Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijas Organiskās sintēzes institūts sāks pretepilepsijas zāļu kandidātvielas attīstības projektu, pēc kura sekmīgas īstenošanas projekta vērtība tiek lēsta aptuveni 30 miljoni eiro apmērā. Zāļu kandidātvielas attīstīšanai un komercializēšanai caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenoto Tehnoloģijas pārneses programmu piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums 300 000 eiro apmērā. Pēc institūta direktora Osvalda Pugoviča paustā, finansējums piesaistīts no

Nozares neveiksmes

Strīdi mazina “Olainfarm” vērtību

Pēc Latvijas farmācijas milža “Olainfarm” lielākā īpašnieka un vadītāja Valērija Maligina pēkšņās nāves 2017. gada ziemā viņa mantinieku vidū izraisījās vairāki strīdi, kurus atrisināt neizdevās vēl 2018. gada rudenī. Tā ietekmē uzņēmuma akciju vērtība biržā turpināja kristies visa gada garumā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Pacientiem paplašināta kompensējamo zāļu pieejamība

Ministru kabinets augusta sākumā apstiprināja grozījumus valsts kompensējamo medikamentu apmaksas kārtībā, paplašinot kompensējamo zāļu pieejamību pacientiem. Grozījumi paredz papildināt jauno zāļu novērtēšanas kritērijus, no 2019. gada 1. jūlija ņemot vērā ne tikai zāļu ietekmi uz to patērētāju dzīves ilgumu, bet arī dzīves kvalitāti. Pēc noteikumu stāšanās spēkā kompensējamo zāļu sistēmā iekļaus primāro plaušu hipertensiju, Osteogenesis imperfecta, D vitamīnrezistento rahītu, savukārt no 2019. gada 1. janvāra - imūndeficītu, aknu ehinokozi, cisticerkozi un citus nātrenes veidus (hroniska nātrene, periodiski recidivējoša nātrene).

Eksporta apjomi līdz vienam miljardam eiro

Ķīmijas un farmācijas nozare Latvijā tuvāko piecu gadu laikā cer kāpināt eksporta apjomus līdz vienam miljardam eiro, 2018. gadā paziņoja Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas (LAĶĪFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Minētā mērķa īstenošanai būtu nepieciešams veikt vairākus uzlabojumus, tostarp atvieglot nosacījumus darbaspēka piesaistei no ārvalstīm, lai visas atļaujas būtu iespējams nokārtot mēneša laikā. Asociācijas valdes priekšsēdētāja ieskatā tas ir būtisks jautājums nozares ilgtspējai, jo patlaban Latvijā novērojama darbaspēka migrēšana – tie, kuri vēlas strādāt, migrē uz Latviju no tādām valstīm kā Baltkrievija un Ukraina, bet vietējais darbaspēks migrē no Latvijas uz rietumvalstīm.

E-veselības sistēmas nākotne
Pēc izstrādes daudzu gadu garumā un daudziem skandāliem Latvijā no 2018. gada 1. janvāra sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska. Dienu pēc sistēmas lietošanas sākšanas vairākas Latvijas poliklīnikas saskārušās ar tās darbības traucējumiem. Arī turpmākā e-veselības darbība bija izaicinājumu pilna. 13. Saeimas vēlēšanās uzvarējušie politiskie spēki gan pirms, gan pēc vēlēšanām kritizēja Māra Kučinska vadītās valdības īstenotās veselības sistēmas reformu, tostarp e-veselības projektu. Līdz ar to tās turpmākā darbība ir neskaidra.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, GRINDEKS, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 175 714 2.58 10 470 5.96% 212
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67617805
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 137 672 10.92 235 0.17% 1051
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 117 634 15.36 1 647 1.40% 138
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2017 līdz 31.01.2018
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 99 460 4.11 -5 426 -5.46% 4236
5. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 91 736 26.14 11 504 12.54% 984
6. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 91 713 0.68 9 270 10.11% 1078
7. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 89 638 2.99 6 0.01% 2946
8. EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 45 401 10 3 381 7.45% 344
9. EUROAPTIEKA, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 44 984 12.82 2 393 5.32% 85
10. BENU Aptieka Latvija, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067920
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 44 175 5.41 1 503 3.40% 397
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2017 līdz 31.01.2018

Viedokļi

Autors: Raina Dūrēja-Dombrovska

Ķīmijas un farmācijas uzņēmumus sagaida globalizācijas un digitalizācijas radīti izaicinājumi

Ķīmija un farmācija ir vienas no vadošajām apstrādes rūpniecības un eksportorientētajām nozarēm Latvijā, un arī pērn tās sniedza nozīmīgu ieguldījumu mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Lielie un vidējie uzņēmumi palielināja apgrozījumu, bet mazākie turpināja pakāpenisku un sekmīgu izaugsmi. Prognozēts, ka arī šajā gadā lielākajai daļai industrijas uzņēmumu būs apgrozījuma pieaugums. Šogad galvenie izaicinājumi pasaules līmenī un vietējā tirgū ir saistāmi ar digitalizāciju un arvien lasīt tālāk

Autors: Vitālijs Skrīvelis

Turpina diversificēt tirgus

Gads visumā bija pozitīvs, jo farmācijas nozarē apgrozījums pērn auga par 8%, salīdzinot ar 2016. gadu. Uzņēmumi turpināja diversificēt tirgus. Mūsu lielākie uzņēmumi – "Grindeks" un "Olainfarm" – tradicionāli strādā postpadomju telpā, bet no izstāžu aktivitātēm ir redzams, ka tie arvien aktīvāk mēģina ieiet arī Dienvidaustrumāzijas, Tuvo Austrumu tirgos. Tāpat mūsu uzņēmumi mēģina spiesties iekšā Eiropas tirgos, kur joprojām ir salīdzinoši grūti ieiet ar gatavām zāļu formām. Ar aktīvajām lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

2019.gada lielākais izaicinājums aptiekām - jaunā zāļu verifikācijas sistēma

Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens

Aptiekām 2019.gads būs būtisks ar to, ka ar šī gada 9.februārī aptiekās jābūt ieviestam tehnoloģiskajam risinājumiem, lai izpildītu Viltoto zāļu direktīvu un Eiropas Savienības regulu. Tas nozīmē, ka visām aptiekām līdz šim laikam jābūt aprīkotām ar speciāliem skeneriem, kas pirms zāļu izsniegšanas pacientam būs spējīgi noskenēt zāļu iepakojumu un salīdzināt iepakojuma unikālo identifikatoru ar zāļu ražotāja eiropas centrālajā serverī augšupielādētiem datiem. Ja dati sakritīs ar serverī augšupielādēto informāciju, zāles varēs izsniegt pacientam un būs pārliecība, ka zāles nav viltotas. Ja skenēšanas procesā identificēs datu nesakritību, zāles pacientam izsniegt nedrīkstēs.

Ar jauno kārtību saistās dažādas potenciālās problēmas - ne visas aptiekas var atļauties finansēt šādu pasākumu un ir zināms, ka lauku apvidos atsevišķas aptiekas jau ir izvēlējušās darbu 2019.gadā neturpināt un aptieku slēgt. Tāpat pastāv bažas, ka ne visi zāļu ražotāji ir gatavi līdz noteiktajam termiņam augšupielādēt visu nepieciešamo informāciju un var gadīties situācija, ka fiziski zāles būs pieejamas aptiekā, bet tās nevarēs izsniegt, jo nebūs iespējams veikt verifikāciju. Pastāv arī iespēja, ka līdzīgi kā e-veselības ieviešanas sākumā, būs dažādas sistēmas kļūdas vai kādas citas neskaidrības, kā rezultātā var tikt traucēta zāļu izsniegšana pacientiem. Jaunā sistēma ir liels izaicinājums gan aptiekām, gan zāļu ražotājiem un tās ieviešana tiek gaidīta ar nelielām bažām, jo nav pārliecības, ka viss notiks tik gludi, kā tas ir iecerēts.

Saistībā ar izmaiņām aptiekas satrauc skaidra rīcības plāna neesamība, ko darīt situācijās, ja tehnisku iemeslu dēļ zāles neizdosies verificēt un tās līdz tehniskas problēmas atrisināšanai būs jānovieto karantīnā. Nav arī skaidrs, kā rīkoties pacientam šādā situācijā. Viss jaunais un nezināmais mazliet biedē gan aptiekas, gan pacientus, tādēļ ir jāturpina darbs pie verifikācijas sistēmas ieviešanas un jāmēģina kliedēt visas bažas un neskaidrības.

Verifikācijas sistēmas ieviešana ir galvenais 2019.gada notikums aptieku dzīvē, tomēr būs jāturpina arī darbs pie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām atbilstošu kases sistēmu ieviešanas, kas būs saistīts ar papildus izmaksām, kā arī paredzams, ka Zāļu valsts aģentūra pārskatīs savu maksas pakalpojumu cenrādi, kas aptiekām nozīmē izmaksu pieaugumu par aptiekas licences uzturēšanu.

Aptieku apgrozījums 2019.gadā, visticamāk, paliks 2018.gada līmenī.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Līdz vasarai atliek veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

Ņemot vērā, ka šis ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ierosinātais likumprojekts, to šodien gan nodeva izskatīšanai komisijās, gan arī izskatīja pirmajā un otrajā lasījumā. Likumprojekts paredz, ka pirmajā pusgadā vēl tiks saglabāta līdz šim spēkā esošā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

Likuma iesniedzēji uzsver, ka šogad 1.janvārī veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam. Līdz ar to ārstniecības iestādes visām personām, kurām ir tiesības uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, nodrošina pilnu to apjomu nedalot pakalpojumus atbilstoši likumā noteiktajam.

Veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic, bija jāsāk darboties no šī gada 1.janvāra. Tomēr sistēma IT problēmu dēļ darbu nav sākusi un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus.

Lasīt vairāk

02. Latvijā sākusies gripas epidēmija

Valmierā gripas pacientu skaitam sasniedzot 163,6 gripas saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, proti, pārsniedzot epidēmijas slieksni, no 15.janvāra Latvijā izziņots gripas epidēmijas sākums.

Šogad gripas epidēmija izsludināta nedaudz agrāk nekā pērn. Pērn gripas epidēmija tika izsludināta 30.janvārī, kad Daugavpilī tika reģistrēti 117,9 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt pēc apmēram četriem mēnešiem, 3.maijā, pienāca gripas epidēmijas beigas.

Vidēji Latvijā gripas intensitāte sasniegusi 52,8 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

Gripa šosezon Latvijā jau laupījusi divu cilvēku dzīvības. Abiem pacientiem laboratoriski bija apstiprināta gripa. Viņi nebija vakcinēti. Abi mirušie ir vīrieši vecumā no 30 līdz 59 gadiem. Iepriekšējā gripas sezonā šī infekcija dzīvību laupīja 91 cilvēkam, bet vēl gadu iepriekš - 75 cilvēkiem.

Vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām - sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

Lasīt vairāk

03. Mediķiem palielina atalgojumu un pieļaujamo virsstundu skaitu

No šī gada par 20% palielināts mediķu atalgojums, turklāt vēl trīs gadus mediķi varēs strādāt divreiz vairāk virsstundu, nekā to atļauj Darba likums.

Šogad sertificēts ārsts par slodzes darbu bez piemaksām saņems 1079 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet sertificēta māsa - 714 eiro. Pērn sertificēts ārsts par slodzes darbu bez piemaksām saņēma 899 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet māsa 595 eiro, proti, par 20% mazāk nekā šogad.

Pagājušā gada beigās Saeima un valdība veica vairākus soļus, lai palielinātu mediķu darba samaksu par 20% jau no šī gada 1.janvāra. Saeima pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, nosakot valdībai uzdevumu rast finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai turpmākos trīs gadus. Savukārt valdība pieņēma mediķu atalgojuma palielināšanai nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos. Turklāt Finanšu ministrija atradusi arī palielinājumam nepieciešamo finansējumu 87,5 miljonu eiro apmērā.
Tāpat, ņemot vērā bažas par slimnīcu nespēju nodrošināt savu darbu ar patlaban pieejamajiem cilvēkresursiem, stājās spēkā grozījumi Ārstniecības likumā, kuri nosaka, ka virsstundu skaits turpmākos trīs gadus nevar pārsniegt 16 stundas nedēļā, kas ir divas reizes vairāk, nekā to pieļauj Darba likums. Virsstundu darbs pieļaujams tikai ar ārstniecības personas piekrišanu.

Šāda "vienošanās" starp Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, slimnīcām un valsti tika panākta saistībā ar Saeimas un aizejošās valdības veiktajiem soļiem, lai no šī gada palielinātu mediķu darba samaksu par 20%. Šāds kompromiss ļaus mediķiem strādāt vairāk stundu vienā darba vietā, kā arī palīdzēs risināt cilvēkresursu trūkumu nozarē.

Lasīt vairāk

04. NMPD pārtrauc ārkārtas medicīnisko situāciju Rīgas reģionālajā centrā

Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienests (NMPD) 17.janvārī pieņēmis lēmumu par ārkārtas medicīniskās situācijas pārtraukšanu Rīgas reģionālajā centrā.

NMPD patlaban ir apturēta darbinieku "masveida aizplūšana", sacīja NMPD Rīgas reģionālā centra vadītāja vietniece Raita Krišjāne. Viņa gan norādīja, ka dienestā joprojām ir daudz vakantu darba vietu, tomēr, pateicoties lēmumam atļaut mediķiem strādāt vairāk virsstundu, nekā to pieļauj Darba likums, vakanto vietu skaitu izdevies samazināt no 306 līdz 85 vietām. Vakanto amatu skaits summētā darba laika veicējiem bija 306, bet, ņemot vērā vakantos amatus, kurus nosedz esošie darbinieku, strādājot virsstundas, - 85.

Krišjāne norādīja, ka dienestā ir arī ļoti augsta NMPD brigāžu vadītāju mainība, jo pagājušā gada laikā dienestu pametuši 60 brigāžu vadītāji, tomēr patlaban darbinieku "masveida aizplūšanu" izdevies pārtraukt.

Dienesta direktore Liene Cipule norādīja, ka patlaban NMPD pārtraucis 9.novembrī Rīgas reģionālajā centrā izsludināto ārkārtas medicīnisko situāciju. Tas saistīts ar operatīvās situācijas stabilizēšanu, kā arī darbinieku aizplūšanas mazināšanos. "Esošo ierobežoto mediķu resursu apstākļos, pārorganizējot izsaukumu pieņemšanas procesu un brigāžu darbu, šobrīd dienests nodrošina savu pamatfunkciju - dzīvībai apdraudošu situāciju risināšanu," sacīja Cipule, kura gan piebilda, ka cilvēkresursu krīze dienestā nav beigusies.

Lasīt vairāk

05. Valsts kontrole atklāj, ka medicīniskās rehabilitācijas attīstība notikusi tikai "uz papīra"

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas (VM) politikas dokumentos, ir palikuši tikai "uz papīra", secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā "Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?".

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī, pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami VM politikas dokumentos, ir palikuši "uz papīra". "Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām," pauž Krūmiņa.

Lasīt vairāk