Ienākt

Tirdzniecība

Apģērbi, apavi un piederumi Atpūtai, sportam un tūrismam
Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai Industriālā tehnika
Internetveikali, netiešā tirdzniecība Mājai un dārzam
Parfimērija un kosmētika Pārtika un dzērieni

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Prioritāte ir darbinieku drošība un pārtikas pietiekamība

"Citro" zīmola pārvaldnieka "Latvian Retail Management" valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers

Manuprāt, mazumtirdzniecības nozarei, tieši pārtikas segments, šobrīd ir vitāli svarīgs, lai nodrošinātu iedzīvotāju iespējas uzturēties valstī noteiktajā karantīnā. Savlaicīga pārtikas produktu pieejamības nodrošināšana un droša iepirkšanās šobrīd ir ļoti būtiska, lai mazinātu Covid-19 izplatības riskus.
Šobrīd lielākais izaicinājums ir nodrošināt gan mūsu darbiniekiem, gan pircējiem drošu vidi atbilstoši visām valstī noteiktajām ārkārtējā stāvokļa drošības prasībām. Mēs regulāri informējam darbiniekus par jaunākajām aktualitātēm un drošības pasākumiem - nodrošinot darbiniekus ar dezinfekcijas līdzekļiem, aizsargtērpiem (vienreizlietojamiem cimdiem, aizsargmaskām u.c.), kā arī esam veikuši pārmaiņas veikala iekārtojumā, lai tiktu ievērota attiecīga distance un ir uzstādīti aizsargstikli, lai pasargātu mūsu pārdevējas no vīrusa izplatīšanās riska. Vienlaikus aktīvi komunicējam ar klientiem, gan izvietojot norādes uz vietas tirdzniecības vietās un izplatot caur saviem komunikācijas kanāliem(iekšējais radio). Tāpat arī regulāri komunicējam ar piegādātājiem un partneriem par drošu un regulāru preču piegādi.
"Citro" zīmola koncepts ietver plašāku sadarbību ar vietējiem ražotājiem, līdz ar to mēs šobrīd varam nodrošināt klientiem vietēji ražotus produktus, kā arī sezonālos augļus un dārzeņus. Tāpat esam uzsākuši jau sarunas ar vietējiem ražotājiem un zemnieku saimniecībām par sadarbības iespējām nodrošināt jaunās ražas piegādes. Manuprāt, šis ir piemērots laiks, lai mudinātu iedzīvotājus izvēlēties un iegādāties vietējos produktus, tādējādi atbalstot vietējos ražotājus un valsts ekonomiku kopumā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Alkoholisko dzērienu tirdzniecībai internetā būtu potenciāls arī pēc ārkārtējās situācijas

Interneta pārtikas tirgotāja "Barbora.lv" pārdošanas un mārketinga vadītāja Jekaterina Pukinska atzīmēja - lai arī Latvijā alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā atļauta vien neilgu laiku, novērots, ka patlaban alkohola iegāde veido aptuveni 3% no kopējā "Barbora.lv" klienta virtuālā pirkumu groza. Tomēr pieprasījums lēnām turpinās pieaugt.
Ja pēc ārkārtējās situācijas valstī tiks pieņemti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, atļaujot alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā, "Barbora.lv" paredz, ka papildus ikdienas pārtikas produktu iegādei, klienti pie viena internetā pasūtīs arī alkoholiskos dzērienus un līdz ar to alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā Latvijā turpinās attīstīsies.
Mazumtirgotāja "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala atklāja, ka pēdējās nedēļās e-veikalā novērota pircēju interese pēc alkoholiskajiem dzērieniem un to pieprasījums pieaug, tomēr, tāpat kā fiziskajos veikalos, tie veido nelielu daļu no kopējo pirkumu apmēra. Populārākās alkoholisko dzērienu kategorijas e-veikalā ir vīns un alus, aiz tiem seko stiprie alkoholiskie dzērieni.
Tirgotāja "Riga Spirits & Wine Outlet" mārketinga vadītājs Rainers Helds norādīja, ka interese par alkoholisku dzērienu iegādi internetā ir liela.
Pēc viņa teiktā, interesi patlaban ietekmē drošības aspekts, bet nevar izslēgt arī kopējo pirkšanas paradumu maiņu. Pircēji ar vien vairāk izvēlās iepirkties internetā - tas ir daudz ērtāk, jo var vairāk laika atvēlēt citām lietām.
Viņš stāstīja, ka līdz šim šāds pakalpojums Latvijā nav bijis pieejams. Eiropā tas nav nekas jauns, tāpēc būtu tikai loģiski, ja iespēja iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā saglabātos arī pēc tam.

Lasīt vairāk

02. "Rimi Latvia" paplašina pasūtījumu saņemšanas punktu skaitu

Mazumtirgotājs "Rimi Latvia" izveidojis pasūtījuma pieņemšanas punktus arī tirdzniecības centros "Mols" un "Olimpia", kā arī pirkumus būs iespējams saņemt arī tirdzniecības centrā "Damme".
"Rimi Latvia" turpina paplašināt e-veikala kapacitāti, un pircējiem piedāvā iespēju saņemt e-veikala pasūtījumu piecos "Pērc un saņem" punktos Rīgā. E-veikalā veikto pirkumu saņemšana "Rimi" veikalos ir viens no trim iespējamajiem pirkumu saņemšanas veidiem.
"Pērc un saņem" punkti atvērti "Rimi Mols" un "Rimi Olimpia" veikalos, kā arī pircēji varēs saņemt pasūtījumu veikalā "Rimi Damme". Tādējādi "Rimi" e-veikala "Pērc un saņem" punkti būs pieejami piecos "Rimi" veikalos, tostarp tie ir arī "Rimi Spice" un "Rimi Ozols".

Lasīt vairāk

03. "Barbora": Viena mājas piegādes pasūtījuma svars pieaudzis vidēji līdz 40 kilogramiem

Kopš ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas valstī viena mājas piegādes pasūtījuma svars vidēji no 25 kilogramiem pieaudzis līdz 40 kilogramiem. Kā stāstīja interneta pārtikas tirgotāja "Barbora" vadītāja Sanita Bērziņa, pasūtījuma svara pieaugums skaidrojams ar to, ka klienti ievēro valdības aicinājumu pasūtīt ilgākam laikam, nevis pāris dienām.
Pēc Bērziņas sacītā, kopš ārkārtējā stāvokļa pasludināšanas brīža "Barbora" kapacitāte palielināta par 30%, bet tuvākajā nākotnē, kapacitāte tiks dubultota.
Vienalikus “Barbora.lv” paplašinājis pasūtījumu saņemšanas punktus . Patlaban “Barbora.lv” var saņemt 33 “Maxima” veikalos visā Latvijā.

Lasīt vairāk

04. "220.lv" sāk pārtikas tirdzniecību ar piegādi visā Latvijas teritorijā

Turpinot attīstību pie sortimenta pilnveides,interneta veikals "220.lv" tiešsaistes tirdzniecības centru papildina ar dažādiem pārtikas preču zīmoliem.
Interneta veikala sortimentā ir iespējams iegādāties putraimus, konservus, saldumus, pienu bez laktozes, bērnu pārtiku un uzkodas. Papildus uzskaitītajām precēm, sortimentā ir arī makaroni, pārslas, putras, eļļa, kakao, mērces, garšvielas, rieksti, sēklas, žāvēti augļi, brokastu pārslas, zupas, buljoni, žāvēti gaļas produkti.
Pircēji var pasūtīt nepieciešamākos pārtikas produktus, kurus 220.lv piegādās visā Latvijā. Pasūtījumus klienti var saņemt bezmaksas preču saņemšanas punktos Rīgā. Savukārt pircējiem ārpus galvaspilsētas robežām ir iespēja produktus saņemt ar kurjeru, tuvākajā pakomātā vai kādā no "Circle K" degvielas uzpildes stacijām, tādējādi nodrošinot preču piegādi arī tajās vietās Latvijā, kurās līdz šim pārtikas piegādes nav nodrošinātas.

Lasīt vairāk

05. Aprīlī vislielākais cenu pieaugums novērots citroniem; kritums - pelēkajiem zirņiem

Salīdzinot šī gada janvāri ar aprīli, lielākais cenu pieaugums novērots citroniem, kuru cena pieauga par 57,5% jeb 1,04 eiro un maksāja vidēji 2,85 eiro kilogramā, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas apkopotie dati.
Savukārt lielākais cenu kritums novērots pelēkajiem zirņiem. Salīdzinot janvāri ar aprīli, pelēko zirņu cena samazinājusies par 27,9% jeb 0,5 eiro un veidoja vidēji 1,29 eiro par kilogramu.
No piena produktiem lielākais cenu pieaugums novērots 180 gramu 9% biezpienam - cena pieauga par 18,9% jeb 0,2 eiro un bija 1,26 eiro. Savukārt 7,4% jeb 0,58 eiro samazinājums novērots sieram "Krievijas", kura cena aprīlī vidēji bija 7,21 eiro kilogramā.
Gaļas kategorijā 47,9% jeb 1,26 eiro pieaugums bijis vistas broileriem, kuru cena aprīlī veidoja vidēji 3,89 eiro kilogramā. Vismazākais cenu pieaugums no gaļas produktiem bijis "Rakveres" cīsiņiem, kuru cena pieauga par 0,4% jeb 0,02 eiro un aprīlī maksāja vidēji 4,96 eiro kilogramā.
Graudaugu produktu kategorijā 26,1% jeb 0,23 eiro pieaugumu piedzīvoja 500 grami auzas, kuru cena aprīlī vidēji veidoja 1,11 eiro. Vienlaikus no piedevām lielāko cenu kritumu piedzīvoja sāls. Salīdzinot janvāri ar aprīli, sāls cena saruka par 8% jeb 0,04 eiro un veidoja 0,46 eiro par kilogramu.
Augļu kategorijā cenu pieaugums novērots arī kivi, kuru cena pieauga par 28,9% jeb 0,57 eiro un aprīlī maksāja vidēji 2,54 eiro kilogramā. Cenu samazinājums novērots kilogramam banānu, kuru cena saruka par 3,1% jeb 0,04 eiro un bija vidēji 1,24 eiro, kā arī apelsīniem - cena samazinājās par 8,2% jeb 0,13 eiro, aprīlī maksājot vidēji 1,46 eiro kilogramā.
Dārzeņu sadaļā burkānu cena palielinājās uz pusi jeb 0,19 eiro, aprīlī vidēji maksājot 0,57 eiro kilogramā, bet kilogramam sīpolu cena samazinājās par 1,7% jeb 0,01 eiro un maksāja 0,59 eiro, turklāt tomātiem cena samazinājās par 1,4% jeb 0,03% un maksāja 2,12 eiro kilogramā.
Dzērienu kategorijā lielāko pieaugumu konstatēja "Možums" klasiskai melnai tējai. Salīdzinot janvāri ar aprīlī, tējas cena pieauga par 12,8% jeb 0,1 eiro un bija vidēji 0,88 eiro. Savukārt cenu samazinājums bija tomātu sulai, kuras cena samazinājās par 13,5% jeb 0,21 eiro, aprīlī maksājot vidēji 1,34 eiro litrā.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Turpinās tirdzniecības centru attīstība

Aizvadītajā gadā ar vairākiem būvprojektiem turpinājās tirdzniecības centru attīstība. Šogad atvērts jauns tirdzniecības un izklaides centrs “Akropole”, kura izveidē investēti vairāk nekā 150 miljoni eiro, "Galerija Azur" vietā atklāta jaunā koncepta lielveikala "Ozols" pirmā kārta, bet kopumā projekta izmaksas veido apmēram 35 miljonus eiro. Tāpat izveidots pašmāju ražotāju tirgus "Imanta Retail Park", un rudenī durvis vēra tirdzniecības parka “Alfa” jaunbūve, kuras būvniecības izmaksas

Nozares neveiksmes

Turpinās neskaidrības ar kases aparātu reformu

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Valsts kontrole revīzijā secinājusi – kaut gan ēnu ekonomikas ierobežošana ir bijusi valdības prioritāte kopš 2010.gada, ne Finanšu ministrijai, ne Valsts Ieņēmumu dienestam nav bijusi pietiekama kapacitāte kvalitatīva normatīvā regulēja izstrādei un reformas īstenošanai.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Samazina akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem

Šī gada 1. augustā stājās spēkā grozījumi Akcīzes nodokļa likumā, kas paredz par 15% samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Grozījumi būs spēkā līdz 2020. gada 29. februārim. Grozījumu nepieciešamība likumā skaidrota ar izmaiņām Igaunijas alkohola tirgū, samazinoties akcīzes nodokļa likmēm par 25%. Izmaiņas Igaunijas akcīzes nodoklī satrauca Latvijas politiķus un tirgotājus, ka tas negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija prognozēja, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam nepieciešams samazināt vismaz par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro. Minētās izmaiņas seko vien dažus mēnešus pēc tam, kad akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā tika palielināta.

Tirgotājus satrauc iepakojumu depozītu sistēmas ieviešanas sekas

Tirgotāji turpina paust negatīvu nostāju par iepakojumu depozītu sistēmu. Pēc tirgotāju domām, sistēmai ir jādarbojas pēc principa, ka maksā piesārņotājs, nevis iedzīvotāji ar tirgotāju starpniecību. Pašlaik nozarei ir bažas, ka steigā veidotajā depozīta sistēmā nav pārdomāts izmaksu slogs un atbildības sadale, kā rezultātā par to maksās pircēji. Patlaban iepakojumu depozītu sistēmu Latvijā plānots piemērot ūdens, bezalkoholisko dzērienu, alus, kā arī dzērienu ar zemu alkohola saturu PET, stikla un metāla iepakojumam Latvijā. Iecerēts, ka nacionālā līmeņa operatoru veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas, organizējot iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un operatoriem būs noslēgti līgumi ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem. Depozīta maksa būs 10 centi par vienu iepakojuma vienību.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Tirdzniecība rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RIMI LATVIA, SIA, MAXIMA Latvija, SIA, Sanitex, SIA, Samsung Electronics Baltics, SIA, Contiplus Riga, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apģērbi, apavi un piederumi, Atpūtai, sportam un tūrismam, Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai, Industriālā tehnika, Internetveikali, netiešā tirdzniecība

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RIMI LATVIA, SIA
A.Deglava 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
Pārtikas tirdzniecība 893 692 2.67 45 305 5.07% 5717
2. MAXIMA Latvija, SIA
Maskavas 257, TC ''Akropole'', Rīga, LV-1019 T. 67892100
Pārtikas tirdzniecība 776 624 6.37 21 915 2.82% 7427
3. Sanitex, SIA
Rāmava, Liepu aleja 4, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67048400
Saimniecības preču vairumtirdzniecība 340 667 12.3 1 656 0.49% 672
4. Samsung Electronics Baltics, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 80007267
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 312 087 4.92 7 521 2.41% 59
5. Contiplus Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67431318
Kokapstrādes iekārtas un instrumenti 206 464 23.69 2 595 1.26% 2
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2017 līdz 30.09.2018
6. JUPAKS, SIA
Elizabetes 19-7, Rīga, LV-1010 T. 29245865
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika 186 560 47.58 -764 -0.41% 4
7. LENOKA, SIA
Krustpils 12, Rīga, LV-1073 T. 67775959
Pārtikas tirdzniecība 162 281 7.92 4 423 2.73% 2395
8. Green Trace, SIA
Cēsu 31 k.3, Rīga, LV-1012 T. 67319183
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 145 448 24.81 13 748 9.45% 2
9. FIRMA MADARA 89, SIA
Baznīcas laukums 2, Smiltene, Smiltenes n., LV-4729 T. 64772812
Pārtikas tirdzniecība 127 785 22.17 9 182 7.19% 1537
10. AMBER DISTRIBUTION LATVIA, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 11, Stopiņu n., LV-2130 T. 67880433
Alkoholiskie dzērieni: vairumtirdzniecība 114 039 8.51 4 043 3.54% 93

Viedokļi

Autors: Henriks Danusēvičs

Iepakojuma depozīta sistēma vēl jāpilnveido

Plānotā iepakojuma depozīta sistēma būs jauns nodoklis Latvijas iedzīvotājiem un neatrisinās atkritumu samazināšanu. Pasaulē arvien aktuālāka ir problēma ar plastmasas atkritumiem, kas pārpludina okeānus, jūras un pludmales. Norit cīņa ar piesārņojumu, un Eiropas Savienībā nolemts līdz 2025. gadam nodot pārstrādei vismaz 65% iepakojuma (Latvijā patlaban daudzums ir zem 60%). Pasaulē un Eiropas valstīs ir trīs galvenie virzieni, kā mazināt plastmasas atkritumus. Pirmais un galvenais ir pilsoņu lasīt tālāk

Autors: Noris Krūzītis

Konkurence par pircēju turpina augt

Skatoties no globālā konteksta, mazumtirdzniecība ir svarīga kā patērētājiem, tā valsts ekonomikai. Eiropas valstu iedzīvotāji apmēram 30% sava budžeta tērē ikdienas lietām, tostarp pārtikai. Līdz ar to ir skaidrs, cik šī nozare ir svarīga ekonomikas izaugsmei. Attiecībā uz Latviju atslēgas vārds, kas raksturotu šī brīža situāciju mazumtirdzniecībā, ir “konkurence”. Konkurence tieši par pircēju. Šobrīd ir vērojama diezgan agresīva pārdošanas veicināšanas konkurence, tās ir cenu atlaides. lasīt tālāk