Tabulā atspoguļoti sekojoši Meža nozare rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits
lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas valsts meži, AS, LATVIJAS FINIERIS, AS, KRONOSPAN Riga, SIA, PATA, SIA, UNITED PANEL GROUP EUROPE, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana, Mežsaimniecība, Mēbeļu ražošana
Autors: Kristaps Klauss
Lielais sausums licis dubultuzmanīgi uzvesties pašā mežā. Bet nav tā, ka ugunsgrēki īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā būtu traģiski vai kardināli mainījuši resursu pieejamību. Vēl joprojām noteikti bebru nodarīto postījumu dēļ nopludinātie un nopuvušie meži būs daudz lielākā skaitā nekā nodegušie.
Meža ugunsgrēkos cietušo koksni ir iespējams izmantot ražošanā, jautājums, cik ļoti koks dedzis un kādā veidā degšana notikusi. Taču viena lieta, ko noteikti nevar – ja ir dedzis koks, ko pēc lasīt tālāk
Autors: Arnis Muižnieks
Atšķirībā no lauksaimniekiem, kuri savus zaudējumus var novērtēt drīz vien sezonas laikā, konstatējot, piemēram, mazāku ražu, meža īpašniekiem ir iespēja konstatēt zaudējumus nākamajā sezonā. Ar kokiem viss notiek ilgāk. Pagājušā gada rudens lietavu sekas, kad pārlieku lielā mitruma dēļ koki ilgstoši stāvēja ūdenī, var novērtēt šogad, meža īpašniekiem apsekojot savas platības un redzot, kuras platības ir izdzīvojušas un kuras nē. Ir pagājis nepilns gads. Īpašnieks, kurš nedzīvo blakus savam lasīt tālāk
Viedoklis
Ārkārtējā situācija ir ietekmējusi meža īpašniekus
Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs
30.04.2020
Ārkārtējā situācija, ne tikai Latvijā, bet galvenokārt ārpus Latvijas ir ietekmējusi Latvijas meža īpašniekus. Tirgū ir notikušas izmaiņas un meža īpašnieki pirmie izjuta šo izmaiņu ietekmi. Runājot par meža īpašniekiem, martā, kad tika izziņota ārkārtējā situācija, privātajos mežaos bija diezgan daudz kokmateriālu sagatavoti, ko bija jāizieved ārā, jo laika apstākļi to beidzot ļāva. Tāpēc marts bija ļoti aktīvs mēnesis privātajiem meža īpašniekiem, - sagatavotie materiāli bija jāved prom. Saimnieki gribēja to paveikt strauji neziņā par saimniecisko darbību nākotnē ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ Latvijā un citās valstīs Eiropā. Visgrūtāk bija tiem mazajiem un vidējiem meža īpasniekiem, kuri paši bija veikuši koku ciršanu un kuriem nebija noslēgti līgumi par kokmateriālu pārdošanu. Pamatā koksni pirka no tiem, kuriem līgumi bija noslēgti. Marts koksnes plūsmas ziņā bijis aktīvs, - būs bijuši meža kooperatīvi, kuri būs pārdevuši vairāk komateriālu nekā gadu iepriekš šajā mēnesī. Pilnīgi pretēja situācija ir aprīlī, kad komateriālu cenas turpināja kristies un nozarei parādījas neziņa par koksnes realizācijas iespējām. Minētā dēļā aprīlī ļoti daudz privāto meža īpašnieku neveic ciršanas darbus mežā un neplāno to darīt arī maijā. Līdz ar to privātajos mežos ir samērā zema mežizstrades aktivitāte, protams, ir ģimenes, kuras krīzes situācijā ir nonākušas ļoti grūtā situācijā un ienākumi no meža būs nepieciešami ikdienas vajadzību segšanai.-Tomēr, kā liecina informācija no jau pieminētajiem meža īpašnieku kooperatīviem, dažiem no tiem aprīlī tiek prognozēts pat 60% apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi.
Nav tā, ka koksni nevarētu pārdot vispār, tomēr te jāvērtē situācija katram koksnes sortimentam atsevišķi un situācija var mainīties nedēļas laikā, kādai valstij ieviešot stingrākus ierobežojumus pandēmijas apkarošanai, vai pretēji- tos vājinot.
Kokmateriālu cenas ir turpinājušas kristies kopš pagājušā gada pavasara un krīzes situācija tam deva papildus grūdienu. Ja salīdzina pagājušā gada martu ar šā gada marta mēnesi, tad piemēram, egles papīrmalkas cenas ir nokritušās pat par 25%, egles zāgbaļku par 12-15%. Ja meža īpašnieks turpina plānot koksnes ieguvi mežā, pašlaik tie vairāk ir relatīvi mazvērtīgāki sortimenti, piemēram bērza papīrmalka.
Grūti novērtēt situāciju gala noieta tirgos - tas vairāk jājautā kokapstrādātājiem. Privātie meža īpašnieki turpina pārdot kokmateriālus mežistrādes kompānijām, kas tos nocērt un realizē tālāk vietējējām zaģētavām vai gala tirgos. Ar tiem mums ir tieši kontrakti. Privātie meža īpašnieki lielākos pa tieši gala noņēmējam kokmateriālus nepārdoc. Pieprasījums kopumā ir samazinājies, taču tas ļoti mainās pa nedēļām. Viss atkarīgs no situācijas gala noieta tirgos. Ja Āzijas tirgus, Ķīna pēc pandēmijas vairāk sāk atdzīvoties, situācija mainās. Iespējams, ka maijā pieprasījums pēc skujkoku papīrmalkas palielināsies. Taču tā kā tas mainās pa nedēļām, to nevar prognozēt.
Lasīt vairāk
TOP 5 ZIŅAS
01. Kokrūpniecībā izaicinājums situācija noieta tirgos
30.04.2020
Pēc kokmateriālu cenu lejupslīdes pērn kokrūpniekiem šā gada pirmā ceturkšņa sākums iesākās ar nelielu cenu augšupeju un diezgan lielu pieprasījumu - parādījās cenas un pieprasījuma stabilizācijas iezīmes, liecinot par izaugsmi nozarē tuvākajā nākotnē. Taču pozitīvās cerības kliedēja Covid-19, radot lielu neprognozējamību šogad.
Kā problēma parādījās prasība eksporta darījumos apmaksas termiņus pagarināt ne tikai jaunajiem rēķiniem, bet esošo kavēšanās, "iesaldējot" uzņēmumu līdzekļus. Ilgāku laiku pastāvēja bažas par situāciju noieta tirgos.
Taču aprīļa vidū Austrijā, Vācijā un Itālijā uzmanīgi sāka vērties vaļā "Depo" tipa veikali, un arī Lielbritānijas tirgus, neraugoties uz ārkārtas situācijas pagarināšanu, sāka uzrādīt pozitīvākas tendences. Izaicinājums, - kā būs turpmāk.
Lasīt vairāk
02. Daļa zāģētavu uz laiku ir apturējušas darbību vai samazinājušas izstrādes jaudas
30.04.2020
Covid-19 pandēmijas ārkārtējās situācijas laikā daļa zāģētavu uz laiku ir apturējušas darbību vai samazinājušas izstrādes jaudas, jo nozarē nodarbināto vidū vērojama neziņa un šoks par neprognozējamību ārkārtējās situācijas laikā un par ārkārtējās situācijas ilgumu.
Mežizstrādes nozari papildus pandēmijai un ārkārtējai situācijai ietekmējuši arī specifiskie apstākļi mežā. siltās ziemas un neizbraucamo ceļu dēļ krautuvēs mežā uzkrājās ļoti liels apjoms apaļkoka, kas, iestājoties siltam un sausam pavasarim, pie kokzāģētavām izveidoja un aizvien veido garas rindas. Mežizstrādes uzņēmumi ved materiālu ārā no meža, zāģētavas ir pārpildītas un daudzas nevar fiziski vairs neko paņemt pretī. Paralēli šim faktoram, sakarā ar vīrusa izraisītajām pieprasījuma korekcijām, daudzām kokzāģētavām ir atteikti vai iesaldēti pasūtījumi, samazināti līgumu apjomi un cenas, kas liedz pārstrādāt tik daudz apaļkoka, cik bija ieplānots, kā arī - samaksāt par apaļkoku iepriekšējo cenu.
Lasīt vairāk
03. Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem
30.04.2020
Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksu.
Lasīt vairāk
04. Latvijā sekmīgi turpinājusies meža atjaunošana
30.04.2020
Pērn Latvijā kopā atjaunoti 44 600 hektāru meža, kas ir par 3500 hektāriem jeb 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš.
Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī liecina, ka no kopējās atjaunotās meža platības valsts mežā atjaunoti 15 600 hektāru, bet pārējo īpašnieku mežā atjaunoti - 29 000 hektāru. 2019.gadā ir atjaunots par 3500 hektāru vairāk kā 2018.gadā, un pēdējo gadu statistika rāda, ka kopējie meža atjaunošanas apjomi ir optimāli un līdzvērtīgi gada laikā vienlaidus cirtēs nocirstajām platībām. 38% no visas 2019.gadā atjaunotās meža platības ir atjaunotas sējot vai stādot, kas ir par gandrīz 3000 hektāru vairāk nekā 2018.gadā.
Pērn sējot un stādot mežs atjaunots 17 000 hektāru platībā, tostarp valsts mežos sējot vai stādot atjaunoti 9700 hektāru jeb 57% no valsts mežos atjaunotās platības, bet pārējo īpašnieku mežos - 7300 hektāru, kas ir 25% no kopējās 2019.gadā atjaunotās meža platības pārējo īpašnieku mežos.
Lasīt vairāk
05. Meža ugunsgrēku izplatības draudi pastiprinājušies
30.04.2020
Latvijā 24.aprīlī oficiāli sācies meža ugunsnedrošais periods, kurā meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā.
Līdz ar meža ugunsnedrošā perioda sākumu visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežā, ir jāievēro ugunsdrošības prasības. Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, mežā ir jāievēro daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību.
Tostarp, uzturoties mežos un purvos, aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus, kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas un atstāt ugunskurus bez uzraudzības, kā arī dedzināt atkritumus.
Tāpat meža ugunsnedrošajā laika periodā aizliegts braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem un veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. Nedrīkst veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta mežniecību. Mežizstrādātāji cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.
Lasīt vairāk
Meža nozare 
