Ir pamats ambīcijām un augšanai
Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
21.08.2018
Komentējot šā gada rezultātus, jāskatās eksporta rādītāji. Ja nemaldos, tie ir labāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Rezultāts ir labs. Par to liecina Latvijas Kokrūpnieku federācijas biedru darbības rādītāji, taču jaunākie oficiālās statistikas dati par visu nozari vēl nav pieejami.
Šis gads ir labs ne tikai kokrūpniekiem, bet arī citos meža nozares sektoros, tostarp meža īpašniekiem, kuri piedzīvo netipiski augstas cenas pilnīgi visiem baļķu sortimentiem. Tikmēr, piemēram, taras ražotājiem un mietu ražotājiem ir grūtības ar izejmateriālu pieejamību. Ļoti augstās papīrmalkas cenas dēļ meža īpašnieki nenošķiro sortimentu, bet visu pārdod papīrmalkā un tādā veidā samazina resursu pieejamību sīkbaļķu pārstrādātājiem, tajā skaitā taras ražotājiem. Līdz ar to taras ražotājiem, no vienas puses, situācija gala tirgos ir laba, no otras puses - iegūt izejmateriālu ir ļoti grūti. Līdzīgi ir arī mietu ražotājiem - tirgi labi, bet izejmateriāls ir iegūstams grūti, jo par to ir jāmaksā neadekvāti augsta cena, lai meža īpašnieku motivētu šķirot sortimentu vērtīgākajā un mazāk vērtīgākajā nevis visu produkciju pārdot papīrmalkā.
No gala produktu tirgus skatu punkta apaļkoku cenas joprojām ir neadekvāti augstas, lai gan apaļkoku cenām nav pamats būt tik augstām, kādas tās ir patlaban - tām ir pamats samazināties. Līdzīgi ir arī neadekvāti augstajām papīrmalkas cenām, kas sasniegušas maksimumu.
Augstajām cenām ir divi iemesli. Papīrmalkas cenu kāpumu Baltijā veicinājis tas, ka Skandināvijas celulozes rūpniecība, lai tās vietējie piegādātāji būtu spiesti nepalielināt sava sortimenta esošās cenas, visu savu papildus vajadzīgo materiālu iegādājas ārvalstu tirgos. Tamdēļ par vērtīgākajiem kokmateriāliem ir jāmaksā vēl vairāk nekā par papīrmalku nolūkā motivēt mežu īpašniekus šķirot sortimentu nevis visu produkciju nepārdotu papīrmalkā. Papīrmalkas cenu kāpums izraisījis cenu kāpumu visam "baļķim". Otrs iemesls augstajām apaļkoku cenām ir lietainie apstākļi pagājušajā gadā, kad pērn novembrī un decembrī, kā arī šogad janvārī bija absolūtākais resursu deficīts un 80% ražotāju izjuta resursu trūkumu un bija spiesti tā vai savādāk samazināt ražošanas apmērus. Protams, ka liela bada laikā cenas uzkāpj augšā un tās nolaist lejā ir ļoti grūti. Pieradināt piegādātāju pie augstām cenām ir ļoti viegli, bet nolaist tās lejā ir ļoti grūti. Ja viens piegādātājs arī nolaiž cenu zemāku, tad citi to nedara.
Runājot par gala produktu tirgiem, ņemot vērā, ka vismaz 50% no koksnes produktiem tiek realizēti būvniecības tirgos, un aktīvās būvniecības sezonas beigas cerēt uz būvmateriālu cenu kāpumu nav pamata. Jautājums, par cik tās samazināsies. Tas ir tikai loģiski, ja kaut kādā veidā šī tendence atspoguļotos arī izejmateriālu tirgū. Taču, vai tas tā notiks, to mēs redzēsim.
Izaicinājumi nozarei saglabājas klasiskie - lēnām turpinām attīstīties, augt. Ambīcijas un pamats augt mums ir. Patlaban svarīgi aizvien vairāk un intensīvāk veikt attīstībā. Šajā kontekstā ir svarīga arī valsts politika, lai neliktu ražotājiem tērēt naudu tur, kur to nevajag darīt. Naudas ir tik, cik ir un tajā brīdī, ja ražotājs finanšu līdzekļus pārtērē mākslīgi paaugstinātajā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) elektrības sadaļā, tad... Pieminu to tāpēc, ka 10% no visa elektrības patēriņa valstī veido tieši kokrūpniecība. Ik gadu kokrūpniecībā pārspīlēta OIK dēļ mēs bijām pazaudējuši apmēram 20 miljonus eiro, kurus varējām ieguldīt iekārtās. Arī tad, ja gribi celt jaunu ražotni vai attīstīt esošo, tad kabeļa izbūve lielā mērā jāveic no saviem investīciju resursiem. Tas prasa milzīgas naudas, bet tās nav produktīvās investīcijas no ražošanas viedokļa - tās nerada produktus un darba vietas, bet nepieciešamas, lai darbinātu rūpnīcu. Tā ir lieta, ko Latvijas valstī jāsakārto, lai ražotāji nebūtu spiesti tērēt naudu tur, kur to nevajadzētu, bet, lai ražotāji būtu motivēti tērēt naudu jaunu iekārtu un tehnoloģiju iegādē, lai varētu radīt jaunus produktus.
Lasīt vairāk
01. Ugunsbīstamība Latvijas mežos saglabājās augsta
21.08.2018
Sausuma ietekmē Latvija šogad piedzīvojusi plašus mežu ugunsgrēkus.
Ugunsbīstamība Latvijas mežos augusta sākumā joprojām saglabājās augsta, neraugoties uz nokrišņiem pēdējās dienās daudzviet valsts teritorijā.
Tikmēr turpinājās ugunsgrēka Salas novada Gargrodes purvā likvidācija, kura dzēšanas darbus apgrūtina biezāks kūdras slānis, kamdēļ kokiem ir apdegušas saknes, vietām koki krīt.
Vasaras otrajā pusē likvidēts ugunsgrēks Mazsalacas novada Ramatas pagastā Saklaura (Oļļas) purvā. Tikmēr situācija Valdgales pagastā, kur ugunsgrēks kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē un drīz vien liesmas pārmetās arī uz mežu. sasniedzot virs 1000 hektāriem kopējo degšanas platību. ir bez izmaiņām - katru rītu un vakaru ugunsgrēks tiek apsekots un dzēstas kūpošās vietas.
Lasīt vairāk
02. Kokrūpniecība atkal izvirzās par apstrādes rūpniecības izaugsmes dzinējspēku
21.08.2018
Kokrūpniecība atkal izvirzījusies par apstrādes rūpniecības izaugsmes dzinējspēku. Pusgadā kopumā apstrādes rūpniecība uzrāda 3,4% kāpumu, ko noteica straujāka nozares izaugsme gada pirmajos mēnešos.
Apstrādes rūpniecības pieaugumu jūnijā visvairāk veicināja straujā izaugsme kokrūpniecībā. Koksnes un koka izstrādājumu ražošanas apjomi gada griezumā palielinājās par 8,6%, kas apakšnozarē ir pēdējo mēnešu spēcīgākā izaugsme. Apakšnozares pieaugumu būtiski ietekmēja ārējā pieprasījuma kāpums, jo koka un koka izstrādājumu eksports šogad ir audzis samērā strauji - par 12,1% gada pirmajos piecos mēnešos. Lielākais kokrūpniecības produkcijas ārējais noieta tirgus Latvijai ir Apvienotā Karaliste, un, par spīti ar "Brexit" saistītajiem riskiem, koka un koka izstrādājumu eksports uz šo valsti gada piecos mēnešos ir pieaudzis par 10,5%.
Savukārt uz Zviedriju, otro lielāko koka produkcijas eksporta tirgu, eksporta vērtība šajā periodā palielinājās pat par 46,2%. Arī vietējā tirgū koksnes un koka izstrādājumu apgrozījums šogad strauji palielinās, taču vietējā tirgū realizētās produkcijas īpatsvars ir ievērojami zemāks par eksporta apjomiem.
Lasīt vairāk
03. Valdība piešķir UIN atlaidi kokmateriālu ražotājam "Stora Enso Latvija"
21.08.2018
Ministru kabinets 14.augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz kokmateriālu ražotājam AS "Stora Enso Latvija" par investīciju projektu piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,1 miljona eiro apmērā.
Pagājušajā gada nogalē EM saņēma "Stora Enso Latvija" atbalstāmo investīciju projekta pieteikumu kopā ar projektu "Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana".
Uzņēmuma sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu attiecināmās izmaksas veido 16 303 540 miljonus eiro. Tādējādi "Stora Enso Latvija" piemēros UIN atlaidi 25% apmērā no sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas, bet ne vairāk kā 4 075 885 miljonus eiro.
Lasīt vairāk
04. IKEA grupas uzņēmums kļuvis par meža apsaimniekošanas uzņēmuma "Foran Real Estate" vienīgo īpašnieku
21.08.2018
IKEA grupā ietilpstošais Nīderlandē reģistrētais uzņēmums "IRI Investments" kļuvis par meža apsaimniekošanas uzņēmuma "Foran Real Estate" vienīgo īpašnieku.
Līdz ar īpašnieka maiņu "Foran Real Estate" kopš šā gada 17.jūlija, pārtapusi par "IRI Forest Assets Latvia". "IRI Forest Assets Latvia" īpašumā ir zeme kopumā 54 207 hektāru platībā, tostarp mežu zeme veido 40 274 hektārus, lauksaimniecības zeme - 10 370 hektāru, bet citas zemes - 3563 hektāri.
Tādējādi šobrīd Nīderlandes "IRI Investments" Latvijā tiešā veidā pieder trīs meža apsaimniekošanas kompānijas "IRI Forest Assets Latvia", "IRI Investments Latvia" un "IRI Asset Management".
Lasīt vairāk
05. Latvijā trīs vietās Kurzemē konstatēta ozoluakūtā kalšana
21.08.2018
Līdz šim ozolu akūtā kalšana ir konstatēta trīs vietās Kurzemē - Talsos, Kazdangā un Cīravā. Šie ir rezultāti pēc pavasara apsekojumu veikšanas, kura tiks atsākta rudens pusē.
Pašlaik inficētie koki nav iznīcināti, bet ir atstāti tālākai izpētei, lai izprastu slimības attīstības gaitu.
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) joprojām aicina meža īpašniekus būt vērīgiem, un informēt Valsts meža dienestu (VMD), ja tiem ir aizdomas par ar akūto ozolu kalšanu inficētiem ozoliem
Lasīt vairāk
Meža nozare 
