Ienākt

Autors: Gints Miķelsons (Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs ) Avots: LBGP

Infrastruktūras attīstības plāns paver iespējas vērienīgai attīstībai

Ekonomikas ministrijas veidotās darba grupas noteiktie trīs virzieni, kuros koncentrēt atbalstu attiecībā uz infrastruktūras attīstības veicināšanu - mājokļu pieejamības veicināšana, biznesa infrastruktūras attīstība eksporta izaugsmei un lielo valsts būvniecības projektu būvniecības plāna izveidošana un īstenošana noteikti palīdzēs atveseļot ekonomiku pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes, tomēr jautājums ir par vērienu un rīcības ātrumu, lai šīs pozitīvās apņemšanās īstenotu. Izšķiroši svarīgi reizē ar virzienu noteikšanu ir strādāt arī pie tādiem risinājumiem, kas no resursu ieguldījuma viedokļa būtu saskaņā ar biznesa loģiku. Piemēram, ir skaidrs, ka jāturpina esošo daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošana, un vienlaicīgi, izsniedzot finansiālu atbalstu šādiem projektiem, būtu izstrādāts efektīvs risinājums, kas ļautu apvienot vienā projektā vairāku namu rekonstrukcijas. Lai šādi risinājumi tiktu izveidoti, neiztikt bez pašvaldību iesaistīšanās, un šis ir īstais brīdis to darīt. Mājokļu attīstībā ir jāveicina jaunu budžeta klases daudzdzīvokļu namu būvniecība. Arī šeit ir jāizstrādā risinājumi, kas būtu reāli un dotu iespējas pašvaldībām, sadarbojoties ar komercsektoru, attīstīt šādu pasūtījumu. Turklāt, izvēloties koka paneļu ēku būvniecību, tiktu sekmēta arī Latvijas koka ražošanas industrijas izaugsme un eksportspēja. Izstrādājot programmas, jācenšas noteikt mērķis un attīstības vēriens, kas varētu būt - tuvākajos trīs gados uzbūvēt 30 šādus daudzdzīvokļu namus. Industriālo parku attīstībā būtu vēlama nozaru vai biznesu specializācija, nevis vispārēja koncentrēšanās pārsvarā tikai uz mazo un vidējo uzņēmumu biznesa inkubatoru segmentu. Arī šeit pašvaldībām sadarbībā ar industriālo parku attīstītājiem būtu jāveido kopīgas teritorijas un būves, kur pašvaldības piedāvātu zemi, publisko pakalpojumu pieslēgumus, bet ēkas projektētu un būvētu privātie investori, kuri labāk prot šādas ēkas plānot, uzbūvēt, uzturēt un strādāt ar nomniekiem. Līdz ar industriālo parku attīstību biznesa centros jāveicina modernu un energoefektīvu biroju būvniecība. Arī šeit varētu noteikt mērķi, piemēram, tuvāko trīs gadu laikā attīstīt piecus parkus - katrā reģionā pa vienam. Nacionālās attīstības plānā (NAP) 2021.-2027.gada periodam ir noteikts, ka Latvijā tuvākajos piecos līdz septiņos gados ir vajadzība uzbūvēt vai rekonstruēt aptuveni 50 lielas valsts mēroga būves dažādās nozarēs - satiksmes, veselības, izglītības, iekšlietu, kultūras, sporta, vides, enerģētikas, valsts pārvaldes jomās. Šādu ieguldījumu kopējā vērtība būtu aptuveni pieci miljardi eiro, taču publiskais pasūtītājs gadā nespētu realizēt vairāk par vienu miljardu eiro. Svarīgi būtu šo objektu projektēšanu un būvniecību valsts pārvaldei kopā ar nozari salikt reālistiskā laika plānā un definēt konkrētu objektu prioritātes un realizācijas plānu 2021.-2023.gadam, vienlaicīgi veicot to saskaņā ar valsts budžetu un papildus ES piedāvāto līdzfinansējumu. Īstenojams un uz reālām prognozēm balstīts plāns ļautu būvniecības nozarei sagatavoties šiem projektiem, saplānot nepieciešamos resursus - gan būvmateriālus, gan darbaspēku. Jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmijas radītās krīzes ietekmē būvniecības apjomi šogad varētu kristies par 28% salīdzinājumā ar 2019.gadu. Arī 2021.gadā nozare prognozē apjomu kritumu par 27% salīdzinājumā ar 2020.gadu un tikai 2022.gadā nozare prognozē apjomu kāpumu par 8%. Kopumā Covid-19 ietekmē būvniecība nav apstājusies, lai gan nozare ir noslogota tikai par 85% no jaudas, jo par 15% kavējās būvmateriālu piegādes, arī eksportējošie uzņēmumi izjūt grūtības, jo ir problēmas ar darbaspēka un materiālu pārvietošanu. Lielā mērā kritums būs saistīts ar to, ka privātais sektors plāno kritumu un ir apturējis daļu pasūtījumu. Lielākā nozares sāpe ir viļņveida attīstība - ik pa pieciem gadiem ir straujš kritums, tam seko lēns kāpums, tad atkal kritums. Tas nav labs signāls.