Ienākt

Autors: Mārtiņš Vanags (Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs ) Avots: LBGP

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas samazināsies aptuveni par 50%

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas Covid-19 krīzes dēļ samazināsies aptuveni par 50%. Gada sākumā attīstītāji plānoja investīcijas nekustamā īpašuma projektos 450-500 miljonu eiro apmērā, bet patlaban paredzams, ka investīcijas būs vien 200-250 miljonu eiro apmērā. Attīstītāji pabeidz jau sāktos projektus, taču jaunus projektus sākt neriskē, jo ir pārāk daudz neskaidrību ar biznesa vidi un paredzamajiem nosacījumiem. Privāto investīciju stimulācijai būtu nepieciešams ar likumu noteikt kredītbrīvdienas uz ārkārtējās situācijas laiku un trīs mēnešus pēc tās beigām, tāpat jādomā par nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijām tiem īpašumiem, kuri krīzes dēļ patlaban netiek izmantoti vispār, vai netiek izmantoti pilnā apmērā. Patlaban ir četri vai pieci lieli biroju projekti, kuri ir gatavi būvniecības sākšanai, taču attīstītāji vēl nav pieņēmuši gala lēmumu par investīcijām. Šos investīciju lēmumus varētu paātrināt atbalsts no valsts puses, piedāvājot biroju centriem valsts struktūras kā nomniekus. Valstij būtu jāsaprot, ka vismaz 25% no būvniecības apgrozījuma jārada privātā sektora pasūtījumiem un jāraugās, kā palīdzēt pieņemt šos investīciju lēmumus. Nedrīkst paļauties uz to, ka būvniecībā visu nodrošinās publiskie pasūtījumi un Eiropas Savienības nauda. Tāpat Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse atbalsta Ekonomikas ministrijas virzītos priekšlikumus, kas paredz paplašināt "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") mājokļu garantiju programmu ģimenēm, paredzot papildu atbalstu ilgtspējīgu un energoefektīvu mājokļu iegādei, kā arī uzlabot citus programmas nosacījumus. Gan OECD, gan Valsts kontroles nesenie pētījumi par mājokļu situāciju Latvijā uzrāda satraucošu ainu - vairākums cilvēku Latvijā dzīvo novecojušos un pārapdzīvotos mājokļos. Arī nekustamā īpašuma nozares dati rāda, ka 72% Rīgas un vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos būvētos, energoneefektīvos mājokļos, kas ir fiziski un - liela daļa arī - morāli novecojuši. Starptautisko organizāciju izpēte liecina, ka mājokļu pieejamība Latvijā ir pēdējās desmitgadēs klusi un nemanāmi ielaista problēma, kuras risināšanai ir jākļūst par Latvijas valdības prioritāti. Stimulējot ilgtspējīgu un energoefektīvu mājokļu būvniecību, Latvija varētu arī ātrāk pārvarēt Covid-19 negatīvās sekas. "Ober-Haus" dati liecina, ka jaunu mājokļu būvniecībā Latvija jau ilgstoši un būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm. 2019.gadā - vēl pirms Covid-19 ietekmes - Lietuvā tika uzbūvēti 4300 jauni dzīvokļi, Igaunijā - 3000, bet Latvijā - tikai 1900. Savukārt finanšu nozares dati liecina, ka Latvijas bankas, rēķinot uz vienu mājsaimniecību, ir izsniegušas turpat divas reizes mazāku hipotekāro kredītu nekā Igaunijā, kas nozīmē, ka kreditēšana Latvijā joprojām ir salīdzinoši ļoti kūtra. Jāuzsver, ka tieši jaunu un energoefektīvu mājokļu būvniecība atstāj vislielāko pozitīvo efektu uz ekonomiku, stimulējot būvniecības nozari periodā pēc Covid-19. Turklāt no katriem 100 eiro, par kuriem tiek pārdots jauns dzīvoklis, 32 eiro tiek samaksāti valstij nodokļos.