Ienākt

Būvniecība

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi Būvmateriālu ražošana
Būvmateriālu tirdzniecība Celtniecība un apdare
Ceļu un tiltu būve

Industrijas jaunumi

Viedoklis

"Bonava Latvija" šogad jaunu projektu būvniecībā plāno investēt vairāk nekā 30 miljonus eiro

"Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs "Bonava Latvija" šogad jaunu projektu būvniecībā plāno investēt vairāk nekā 30 miljonus eiro. Pērn uzņēmums klientiem nodevis 388 dzīvokļus, un šogad šo apjomu iecerēts palielināt vismaz par 10%.
Pagājušo gadu noslēdzām ar pārdoto dzīvokļu skaita pieaugumu, neskatoties uz pandēmiju un to, ka principā "izkrita" otrais ceturksnis. Pēc pandēmijas pirmā viļņa bankas nodarbojās ar kredītu pagarināšanu, un gribētāju bija daudz. Vajadzēja pielāgoties jaunajai situācijai, tomēr gadu noslēdzām ar vairāk nekā 10% pieaugumu dzīvokļu pārdošanā, savukārt gatavo dzīvokļu skaita ziņā, ko nodevām klientiem, bija vēl lielāks pieaugums.
Pērn "Bonava Latvija" klientiem nodeva 388 dzīvokļus, savukārt pārdoti tika 319 dzīvokļi. Gada sākumā "Bonava Latvija" plānoja lielāku pieaugumu, taču diemžēl Covid-19 situācijas dēļ tas bija mazāks, nekā cerēts. Tiesa, aizvadītā gada trešais ceturksnis bijis ļoti veiksmīgs - salīdzinājumā ar to pašu laika posmu 2019.gadā pārdoto dzīvokļu skaits pieauga par 117%.
Pagājušā gada nogalē "Bonava Latvija" paziņoja, ka 2021.gadā plānots uzbūvēt ap 1000 dzīvokļu un tas ir gada plāns būvniecībai kopumā. Pagājušajā gadā "Bonava Latvija" sāka apmēram 500 dzīvokļu būvniecību, un arī šogad plāno tādu pašu apjomu. Tas nozīmē, ka gada vidū būvniecības procesā būs apmēram 1000 dzīvokļu.
Esam iecerējuši sākt jaunus projektus un turpināt darbus esošajos. "Krasta kvartālā" domājam par nākamās mājas būvniecības uzsākšanu, sāksim jaunu projektu Imantā, Dumbrāju ielā, tāpat Teikā, Ropažu ielā, būs jauns projekts. "Dreilinga mājās" plānojam nākamās kārtas, turpinām būvēt "Fjordus" Ganību dambī. Būvniecība ir pakārtota sezonālajam ciklam, tādēļ ir svarīgi visus projektus sākt laicīgi. Tādēļ arī šogad gada vidū visos projektos kopumā būs liels darba apjoms.
Neskatoties ne uz ko, vajadzība pēc mājokļiem nav zudusi, banku finansējums jauniem mājokļiem ir pieejams, hipotekārie kredīti ir kļuvuši pieejamāki. 2020.gada beigās bija redzams, ka finansējums mājokļa iegādei ir pieejamāks nekā 2019.gada beigās. Iedzīvotāju ienākumu legalizācija pieaug, un pieaug arī iedzīvotāju skaits, kuriem šis bankas finansējums mājokļu iegādei ir pieejams.
Šogad investīcijās plānoti vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tiesa, to, vai plānus izdosies īstenot, ietekmēs virkne ārējo faktoru, tostarp tas, vai izdosies iegādāties nolūkotos zemes gabalus turpmākajiem projektiem - katru gadu jānopērk noteikts apjoms, lai varētu attīstīties. Investīciju apjoms var būt arī lielāks, viss atkarīgs no tā, cik jāiegulda būvniecībā, cik projektu tiek pabeigts un kad nauda sāk atgriezties.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Būvniecības produkcijas apmēri pērn Latvijā pieauguši par 2,7%

Latvijā būvniecības produkcijas apmēri pagājušajā gadā salīdzināmās cenās, pēc kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 2,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu un faktiskajās cenās bija 2,42 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp ēku būvniecības apmēri minētajā laika periodā pieauguši par 0,9%, kamēr inženierbūvniecības apmēri samazinājušies par 1,5%, bet specializēto būvdarbu apmēri auguši par 8%.
Savukārt 2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada ceturto ceturksni, būvniecības produkcijas apmēri, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājās par 2% un faktiskajās cenās bija 720,3 miljonu eiro apmērā.
Kāpums bija inženierbūvniecībā - par 6,3% un specializētajos būvdarbos - par 4,2%, savukārt ēku būvniecības apmēri saruka par 4,4%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka attiecīgajā periodā produkcijas apmēra pieaugumu inženierbūvniecībā ietekmēja kāpums ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 16,8%. Savukārt būvniecības produkcijas kritums bija pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 8,9%, hidrotehnisko objektu būvniecībā un citur neklasificētā inženierbūvniecībā - par 9,2%.
Specializētajos būvdarbos būvniecības apjoma pieaugums bija tādās jomās kā citi specializētie būvdarbi un būvdarbu pabeigšanas darbi (apmetēju darbi, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi) - attiecīgi par 20,6% un par 7,4%. Savukārt par 1% būvniecības produkcijas apmēri saruka elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgas darbībās un par 7,9% - ēku nojaukšanas un būvlaukuma sagatavošanas darbos.
2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, būvniecības produkcijas apmēri, pēc sezonāli koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauga par 4,4%, tostarp ēku būvniecība - par 1% un inženierbūvniecība - par 19,9%, bet specializētie būvdarbi samazinājās par 1,7%.

Lasīt vairāk

02. BVKB pērn 62% pārbaužu konstatējis lietošanas bīstamību ēkās

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pagājušajā gadā veicis 1006 ēku ekspluatācijas uzraudzības pārbaudes un 62% gadījumu konstatēta lietošanas bīstamība ēkās, informēja BVKB pārstāvji.
Tostarp birojā norādīja, ka nereti ēkās trūkst margu vai brīdinājumu par augstuma starpību, ir nemarķētas stiklotās virsmas vai pastāv fasādes apdares elementu nokrišanas riski.
BVKB minēja, ka arī būvdarbu kontroles jomā joprojām tiek konstatēti tie paši trūkumi, kas iepriekšējos gados - visbiežāk neatbilstības ir saistītas ar būvprojekta izmaiņām, kuras var ietekmēt būves nesošo konstrukciju mehānisko stiprību un stabilitāti.
Lai arī 2020.gadā ir samazinājies BVKB uzraudzībā esošo būvniecības objektu skaits, kopumā novērota pozitīva tendence attiecībā uz būvniecības procesa kvalitāti. Ar mērķi to stimulēt BVKB 2020.gadā izstrādājis vadlīnijas būvdarbu veicēja kvalitātes kontroles sistēmai. Lai celtu būvekspertīzes kvalitāti, sadarbībā ar nozari ir izstrādātas vadlīnijas būvekspertīzes veikšanai.
Lai veicinātu publisku būvju drošību, BVKB ir pārgājis uz sistemātisku objektu pārbaudi, primāri kontrolējot būves ar augstāku risku līmeni. Šim mērķim tiek strādāts pie Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pilnveidošanas, izveidojot "mājas lietu" jeb informācijas krātuvi par katru apsekoto būvi un ieviešot riska algoritmu to tehniskā stāvokļa novērtēšanai. BIS attīstība turpinās arī citos virzienos, piemēram, e-pakalpojumu klāsta paplašināšanā, iespēju radīšanā būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) projektu ievietošanai BIS, īpašnieku apziņošanas sistēmas ieviešanā un būvniecības atkritumu uzskaites procesa izstrādē.

Lasīt vairāk

03. "Schwenk Latvija" šogad Brocēnu cementa rūpnīcā plāno investēt 34 miljonus eiro

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.
Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.
Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.
Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.
Savukārt 60 metrus augstā daudzkambaru silosa ietilpība būs 12 500 tonnu un tajā vienlaikus varēs uzglabāt piecus dažādus cementa tipus, tādējādi būtiski palielinot piegādes kapacitāti un loģistikas plūsmas efektivitāti klientiem Latvijā, Baltijā un Ziemeļeiropā.
Projekts tiek īstenots "Schwenk" Latvijas un Vācijas inženieru vadībā, piesaistot nozares ekspertus Eiropā. Dzirnavu piegādātājs ir Vācijas ražotājs "Christian Pfeiffer Maschinenfabrik GmbH", bet silosa projektēšanas darbus un iekārtu uzstādīšanu nodrošina Vācijas uzņēmums "IBAU Hamburg". Būvuzņēmējs ir Latvijas uzņēmums SIA "Tilts".
Kopumā projektā nodarbināti aptuveni 200 cilvēku no Latvijas un ārvalstīm. Projektēšanas darbi sākti 2019.gada nogalē, īsi pēc "Schwenk" ienākšanas Latvijas tirgū. Dzirnavu un silosa nodošana ekspluatācijā paredzēta 2021.gada nogalē.

Lasīt vairāk

04. "UPB" koncerna apgrozījums pērn provizoriski audzis par 11,3%

Būvniecības un industriālā koncerna "UPB" apgrozījums 2020.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 237 miljoni eiro, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2019.gadā, informēja "UPB" pārstāvji.
Pērn auguši gan būvkonstrukciju ražošanas apmēri un sarežģītība, gan būvniecības projektu skaits un mērogs vietējos un ārvalstu tirgos. Pērn "UPB" grupas attīstībā veiktas arī investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, tostarp sākta jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecība Liepājā.
"Gada sākumā bija liela ārējā neskaidrība, un mums bija jāsagatavojas dažādiem situācijas attīstības scenārijiem, taču kopumā gadu izdevies noslēgt ar rekordaugstu apgrozījumu. 2020.gads "UPB" grupai ir bijis 30 gadu pastāvēšanas vēsturē līdz šim veiksmīgākais, turklāt pēdējo piecu gadu laikā esam apgrozījumu pat dubultojuši," pauda "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.
Viņš skaidroja, ka, neskatoties uz izaicinājumiem darba drošībā, preču un pakalpojumu plūsmas nodrošināšanā un citās jomās, tika realizēti vairāki nozīmīgi projekti gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs. Tāpat arī šobrīd koncerns strādā ar pietiekami apjomīgiem pasūtījumiem, kas ļauj pozitīvi skatīties nākotnē un dod iespēju ar laika rezervi reaģēt uz dažādiem neparedzamiem pavērsieniem.
Kompānijā minēja, ka jau kopš 2020.gada pavasara "UPB" prioritāte ir drošu darba apstākļu nodrošināšana ražotnēs un būvobjektos, kā arī regulāra un droša darbinieku rotācija no būvobjektiem ārvalstīs.
Pēc kompānijā klāstītā, salīdzinoši nozīmīgāku "UPB" grupas apgrozījuma daļu veido būvniecība Latvijā, kas pērn pieaugusi par apmēram 35%. 2020.gada rudenī pabeigts Latvijas tirgū līdz šim lielākais uzbūvētais objekts - tirdzniecības centrs "Sāga", kura platība sasniedz 57 000 kvadrātmetru. "Sāga" ir "UPB" pēc "Design&Build" principa veidots projekts, kas ietver gan projektēšanu, gan būvniecību, turklāt tā īstenošanā piedalījušies vairāk nekā 10 grupas uzņēmumu.

Lasīt vairāk

05. Rīgas dome nolemj likvidēt Rīgas būvvaldi un arhitekta biroju

Rīgas dome nolēmusi likvidēt Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" un Rīgas pilsētas būvvaldi.
Minētās institūcijas plānots likvidēt ar šī gada 31.augustu, no 1.septembra nododot to funkcijas Pilsētas attīstības departamentam.
Departaments būs Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmējs.
Lai šo procesu īstenotu, plānots izveidot Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes likvidācijas komisiju. Par komisijas priekšsēdētāju plānots iecelt Pilsētas attīstības departamenta direktoru, bet par tās locekļiem - iesaistīto institūciju vadītājus, Finanšu departamenta direktoru un Juridiskās pārvaldes vadītāju.
Komisijai arī būs jāveic likvidējamo iestāžu personāla novērtēšana, apzinot, kuriem darbiniekiem tiek nodrošinātas tiesības pāriet darbā uz citām Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijām un ar kuriem ir izbeidzamas darba tiesiskās attiecības.
Plānots noteikt, ka izdevumi, kas saistīti ar likvidācijas procesu nodrošināšanu, sedzami no attiecīgās iestādes līdzekļiem.
Atbildīgajām struktūrām uzdots līdz 1.martam izstrādāt un prezentēt jaunās struktūras stratēģisko vīziju un definēt galvenos risināmos uzdevumus.
Līdz 31.martam plānots definēt kritērijus un sasniedzamos rezultātus, uz kuriem pamatojoties tiks izvērtēta reorganizācijas mērķu sasniegšana trīs un piecu gadu periodā.
Līdz 30.aprīlim plānots izstrādāt departamenta organizatorisko struktūrshēmu, aprakstot katras pārvaldes un nodaļas uzdevumus, izstrādājot un aprakstot procesu organizāciju un iekšējos sadarbības modeļus.
Līdz 31.maijam jābūt detalizēti aprakstītai katras padomes vai komisijas lomai, sastāvam, darba organizācijai un iekšējai komunikācijai.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Noslēgusies Būvniecības informācijas sistēmas projekta pirmā kārta

Noslēgusies Būvniecības valsts kontroles biroja īstenotā projekta "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas (BIS) attīstība" pirmā kārta. Tā rezultātā Latvijā visas ar būvniecību saistītās formalitātes, sākot no ieceres reģistrēšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā, iespējams veikt attālināti. Patlaban BIS pieejami 55 būvniecības e-pakalpojumi un 16 reģistru e-pakalpojumi. Sistēmā iespējams izveidot pilnvarojumus un deleģējumus, kā arī iesniegt visus ar būvniecības procesu saistītos

Nozares neveiksmes

Sadārdzinājies “Rail Baltica” projekts

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz 7 miljardiem eiro. Turklāt pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt. Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Papildu nauda ceļiem Sākotnēji 2020. gadā tika plānoti būvdarbi 101 valsts autoceļu objektā 500 kilometru kopgarumā. Taču 28. aprīlī ar valdības lēmumu ieguldījumiem valsts autoceļos tika piešķirti papildus 75 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Par šiem līdzekļiem plānots atjaunot segumu vēl vairāk nekā 750 kilometru autoceļu. Līdz ar to, pateicoties gan papildu finansējumam, gan būvdarbu izmaksu samazinājumam, šogad kopumā tiks sakārtoti 1250 kilometru valsts autoceļu. Piešķir papildus naudu ēku siltināšanai Kopumā valsts atbalsts pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai sasniedzis 2,1 miljardu eiro. No tiem 35 miljoni eiro paredzēti ēku siltināšanai. Valsts finansiāli atbalstīs arī privātmāju siltināšanu, programma paredzēs portfeļgarantiju nodrošināšanu komercbanku aizdevumiem privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai. Privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanas programmu paredzēts finansēt no valsts energoefektivitātes fonda 355 500 eiro apmērā un divu miljonu eiro apmērā no "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" nenoslogotā rezerves kapitāla. Papildu nauda “Rail Baltica” projektam Eiropas Savienības (ES) Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility - CEF) komiteja nolēmusi piešķirt dzelzceļa projektam "Rail Baltica" Baltijas valstīs vēl 184 miljonus eiro, kurus paredzēts ieguldīt projekta īstenošanā līdz 2024. gadam. Kopā ar nacionālo līdzfinansējumu 15% apmērā "Rail Baltica" projekts Baltijas valstīs iegūs 216 miljonu eiro papildu finansējumu. Kopā ar pašreizējiem līgumiem par grantiem "Rail Baltica" projektam Baltijas valstīs jau nodrošināts 1,2 miljardu eiro finansējums no ES un Baltijas valstu līdzekļiem.

Izaicinājumi nozarē

Būtiski augusi konkurence ceļu būvē Autoceļu būvdarbu iepirkumos šogad ir pieaugusi konkurence, tādējādi sekmējot izmaksu kritumu. Šogad vienā iepirkumā piedalās vidēji 5,5 pretendenti pretstatā 3,6 pretendentiem gadu iepriekš, savukārt izmaksas, salīdzinot ar 2019. gadu, ir samazinājušās par 27%. Būtisko būvdarbu cenu samazinājumu izraisīja gan globālās Covid-19 pandēmijas radītais degvielas cenu kritums, gan konkurences līmenis.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2019. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Būvniecība rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir DEPO DIY, SIA, UPB, AS, Kesko Senukai Latvia, AS, BINDERS, Ceļu būves firma SIA, SCHWENK Latvija, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, Būvmateriālu ražošana, Būvmateriālu tirdzniecība, Celtniecība un apdare, Ceļu un tiltu būve

Nosaukums   Nozare 2019. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2018. g., %
2019. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. DEPO DIY, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 7, Stopiņu p., Ropažu n., LV-2130 T. 67064100
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 249 203 6.53 15 561 6.24% 1744
2. UPB, AS
Dzintaru 17, Liepāja, LV-3401 T. 63427009
Arhitektūra, projektēšana 183 765 9.6 8 734 4.75% 630
3. Kesko Senukai Latvia, AS
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 66778876
Būvmateriālu, būvkonstrukciju vairumtirdzniecība 117 621 29.79 -2 909 -2.47% 707
4. BINDERS, Ceļu būves firma SIA
Katlakalna 11, Rīga, LV-1073 T. 67810579
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 107 625 24.06 6 415 5.96% 477
5. SCHWENK Latvija, SIA
Lielirbes 17a-28, Rīga, LV-1046 T. 67033400
Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 94 459 8.67 36 399 38.53% 364
6. LNK Industries, AS
Skanstes 27, Rīga, LV-1013 T. 67334012
Celtniecības un remonta darbi 89 824 -4.27 6 821 7.59% 100
7. Tirdzniecības nams "Kurši", SIA
Brīvības gatve 301, Rīga, LV-1006 T. 67801858
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 89 676 9.72 2 007 2.24% 621
8. MERKS, SIA
Skanstes 50, Rīga, LV-1013 T. 67373380
Celtniecības un remonta darbi 88 879 -38.46 1 451 1.63% 112
9. Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS
Krustpils 4, Rīga, LV-1073 T. 67249238
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 72 360 -5.27 2 512 3.47% 1293
10. KNAUF, SIA
Saurieši, Daugavas 4, Stopiņu p., Ropažu n., LV-2118 T. 67032999
Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 70 880 7.75 14 343 20.24% 199

Viedokļi

Andris Bērziņš
Autors: Andris Bērziņš

Ceļu būvētāji vēlas zināt, kādus darbus valsts ilgtermiņā pasūtīs

Ceļu un tiltu būves nozari 2020. gadā un divu nākamo gadu valsts budžets ir pazemojis un pametis likteņa varā. Pēc 2020. gada valsts budžeta pieņemšanas jau 1000 kvalificētu būvnieku, no 9000 nozarē strādājušo, ir reģistrēti bezdarbniekos. Ceļinieki vēlas zināt, vai nozares pakalpojumi valstij būs vajadzīgi un tad kādus darbus valsts vismaz vidējā termiņā pasūtīs, lai izlemtu - iegādāties jaunu tehniku, investēt cilvēkos, karjeru saimniecībā utt. Darbs pie jaunā Eiropas Savienības daudzgadu lasīt tālāk

Gints Miķelsons
Autors: Gints Miķelsons

Infrastruktūras attīstības plāns paver iespējas vērienīgai attīstībai

Ekonomikas ministrijas veidotās darba grupas noteiktie trīs virzieni, kuros koncentrēt atbalstu attiecībā uz infrastruktūras attīstības veicināšanu - mājokļu pieejamības veicināšana, biznesa infrastruktūras attīstība eksporta izaugsmei un lielo valsts būvniecības projektu būvniecības plāna izveidošana un īstenošana noteikti palīdzēs atveseļot ekonomiku pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes, tomēr jautājums ir par vērienu un rīcības ātrumu, lai šīs pozitīvās apņemšanās lasīt tālāk