Ienākt

Nekustamais īpašums

Apsaimniekošana Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu pakalpojumi

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Iespējama sērijveida dzīvokļu cenas samazināšanos Covid-19 krīzes iespaidā

"Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes rezultātā par 3% līdz 10% varētu samazināties sērijveida dzīvokļu cenas. Viss atkarīgs no tā, vai ekonomikas atgūšanās sāksies vasarā, vai arī krīze turpināsies līdz gada beigām. Pandēmija ieviesīs korekcijas arī mūsu nozarē, bet labā ziņa ir tā, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgus cenās nebija ļoti sakāpināts, kā tas bija kaimiņvalstu galvaspilsētās - Tallinā un Viļņā. Līdz ar to pieļauju, ka cenu korekcija otrreizējā dzīvokļu tirgū būs nenozīmīga.
Rīgas sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena šobrīd ir 822 eiro, un tā esošajos apstākļos tiešām var samazināties, jo cenas nosaka pieprasījums. Tajā pašā laikā jebkuras pārmaiņas jāuztver bez panikas, jo, kamēr īpašums nav pārdots par zemāko cenu, tas uzreiz nenozīmē, ka īpašnieks ir zaudējis līdzekļus. Iespējams, pēc kāda laika šim īpašumam vērtība tieši pieaugs.
Lielai daļai iedzīvotāju finanšu līdzekļi ir, turklāt šādu atziņu publiski pauduši arī banku ekonomisti, kas liecina, ka nekustamo īpašumu tirgū darījumi notiks arī turpmāk. Brīvo līdzekļu tērēšana turpmāk notiks arvien pārdomātāk, un šāda tendence jau novērota pēdējo gadu laikā.
Neviens ekonomists nevarēja paredzēt šādu ekonomikas apstāšanos, līdz ar to iedzīvotāju paradumus nākotnē nekustamo īpašumu nozarē ir pāragri komentēt, tādēļ ar izsmeļošām prognozēm nesteigšos.
Runājot par mājokļiem jaunajos projektos, šajā tirgus segmentā cenas lielā mērā nosaka iespēja saņemt bankas finansējumu īpašuma iegādei. Cenu korekcija varētu notikt, jo jau šobrīd redzams, ka cilvēki ir gatavi pārorientēties un strādāt būvniecības nozarē, saņemot 30-40 eiro dienā. Līdz ar to būvniecības izmaksas uz darbaspēka rēķina varētu samazināties, taču apgalvojumu, ka cenas krīt jau tagad, es sauktu par spekulāciju.
Ja jauno projektu attīstītājiem ir savi resursi, ko ieguldīt jauno projektu būvniecībā, no uzņēmējdarbības viedokļa šis ir gana pateicīgs laiks. Ekonomikas lejupslīdes apstākļos, būs iespējams iegādāties lētākus būvmateriālus, nolīgt lētāku darbaspēku, un tad, kad pandēmijas ierobežojumi būs beigušies, iespējams, konkrētais produkts būs vienīgais tirgū pieejamais projekts tādā gatavībā.
Jāgatavojas arī "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" atbalsta programmas garantiju izmaiņām. Vairākkārt esmu uzsvēris, ka risinājums "iedot kredītu" ar "Altum" pirmās iemaksas garantiju nav pareizs. Arguments, ka pietiek naudas kredīta maksājumam, bet nepietiek līdzekļu pirmās iemaksas sakrāšanai, šajā ārkārtas situācijā skaidri parāda, cik šāds galvojums ir nepareizs. Kredīta atmaksas ierobežošanas gadījumā kredīta finansētāja banka saņems garantēto summu no "Altum", taču neatrisinās klientam kredīta maksājumus nākotnē, ja ienākumi mājsaimniecībai būs būtiski sarukuši vai apstājušies.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Arco Real Estate": Dzīvokļu cenas šogad varētu samazināties par 3-10%

Dzīvokļu cenu kritums šogad var būt robežās no 3% līdz 10%, Latvijas nekustamo īpašumu gada pārskata prezentācijas tiešraidē sacīja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes loceklis Māris Laukalējs. "Ja situācija pasaules un Latvijas ekonomikā uzlabosies vasarā vai septembrī, tad cenu kritums šogad varētu būt 3-5% apmērā. Ja krīze turpināsies līdz gada beigām, cenu kritums var sasniegt arī 10%. Pilnīgi droši ir tas, ka cenu pieauguma šogad nebūs," stāstīja Laukalējs.
Vienlaikus viņš piebilda, ka pagaidām ir pagājis pārāk īss laiks kopš krīzes sākuma, lai izdarītu secinājumus par ietekmi uz tirgu - tikai jūnija sākumā, kad būs pieejami trīs mēnešu dati, varēs izdarīt kādus pirmos secinājumus.
"Turklāt krīzes ietekme uz dažādiem segmentiem noteikti nebūs vienāda. Lielākais cenu samazinājums, visticamāk, skars sērijveida dzīvokļu segmentu," sacīja Laukalējs.
Savukārt "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits norādīja, ka patlaban vēl nav iespējams prognozēt arī pircēju un pārdevēju uzvedību un darījumu skaita izmaiņas.
"Iespējams, kāds samazinājums būs. Laikā, kad pasaule ir apstājusies, doma par jauna dzīvokļa iegādi, visticamāk, atvirzās otrajā plānā. Tomēr ir pagājis pārāk īss laiks, lai izdarītu jebkādas tālejošas prognozes," stāstīja Šmits.

Lasīt vairāk

02. "Ober-Haus": Biroja telpu segmenta atveseļošanās Rīgā var palēnināties

Covid-19 pandēmijas radītās krīzes un būtiska jaunu biroja telpu piedāvājuma pieauguma dēļ biroja telpu segmenta atveseļošanās Rīgā var palēnināties, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Ober-Haus" Baltijas galvaspilsētu nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.
Tajā minēta, ka pēc aktīvās attīstības 2018.-2019.gadā biroju segments bija gatavs turpmākai izaugsmei visās trijās Baltijas galvaspilsētās. Pēc "Ober-Haus" datiem, 2018.-2019.gadā Tallinā, Rīgā un Viļņā uzbūvēti kopumā 290 000 kvadrātmetru biroju telpu, un bija pamats cerēt, ka 2020.-2021.gadā varētu pabeigt vēl vairāk nekā 300 000 kvadrātmetru biroju platību.
Tostarp kompānijas pārstāvji norāda, ka Rīgā situācija bija īpaši daudzsološa, jo jaunu biroju attīstības trūkums iepriekš neļāva Rīgai pilnībā konkurēt ar Tallinu vai Viļņu, piesaistot starptautisko uzņēmumu uzmanību. 2020.-2021.gadā Latvijas galvaspilsētā bija plānots papildināt piedāvājumu ar vairāk nekā 70 000 kvadrātmetru biroju platību.
Pēc "Ober-Haus" informācijas, 2019.gadā tirgus Rīgā tika papildināts ar gandrīz 56 000 kvadrātmetru jaunu biroja platību, kamēr Viļņā - ar 66 000 kvadrātmetru, bet Tallinā - ar 20 000 kvadrātmetru.
Apskatā minēts, ka 2019.gadā moderno biroju telpu pieaugums Rīgā palielināja brīvo biroju platību līmeni no 4,5% līdz 8,5% gadā. Līdzīga situācija pērn bija Kauņā (Lietuva), kur brīvo jauno biroja platību līmenis palielinājās līdz divciparu skaitlim. Šajās pilsētās ir nepieciešams ilgāks laika periods, lai pilnībā absorbētu lielo piedāvājumu, nekā tas ir, piemēram, Viļņā vai Tallinā.
Tikmēr Tallinā un Viļņā brīvo biroja platību līmenis 2019.gadā būtiski nemainījās un gada beigās Viļņā brīvās biroja platības veidoja 3%, kamēr Tallinā - 4%.

Lasīt vairāk

03. Eksperti: Mājokļu tirgus pamatrādītāji ir labvēlīgi turpmākajai attīstībai

Aktivitāte mājokļu tirgū Covid-19 krīzes ietekmē ir mazinājusies, tomēr kopumā tirgus pamatrādītāji ir labvēlīgi tā turpmākai attīstībai, informēja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).
Aktivitāte tirgū uzreiz pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas valstī saruka, taču dzīvojamā fonda jomā jau pēc pāris nedēļām kustība atsākās, situāciju raksturoja LANĪDA sertificēts aģents, SIA "1Partner Latvia" valdes loceklis Aigars Zariņš.
Viņa pārstāvētajam uzņēmumam ir bijuši vairāki darījumi - daži tika pabeigti, kad sākās krīze, citi tikai tobrīd sākās. "Tādējādi arī jaunajos apstākļos ir iespējams strādāt, tostarp attālināti organizēt objektu apskati un slēgt darījumus. Uzņēmums šajā laikā ir arī attālināti pieņēmis darbā trīs jaunus aģentus. Šī ir ļoti interesanta pieredze," vērtēja Zariņš.
Viņaprāt, darījumu skaits saruks, tomēr nav tā, ka tirgus pavisam apstāsies, tostarp bankas turpina aktīvi darboties kreditēšanas jomā. Ir nozares, kuras attīstās, kuras plauks, līdz ar to parādīsies arī jauni klienti pēc krīzes. Jaunā pieredze ienesīs pārmaiņas nekustamā īpašuma jomā, piemēram, kā tiks piedāvāti un interesentiem izrādīti objekti. Klientam varētu rasties iespējas apskatīt vairāk īpašumu viņam izdevīgā laikā, taču izvēlēties tikai dažus, ko vēlāk novērtēt klātienē.
"Pagaidām mājokļu cenu korekciju nemanām. Ir drosmīgi piedāvājumi no pircēju puses, mēģinot izmantot situāciju, atsevišķi pārdevēji tiem piekrīt. Iespējams, jaunajos projektus varētu būt izmaiņas, tāpat kā Igaunijā. Īpašumi šajā segmentā ir dārgāki, pieaugums iepriekš bija izteiktāks," pieļāva Zariņš.

Lasīt vairāk

04. Nekustamo īpašumu cenu kāpumu tuvākā gada laikā Latvijā prognozē 39,3% iedzīvotāju

Latvijā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu tuvākā gada laikā prognozē 39,3% iedzīvotāju, kas ir par 11,9 procentpunktiem mazāk nekā pērn rudenī, liecina "SEB bankas" jaunākā Mājokļu cenu indikatora dati.
Vienlaikus mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies par 5,9 procentpunktiem - līdz 16,9%, nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā sagaida 28,1% iedzīvotāju, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā rudenī, bet 15,8% (iepriekš 13,7%) respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām.
Bankā norādīja, ka SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība jeb starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu ir būtiski samazinājusies. Šobrīd tā sasniegusi 22,4 punktus, kas ir zemākā indikatora vērtība kopš 2012.gada. Salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju 2019.gada oktobrī, indikatora vērtība sarukusi par 17,8 punktiem.
Lielākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars ir Vidzemē - šajā reģionā 46,8% aptaujāto sagaida, ka cenas tuvākā gada laikā pieaugs. Cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā sagaida arī 44,3% Latgales un 43% Kurzemes iedzīvotāju. Optimistiski attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām ir arī Zemgales iedzīvotāji (40,7%), savukārt mazāk optimistiski ir Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kur mājokļa cenu pieaugumu prognozē
attiecīgi 36,4% un 33,6% iedzīvotāju.
Savukārt mazākais pesimistiski noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars ir Kurzemē - tikai 6,8% aptaujāto prognozē mājokļa cenu kritumu.

Lasīt vairāk

05. "Arco Real Estate": Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pērn Rīgā augusi par 2,8%

Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pērn Rīgā augusi par 2,8%, sasniedzot 819 eiro par kvadrātmetru, Latvijas nekustamā īpašuma tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes loceklis Māris Laukalējs.
Viņš norādīja, ka tas ir mazāks pieaugums nekā pirms gada prognozētie 4-5%. Tāpat cenu pieaugums pērn bija mazāks nekā 2018.gadā, kad cenas auga par 3,9%, un 2017.gadā, kad cenas auga par 8,8%.
"Cenu pieaugums sērijveida dzīvokļiem ir apstājies. Pērn vēl pirmajā pusgadā tika novēroti cenu pieaugumi, kas ļautu sasniegt iepriekš prognozēto, bet otrajā pusgadā cenu kāpums apstājās. Šī tendence turpinās arī šogad, piemēram, martā novērots vidējās cenas samazinājums par 0,2%," stāstīja Laukalējs.
Viņš norādīja, ka pērn par 2,2% samazinājies arī darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem Rīgā, taču kopumā darījumu skaits ir diezgan stabils un kopš 2013.gada svārstās ap 5000 darījumiem gadā. Pērn veikti 4947 darījumi ar sērijveida dzīvokļiem, 2018.gadā - 5056 darījumi, 2017.gadā - 5183 darījumi, bet 2016.gadā - 5268 darījumi.
"Kopumā var novērot, ka lēni, bet pakāpeniski darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem samazinās un to nosaka arvien pieaugošais darījumu skaits ar dzīvokļiem jaunajos projektos," stāstīja Laukalējs.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Rīgā pieaudzis dzīvokļu pārdošanas darījumu skaits

Rīgā pieaudzis pārdošanas darījumu skaits. Šī gada piecos mēnešos reģistrēti 4087 dzīvokļu pārdošanas darījumi, kas ir vidēji 817 darījumi mēnesī. Darījumu skaita pieaugums skaidrojams ar atsevišķu jauno projektu nodošanu ekspluatācijā. Nemainīgi lielākais pieprasījums novērots pēc divu līdz trīs istabu dzīvokļiem ar vidējo platību no 55 līdz 75 kvadrātmetriem.

Nozares neveiksmes

Būtiski iedragāta konkurētspēja investīciju piesaistē

Būtu nepieciešams harmonizēt ar nekustamā īpašuma darījumiem saistītās izmaksas Baltijas valstīs, jo 2018. gada maijā Ministru kabinets atcēla zemesgrāmatas nodevas maksimālā apjoma ierobežojumu, kā rezultātā ar nekustamā īpašuma pārdošanu saistītās izmaksas Latvijā ir kļuvušas nesamērīgas ar citām Baltijas valstīm. Ja institucionāls investors vēlas iegādāties komercīpašumu – piemēram, 30 miljonus eiro vērtu biroju ēku kādā no Baltijas galvaspilsētām –, tad Latvijā ar darījuma veikšanu

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ir visi priekšnoteikumi darījumu apjoma kāpumam

Šogad darījumu apjoms ar komercīpašumiem Baltijas valstīs varētu augt par 6%, prognozē nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija "Newsec". Pērn šādu darījumu apjoms Baltijas valstīs sasniedza 800 miljonus eiro un tas bija 18% pieaugums salīdzinājumā ar 2017. gadu. Latvijā tika veikti darījumi par 248 miljoniem eiro. Ir visi priekšnoteikumi jaunu komercplatību būvniecībai Rīgā, jo joprojām saglabājas augsts ienesīgums 6,5% apmērā, Viļņā un Tallinā ienesīgums ir 6,25% apmērā. Tikmēr pārējā Eiropā ienesīgums ir 2–4% robežās. Patlaban Rīgā nomniekiem ir pieejami 650 000 kvadrātmetri biroju telpu, bet vēl 62 000 kvadrātmetru atrodas būvniecības stadijā. No būvniecībā esošajiem birojiem 30% būs A klases biroji, bet 70% – B klases.

Nozare gaida jaunā īres likuma pieņemšanu

Nekustamā īpašuma nozares pārstāvji aicina beidzot pieņemt jauno īres likumu, lai nomainītu ceturtdaļgadsimta veco likumdošanu, kas vairs neatbilst mūsdienu apstākļiem un jaunām tirgus prasībām. Jaunam likumam būtu jāsekmē tirgus sakārtošana kopumā un jāveicina dinamiskāka īres tirgus attīstība. Pašlaik Saeimā likumprojekts tiek gatavots izskatīšanai otrajā lasījumā, un ir cerība, ka likumu parlaments varētu pieņemt līdz šā gada beigām. Likumam „Par dzīvojamo telpu īri” šogad aprit jau 26 gadi: valstī īres tirgus darbojas, pamatojoties uz 1993. gadā pieņemto likumu. Šis likums tika pieņemts pārmaiņu laikos, kad mūsu ekonomika no valsts regulētas lēnām pārgāja brīvā tirgū. Tajā laikā strauji notika denacionalizācija. Sociālā spriedze tolaik bija izteikta, tāpēc likums jau sākotnēji īpaši nostājās īrnieku pusē – atļāva beztermiņa īres līgumus, fiksētas un ārkārtīgi zemas īres maksas, iespēju īres tiesības pārņemt mantojumā. Jau vairākkārt nozare paudusi uzskatu, ka vecā likumdošana ir ļoti smagnēja un mūsdienu apstākļiem neatbilstoša.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Nekustamais īpašums rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Do It, SIA, Rīgas namu pārvaldnieks, SIA, Valsts nekustamie īpašumi, Valsts AS, LIEPAJA BULK TERMINAL LTD, SIA LSEZ, Plesko Real Estate, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsaimniekošana, Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu pakalpojumi

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Do It, SIA
Berģi, "Rīgas-Siguldas šoseja 1E", Garkalnes n., LV-1024 T. 67795345
Noliktavu pakalpojumi 61 104 -5.55 2 307 3.78% 179
Atšķirīgs pārskata periods no 01.03.2018 līdz 28.02.2019
2. Rīgas namu pārvaldnieks, SIA
Mārtiņa 7, Rīga, LV-1048 T. 8900
Namu apsaimniekošana 59 057 6.23 1 094 1.85% 2443
3. Valsts nekustamie īpašumi, Valsts AS
Talejas 1, Rīga, LV-1026 T. 80002000
Nekustamais īpašums 39 268 -2.71 6 740 17.16% 523
4. LIEPAJA BULK TERMINAL LTD, SIA LSEZ
Brīvības 123, Liepāja, LV-3401 T. 63480961
Noliktavu pakalpojumi 30 425 49.24 571 1.88% 275
5. Plesko Real Estate, SIA
A.Deglava 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
Nekustamais īpašums 30 001 1.87 5 899 19.66%
6. Alfa Construction, SIA
Gustava Zemgala gatve 78, Rīga, LV-1039 T. 67224803
Nekustamais īpašums 24 979 -1.24 -281 -1.13% 10
7. MADESTA, SIA
Rīga, Rencēnu iela 8, LV-1073
Nekustamais īpašums 14 600 189.03 1 133 7.76% 44
8. TIRDZNIECĪBAS CENTRS PLESKODĀLE, SIA
Lielirbes 29, TC "Spice", Rīga, LV-1046 T. 67807279
Nekustamais īpašums 14 296 3.56 13 641 95.42% 10
9. TAV Latvia, SIA
Lidosta Rīga, "Lidosta Rīga" 10 k.1", Mārupes n., LV-1053 T. 67350420
Nekustamais īpašums 13 816 7.8 1 709 12.37% 8
10. Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi, Valsts SIA
Republikas laukums 2-805, Rīga, LV-1010 T. 67027587
Namu apsaimniekošana 12 853 108.12 9 0.07% 154

Viedokļi

Autors: Aigars Šmits

Norises Rīgas dzīvokļu tirgū varētu dēvēt par stagnāciju

Visticamāk, norises Rīgas dzīvokļu tirgū varētu dēvēt par stagnāciju, bet nešķiet, ka tas būtu kaut kas slikts. Latvijā patlaban nav tādas nozares, kur nebūtu problēmu ar darbaspēku. Tostarp būvniecībā, kur būvfirmas ir ķīlnieku lomā – lai noturētu darbiniekus ir jāmaksā tik, cik darbinieks prasa. Šī iemesla dēļ vairāki attīstītāji jau sākuši šaubīties, vai vispār turpināt iesākta projekta otro kārtu. Atsevišķās pozīcijās būvniecības izmaksas Rīgā jau ir augstākas nekā Tallinā, izmaksām lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Vanags

Nepieciešams uzlabot investīciju vidi nozarē

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos. Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība nekā Tallinā un ievērojami mazāka nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu lasīt tālāk