Ienākt

Autors: Juris Lazdiņš (Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs) Avots: LBGP

Tiešmaksājumos Latvijas lauksiamnieki joprojām atpaliek no ES vidējā līmeņa

Kaut arī tiešo maksājumu atbalsta ziņā turpināsim krietni atpalikt no tādām valstīm kā Nīderlande un Spānija, kas aizvien saņems vairāk nekā 150% no Eiropas Savienības (ES) vidējā tiešo maksājumu apmēra, tomēr pozitīvi vērtējams, ka mazinās plaisa starp Baltijas valstīm, un mūsu lielākajiem konkurentiem Austrumeiropā, piemēram - Poliju. Šobrīd vienošanās paredz aptuveni 80% no ES vidējā tiešo maksājumu atbalsta kā Baltijai, tā mūsu tuvākajiem austrumu kaimiņiem. Jāatzīst, ka ar premjera panākto vienošanos, spiediens uz Latvijas nacionālo budžetu īpaši nemazināsies, jo nāksies kompensēt paredzēto samazinājumu Lauku attīstības fondam. Minimums, kas būtu jāizdara Latvijas valdībai - ar tai pieejamajiem resursiem jānodrošina Lauku attīstības fonds vismaz šī perioda līmenī, lai sekmīgi attīstītu mazās, vidējās saimniecības, un sasniegtu izvirzītos vides un klimata mērķus. Kā premjers jau minēja, tagad sāksies mājasdarbi! Ir ļoti svarīgi, lai katru no Briseles iegūto eiro ieguldām attīstībā - ražošanas modernizācijā, produktivitātes celšanā, lai katrs ieguldītais eiro nākotnē nes darba augļus lauksaimniekiem, un nodokļus budžetam. Vienkāršāk sakot - iestādām ābeli, kas nes zelta augļus, nevis nopērkam ābolus no kaimiņzemes tikko pie naudas tiekam! Diemžēl pēdējie paziņojumi plašsaziņas līdzekļos liecina par to, ka atsevišķi politiskie spēki grib šo lauksaimniecības nozares naudu ļoti ātri aizpludināt uz valsts budžetu, radikāli palielinot nekustamā īpašuma nodokli par lauksaimniecības zemi. Tā ir tuvredzīga īstermiņa stratēģija, jo lauksaimnieki nespēs attīstīties, ja trūks līdzekļi ilgtspējīgai investīciju veikšanai. Minētais lēmums var novest pie situācijas, kad lauksaimnieki būs spiesti pāriet uz intensīvāku ražošanu savās platībās, vienlaicīgi nesasniedzot vides un klimata mērķus, kuri prasa ļoti lielus ieguldījumus. Mūsu premjers ES līmenī ir guvis labus panākumus, tomēr šobrīd nacionālā līmenī ir rūpīgi jāstrādā pie tā, lai izcīnītā nauda padara produktīvākas Latvijas saimniecības, un nes augļus ilgtermiņā, nevis apmierina pieaugošās budžeta vajadzības īstermiņā.