Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nozare arvien attālinās no sekām, ko radīja Krievijas embargo

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure

Kā LPUF vērtē aizvadīto - 2018.gadu?

Pārtikas nozarē turpinās divos iepriekšējos gados sāktais ieskrējiens, un tas notiek drīzāk maratona, nevis sprinta tempā. Nozare arvien attālinās no sekām, ko radīja Krievijas embargo. Uzņēmumu ieguldītais darbs un investīcijas atmaksājas, sasniegtie rezultāti iepriecina. Ja pērn pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgu laiku pirms gada, mums bija fantastisks 20% eksporta pieaugums, tad arī šogad rezultāts ir atzīstams – pieaugums ir teju 10%, naudas izteiksmē veidojot 1,5 miljardus eiro. Jaunākie eksporta dati par rudeni un ziemu vēl nav pieejami, bet līdzšinējā pieredze liecina, ka gada nogalē rezultāti ir labi, tādēļ ceram, ka 2018. gads rezultēsies pozitīvā tirdzniecības bilancē un eksports pārsniegs importu. Nelielas bažas rada patlaban pastāvošā politiskā nenoteiktība, tomēr kopumā gadu vērtējam ar lielu plus zīmi.

Kādi ir federācijas skatījumā galvenie sasniegumi pārtikas jomā, vai ir bijis kaut kas tāds, ko nav izdevies paveikt?

No sasniegumiem noteikti jāizceļ uzņēmumiem sniegtais lielais atbalsts ar projektiem, kas vērsti uz konkurētspējas celšanu, inovācijām un jaunu eksporta tirgu apgūšanu. Ar Pārtikas nozares Kompetenču centra palīdzību ir iespēja saņemt atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu līdz pat 80% apmērā. Ar jauniem produktiem un tehnoloģijām kopā ar zinātniekiem ir apgūti 5,2 miljoni eiro, ir noslēgts projekta pirmais posms. Ceram, ka kopā ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem arī nākamo divu gadu laikā. Turpinām darbinieku apmācību projektu ar ES līdzfinansējumu – ir apgūti 0,6 miljonu eiro, apmācīti 1064 darbinieki no 41 uzņēmuma. LPUF Pārtikas produktu klasteris turpina Latvijas ražotāju eksporta aktivitātes ar 85% ES līdzfinansējumu.
Palīdzību vietējiem uzņēmējiem sniedz Zaļais iepirkums, un palielinās uzņēmumu skaits, kas saviem produktiem saņem Zaļās vai Bordo karotītes kvalitātes zīmes, kas sniedz papuldu priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos. Rezultāts ir pozitīvs ne tikai nozarei, bet arī sabiedrībai, jo tiek patērēts vairāk kvalitatīvas vietējo ražotāju produkcijas.
Protams, ka nepārtraukta mūsu darba sastāvdaļa ir normatīvie akti, dažādu nozarei svarīgu ES likumdošanas regulējumu piemērošana un pielāgošana Latvijas situācijai, aizstāvot biedru un nozares intereses.

Kas Latvijas pārtikas ražotāju skatījumā noticis pozitīvs, kas negatīvs - kādi ir bijuši izaicinājumi, par ko bijis gandarījums, kādas bijušas galvenās problēmas, ar ko nozarei jāsastopas, bet kas, savukārt, labs noticis labs?

Par pozitīvo jau pieminēju – tie ir rezultāti eksporta tirgos. Tāpat pozitīvais ir nacionālās pārtikas kvalitātes sistēmas attīstība. Negatīvā lieta noteikti ir tā, ka politķi nav ieklausījušies mūsu palīgā saucienā par nepieciešamību kontrolēti ievest darbaspēku, kas nepieciešams uzņēmuma attīstībai un investīcijām. No mums prasa celt produktivitāti un investēt attīstībā, lai varam kāpināt saražotā apjomus, lai nopelnītu vairāk un varētu vairāk investēt. Tajā pašā laikā uzņēmumi ir spiesti pārpirkt un pārmaksāt par darbaspēku, un produktivitāte netiek līdzi. Kā pagaidu risinājums būtu jāļauj darbaspēka ievešana par nozares vidējo algu. Uzņēmēju konkurētspējai ļoti svarīga būtu slimības lapu līdzīgāka apmaksa nekā Lietuvā un Igaunijā, ko sagaidām no Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas. Pašlaik mēs dramatiski zaudējam kaimiņiem šajā ziņā. Gaidām, kad Labklājības un Veselības ministrijas sagatavos fiskālo ietekmi uz Latvijas budžetu par šo priekšlikumu, kas Baltijas mērogā veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Kādi šogad bijuši galvenie izaicinājumi, ar kuriem nozarei bija jāsastopas?

Izaicinājums ir bijis turpināt darbu pie jaunu produktu izstrādes un arvien sarežģītāku eksporta tirgu apgūšanas. Svarīgs virziens ir arī darbs pie kvalitatīviem produktiem, ar kuriem aizstāt un izkonkurēt importa produkciju. Turpinājām veicināt nacionālās pārtikas kvalitātes zīmes – Karotīšu – atpazīstamību un nozīmi, jo šis ir legālā protekcionisma instruments, kā palīdzēt vietējiem ražotājiem piedalīties valsts iepirkumos skolās, bērnu dārzos, pašvaldības iestādēs, slimnīcās u.c.

Kā Latvijas pārtikas ražotājiem šogad ir veicies eksporta jomā?

Pārtikas ražotājiem nozarei tik būtiskajā eksportā ir veicies atzīstami. Labs paraugs nozarē ir “Karavella”, kas, neskatoties uz zivju pārstrādes nozares grūtībām un ierobežoto vietējo patēriņu, spēja pēc Krievijas embargo pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem, kāpināt eksportu, un pašlaik eksportē 88% no saražotās produkcijas. Līdzīgi arī citiem ražotājiem ir jāstrādā uz eksportu, jo vietējais pātēriņš ir ierobežots – Latvijas iedzīvotāji var apēst tik, cik var.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Jaunā valdība apsver izvērtēt iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, olām un piena produktiem

Kā viena no jaunās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības prioritātēm lauksaimniecības jomā minēta iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) svaigai gaļai, olām un piena produktiem izvērtēšana.
Starp prioritātēm lauksaimniecības jomā ir arī iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu īstenošana, lai aizstāvētu Latvijas ražotājus, kā arī pilnveidot normatīvo regulējumu, ieviešot zaļā publiskā iepirkuma principu valsts un pašvaldības iestāžu iepirkumos, veicinot Latvijā ražotas produkcijas konkurētspēju.
Tāpat iecerēts nodrošināt bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas efektivitāti un apmēru, īstenojot Zaļo publisko iepirkumu (ZPI), palielinot bioloģiskās pārtikas pieejamību skolās un bērnudārzos.

Lasīt vairāk

02. "Dobeles dzirnavnieks" tuvākajos gados attīstībā plāno investēt 30 miljonus eiro

Latvijā lielākais graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks" sācis īstenot vērienīgu attīstības projektu, kas paredz tuvākajos gados attīstībā investēt 30 miljonus eiro.
Tostarp divu gadu laikā kompānija investēs vairāk nekā 18 miljonus eiro bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūrā. Projekts paredz izveidot laboratoriju, izbūvēt bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un jaunus uzglabāšanas torņus, kā arī izveidot atsevišķu bioloģisko graudaugu pārslu ražotni un aprīkot to ar iekārtām.
Vēl viens "Dobeles dzirnavnieks" investīciju projekts paredz līdz 2020.gadam izveidot inovatīvu pastas ražošanas līniju, kas ļaus produktu klāstu papildināt ar jauniem makaronu veidiem, veicinot uzņēmuma produktivitāti un konkurētspējas pieaugumu ārvalstu tirgos, informēja kompānijā. Kopējās projekta investīcijas pārsniegs 11 miljonus eiro, un vairāk nekā 90% no jauno produktu apjoma plānots eksportēt. Pastas ražošanas tehnoloģiskās līnijas iegādi līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.

Lasīt vairāk

03. "Rimi Latvia" māteskompānijas zīmola "I love eco" medū atklāj pārāk daudz kancerogēnās vielas

"Rimi Latvia" pārstāve Dace Preisa apstiprināja, ka pēc Latvijas Televīzijas raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" atklātā, ka šajā medū pārsniegts Latvijas likumdošanā atļautais hidroksimetilfurfurola jeb HMF (hidroksimetilfurfurola) īpatsvars, kas ir kancerogēna viela, "Rimi Latvia" veikalos Latvijā uz laiku ir apturēta "Aizliegtā paņēmiena" pārbaudītā šī medus partijas tirdzniecība. Saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju ir sāktas papildus pārbaudes, lai noskaidrotu, vai minētie rādītāji ir pārsniegti arī atkārtotos testos un citās partijās.
Tāpat Preisa pastāstīja, kamēr kompānija gaida PVD pārbaužu rezultātus, kā arī piegādātāja skaidrojumu un korektīvo darbību plānu, "Rimi Latvia" tīklā pieņemts lēmums apturēt konkrētās partijas tirdzniecību līdz visu apstākļu noskaidrošanai .

Lasīt vairāk

04. LPUF: Latvijas pārtikas ražotāju eksporta apmēri šogad pieauguši par gandrīz 10%

Latvijas pārtikas ražošanas nozarē eksports šogad ir pieaudzis par gandrīz 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure sacīja, ka nozare aizvien attālinās no Krievijas embargo radītajām sekām. Uzņēmumu ieguldītais darbs un investīcijas atmaksājas, bet sasniegtie rezultāti - iepriecina.
Pēc Šures teiktā, Latvijas pārtikas ražotāji joprojām cer uz pozitīvu importa-eksporta bilanci pārtikas ražošanas industrijā šogad, eksportam pārsniedzot importu.

Lasīt vairāk

05. Direktīva par vienādu kvalitāti viena zīmola precēm dalībvalstīs varētu tikt pieņemta 2020.gadā

ES tieslietu un patērētāju aizsardzības komisāre Vera Jourova prognozējusi, ka Eiropas Savienības (ES) tiesību akti, kas noliegtu dažādās dalībvalstīs tirgot viena un tā paša zīmola preci ar atšķirīgu kvalitāti, varētu tikt pieņemti 2020.gadā.
Viņa norādījusi, ka līdz tam Eiropas Komisijai (EK) būtu jāpabeidz izsmeļošs pētījums, lai izvērtētu cik plašā mērogā uz turīgākajām un trūcīgākajām dalībvalstīm tiek attiecināti atšķirīgi standarti.
Kā žurnālistiem pastāstījusi komisāre, šobrīd jau tiek pārbaudīti aptuveni trīsdesmit produkti, izmantojot jaunu, unificētu metodoloģiju, jo līdz šim ražotāji pārmetuši, ka produktu kvalitātes vērtēšanai tiek izmantotas atšķirīgas metodes, "salīdzinot ābolus ar bumbieriem".
"Ja atklāsim nopietnas atšķirības, (..) izdarīsim spiedienu uz ražotājiem, lai viņi maina šādu praksi," solījusi Jurova.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pērn Latvijā izmeklētajos pārtikas paraugos nav pārsniegts pesticīdu atliekvielu līmenis

Augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā 2018. gadā Latvijā izmeklētajos paraugos nav ticis konstatēts pesticīdu atliekvielu līmeņa pārsniegums. Nacionālā pesticīdu atlieku kontroles programma ir izstrādāta, pamatojoties uz pesticīdu atlieku kontroles rezultātiem iepriekšējos gados, lauksaimniecības kultūru ražošanas apjomu, augu aizsardzības līdzekļu lietojumu Latvijā un to risku patērētājiem. Programmā paredzēta kartupeļu, burkānu, medus, krūmmelleņu un citu produktu pārbaude kopumā uz 149

Nozares neveiksmes

Olu produktos konstatētas salmonellas

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori jūlijā uz robežas noņēma divus oficiālās uzraudzības paraugus no divām olu baltuma pulvera ar saldinātāju "Ovomix P4011H" partijām no Ukrainas. Vienā gadījumā pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijā konstatēta "salmonella infantis" (divos paraugos no pieciem), bet otrā gadījumā – "salmonella enteritidis" (vienā paraugā no pieciem).

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Stājas spēkā samazinātā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam

Šā gada 31. jūlijā stājās spēkā Saeimas apstiprinātie grozījumi Akcīzes nodokļa likumā, kas paredz par 15% samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Likumprojekta autori skaidroja, ka grozījumi ir nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū, samazinoties akcīzes nodokļa likmēm tajā, negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija (FM) prognozēja, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam nepieciešams samazināt vismaz par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro. Minētās izmaiņas seko vien dažus mēnešus pēc tam, kad akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā tika palielināta. Tas notika martā. Toreiz tik skaidrots, ka Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā saglabāsies būtiski zemāka. Grozījumi būs spēkā līdz 2020. gada 29. februārim. Vienlaikus saglabājas spēkā norma, ka no 2020. gada 1. marta gaidāms akcīzes palielinājums stiprajam alkoholam.

Latvijā saražotā alus apmērs turpina sarukt

Latvijā saražotā alus apmērs turpina sarukt. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes apkopoto informāciju šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā saražoti 33,027 miljoni litru alus, kas ir par 8,5% vairāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā. Savukārt alus imports 2019. gada pirmajos piecos mēnešos ir samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, - alus Latvijā šogad ievests kopumā 43,446 miljonu litru apmērā. VID dati liecina, ka patēriņam Latvijā šogad piecos mēnešos nodoti kopumā 60,444 miljoni litru alus, kas ir par 3,6% mazāk nekā pirms gada.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Cido Grupa, SIA, Cēsu alus, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 117 350 3.19 3 766 3.21% 313
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 84 743 4.46 16 0.02% 586
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 75 138 -3.99 9 387 12.49% 636
4. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 66 434 5.97 5 017 7.55% 317
5. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 61 755 13.8 4 217 6.83% 210
6. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 61 347 2.39 1 477 2.41% 315
7. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 55 098 3.59 4 643 8.43% 211
8. KARAVELA, SIA
Atlantijas 15, Rīga, LV-1015 T. 67496400
Zivju pārstrāde, pārtika 41 616 7.47 1 513 3.63% 202
9. HKScan Latvia, AS
Atlasa 7, Rīga, LV-1026 T. 67368643
Gaļas pārstrāde, pārtika 38 635 12.07 1 071 2.77% 195
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 37 535 7.39 2 887 7.69% 240

Viedokļi

Autors: Ināra Šure

Situācija pārtikas ražošanas nozarē Latvijā ir stabila

Situācija pārtikas ražošanas nozarē Latvijā ir stabila, bet izaicinājumu netrūkst. Gada sākumā prognozes bija cerīgas, lēšot, ka eksporta pieaugums nozarē varētu būt 5% apmērā. Pirmā ceturkšņa rezultāti bija ar pluss zīmi, bet pēc tam ekonomika sabremzējās ne vien Latvijā, bet arī mūsu eksporta tirgos. Rezultātā patlaban skats uz eksporta pieaugumu gada griezumā ir piezemētāks, vienlaikus ir vairāki labi signāli, kas ļauj saglabāt cerības, ka pārtikas eksporta izaugsme turpināsies. Piemēram lasīt tālāk

Autors: Jānis Šolks

Piena iepirkuma cena ir stabila

Piena iepirkuma cena ir praktiski nemainīga vairākus mēnešus pēc kārtas. Lai arī neliels cenas samazinājums ir, tas ir nenozīmīgs, nelielas cenu svārstības. Nekad nebūs tā, ka piena iepirkuma cena nākamajā mēnesī būs identiska un cents atbildīs centam. Līgumi ir dažādi, tie ir piesaistīti Eiropas, tostarp Vācijas un Austrumvācijas, piena cenai. Prognozētā cena nākamajam mēnesim - augustam - ir, gribētos teikt, identiska, kas liecina par zināmu piena iepirkuma cenu stabilitāti. Ir parādījusies lasīt tālāk