkārtas sapulcē 2020.gada 12.novembrī nolēma izslēgt kompānijas akcijas no "Nasdaq Riga". Tika izteikts akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, kas noslēdzās 2021.gada 22.janvārī. Pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma izpildes SIA "Liplat Holding" rīcībā bija 9 276 522 "Grindeks" akcijas, kas veido 96,78% no kompānijas balsstiesīgo akciju skaita.
"Liplat Holding" piedāvāja atpirkt "Grindeks" akcijas, maksājot 13,59 eiro par akciju. "Liplat Holding" kapitālā Kirovam Lipmanam pieder 43,33%, Filipam Lipmanam - 35% kapitāldaļu, bet Annai Lipmanei - 21,67%.
"Grindeks" akcijas kotēja "Nasdaq Riga" kopš 1998.gada 1.jūnija.

Lasīt vairāk

05. Latvijā 2020.gadā reģistrēti 930 Covid-19 pacientu nāves gadījumi

2020.gadā Latvijā 930 cilvēku nāve bijusi saistīta ar Covid-19, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Tostarp 691 gadījumā Covid-19 ir bijis cilvēku tiešais nāves cēlonis, bet atlikušajos 239 gadījumos Covid-19 bijis nāves iestāšanos veicinošais faktors vai arī cits nozīmīgs stāvoklis.
Analizējot ar Covid-19 infekciju saistītos nāves gadījumus pa vecuma grupām, secināts, ka ir izteikta vecuma faktora ietekme - pieaugot vecumam, pieaug arī letālo gadījumu īpatsvars Covid-19 slimnieku vidū.
2020.gadā 10,5% no visiem nāves gadījumiem reģistrēti Covid-19 pacientiem vecumā līdz 59 gadiem, 14,3% - vecumā no 60 līdz 69 gadiem, 28,2% - vecumā no 70 līdz 79 gadiem, bet 47% - vecumā no 80 gadiem un vairāk.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Turpinās darbs pie Covid-19 vakcīnas izstrādes

Lielie pasaules farmācijas ražošanas milži turpina darbu pie Covid-19 vakcīnas izstrādes, un, visticamāk, vakcīnas plašai sabiedrībai varētu būt pieejamas 2021. gada sākumā. No visām kandidātvakcīnām trešajā klīniskajā izpētes līmenī augustā bija četras. Parādoties Covid-19 vakcīnai, Latvijā to piešķirtu aptuveni 800 000 cilvēku. To vidū ir personas, kurām ir lielāks risks veselībai, saslimstot ar Covid-19.

Nozares neveiksmes

Satversmes tiesa ierosina lietu par 2020. gada budžetā noteikto mediķu algu pieaugumu

Satversmes tiesa pēc tiesībsarga pieteikuma ierosinājusi lietu par 2020. gada budžetā noteiktā mediķu algas pieauguma atbilstību valsts pamatlikumam. Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumi noteic, ka Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts Covid-19 seku mīkstināšanai

Aizsardzības ministrijai un Veselības ministrijai Covid-19 izplatības seku mazināšanai un pārvarēšanai piešķirti kopumā 92,246 miljoni eiro. Aizsardzības ministrijai jeb Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts finansējumu, kas nepārsniedz 45 734 760 eiro, lai saistībā ar ārkārtējo situāciju, kas izsludināta Covid-19 izplatības ierobežošanai, segtu institūciju prioritāro vajadzību sarakstā minēto individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādes un transportēšanas izdevumus. Savukārt Veselības ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti 31 516 243 eiro, tostarp 8 miljoni eiro piešķirti, lai nodrošinātu piemaksas atbildīgo institūciju ārstniecības personām un nodarbinātajiem. Tajā pašā laikā kopumā 14 994 642 eiro piešķirti Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas pamatkapitāla palielināšanai, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu.

Nerimst diskusijas ar nepieciešamību celt atalgojumu ārstiem

Veselības ministrija piedāvā atalgojumu ārstiem celt pakāpeniski, ik gadu palielinot to par 11,5%, līdz 2027. gadā tas sasniegs 3833 eiro pašreizējo 2003 eiro vietā. Vienlaikus tiek piedāvāts ik gadu par 5% celt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu atalgojumu, līdz 2027. gadā tas sasniegs 1096 eiro esošo 766 eiro vietā. Šāda plāna realizācijai, pēc ministrijas aplēsēm, būtu nepieciešams ikgadējs papildu finansējums 70 līdz 75 miljonu eiro apmērā. Atbilstoši Veselības ministrijas plānam jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešana sāktos 2021. gada 1. janvārī, un tā ilgtu divus gadus – līdz 2023. gada 1. janvārim. Taču Jauno ārstu asociācija paziņojusi – ja 2020. gadā mediķu atalgojums netiks palielināts par 30%, nozare gatavosies protestiem.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2019. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, Tamro, SIA, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2019. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2018. g., %
2019. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 190 366 -2.47 18 448 9.69% 211
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67617805
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 151 940 -3.29 3 418 2.25% 1066
3. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 142 203 19.99 -3 582 -2.52% 4468
4. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 138 917 5.96 3 119 2.25% 151
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2019 līdz 31.01.2020
5. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 118 731 13.1 -3 407 -2.87%
6. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 106 775 7.09 21 701 20.32% 736
7. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 104 363 12.2 22 239 21.31% 1258
8. MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu vairumtirdzniecība 96 309 13.09 3 921 4.07% 153
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019 līdz 30.04.2020
9. Kalceks, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083320
Medikamentu ražošana 59 980 35.28 1 320 2.20% 37
10. Novartis Baltics, SIA
Rīga, Gustava Zemgala gatve 76, LV-1039
Medikamentu vairumtirdzniecība 57 014 7.7 3 187 5.59% 107

Viedokļi

Valters Bolevics
Autors: Valters Bolevics

Krīze parādīja nepieciešamību medikamentu aktīvās vielas ražot arī Eiropā

Galvenā problemātika, kuru farmācijas nozarē izcēla globālā pandēmija, bija aktīvās vielas ieguve zāļu ražošanai. Proti, Eiropas ražotāji faktiski nevarēja ražot medikamentus, jo nebija pieejamas aktīvās vielas. Tā kā aktīvās vielas ražo četrās vietās pasaulē - Itālijā, Spānijā, Ķīnā un Indijā -, bija brīži, kad piegādes ķēdes tika pārtrauktas un aktīvo vielu nevarēja saņemt ne no Eiropas valstīm, nedz Āzijas. Ja ražotājiem nebūtu bijušas aktīvo vielu rezerves, kas pietiek īsam laika periodam lasīt tālāk

Jevgēņijs Kalējs
Autors: Jevgēņijs Kalējs

Latvijas veselības nozares pamatproblēmas ir cilvēkresursu trūkums, neatbilstošs atalgojums un neizpildīti solījumi

Ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma līmenis un neefektīva paaudžu nomaiņa ir spilgtākās Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēmas. Patlaban cilvēkresursu problēma skar gan ambulatoro, gan stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus visā Latvijā. Būtisks aspekts, lai mudinātu jauniešus veidot karjeru veselības aprūpes nozarē un saglabātu esošos cilvēkresursus, ir atbilstoša atalgojuma lasīt tālāk