Ienākt

Autors: Ināra Šure (Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja) Avots: LBGP

Situācija pārtikas ražošanas nozarē vērtējama kā apmierinoša

Situācija pārtikas ražošanas nozarē vērtējama kā apmierinoša. Sektori, kam ārkārtējās situācijas laikā klājās grūtāk, piemēram, HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana), kas bija apstājusies līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem, palēnām atgūstas, situācija nozarē stabilizējas. Lielie ražotāji, kam bija darba pilnas rokas arī ārkārtējās situācijas laikā, kad primāri tika apgdtāts vietējais tirgus, tagad var vairāk pievērsties arī eksportam. Kopumā pārtikas nozare joprojām turpina darbu pastiprinātas drošības apstākļos, ievērojot paaugstinātas higiēnas normas, nelaižot nepiederošas personas savās ražotnēs. Rēķinoties ar apgrozījuma kritumu, daudzi uzņēmumi optimizējuši izdevumus mārketingam, reklāmām.Tiek atcelti gada noslēguma pasākumi darbiniekiem, jo ražotāji nevar atļauties tik augstu risku. Esam atveseļošanās stadijā, bet nezinām, cik ilgi tā turpināsies, vai nesekos kritiens atpakaļ. Ārkārtējās situācijas laikā specifika bija tā, ka strauji pieauga pieprasījums pēc pārtikas produktiem ar garāko realizācijas termiņu. Šobrīd novērojam tendenci, ka pircēji paliek izvēlīgāki un pievērš uzmanību tam, ko pērk, meklē "Zaļās karotītes" un "Bordo karotītes" kvalitātes zīmes uz iepakojuma, kas apliecina produktu atbildību paaugstinātām kvalitātes prasībām. No otras puses, arī importa preču spiediens palielinās ar lētāku piedāvājumu, tāpēc būtu svarīgi, ka patērētāji starp līdzvērtīgu ārvalstu un vietējo ražojumu izvēlētos Latvijas produktu. Ja gada otrajā ceturksnī ārzemju darbaspēka trūkumam nebija būtiskas nozīmes, jo varējām izmantot vietējo darbaspēku, tad tagad atkal aktualizējies jautājums par ārzemju darbaspēka piesaistes nepieciešamību. Mūsu valstī iedzīvotāju paliek mazāk, līdz ar to darbaspēka problēma nekur nepazudīs un pati no sevis neizgaisīs. Svarīgs šajā izaicinošajā situācijā būtu valsts atbalsts eksportspējīgajiem uzņēmumiem. Lielie ražotāji ir galvenie eksportētāji valstī, tāpēc valstij būtu jāsaprot, ka piešķirtie atbalsta līdzekļi ir nevis izdevumi, bet investīcijas nākotnē, kuras nāks atpakaļ ar nodokļu, eksporta pienesumu valsts budžetam. Piemēram, Lietuvā, atbalsts Covid-19 skartajām nozarēm ir lielāks, un tas negatīvi ietekmē mūsu ražotāju konkurētspēju. Izaicinošs būs darbs ar partneriem, lai pārliecinātu politiķus, ka paredzama nodokļu politika bez būtiskām svārstībām ir tautsaimniecības izaugsmes stūrakmens. Signāli ar iecerēm par nodokļu izmaiņām, kas tiek gatavoti, rada lielu satraukumu. Piemēram, ar vides karogu virzītās dramatiskās izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs būs smags triecienu Latvijas ražotājiem, ko uz savas ādas izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo sekos neizbēgams inflācijas kāpums un pārtikas produktu cenas veikalu plauktos pieaugs par 3-5%. Covid-19 pandēmijas ietekme joprojām ir liels nezināmais, kas jebkurā brīdī visu var apgriezt kājām gaisā, īpaši attiecībā uz eksporta tirgiem. Patlaban vēl pāragri spriest par reālajām tendencēm un sekām, kādas šis izaicinājums atstājis uz Latvijas pārtikas nozari, jo pusgada rezultātus uzzināsim vien rudenī.