Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Skats uz eksporta iespējām mazliet cerīgāks

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja

Pēdējo nedēļu laikā situācija pārtikas nozarē ir stabilizējusies salīdzinājumā ar pirmajām divām nedēļām kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ir grūtāk sakārtot loģistiku, jāiepērk izejmateriāli iepriekš, lai nodrošinātos nākamajiem diviem, trim un četriem mēnešiem. Nevar zināt, cik lieli vīrusa uzliesmojumi kādā no valstīm būs un kādi ierobežojumi tajās varētu stāties spēkā. Tas iesaldē uzņēmumu naudu. HoReCa sektorā joprojām situācija nemainīga - ir kritums. Tāpēc atzinīgi vērtējams valdības lēmums pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem no valsts budžeta sniegt atbalstu gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai. To varēs piešķirt, ja pretendentam šā gada martā, aprīlī, maijā vai jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25 % vai neto apgrozījums samazinājies par 25% salīdzinājumā ar attiecīgo peirodu 2019.gadā, ko apliecinās zvērināta revidenta atzinums.
Pievienotās vērtības produktu apgrozījums krīt, pērk pirmās nepieciešamības preces. Taču, no otras puses, ja sākumā eksports pilnībā nobremzējās, jo katrai valstij bija savi individuālie ierobežojumi un loģistika bija pilnīgi haotiska, tad tagad daudz maz ir skaidrība. Ja iepriekš šoferis varēja pavadīt pat divas, trīs dienas, lai tiktu pāri robežai, tad tagad tās ir divas, trīs stundas. Tas palīdz sākt reāli strādāt uz eksportu. Bez šaubām, eksportējam produktus ar garāku derīguma termiņu atbilstoši esošajām līgumsaistībām, jo pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas Latvijas uzņēmumi deva priekšroku vietējā tirgus nodrošināšanai ar pārtiku, tagad vietējo tirgu esam piepildījuši un tālāk turpinām lēnā garā nodrošināt pasūtījumus arī uz ārzemēm - gan uz tuvajām kaimiņvalstīm, gan tālākiem tirgiem. Ir grūti pateikt, vai kādi tirgi pilnībā apsīkuši, tas jāskatās individuāli, ar ko konkrētais uzņēmums attiecīgajā valstī sadarbojas. Kādam uzņēmumam individuāli varētu iet labāk, kādam - sliktāk. Latvijas pārtikas uzņēmumi kopumā eksportēja uz visas pasaules valstīm. Par reālo situāciju eksportā varēs spriest pēc pusgada rezultātu saņemšanas, bet varbūt tendences iezīmēs jau piecu mēnešu rezultāti. Tagad gan vēl ir pāragri.
Būtisks ir arī atbalsts pārtikas ražotājiem par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem. Ražotāji tam var pieteikties par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, ja tie bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs, kurās ir pārtraukts mācību process klātienē. Programmu "Skolas piens" slēdza tūlīt pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas. Bērnudārziem un skolām bija saražoti ātri bojājošies pārtikas produkti, kurus nebija iespēja realizēt citur, radot zaudējumus ražotājiem.
Zemkopības ministrijā ir izveidota krīzes vadības grupa, kurā lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji, tirgotāji, pārtikas ražotāji diskutējām par šiem jautājumiem. Mēs aktīvi komunicējām, ko kādā veidā, kā labāk atbalstīt. Mēs gribējām, lai atbalsta arī izejvielu iepirkumus, jo tās drošības pēc jāiepērk ilgākam laikam, un tas iesaldē naudu, taču šis priekšlikums neguva atbalstu.
Ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ kaut kādā mērā cieš visas pārtikas apakšnozares. Nevar teikt, ka tikai piena pārstrāde. Jo cieš arī uzņēmumi, kas ražoja gatavo produkciju HoReCa segmentam, jo šo produkciju tagad nevienam nevajag. Pārtikas nozare nav pilnībā "nobrukusi" kā kultūras sektors vai sabiedriskās ēdināšanas sfēra. Taču arī pārtikas sektoram nepieciešams atbalsts, lai, pirmkārt, vienmēr būtu pārtika. Otrkārt, mums jāsargā pārtikas nozare kā eksportējošā nozare, jo starp eksportējošajām nozarēm Latvijā tā ierindojas otrajā vietā pēc kokrūpniecības. Tāpēc, lai raudzītos tālejoši uz priekšu, atbalstam ir jābūt kā drošajai aizmugurei - ja eksports nenotiek, varam saņemt atbalstu un turpināt to tālāk attīstīt pēc krīzes.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Daļa pārtikas ražotāju apturējuši atsevišķu ražošanas līniju darbību

Lai arī Latvijas pārtikas ražotāji ir guvuši mācību no iepriekšējās krīzes un operatīvi reaģēja uz pašreizējo situāciju, tostarp pārskatot izdevumus, daļai Latvijas pārtikas ražotāju ārkārtējās situācijas ietekmes uz pasūtījumiem dēļ nācies apturēt dažu ražošanas līniju darbību.
Tāpat daļai Latvijas pārtikas ražotāju - mazajiem uzņēmumiem nozarē - nācies slēgt tiem piederošās tirdzniecības vietas un tamdēļ samazināt darbinieku skaitu vai šī iemesla dēļ pārprofilēt strādājošos citam darbam.

Lasīt vairāk

02. Par veiksmīgākajiem jaunajiem produktiem pērn atzītas divas "Latvijas maiznieka" maizes un "Lido" alus

"Nielsen", izmantojot pārdošanas rādītājus valsts mazumtirdzniecības tīklos un izvērtējot patērētāju viedokli noskaidrojis, ka patērētāji pērn no jauno ātrās aprites produktu klāsta ar pimo vietu novērtēja un titulu "Gada Jaunais Produkts 2019" piešķīra "Latvijas maiznieks" līnijas "Latvijas Graudu" saldskābmaizei ar diedzētiem graudiem un sēklām, bet otro vietu - šīs pašas līnijas rupjmaizei ar diedzētiem graudiem un sēklām. Trešo vietu Latvijā veiksmīgāko jaunumu trijniekā izcīnīja ēdinātajā "Lido" ražotais alus "Lido Speciālais".
"Nielsen" katru gadu analizē un izvērtē pārtikas un mājsaimniecības preču svarīgāko kategoriju 20 grupas.
Pirmajā posmā katrā kategorijā tiek izraudzīti trīs pieprasītākie jaunie produkti. Otrajā posmā pircēji nosaka produktus, kas visvairāk atbilst tendencēm - vai produkts ticis pamanīts, iegādāts, novērtēts un vai iegādāts atkārtoti. Gadā uzvarējušo produktu nosaka indekss, kas izveidots, balstoties uz objektīviem apgrozījuma datiem, kā arī individuālu klientu novērtējumu.

Lasīt vairāk

03. "Dobeles dzirnavnieks" noslēdzis bioloģisko graudu pārstrādes infrastruktūras izveides pirmo kārtu

Graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks" noslēdzis bioloģisko graudu pilna cikla pārstrādes infrastruktūras būvniecības pirmo kārtu. Investējot 8,7 miljonus eiro, uzņēmums ekspluatācijā nodevis 19 bioloģiski audzētu graudu glabāšanas silosus un ar tiem saistītās tehnoloģiskās iekārtas, uzbūvējis ēkas bioloģisko graudu pieņemšanai un priekšattīrīšanai, kā arī uzstādījis graudu kalti.
Patlaban kompānija sākusi projekta attīstības otro kārtu - investējot 10 miljonus eiro, līdz gada beigām plānots izbūvēt bioloģiski audzētu graudaugu pārslu ražotni.
Kompānijā norāda, ka "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus nav ietekmējusi saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība.
Uzņēmums paredz, ka pēc bioloģisko graudu pilnas pārstrādes infrastruktūras izveides projekta īstenošanas vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu.

Lasīt vairāk

04. Pārtikas cenas turpina kāpt

Pārtikas cenas turpina kāpt, kas ir izaicinājums, jo sabiedrības maksātspēja ekonomiskās situācijas dēļ pasliktinās. Saskaņā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas apkopotajiem datiem šā gada aprīlī salīdzinājumā ar janvāri, lielākais cenu pieaugums novērots citroniem, kuru cena pieauga par 57,5% jeb 1,04 eiro un maksāja vidēji 2,85 eiro kilogramā.
Savukārt lielākais cenu kritums novērots pelēkajiem zirņiem. Salīdzinot janvāri ar aprīli, pelēko zirņu cena samazinājusies par 27,9% jeb 0,5 eiro un veidoja vidēji 1,29 eiro par kilogramu.
No piena produktiem lielākais cenu pieaugums novērots 180 gramu 9% biezpienam - cena pieauga par 18,9% jeb 0,2 eiro un bija 1,26 eiro. Par 16,7% jeb 0,16 eiro pieaugusi kefīra "Baltais" cena un bija 1,12 eiro litrā. Tam seko biezpiena sieriņš "Kārums", kura cenu pieaugums ir 5,4% jeb 0,02 eiro apmērā un veidoja vidēji 0,39 eiro.

Lasīt vairāk

05. Pārtikas ražotājiem rezervē atbalstu

Valdība atbalstījusi 45,5 miljonu eiro rezervēšanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai Covid-19 ierobežošanas nolūkā izsludinātajā ārkārtējā situācijā nodrošinātu lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nepārtrauktību un saglabātu to uzņēmumu likviditāti.
Tostarp valdība nolēma pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem no valsts budžeta sniegt atbalstu gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai. To varēs piešķirt, ja pretendentam šā gada martā, aprīlī, maijā vai jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25% vai neto apgrozījums samazinājies par 25% salīdzinājumā ar attiecīgo peirodu 2019.gadā, ko apliecinās zvērināta revidenta atzinums.
Tāpat pārtikas ražotājiem ir iespēja saņemt arī atbalstu par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem. Ražotāji tam var pieteikties par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, ja tie bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs, kurās ir pārtraukts mācību process klātienē.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pērn Latvijā izmeklētajos pārtikas paraugos nav pārsniegts pesticīdu atliekvielu līmenis

Augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā 2018. gadā Latvijā izmeklētajos paraugos nav ticis konstatēts pesticīdu atliekvielu līmeņa pārsniegums. Nacionālā pesticīdu atlieku kontroles programma ir izstrādāta, pamatojoties uz pesticīdu atlieku kontroles rezultātiem iepriekšējos gados, lauksaimniecības kultūru ražošanas apjomu, augu aizsardzības līdzekļu lietojumu Latvijā un to risku patērētājiem. Programmā paredzēta kartupeļu, burkānu, medus, krūmmelleņu un citu produktu pārbaude kopumā uz 149

Nozares neveiksmes

Olu produktos konstatētas salmonellas

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori jūlijā uz robežas noņēma divus oficiālās uzraudzības paraugus no divām olu baltuma pulvera ar saldinātāju "Ovomix P4011H" partijām no Ukrainas. Vienā gadījumā pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijā konstatēta "salmonella infantis" (divos paraugos no pieciem), bet otrā gadījumā – "salmonella enteritidis" (vienā paraugā no pieciem).

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Stājas spēkā samazinātā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam

Šā gada 31. jūlijā stājās spēkā Saeimas apstiprinātie grozījumi Akcīzes nodokļa likumā, kas paredz par 15% samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Likumprojekta autori skaidroja, ka grozījumi ir nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū, samazinoties akcīzes nodokļa likmēm tajā, negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija (FM) prognozēja, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam nepieciešams samazināt vismaz par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro. Minētās izmaiņas seko vien dažus mēnešus pēc tam, kad akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā tika palielināta. Tas notika martā. Toreiz tik skaidrots, ka Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā saglabāsies būtiski zemāka. Grozījumi būs spēkā līdz 2020. gada 29. februārim. Vienlaikus saglabājas spēkā norma, ka no 2020. gada 1. marta gaidāms akcīzes palielinājums stiprajam alkoholam.

Latvijā saražotā alus apmērs turpina sarukt

Latvijā saražotā alus apmērs turpina sarukt. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes apkopoto informāciju šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā saražoti 33,027 miljoni litru alus, kas ir par 8,5% vairāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā. Savukārt alus imports 2019. gada pirmajos piecos mēnešos ir samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, - alus Latvijā šogad ievests kopumā 43,446 miljonu litru apmērā. VID dati liecina, ka patēriņam Latvijā šogad piecos mēnešos nodoti kopumā 60,444 miljoni litru alus, kas ir par 3,6% mazāk nekā pirms gada.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Cido Grupa, SIA, Cēsu alus, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 117 350 3.19 3 766 3.21% 313
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 84 743 4.46 16 0.02% 586
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 75 138 -3.99 9 387 12.49% 636
4. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 66 434 5.97 5 017 7.55% 317
5. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 61 755 13.8 4 217 6.83% 210
6. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 61 347 2.39 1 477 2.41% 315
7. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 55 098 3.59 4 643 8.43% 211
8. KARAVELA, SIA
Atlantijas 15, Rīga, LV-1015 T. 67496400
Zivju pārstrāde, pārtika 41 616 7.47 1 513 3.63% 202
9. HKScan Latvia, AS
Atlasa 7, Rīga, LV-1026 T. 67368643
Gaļas pārstrāde, pārtika 38 635 12.07 1 071 2.77% 195
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 37 535 7.39 2 887 7.69% 240

Viedokļi

Autors: Ināra Šure

Situācija pārtikas ražošanas nozarē Latvijā ir stabila

Situācija pārtikas ražošanas nozarē Latvijā ir stabila, bet izaicinājumu netrūkst. Gada sākumā prognozes bija cerīgas, lēšot, ka eksporta pieaugums nozarē varētu būt 5% apmērā. Pirmā ceturkšņa rezultāti bija ar pluss zīmi, bet pēc tam ekonomika sabremzējās ne vien Latvijā, bet arī mūsu eksporta tirgos. Rezultātā patlaban skats uz eksporta pieaugumu gada griezumā ir piezemētāks, vienlaikus ir vairāki labi signāli, kas ļauj saglabāt cerības, ka pārtikas eksporta izaugsme turpināsies. Piemēram lasīt tālāk

Autors: Jānis Šolks

Piena iepirkuma cena ir stabila

Piena iepirkuma cena ir praktiski nemainīga vairākus mēnešus pēc kārtas. Lai arī neliels cenas samazinājums ir, tas ir nenozīmīgs, nelielas cenu svārstības. Nekad nebūs tā, ka piena iepirkuma cena nākamajā mēnesī būs identiska un cents atbildīs centam. Līgumi ir dažādi, tie ir piesaistīti Eiropas, tostarp Vācijas un Austrumvācijas, piena cenai. Prognozētā cena nākamajam mēnesim - augustam - ir, gribētos teikt, identiska, kas liecina par zināmu piena iepirkuma cenu stabilitāti. Ir parādījusies lasīt tālāk