Aizvadīts viens no grūtākajiem gadiem vairāku desmitgažu laikā
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks
23.01.2019
Pagājušais gads meža īpašniekiem ir vērtējams divējādi. Nozari negatīvi ietekmējuši laika apstākļi - lietavas 2017.gada beigās un 2018.ada ziemas sākumā, bet pēcāk strauji iestājies pavasaris un veģetācijas sezonas sākšanās, kamēr ūdens vēl bija applūdinājis meža zemes platības. Pēcāk sekoja sausums un daļa no jaunaudzēm gāja bojā. Līdz ar to no klimatisko apstākļu viedokļa bijis ļoti grūts gads, noteikti viens no grūtākajiem vairāku desmitgažu laikā. 2017.gada lietavu ietekme vairāk bija jūtama 2018.gadā, savukārt sausums negatīvāk ietekmēja tieši jaunaudzes. Mēs skatījāmies, ka gan bērzu, gan arī egļu stādījumi daudzviet bija gājuši bojā. Ne visas platības ir gājušas bojā, bet ievērojami platības tika bojātas. Savukārt, no otras puses, runājot par kokmateriālu tirgu, 2018.gads ir bijis ļoti labs no meža īpašnieku viedokļa, jo praktiski visam sortimentam cenas bija pieaugošas. Līdz ar to meža īpašniekiem bija iespēja izdevīgi pārdot savu izaudzēto ražu.
Mēs noteikti skatāmies uz nākamo gadu kā uz diskusiju gadu par Latvijas lauku attīstības programmu pēc 2020.gada, jo mēs redzam fantastiskus rezultātus tam, ko dod atbalsts jaunaudžu kopšanai. Ja 2005.gadā tika izkopts 6000 hektāru jaunaudžu privātos mežos, tad pēdējo gadu laikā tie jau ir 30 000 - pieaugums ir fantastisks daļēji pateicoties atbalstam. Varbūt meža īpašnieks pirmo reizi izkopj jaunaudzes, paņemot atbalstu, bet tad jau viņš saprot, ko tas nozīmē un ko tas dod un tālāk, lai arī varbūt nav šī atbalsta, viņš turpina kopt jaunaudzes. Taču, protams, šis ir viens no vērtīgākajiem atbalsta pasākumiem un šim atbalstam vajadzētu būt arī pēc 2020.gada. Ļoti ceram, ka tas tā arī būs. Ja nebūs šis atbalsta pasākums, tas būs ļoti nepareizi. Pašreiz dzirdam, ka kopējais budžets atbalsta programmām samazinās, bet mēs ceram, ka tas neskars jaunaudžu kopšanas pasākumu. Tad ir jautājums par kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem, ko mēs nākošgad centīsimies risināt. Vēlamies panākt, lai cilvēki būtu ieinteresēti aizsargājamās vērtības saglabāt. Taču gadījumā, ja senču stādītā meža uzliek vien aprobežojumus, protams, par to ir jābūt adekvātām kompensācijām. Tas noteikti ir jautājums, kas ir jārisina. Skaidrs, ja meža atrod kādu dabas vērtību, tā ir jāsargā, taču nedrīkst būt arī tā, ka tas gulstas tikai uz meža īpašnieku pleciem. Jāskatās arī, vai visas platības, uz ko patlaban attiecas aprobežojumi, ir kvalitatīvas. Atrodot kādu kvalitatīvu biotopu, tas jāaizsargā, bet kādu mazāk kvalitatīvu var arī izņemt arī un tādā veidā rodas balanss. Turpinās biotopu inventerezicāija, un mēs ļoti gaidām, lai beidzot tiktu iesāktas diskusijas par to, kas notiks pēc biotopu inventarizācija. 2019.gadā noteikti ir jāsāk diskusijas par atrasto biotopu apsaimniekošanu un aizsardzību.
Latvijas meži kļūst sakoptāki. To apliecina gan jaunaudžu kopšanas apmēra pieaugums, gan arī, apmeklējot meža īpašniekus, mēs varam redzēt, ka viņi ir kļuvuši daudz izglītotāki par plašo spektru, kas saistīts ar meža apsaimniekošanu. Ja Tev ir zināšanas, tās atspoguļojas arī meža kvalitātē.
Es domāju, ka nozare ir uz pareizā ceļa. Mēs redzam, ka ik gadu attīstība notiek, tiek pievienota lielāka pievienotā vērtība. Taču vienmēr pastāv bažas par iespējamām dabas kataklizmām. Ļoti ceru, ka nesekos kādi politiski lēmumi, kas varētu nozari negatīvi ietekmēt. Kā piemēru varu minēt nodokļu politiku. Esam panākuši to, ka meža nozarē praktiski nav nekādu skaidras naudas darījumu, jo nodokļi, kas meža īpašniekiem ir jāmaksā par pārdotajiem kokmateriāliem, ir gana saprātīgi. Protams, ik pa laikam parādās runas par iespējamu nodokļu paaugstināšanu un, ja tas tā notiks, tas var sagraut labi strādājošu sistēmu. Mēs ļoti ceram, ka tas tā nenotiks, līdz ar to nozares attīstības perspektīvas ir ļoti labas. Ļoti grūti ir prognozēt kokmateriālu cenas 2019.gadā. Tas atkarīgs no situācijas pasaules tirgos un tā, kā attīstīties pasaules ekonomika.
Nozares lielākie izaicinājumi šogad būs diskusijas par aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu un to platībām. Mēs, mežu īpašnieki, ļoti ceram, ka nebūs vēlme kaut ko mainīt nodokļu politikā, mēs tiešām kā nozare esam nostabilizējušies. Domāju, ka pēdējos gados šis ir pareizais virziens. Pirms pāris gadiem mums izdevās panākt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme fiziskām personām, kas pārdod mežu vai tajā sagatavotos kokmateriālus, nemainās. Ceru, ka tā arī paliks. Mēs, LMĪB, kopā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju un citiem nozares spēlētājiem strādājam pie jaunas nozares stratēģijas, jo ir pienācis periods, kad mēs izvērtējam iepriekš paveikto un turpmāko attīstības gaitu. Viens no mērķiem, ko esam definējuši, ka 2050.gadā mūsu mežaudzēm ir jābūt par 25% ražīgākām. Protams, ir mehānismi, kā pie tā nonākt, tostarp sadarbībā ar zinātniekiem atlasot stādāmo materiālu, kas ir jāizmanto. Domāju, ka tas ir reāls mērķis. Līdz šim meža īpašnieki izvēlējās bieži izvēlējās dabisko meža atjaunošanu. Mēs domājam, ka šādā veidā mežs jāatjauno retāk. Protams, ka vienmēr būs meža platības, kas atjaunosies dabiskā veidā, bet tad tajās ieaug apse un baltalksnis, kas varbūt nav tik vērtīgi no saimnieciskā viedokļa. Mūsu skatījumā jāveica augstvērtīga selekcionētā materiāla stādīšana. Tas vien jau sakskaņā ar zinātnieku pētījumiem dod šos 25%. To gan neizdotos sasniegt bez meža kopšanas. Ir nepieciešama kopšana, meliorācijas sistēmu atjaunošana, aizsardzība pret meža dzīvniekiem. Ar medniekiem ir jāvienojas, kā mēs mēs apsaimniekojam pārnadžu populāciju, kas, pārlieku savairojoties, var nodarīt ievērojamus postījumus mežsaimniecībai. Tas viss ir komplekss pasākums.
Lasīt vairāk
01. Meža produkcijas eksports 11 mēnešos pieaudzis par 15,1%
23.01.2019
Latvija pērn 11 mēnešos eksportēja meža produkciju 2,414 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 15,1% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā.
Zemkopības ministrijas sniegtā informācija liecina, ka tostarp koksne un tās izstrādājumi 2018.gada 11 mēnešos eksportēti 2,073 miljardu eiro apmērā, kas ir par 17,8% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 85,9% (pirms gada - 84%) no kopējā meža produkcijas eksporta.
No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 644,191 miljonu eiro, kas ir par 8,4% vairāk nekā pirms gada, kurināmās koksnes eksports pieaudzis par 13,2% un bija 298,718 miljoni eiro, apaļie kokmateriāli eksportēti 259,742 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums divas reizes, saplāksnis eksportēts 220,494 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 1%, bet kokskaidu plātnes eksportētas 199,285 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,5% vairāk.
Lasīt vairāk
02. Koku ciršanas apmērs 2018.gadā Latvijā varētu būt nedaudz audzis
23.01.2019
Latvijā koku ciršanas apmērs pērn varētu būt nedaudz audzis, ņemot vērā labvēlīgo situāciju koksnes tirgū.
Zemkopības ministrijas (ZM) apkopotā informācija liecina, ka vidējā apaļo kokmateriālu realizācijas cena pērn desmit mēnešos bija par sešiem eiro kubikmetrā lielāka nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.
Vienlaikus ministrijā atzīmēja, ka Latvijas mežos turpina palielināties arī uzkrātās koksnes apmērs jeb koksnes krāja. To apliecina meža statistiskās inventarizācijas (MSI) dati, kas uzrāda, ka krāja mežā ir 687,12 miljoni kubikmetru.
Lasīt vairāk
03. Apbalvoti meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs 2018" laureāti
23.01.2019
Meža nozares gada balvu "Zelta čiekurs 2018" nominācijā "Par mūža ieguldījumu" saņēmis mežsaimnieks, meža pētnieks un viens no Latvijas Meža darbinieku vīru kora "Silvicola" dibinātājiem Ivars Bērziņš, ilggadējais Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Zigurds Kariņš, kā arī ilggadējais Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Kokapstrādes katedras mācībspēks, viens no labākajiem koksnes līmēšanas speciālistiem Latvijā Laimonis Kūliņš.
Pasākumā sveica arī laureātus nominācijā "Par inovatīvu uzņēmējdarbību" - Lizuma pagasta uzņēmumu "Avoti SWF", kurš saņēma gada balvu jeb lielo "Zelta čiekuru" šajā nominācijā. Tāpat apbalvoti arī divi citi laureāti šajā nominācijā -Siguldas pagasta kompānija "SC Koks", kā arī Rīgas uzņēmums "VMF Latvia", kuri saņēma mazos "Zelta čiekuriņus".
Nominācijā "Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā" sveikti laureāti - lielā "Zelta čiekura" saņēmēji - Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Jāņa Rižikova vadītā pētnieku grupa sadarbībā ar AS "Latvijas finiera" pārstāvjiem par pētījumu "Betulīna rūpnieciskās ražošanas izpēte" un Arņa Gaiļa vadītā Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" Meža selekcijas radošā grupa sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži" struktūrvienības "Sēklas un stādi" pārstāvjiem par pētījumu "Meža koku sugu selekcijas darba programmas īstenošana 2017-2018. gadā". Nominācijā apbalvots arī Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Aivars Žūriņš par pētījumu "Biorafinēšanas pieeja Latvijas tautsaimniecībā".
Lasīt vairāk
04. VMD saņēmis 11 jaunas meža ugunsdzēsības autocisternas vairāk nekā 2,5 miljonu eiro vērtībā
23.01.2019
Valsts meža dienests (VMD) pagājušā gada nogalē saņēmis 11 jaunas speciāli aprīkotas meža ugunsdzēsības autocisternas, kuras kopumā izmaksāja vairāk nekā 2,5 miljonus eiro.
VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis aģentūrai LETA teica, ka viena specializētā automašīna izmaksāja apmēram 234 000 eiro, līdz ar to kopumā par tām iztērēti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro. Finansējums tika nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem.
Autoparka atjaunošana - vecās tehnikas norakstīšana un jaunas iegāde - dos iespēju VMD ātrāk ierasties meža ugunsgrēka vietā un atvieglos meža ugunsgrēku dzēšanas darbus.
Lasīt vairāk
05. "Kurekss" reģistrējusi komercķīlu ar 2,562 miljonu eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu
23.01.2019
Ventspils novada kokzāģētava "Kurekss" reģistrējusi jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,562 miljoni eiro.
Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank" un tā nodrošina aizdevuma līgumu. Komercķīlas priekšmets ir katlumāja ar 10 megavatu jaudu un apsaite, kas atradīsies "Kurekss" juridiskajā adresē Ventspils novada Tārgales pagasta "Graudupos".
Lasīt vairāk
Meža nozare 
