Ienākt

Metodika, pētījums Labklājība
Demogrāfija Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi
Darba tirgus: ar īstermiņa risinājumiem nepietiks Naudas atmazgāšanas novēršanas uzraugu verdikts vēl gaidāms
NAP2027 - sadrumstalots, bet ar izpildāmiem mērķiem Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101

Naudas atmazgāšanas novēršanas uzraugu verdikts vēl gaidāms

Aizvadītā gada augustā Latvija kā aukstu dušu saņēma Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai "Moneyval" novērtējumu, kurā Latvijai tika piemērots pastiprinātas kontroles režīms. Izrādījās, ka mūsu gadiem kopto “finanšu eksporta” nozari un Baltijas “finanšu centra” statusu ļoti sekmīgi izmanto naudas atmazgātāji, un mēs paši to neesam spējuši ne lāga pamanīt, ne novērst.

Tagad Latvijai ir svarīgi sagaidīt divu naudas atmazgāšanas novēršanas organizāciju plenārsēdes decembrī un februārī, kurās tiks vērtēts Latvijas panāktais progress un vai tas ir pietiekams. Tieši tad izšķirsies, vai Latvija nonāks tā saucamajā “pelēkajā sarakstā”, ar kuru esam baidīti jau gadu.

Pašiem sajūta laba

"Moneyval" rekomendāciju īstenošanā Latvijai ir pietiekami labs progress normatīvo aktu izmaiņu veikšanā, bet ir jautājums, kā tiks novērtēta šo izmaiņu ieviešana dzīvē, lai gan pašu sajūta par panākto progresu ir laba, pirms Latvijas ziņojuma iesniegšanas "Moneyval" augusta beigās intervijā aģentūrai LETA atzina Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece, Latvijas delegācijas “Moneyval” vadītāja Ilze Znotiņa. Latvijas ziņojumu “Moneyval” plenārsesijā izskatīs decembrī Strasbūrā. Znotiņa sacīja, ka Latvija plenārsesijā lūgs paaugstināt novērtējumu desmit rekomendāciju punktiem, kuros bija atzīts, ka Latvijas normatīvie akti starptautiskajām prasībām atbilst daļēji.

Viņa atgādināja, ka spēkā ir stājušies apjomīgi grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, būtiski mainīts ir Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums, ir pieņemti grozījumi Krimināllikumā.

Savukārt otrs bloks Latvijas ziņojumā ir saistīts ar “Moneyval” rekomendāciju piemērošanu praktiski. “Tur pašvērtējums dažkārt var būt iluzors. Pašiem mums šķiet, ka darīts ir daudz, un es ne par vienu nevaru pateikt, ka kāds ir nodarbojies ar darbības imitāciju. Mana sajūta ir laba, un šis arī nevar būt vienas nakts laikā paveicams darbs. Citas valstis to visu ir darījušas vairākus gadus, bet mums bija pienākums to paveikt ļoti īsā termiņā, un izdarīts tiešām ir daudz. Ko teiks eksperti? Vērtēšana diemžēl nenotiek pēc ļoti konkrēti izmērāmiem kritērijiem. Piemēram, ir vērtējums „Demonstrēja ievērojamu progresu”. Tas, vai progress ir vai nav būtisks, bieži vien ir eksperta sajūta. Tādēļ mēs arī strādāsim pie tā, lai ekspertiem šo sajūtu par progresu maksimāli radītu,” solīja Znotiņa. Viņa atzina, ka lielākās grūtības joprojām ir saistītas ar kriminālprocesiem, banku uzraudzību, citu finanšu iestāžu uzraudzību.

“Taču man ir sajūta, ka mums noteikti ir vismaz trīs četri, varbūt pat pieci efektivitātes rādītāji, kuros ir būtisks progress, un šodien mums par tiem būtu jāsaņem citi vērtējumi. Ir daži rādītāji, kuros tik liela progresa vēl nav. Taču lielākoties tie ir tādi, kur būtu grūti sagaidīt milzīgas izmaiņas tikai viena gada laikā. Piemēram, tas attiecas uz izmeklēšanas darbu un kriminālprocesuālo darbību veikšanu, kur ir iesaistīta policija, prokuratūra utt. Protams, var vēlēties, lai viss notiek daudz ātrāk, taču arī šajās jomās visi mērķtiecīgi strādā, lai progress būtu. Varbūt tas nebūs redzams jau šodien un pat ne nākamgad, bet ilgtermiņā noteikti izmaiņas būs,” savu pārliecību pauda Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka “Moneyval” Latvijai piešķirtie efektivitātes reitingi, no kuriem tikai viens tika novērtēts labi, bet divi saņēma zemu vērtējumu un pārējie vidēju, mainīti tiks tikai nākamajā Latvijas izvērtēšanas reizē 2023.gadā.

Draudīgais “pelēkais saraksts”

Vēl nozīmīgāka par “Moneyval” plenārsesiju Latvijai būs pasaules naudas atmazgāšanas apkarošanas organizāciju galvenās struktūras - Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force - FATF) - plenārsesija februārī, kad var tikt pieņemts lēmums par Latvijas iekļaušanu tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā”.

FATF pārziņā ir divi saraksti, kurus tautas valodā dēvē par “pelēko” un “melno”. “Pelēkajā” sarakstā ir valstis, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā, bet kuras rīkojas vai vismaz ir apņēmušās rīkoties, lai šos trūkumus novērstu. Pārsvarā tur atrodamas Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas valstis. Tikmēr “melnajā sarakstā” ir iekļautas valstis, kurās ir ne tikai stratēģiski trūkumi, bet kuras neko arī nedara, lai tos novērstu. Šajā sarakstā ir, piemēram, Ziemeļkoreja un Irāna.

Valsts atrašanās „pelēkajā sarakstā” nozīmē, ka sadarbības partneriem ir jāvērš uzmanība uz to, ka no šīs valsts jeb šajā valstī strādājošajām finanšu iestādēm potenciāli var nākt tā saucamā “netīrā nauda”. Tādēļ par ikvienu naudas pārskaitījumu sadarbības partneris vai tā banka var prasīt daudz un dažādus dokumentus, kuri pamatotu darījuma ticamību un naudas izcelsmi, tādējādi krietni apgrūtinot biznesu. Mūsu dzīvi vieglāku var padarīt tas, ka Latvija ir eirozonā, jo tajā darbojas vienotā maksājumu telpa, kurā pārskaitījumi būs jānodrošina jebkurā gadījumā.

“FATF plenārsēdē ideālā gadījumā mums vajadzētu dzirdēt ziņu, ka Latvija ir demonstrējusi būtisku progresu un tādēļ Latvija ir jāatstāj tikai un vienīgi „Moneyval” vērtēšanai, nevis jāiekļauj FATF „pelēkajā sarakstā”. Tas būs ļoti sarežģīts process, un tā laikā mums būs jāspēj atskaitīties par pilnīgi visiem jautājumiem. Jāparāda arī, ka mēs izprotam visus riskus un pasākumi, kurus mēs veicam, ir vērsti uz šo risku samazināšanu, jādemonstrē, ka publiskajam sektoram ir sadarbība savā starpā, kā arī notiek sadarbība starp publisko un privāto sektoru. Jāpierāda, ka visi uzraugi strādā precīzi kā viena mehānisma zobrati, lai netiktu pieļauti pārkāpumi. Ir jāparāda, ka ir pareizi izveidota sistēma, kura pārkāpējus ļauj identificēt. Mums ir jāzina, kas stāv aiz mūsu juridiskajām personām,” skaidroja Znotiņa.

Viņa atzina, ka ir visai grūti ar konkrētiem piemēriem raksturot, ko Latvijai nozīmētu iekļaušana “pelēkajā sarakstā”, jo tajā no Eiropas valstīm ir bijušas iekļautas vien dažas un nekad kāda Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalsts. Tomēr Latvijas gadījumā tas būtu ļoti bīstams signāls daudziem investoriem, it īpaši finanšu sektorā. Turklāt sekas tam būtu ilgtermiņa.

Pēdējā Eiropas valsts, kura ir bijusi iekļauta “pelēkajā sarakstā”, bija Serbija. “Serbiju no „pelēkā saraksta” izņēma tik tikko jūnijā – pēc pusotra gada. Serbijas premjers atzina, ka viņš nekad nebija iedomājies, cik nopietnu kaitējumu nodarīs Serbijas iekļaušana šajā sarakstā. Turklāt, ja mēs jau no pirmās dienas sākām aktīvi strādāt, lai „pelēkajā sarakstā” nenokļūtu, serbi pirmo gadu bija „nogulējuši”. Vienlaikus, iespējams, ka tā bedre, no kuras mums jārāpjas ārā, ir pārāk dziļa, lai to izdarītu viena gada laikā,” atzina Znotiņa.

Naudas atmazgāšanas apjomi aug

Latvija gan nebūt nav vienīgais grēkāzis pasaulē. Pēc dažādu starptautisko institūciju vērtējuma “netīrās naudas” plūsmas, kuru izcelsme ir saistīta ar dažādiem noziedzīgiem un nelegāliem darījumiem, gadu no gada pasaulē aug. Iespējas, ko mums visiem sniedz finanšu tehnoloģijas, padarot norēķinus un pārskaitījumus arvien ērtākus un ātrākus, steidz izmantot ne vien godprātīgi pilsoņi, bet arī noziedznieki.

Tieši cik lielas ir šīs naudas plūsmas, gan neviens precīzi aplēst nevar. ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs min, ka gada laikā visā pasaulē atmazgātās naudas apjoms ir līdzvērtīgs 2-5% no pasaules kopprodukta jeb no 800 miljardiem līdz diviem triljoniem ASV dolāru. Citos avotos tiek minētas summas no 500 miljardiem līdz vienam triljonam ASV dolāru. Kaut arī aplēses ir ļoti aptuvenas un starpība starp šiem skaitļiem milzīga, pat apakšējā robeža norāda uz pamatīgām problēmām ar naudas atmazgāšanu visā pasaulē.

ANO apkopotās aplēses arī apgāž mītu, ka “netīrā nauda”, kuru pasaulē cenšas atmazgāt jeb padarīt legāli izmantojamu, pamatā ir saistīta ar kriminālajiem nodarījumiem. Izrādās, tikai 30-35% no šīs naudas ir iegūta no narkotiku tirdzniecības, kontrabandas, reketa, preču viltojumu tirdzniecības, naudas viltošanas, cilvēku tirdzniecības vai nelegālās ieroču tirdzniecības.

Lauvas tiesa jeb līdz pat 65% no “netīrās naudas” plūsmas pasaulē rodas, pateicoties dažādiem komerciāliem noziegumiem vai blēdībām. Pēc pētnieku aplēsēm, lielāko daļu veido ļaunprātīga krāpšanās ar dažādu preču vai pakalpojumu cenām un komisijas maksām, darījumu imitācija un korupcija. Tad, kad kāds apkrāptais klients vai korupcijas apkarošanas iestāde beidzot panāk taisnību tiesā, vaininieks visdrīzāk jau droši ir “bankrotējis”, bet iegūtā nauda jau ir apmetusi “atmazgāšanas” loku caur neskaitāmām bankām un droši nogūlusi ar vaininieku formāli nesaistītos kontos vai īpašumos.

Ērti un vienkārši

Cilvēki, kuri grib noslēpt naudas apšaubāmo izcelsmi, meklē tās valstis, kuru likumi un finanšu sistēmas to ļauj visvienkāršāk izdarīt. Tieši šī iemesla dēļ Latvija savulaik kļuva par visai iecienītu “celiņu” pārsvarā no Krievijas nākušai naudai.

Iemesli tam savukārt ir meklējami vēsturē. Latvijas banku sektors savulaik izveidojās ar diezgan pamatīgām īpatnībām. Bankas, kuras tapa pēc neatkarības atgūšanas, diezgan loģiski saistījās ar bijušās PSRS telpas klientiem. Tad sekoja Ziemeļvalstu banku invāzija, un visai drīz tirgus tika brālīgi sadalīts. Pamatā Skandināvijas īpašniekiem piederošās bankas orientējās uz tā saucamo rezidentu tirgu, proti, apkalpoja vietējos iedzīvotājus un uzņēmumus. Savukārt citiem īpašniekiem piederošās bankas lielākoties strādāja ar nerezidentu klientiem – pārsvarā no bijušās PSRS teritorijas. Tiem Latvijas bankas savukārt varēja kļūt par labu finanšu tiltiņu ar Eiropu, uz kuru Latvija ļoti apņēmīgi virzījās, un 2004.gadā šo procesu noslēdza ar iestāšanos Eiropas Savienībā.

Arī darbs ar tā saucamajiem nerezidentu klientiem bija ar savām īpatnībām. Atšķirībā no, piemēram, Šveices, kuras bankas arī plaši izmanto citu valstu klienti, Latvijas nerezidentu bankas nevis orientējās uz iespēju turēt naudu drošā jurisdikcijā ilglaicīgos noguldījumos, bet gan piedāvāja platformu visai ātriem finanšu līdzekļu pārskaitījumiem. Tas tika pamatots pat ar tādiem terminiem kā “finanšu eksports”, kurš esot Latvijas veiksmes stāsts.

Diemžēl ātra naudas “dzīšana cauri” daudzām finanšu iestādēm, lai maksimāli nojauktu pēdas tās patiesajai izcelsmei, ir tieši tas, kas ir vajadzīgs naudas atmazgātājiem. Tādēļ Latvijas “iesēšanās peļķē” ar starptautisko naudas atmazgāšanas novēršanas prasību izpildi bija visai loģisks iznākums.

Vai Latvija šajā ziņā ir vientuļa? Nebūt nē. Pasaulē ir gana daudz valstu, kuras vai nu nepietiekamas kontroles dēļ, vai Latvijai līdzīgu finanšu sistēmu īpatnību dēļ iepinās līdzīgās problēmās.

"Tā ir laba ziņa, ka šādi līdzekļi vairs neieplūst Latvijā. Ar "netīru naudu" nevar būvēt ilgtspējīgu ekonomiku. Kā piemērs tam ir arī Izraēla, kur savulaik izskanēja līdzīgi komentāri, kāpēc neļaut šādai naudai ieplūst valstī, jo tā taču palīdz valsts ekonomikai utt. Taču tas ir nepareizs priekšstats. Šāda nauda neieplūst valsts ekonomikā, tā netiek investēta un nesniedz pienesumu iekšzemes kopproduktam, bet tikai "sēž" kontos un bojā valsts reputāciju. Daudz labāka ir stingri regulēta finanšu sistēma, kas piesaista "lielo naudu", un tā nebūt nav netīrā nauda, tā ir nauda, kas tiešām tiek ieguldīta attiecīgajā valstī," aģentūrai LETA atzina eksperts noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finanšu novēršanas jautājumos, bijušais Izraēlas Kontroles dienesta priekšnieks Jehuda Šafers, kurš Latvijā bija ieradies apmācīt Finanšu izlūkošanas dienesta darbiniekus.

“Politiskā līmenī visas valstis ir sapratušas, ka jādara ir vairāk. Tostarp to ir veicinājuši pieaugušie terorisma draudi. Taču, ja mēs palūkojamies kaut vai uz cilvēku tirdzniecībā un modernajā verdzībā iesaistītajām summām, tad runa ir par miljardiem, kuri tiek apgrozīti katru gadu. Mēs konfiscējam ļoti mazu daļu no tā. Tādēļ var teikt, ka valdības visā pasaulē dara nepietiekami un noziedznieki ir divus līdz trīs soļus priekšā. Ja mēs salīdzinām ar senāku laiku, tad ir uzlabojumi, bet pasaulē joprojām naudu atmazgāt ir relatīvi viegli. Mums ir atvērti tirgi, atvērtas robežas, tādēļ neefektivitāte vienā valstī – arī Latvijā – automātiski ietekmē citas valstis. Joprojām ir daudz darba, kas ir jāpaveic,” intervijā aģentūrai LETA atzina "Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs.

Nepalīdz arī izpratnes trūkums par naudas atmazgāšanu kā atsevišķu noziedzības veidu. FATF norāda, ka policija un arī sabiedrība daudzās valstīs joprojām neizprot, ka ar naudas atmazgāšanu visbiežāk nenodarbojas paši narkotiku tirgotāji un citi līdzīga veida noziedznieki. Mūsdienās tas ir atsevišķs pakalpojums, kuru sniedz „profesionāļi” – grāmatveži, juristi, finansisti -, kurus pat neinteresē avots, no kurienes „netīrā nauda” nākusi. Viņi parasti ir cilvēki ar labu izglītību, dārgos uzvalkos un sabiedrības acīs ir visai grūti asociējami ar noziedznieka tēlu.

„Ja jūs naktī ejat cauri parkam, jūs nebaidieties no naudas atmazgātāja. Tie nav noziedznieki, kurus kāds daudz ir redzējis. Tādēļ daudz ir darāms arī, lai skaidrotu sekas, kuras rada šādi noziegumi,” secina Telesklafs.



Citāti

Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa

Pašiem mums šķiet, ka darīts ir daudz, un es ne par vienu nevaru pateikt, ka kāds ir nodarbojies ar darbības imitāciju.

"Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs

Mums ir atvērti tirgi, atvērtas robežas, tādēļ neefektivitāte vienā valstī – arī Latvijā – automātiski ietekmē citas valstis.

Bijušais Izraēlas Kontroles dienesta priekšnieks Jehuda Šafers

Ar "netīru naudu" nevar būvēt ilgtspējīgu ekonomiku. Šāda nauda neieplūst valsts ekonomikā, tā netiek investēta un nesniedz pienesumu iekšzemes kopproduktam, bet tikai "sēž" kontos un bojā valsts reputāciju.


Foto

Uz augšu