Ienākt

Tūrisms, viesmīlība, izklaide

Izklaide un sports Naktsmājas, tūrisms
Ēdināšana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Restorānu nozarei jārod risinājums nodokļu parādiem

Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis

Šī gada laikā restorānu nozarei galvenais izaicinājums būs rast risinājumu nodokļu parādiem, kas salīdzinājumā ar 2017.gada 11 mēnešiem 2018.gadā ir pieauguši par 78%, sasniedzot 33 miljonus eiro.
Latvijas restorānu nozarei 2018.gads ir bijis pagrieziena gads, kad LRB izdevies spert būtiskus soļus nozares iziešanai no pelēkās zonas. Bet šis gads būs izšķirošs - "būt vai nebūt" Latvijas tūrisma vizītkartei - restorāniem. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem 2018.gada 11 mēnešos ēdināšanas nozare ir atnesusi valsts budžetam 116,9 miljonus eiro, kas ir par 17,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vienlaikus nozares rezerves ir izsmeltas - pēdējā gada laikā nozares nodokļu parādi ir pieauguši par 78% - no 18,5 līdz 33 miljoniem eiro. Sliktākais ir tas, ka 82,5% no šiem parādiem ir aktuālie - tiem nav dots termiņa pagarinājums.
Latvijā ir dažas nozares, kas bijušas drosmīgas, lai publiski atzītu savas problēmas un nāktu klajā ar proaktīvu piedāvājumu situācijas risināšanai. Pēc viņa paustā, viena no tām ir būvniecības, bet otra - restorānu nozare.
"Šā gada februārī nozare godīgi atzina, ka restorāniem izkļūt no pelēkās zonas Latvijā liedz augstais nodokļu slogs, bet ārvalstu darbaspēka piesaiste ir restorānu izdzīvošanas jautājums. Tāpēc sagaidām, ka šī nozares iniciatīva sakārtoties tiks novērtēta un valsts institūcijas to atbalstīs," teica Jenzis.
Domājot par nozares nākotni, Jenzis uzsvēra, ka nākamais gads būs izšķirošs - būt vai nebūt Latvijas restorāniem. "Un tās nav spekulācijas. 2018.gadā vien savu darbību izbeiguši desmitiem restorānu, tajā skaitā no deviņiem LRB valdes locekļiem septiņi ir aizvēruši vai pārdevuši kādu no saviem restorāniem," uzsvēra LRB prezidents.
Jenzis atzīmēja, ka pēc VID datiem 2018.gadā pakalpojumu nozarē strādāja 2422 uzņēmumi, kas nodarbināja 28 783 cilvēkus. "Ēdināšanas nozares kopējā pievienotās vērtības nodokļu (PVN) darījumu vērtība ir labs rādītājs nozares kopējā apgrozījuma pieauguma ātrai novērtēšanai. Šī gada 10 mēnešos kopējā darījumu vērtība nozarē ir pieaugusi par 9% pret attiecīgo periodu pērn un ir sasniegusi 522 miljonus eiro. Šī gada deviņos mēnešos uzņēmumu skaits nozarē ir pieaudzis par 1,4%, tomēr interesanti, ka mikrouzņēmumu skaits ir samazinājies par 13,7%. Vidējā bruto alga nozarē ir pieaugusi par 11% - no 461 līdz 512,5 eiro mēnesī," informēja Jenzis.
Viņaprāt, lielākais šā gada sasniegums ir LRB un Finanšu ministrijas panāktā vienošanās par nodokļu samazināšanu un atbalstu ēdināšanas nozarei, kā arī visu Saeimā ievēlēto partiju priekšvēlēšanu laikā paustais atbalsts pazeminātās PVN likmes 12% apmērā ieviešanai. "Tāpat ir panākta izpratne par dubultās samaksas atcelšanu brīvdienās un svētku dienās, darba laika uzskaites svarīgumu, kā arī vaučeru sistēmas ieviešanu, lai restorāniem atviegloti īslaicīgo strādnieku nodarbināšanu," viņš uzsvēra.
"Tāpēc nozare paļaujas uz sociālā dialoga spēku un to, ka valsts uzklausīs nozari un palīdzēs, nevis ignorēs reālo situāciju un aprobežosies ar padomju laika pamācībām. Valstij ir jāuzticas uzņēmēju ieteikumiem, kas veikuši nopietnu nozares analīzi un pašlaik veic arī samazinātā PVN fiskālās ietekmes uz valsts budžetu modelēšanu. Mūsdienās lēmumi ir jābalsta faktos un datos, nevis pieņēmumos vai aizspriedumos," atzina Jenzis.
LRB dibināta 2017.gada nogalē, lai aizsargātu Latvijas restorānus un palielinātu to konkurētspēju. Biedrība sākusi sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu un Ekonomikas ministrijām nozares sakārtošanai. LRB mērķu sasniegšanai izveidotas četras darba grupas, kuras strādā sekojošos virzienos - uzņēmējdarbības vides sakārtošana, cilvēkresursi, izejvielas un citi resursi, mārketings un tūristu piesaiste.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Četras "Rixwell Hotels" viesnīcas turpmāk strādās ar zīmolu "Rija Hotels"

Baltijas valstīs strādājošā viesnīcu operatora "Mogotel" četras "Rixwell Hotels" viesnīcas turpmāk strādās ar zīmolu "Rija Hotels".
Ar zīmolu "Rija Hotels" turpmāk strādās viesnīcas "Domus Hotel" un "Irina Hotel" Rīgā, kā arī "Bauska Hotel" Bauskā un "Old Town Hotel" Tallinā.
Zīmola "Rija Hotels" ieviešana ļaus labāk un precīzāk segmentēt grupas viesnīcu piedāvājumu atbilstoši ceļotāju vajadzībām un interesēm.
"Mogotel" viesnīcu grupas pārdošanas un mārketinga direktore Sanda Roze norādīja, ka zīmols "Rija Hotels" ir radīts, lai efektīvāk piepildītu to klientu vēlmes un vajadzības, kuri pieprasa vidējās klases standarta viesnīcas pakalpojumus - trīs zvaigžņu līmeņa komfortu. Vienlaikus joprojām būs pieejamas sešas "Rixwell Hotels" viesnīcas, kas atbilst četru zvaigžņu viesnīcu komforta līmenim, kā arī trīs "Wellton Hotels" viesnīcas ar paaugstināta komforta klases piedāvājumu, ietverot SPA atpūtas iespējas.

Lasīt vairāk

02. "Positivus" cer palielināt festivāla konkurenci un samazināt biļešu cenas

Festivāls "Positivus" nākamgad būs saīsināts, jo trīs dienu pasākums atspoguļojas augstākās biļešu cenās, pastāv sezonālo koncertu konkurence, kā arī lielākā daļa apmeklētāju iepriekšējos gados izvēlējušies to apmeklēt tieši divas, nevis visas trīs dienas.
Festivāla organizators Ģirts Majors skaidroja, ka, saīsinot festivāla norisi, tas kļūs pieejamāks plašākai publikai, jo muzikālā satura kvantitāte atspoguļojas biļešu cenās, kā rezultātā, tas ir "jutīgs moments pasākumu tirgū".
Tāpat Majors uzskata, ka, atgriežoties pie agrākā divu dienu koncepta, tas kļūs saturiskāks. Festivāla rīkotāju statistika esot uzrādījusi, ka cilvēki pēdējo gadu laikā lielākoties apmeklē vien divas, nevis visas trīs dienas, kas liek secināt, ka trīs dienu festivāli bijuši par garu.
Taujāts, vai aizvadītā gada festivāls uzņēmumam radījis zaudējumus, Majors teica, ka šis bizness vienmēr ir sezonāls. "Ir koncerti, kas ir ļoti veiksmīgi un tādi, kas nav tik veiksmīgi. Tas pats ir ar festivāliem. Mums ir svarīgi, lai vidējā līkne ir stabila. Tas nav pirmais gads, kad festivāls guvis zaudējumus. Bet, ja mēs skatītos tikai no peļņas viedokļa, tad festivālu nekad nebūtu sākuši. Pēc viena gada nevar izdarīt ilgtermiņa secinājumus," pauda "Positivus" rīkotājs.
Iepriekš ziņots, ka līdz 22.decembrim festivāla mājaslapā "www.positivusfestival.com", "Biļešu serviss" kasēs un interneta vietnē pieejamas pirmās pasākuma biļetes - divu dienu biļete bez telts vietas maksā 59 eiro, ar telts vietu - 67 eiro. Biļešu cena mainījās līdz ar 18.decembri un pārējie biļešu veidi tirdzniecībā būs pieejami 2019.gadā.
Pērn pirmās trīs dienu biļetes bez telts vietas maksāja 69 eiro, bet ar telts vietu - 77 eiro, tādējādi biļešu cenas ir samazinājušās, bet ne par trešdaļu.

Lasīt vairāk

03. Par 180 000 eiro veikti Šlokenbekas muižas labiekārtošanas darbi

Engures novadā, Šlokenbekas muižā noslēgusies labiekārtošanas darbi, kas izmaksājuši 179 546 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Muižā nomainīts jumta segums administratīvai ēkai un tornītim, kā arī ar bruģakmeni labiekārtots muižas pagalms.
Darbu izpildei rīkotas divas iepirkuma procedūras. SIA "Pro Dev" izvēlēts kā jumta nomaiņas darbu veicējs, noslēdzot līgumu par 74 952 eiro bez PVN, bet SIA "Rotas" par 73 433 eiro bez PVN labiekārtoja pagalmu.
Darbi īstenoti, Engures pašvaldībai piedaloties projektā "Jaunu dabas un kultūras tūrisma pakalpojumu radīšana Rīgas jūras līča rietumu piekraste". Projekta mērķis bija veicināt Baltijas jūras Rīgas jūras līča rietumu piekrastes reģiona sociālekonomisko attīstību, veicot ieguldījumus reģionam nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu saglabāšanā, attīstot tajos esošos un radot jaunus tūrisma pakalpojumus, kas nodrošinās šo objektu integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā. Projekts tiek īstenots partnerībā ar Jūrmalas pilsētas, Engures, Mērsraga un Rojas novada pašvaldībām.
2019.gada sākumā plānots veikt muižas mansarda telpu atjaunošanu.

Lasīt vairāk

04. Aptauja: Atvaļinājums ārzemēs Latvijas iedzīvotājam 2018.gadā izmaksājis vidēji 620 eiro

Pērnā gadā vienam aptaujātajam Latvijas iedzīvotājam atpūtas ceļojums uz ārzemēm izmaksājis vidēji 620 eiro, kas ir par 210 eiro jeb trešdaļu vairāk nekā 2017.gadā, kad vienam cilvēkam viens ceļojums izmaksāja vidēji 410 eiro, liecina tūrisma aģentūras "Latvia Tours" jaunākais ceļojumu indekss.
Kā liecina aptaujas dati, vīrietim viens atvaļinājums ārzemēs 2018.gadā izmaksājis vidēji 659 eiro, kamēr sieviešu ceļojuma izmaksas uz vienu personu bijušas vidēji 590 eiro jeb par 69 eiro mazāk. Savukārt pēc vecuma visvairāk vienam ceļojumam - vidēji 706 eiro uz personu - atvēlējuši atpūtnieki 35-44 gadu vecumā, bet vismazāk - 513 eiro - ceļotāji 55-63 gadu vecumposmā.
Aptaujā noskaidrots, ka personas ar zemiem ienākumiem atpūtai ārvalstīs šogad tērējušas vidēji 436 eiro, bet personas ar augstiem ienākumiem - 824 eiro, savukārt ceļotāji ar vidēji augstiem ienākumiem atpūtai ārzemēs atvēlējuši vidēji 345 eiro, kas ir teju divtik mazāk par visu aptaujāto vidējo budžetu.
Aptaujas dati liecina, ka šogad visvairāk tērējuši rīdzinieki - vidēji 664 eiro uz personu. Tikmēr citās pilsētās dzīvojošo starpā vidējās ceļojuma izmaksas bijušas 569 eiro, savukārt lauku apvidos dzīvojošiem viens atvaļinājums ārzemēs izmaksājis vidēji 634 eiro.
Aptaujā piedalījās 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visos Latvijas reģionos, tā veikta šā gada oktobrī. "Latvia Tours" ceļojumu indekss” apkopo informāciju par Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu, viedokli un attieksmi pret dažādiem ar ceļošanu saistītiem jautājumiem, to izveidojusi "Latvia Tours" sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Lasīt vairāk

05. Vecrīgā darbu uzsākusi jaunuzbūvētā "Wellton Riverside SPA Hotel" viesnīca

Pērnā gada novembrī durvis pirmajiem viesiem atvērusi jaunuzbūvētā "Wellton Riverside SPA Hotel" viesnīca Daugavas krastā.
Četrzvaigžņu "Superior" jeb paaugstinātā komforta klases viesnīca saviem viesiem piedāvās 222 numuriņus, ēdināšanu un lielāko "SPA" kompleksu Vecrīgā.
Viesnīcas "Wellton Riverside SPA Hotel", kuru pārvalda "Mogotel", būvniecība sākās pirms trīs gadiem, un tajā tika investēti 25 miljoni eiro, kas ietver gan pārvaldnieka paša kapitālu, gan bankas piesaistīto finansējumu.
"Wellton Hotels" ir viens no lielākajiem viesnīcu zīmoliem Rīgā jau kopš 2009.gada. Šogad "Wellton Hotels" viesnīcu tīklam pievienojās vēl viena, līdz šim augstākās klases viesnīca "Riverside SPA Hotel".
Viesnīca ir izvietota jaunuzbūvētās ēkas astoņos stāvos, kur viesiem tiek piedāvāti 222 vienvietīgi, divvietīgi un paaugstināta komforta numuriņi. Viesnīcas SPA kompleksā no decembra apmeklētājiem būs pieejams peldbaseins, džakuzi, burbuļvanna, zāļu sauna, tvaiku pirts, sāls pirts un ciedru pirts.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Rīgā ienāk "Hilton" viesnīca

Viesnīcu pārvaldības uzņēmums "Apex Alliance Hotel Management" pirmo "Hilton" zīmola viesnīcu Latvijā Grēcinieku ielā 25 Rīgā atver rudenī. "Hilton Garden Inn Riga Old Town" tiks piedāvāti aptuveni 100 viesnīcas numuriņi, konferenču zāles un restorāns "Beef Room". Līdz pilnīgam projekta noslēgumam plānots piedāvāt viesnīcu ar 175 istabām, ko plānots pabeigt tuvāko 18 mēnešu laikā. Kopējās investīcijas projektā ir 23 miljoni eiro.

Nozares neveiksmes

Likvidē nodibinājumu "Riga.lv"

Valsts kontrolei (VK) revīzijā secinot, ka Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas, pašvaldības dibinātā nodibinājuma "Riga.lv" valde pieņēma lēmumu jūnijā sākt likvidāciju. VK revidenti secinājuši, ka pašvaldības biedrības bez jebkāda pamatojuma saņēmušas dāsnas budžeta dotācijas, lai naudu izlietotu apšaubāmās ziedošanas shēmās, neizprotamās darbībās ar preču zīmēm, kā arī algās, iespējams

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atpūtniekiem būs jāmaksā par nakšņošanu Rīgas viesnīcās

Rīgas domes ierēdņi izstrādājuši saistošos noteikumus, kas paredz visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu maksāt pašvaldībai nodevu viena eiro apmērā par katru nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja atpūtnieks pilsētā uzturas ilgāk. Tūristu nodeva stātos spēkā no 2021. gada 1. janvāra. Savukārt līdz tam Rīgas ierēdņiem ir nepieciešams uzzināt ekonomisko pamatojumu, plānotos ienākumus, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedokli, nozares pārstāvju viedokli un izrunāt citus jautājumus. Nodeva nebūtu jāmaksā par bērniem līdz 12 gadu vecumam. Nodevas mērķis ir panākt, lai pašvaldība piedalītos tūrisma informācijas centru, punktu un stendu izveidošanā un finansēšanā, veicinātu kultūrizglītojošo darbu tūrisma jomā un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošinātu tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām un veiktu citus darbus. Nodevas tiktu ieskaitītas pašvaldības pamatbudžeta vispārējo ieņēmumu kontā.

Plāno slēgt spēļu zāles Rīgā

Pēc vairāk nekā stundu ilgiem savstarpējiem pārmetumiem Rīgas domes deputāti 27. martā vienbalsīgi pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētas teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Lēmums paredz domes Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas Attīstības departamentu sagatavot Rīgas domes lēmumu projektus par pakāpenisku izsniegto spēļu zāļu atļauju anulēšanu, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš skaidroja, ka process būšot ilgs un sarežģīts, jo lēmumprojekts būs jāizstrādā par katru spēļu zāli atsevišķi un arī lēmumi domniekiem būs jāpieņem par katru zāli individuāli. Kopumā šādu spēļu vietu Rīgā esot gandrīz 200. Brīdī, kad dome pieņems lēmumu par kādas konkrētas spēļu vietas likvidēšanu, komersantam būs doti pieci gadi, lai to aizvērtu. Tas nozīmē, ka pilnībā likvidētas azartspēļu vietas Rīgā varētu būt ne ātrāk kā 2024. gadā. Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka, slēdzot Latvijā azartspēļu vietas, budžetam ietu secen 36,6 miljoni eiro.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Tūrisms, viesmīlība, izklaide rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ALFOR, SIA, Olympic Casino Latvia, SIA, JOKER LTD, SIA, LIDO, AS, Latvijas Loto, Valsts AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Izklaide un sports, Naktsmājas, tūrisms, Ēdināšana

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ALFOR, SIA
Mārupe, Plieņciema 12, Mārupes n., LV-2167 T. 67301000
Spēļu zāles, kazino 77 082 6.15 19 259 24.99% 850
2. Olympic Casino Latvia, SIA
Kronvalda bulvāris 3, Rīga, LV-1010 T. 67892975
Spēļu zāles, kazino 61 898 -0.03 20 319 32.83% 910
3. JOKER LTD, SIA
Katrīnas 12, Rīga, LV-1045 T. 67321251
Spēļu zāļu, kazino aprīkojums 43 244 11.79 15 084 34.88% 481
4. LIDO, AS
Ķengaraga 6a, Rīga, LV-1063 T. 67041201
Ēdināšanas uzņēmumi 41 883 8.55 241 0.58% 985
5. Latvijas Loto, Valsts AS
Meistaru 19, Rīga, LV-1050 T. 67227728
Loterijas 40 808 11.2 6 502 15.93% 109
6. PREMIER RESTAURANTS LATVIA, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67242319
Ēdināšanas uzņēmumi 40 510 12.15 1 955 4.83% 739
7. NOVATOURS, SIA
K.Valdemāra 100, Rīga, LV-1013 T. 67290350
Tūrisms un viesnīcu rezervēšana 35 779 23.75 953 2.66% 93
8. TEZ TOUR, SIA
Mārupe, Ziedleju 6, Mārupes n., LV-2167 T. 90006000
Tūrisms un viesnīcu rezervēšana 30 916 19.18 886 2.87% 31
9. Admirāļu klubs, SIA
"Lielmaņi" 12, Mārupes n., LV-2167 T. 67301000
Spēļu zāles, kazino 25 945 2.96 4 932 19.01% 222
10. VIESNĪCA "LATVIJA", AS
Elizabetes 55, Rīga, LV-1010 T. 67772222
Viesnīcas 23 886 4.76 4 333 18.14% 298

Viedokļi

Autors: Arnis Vērzemnieks

Iedzīvotāja izglītošana par azartspēlēm ir prioritāte

Aizvadītajā gadā azartspēļu nozare turpināja stabilu pieaugumu. Attīstība spēļu zālēs vērojama lielāka salīdzinājumā ar interaktīvo azartspēļu jomu. Latvijā kopumā ir 311 spēļu zāles. Visvairāk spēļu zāles ir Rīgā, vismazāk – Kurzemē un Latgalē. Kas attiecas uz kazino skaitu, Rīgā tādi ir pieci, bet viens – Liepājā. Kopumā spēļu zāļu skaits Latvijā ir liels. Pērn licencētā azartspēļu nozare valsts un pašvaldību budžetos nodokļu veidā iemaksājusi apmēram 75 miljonus eiro. Nozares izdevumi pieaug lasīt tālāk

Autors: Asnāte Ziemele

Lauku tūrisma izaugsmi bremzē investīciju trūkums

Kā ilgstošu izaicinājumu var minēt investīciju piesaisti lauku tūrisma attīstībai. Lauku tūrisma biznesu līdz šim ļoti būtiski apgrūtināja pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību radītā konkurence, kamdēļ klientu skaits saruka. "Lauku ceļotājs" šogad pret to aktīvi iestājās. Atsevišķas viesu mājas ir aizvērtas ciet uz nesezonas laiku, jo apkārtējās pašvaldības ar kultūras namu starpniecību sniedz savus pakalpojumus. Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Tamdēļ lauku tūrisma mītnēm Latvijā bija arī grūti lasīt tālāk