Ienākt

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Dizains, mode, māksla, jaunrade Elektroniskie mediji
Informatīvie pakalpojumi Izdevējdarbība
Izglītība, apmācība Reklāma, sabiedriskās attiecības

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Covid-19 nogalina Latvijas medijus

Latvijas Reklāmas asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija

Latvijas Reklāmas asociācija kopā ar Preses Izdevēju un Raidorganizāciju asociāciju ceļ trauksmi par tuvojošos mediju krahu un aicina valdību izrādīt nekavējošu rīcību mediju sistēmas glābšanai.
Reaģējot uz Covid-19 vīrusa izplatību un valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Latvijas mediji dara visu, lai atbalstītu valdību vīrusa izplatības ierobežošanā. Mediji šobrīd strādā pastiprinātā režīmā, operatīvi un profesionāli nodrošinot sabiedrības informēšanu par aktuālajiem valdības lēmumiem, drošības pasākumiem un citām ar Covid-19 vīrusu saistītām norisēm Latvijā un pasaulē. Pārbaudīta un profesionāla informācija no uzticamiem avotiem ir kritiski nepieciešama ārkārtējas situācijas laikā. Mediju loma šobrīd ir tikpat vitāli svarīga kā mediķu, operatīvo dienestu un citu publiskā sektorā strādājošo iestāžu darbs.
Diemžēl Covid-19 izplatība īsā laikā ir devusi nopietnu triecienu Latvijas reklāmas nozarei, kas ir cieši saistīta ar mediju jomu, un dramatiski samazinājusi mediju ieņēmumus no to galvenā ienākumu avota - reklāmas. Jau marta sākumā tos skāra tūrisma, viesmīlības un citu segmentu reklāmas kritums, kas bija saistīts ar Ķīnas tirgus aizvēršanu. Kopš ceturtdienas, 12.marta vakara, kad tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, medijos notiek lavīnveida reklāmas kampaņu atcelšana, kas nemitīgi turpinās un draud ar mediju sistēmas sabrukumu. Mediju sistēma ir ļoti trausla un neatjaunojama, tāpēc jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt visu mediju kanālu funkcionēšanu, sākot no redakciju darbības līdz laikrakstu piegādēm un apraides nodrošināšanai.
Ņemot vērā straujo mediju patēriņa pieaugumu un to neaizstājamo lomu šī brīža krīzes situācijā, Latvijas Reklāmas asociācija kopā ar Preses Izdevēju un Raidorganizāciju asociāciju aicina valdību un pašvaldības iestāties nepieļaut mediju sabrukumu un atbalstīt vietējos medijus krīzes situācijā. Kā viens no priekšlikumiem operatīvai rīcībai - īstenot valsts un pašvaldību nozīmes sabiedrības informēšanas kampaņas, kā arī neatlikt jau plānotās kampaņas, politisko reklāmu, sociālās kampaņas, tādā veidā sekojot jau esošiem Ontario apgabala (Kanāda) vadības un Austrālijas valdības piemēriem.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Valdība atbalsta 9.klašu eksāmenu atcelšanu un eksāmenu skaita samazināšanu 12.klases beidzējiem

Valdība ceturtdien, 30.aprīlī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos noteikumu grozījumus, kas šajā mācību gadā paredz atcelt valsts pārbaudes darbus 9.klašu skolēniem un samazināt 12.klašu skolēniem obligāti kārtojamo centralizēto eksāmenu skaitu.
Valsts pārbaudes darbi, beidzot 9.klasi, nenotiks, izņemot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmā. Šo eksāmenu izglītojamais varēs kārtot, ja to vēlēsies.
Skolēniem, kuri vēlas to kārtot, eksāmena rakstu daļa notiks 10.jūnijā, bet mutvārdu daļa - 10.jūnijā un 11.jūnijā. Turpretī tiem skolēniem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar kārtot eksāmenu noteiktajā laikā un kuri vēlas to kārtot, eksāmens notiks 2.jūlijā.
Minētie grozījumi arī paredz, ka centralizētie eksāmeni par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2019./2020. mācību gadā notiks no 2.jūnija līdz 30.jūlijam.
Mācību gads 9.klašu skolēniem šogad beigsies 29.maijā, preses konferencē pēc valdības sēdes paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Tā kā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas mācību process notiek attālināti un valsts pārbaudes darbu norisē jāievēro veselības drošības pasākumi, tajā skaitā jāierobežo iespējamo izglītojamo pulcēšanās reižu skaits, vidusskolēniem tiks samazināts obligāto valsts pārbaudījumu skaits.

Lasīt vairāk

02. Valdība atbalsta 2,04 miljonu eiro piešķiršanu Latvijas masu mediju atbalstam

Ministru kabinets (MK) atbalstīja 2,04 miljonu eiro piešķiršanu Latvijas masu mediju atbalstam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Kā norādīts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, šī summa nepieciešama, lai atbalstītu komerciālo mediju darbības nepārtrauktību un kapacitātes stiprināšanu. Tas savukārt nodrošinātu kvalitatīva vietējā nacionālās un reģionālās nozīmes satura radīšanu un stiprinātu valsts informatīvo telpu, norādīts KM informatīvajā ziņojumā.
No 2,04 miljoniem Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) paredzēts viens miljons eiro, lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt daudzpusīgu informāciju un viedokļus Covid-19 krīzes pārvarēšanā un informatīvās telpas drošības nodrošināšanā komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Mazliet vairāk par miljonu eiro jānovirza KM Mediju atbalsta fonda īstenošanai, lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt informāciju un viedokļus Covid-19 krīzes pārvarēšanā un valsts informatīvās telpas drošības nodrošināšanā drukātajā presē un komerciālajos interneta ziņu portālos, sniegtu atbalstu abonēto preses izdevumu piegādes izmaksām, kuru veic VAS "Latvijas Pasts", un elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu apraides izmaksām.

Lasīt vairāk

03. Aicina ES nekavējoties izveidot ārkārtas fondu mediju un žurnālistikas atbalstam

Eiropas Savienībai (ES) nekavējoties ir jāizveido ārkārtas fonds mediju un žurnālistikas atbalstam, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Viņasprāt, plašsaziņas līdzekļu joma šajā Covid-19 krīzes laikā ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš, tomēr mediji atrodas kritiskā stāvoklī. Tāpēc ES ir jāizveido ārkārtas fonds - ziņu mediju programma, kā arī jāievieš vēl virkne citu mehānismu, lai novērstu kvalitatīvu mediju bojāeju, pauž politiķe.
Vēstulē ES aicināta tūlītēji sniegt atbalstu neatkarīgiem medijiem un kvalitatīvai žurnālistikai, izveidojot ārkārtas fondu - ziņu mediju programmu, kā arī ES institūcijām novirzīt savus komunikāciju budžetus tradicionālajiem masu medijiem, ieviešot vēl citus atbalsta mehānismus.
Vēstulē politiķe aicina rīkoties, lai Covid-19 sekas nenovestu pie daudzu ziņu mediju bankrota, kas savukārt var radīt postošas sekas visai sabiedrībai.

Lasīt vairāk

04. Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzdos pakāpeniski veicināt to satura pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti

Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs nepārtraukti un pakāpeniski jāveicina to satura pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti, paredz Kultūras ministrijas sagatavotie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Ievērojot, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā tiek pievērsta īpaša uzmanība personu ar invaliditāti vajadzībām, grozījumi paredz jaunu pantu, kas regulēs noteikumus par elektronisko plašsaziņas līdzekļu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti.
Grozījumi paredz, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina, ka tā pakalpojumi tiek nepārtraukti un pakāpeniski darīti pieejamāki personām ar invaliditāti, un par to reizi gadā ziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
Izmaiņas paredz, ka plašsaziņas līdzeklis sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses, izstrādās rīcības plānu, kurā norādīs plānotos pasākumus pieejamības nodrošināšanai. Par rīcības plānu elektroniskais plašsaziņas līdzeklis informēs Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi 14 dienu laikā no tā apstiprināšanas brīža, paredz likumprojekts.

Lasīt vairāk

05. Turpinās darbs pie krievu valodā ražotu TV programmu proporciju kanālu pamatpiedāvājumā ierobežošanas

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ierobežot krievu valodā esošu TV programmu proporciju kanālu pamatpiedāvājumā.
Priekšlikuma iesniedzēja Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) rosināja likumā iekļaut Valsts prezidenta Egila Levita nesen pieteikto priekšlikumu likumā stiprināt Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskajā zonas (EEZ) oficiālajās valodās veidotu televīzijas programmu vietu kanālu pamatpiedāvājumā, tādējādi faktiski ierobežojot krievu valodā esošu TV programmu proporciju.
Levits iepriekš bija vērsies Saeimas komisijā, rosinot pārskatīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Prezidenta ieskatā likumā būtu jānosaka prasības pamatpiedāvājumam, kuru saviem abonentiem nodrošina televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs, tostarp elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas retranslē TV programmas, izmantojot kabeļtelevīziju.
Līdz ar to Levits rosināja likumā noteikt, ka visiem abonentiem nodrošinātajā pamatpiedāvājumā obligāti jāietilpst Latvijā izplatīto sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmām, Latvijā izplatīto komerciālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmām, reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmām. Tāpat prezidents rosina likumā paredzēt, ka, ja pamatpiedāvājumā iekļautas papildu televīzijas programmas, tad būtisku daļu - vismaz 80% - no šīm programmām vajadzētu veidot tādām programmām, kuru saturs sākotnēji veidots kādā no ES vai EEZ oficiālajām valodām.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāpieņem trešajā lasījumā.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Izveido Ētikas padomi

Lai sekmētu ētiskas mediju prakses attīstību un mediju pašregulāciju, Latvijā izveidota Mediju ētikas padome, par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlot Jāni Lielpēteri. Latvijas Mediju ētikas padome ir pašregulatīva koleģiāla organizācija, mediju ētikas uzraudzības institūcija. Ētikas padome vērtēs fizisku un juridisku personu sūdzības par mediju izdarītiem ētikas pārkāpumiem, izskatīs mediju, mediju uzņēmumu un žurnālistu sūdzības ētikas pārkāpuma, mediju vai vārda brīvības ierobežojuma

Nozares neveiksmes

Bažījas par preses piegādes iespējām laukos

Preses izdevēji aktualizējuši problēmu par drukātās preses piegādēm, jo valdība šogad kavējās "Latvijas Pastam" piešķirt finansējumu piegāžu kompensēšanai. Ja valsts nekompensētu sev piederošajam "Latvijas Pastam" zaudējumus par preses piegādēm, tad izdevējiem nāktos uzņemties piegādes tarifu palielinājumu, kas būtu 3,6 reizes laukos un nedaudz mazāk reižu lielākās pilsētās. Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Pasta likumā, kas paredz piešķirt preses piegādēm papildu 3,7 miljonus eiro.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Sola risināt sabiedrisko mediju problēmas

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību uzņēmuma valdei, pārmetot sabiedriskā medija vadībai nespēju risināt ieilgušās problēmas uzņēmumā. Latvijas Radio darbinieki pieprasa par aptuveni 30% kāpināt darba samaksu, uzsverot, ka zemā atalgojuma dēļ medijs nav spējīgs ne tikai noturēt darbiniekus, bet arī aizgājušo vietā piesaistīt jaunus. Lai risinātu situāciju VSIA "Latvijas Radio" un sabiedriskajos medijos kopumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir iesniegusi valdībā ziņojumu un priekšlikumus situācijas stabilizācijai, kas ietver arī finanšu pieprasījumus sabiedriskajiem medijiem. Kopumā dažādu problēmu novēršanai nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro. Valdošās koalīcijas politiķi uzsver, ka situāciju izprot, paužot gatavību to risināt. Taču pagaidām nav skaidrs, vai nākamā gada budžetā atradīsies visa sabiedrisko mediju darbības uzlabošanai pieprasītā summa.

Pieprasa atstādināt NEPLP

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) vērsusies Saeimā, pieprasot no amatiem atbrīvot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļus. Vienlaikus organizācija lūdz Saeimu nekavējoties izstrādāt un ieviest jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli. LŽA uzskata, ka pašreizējais NEPLP sastāvs nav pietiekami kompetents, atbildīgs un vērsts uz konstruktīvu sadarbību mediju vides jautājumu risināšanai. NEPLP ir izveidojies konflikts ar lielāko daļu pārraugāmās nozares dalībnieku, un nav redzamas pazīmes, ka situācija tiktu labota. Tikmēr Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) nonācis pie secinājuma, ka atlaist visu padomi nav iespējams, jo tādā gadījumā nebūs amatpersonu, kas medijiem ik mēnesi piešķirs iezīmēto finansējumu. Tā vietā komisija varētu atsevišķi vērtēt katra NEPLP locekļa atbilstību amatam.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Webhelp, SIA, RĪGAS KARTE, SIA, Latvijas Televīzija, SIA, All Media Latvia, SIA, BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dizains, mode, māksla, jaunrade, Elektroniskie mediji, Informatīvie pakalpojumi , Izdevējdarbība, Izglītība, apmācība

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Webhelp, SIA
Skanstes 54a, Rīga, LV-1013 T. 67224437
Informatīvie pakalpojumi 27 793 22.39 1 904 6.85% 191
2. RĪGAS KARTE, SIA
Vīlandes 6-3, Rīga, LV-1010 T. 67326300
Informatīvie pakalpojumi 22 557 4.6 6 118 27.12% 10
3. Latvijas Televīzija, SIA
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1509 T. 67200316
Televīzija 19 556 6.73 -734 -3.75% 494
4. All Media Latvia, SIA
Dzelzavas 120g-3.st., Rīga, LV-1021 T. 67479100
Televīzija 18 617 0.81 2 870 15.42% 109
5. BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA
Ģertrūdes 12, Rīga, LV-1010 T. 67186735
Reklāma 13 765 -5.54 3 188 23.16% 8
6. Apgāds Zvaigzne ABC, SIA
K.Valdemāra 6, Rīga, LV-1010 T. 67324518
Izdevniecības, apgādi 13 011 2.77 315 2.42% 305
7. Dentsu Aegis Network Latvia, SIA
Brīvības gatve 214b, Rīga, LV-1039 T. 67240204
Reklāma 11 905 -4.6 -77 -0.64% 44
8. Diana Sveces, SIA
Rūpniecības 33, Ventspils, LV-3601 T. 63607760
Daiļamatniecība 11 784 7.72 539 4.57% 229
9. BERLIN-CHEMIE/MENARINI BALTIC, SIA
Bauskas 58a-605, 6.st., Rīga, LV-1004 T. 67103210
Reklāma 11 229 48.69 478 4.26% 36
10. Initiative Latvia, SIA
Ģertrūdes 66-61, Rīga, LV-1009 T. 67099344
Reklāma 10 363 54.28 334 3.22% 26

Viedokļi

Autors: Guntars Līcis

Jāspēj nodrošināt preses piegādi laukos

Šogad būtiskākie jautājumi nozarē ir saistīti ar mūsu partneriem – AS "Latvijas Pasts". Lielākais izaicinājums – atrast modeli, kā turpmāk piegādāt presi ārpus pilsētām, arvien mazinot valsts piešķirto finansējumu "Latvijas Pastam" vai kā citādi risinot šo jautājumu. "Latvijas Pastam" kompensācijas par piegādi tiks piešķirtas līdz nākamā gada beigām, savukārt indikāciju, ka tas varētu turpināties, nav. Otrs izaicinājums ir abonentu apjoma saglabāšana, vienlaikus domājot par preses piegādes un lasīt tālāk

Autors: Andris Ķēniņš

Latvijas informatīvā telpa bīstami strauji samazinās

Raugoties no nacionālo mediju prizmas, Latvijas informatīvajā telpā ir izveidojusies mediju nozares krīze, un, kā mediju nozares eksperti paši to mēdz raksturot, – samazinās/sašaurinās Latvijas interesēm atbilstošā mediju telpa. Pēc būtības tas apdraud ne tikai demokrātiskas sabiedrības attīstības iespējas, bet arī demokrātisku sabiedrību kā tādu. Šīs krīzes pamatā ir gan politiskie, gan ekonomiskie, gan arī tehnoloģiskie apstākļi, un dažkārt tie ir savstarpēji ļoti saistīti. Šī situācija ir lasīt tālāk