Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijas Organiskās sintēzes institūts sāks pretepilepsijas zāļu kandidātvielas attīstības projektu, pēc kura sekmīgas īstenošanas projekta vērtība tiek lēsta aptuveni 30 miljoni eiro apmērā. Zāļu kandidātvielas attīstīšanai un komercializēšanai caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenoto Tehnoloģijas pārneses programmu piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums 300 000 eiro apmērā. Pēc institūta direktora Osvalda Pugoviča paustā, finansējums piesaistīts no

Nozares neveiksmes

Strīdi mazina “Olainfarm” vērtību

Pēc Latvijas farmācijas milža “Olainfarm” lielākā īpašnieka un vadītāja Valērija Maligina pēkšņās nāves 2017. gada ziemā viņa mantinieku vidū izraisījās vairāki strīdi, kurus atrisināt neizdevās vēl 2018. gada rudenī. Tā ietekmē uzņēmuma akciju vērtība biržā turpināja kristies visa gada garumā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Pacientiem paplašināta kompensējamo zāļu pieejamība

Ministru kabinets augusta sākumā apstiprināja grozījumus valsts kompensējamo medikamentu apmaksas kārtībā, paplašinot kompensējamo zāļu pieejamību pacientiem. Grozījumi paredz papildināt jauno zāļu novērtēšanas kritērijus, no 2019. gada 1. jūlija ņemot vērā ne tikai zāļu ietekmi uz to patērētāju dzīves ilgumu, bet arī dzīves kvalitāti. Pēc noteikumu stāšanās spēkā kompensējamo zāļu sistēmā iekļaus primāro plaušu hipertensiju, Osteogenesis imperfecta, D vitamīnrezistento rahītu, savukārt no 2019. gada 1. janvāra - imūndeficītu, aknu ehinokozi, cisticerkozi un citus nātrenes veidus (hroniska nātrene, periodiski recidivējoša nātrene).

Eksporta apjomi līdz vienam miljardam eiro

Ķīmijas un farmācijas nozare Latvijā tuvāko piecu gadu laikā cer kāpināt eksporta apjomus līdz vienam miljardam eiro, 2018. gadā paziņoja Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas (LAĶĪFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Minētā mērķa īstenošanai būtu nepieciešams veikt vairākus uzlabojumus, tostarp atvieglot nosacījumus darbaspēka piesaistei no ārvalstīm, lai visas atļaujas būtu iespējams nokārtot mēneša laikā. Asociācijas valdes priekšsēdētāja ieskatā tas ir būtisks jautājums nozares ilgtspējai, jo patlaban Latvijā novērojama darbaspēka migrēšana – tie, kuri vēlas strādāt, migrē uz Latviju no tādām valstīm kā Baltkrievija un Ukraina, bet vietējais darbaspēks migrē no Latvijas uz rietumvalstīm.

E-veselības sistēmas nākotne
Pēc izstrādes daudzu gadu garumā un daudziem skandāliem Latvijā no 2018. gada 1. janvāra sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska. Dienu pēc sistēmas lietošanas sākšanas vairākas Latvijas poliklīnikas saskārušās ar tās darbības traucējumiem. Arī turpmākā e-veselības darbība bija izaicinājumu pilna. 13. Saeimas vēlēšanās uzvarējušie politiskie spēki gan pirms, gan pēc vēlēšanām kritizēja Māra Kučinska vadītās valdības īstenotās veselības sistēmas reformu, tostarp e-veselības projektu. Līdz ar to tās turpmākā darbība ir neskaidra.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, GRINDEKS, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 175 714 2.58 10 470 5.96% 212
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67617805
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 137 672 10.92 235 0.17% 1051
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 117 634 15.36 1 647 1.40% 138
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2017 līdz 31.01.2018
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 99 460 4.11 -5 426 -5.46% 4236
5. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 91 736 26.14 11 504 12.54% 984
6. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 91 713 0.68 9 270 10.11% 1078
7. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 89 638 2.99 6 0.01% 2946
8. MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu vairumtirdzniecība 77 527 5.14 2 489 3.21% 140
Atšķirīgs pārskata periods no 01.01.2018 līdz 30.04.2018
9. EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 45 401 10 3 381 7.45% 344
10. EUROAPTIEKA, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 44 984 12.82 2 393 5.32% 85

Viedokļi

Autors: Raina Dūrēja-Dombrovska

Ķīmijas un farmācijas uzņēmumus sagaida globalizācijas un digitalizācijas radīti izaicinājumi

Ķīmija un farmācija ir vienas no vadošajām apstrādes rūpniecības un eksportorientētajām nozarēm Latvijā, un arī pērn tās sniedza nozīmīgu ieguldījumu mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Lielie un vidējie uzņēmumi palielināja apgrozījumu, bet mazākie turpināja pakāpenisku un sekmīgu izaugsmi. Prognozēts, ka arī šajā gadā lielākajai daļai industrijas uzņēmumu būs apgrozījuma pieaugums. Šogad galvenie izaicinājumi pasaules līmenī un vietējā tirgū ir saistāmi ar digitalizāciju un arvien lasīt tālāk

Autors: Vitālijs Skrīvelis

Turpina diversificēt tirgus

Gads visumā bija pozitīvs, jo farmācijas nozarē apgrozījums pērn auga par 8%, salīdzinot ar 2016. gadu. Uzņēmumi turpināja diversificēt tirgus. Mūsu lielākie uzņēmumi – "Grindeks" un "Olainfarm" – tradicionāli strādā postpadomju telpā, bet no izstāžu aktivitātēm ir redzams, ka tie arvien aktīvāk mēģina ieiet arī Dienvidaustrumāzijas, Tuvo Austrumu tirgos. Tāpat mūsu uzņēmumi mēģina spiesties iekšā Eiropas tirgos, kur joprojām ir salīdzinoši grūti ieiet ar gatavām zāļu formām. Ar aktīvajām lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Konkurence par personāla piesaisti un attīstību

Stella Lapiņa, AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāja

Privātā tirgus dalībnieku uzmanība arvien vērsta uz darba kvalitātes paaugstināšanu - gan medicīniskā, gan apkalpošanas jomā. Ilgtermiņā tas arī piesaistīs klientus. Tāpēc "Veselības centru apvienība" (VCA) pērn turpināja paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, kā arī izveidoja jaunu struktūrvienību. Tāpat pagājušajā gadā uzņēmums noslēdza veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites programmas "Ārstu birojs" ieviešanu savās struktūrvienībās. VCA arī turpināja ieguldīt līdzekļus telpu renovācijā, kā arī diagnostisko un ārstniecisko medicīnas iekārtu uzlabošanā un jaunu iekārtu iegādē. Privāto ārstniecisko iestāžu biznesā konkurence galvenokārt ir par personālu. Tāpēc, ņemot vērā, ka būtiskākās problēmas nozarē ir personāla piesaiste un attīstība, VCA ikdienā lieto dažādas personāla attīstības programmas, jo īpaši jaunajiem kolēģiem. Ilgtermiņā biznesu ietekmējošs faktors bija pērn veiktais radioloģijas pakalpojumu tarifu pārrēķins, kas norisinājās tehniski, neņemot vērā, ka paredzētajā tarifā daļa no aparatūras amortizācijas apjoma tiek novirzīta kritiski zemajai personāla atalgojuma sadaļai. Realitātē tas nozīmēja atalgojuma samazinājumu un attālināja ārstniecības iestāžu aprīkošanu ar modernāku aparatūru. Līdz ar to uzņēmumiem ir grūtāk nodrošināt valsts pakalpojuma izpildi visās ārstniecības iestādēs. Medicīnas bizness saistīts ar ilgtermiņa ieguldījumiem un ilgu ieguldījumu atdevi. Tāpēc paredzamība, tai skaitā, kā tiks plānots valsts pasūtījums medicīnā, ko tieši nozīmē stratēģiskais iepirkums, ir svarīgs faktors, kas ir ārpus biznesa tiešās kontroles. Tāpēc bizness sagaida skaidrību par iespēju izpildīt valsts pasūtījumu un tā kritērijiem ilgtermiņā - cenu, kvalitāti, medicīnas iestāžu izvietojuma ģeogrāfiju un pakalpojumu klāstu. Būtiskākā attīstība biznesā iespējama medicīnas eksporta jomā, attīstot atsevišķu pakalpojumu izcilību un aktīvi to mārketējot. Tas ir iespējams, ja pastāv pietiekami liela kritiskā masa pasūtījumiem no valsts. Tad abas daļas viena otru stimulē - pakalpojumus var eksportēt, jo tie pietiekamā apjomā tiek veikti pašu pacientiem. Eksports papildus veicina kvalitātes pieaugumu pakalpojumiem, kurus pēc tam saņem arī Latvijas iedzīvotāji. Tāpēc svarīgs fokuss ir arī pievēršanās pacientu apkalpošanas kultūrai, kas arī paredz turpmāk VCA attīstīt jaunus veselības aprūpes pakalpojumus un pilnveidot esošos - rehabilitācijas dienas stacionāru, mazinvazīvās metodes ķirurģiskajā dienas stacionārā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Konkurences padome norāda uz sistēmiskām problēmām kompensējamo zāļu izplatīšanā Latvijā

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā par kompensējamo zāļu izplatīšanu konstatējusi, ka pastāv sistēmiskas problēmas gan zāļu izplatīšanā, gan to sadales kārtībā, kas ietekmē zāļu pieejamību patērētājiem.

Padomes šī gada pavasarī veiktās patērētāju aptaujas dati liecina, ka 87% respondentu bijušas grūtības saņemt aptiekās kompensējamās zāles, kas kopsakarā ar citiem uzraudzībā izdarītajiem secinājumiem liecina, ka patērētājiem Latvijā pastāv problēmas zāļu fiziskajā pieejamībā.

Veselības ministrija, atsaucoties uz KP secinājumiem, aicinājusi iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad aptieka kompensējamos medikamentus nav nodrošinājusi 24 stundu laikā. Ministrija uzvēra, ka aptiekām noteikta atbildība sagādāt un pacientiem nodrošināt medikamentus, tāpēc būtiski, ka iedzīvotāji ziņo par gadījumiem, kad šis pienākums nav ticis pildīts, jo tas došot iespēju "piemērot mērus".

KP izpēte arī liecinot, ka zāļu vairumtirdzniecībā pieaug tirgus koncentrācija, jo 83% tirgus aizņem četri lielākie vairumtirgotāji, kas rada augstus konkurences riskus.

Tāpat KP secinājusi, ka abos zāļu izplatīšanas līmeņos - ražotāju un lieltirgotavu - pastāv apstākļi, kas kavē patērētājiem kompensējamo zāļu pieejamību. Ražotāju līmenī ir grūtības plānot piegāžu apjomus, ko ietekmē informācijas nepieejamība par zāļu faktisko pieprasījumu valstī, krājumiem lieltirgotavās un eksportu, ko veic lieltirgotavas. Lieltirgotavu līmenī problēmas rada caurskatāmas sistēmas neesamība zāļu sadalē. Šī nepilnība nozares uzraugiem neļauj efektīvi kontrolēt, vai aptiekas tiek nodrošinātas ar zālēm 24 stundu laikā un vai netiek diskriminētas konkurējošās aptiekas.

Lasīt vairāk

02. Zāļu lieltirgotavu realizācija augustā Latvijā pieaugusi par 19,7%

Zāļu lieltirgotavas šogad augustā Latvijā realizējušas zāles 37,85 miljonu eiro apmērā, kas ir par 19,7% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūliju - zāļu realizācijas apmērs audzis par 7,3%.

Šī gada augustā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas kopumā 3,78 miljonus medikamentu iepakojumu.

Zāļu valsts aģentūras dati arī liecina, ka vispārēja tipa aptiekām augustā pārdoti 3,35 miljoni medikamentu iepakojumu 30,35 miljonu eiro vērtībā.

Zāļu valsts aģentūra norādījusi, ka zāļu lieltirgotavu realizācijas pieaugums ir saistīts ar zāļu izvēles paplašināšanos un kompensējamo medikamentu budžeta pieaugumu.

Ik mēnesi aģentūra saņemot informāciju par to, ka sākts izplatīt kādas Latvijas Zāļu reģistrā iekļautas zāles, kas ir reģistrētas nesen vai reģistrētas jau agrāk, bet iepriekš netika izplatītas, tādējādi paplašinot zāļu izvēli Latvijas pacientiem. Piemēram, no šī gada janvāra līdz septembrim ZVA saņēma ziņojumus par to, ka Latvijā sākts izplatīt vidēji 15 zāles mēnesī.

Tāpat Latvijai piemērota atlaide reģistrācijas maksai par paralēli izplatītām zālēm. Salīdzinot šī gada jūliju ar 2017.gada jūliju, par 2% jeb par 12 zālēm pieaugusi Eiropā centralizēti reģistrēto zāļu pieejamība, kas nozīmē to, ka Latvijas pacientiem kļuvušas pieejamas tādas zāles, kas reģistrētas Eiropas Zāļu aģentūrā centralizēti, bet iepriekš netika izplatītas Latvijā. Uzlabojusies pieejamība zālēm, kas paredzētas bērniem ar retas formas epilepsiju un multiplās sklerozes slimniekiem, norāda aģentūrā.

Vēl viens iemesls, kāpēc zāļu lieltirgotavu realizācijas apjoms pieaudzis, esot pērn palielinātais kompensējamo zāļu budžets, kas nodrošinājis iespēju kompensēt lielāku skaitu un dārgākas zāles, kā rezultātā pieaudzis to pacientu skaits, kas lieto šīs zāles.

Lasīt vairāk

03. Par 20% samazinātas cenas 83 dārgajiem medikamentiem, bet divi pametuši kompensējamo zāļu sarakstu

No 1.oktobra cena par 20% samazināta 83 dārgajiem kompensējamajiem medikamentiem, bet divi pametuši valsts kompensējamo zāļu sarakstu.

Šogad ieviests kompensējamo zāļu cenu "koridors" jeb maksimāli pieļaujamā cena līdzvērtīgas efektivitātes zālēm līdz 100% virs lētāko zāļu cenas. Kopumā kompensējamo zāļu sarakstā atrodas 116 medikamenti, kuru cena pārsniedz šo robežu.

Ražotāji 83 medikamentiem gatavi samazināt savu cenu, divi medikamenti pametīs kompensējamo zāļu sarakstu, bet ar pārējo medikamentu ražotājiem turpinās sarunas, kuru rezultātā taps skaidrs, vai medikamenta cena tiks samazināta, vai arī tas pametīs kompensējamo zāļu sarakstu.

Lasīt vairāk

04. Līdzšinējo veselības aprūpes organizēšanas kārtību aizstājuši jauni noteikumi

No septembra ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošos noteikumus "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" aizstājusi jaunā Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība.

Līdzšinējie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" ilgstoši bijusi mediķu "rokasgrāmata", kas tagad, pēc Veselības ministrijas paustā, padarīta pārskatāmāka, kompaktāka un vieglāk rediģējama. Drukātā formā jaunās kārtības apjoms samazināts par 1000 lapām.

Noteikumu projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas tika noteiktas noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", tomēr jaunajā kārtībā veiktas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu, tostarp vairākas izmaiņas saistītas ar nākamgad paredzēto valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Kā teikusi veselības ministre Anda Čakša (ZZS), jaunie noteikumi iet roku rokā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Šī iemesla dēļ jaunajā kārtībā noteikti tie veselības aprūpes pakalpojumi, kuri iekļauti valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu minimumā, kā arī pakalpojumi, kurus personai ir tiesības saņemt valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.

Lasīt vairāk

05. Oficiāli sadalīts Valērija Maligina mantojums

Zāļu ražotāja "Olainfarm" bijušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina saņēmušas mantojuma apliecības, tādējādi mantojums ir oficiāli sadalīts.

Kā aģentūrai LETA sacīja "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, juridiski mantojums ir sadalīts - visas meitas ir izņēmušas mantojuma apliecības. "Faktiski mantinieces tagad ir kopīpašnieces - katra māja pieder trijiem, katra akcija pieder trijiem. Respektīvi, viss pašlaik ir kopīpašums. Tādēļ tagad trijiem mantiniekiem ir jāparaksta vienošanās par mantojuma sadali," skaidroja Rebenoks.

Jautāts, vai uzņēmumā tagad ir jāgaida, kad šīs trīs mantinieces vienosies, Rebenoks norādīja, ka "Olainfarm" nekas nav jāgaida. Viņš atzīmēja, ka uzņēmums ir rīcībspējīgs un tā vadība ir rīcībspējīga.

Lasīt vairāk