Metodika, pētījums | Labklājība |
Demogrāfija | Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi |
Izkļūšana no Covid-19 bedres prasīs laiku | Eksportā kritums mazāks, nekā baidījāmies |
Turpmākos septiņus gadus nauda būs |
Labklājība





Labklājības ziņā 2019. gads turpināja pozitīvas tendences uzrādot pieaugumu visos Latvijas reģionos. Ir palielinājies vidējo ienākumu līmenis un samazinājies bezdarbs. Bezdarba samazinājumu var lielā mērā izskaidrot gan ar kopējo ekonomiskās aktivitātes pieaugmu gan arī ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazinājumu. Darba spēka pieejamība ir samazinājusies visos reģionos: visvairāk Latgalē kam seko Kurzeme, Zemgale un Vidzeme. Darba spēka pieejamības samazinājums attiecīgi palielina algas prasības un ienākumu līmeni. Pierīgas reģionā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits nedaudz pieauga, tomēr šis pieaugums bija ievērojami mazāks nekā 2018. gadā. Labklājības attīstība reģionālajā griezumā saglabāja iepriekšējo gadu tendenci: labklājības līmenis Pierīgā pieauga straujāk nekā pārējos reģionos. Ja 2011 gadā ienākumu atšķirība starp Pierīgu un pārējiem reģioniem (vidējais rādītājs) bija 261 EUR tad 2019. Gadā tā pieauga līdz 414 EUR. No tā var secināt ka poltiskā dienas kārtība ir nosliekusies par labu scenārijam attīstīt Pierīgu un attiecīgi pēc tam subsidēt pārējos reģionus, tā vietā lai mēģinātu panākt vienmērīgāku un sabalansētāku reģionu attīstību.