Ienākt

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

Apdrošināšana Bankas
Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi Līzings un cita finanšu darbība

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Banku sektors pārtrauc sadarbību ar augsta riska klientiem

Latvijā 2018. gada maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredzēja finanšu sektora dalībniekiem 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm – tiem nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, kā arī reģistrācijas valstī nav prasību sagatavot finanšu pārskatus. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, atsakoties no sadarbības ar

Nozares neveiksmes

"ABLV Bank" sāk pašlikvidāciju

„ABLV Bank” pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") paziņotā par plāniem noteikt sankcijas bankai par iesaisti naudas atmazgāšanas shēmās, kā arī citām nelegālām darbībām 2018. gada jūnijā saņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju sākt pašlikvidāciju. Vienlaikus "ABLV Bank" atbildes vēstulē aicinājusi "FinCEN" atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka "FinCEN" pret "ABLV Bank" izvirzījis pārspīlētas apsūdzības, par kurām lielā daļā sniegti vai nu

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieejamas portfeļgarantijas

”Attīstības finanšu institūcija „Altum”” mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piedāvā jaunu valsts atbalsta finanšu instrumentu – portfeļgarantijas. Portfeļgarantiju programma paredzēta maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešams finansējums apgrozāmajiem līdzekļiem un investīciju aizdevumiem līdz 250 000 eiro. Plānots, ka aizdevumus par kopējo summu 50 miljoni eiro ar samazinātu procentu likmi tuvāko divu gadu laikā saņems aptuveni 250 mazo un vidējo uzņēmumo. „Altum” portfeļgarantijas izsniegs „Luminor Bank”, „Swedbank” un „UniCredit Leasing”. Finanšu pakalpojumi, kurus var iekļaut „Altum” garantiju portfelī, ir apgrozāmie līdzekļi, tostarp kredītlīnijas, investīciju aizdevumi un finanšu līzings.

Latvijas banku sektors atbrīvojas no nevēlamiem čaulas veidojumiem

Atbilstoši grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas prasīja finanšu sektora tirgus dalībniekiem 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm, proti, tiem nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, kā arī reģistrācijas valstī nav prasību sagatavot finanšu pārskatus, bankas dinamiski attīra klientu bāzi. Noteiktajā termiņā – 2018. gada 7. jūlijā – šo klientu noguldījumu atlikums kopējā banku piesaistīto noguldījumu īpatsvarā samazināts līdz 0,03% jeb 4,5 miljoniem eiro, kas pamatā ir iesaldētā nauda bloķētajos kontos, par kuru nepieciešamas attiecīgas līdzekļu izcelsmes pārbaudes.

Apdrošinātāji atsāk gūt peļņu no OCTA apdrošināšanas
Latvijas apdrošināšanas sabiedrību peļņa no transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas 2018. gada pirmajā pusgadā sasniedza 3,567 miljonus eiro pretstatā zaudējumiem vairākus iepriekšējos gadus. Strauji augot OCTA polišu cenām, parakstīto bruto prēmiju apmērs OCTA apdrošināšanā 2018. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 53,9%, kamēr izmaksāto atlīdzību apmērs auga par 15%. Kopumā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā OCTA apdrošināšanā prēmijās parakstīti 51,84 miljoni eiro, veidojot 20,3% tirgus, kamēr atlīdzībās apdrošinātāji šajā apdrošināšanas veidā izmaksājuši 27,962 miljonus eiro, kas ir 19,2% no kopumā izmaksātajām atlīdzībām.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Swedbank, AS, BTA Baltic Insurance Company, AAS, Rietumu Banka, AS, Balcia Insurance, SE, Citadele banka, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Apdrošināšana, Bankas, Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi, Līzings un cita finanšu darbība

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Swedbank, AS
Balasta dambis 15, Rīga, LV-1048 T. 67444444
Bankas 191 313 -5.24 94 367 49.33% 1427
2. BTA Baltic Insurance Company, AAS
Sporta 11, Rīga, LV-1013 T. 26121212
Apdrošinātāji 162 979 24.59 7 792 4.78%
3. Rietumu Banka, AS
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67025555
Bankas 116 930 -29.28 33 034 28.25% 765
4. Balcia Insurance, SE
Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 63, LV-1010
Apdrošinātāji 96 996 34.66 148 0.15%
5. Citadele banka, AS
Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010 T. 67010000
Bankas 92 638 -6.55 1 257 1.36%
6. SEB banka, AS
Valdlauči, Meistaru 1, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 8777
Bankas 91 530 -16.9 38 199 41.73%
7. BALTA, Apdrošināšanas AS
Raunas 10, Rīga, LV-1039 T. 67082333
Apdrošinātāji 88 922 17.61 5 926 6.66%
8. Luminor Bank, AS
Skanstes 12, Rīga, LV-1013 T. 67171880
Bankas 58 346 -4.86 2 022 3.47%
Notiek reorganizācijas process (29.03.2018)
9. PNB Banka, AS
Raiņa bulvāris 11, Rīga, LV-1050 T. 67041100
Bankas 43 879 -13.81 -43 914 -100.08%
10. SEB Dzīvības apdrošināšana, Apdrošināšanas AS
Antonijas 9, Rīga, LV-1010 T. 67079800
Apdrošinātāji 31 452 5.09 733 2.33%

Viedokļi

Autors: Pēters Putniņš

Pārmaiņu vadība finanšu nozarē nebeidzas šogad

2016. gadā kļuvām par OECD dalībvalsti, un kopš tā brīža bija saprotams, ka turpmāk finanšu sektora uzraudzības jomā strādāsim atkal jaunā atbildības līmenī un daudz dinamiskākā pārmaiņu līknē – pasaules attīstīto valstu vidū finanšu sektora uzraudzības standarta latiņa ir uzlikta ļoti augstu. Vēsturiskas pārmaiņas bija pasludinātas, un dialogā ar sektoru tās aktīvi nodrošinājām turpmākajā posmā. Pilnīgi noteikti Latvijas finanšu sektora būtiskākā daļa ir mūsu bankas. Kopš banku sistēmas lasīt tālāk

Autors: Gints Āboltiņš

Latvija ir laba vieta jaunu finanšu tehnoloģiju produktu testiem

Pēdējos gados finanšu sektors gan Latvijā, gan pasaulē ir piedzīvojis fundamentālas pārmaiņas. Ja vēl pavisam nesenā pagātnē finanšu pakalpojumi mums asociējās ar izteiktiem skaidras naudas darījumiem, kā arī saziņu ar bankas klientu apkalpošanas speciālistu, tad šodien, attīstoties tehnoloģijām, patērētājs arvien vairāk pieprasa mūsdienīgus finanšu risinājumus. Reaģējot uz pārmaiņām sabiedrībā, finanšu tehnoloģiju uzņēmumi no Latvijas ir spējuši radīt produktus, kas apmierina patērētāju lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Otrā pensiju līmeņa plānus ar 75% ieguldījumu akcijās vajadzētu izmantot līdz divām trešdaļām otrā pensiju līmeņa dalībnieku

Valdis Siksnis, "Indexo" valdes priekšsēdētājs

No 2018.gada 1.janvāra Latvijā beidzot ir iespējams izveidot otrā pensiju līmeņa plānus ar 75% ieguldījumu akcijās. Tās bija jau sen nepieciešamas pārmaiņas, jo finanšu tirgus vēsturiskā statistika rāda - ilgtermiņā diversificēts akciju portfelis gandrīz vienmēr ir daudz ienesīgāks nekā ieguldījums parādzīmēs. Piemēram, 20 gadsimta laikā viens ASV dolārs, kas ieguldīts pasaules akciju tirgos, pārvērtās gandrīz 300 ASV dolāros pēc inflācijas, tikmēr viens ASV dolārs, kas ieguldīts parādzīmju tirgos, pēc inflācijas pieauga vien līdz pieciem ASV dolāriem. Šis spēcīgais rezultāts ir sasniegts par spīti pasaules kariem, tirgus krīzēm un depresijām.

To jau sen saprot attīstītajos tirgos. Kā piemēru vērts apskatīt Zviedrijas lielo valsts pensiju fondu "AP7 Safa". Šis fonds līdz 55 gadu vecumam akciju tirgū iegulda visus 100% cilvēka uzkrātā kapitāla. Zviedri saprot, ka ilgtermiņā tā ir gudrākā izvēle, lai gan īstermiņā akciju tirgus ir pakļauts lielām svārstībām. Tikmēr Latvijā esam bijuši nepamatoti konservatīvi - līdz šim maksimālais ieguldījums akciju tirgū bija 50%. Lai gan tas nozīmēja lielāku stabilitāti krīzes brīžos, ilgtermiņā šī pieeja ir būtiski ierobežojusi pensiju plānu ienesīgumu.

Kopš jaunajiem grozījumiem, tirgū parādījušies jau seši pensiju plāni, kas piedāvā ieguldīt akciju tirgū līdz 75% plāna aktīvu. Kā pirmo tirgū pieteicām "Indexo Jauda 16-50", kurš arī šobrīd ir lielākais šīs kategorijas pensiju plāns pēc aktīviem.

Aizvien svarīgāks kļūst sabiedrības izglītošanas faktors. Šobrīd 75% akciju plānos iegulda vien 5,7 tūkstoši cilvēku. Pēc mūsu aprēķiniem, šos pensiju plānus vajadzētu izmantot līdz pat divām trešdaļām otrā pensiju līmeņa dalībnieku - praktiski visiem, kuri vēl nav sasnieguši 45-50 gadu vecumu. Runa ir par 800 tūkstošiem cilvēku, kuriem šobrīd netiek nodrošināts optimāls ieguldījums pensijai. Pensiju pārvaldītāji cenšas skaidrot situāciju, tomēr par tik nozīmīgām pārmaiņām vajadzētu stāstīt arī no valsts puses, veidojot plašāku informatīvu kampaņu. Tas līdz šim ir izpalicis.

Noteikti jāmaina mehānismu, kā otrajā pensiju līmenī tiek iesaistīti jaunieši. Šobrīd tie jaunie strādājošie, kuri paši nav izvēlējušies pensiju plānu, tiek loterijas kārtā pievienoti kādam no tirgū esošajiem konservatīvajiem pensiju plāniem. Jaunam cilvēkam tā ir absurda izvēle. Konservatīvie plāni ir piemēroti tikai pēdējos gados pirms pensijas. Šo sistēmu ar steigu nepieciešams mainīt, pievienojot jaunos otrā pensiju līmeņa dalībniekus pensiju plāniem ar 75% akciju īpatsvaru.

Tas ir jautājums par finanšu pratību valsts līmenī. Līdz šim gan paši otrā pensiju līmeņa dalībnieki, gan likumdevēji un valsts ierēdņi ir piegājuši ieguldījumu jautājumam no baiļu pozīcijām, ar domu - svarīgāk ir nezaudēt, nekā nopelnīt. Kad jāiegulda īstermiņā, tā ir pareiza pieeja. Tirgus krīzes vienmēr ir bijušas un būs, bet ilgtermiņā, kad ieguldām uz 20-40 gadiem, šāds bailīgums pavisam reālā veidā grauj mūsu labklājību. Ir jāsaprot, ka ilgtermiņa ieguldītājam ir jāuzņemas risku un jāpieņem tirgus svārstības, jo tikai tā iespējams uzkrāt pienācīgu pensijas kapitālu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. FKTK atbalsta "ABLV Bank" pašlikvidāciju

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 12.jūnijā atbalstīja "ABLV Bank" pašlikvidācijas plānu, kā arī apstiprināja visus četrus bankas piedāvātos likvidatorus.

Komisija atbilstoši Kredītiestāžu likumam turpinās uzraudzīt "ABLV Bank" likvidatoru darbību līdz pašlikvidācijas procesa noslēgumam, lai nodrošinātu likumību un kreditoru intereses atbilstoši šajā gadījumā īpaši izveidotajiem kontroles mehānismiem nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kā arī izvērtēs likvidatoru darbības pārskatus, sekos līdzi procesa norises apstiprinātajam plānam, izskatīs sūdzības par likvidatoru darbību.

"Atsevišķiem pašlikvidācijas uzdevumiem tiks piesaistīti konsultanti, kuriem būs nepieciešamās kompetences. Tāpat pašlikvidācijas procesu uzraudzīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jeb Kontroles dienests. Neviena izmaksa nevienam klientam nenotiks, pirms neatkarīgi kontrolieri nebūs snieguši savu viedokli. Ja būs kādas problēmsituācijas ar transakcijām, tad tās tiks analizētas, par to tiks ziņots Kontroles dienestam, kas varēs šo transakciju iesaldēt, vai arī gadījumā, ja problēmas netiks konstatētas, sekos līdzekļu izmaksa," sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš arī atzīmēja, ka tas ir līdz šim nepieredzēts jeb bezprecedenta risinājums Latvijā bankas darbības izbeigšanai. "Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā no visām iespējamām likvidācijas metodēm tieši kontrolēta pašlikvidācija būs tā, kas nodrošinās FKTK turpmāku iesaisti un nepieciešamības gadījumā arī ietekmi uz notiekošo bankas pašlikvidācijas procesu, kā arī bankas aktīvu aizsardzību un visu izmaksājamo līdzekļu kontroles, lai novērstu iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šajā procesā. Tāpēc esam padomājuši arī par to, kā vispiemērotākajā veidā tieši šim procesam piesaistīt FKTK pastāvīgu pilnvarnieku komandu "ABLV Bank". Šodienas lēmums parāda to, ka bankas finanšu situācija ir atbilstoša šādam risinājumam, tādējādi sevi ir attaisnojis Latvijā esošais uzraudzības ietvars, kas paredzēja augstākas prasības ārvalstu klientu segmentā strādājošajām bankām," uzsvēra Putniņš.

Pēc viņa teiktā, detalizēta "ABLV Bank" pašlikvidācijas plāna izstrāde prasīs trīs līdz četrus mēnešus, pēc tam pāris mēnešus prasīs saskaņošana un pats pašlikvidācijas process varētu sākties šā gada beigās. Kopumā bankas pašlikvidācijas process varētu ilgt aptuveni piecus gadus.

Lasīt vairāk

02. Saeima pieņem likumu par aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Maija sākumā spēkā stājās grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā izstrādāti ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Ar jaunu pantu likumā noteikts aizliegums kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat tas attiecas uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

Atbilstoši likumam par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

Tādējādi čaulas veidojumu skaits Latvijas banku klientu bāzē dinamiski sarucis, un jūnija beigās tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos bija ap 0,5% no kopējā noguldījumu apmēra.

Lasīt vairāk

03. Saeima Latvijas Bankas padomes locekļa amatā apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima 21.jūnijā Latvijas Bankas padomes locekļa amatā no 1.augusta apstiprināja "Swedbank" galveno ekonomistu Latvijā Mārtiņu Kazāku.

Latvijas Bankā skaidroja, ka Kazāks vakantajam Latvijas Bankas padomes locekļa amatam nominēts atbilstoši likumam "Par Latvijas Banku", ņemot vērā viņa plašo redzeslauku, izcilās zināšanas ekonomikā un sekmīgo profesionālo darbību.

Savukārt Kazāks skaidroja, ka Latvijas Bankas padomē viņš strādās pie Latvijas Bankai likumā noteikto funkciju īstenošanas, tostarp pie ekonomikas un finanšu tirgus analīzes.

Maijā Saeima noraidīja priekšlikumu par Edvarda Kušnera apstiprināšanu uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā. Kušners no 31.maija vairs neturpina darbu padomē, bet darbojas Latvijas Bankā padomnieka amatā. Kušneram ir terminēts darba līgums uz sešiem mēnešiem.

Lasīt vairāk

04. "Danske Bank" paziņo par pakāpenisku vietējo klientu apkalpošanas pārtraukšanu Baltijas valstīs

"Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniska apmēru samazināšanas ceļā. Tas nozīmē, ka banka pārtrauks kontu atvēršanu jauniem vietējiem klientiem," teica "Danske Bank" filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade atzīmējot, ka tādējādi tūlītēju izmaiņu esošajiem vietējiem klientiem nebūs.

Visi noslēgtie kredītu un depozītu, kā arī citi pakalpojumu līgumi paliks spēkā atbilstoši to nosacījumiem. Arī esošie ikdienas pakalpojumi tiks nodrošināti līdz turpmākam paziņojumam. Taču vienlaikus banka nepaplašinās sadarbību ar klientiem, neizsniegs jaunus kredītus un neslēgs jaunus pakalpojumu līgumus.
Turpmāk "Danske Bank" Baltijas valstīs koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs.

"Lēmums ir stratēģisks, un tas ir balstīts mūsu ambīcijā koncentrēties uz Ziemeļvalstu reģiona klientiem. Tāpēc mēs turpinām atbilstoši pielāgot arī savu darbību Baltijas valstīs. Šādi mēs saviem Ziemeļvalstu klientiem varam sniegt vislielāko pievienoto vērtību, piedāvājot savu ekspertīzi, globālos pakalpojumus un risinājumus," sacīja bankas grupas vecākais vadošais viceprezidents, starptautisko biznesa klientu apkalpošanas vadītājs Frederiks Bjorns (Frederik Bjorn).

Lasīt vairāk

05. Prokuratūra sāk kriminālvajāšanu pret Rimšēviču un Martinsonu

Prokuratūra sākusi kriminālvajāšanu pret kukuļošanā apsūdzēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu pieņemts pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesnieguma.

Prokurore Viorika Jirgena pavēstīja, ka KNAB lietu pret Rimšēviču un Martinsonu sākusi pēc divu, vārdā nenosauktu "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi bankas akcionāri lietā figurē kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi 2018.gada februārī vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, aicinot palīdzību citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasīja 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, savukārt otra pēc tam.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedza konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tika sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevās ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bija labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi tika pieņemti arī lēmumi, kas bija nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedza, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bija starpnieka loma, kurš saņēma 10% no kopējās kukuļa summas. Kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Lasīt vairāk