Ienākt

Meža nozare

Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana Mežsaimniecība
Mēbeļu ražošana

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Kokrūpniecība atkal izvirzās par apstrādes rūpniecības izaugsmes dzinējspēku

Kokrūpniecība atkal izvirzījusies par apstrādes rūpniecības izaugsmes dzinējspēku. Pusgadā kopumā apstrādes rūpniecība uzrāda 3,4% kāpumu, ko noteica straujāka nozares izaugsme gada pirmajos mēnešos. Arī vietējā tirgū koksnes un koka izstrādājumu apgrozījums šogad strauji palielinās, taču vietējā tirgū realizētās produkcijas īpatsvars ir ievērojami zemāks par eksporta apjomiem.

Nozares neveiksmes

Plaši mežu ugunsgrēki

šovasar Latvijā izcēlās vairāki lieli meža ugunsgrēki, tostarp Valdgales pagasta ugunsgrēkā izdega meža zeme apmēram 1355 hektāru platībā, Mazsalacas novada Ramatas pagasta Saklaura (Oļļas) purvā ugunsgrēka platība sasniedza apmēram 220 hektāru, bet ugunsgrēkā Salas novada Gargrodes purvā ugunsgrēka platība sasniedza 35 hektārus. Bez šiem trim lielajiem meža ugunsgrēkiem Valsts meža dienests šogad atklājis un dzēsis vairāk nekā 700 meža ugunsgrēku ar kopējo uguns skarto platību vairāk nekā 1000

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Valdība piešķir UIN atlaidi kokmateriālu ražotājam "Stora Enso Latvija"

Ministru kabinets 14. augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz kokmateriālu ražotājam AS "Stora Enso Latvija" par investīciju projektu piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,1 miljona eiro apmērā. Pagājušajā gada nogalē EM saņēma "Stora Enso Latvija" atbalstāmo investīciju projekta pieteikumu kopā ar projektu "Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana". Uzņēmuma sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu attiecināmās izmaksas veido 16 303 540 miljonus eiro. Tādējādi "Stora Enso Latvija" piemēros UIN atlaidi 25% apmērā no sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas, bet ne vairāk kā 4 075 885 miljonus eiro. Investīciju mērķis ir nostiprināt "Stora Enso Latvija" konkurētspēju grupas ražošanas struktūrvienību vidū un padziļināt koksnes pārstrādes dziļumu, attīstot ražošanas bāzi, kas dotu iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un nākotnē ļautu piesaistīt grupas investīcijas augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai.

IKEA Latvijā pieder jau aptuveni 90 000 hektāru meža zemes

Kopš "IKEA" grupā ietilpstošais Nīderlandē reģistrētais uzņēmums "IRI Investments" kļuvis par meža apsaimniekošanas uzņēmuma "Foran Real Estate" vienīgo īpašnieku "IKEA" Latvijā pieder aptuveni 90 000 hektāru meža zemes. Ieguldījumi mežsaimniecībā ir daļa no uzņēmuma stratēģijas investēt ilgtspējīgā resursu ražošanā, ko "IKEA" grupa patērē tieši, piemēram, enerģētika vai netieši ar saviem produktiem, piemēram, koksnes izejvielas, pārstrādāti materiāli u.c. Tāpēc "IKEA" ieguldījusi meža zemē Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā un ASV. Grupas prioritāte ir strādāt pie ilgtermiņa ilgtspējīgas pieejas mežu apsaimniekošanā un kopā ar partneriem īstenot Meža uzraudzības padomes principus.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Meža nozare rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas valsts meži, AS, LATVIJAS FINIERIS, AS, KRONOSPAN Riga, SIA, PATA, SIA, UNITED PANEL GROUP EUROPE, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana, Mežsaimniecība, Mēbeļu ražošana

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas valsts meži, AS
Vaiņodes 1, Rīga, LV-1004 T. 67610015
Mežsaimniecība 275 830 7.38 65 209 23.64% 1298
2. LATVIJAS FINIERIS, AS
Bauskas 59, Rīga, LV-1004 T. 67067207
Kokapstrāde 224 490 2.59 11 891 5.30% 1629
3. KRONOSPAN Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67436835
Kokapstrāde 186 823 5.67 89 332 47.82% 273
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2016 līdz 30.09.2017
4. PATA, SIA
Cēsu 14, Rīga, LV-1012 T. 67243135
Mežizstrāde 163 636 18.62 -1 046 -0.64% 122
5. UNITED PANEL GROUP EUROPE, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 66016200
Kokmateriālu tirdzniecība 69 914 22.84 3 879 5.55% 17
6. BYKO-LAT, SIA
Lāčplēša 75-5, Rīga, LV-1011 T. 67288086
Kokapstrāde 68 707 12.39 3 963 5.77% 499
7. AKZ, SIA
Matrožu 15-2.st., Rīga, LV-1048 T. 67327740
Kokapstrāde 65 325 3.73 8 895 13.62% 276
8. Gaujas Koks, SIA
Gaujas 24 k.35, Vangaži, Inčukalna n., LV-2136 T. 67803532
Kokapstrāde 60 838 -7.53 3 225 5.30% 433
9. Vika Wood, SIA
"Punti", Laucienes p., Talsu n., LV-3285 T. 63291800
Kokapstrāde 58 657 -1.67 5 346 9.11% 138
10. Rettenmeier Baltic Timber, SIA
Inčukalns, Plānupes 26, Inčukalna n., LV-2141 T. 67147556
Kokapstrāde 57 724 19.74 6 814 11.80% 301

Viedokļi

Autors: Kristaps Klauss

Ir pamats ambīcijām augt

Lielais sausums licis dubultuzmanīgi uzvesties pašā mežā. Bet nav tā, ka ugunsgrēki īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā būtu traģiski vai kardināli mainījuši resursu pieejamību. Vēl joprojām noteikti bebru nodarīto postījumu dēļ nopludinātie un nopuvušie meži būs daudz lielākā skaitā nekā nodegušie. Meža ugunsgrēkos cietušo koksni ir iespējams izmantot ražošanā, jautājums, cik ļoti koks dedzis un kādā veidā degšana notikusi. Taču viena lieta, ko noteikti nevar – ja ir dedzis koks, ko pēc lasīt tālāk

Autors: Arnis Muižnieks

Sausumam gan plusi, gan mīnusi

Atšķirībā no lauksaimniekiem, kuri savus zaudējumus var novērtēt drīz vien sezonas laikā, konstatējot, piemēram, mazāku ražu, meža īpašniekiem ir iespēja konstatēt zaudējumus nākamajā sezonā. Ar kokiem viss notiek ilgāk. Pagājušā gada rudens lietavu sekas, kad pārlieku lielā mitruma dēļ koki ilgstoši stāvēja ūdenī, var novērtēt šogad, meža īpašniekiem apsekojot savas platības un redzot, kuras platības ir izdzīvojušas un kuras nē. Ir pagājis nepilns gads. Īpašnieks, kurš nedzīvo blakus savam lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Ārkārtējā situācija ir ietekmējusi meža īpašniekus

Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs

Ārkārtējā situācija, ne tikai Latvijā, bet galvenokārt ārpus Latvijas ir ietekmējusi Latvijas meža īpašniekus. Tirgū ir notikušas izmaiņas un meža īpašnieki pirmie izjuta šo izmaiņu ietekmi. Runājot par meža īpašniekiem, martā, kad tika izziņota ārkārtējā situācija, privātajos mežaos bija diezgan daudz kokmateriālu sagatavoti, ko bija jāizieved ārā, jo laika apstākļi to beidzot ļāva. Tāpēc marts bija ļoti aktīvs mēnesis privātajiem meža īpašniekiem, - sagatavotie materiāli bija jāved prom. Saimnieki gribēja to paveikt strauji neziņā par saimniecisko darbību nākotnē ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ Latvijā un citās valstīs Eiropā. Visgrūtāk bija tiem mazajiem un vidējiem meža īpasniekiem, kuri paši bija veikuši koku ciršanu un kuriem nebija noslēgti līgumi par kokmateriālu pārdošanu. Pamatā koksni pirka no tiem, kuriem līgumi bija noslēgti. Marts koksnes plūsmas ziņā bijis aktīvs, - būs bijuši meža kooperatīvi, kuri būs pārdevuši vairāk komateriālu nekā gadu iepriekš šajā mēnesī. Pilnīgi pretēja situācija ir aprīlī, kad komateriālu cenas turpināja kristies un nozarei parādījas neziņa par koksnes realizācijas iespējām. Minētā dēļā aprīlī ļoti daudz privāto meža īpašnieku neveic ciršanas darbus mežā un neplāno to darīt arī maijā. Līdz ar to privātajos mežos ir samērā zema mežizstrades aktivitāte, protams, ir ģimenes, kuras krīzes situācijā ir nonākušas ļoti grūtā situācijā un ienākumi no meža būs nepieciešami ikdienas vajadzību segšanai.-Tomēr, kā liecina informācija no jau pieminētajiem meža īpašnieku kooperatīviem, dažiem no tiem aprīlī tiek prognozēts pat 60% apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi.
Nav tā, ka koksni nevarētu pārdot vispār, tomēr te jāvērtē situācija katram koksnes sortimentam atsevišķi un situācija var mainīties nedēļas laikā, kādai valstij ieviešot stingrākus ierobežojumus pandēmijas apkarošanai, vai pretēji- tos vājinot.
Kokmateriālu cenas ir turpinājušas kristies kopš pagājušā gada pavasara un krīzes situācija tam deva papildus grūdienu. Ja salīdzina pagājušā gada martu ar šā gada marta mēnesi, tad piemēram, egles papīrmalkas cenas ir nokritušās pat par 25%, egles zāgbaļku par 12-15%. Ja meža īpašnieks turpina plānot koksnes ieguvi mežā, pašlaik tie vairāk ir relatīvi mazvērtīgāki sortimenti, piemēram bērza papīrmalka.
Grūti novērtēt situāciju gala noieta tirgos - tas vairāk jājautā kokapstrādātājiem. Privātie meža īpašnieki turpina pārdot kokmateriālus mežistrādes kompānijām, kas tos nocērt un realizē tālāk vietējējām zaģētavām vai gala tirgos. Ar tiem mums ir tieši kontrakti. Privātie meža īpašnieki lielākos pa tieši gala noņēmējam kokmateriālus nepārdoc. Pieprasījums kopumā ir samazinājies, taču tas ļoti mainās pa nedēļām. Viss atkarīgs no situācijas gala noieta tirgos. Ja Āzijas tirgus, Ķīna pēc pandēmijas vairāk sāk atdzīvoties, situācija mainās. Iespējams, ka maijā pieprasījums pēc skujkoku papīrmalkas palielināsies. Taču tā kā tas mainās pa nedēļām, to nevar prognozēt.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Kokrūpniecībā izaicinājums situācija noieta tirgos

Pēc kokmateriālu cenu lejupslīdes pērn kokrūpniekiem šā gada pirmā ceturkšņa sākums iesākās ar nelielu cenu augšupeju un diezgan lielu pieprasījumu - parādījās cenas un pieprasījuma stabilizācijas iezīmes, liecinot par izaugsmi nozarē tuvākajā nākotnē. Taču pozitīvās cerības kliedēja Covid-19, radot lielu neprognozējamību šogad.
Kā problēma parādījās prasība eksporta darījumos apmaksas termiņus pagarināt ne tikai jaunajiem rēķiniem, bet esošo kavēšanās, "iesaldējot" uzņēmumu līdzekļus. Ilgāku laiku pastāvēja bažas par situāciju noieta tirgos.
Taču aprīļa vidū Austrijā, Vācijā un Itālijā uzmanīgi sāka vērties vaļā "Depo" tipa veikali, un arī Lielbritānijas tirgus, neraugoties uz ārkārtas situācijas pagarināšanu, sāka uzrādīt pozitīvākas tendences. Izaicinājums, - kā būs turpmāk.

Lasīt vairāk

02. Daļa zāģētavu uz laiku ir apturējušas darbību vai samazinājušas izstrādes jaudas

Covid-19 pandēmijas ārkārtējās situācijas laikā daļa zāģētavu uz laiku ir apturējušas darbību vai samazinājušas izstrādes jaudas, jo nozarē nodarbināto vidū vērojama neziņa un šoks par neprognozējamību ārkārtējās situācijas laikā un par ārkārtējās situācijas ilgumu.
Mežizstrādes nozari papildus pandēmijai un ārkārtējai situācijai ietekmējuši arī specifiskie apstākļi mežā. siltās ziemas un neizbraucamo ceļu dēļ krautuvēs mežā uzkrājās ļoti liels apjoms apaļkoka, kas, iestājoties siltam un sausam pavasarim, pie kokzāģētavām izveidoja un aizvien veido garas rindas. Mežizstrādes uzņēmumi ved materiālu ārā no meža, zāģētavas ir pārpildītas un daudzas nevar fiziski vairs neko paņemt pretī. Paralēli šim faktoram, sakarā ar vīrusa izraisītajām pieprasījuma korekcijām, daudzām kokzāģētavām ir atteikti vai iesaldēti pasūtījumi, samazināti līgumu apjomi un cenas, kas liedz pārstrādāt tik daudz apaļkoka, cik bija ieplānots, kā arī - samaksāt par apaļkoku iepriekšējo cenu.

Lasīt vairāk

03. Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksu.

Lasīt vairāk

04. Latvijā sekmīgi turpinājusies meža atjaunošana

Pērn Latvijā kopā atjaunoti 44 600 hektāru meža, kas ir par 3500 hektāriem jeb 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš.
Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī liecina, ka no kopējās atjaunotās meža platības valsts mežā atjaunoti 15 600 hektāru, bet pārējo īpašnieku mežā atjaunoti - 29 000 hektāru. 2019.gadā ir atjaunots par 3500 hektāru vairāk kā 2018.gadā, un pēdējo gadu statistika rāda, ka kopējie meža atjaunošanas apjomi ir optimāli un līdzvērtīgi gada laikā vienlaidus cirtēs nocirstajām platībām. 38% no visas 2019.gadā atjaunotās meža platības ir atjaunotas sējot vai stādot, kas ir par gandrīz 3000 hektāru vairāk nekā 2018.gadā.
Pērn sējot un stādot mežs atjaunots 17 000 hektāru platībā, tostarp valsts mežos sējot vai stādot atjaunoti 9700 hektāru jeb 57% no valsts mežos atjaunotās platības, bet pārējo īpašnieku mežos - 7300 hektāru, kas ir 25% no kopējās 2019.gadā atjaunotās meža platības pārējo īpašnieku mežos.

Lasīt vairāk

05. Meža ugunsgrēku izplatības draudi pastiprinājušies

Latvijā 24.aprīlī oficiāli sācies meža ugunsnedrošais periods, kurā meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā.
Līdz ar meža ugunsnedrošā perioda sākumu visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežā, ir jāievēro ugunsdrošības prasības. Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, mežā ir jāievēro daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību.
Tostarp, uzturoties mežos un purvos, aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus, kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas un atstāt ugunskurus bez uzraudzības, kā arī dedzināt atkritumus.
Tāpat meža ugunsnedrošajā laika periodā aizliegts braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem un veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. Nedrīkst veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta mežniecību. Mežizstrādātāji cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Lasīt vairāk