Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijas Organiskās sintēzes institūts sāks pretepilepsijas zāļu kandidātvielas attīstības projektu, pēc kura sekmīgas īstenošanas projekta vērtība tiek lēsta aptuveni 30 miljoni eiro apmērā. Zāļu kandidātvielas attīstīšanai un komercializēšanai caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenoto Tehnoloģijas pārneses programmu piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums 300 000 eiro apmērā. Pēc institūta direktora Osvalda Pugoviča paustā, finansējums piesaistīts no

Nozares neveiksmes

Strīdi mazina “Olainfarm” vērtību

Pēc Latvijas farmācijas milža “Olainfarm” lielākā īpašnieka un vadītāja Valērija Maligina pēkšņās nāves 2017. gada ziemā viņa mantinieku vidū izraisījās vairāki strīdi, kurus atrisināt neizdevās vēl 2018. gada rudenī. Tā ietekmē uzņēmuma akciju vērtība biržā turpināja kristies visa gada garumā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Pacientiem paplašināta kompensējamo zāļu pieejamība

Ministru kabinets augusta sākumā apstiprināja grozījumus valsts kompensējamo medikamentu apmaksas kārtībā, paplašinot kompensējamo zāļu pieejamību pacientiem. Grozījumi paredz papildināt jauno zāļu novērtēšanas kritērijus, no 2019. gada 1. jūlija ņemot vērā ne tikai zāļu ietekmi uz to patērētāju dzīves ilgumu, bet arī dzīves kvalitāti. Pēc noteikumu stāšanās spēkā kompensējamo zāļu sistēmā iekļaus primāro plaušu hipertensiju, Osteogenesis imperfecta, D vitamīnrezistento rahītu, savukārt no 2019. gada 1. janvāra - imūndeficītu, aknu ehinokozi, cisticerkozi un citus nātrenes veidus (hroniska nātrene, periodiski recidivējoša nātrene).

Eksporta apjomi līdz vienam miljardam eiro

Ķīmijas un farmācijas nozare Latvijā tuvāko piecu gadu laikā cer kāpināt eksporta apjomus līdz vienam miljardam eiro, 2018. gadā paziņoja Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas (LAĶĪFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Minētā mērķa īstenošanai būtu nepieciešams veikt vairākus uzlabojumus, tostarp atvieglot nosacījumus darbaspēka piesaistei no ārvalstīm, lai visas atļaujas būtu iespējams nokārtot mēneša laikā. Asociācijas valdes priekšsēdētāja ieskatā tas ir būtisks jautājums nozares ilgtspējai, jo patlaban Latvijā novērojama darbaspēka migrēšana – tie, kuri vēlas strādāt, migrē uz Latviju no tādām valstīm kā Baltkrievija un Ukraina, bet vietējais darbaspēks migrē no Latvijas uz rietumvalstīm.

E-veselības sistēmas nākotne
Pēc izstrādes daudzu gadu garumā un daudziem skandāliem Latvijā no 2018. gada 1. janvāra sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska. Dienu pēc sistēmas lietošanas sākšanas vairākas Latvijas poliklīnikas saskārušās ar tās darbības traucējumiem. Arī turpmākā e-veselības darbība bija izaicinājumu pilna. 13. Saeimas vēlēšanās uzvarējušie politiskie spēki gan pirms, gan pēc vēlēšanām kritizēja Māra Kučinska vadītās valdības īstenotās veselības sistēmas reformu, tostarp e-veselības projektu. Līdz ar to tās turpmākā darbība ir neskaidra.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, GRINDEKS, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 175 714 2.58 10 470 5.96% 212
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67617805
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 137 672 10.92 235 0.17% 1051
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 117 634 15.36 1 647 1.40% 138
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2017 līdz 31.01.2018
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 99 460 4.11 -5 426 -5.46% 4236
5. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 91 736 26.14 11 504 12.54% 984
6. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 91 713 0.68 9 270 10.11% 1078
7. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 89 638 2.99 6 0.01% 2946
8. EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 45 401 10 3 381 7.45% 344
9. EUROAPTIEKA, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 44 984 12.82 2 393 5.32% 85
10. BENU Aptieka Latvija, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067920
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 44 175 5.41 1 503 3.40% 397
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2017 līdz 31.01.2018

Viedokļi

Autors: Raina Dūrēja-Dombrovska

Ķīmijas un farmācijas uzņēmumus sagaida globalizācijas un digitalizācijas radīti izaicinājumi

Ķīmija un farmācija ir vienas no vadošajām apstrādes rūpniecības un eksportorientētajām nozarēm Latvijā, un arī pērn tās sniedza nozīmīgu ieguldījumu mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Lielie un vidējie uzņēmumi palielināja apgrozījumu, bet mazākie turpināja pakāpenisku un sekmīgu izaugsmi. Prognozēts, ka arī šajā gadā lielākajai daļai industrijas uzņēmumu būs apgrozījuma pieaugums. Šogad galvenie izaicinājumi pasaules līmenī un vietējā tirgū ir saistāmi ar digitalizāciju un arvien lasīt tālāk

Autors: Vitālijs Skrīvelis

Turpina diversificēt tirgus

Gads visumā bija pozitīvs, jo farmācijas nozarē apgrozījums pērn auga par 8%, salīdzinot ar 2016. gadu. Uzņēmumi turpināja diversificēt tirgus. Mūsu lielākie uzņēmumi – "Grindeks" un "Olainfarm" – tradicionāli strādā postpadomju telpā, bet no izstāžu aktivitātēm ir redzams, ka tie arvien aktīvāk mēģina ieiet arī Dienvidaustrumāzijas, Tuvo Austrumu tirgos. Tāpat mūsu uzņēmumi mēģina spiesties iekšā Eiropas tirgos, kur joprojām ir salīdzinoši grūti ieiet ar gatavām zāļu formām. Ar aktīvajām lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Pēc Covid-19 situācija farmācijas tirgū pilnībā mainīsies

"Grindeks" valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis

Ārkārtējā situācija, ko izraisījusi Covid-19 vīrusa izplatība, ir spēcīgi ietekmējusi arī farmācijas jomu. Bīstamais vīruss vispirms skāra Ķīnu, kas ir pasaulē lielākā zāļu izejvielu jeb aktīvo farmaceitisko vielu ražotāja. Jau pēc mēneša farmācijas zāļu ražotāji saskārās ar izejvielu un starpproduktu piegāžu problēmām. Vīrusa izplatības samazinājumu Ķīnā visi farmaceitisko produktu ražotāji uztvēra ar milzīgu atvieglojumu, taču tas bija īslaicīgi, jo pavisam drīz sekoja ārkārtas situācijas izsludināšana Indijā, kas ir otrā pasaulē lielākā izejvielu ražotāja. Diemžēl Eiropa un mēs, Latvija, tai skaitā esam ļoti atkarīgi no lielajiem aktīvo farmaceitisko vielu ražotājiem.
Prognozēju, ka pēc Covid-19 situācija farmācijas tirgū pilnībā mainīsies, tajā skaitā dienaskārtībā būs jautājums par valstu spēju neatkarīgi pārvarēt epidēmijas radītās grūtības un nodrošināt savus iedzīvotājus ar nepieciešamajām zālēm.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas paziņojuma, ka vīrusa Covid-19 saslimšanas gadījumā iesaka lietot paracetamolu, nevis ibuprofēnu, medijos tika sacelta milzīga ažiotāža. Pieprasījums pēc šī temperatūru pazeminošā un sāpes remdinošā medikamenta pieauga zibenīgi. Pēc mūsu ražotā – astoņas reizes vairāk nekā līdz šim. Pārkārtojām ražošanu, lai varētu saražot vairāk, taču jāņem vērā, ka zāļu ražošana ir sarežģīts un ļoti atbildīgs process, kuru nevar ļoti operatīvi pārkārtot pēkšņam un lielam noteikta medikamenta pieprasījumam.
Daudzas valstis šodien saskaras ar zāļu nepieejamību. Mūsu sadarbības partneri Izraēlā, Beļģijā, Spānijā un citur jau tagad ir gatavi pirkt mūsu ražotos medikamentus citām valstīm paredzētos iepakojumos. Latvijai, kurai ir spēcīga, zinātņietilpīga farmācijas industrija ar tradīcijām un kompetenci, atrodas pārākā stāvoklī par citām valstīm. Farmācija ir viens no valsts drošības instrumentiem.
Mums ir pa spēkam nodrošināt savus iedzīvotājus ar ambulatori un stacionāri lietojamām zālēm, kā arī, paplašinot ražošanu, vēl kāpināt eksportu. Turklāt uzņēmums pastāvīgi ražo 25 aktīvās farmaceitiskās vielas, un šo jaudu, pateicoties gadiem uzkrātajai pieredzei un zināšanām, ir iespējams palielināt. Turpmāk “Grindeks” stratēģiskais uzdevums būs paaugstināt savu neatkarību no izejvielu ražotājiem, un mēs viennozīmīgi attīstīsim aktīvo farmaceitisko vielu izstrādi un ražošanu. Šo milzīgo potenciālu vajag novērtēt arī valstiski un atbalstīt vietējos zāļu ražotājus.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Latvijā marta sākumā apstiprina pirmo saslimšanas gadījumu ar Covid-19

Latvijā 2020.gada 2.martā tika apstiprināta pirmā saslimšana ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19.
Pirmais ar Covid-19 inficējies Latvijas iedzīvotājs 29.februārī ielidoja no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā.
Minētā sieviete kopā ar ģimeni ceļoja no Veronas Itālijā uz Minheni Vācijā un tad ar lidmašīnu uz Rīgu.
Taču jau nākamajā dienā, 3.martā, ar Covid-19 saslimusī sieviete pameta Latvijas Infektoloģijas centru un devās ārstēties mājās, jo sievietei slimības simptomi izpaudās viegli.

Lasīt vairāk

02. Saistībā ar Covid-19 pandēmiju no 13.marta Latvija izsludina ārkārtējo stāvokli

Latvija saistībā ar jaunā koronavīrusa slimības Covid-19 pandēmiju no 13.marta izsludina ārkārtējo stāvokli, nosakot virkni ierobežojumu. Pašlaik paredzēts, ka ārkārtējais stāvoklis beigsies 12.maijā, bet to var pagarināt, vērtējot situāciju.
Līdz 2020.gada 1.maijam Latvijā slimība atklāta 870 personām, tostarp miruši 16 ar jauno koronavīrusu sasirgušie.
Pirmais nāves gadījums saistībā ar Covid-19 Latvijā tika konstatēts 3.aprīlī – mira 99 gadus veca sieviete ar hroniskām saslimšanām. Viņa ir gados vecākā Latvijā mirusī Covid-19 slimniece.
Lielākajai daļai no mirušajiem bijušas citas hroniskas saslimšanas.

Lasīt vairāk

03. Dīkstāvē par aprīlī nesniegtajiem pakalpojumiem ārstniecības iestādes zaudējušas 13 miljonus eiro

Covid-19 izplatības noteiktās dīkstāves dēļ aprīlī par nesniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ārstniecības iestādes kopumā nav iekasējušas 13 miljonus eiro, savukārt valsts ir apņēmusies kompensēt 7,1 miljonu eiro, pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele.
Kompensācijas ārstniecības iestādēm tiks maksātas, ja tās faktiski sniegtais pakalpojumu apmērs ārkārtējās situācijas laikā - kopā ar iepriekšējos periodos sniegto neapmaksāto pakalpojumu apjomu – būs mazāks par apmēru, kas attiecīgajam periodam tika paredzēts ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajā līgumā. Šis maksājums neparedz pacientu līdzmaksājuma kompensēšanu.
Piešķirot kompensāciju, no ārstniecības iestādēm prasīts to izlietot tikai konkrētiem mērķiem. "Kompensāciju ārstniecības iestāde drīkstēs izlietot tikai un vienīgi darba samaksai, sociālās apdrošināšanas iemaksām, ražošanas izmaksu un administratīvo izmaksu segšanai," uzsvēra Viņķele, piebilstot, ka papildu iekārtu iegādei vai citiem mērķiem šos līdzekļus izmantot nedrīkstēs.
Neskatoties uz dīkstāvi, gatavības režīmā tiek uzturētas telpas un iekārtas, lai gan faktiski pakalpojumi netiek sniegti. Tādējādi, lai segtu radušos izdevumus, ārstniecības iestādēm tiek piešķirta līdzekļu kompensācija 7,1 miljona eiro apmērā.
"Ar pieņemto lēmumu tā tarifa sastāvdaļa, par ko valsts ir slēgusi līgumus ar ārstniecības iestādēm, kas ietver darba samaksu, ražošanas izmaksas, kā arī administratīvos izdevumus, ārstniecības iestādēm tiks kompensētas par ierobežojumu dēļ nesniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem," skaidroja politiķe.

Lasīt vairāk

04. Aprīļa otrajā pusē Latvijā daļēji atjauno ambulatoros un diagnostikas pakalpojumus

Latvijā no 20.aprīļa daļēji atjaunoti ambulatorie un diagnostikas pakalpojumi.
Starp atjaunojamajiem pasākumiem ir valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumi jeb mamogrāfija, vairākas izmeklēšanas ar ģimenes ārsta nosūtījumiem, pirmreizējās vairāku speciālistu konsultācijas, kā arī zobārstniecība un diabētiskās pēdas aprūpe.
Ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu atsākti arī ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas, tostarp Holtera monitorēšanas, veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumi. Tāpat atsāktas pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas.
Nepieciešamo palīdzību saņems arī grūtnieces, "zaļā koridora" pacienti, HIV/AIDS un tuberkulozes un citi pacienti. Iespēju robežās konsultācijas tiks sniegtas attālināti.
Vienlaikus ārstniecības iestādēm joprojām jāievēro vairāki piesardzības pasākumi. Minētos veselības aprūpes pakalpojumus tās var sniegt laikā no plkst.9 līdz 16, nodrošinot atsevišķu pacientu plūsmu. Tāpat jāierobežo pacientu skaitu, kas vienlaicīgi uzturas ārstniecības iestādes telpās, un jānosaka precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai.

Lasīt vairāk

05. Latvijā pirmajā ceturksnī par 0,1% sarucis reģistrēto jaundzimušo skaits

Latvijā 2020.gada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 4324 jaundzimušie, kas ir par 0,1% jeb sešiem jaundzimušajiem mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Tostarp martā reģistrēti 1418 jaundzimušie, kas ir par 0,6% jeb deviņiem mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā mēnesī.
Vienlaikus 2020.gada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 7216 mirušie, kas ir par 6,8% jeb 523 mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Tostarp martā reģistrēti 2408 mirušie, kas ir par 5,2% jeb 120 vairāk nekā pagājušā gada martā.
Tādējādi šogad pirmajos trijos mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 2892 pārsniedza dzimušo skaitu, tostarp martā reģistrēto mirušo skaits par 990 pārsniedza dzimušo skaitu.

Lasīt vairāk