Ienākt

Metodika, pētījums Labklājība
Demogrāfija Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi
Darba tirgus: ar īstermiņa risinājumiem nepietiks Naudas atmazgāšanas novēršanas uzraugu verdikts vēl gaidāms
NAP2027 - sadrumstalots, bet ar izpildāmiem mērķiem Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101

Darba tirgus: ar īstermiņa risinājumiem nepietiks

Par grūtībām piesaistīt un noturēt darbiniekus sūdzas gan publiskais, gan privātais sektors. Diez vai izdosies atrast kādu nozari, kuras pārstāvji apgalvos, ka viņu sektorā šādu problēmu nav. Turklāt joprojām grūtības sagādā gan zemāk, gan augstāk kvalificētu darbinieku atrašana. Biznesa augstskolas "Turība" 2019.gada Biznesa indeksa dati liecina, ka kopumā Latvijā aptuveni 77,7% uzņēmēju norāda, ka darbaspēka pieejamība ir slikta vai drīzāk slikta.

Kā norāda ceļu būves uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja: "Kopumā situācija ir tāda, ka darbaspēka trūkst un tā kvalifikācija pazeminās. Tāpēc vēl jo vairāk pieaug piesaistīto speciālistu nozīme."

Problēmas cēloņi nav jāmeklē nekur tālu – tie ir saistīti kā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem un attiecīgi ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos, reģionālo disproporciju, tā izglītības sistēmas nespēju pielāgoties darba tirgus pieprasījumam un darba tirgus pieprasījuma neatbilstību tirgū esošajam kompetenču piedāvājumam.

Vienlaikus jārēķinās, ka, neko nedarot, situācija pati no sevis neuzlabosies, bet drīzāk kļūs tikai sliktāka. Pat optimistiskākās prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties, turklāt visstraujāk samazināsies tieši iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā. Iepriekšējā Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšsēdētāja Jūlija Sundberga atzīst, ka Latvijā jau ir iestājusies situācija, kad darbaspēka nepieejamība sāk ierobežot investīciju piesaisti.

"Mēs jau daudzus gadus runājam par to, ka nepietiekams darbaspēka pieejamības jautājums var ierobežot investīcijas Latvijā. Diemžēl tagad šis brīdis ir klāt. Mēs patiešām jau redzam, ka nepietiekams darbaspēks ierobežo investīcijas. Pašlaik darbinieku trūkst visās jomās - gan augstāk kvalificētu, gan zemāk kvalificētu," uzsver Sundberga.

Labākie uz izķeršanu

Daļa publiskā un privātā sektora spēlētāju darbaspēka trūkuma problēmu cenšas risināt, optimizējot esošos resursus un ieviešot efektīvākas ražošanas sistēmas. Taču ar to ne vienmēr pietiek. Piemēram, Valsts kanceleja turpina pērn uzsākto valsts pārvaldes reformu, kuras gaitā valsts pārvaldē nodarbināto skaitu ir paredzēts samazināt par 6%, taču tas nebūt nenozīmē, ka šajā sektorā nav nepieciešamas "jaunas asinis". Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis atzīst: "No vienas puses, sakām, ka valsts pārvaldē ir jāsamazina nodarbināto skaits, bet, no otras puses, labu cilvēku mums trūkst. Ideālā gadījumā mēs gribētu mazāku nodarbināto skaitu, bet kvalificētākus speciālistus."

Kā piesaistīt labākos? Mūsdienās lielākoties tas iespējams, piedāvājot kārdinošu atalgojumu, ko ne visi, kuriem attiecīgais darbinieks ir nepieciešams, var atļauties. Publiskais sektors šajā ziņā ir cietējs, jo lielākoties nespēj piedāvāt speciālistiem tik lielu atalgojumu kā privātais sektors, tāpēc nav brīnums, ka kadru rotācija atsevišķās iestādēs pārsniedz pat 30% gadā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2019.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, faktiskajās cenās par 9% palielinājās kopējais darbinieku atalgojums, tai skaitā kopējā darba alga - par 9% un darba devēju sociālās iemaksas - par 9,4%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā - par 14,5%, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē - par 12%, bet komercpakalpojumu nozarēs - par 10,6%.

Konkurence par darbiniekiem ir liela, tāpēc arī mēģinājumi pārvilināt labākos speciālistus no konkurējošiem uzņēmumiem nav nekas neparasts. Vienlaikus, ņemot vērā spiedīgo situāciju, tiek pārsolīts ne tikai augstākās raudzes darbaspēks. Uzņēmēji atzīst, ka dažkārt nākas maksāt neobjektīvi lielas algas arī mazāk kvalificētajiem darbiniekiem, lai tikai viņus noturētu. Šī iemesla dēļ, piemēram, būvniecībā pēdējos gados ir vērojams pietiekami iespaidīgs algu kāpums, jo darbinieki apzinās, ka viņi šobrīd ir uz izķeršanu, tāpēc nebaidās prasīt daudz. Pēc "Binders" valdes priekšsēdētāja teiktā, būvniecības vidējā un augstākā līmeņa vadītāju darba alga uzņēmumā vismaz pēdējos trīs gadus ik gadu ir kāpusi vidēji par 10-15%.

Banku analītiķu prognozes liecina, ka lielāks vai mazāks algu kāpums sagaidāms arī turpmāk. "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece prognozē, ka šogad kopumā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas varētu augt par aptuveni 7,5%, un līdzīgs, nedaudz lēnāks kāpums gaidāms arī algai pēc nodokļu nomaksas.

Vienlaikus "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka ekonomikas izaugsmes tempa kritums atsauksies arī uz atalgojuma kāpumu. "Izaugsmes palēnināšanās pakāpeniski atsauksies arī uz darba samaksas kāpumu, kas kļūs nedaudz lēnāks. Ja vēl pirms laika kāpums bija vērojams visās nozarēs bez izņēmumiem, tad turpmāk atšķirības starp nozarēm kļūs izteiktākas. Sagaidāms, ka straujāk nobremzēsies kāpums apstrādes rūpniecības nozarēs, īpaši uz eksportu orientējošajās. Tāpat iespējas celt algas kļūs ierobežotākas budžeta iestāžu darbiniekiem," atzīmē Gašpuitis.

Ilgtermiņa vai īstermiņa risinājums?

Lai varētu turpināt iesāktos un sākt jaunus projektus, arvien vairāk uzņēmēju piesaista trešo valstu darbaspēku. Daudzi to sauc par labu iespēju turpināt attīstīties, vienlaikus citi to uzskata tikai par īstermiņa risinājumu.

"Īstermiņā darbaspēka trūkuma problēmu risinām, piesaistot darbiniekus no citām valstīm. Pozitīvi vērtējam izmaiņas likumdošanā, kas atvieglo darbinieku piesaisti no trešajām valstīm, bet domāju, ka tas vairāk ir īstermiņa nekā ilgtermiņa risinājums. Mēs gribam investēt savos darbiniekos un celt viņu prasmju līmeni, nodrošināt apmācības, bet attiecībā uz trešo valstu darbiniekiem ir ļoti liela iespēja, ka tie agrāk vai vēlāk atgriezīsies savā valstī," atzīmē "Skonto" grupas īpašnieks un vadītājs Rihards Rāvis.

Vienlaikus ražotāji, kuri saskaras ar grūtībām atrast zemākas kvalifikācijas darbaspēku, it sevišķi vasaras sezonā, ir ar visām četrām par viesstrādnieku piesaisti. Piemēram, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzīst, ka vasaras sezonās Latvijā lauksaimniecībā iztrūkst vismaz 20% darbaroku un sezonas laukstrādniekus kļūst arvien grūtāk piesaistīt. Viņš sezonas strādnieku ievešanai negatīvās puses nesaskata. "Sezonas strādnieku ievešana gan nav bīstama. Viņi ļoti kontrolēti tiek ievesti un tikpat kontrolēti izvesti, turklāt Latvijā vēl tiek samaksāti sociālie nodokļi, no kuriem šiem cilvēkiem neko nevajadzēs, jo ne viņi šeit saņems pensijas, ne slimības pabalstus," teic Treibergs.

Taču jāatzīmē, ka Ekonomikas ministrija neatbalsta robežu atvēršanu vienkāršo darbu veicējiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības jeb "darbaspēka piedāvājuma slūžu atvēršanu". Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir uzsvēris, ka ministrija atbalsta viedo migrāciju, piemēram, būvniecības sektorā, ievedot darbiniekus uz laiku, kamēr jāīsteno kāds būvniecības projekts, un šo darbinieku atgriešanos mājās, kad projekts īstenots.

Attiecīgi šā gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likumā, kas ļauj iebraucējus nodarbināt uz ilgtermiņa jeb 12 mēnešus vīzas pamata, nevis kārtojot termiņuzturēšanās atļauju. Vīzas nokārtošana notiek krietni īsākā termiņā nekā termiņuzturēšanās atļauju gadījumā, kā arī nepieciešams mazāk dokumentu.

Taču Latvijas Darba devēju konfederācijas ieskatā uzņēmējiem tas daudz nepalīdzēšot, jo darba devēju galvenā prasība tā arī neesot uzklausīta. Un šī prasība ir, lai viesstrādniekiem būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis vidējā alga kopumā valstī. Šī prasība ir visai saprotama, jo, piesaistot viesstrādniekus, vairākās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, nāktos maksāt ārzemniekiem vairāk nekā vietējiem darbiniekiem. Par šo problēmjautājumu uzņēmēji joprojām cenšas pārliecināt valdības pārstāvjus.

Vietējais potenciāls

Joprojām Latvijā ir vērojama nosacīti paradoksālā situācija, ka, lai gan uzņēmēji un valsts un pašvaldību institūcijas sūdzas par grūtībām atrast darbiniekus, joprojām daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir bez darba, turklāt ilgstoši.

Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija 61,5 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 6,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2018.gada otro ceturksni Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,3 procentpunktiem, bet bezdarbnieku skaits sarucis par 13,9 tūkstošiem.

Pozitīvi vērtējams ir arī fakts, ka samazinās ilgstošo bezdarbnieku skaits. Lai gan ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars no kopējo bezdarbnieku skaita joprojām ir augsts – šā gada otrajā ceturksnī tādu bija 40% -, tomēr salīdzinājumā ar 2018.gada otro ceturksni to skaits ir samazinājies līdz 24,3 tūkstošiem.

Joprojām ir aktuāls jautājums, kā šos cilvēkus iesaistīt darba tirgū. Centrālās statistikas pārvaldes dati diemžēl arī liecina, ka otrajā ceturksnī 15,6 tūkstoši jeb 3,6% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Jāatzīmē, ka gadu iepriekš tādu bija 2,6%, bet 2019.gada pirmajā ceturksnī - 2,7%.

Turpinot par vietējo potenciālu, jāpiebilst, ka iepriekšējos gados darbaspēka trūkuma problēmas bieži tika saistītas ar ekonomikas krīzes gados lielo valsti pametušo iedzīvotāju skaitu. Šobrīd šis faktors tiek piesaukts krietni retāk, neviens vairs arī neaizraujas bieži plātīties ar vareniem plāniem atgriezt aizbraukušos tautiešus. Statistika liecina, ka atsevišķi izbraukušie atgriežas dzimtenē, taču to noteikti nevar nosaukt par tendenci.

Izglītības nozīme tikai augs

Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par mūžizglītības nozīmi. Tehnoloģijas attīstās, ražošanas procesi kļūst efektīvāki, un, lai attīstība turpinātos nodarbinātajiem, gribi negribi, ir jāturpina izglītoties. Arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē veiktais pētījums par darbaspēka pieprasījuma tendencēm līdz 2030.gadam secināts, ka darbaspēka pieprasījums turpinās pārkārtoties par labu speciālistiem ar augstāko izglītību.

Pētījumā uzsvērts, ka iedzīvotāji ar augstāko izglītību ir mazāk pakļauti bezdarba riskam, turklāt nodarbināto skaits ar augstāko izglītību kopumā ir mazāks nekā darbvietu skaits augstas kvalifikācijas profesijās, kurās jānodarbina speciālisti ar augstāko izglītību.

Tieši ar izglītības trūkumu vai nevēlēšanos pārkvalificēties var skaidrot ilgstošo bezdarbnieku lielo proporciju. Diemžēl jāatzīst, ka daļa no tiem jaunas prasmes nemaz nevēlas apgūt, taču to daļu, kuru ir iespējams sapurināt, tomēr ir jāmēģina atgriezt darba tirgū.



Citāti

Ceļu būves uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja

Kopumā situācija ir tāda, ka darbaspēka trūkst un tā kvalifikācija pazeminās. Tāpēc vēl jo vairāk pieaug piesaistīto speciālistu nozīme..

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis

Izaugsmes palēnināšanās pakāpeniski atsauksies arī uz darba samaksas kāpumu, kas kļūs nedaudz lēnāks. Ja vēl pirms laika kāpums bija vērojams visās nozarēs bez izņēmumiem, tad turpmāk atšķirības starp nozarēm kļūs izteiktākas. Sagaidāms, ka straujāk nobremzēsies kāpums apstrādes rūpniecības nozarēs, īpaši uz eksportu orientējošajās. Tāpat iespējas celt algas kļūs ierobežotākas budžeta iestāžu darbiniekiem.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs

Sezonas strādnieku ievešana gan nav bīstama. Viņi ļoti kontrolēti tiek ievesti un tikpat kontrolēti izvesti, turklāt Latvijā vēl tiek samaksāti sociālie nodokļi, no kuriem šiem cilvēkiem neko nevajadzēs, jo ne viņi šeit saņems pensijas, ne slimības pabalstus.


Foto

Uz augšu