|
Nozares panākumi
Turpinās darbs pie Covid-19 vakcīnas izstrādes Lielie pasaules farmācijas ražošanas milži turpina darbu pie Covid-19 vakcīnas izstrādes, un, visticamāk, vakcīnas plašai sabiedrībai varētu būt pieejamas 2021. gada sākumā. No visām kandidātvakcīnām trešajā klīniskajā izpētes līmenī augustā bija četras. Parādoties Covid-19 vakcīnai, Latvijā to piešķirtu aptuveni 800 000 cilvēku. To vidū ir personas, kurām ir lielāks risks veselībai, saslimstot ar Covid-19.
Nozares neveiksmes
Satversmes tiesa ierosina lietu par 2020. gada budžetā noteikto mediķu algu pieaugumu Satversmes tiesa pēc tiesībsarga pieteikuma ierosinājusi lietu par 2020. gada budžetā noteiktā mediķu algas pieauguma atbilstību valsts pamatlikumam. Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumi noteic, ka Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā.
|
|
|
|
|
|
|
Atbalsts Covid-19 seku mīkstināšanai
Aizsardzības ministrijai un Veselības ministrijai Covid-19 izplatības seku mazināšanai un pārvarēšanai piešķirti kopumā 92,246 miljoni eiro. Aizsardzības ministrijai jeb Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts finansējumu, kas nepārsniedz 45 734 760 eiro, lai saistībā ar ārkārtējo situāciju, kas izsludināta Covid-19 izplatības ierobežošanai, segtu institūciju prioritāro vajadzību sarakstā minēto individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādes un transportēšanas izdevumus. Savukārt Veselības ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti 31 516 243 eiro, tostarp 8 miljoni eiro piešķirti, lai nodrošinātu piemaksas atbildīgo institūciju ārstniecības personām un nodarbinātajiem. Tajā pašā laikā kopumā 14 994 642 eiro piešķirti Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas pamatkapitāla palielināšanai, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu.
Nerimst diskusijas ar nepieciešamību celt atalgojumu ārstiem
Veselības ministrija piedāvā atalgojumu ārstiem celt pakāpeniski, ik gadu palielinot to par 11,5%, līdz 2027. gadā tas sasniegs 3833 eiro pašreizējo 2003 eiro vietā. Vienlaikus tiek piedāvāts ik gadu par 5% celt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu atalgojumu, līdz 2027. gadā tas sasniegs 1096 eiro esošo 766 eiro vietā. Šāda plāna realizācijai, pēc ministrijas aplēsēm, būtu nepieciešams ikgadējs papildu finansējums 70 līdz 75 miljonu eiro apmērā. Atbilstoši Veselības ministrijas plānam jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešana sāktos 2021. gada 1. janvārī, un tā ilgtu divus gadus – līdz 2023. gada 1. janvārim. Taču Jauno ārstu asociācija paziņojusi – ja 2020. gadā mediķu atalgojums netiks palielināts par 30%, nozare gatavosies protestiem.
|
Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits
lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, Tamro, SIA, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe
Autors: Valters Bolevics
Galvenā problemātika, kuru farmācijas nozarē izcēla globālā pandēmija, bija aktīvās vielas ieguve zāļu ražošanai. Proti, Eiropas ražotāji faktiski nevarēja ražot medikamentus, jo nebija pieejamas aktīvās vielas. Tā kā aktīvās vielas ražo četrās vietās pasaulē - Itālijā, Spānijā, Ķīnā un Indijā -, bija brīži, kad piegādes ķēdes tika pārtrauktas un aktīvo vielu nevarēja saņemt ne no Eiropas valstīm, nedz Āzijas. Ja ražotājiem nebūtu bijušas aktīvo vielu rezerves, kas pietiek īsam laika periodam lasīt tālāk
Autors: Jevgēņijs Kalējs
Ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma līmenis un neefektīva paaudžu nomaiņa ir spilgtākās Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēmas. Patlaban cilvēkresursu problēma skar gan ambulatoro, gan stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus visā Latvijā.
Būtisks aspekts, lai mudinātu jauniešus veidot karjeru veselības aprūpes nozarē un saglabātu esošos cilvēkresursus, ir atbilstoša atalgojuma lasīt tālāk
Medicīna un farmācija 
