Ienākt

Lauksaimniecība

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi
Lopkopība, putnkopība Zivsaimniecība, zvejniecība

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijas Zemes fonds strauji uzņem tempu un gūst lauksaimnieku atzinību

Pirms trim gadiem, 2015. gada 1. jūlijā, darbību sākušais Latvijas Zemes fonds (ZF) strauji uzņēmis tempu, un zemes iegādes kreditēšanas programma guvusi Latvijas lauksaimnieku atzinību, papildus stimulējot uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos un pozitīvi ietekmējot sociālekonomisko situāciju laukos. Trīs gadu darbības laikā Zemes fonds kopumā ir izskatījis 1688 pieteikumus un iegādājies, ieskaitot reversās nomas darījumu rezultātā iegūtos īpašumus, 338 nekustamos īpašumus 5853 hektāru

Nozares neveiksmes

Laika apstākļu dēļ graudu raža būs mazāka

Eiropas Komisija sausuma un karstuma dēļ iepriekšējos mēnešos šogad Latvijā prognozē par 9% mazāku kviešu ražu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) prognozēm kviešu raža Latvijā šogad saruks par 9%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus – sausumu un karstumu – 2018. gada aprīlī, maijā un jūnijā, var prognozēt, ka 2018. gadā būtiski samazināsies graudu raža. EK ir prognozējusi, ka Latvijā kviešu raža samazināsies par 9%.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

EK sola atbalstu sausuma skartajām saimniecībām

Eiropas Komisija lēmusi atbalstīt Eiropas lauksaimniekus, kuri šā gada vasarā cīnījās ar nepieredzēti lielā sausuma izraisītajām sekām, paredzot ātrāk izmaksāt tiešmaksājumus un lauku attīstības maksājumu, atkāpes zaļināšanas prasību izpildē un ļaujot Eiropas Savienības valstīm lemt par kompensācijām to lauksaimniekiem. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) jūlija beigās informēja ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu par šīs vasaras sausuma un karstuma radītajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem, lūdzot ES finansiālu atbalstu šo zaudējumu segšanai. Ilgstošais sausums vairākās ES dalībvalstīs negatīvi ietekmē laukaugu, kā arī dzīvnieku barības ražošanu, negatīvi var ietekmēt arī dzīvnieku labturību. Dzīvnieku barības apmēra sarukšana īpaši negatīvi ietekmē lopkopju ienākumus, jo pastāv lopbarības deficīta iespējamība, pieaugs izdevumi.

Jaunajiem un mazajiem lauksaimniekiem un zivsaimniekiem - 13,810 miljoni eiro
Lauku uzņēmējiem un zivsaimniecības uzņēmumiem būs pieejama "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevumu programma, kuras kopējais finansējums ir 13,810 miljoni eiro. Tipiskākie aizdevumu saņēmēji būs jaunie un mazie lauksaimnieki, bioloģiskie lauksaimnieki, mājražotāji un citi mazie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji lauku reģionos, kā arī zivsaimniecības uzņēmumi un zivsaimniecības uzņēmumi saimnieciskās darbības uzsākšanas stadijā. Liela daļa aizdevumu pretendentu būs Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam vai rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2014.–2020. gadam līdzfinansēto projektu saņēmēji. Aizdevumu programmas mērķis ir veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā un palielināt finanšu resursu pieejamību tiem, kuri darbojas vai plāno uzsākt darboties lauksaimniecības, lauku attīstības vai zivsaimniecības nozarē.

Aktīvāk izmantot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma priekšrocības

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma priekšrocības lauksaimnieki nepietiekami aktīvi izmanto, jo potenciālie darba ņēmēji nav ieinteresēti strādāt sezonas darbus laukos – tas liek viņiem zaudēt sociālos pabalstus. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome rosinājusi Labklājības ministriju piedāvāt risinājumu, kā sociālos pabalstus var saņemt arī tie cilvēki, kurus lauksaimnieki īslaicīgi nodarbina, aicinot strādniekam, arī saņemot pabalstu, dot iespējas un tiesības legāli būt nodarbinātam kaut uz neilgu laiku piepelnoties.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir URALCHEM Trading, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA, Pindstrup Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. URALCHEM Trading, SIA
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67388100
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 871 557 11.97 35 665 4.09% 44
2. LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Eleja, Lietuvas 16a, Elejas p., Jelgavas n., LV-3023 T. 63025898
Lauksaimniecības pakalpojumi 185 505 -18.92 1 399 0.75% 203
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2017 līdz 30.06.2018
3. Baltic Agro, SIA
Bauskas 58a-13, Rīga, LV-1004 T. 67228851
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 132 418 -5.61 2 699 2.04% 133
4. Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 109, Rīga, LV-1058 T. 25443839
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 73 752 -5.25 582 0.79% 58
5. Pindstrup Latvia, SIA
Rīgas 30, Baloži, Ķekavas n., LV-2112 T. 63291230
Kūdra 69 398 18.77 8 157 11.75% 429
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2016 līdz 30.09.2017
6. Putnu fabrika Ķekava, AS
"AS Putnu fabrika Ķekava", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67874000
Putnkopība 62 057 11.23 -695 -1.12% 840
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2017 līdz 30.06.2018
7. Balticovo, AS
Iecava, Iecavas n., LV-3913 T. 63943834
Putnkopība 52 343 17.39 10 862 20.75% 283
8. Baltic Agro Machinery, SIA
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 67064300
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība 49 291 27.84 1 860 3.77% 98
9. Bohnenkamp, SIA
Stūnīši, "Lapegles", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 60002121
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas 41 536 17.52 3 0.01% 49
10. LIELZELTIŅI, SIA
Janeikas, "Jāņuzāles", Ceraukstes p., Bauskas n., LV-3901 T. 63960770
Putnkopība 37 107 16.35 1 022 2.75% 176
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2017 līdz 30.06.2018

Viedokļi

Autors: Juris Lazdiņš

Sausums skāris praktiski visus lauksaimniecības sektorus

No graudu ražas viedokļa droši vien tik sliktu gadu neatceros. Jāatzīst, ka gads ir reģionāli izteikts, teiksim, Kurzemes reģionā ir katastrofāla situācija. Tur vienkārši ir tukšs gads, jo ražas līmenis, kas šogad tur tiek vākts, ir no labākajā gadījumā divām tonnām ziemāju uz hektāru un tonnu vasarāju. To par ražu nevar uzskatīt, tās ir paliekas no lauksaimnieka ieguldītā darba. Zemgales reģionā arī ir reģionāli lokāla situācija. Ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža lasīt tālāk

Autors: Indulis Jansons

Labajos gados uzkrātās rezerves palīdz

Graudu ražas kritums viennozīmīgi būs, bet, lai tā objektīvi tiešām ar pārliecību spriestu, cik lielā mērā, jāsagaida līdz lielākā daļa ražas būs novākta. Runājot par jau novākto labību Vidzemē un Latgalē, ziemājiem vidēji raža ir par 20% zemāka. Savukārt vasarāju ražas kritums sasniedz pat 30–40%. Atsevišķās vietās, kur lietus ilgstoši nav lijis, arī Vidzemē un Latgalē, raža kritusies par 50% un vēl vairāk. Situācija ir ļoti lokāla. Vietās, kur bija kāds lietus mākonis, raža ir. Savukārt tur lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Saskaņā ar ES kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajiem plāniem Latvija pārtaps par dabas rezervātu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs

Eiropas Komisija (EK) kā vienu no būtiskākajiem jautājumiem izvirza lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta gāzu un slāpekļa ienesi lauksaimniecības zemēs samazinājumu. Tāpat minētie jautājumi tiek izcelti kā būtiski vides kvalitātes uzlabošanai un tiek piedāvāti dažādi risinājumi, tostarp bioloģiskās daudzveidības veicināšana, augu aizsardzības līdzekļu samazināšana, zaļināšana un citi pasākumi, kas uzlabotu vides kvalitāti. Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES). Mūsu lauksaimnieki, neskatoties uz dažādiem ES dokumentiem, saimnieko gudri, rūpējoties par vidi. Zinu, ka gan bioloģiskie, gan konvenciālie lauksaimnieki savā saimniekošanā sabalansē ražošanu ar vidi, par ko liecina dati, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm. Pārējām ES dalībvalstīm būtu vispirms jāsasniedz Latvijas līmenis un tikai tad būtu jārunā par vienādiem nosacījumiem visiem! Latvijai nebūtu akli jāpieņem ES izstrādātās rekomendācijas, bet būtu jāiestājas par solidāriem nosacījumiem, lai veicinātu mūsu lauksaimnieku konkurētspēju kopējā ES tirgū.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Augsti patogēno putnu gripu konstatē savvaļas putniem arī Latvijā

Augsti patogēnā putnu gripa līdz 19.februārim konstatēta vēl 14 savvaļas ūdensputniem - 12 gulbjiem, gārnim un Kanādas zosij, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Saslimušie putni atrasti dažādās Latvijas vietās - Lapmežciemā, Jūrmalā, Ragaciemā, Rīgā - Dārziņos, Vērgalē un Ventspilī.
Līdz šim kopumā laboratoriski izmeklēti 35 savvaļas ūdensputni, no kuriem 20 konstatēta augsti patogēnā putnu gripa.
Savukārt Igaunijā, kopš pirmā konstatētā augsti patogēnās putnu gripas gadījuma savvaļas putniem, slimība konstatēta arī mājputnu novietnē ar 78 mājputniem Viru apkaimē. PVD norādīja, ka Igaunijas dienests veic slimības apkarošanas pasākumus.
Latvijā plānots noteikt papildu biodrošības pasākumus mājputnu novietnēm visā valsts teritorijā, tostarp ierobežojot mājputnu turēšanu ārpus telpām, lai novērstu to tiešu vai netiešu kontaktu ar savvaļas putniem.
PVD aicina mājputnu turētājus jau tagad, pirms ierobežojumu noteikšanas, nelaist mājputnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām, nepieļaujot mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem, īpaši - ūdens putniem (gulbjiem, pīlēm), kā arī atlikušajos ziemas un gaidāmajos pavasara mēnešos atturēties no mājputnu iegādes citās Eiropas valstīs.

Lasīt vairāk

02. Pērn Latvijā ievākta graudu kopraža 3,4 miljonu tonnu apmērā

Pagājušajā gadā Latvijā tika iegūta līdz šim lielākā graudu kopraža - vairāk nekā 3,4 miljoni tonnu, kas ir par 251 000 tonnu jeb 8% vairāk nekā 2019.gadā. Vienlaikus vidējā graudaugu ražība no viena hektāra 2020.gadā sasniedza 2,3 tonnas, kas ir līdz šim augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē. Salīdzinājumā ar 2019.gadu vidējā graudaugu ražība no viena hektāra palielinājās par 6,8%. 2020.gadā ar graudiem tika apsēti 750 000 hektāru zemes, kas ir par astoņiem tūkstošiem hektāru jeb 1% vairāk nekā 2019.gadā.

Lasīt vairāk

03. ES dalībvalstis vienojas par reformām kopējā lauksaimniecības politikā

Šogad sākas jauns Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu plānošanas periods, kurā ES lauksaimniecības politikā no 2023.gada būs paredzēti izmainīti nosacījumi. 2021.gadā ES likumdevējiem ir jāvienojas par to, kāda būs Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2023.gada, kamēr 2021. un 2022.gads būs pārejas periods Kopējā lauksaimniecības politikā. Kopējā Latvijas tiešo maksājumu aploksne 2021.-2027.gadam būs 2,48 miljardi eiro, savukārt finansējums lauku attīstībai 2021.-2027.gadā būs 848 miljoni eiro. Papildus ir piešķirts ES finansējums 85 miljonu eiro apmērā lauku attīstības pasākumiem, lai veicinātu atgūšanos no Covid-19 krīzes. Šogad plānots ar Eiropas Komisiju saskaņot pārejas perioda atbalsta nosacījumus Latvijas Lauku attīstības programmas ietvaros 2021.-2022.gadam, kas ietver arī Eiropas Atveseļošanās plāna finansējumu lauku teritorijām, attiecīgi veicot izmaiņas nacionālajos normatīvos. 2021.gadā tiks izstrādāts un Eiropas Komisijai apstiprināšanai iesniegts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam, tiks uzraudzīta situācijas attīstība lauksaimniecības un pārtikas nozarēs, lai novērtētu Covid-19 izplatības ietekmi un operatīvi varētu reaģēt negatīvas ietekmes gadījumā, kā arī plānots papildus atbalsts cūkkopības un putnkopības nozarēm Covid-19 seku mazināšanai.

Lasīt vairāk

04. Mežacūku populācijā saslimstība ar Āfrikas cūku mēri pērn sarukusi par 12,3%

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori 2020.gadā konstatējuši 377 Āfrikas cūku mēra (ĀCM) saslimšanas gadījumus mežacūku populācijā, kas ir par 12,3% mazāk nekā 2019.gadā. Pagājušajā gadā ĀCM konstatēts 59 novadu 138 pagastos, kamēr 2019.gadā ĀCM tika konstatēts 430 mežacūkām 70 novadu 181 pagastā.
Vienlaikus PVD publiskotā informācija liecina, ka ĀCM pagājušajā gadā skāra 11 595 mājas cūkas trijās saimniecības - divās saimniecībās Skrundas novada Rudbāržu pagastā un vienā saimniecībā Kuldīgas novada Gudenieku pagastā. Pēdējais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām reģistrēts 2020.gada 17.jūlijā. Savukārt 2019.gadā ĀCM skāra 52 mājas cūkas. Slimība tika konstatēta vienā saimniecībā - cūku novietnē Durbes novada Vecpils pagastā, kurā uzliesmojums tika konstatēts 2019.gada 5.jūlijā.

Lasīt vairāk

05. Lauku attīstības programmas pārejas periodā paredzēts atbalsts 518,3 miljonu eiro apmērā

Latvijas Lauku attīstības programmas pārejas periodā, laika posmā no 2021.gada līdz 2022.gadam, lauksaimniekiem paredzēts atbalsts 518,259 miljonu eiro apmērā. Paredzēto Lauku attīstības programmas atbalstu veido Latvijas līdzfinansējums 122,934 miljonu eiro apmērā, savukārt pārējo finansējumu veido Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas pieejamie līdzekļi.
ZM skaidro, ka patlaban, kavējoties lēmumu pieņemšanai par ES Daudzgadu finanšu ietvaru 2021.-2027.gadam un Kopējās lauksaimniecības politikas reformu, kas paredz plānošanas dokumentā apvienot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), ES vēl nav pieņemti tiesību akti, lai nodrošinātu Kopējās Lauksaimniecības politikas jaunā plānošanas perioda uzsākšanu 2021.gadā. Ievērojot izveidojušos situāciju un atbilstoši ES pieņemtajai Pārejas perioda regulai, Kopējā lauksaimniecības politikā 2021. un 2022.gads noteikts par pārejas periodu, kurā dalībvalstīm ir pagarināta Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam īstenošana.

Lasīt vairāk