Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijas Organiskās sintēzes institūts sāks pretepilepsijas zāļu kandidātvielas attīstības projektu, pēc kura sekmīgas īstenošanas projekta vērtība tiek lēsta aptuveni 30 miljoni eiro apmērā. Zāļu kandidātvielas attīstīšanai un komercializēšanai caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenoto Tehnoloģijas pārneses programmu piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums 300 000 eiro apmērā. Pēc institūta direktora Osvalda Pugoviča paustā, finansējums piesaistīts no

Nozares neveiksmes

Strīdi mazina “Olainfarm” vērtību

Pēc Latvijas farmācijas milža “Olainfarm” lielākā īpašnieka un vadītāja Valērija Maligina pēkšņās nāves 2017. gada ziemā viņa mantinieku vidū izraisījās vairāki strīdi, kurus atrisināt neizdevās vēl 2018. gada rudenī. Tā ietekmē uzņēmuma akciju vērtība biržā turpināja kristies visa gada garumā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Pacientiem paplašināta kompensējamo zāļu pieejamība

Ministru kabinets augusta sākumā apstiprināja grozījumus valsts kompensējamo medikamentu apmaksas kārtībā, paplašinot kompensējamo zāļu pieejamību pacientiem. Grozījumi paredz papildināt jauno zāļu novērtēšanas kritērijus, no 2019. gada 1. jūlija ņemot vērā ne tikai zāļu ietekmi uz to patērētāju dzīves ilgumu, bet arī dzīves kvalitāti. Pēc noteikumu stāšanās spēkā kompensējamo zāļu sistēmā iekļaus primāro plaušu hipertensiju, Osteogenesis imperfecta, D vitamīnrezistento rahītu, savukārt no 2019. gada 1. janvāra - imūndeficītu, aknu ehinokozi, cisticerkozi un citus nātrenes veidus (hroniska nātrene, periodiski recidivējoša nātrene).

Eksporta apjomi līdz vienam miljardam eiro

Ķīmijas un farmācijas nozare Latvijā tuvāko piecu gadu laikā cer kāpināt eksporta apjomus līdz vienam miljardam eiro, 2018. gadā paziņoja Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas (LAĶĪFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Minētā mērķa īstenošanai būtu nepieciešams veikt vairākus uzlabojumus, tostarp atvieglot nosacījumus darbaspēka piesaistei no ārvalstīm, lai visas atļaujas būtu iespējams nokārtot mēneša laikā. Asociācijas valdes priekšsēdētāja ieskatā tas ir būtisks jautājums nozares ilgtspējai, jo patlaban Latvijā novērojama darbaspēka migrēšana – tie, kuri vēlas strādāt, migrē uz Latviju no tādām valstīm kā Baltkrievija un Ukraina, bet vietējais darbaspēks migrē no Latvijas uz rietumvalstīm.

E-veselības sistēmas nākotne
Pēc izstrādes daudzu gadu garumā un daudziem skandāliem Latvijā no 2018. gada 1. janvāra sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska. Dienu pēc sistēmas lietošanas sākšanas vairākas Latvijas poliklīnikas saskārušās ar tās darbības traucējumiem. Arī turpmākā e-veselības darbība bija izaicinājumu pilna. 13. Saeimas vēlēšanās uzvarējušie politiskie spēki gan pirms, gan pēc vēlēšanām kritizēja Māra Kučinska vadītās valdības īstenotās veselības sistēmas reformu, tostarp e-veselības projektu. Līdz ar to tās turpmākā darbība ir neskaidra.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, GRINDEKS, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 175 714 2.58 10 470 5.96% 212
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67617805
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 137 672 10.92 235 0.17% 1051
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 117 634 15.36 1 647 1.40% 138
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2017 līdz 31.01.2018
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 99 460 4.11 -5 426 -5.46% 4236
5. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 91 736 26.14 11 504 12.54% 984
6. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 91 713 0.68 9 270 10.11% 1078
7. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 89 638 2.99 6 0.01% 2946
8. MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu vairumtirdzniecība 77 527 5.14 2 489 3.21% 140
9. EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 45 401 10 3 381 7.45% 344
10. EUROAPTIEKA, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 44 984 12.82 2 393 5.32% 85

Viedokļi

Autors: Raina Dūrēja-Dombrovska

Ķīmijas un farmācijas uzņēmumus sagaida globalizācijas un digitalizācijas radīti izaicinājumi

Ķīmija un farmācija ir vienas no vadošajām apstrādes rūpniecības un eksportorientētajām nozarēm Latvijā, un arī pērn tās sniedza nozīmīgu ieguldījumu mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Lielie un vidējie uzņēmumi palielināja apgrozījumu, bet mazākie turpināja pakāpenisku un sekmīgu izaugsmi. Prognozēts, ka arī šajā gadā lielākajai daļai industrijas uzņēmumu būs apgrozījuma pieaugums. Šogad galvenie izaicinājumi pasaules līmenī un vietējā tirgū ir saistāmi ar digitalizāciju un arvien lasīt tālāk

Autors: Vitālijs Skrīvelis

Turpina diversificēt tirgus

Gads visumā bija pozitīvs, jo farmācijas nozarē apgrozījums pērn auga par 8%, salīdzinot ar 2016. gadu. Uzņēmumi turpināja diversificēt tirgus. Mūsu lielākie uzņēmumi – "Grindeks" un "Olainfarm" – tradicionāli strādā postpadomju telpā, bet no izstāžu aktivitātēm ir redzams, ka tie arvien aktīvāk mēģina ieiet arī Dienvidaustrumāzijas, Tuvo Austrumu tirgos. Tāpat mūsu uzņēmumi mēģina spiesties iekšā Eiropas tirgos, kur joprojām ir salīdzinoši grūti ieiet ar gatavām zāļu formām. Ar aktīvajām lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Vairumtirgotājiem un aptiekām nāksies investēt ES Viltoto zāļu direktīvas prasību ieviešanā

Kestutis Dubinka, zāļu vairumtirdzniecības uzņēmuma “Tamro Latvija” vadītājs

Nākamajā gadā stāsies spēkā Eiropas Savienības (ES) Viltoto zāļu direktīva, kas, pirmkārt, domāta pacientiem, lai novērstu iespēju, ka tie iegādājas viltotas zāles. Turklāt Latvija jau ir pabeigusi pieslēgšanos Eiropas Zāļu verificēšanas sistēmai. Industrija jau ir paziņojusi, ka lielākā daļa ieviešanas izmaksu ir segtas no ražotāju puses un tā ir tiesa. Taču tas pamatā attiecas uz jaunajām prasībām atbilstoša medikamentu iepakojuma ieviešanā, uz kura norādīts sērijas ID numurs. Turklāt jāuzsver, ka tas attieksies tikai uz medikamentiem, nevis uz pārtikas piedevām, kosmētiku un citām precēm, kuras arī pārdod aptiekās. Investīcijas būs nepieciešamas arī no vairumtirgotāju un aptieku puses. Taču mērķis ir, lai pacienti justos daudz drošāk.

Baltijas valstīs zāļu viltojumi līdz šim nav bijusi vērā ņemama problēma, tomēr tā ir problēma lielākos tirgos. Ikvienam biznesam galvenā problēma ir sagatavoties izmaiņām laicīgi, lai būtu pietiekami ilgs laiks adaptācijai. Kā piemēru varu minēt tās pašas kompensējamo medikamentu cenu izmaiņas. Ja šāds lēmums tiek pieņemts, tad mums šīs cenas ir jāmaina visur - vairumtirdzniecībā, visās mūsu aptiekās. Vienas dienas laikā to nav iespējams paveikt. Tādēļ mēs vēlētos, lai šādas un līdzīgas izmaiņas tiek pieņemtas savlaicīgi, dodot pietiekami daudz sagatavošanās laika biznesam, lai var mainīt cenas, samazināt krājumus un veikt citas izmaiņas, izvairoties no negatīvām sekām.

Runājot par kompensējamo zāļu sistēmu, ir jāizvērtē, vai cenu “koridora” noteikšana kompensējamām zālēm palīdz kopējai sistēmas darbībai. Ja tiek veiktas šāda rakstura izmaiņas, tad parasti tas ietekmē diezgan lielu cilvēku skaitu. Nesens piemērs ir Lietuva, kur jauns kompensējamo medikamentu cenu saraksts stājās spēkā 1.jūlijā. No kompensējamo zāļu saraksta tika izslēgti 366 preparāti, un tas ietekmē aptuveni 200 000 pacientu, jo viņiem ir jāmaina savas ierastās zāles uz kādu citu preparātu, kas ir izaicinājums. Ārsti ir stāstījuši, ka dažkārt, mainot ierastās zāles, piemērotākā jauna preparāta atrašana un pielāgošanās tam var prasīt no dažiem mēnešiem līdz pat gadam. Tieši tādēļ visām izmaiņām ir jābūt labi apsvērtām un izvērtētām, kā arī lemšanā ir jāiesaista eksperti. Vienlaikus cenu “koridora” noteikšana kompensējamām zālēm var mudināt starptautiskos zāļu ražotājus lemt par Latvijas tirgus atstāšanu. Jāsaprot, ka mūsu tirgus ir mazs un tādēļ arī pārdošanas apjomi ir mazi. Ja medikamenti tiek ražoti mazam tirgum, tas vienmēr ir dārgāk, nekā tos ražot lielam tirgum. Tādēļ daži ražotāji var sākt vērtēt, vai tas viņiem atmaksājas vai nē.

Vērtējot konkurenci medikamentu tirgū Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, tad katrā atsevišķajā tirgū tā ir smaga. Tomēr konkurence ir vēlama un palīdz mums kļūt labākiem, sniegt labākus pakalpojumus mazumtirgotājiem un pacientiem. Savukārt, kas attiecas uz cenām tirgū kopumā, tad farmācija vispār ir ļoti regulēta. Gan vairumtirgotāji, gan aptiekas ir ierobežotas tajā, kādus uzcenojumus produktiem var uzlikt, jo to nosaka likums. Mēs nedrīkstam uzlikt cenu, kura neatbilst noteikumiem.

Vērtējot e-veselības sistēmas darbību Latvijā, pirmie mēneši pēc tās ieviešanas radīja izaicinājumus un bija daudz sūdzību, ka daudz kas nestrādā tā, kā tam būtu jāstrādā. Taču ir jāsaprot, ka tā ir ļoti komplicēta sistēma, kurā ir jāapvieno daudzas iesaistītās puses. Tādēļ ir iespējams, ka ir radušās kļūdas, par kādiem jautājumiem nav padomāts utt. Taču kopumā tas ir ļoti labs projekts, kuram ir jāsniedz ieguvumi visiem - ārstiem, pacientiem un aptiekām. Tādēļ mums ir jābūt pacietīgiem. Savukārt no atbildīgajiem vēlētos sagaidīt ātrāku reakciju uz dažādiem jautājumiem, kuri parādās, diskusijas un problēmu risinājumus.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Pacientiem paplašināta kompensējamo zāļu pieejamība

Ministru kabinets augusta sākumā apstiprināja grozījumus valsts kompensējamo medikamentu apmaksas kārtībā, paplašinot kompensējamo zāļu pieejamību pacientiem.

Grozījumi paredz papildināt jauno zāļu novērtēšanas kritērijus, no 2019.gada 1.jūlija ņemot vērā ne tikai zāļu ietekmi uz to patērētāji dzīves ilgumu, bet arī dzīves kvalitāti.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā kompensējamo zāļu sistēmā iekļaus primāro plaušu hipertensiju, "Osteogenesis imperfecta", D vitamīnrezistento rahītu, savukārt no 2019.gada 1.janvāra - imūndeficītu, aknu ehinokozi, cisticerkozi un citus nātrenes veidus (hroniska nātrene, periodiski recidivējoša nātrene).

Lasīt vairāk

02. Latvijas Organiskās sintēzes institūts izstrādās ap 30 miljonu eiro vērtu kandidātvielu zālēm pret epilepsiju

Latvijas Organiskās sintēzes institūts sāks pretepilepsijas zāļu kandidātvielas attīstības projektu, pēc kura sekmīgas īstenošanas projekta vērtība tiek lēsta aptuveni 30 miljoni eiro.

Institūta direktors Osvalds Pugovičs norādīja, ka sākotnēji tika strādāts pie atmiņu uzlabojošas vielas, tomēr pētniecības procesā fokuss mainījās uz epilepsijas ārstēšanu, jo iegūtie rezultāti bija pozitīvi un epilepsijas ārstēšanai trūkst efektīvu līdzekļu.

Zāļu kandidātvielas attīstīšanai un komercializēšanai caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenoto Tehnoloģijas pārneses programmu piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums 300 000 eiro apmērā. Pēc Pugoviča paustā, finansējums piesaistīts no struktūrfondiem, jo agrīnā attīstības stadijā projektam ir grūti piesaistīt privātos investorus.

Lasīt vairāk

03. ”Grindeks” bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā plāno izveidot inovāciju centru

Zāļu ražotājs "Grindeks" bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā plāno izveidot inovāciju centru.

Uzņēmums cietuma ēku iegādājās VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jūlijā rīkotajā izsolē par 886 500 eiro ar mērķi palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas. “Grindeks” iecerētajā inovāciju centrā atradīsies jaunas ražotnes, kā arī tiks izveidotas laboratorijas un mūsdienīgs loģistikas punkts.

Tuvākajā laikā uzņēmums izstrādās detalizētu plānu inovāciju centra izveidei, teritorijas revitalizācijas plānu un nepieciešamo investīciju aprēķinus.

Lasīt vairāk

04. Salvis Lapiņš atcelts no “Olainfarm” valdes locekļa amata

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" padome no uzņēmuma valdes locekļa amata jūlija beigās atcēlusi Salvi Lapiņu.

Viņa ieņemtajā valdes locekļa amatā uzņēmuma padome nolēmusi ievēlēt Lauri Macijevski, kurš iepriekš ieņēmis viceprezidenta amatu AS "DNB Bank", kas apvienošanās rezultātā kļuvusi par banku "Luminor".

Lasīt vairāk

05. VM: Latvijas sabiedrība nav gatava marihuānas legalizēšanai medicīnas vajadzībām

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) uzskata, ka Latvijas sabiedrība nav gatava marihuānas legalizēšanai medicīnas vajadzībām. Pēc viņas paustā, lai runātu par marihuānas legalizēšanu, “jābūt ļoti skaidrām sabiedrības brieduma pazīmēm”, taču patlaban ministre tās legalizēšanu nevar atbalstīt.

Čakša atzina, ka ir pierādījumi, kas apstiprina marihuānas izmantošanas lietderību dažādu diagnožu ārstniecībā, tomēr viņa uzskata, ka Latvijas sabiedrība šādam solim nav gatava.

Ministre viedokli minētajā jautājumā paudusi saistībā ar ZZS valdes locekļa, Latvijas Zaļās partijas valdes locekļa Edgara Tavara publiski pausto nostāju, ka Latvijai jālemj par marihuānas lietošana legalizāciju. Tavars viedokli paudis, atsaucoties uz jūlija nogalē Gruzijas Konstitucionālās tiesas pieņemto lēmumu par labu marihuānas lietošanas legalizācijai.

Lasīt vairāk