Ienākt

Metodika, pētījums Labklājība
Demogrāfija Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi
Izkļūšana no Covid-19 bedres prasīs laiku Eksportā kritums mazāks, nekā baidījāmies
Turpmākos septiņus gadus nauda būs

Eksportā kritums mazāks, nekā baidījāmies

Teksts: Inguna Ukenābele, Foto: LETA

Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze ir ietekmējusi arī Latvijai tik svarīgo eksportu. Tomēr ir arī labā ziņa – vismaz līdz šim kritums ir mazāks, nekā visi baidījāmies šajā pavasarī. Tāpat krīze var pavērt arī jaunas iespējas.

Latvija šogad pirmajā pusgadā eksportēja preces 6,051 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 3,7% jeb 230,4 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja par 6,869 miljardiem eiro, kas ir kritums par 11,7% jeb 905,9 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus redzams, ka lielākais kritums eksporta apjomos ir bijis aprīlī un maijā, kad inficēšanās ar Covid-19 strauji izplatījās visā Eiropā, tika slēgtas daudzas rūpnīcas, praktiski apstājās aviosatiksme, bija problēmas ar materiālu un preču piegādēm. Arī daudzi veikali slēdza savas durvis un virknē Eiropas valstu tika ieviesti stingri pārvietošanās ierobežojumi, kas iedzīvotāju patēriņu bieži vien reducēja līdz pašam nepieciešamākajam. Savukārt jau no jūnija ir vērojama atkopšanās. Tostarp jūlijā Latvija ir eksportējusi preces 1,05 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,3% jeb 71,2 miljoniem eiro vairāk nekā jūnijā, kā arī vairs tikai par 0,3% jeb 3,5 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada jūlijā.

„Ražojam galvenokārt lietas, ko cilvēki pērk arī krīzes laikā, dažkārt pat vēl vairāk. Kopējā ietekme uz pārtikas ražošanu bija tuva neitrālai, bet uz plašo mūsu valstī ražoto celtniecībai domāto produktu klāstu – pat pozitīva. Grūtāk ir gājis ar rūpniecības precēm, kuru pircēji ir citu valstu rūpniecības – šiem tirgiem galvenokārt strādā metālapstrāde un mašīnbūve, kā arī stikla šķiedra,” salīdzinoši nelielo līdzšinējo ietekmi uz Latvijas eksportu skaidro bankas „Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Eiropā līdzīgi

Visai līdzīga situācija ir vērojama arī Eiropas Savienībā (ES), lai gan daudzās Eiropas valstīs eksportā kritums ir daudz dziļāks nekā Latvijā. Gan ES kopumā, gan eirozonā starptautiskās tirdzniecības apjomos lielākā bedre līdz šim bijusi vērojama aprīlī un maijā, kad preču tirdzniecības apjomi pāri robežām, salīdzinot ar to pašu laiku iepriekšējā gadā, saruka par 25-30%. Savukārt jau jūnijā ES starptautiskajā preču tirdzniecībā „mīnusi” ir mērāmi jau tikai ap 10%. Kopumā pirmajā pusgadā ES eksports ārpus tās robežām ir sarucis par 12,4%, salīdzinot ar 2019.gada pirmo pusi, bet pārrobežu tirdzniecība ES iekšienē ir kritusies par 12,7%.

Visvairāk pirmajā pusgadā no ES ir samazinājies enerģijas eksports – par 37%, mašīnu un iekārtu eksports – par 19%, kā arī citu rūpnieciski ražoto preču eksports – par 16%. Jāpiebilst, ka šajās preču grupās redzams arī lielākais kritums importā uz ES. Visvairāk ES eksports pirmajā pusgadā ir sarucis uz Indiju – par 28%, kam seko Lielbritānija – par 22%. Savukārt importā uz ES lielākais kritums vērojams no Krievijas – par 34%, Norvēģijas – par 25% un Indijas – par 22%.

Latvija ir arī ES veiksminieku klubiņā, kur vērojams mazākais eksporta kritums pirmajā pusgadā. Līdzīgs eksporta kritums kā Latvijai ir Dānijā. Savukārt izcēlusies ir Īrija, kura savu eksportu pirmajā pusgadā ir pamanījusies pat audzēt. Ja neskaita Īriju, tad tikai 10 ES dalībvalstīm ir izdevies iegrožot eksporta kritumu 10% robežās. Eksporta krituma rekordu pirmajā pusgadā savukārt ir uzstādījusi nelielā Luksemburga, kur tas sarucis par 29%. Taču no Eiropas ekonomikas smagsvariem liels eksporta kritums ir Francijā – par 21% un Spānijā – par 16%. Eiropas ekonomikas motoram Vācijai starptautiskais tirdzniecības apmērs pirmajā pusgadā savukārt ir sarucis par 13%.

Dažiem kritums, dažiem pat veicas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns uzsver, ka lielākie cietēji, protams, ir saistīti ar tūrismu, kultūru un pasākumiem. Tāpat ir problēmas tranzīta nozarē, bet to nevaram saistīt ar Covid-19 ietekmi, jo galvenais iemesls ir Krievijas kravu mērķtiecīga pārvirzīšana uz savām jaunajām ostām Baltijas jūrā, un šis process ir sācies jau labu laiku iepriekš.

Savukārt preču eksportā kritums ir saistīts nevis ar kādu konkrētu nozari, bet gan ar eksportējošo uzņēmumu klientiem. „Lielākoties tie ir uzņēmumi, kuri ir saistīti ar Covid-19 visvairāk skartajām nozarēm. Piemēram, uzņēmums, kurš ir ražojis un eksportējis detaļas, kuras izmanto aviācijā. Tad ir uzņēmumi, kuri ir specializējušies sadarbībā ar HoReCa (viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas) sektoru. Proti, paši eksportējošie uzņēmumi pārstāv ļoti dažādas nozares, sākot no metālapstrādes un beidzot ar tekstilu, bet to klientu portfelī ir bijuši lieli uzņēmumi, kuri bija apturējuši darbu. Tāpat eksportējošo uzņēmumu lielums ir no tiešām lieliem līdz pat mazajiem,” situāciju iezīmē LIAA vadītājs.

Vienlaikus viņš norāda arī uz to, ka salīdzinoši mazie eksporta krituma skaitļi liecina, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmumu eksporta izaicinājumiem ir spējuši adaptēties.

Tāpat ir uzņēmumi, kuriem pandēmijas laiks paralēli grūtībām ir pavēris arī jaunas iespējas.

„No sākuma bija sajūta, ka ļoti grūti klāsies tekstila nozares uzņēmumiem. Ir uzņēmumi, kuriem ir grūti joprojām, bet daudzi izmantoja iespēju, lai pārslēgtos uz sejas masku un aizsargtērpu izgatavošanu. Kokapstrādē no sākuma bija liela neskaidrība. Taču tagad ir redzams, ka daudzas valstis ir nolēmušas veikt ieguldījumus infrastruktūrā, lai sekmētu ekonomisko aktivitāti, un daļa izmantoto materiālu noteikti būs arī no koka. Tāpat gan Vācija, gan citas valstis aktīvākajā pašizolācijas laikā tomēr atstāja vaļā tā saucamos "do it yourself" jeb "dari pats" veikalus, un arī tajos Latvijas kokrūpniekiem bija labs noiets,” stāsta Rožkalns.

Arī "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils norāda, ka, piemēram, pārtikas ražotājiem šis bija iespēju laiks un jautājums drīzāk pat bija par to, vai uzņēmumiem ir pietiekamas jaudas, lai apmierinātu pieprasījumu.

„Pavasarī stresa līmenis bija augsts visā pasaulē. Ne tikai no Latvijas, bet arī no eksporta klientiem mēs sākām saņemt pasūtījumus, kuri bija divas, trīs, pat četras reizes lielāki par ierastajiem,” situāciju iezīmēja Amsils, piebilstot, ka pārtikas ražotāju uzrunājuši ļoti daudzi ārvalstu uzņēmumi, ar kuriem iepriekš Latvijas eksportētājs netika pat līdz sarunām.

„Bija viena vai divas jaunas veikalu ķēdes, kurām mēs spējām piegādāt produkciju, bet mūsu ražošanas kapacitāte bija noslogota pilnībā un mēs pat gribēdami nespējām piegādāt vairāk. Bija tikai atsevišķi produktu veidi, kur mums bija iespēja palielināt ražošanas apjomus - piemēram, spageti. Tomēr tiem pārtikas ražotājiem, kuriem bija brīvas jaudas un kuri varēja piedāvāt produktus, šis bija iespēju laiks ne tikai vietējā tirgū, bet arī eksportā,” atzīst "Dobeles dzirnavnieka" vadītājs.

Arī "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis stāsta, ka tieši pandēmijas smagākajā laikā uzņēmumam ir parādījušies vairāki jauni biznesa kontakti. „Mēs ar vairākām kompānijām Eiropā jau pašlaik slēdzam līgumus, kuri paredz ilgtermiņa sadarbību. Mēs šo laiku esam izmantojuši sev par labu,” norāda Hmeļņickis.

Pandēmijas laiks sagrāva arī virkni līdz šim izveidojušos piegāžu ķēžu, kuras dažkārt bija izstiepušās pa visu pasauli. Robežu slēgšanas un apgrūtināto pārvadājumu dēļ dažkārt izrādījās, ka virkne ražotāju netiek pie izejvielām, bet tirgotāji pie gatavajiem produktiem. LIAA vadītājs stāsta, ka piegāžu ķēžu īsināšanas dēļ Latvijas uzņēmumiem tagad vairāk ir izdevies iespiesties Āzijas tirgos, jo bija situācijas, kad ierastie sadarbības partneri Rietumeiropā vairs nespēja laicīgi piegādāt produktus. Īpaši izteikti tas noticis kosmētikas, pārtikas un kokapstrādes nozarēs.

Bažas par metālapstrādi un tūrismu

Virkne ekspertu pašlaik ir arī pārliecināti, ka zemākais pandēmijas izraisītais punkts ekonomikā un arī eksportā jau ir aiz muguras un ir bijis tieši aprīlī un maijā.

„Ir arī skaidrs, ka pilnībā apturēt visu darbu otru reizi neviens vairs nevar atļauties. Arī sabiedrība ir mācījusies sadzīvot ar situāciju, un cilvēki vairs nebaidās iziet uz ielas, iepirkties veikalos. Tādas ainas kā pavasarī, kad daudzās Eiropas pilsētās bija pilnīgi tukšas ielas, mēs vairs neredzēsim, lai gan vīruss nekur nav pazudis,” atzīst Rožkalns.

Viņš arī norādīja, ka LIAA pašlaik vairākas reizes mēnesī sazinās ar visām eksporta nozaru asociācijām par to, kāda ir situācija uzņēmumos. Problēmas joprojām ir, bet tās arvien vairāk ir individuālu uzņēmumu līmenī, nevis nozarēs kopumā. „Vienīgā joma, par kuru var teikt, ka priekšā vēl ir potenciāli milzīgi izaicinājumi, ir tūrisms. Ja visas citas Eiropas valstis nonāks „sarkanajā” sarakstā, tad mums visiem ziemā būs jāiet uz restorāniem un jānakšņo viesnīcās,” pauda LIAA vadītājs.

„Lielākais izaicinājums tūrisma nozarei bija tās pilnīga darbības apturēšana, kas nostiprināja bažas par nozares izdzīvošanu turpmāk. Atbilstoši Pasaules Tūrisma organizācijas prognozēm tūrisma pakalpojumus nodrošinošie uzņēmumi pilnvērtīgi varēs atsākt darbu nākamā gada aprīlī, kad sāksies jaunā tūrisma sezona Eiropā,” atzīst Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas izpilddirektore Inga Kavaca.

Tāpat zināmas bažas pašlaik rada tas, kā situācija rudenī izvērtīsies mašīnbūves un metālapstrādes sektoros.

„Ir indikācijas, ka nopietnākās problēmas vēl tikai ir gaidāmas mašīnbūvē un metālapstrādē, jo viņu pasūtījumu termiņi ir ļoti gari, un ienākošie pasūtījumi ir mazāki nekā tie, kurus Latvijas uzņēmumi joprojām izpilda. Līdz ar to, kad beigsies pasūtījumi, kuri pašlaik tiek izpildīti, varētu būt problēmas, kuras galvenokārt ir saistītas ar autobūves industriju,” atzīst Rožkalns.

Metālapstrādes un mašīnbūves asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds stāsta, ka lielākā Covid-19 krīzes ietekme bijusi uz automašīnu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanas apakšnozari, kurā apgrozījuma kritums pusgadā bija par 23,6%, bet eksporta kritums – par 23,7%. Tas bija saistīts ar daudzu autorūpnīcu pilnīgu darbības apturēšanu Rietumeiropā. Savukārt jūnijā situācija jau sāka uzlaboties, tomēr iepriekšējie ražošanas līmeņi vēl joprojām nav sasniegti.

„Līdz pat 2020. gada februārim situāciju mašīnbūves un metālapstrādes nozarē raksturoja strauja izaugsme, par pasūtījumu trūkumu un noslodzi lielākā nozares daļa sūdzēties nevarēja. Tāpēc, ņemot vērā pēdējo gadu izaugsmi un apjomu pieaugumu, liela daļa uzņēmumu uz krīzes sākumu joprojām bija noslogoti ar pasūtījumiem, ko turpina pildīt, bet jaunu pasūtījumu iegūšana var būt apgrūtināta. Par tālāko attīstību ir grūti izvirzīt prognozes, skaidrs, ka riski joprojām ir lieli. Viss atkarīgs no tā, cik ātri izdosies normalizēt situāciju, pirmkārt, jau Eiropā,” atzīst Grīnfelds.

Vienlaikus viņš piebilst, ka liela daļa nozares eksporta ir orientēta uz Skandināviju un Ziemeļvalstīm, un pagaidām šie tirgi izskatās relatīvi mazāk skarti, līdz ar to ir cerības, ka nebūs strauja apjomu krituma.

Nākotne vēl neskaidra

Kaut arī daudzi ir vienisprātis, ka zemākais punkts eksportā jau ir garām, neviens neņemas apgalvot, ka nākotnē gaida tikai izaugsme. Visdrīzāk drošas prognozes varēs izteikt vien tad, kad apritē nonāks vakcīna pret jauno koronavīrusu un būs skaidrs, ka pandēmijai tiek pielikts punkts.

„Priekšstats par gada pēdējiem trim mēnešiem ir diezgan miglains. Neviens nevar droši zināt, vai šajā laikā pasaules un Eiropas ekonomikas dinamika pa mēnešiem būs pozitīva vai negatīva. No vienas puses, varētu turpināties atkopšanās no pandēmijas pirmā viļņa, taču vienlaikus ekonomikas datos sevi arvien vairāk varētu likt manīt otrais,” bažas skaidro „Luminor” eksperts Strautiņš.

ANO Tirdzniecības un attīstības konference prognozē, ka kopumā starptautiskā preču tirdzniecība šogad samazināsies par 20%, brīdinot, ka atkārtoti slimības uzliesmojumi situāciju šogad padara visai nestabilu.

Savukārt Pasaules Tirdzniecības organizācija pašlaik ir izstrādājusi divus attīstības scenārijus. Optimistiskais scenārijs paredz, ka šogad pasaules starptautiskās tirdzniecības apjoms samazināsies par 13%, bet nākamgad ir gaidāms pieaugums par 21%. Savukārt pesimistiskajā scenārijā šogad prognozēts kritums par 32%, bet nākamgad pieaugums par 24%.



Citāti

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns

„Vienīgā joma, par kuru var teikt, ka priekšā vēl ir potenciāli milzīgi izaicinājumi, ir tūrisms”.

"Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils

“Tiem pārtikas ražotājiem, kuriem bija brīvas jaudas un kuri varēja piedāvāt produktus, šis bija iespēju laiks ne tikai vietējā tirgū, bet arī eksportā”.

Metālapstrādes un mašīnbūves asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds

“Skaidrs, ka riski joprojām ir lieli. Viss atkarīgs no tā, cik ātri izdosies normalizēt situāciju, pirmkārt, jau Eiropā”.


Foto

Uz augšu