Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Situācija piena pārstrādes sektorā šobrīd vērtējama pozitīvi

Normunds Staņēvičs, piena pārstrādes koncerna "FoodUnion" vadītājs Eiropā

Situācija piena pārstrādes sektorā šobrīd vērtējama pozitīvi. Salīdzinot ar 2018.gadu, pagājušajā gadā galvenajās piena produktu eksportētājvalstīs piena apjomi nav pieauguši tik strauji kā iepriekš, dažās pat samazinājušies, piemēram, Jaunzēlandē un Austrālijā. Ja raugāmies uz Eiropu, tad ir būtiski samazinājušies sausā vājpiena krājumi. Tas, paralēli ierobežotajam vietējam tirgum, paver jaunus pieprasījumus un eksporta iespējas Latvijā saražotajam pienam gan uz Eiropas Savienību, gan globāli uz trešajām pasaules valstīm. Šāda situācija ir sevišķi svarīga Latvijai un līdzīgām mūsu reģiona valstīm, kur ražotā piena apjoms ievērojami pārsniedz vietējā patēriņa vajadzības un turpina pieaugt.
Iedziļinoties Latvijas situācijā, redzams, ka 2019.gada 11 mēnešos saražotā piena apmērs pieaudzis par 0,5% - tas arī, manuprāt, liecina par apmierinošiem nosacījumiem nozares attīstībai. Savukārt, vērtējot nozari no patērētāju viedokļa, joprojām redzam stabilu tendenci un pieprasījumu pēc vietēji ražotiem un kvalitatīviem piena un citiem pārtikas produktiem ar augstu pievienotu vērtību. Turklāt aizvien vairāk sastopamies arī ar cilvēku vēlmi baudīt ne vien garšīgus un veselīgus, bet arī videi draudzīgi iepakotus produktus - tas mums kā nozares līderim uzliek par pienākumu strādāt vēl gudrāk un ilgtspējīgāk, ko darām ar prieku.
Latvijas mērogā aktuālākais pagājušā gada izaicinājums bija palielināt augstas pievienotas vērtības piena pārstrādes produktu eksporta īpatsvaru pret pašreiz dominējošo svaigpiena eksportu. Savukārt mūsu pašu galvenais izaicinājums ir mūsu konkurētspējas paaugstināšana, iespējami veiksmīgāka partneru sadarbības nosacījumu izpilde un, pats galvenais, mūsu prasīgo patērētāju vēlmju un vajadzību apmierināšana.
Komentējot piena iepirkuma cenas, jāatgādina, ka izejvielas cenu nevar vērtēt atrauti no visiem produkta vērtību veidojošajiem faktiem. Bet ir jāsaprot - izejvielas finansēšanas avots ir produktu pirkt gribošs patērētājs. Patērētāja samaksātā summa sadalās starp četriem pīlāriem - mazumtirgotāju, valsti, piena pārstrādātāju (mums), kurš uzņemas arī izejvielas un produkta transportēšanas izmaksas, un piena ražotāju jeb zemnieku saimniecību.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Ādažos tuvojas noslēgumam "Laimas" jaunās ražotnes būvniecības pēdējais posms

Ādažos pie topošās "Laimas" ražotnes 22.janvārī iemūrēta laika kapsula, iezīmējot pēdējo ražotnes būvniecības posmu, lai šā gada otrajā pusē ēku nodotu ekspluatācijā.
"Orkla" grupas pārstāve, "Confectionery&Snacks" biznesa virziena izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja ŠaneteHeuana-Fladbī pauda lepnumu par Latvijas sasniegumiem saldumu un pārtikas ražošanā, norādot, ka šādas rūpnīcas izveide ir liels lēmums. "Orkla" iesot lepna par iepēju investēt "Laimā", atbalstīt vietējos zīmolus, kā arī ieguldīt to attīstībā.
"Laima" topošajā šokolādes fabrikā Ādažos ražošanas apmērus plānots dubultot salīdzinājumā ar esošajiem, ja būs atbilstošs pieprasījums. Topošajā ražotnē plānots efektīvs ražošanas process, kas pavērs iespējas eksportam un grupas darījumiem.
Jaunajā "Laimas" ražotnē un turpmākā zīmola "OrklaConfectionery&Snacks Latvija" 2019.gada un 2020.gada laikā investēs līdz 20 miljoniem, un ražošanas procesu tajā plānots sākt 2020.gada ceturtajā ceturksnī. Ražotni būvē "Merks" par 8,9 miljoniem eiro.
Uz zemesgabala Ādažos blakus topošajai "Laima" ražotnei "Orkla" plāno celt arī otru ražotni, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, ko iecerēts atklāt 2022.gadā. Abu ražotņu Ādažos izveidei iegādāti kopumā 13 hektāri zemes, no kuriem cepumu un vafeļu ražotne aizņems lielāko daļu. Tās celtniecība varētu sākties tuvāko divu gadu laikā. Jauno cepumu ražotni, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, plānots atklāt 2022.gadā.

Lasīt vairāk

02. KP tirgus uzraudzībā konstatējusi Latvijā uz vietas ražotā alus īpatsvara samazinājumu

KP tirgus uzraudzībā arī secinājusi, ka mazāk nekā pusi jeb 41% no visa Latvijā patērētā alus patlaban saražo pašmāju tirgū uz vietas, bet 59% importē no citām valstīm.
Pēdējos gados auguši patēriņam nodotie alus apmēri, it īpaši importa alum. Laikā no 2016.gada līdz 2018.gadam importa alus realizācijas apjomi Latvijā ir palielinājušies par 12%, ko var skaidrot ar "Aldara" un "Cido Grupas" alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju lojalitāti pret alus produkciju kopumā. Tikmēr Latvijā ražotā alus apjomi auguši nedaudz vairāk nekā par vienu procentu.
KP tirgus uzraudzībā arī secinājusi, ka alus izplatīšanas tirgū Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir audzis tirgus dalībnieku skaits un mainījušās to tirgus daļas.
No 2006.gada līdz 2008.gadam KP veiktajā tirgus uzraudzībā konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - "Aldari" un "Cēsu alu" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70%. Savukārt tirgus izmaiņu analīzē no 2016. līdz 2018.gadam KP konstatēja deviņu lielu tirgus dalībnieku - "Cēsu alus", "Cido grupas", "Aldara", "Tērvetes AL", "Bauskas alus", "Piebalgas alus", SIA “Dutyfreebaltics", "Užavas alus" un "Valmiermuižas alus" darbošanos alus vairumtirdzniecības tirgū, kuru kopējā tirgus daļa veido teju 80% no kopējā tirgus.

Lasīt vairāk

03. Pārtikas cenas pasaulē decembrī sasniegušas piecos gados augstāko līmeni

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) ziņo, ka pārtikas produktu cenas pasaulē decembrī pieaugušas par 2,5% un sasniegušas augstāko līmeni kopš 2014.gada decembra.
FAO norāda, ka tās apkopotais pārtikas produktu cenu indekss decembrī palielinājies līdz 181,7 punktiem, kāpumu reģistrējot trešo mēnesi pēc kārtas. Šo kāpumu galvenokārt veicināja augu eļļu cenu straujš kāpums.
Augu eļļu indekss decembrī mēneša laikā palielinājās par 9,4%, kas galvenokārt skaidrojams ar palmu eļļas cenu pieaugumu, ko veicināja spēcīgs pieprasījums un bažas par piegāžu deficītu.
Tikmēr pērn kopumā FAO apkopotais pārtikas produktu cenu indekss pieauga par 1,8% un veidoja 171,5 punktus.
Kāpumu 2019.gadā galvenokārt veicināja cukura, piena produktu un graudu cenu sadārdzināšanās.

Lasīt vairāk

04. Priekšlikums būtiski celt nodokli cukurotajiem dzērieniem Saeimā raisa asas diskusijas

Saeimā 30.janvārī sāktas debates par grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz kāpināt akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem.
Iepriekš parlaments atbalstīja to, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem nodokli par 100 litriem aprēķinātu pēc trim dažādām likmēm atkarībā no cukura daudzuma. Dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem nodoklis būtu 7,40 eiro, dzērieniem ar cukura saturu no pieciem gramiem līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem - 10 eiro, bet ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 mililitriem - 30 eiro.
Tomēr pirms trešā lasījuma iesniegti priekšlikumi, kas paredz lēnāku nodokļa likmes kāpumu saldinātajiem dzērieniem. Grozījumi nosaka, ka saldinātajiem dzērieniem, kuru sastāvā ir nevis cukurs, bet cits saldinātājs, tiks piemērota nodokļa likme 7,4 eiro par 100 litriem.
Savukārt cukurotajiem dzērieniem, kuru saturā ir līdz astoņiem gramiem cukura uz 100 mililitriem, piemērojams nodoklis 7,4 eiro apmērā, bet dzērieniem ar lielāku cukura daudzumu - 14 eiro.
Asākās debates izraisīja deputāta Andra Skrides (AP) priekšlikums akcīzes nodokli cukurotajiem dzērieniem celt straujāk.
Skride norādīja, ka aptuveni 31% priekšlaicīgu nāves gadījumu Latvijā saistīts ar nepareizu uzturu, kas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropā. Viņaprāt, nepieciešams soli pa solim cīnīties ar paradumiem, kuru dēļ būtiski pasliktinās Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis.
"Mani kā sportistu sirdī uztrauc divas lietas. Eiropas aptaukošanās rangā Latvija ieņem otro vietu. Tāpat sportistiem būtiski pie slodzēm ir padzerties. Vislabāk jau būtu no ūdens, bet ko nozīmē padzerties saldinātos dzērienus? Kāda velna pēc atbalstīt dzērienus, no kuriem nevar padzerties?" vaicāja deputāts Jānis Butāns (JKP).
Jautājuma skatīšana atsāksies pēc nedēļas, 6.februārī.

Lasīt vairāk

05. "Amber Beverage Group" iegādājies Austrijas alkohola uzņēmuma "Mountain Spirits" kontrolpaketi

Alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncerns "Amber Beverage Group" ir noslēdzis Austrijas alkoholisko dzērienu izplatīšanas un vairumtirdzniecības uzņēmuma "Mountain Spirits" kontrolpaketes iegādi.
"Amber Beverage Group" izpilddirektors SīmursFereira informēja, ka "Mountain Spirits" ir nozīmīgs tirgus dalībnieks alkoholisko dzērienu izplatīšanā un vairumtirdzniecībā Austrijā, kas palīdzēs "Amber Beverage Group" nodrošināt spēcīgu atbalstu Centrāleiropas reģionā, kā arī iespēju iekļūt stratēģiski nozīmīgajā Alpu reģionā.
Savukārt "Mountain Spirits" ražoto produktu klāsts tiks papildināts ar "Amber Beverage Group" galvenajiem atslēgas zīmoliem. Pievienošanās "Amber Beverage Group" dos "Mountain Spirits" iespēju nostiprināt produktu portfeli un darbību ne tikai Austrijā, bet arī Eiropā.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pērn Latvijā izmeklētajos pārtikas paraugos nav pārsniegts pesticīdu atliekvielu līmenis

Augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā 2018. gadā Latvijā izmeklētajos paraugos nav ticis konstatēts pesticīdu atliekvielu līmeņa pārsniegums. Nacionālā pesticīdu atlieku kontroles programma ir izstrādāta, pamatojoties uz pesticīdu atlieku kontroles rezultātiem iepriekšējos gados, lauksaimniecības kultūru ražošanas apjomu, augu aizsardzības līdzekļu lietojumu Latvijā un to risku patērētājiem. Programmā paredzēta kartupeļu, burkānu, medus, krūmmelleņu un citu produktu pārbaude kopumā uz 149

Nozares neveiksmes

Olu produktos konstatētas salmonellas

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori jūlijā uz robežas noņēma divus oficiālās uzraudzības paraugus no divām olu baltuma pulvera ar saldinātāju "Ovomix P4011H" partijām no Ukrainas. Vienā gadījumā pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijā konstatēta "salmonella infantis" (divos paraugos no pieciem), bet otrā gadījumā – "salmonella enteritidis" (vienā paraugā no pieciem).

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Stājas spēkā samazinātā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam

Šā gada 31. jūlijā stājās spēkā Saeimas apstiprinātie grozījumi Akcīzes nodokļa likumā, kas paredz par 15% samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Likumprojekta autori skaidroja, ka grozījumi ir nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū, samazinoties akcīzes nodokļa likmēm tajā, negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija (FM) prognozēja, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam nepieciešams samazināt vismaz par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro. Minētās izmaiņas seko vien dažus mēnešus pēc tam, kad akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā tika palielināta. Tas notika martā. Toreiz tik skaidrots, ka Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā saglabāsies būtiski zemāka. Grozījumi būs spēkā līdz 2020. gada 29. februārim. Vienlaikus saglabājas spēkā norma, ka no 2020. gada 1. marta gaidāms akcīzes palielinājums stiprajam alkoholam.

Latvijā saražotā alus apmērs turpina sarukt

Latvijā saražotā alus apmērs turpina sarukt. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes apkopoto informāciju šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā saražoti 33,027 miljoni litru alus, kas ir par 8,5% vairāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā. Savukārt alus imports 2019. gada pirmajos piecos mēnešos ir samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, - alus Latvijā šogad ievests kopumā 43,446 miljonu litru apmērā. VID dati liecina, ka patēriņam Latvijā šogad piecos mēnešos nodoti kopumā 60,444 miljoni litru alus, kas ir par 3,6% mazāk nekā pirms gada.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Cido Grupa, SIA, Cēsu alus, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 117 350 3.19 3 766 3.21% 313
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 84 743 4.46 16 0.02% 586
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 75 138 -3.99 9 387 12.49% 636
4. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 66 434 5.97 5 017 7.55% 317
5. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 61 755 13.8 4 217 6.83% 210
6. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 61 347 2.39 1 477 2.41% 315
7. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 55 098 3.59 4 643 8.43% 211
8. KARAVELA, SIA
Atlantijas 15, Rīga, LV-1015 T. 67496400
Zivju pārstrāde, pārtika 41 616 7.47 1 513 3.63% 202
9. HKScan Latvia, AS
Atlasa 7, Rīga, LV-1026 T. 67368643
Gaļas pārstrāde, pārtika 38 635 12.07 1 071 2.77% 195
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 37 535 7.39 2 887 7.69% 240

Viedokļi

Autors: Ināra Šure

Situācija pārtikas ražošanas nozarē Latvijā ir stabila

Situācija pārtikas ražošanas nozarē Latvijā ir stabila, bet izaicinājumu netrūkst. Gada sākumā prognozes bija cerīgas, lēšot, ka eksporta pieaugums nozarē varētu būt 5% apmērā. Pirmā ceturkšņa rezultāti bija ar pluss zīmi, bet pēc tam ekonomika sabremzējās ne vien Latvijā, bet arī mūsu eksporta tirgos. Rezultātā patlaban skats uz eksporta pieaugumu gada griezumā ir piezemētāks, vienlaikus ir vairāki labi signāli, kas ļauj saglabāt cerības, ka pārtikas eksporta izaugsme turpināsies. Piemēram lasīt tālāk

Autors: Jānis Šolks

Piena iepirkuma cena ir stabila

Piena iepirkuma cena ir praktiski nemainīga vairākus mēnešus pēc kārtas. Lai arī neliels cenas samazinājums ir, tas ir nenozīmīgs, nelielas cenu svārstības. Nekad nebūs tā, ka piena iepirkuma cena nākamajā mēnesī būs identiska un cents atbildīs centam. Līgumi ir dažādi, tie ir piesaistīti Eiropas, tostarp Vācijas un Austrumvācijas, piena cenai. Prognozētā cena nākamajam mēnesim - augustam - ir, gribētos teikt, identiska, kas liecina par zināmu piena iepirkuma cenu stabilitāti. Ir parādījusies lasīt tālāk