Ienākt

Lauksaimniecība

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi
Lopkopība, putnkopība Zivsaimniecība, zvejniecība

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijas Zemes fonds strauji uzņem tempu un gūst lauksaimnieku atzinību

Pirms trim gadiem, 2015. gada 1. jūlijā, darbību sākušais Latvijas Zemes fonds (ZF) strauji uzņēmis tempu, un zemes iegādes kreditēšanas programma guvusi Latvijas lauksaimnieku atzinību, papildus stimulējot uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos un pozitīvi ietekmējot sociālekonomisko situāciju laukos. Trīs gadu darbības laikā Zemes fonds kopumā ir izskatījis 1688 pieteikumus un iegādājies, ieskaitot reversās nomas darījumu rezultātā iegūtos īpašumus, 338 nekustamos īpašumus 5853 hektāru

Nozares neveiksmes

Laika apstākļu dēļ graudu raža būs mazāka

Eiropas Komisija sausuma un karstuma dēļ iepriekšējos mēnešos šogad Latvijā prognozē par 9% mazāku kviešu ražu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) prognozēm kviešu raža Latvijā šogad saruks par 9%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus – sausumu un karstumu – 2018. gada aprīlī, maijā un jūnijā, var prognozēt, ka 2018. gadā būtiski samazināsies graudu raža. EK ir prognozējusi, ka Latvijā kviešu raža samazināsies par 9%.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

EK sola atbalstu sausuma skartajām saimniecībām

Eiropas Komisija lēmusi atbalstīt Eiropas lauksaimniekus, kuri šā gada vasarā cīnījās ar nepieredzēti lielā sausuma izraisītajām sekām, paredzot ātrāk izmaksāt tiešmaksājumus un lauku attīstības maksājumu, atkāpes zaļināšanas prasību izpildē un ļaujot Eiropas Savienības valstīm lemt par kompensācijām to lauksaimniekiem. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) jūlija beigās informēja ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu par šīs vasaras sausuma un karstuma radītajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem, lūdzot ES finansiālu atbalstu šo zaudējumu segšanai. Ilgstošais sausums vairākās ES dalībvalstīs negatīvi ietekmē laukaugu, kā arī dzīvnieku barības ražošanu, negatīvi var ietekmēt arī dzīvnieku labturību. Dzīvnieku barības apmēra sarukšana īpaši negatīvi ietekmē lopkopju ienākumus, jo pastāv lopbarības deficīta iespējamība, pieaugs izdevumi.

Jaunajiem un mazajiem lauksaimniekiem un zivsaimniekiem - 13,810 miljoni eiro
Lauku uzņēmējiem un zivsaimniecības uzņēmumiem būs pieejama "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevumu programma, kuras kopējais finansējums ir 13,810 miljoni eiro. Tipiskākie aizdevumu saņēmēji būs jaunie un mazie lauksaimnieki, bioloģiskie lauksaimnieki, mājražotāji un citi mazie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji lauku reģionos, kā arī zivsaimniecības uzņēmumi un zivsaimniecības uzņēmumi saimnieciskās darbības uzsākšanas stadijā. Liela daļa aizdevumu pretendentu būs Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam vai rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2014.–2020. gadam līdzfinansēto projektu saņēmēji. Aizdevumu programmas mērķis ir veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā un palielināt finanšu resursu pieejamību tiem, kuri darbojas vai plāno uzsākt darboties lauksaimniecības, lauku attīstības vai zivsaimniecības nozarē.

Aktīvāk izmantot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma priekšrocības

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma priekšrocības lauksaimnieki nepietiekami aktīvi izmanto, jo potenciālie darba ņēmēji nav ieinteresēti strādāt sezonas darbus laukos – tas liek viņiem zaudēt sociālos pabalstus. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome rosinājusi Labklājības ministriju piedāvāt risinājumu, kā sociālos pabalstus var saņemt arī tie cilvēki, kurus lauksaimnieki īslaicīgi nodarbina, aicinot strādniekam, arī saņemot pabalstu, dot iespējas un tiesības legāli būt nodarbinātam kaut uz neilgu laiku piepelnoties.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir URALCHEM Trading, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA, Pindstrup Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. URALCHEM Trading, SIA
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67388100
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 871 557 11.97 35 665 4.09% 44
2. LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Eleja, Lietuvas 16a, Elejas p., Jelgavas n., LV-3023 T. 63025898
Lauksaimniecības pakalpojumi 185 505 -18.92 1 399 0.75% 203
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2017 līdz 30.06.2018
3. Baltic Agro, SIA
Bauskas 58a-13, Rīga, LV-1004 T. 67228851
Lauksaimniecības pakalpojumi 132 418 -5.61 2 699 2.04% 133
4. Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 87h, Rīga, LV-1004 T. 63407196
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 73 752 -5.25 582 0.79% 58
5. Pindstrup Latvia, SIA
Rīgas 30, Baloži, Ķekavas n., LV-2112 T. 63291230
Kūdra 69 398 18.77 8 157 11.75% 429
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2016 līdz 30.09.2017
6. Putnu fabrika Ķekava, AS
Ķekava, Pliederu 2, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67936568
Putnkopība 62 057 11.23 -695 -1.12% 840
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2017 līdz 30.06.2018
7. Balticovo, AS
Iecava, Iecavas n., LV-3913 T. 63943834
Putnkopība 52 343 17.39 10 862 20.75% 283
8. KONEKESKO LATVIJA, SIA
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 67064300
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība 49 291 27.84 1 860 3.77% 98
9. Bohnenkamp, SIA
Stūnīši, "Lapegles", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 60002121
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas 41 536 17.52 3 0.01% 49
10. LIELZELTIŅI, SIA
Janeikas, "Jāņuzāles", Ceraukstes p., Bauskas n., LV-3901 T. 63960770
Putnkopība 37 107 16.35 1 022 2.75% 176
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2017 līdz 30.06.2018

Viedokļi

Autors: Juris Lazdiņš

Sausums skāris praktiski visus lauksaimniecības sektorus

No graudu ražas viedokļa droši vien tik sliktu gadu neatceros. Jāatzīst, ka gads ir reģionāli izteikts, teiksim, Kurzemes reģionā ir katastrofāla situācija. Tur vienkārši ir tukšs gads, jo ražas līmenis, kas šogad tur tiek vākts, ir no labākajā gadījumā divām tonnām ziemāju uz hektāru un tonnu vasarāju. To par ražu nevar uzskatīt, tās ir paliekas no lauksaimnieka ieguldītā darba. Zemgales reģionā arī ir reģionāli lokāla situācija. Ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža lasīt tālāk

Autors: Indulis Jansons

Labajos gados uzkrātās rezerves palīdz

Graudu ražas kritums viennozīmīgi būs, bet, lai tā objektīvi tiešām ar pārliecību spriestu, cik lielā mērā, jāsagaida līdz lielākā daļa ražas būs novākta. Runājot par jau novākto labību Vidzemē un Latgalē, ziemājiem vidēji raža ir par 20% zemāka. Savukārt vasarāju ražas kritums sasniedz pat 30–40%. Atsevišķās vietās, kur lietus ilgstoši nav lijis, arī Vidzemē un Latgalē, raža kritusies par 50% un vēl vairāk. Situācija ir ļoti lokāla. Vietās, kur bija kāds lietus mākonis, raža ir. Savukārt tur lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Visām agrobiznesa kompānijām ir gaidāms apgrozījuma kritums

Ainars Upmanis, "Baltic Agro" valdes loceklis

Mūsu biznesā gadu nosacīti var sadalīt divās daļās - pavasarī un rudenī. Pavasarī mēs zemniekiem ar pēcapmaksu pārdodam minerālmēslus, sēklas, augu aizsardzības līdzekļus utt. Tā ir gada pirmā puse, kad visi ir lielās cerībās, ka viss būs skaisti, bet tad ir gada otrā puse... Tā šogad zemniekiem ir izvērtusies katastrofāla, bet tiem, kas ar agrobiznesu nav saistīti, tā ir bijusi lieliska un gribētu, lai tāpat būtu arī nākamajos gados. Tad, kad raža ir novākta, zemniekiem ir jāsāk norēķināties ar mums. Esam tuvu tam brīdim, kad varētu sākties problēmas. Nobeidzot - pavasarī pārdošanas apjomi bija atbilstoši plānotajam, bet gada otrajā pusē kompānijas apgrozījumu noteikti ietekmēs tas, ka graudu masa būs mazāka.
Graudu bizness veido lielu daļu no mūsu kompānijas kopējā apgrozījuma, attiecīgi ir liela starpība, vai gada laikā apgrozi 400 vai 200 000 tonnu. Ir skaidrs, ka visām agrobiznesa kompānijām ir gaidāms apgrozījuma kritums, bet pagaidām grūti prognozēt, cik liels tas būs. Mūsu aplēses liecina, ka kopējais ražas samazinājums Latvijā varētu būt miljons tonnu – tie ir apmēram 30%. Protams, situācija nav vienāda visā Latvijā, ir vietas, kur situācija ir labāka, un vietas, kur ražas kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būs pat 50-60%.
Jāsaprot, ka Latvija, Baltija un pat Eiropa globālajā graudu tirgū ir mazi spēlētāji. Tas, kas notiek Eiropā, tikai nedaudz var ietekmēt globālās tendences. Visu nosaka tas, kas notiek ASV, Kanādā, Austrālijā, kur graudu ieguves apjomi ir milzīgi.
Šogad visa Eiropa ir sarežģītā situācijā, jo arī Eiropas lielākajās graudu ražotājvalstīs – Vācijā un Francijā – situācija ir pietiekami slikta. Arī šīs valstis plāno ražas samazinājumu.
Lopbarības tirgū šogad ir izveidojusies zināmā mērā paradoksāla situācija. No vienas puses, šis gads būs smags tāpēc, ka ražas būs mazākas, bet, no otras puses, tie graudi, kas tiek piegādāti savākšanas punktos, ir ļoti labas kvalitātes un lopbarības tikpat kā nemaz nav. Attiecīgi varētu būt problēma nodrošināt apjomus pašpatēriņam, nemaz nerunājot par eksporta kontraktu izpildi. Latvijā ir pietiekami daudz kompāniju, piemēram, "Balticovo", kuriem nepieciešams liels graudu apjoms. Visi šobrīd skatās un cīnās, kur varētu dabūt graudus. Iespējams, nāksies tos arī importēt.
Runājot par cenām, tad, kad visiem jūlijā tapa skaidrs, ka šogad kopējie pasaules graudu krājumi samazināsies, cenas pamatīgi pacēlās – par kādiem 30-40 eiro par tonnu. Ja aug pārtikas graudu cenas, kāpj arī lopbarības graudu cenas. Taču nedomāju, ka lopbarības graudu cenu pieaugums varētu ievērojami iespaidot gala produkta, tā sauktā kombikorma cenas. Nedomāju, ka kāpums varētu aiziet līdz veikalu plauktiem.
Šobrīd ir bažas par eksporta kontraktu izpildi. Domāju, ka daudzām firmām tas šogad radīs lielas problēmas. Graudu bizness ir veidots tā, ka pavasarī tiek nofiksēti iepirkuma apjomi, kuri gada otrajā pusē tiek piegādāti. Daudziem tirgus spēlētājiem šobrīd varētu būt dilemma, ko iesākt, jo ir skaidrs, ka fiziski savākt tādus graudu apjomus, par kādiem ir noslēgti līgumi, neizdosies. Ir jālemj, vai iespējams izpirkties no kontraktiem – ir tāds termins "wash-out" -, maksājot soda naudas, vai arī ir jāmēģina kaut kur šos graudus atrast. Ja kopējā raža ir kritusies par 30%, bet visi ir saslēguši līgumus par tādiem apjomiem kā iepriekšējos divos, trīs gados, loģiski, ka visiem nepietiek. Graudu tirgus šogad būs traks.
Veicot biznesa tendenču analīzi, mēs šajā gadā esam bijuši pietiekami piesardzīgi saistībā ar eksporta līgumiem. Esam tos noslēguši krietni mazākos apjomos nekā pērn un aizpagājušajā gadā, līdz ar to mēs šobrīd neatrodamies tik sliktā pozīcijā saistībā ar eksporta kontraktiem.
Visas kompānijas skatās uz importa iespējām, kas gan Latvijas apstākļiem ir neraksturīgi. Šajā biznesā esmu jau 20 gadus un neatceros vēl kādu brīdi, kad būtu tik ļoti ieinteresēti importa iespējās. Vienmēr esam spējuši sevi nodrošināt un vēl kaut ko arī eksportēt. Importa iespējas šobrīd ir sarežģītas, jo arī Krievijā un Ukrainā šogad nav nekādu rekordražu, līdz ar to kopējais fons nav ļoti pozitīvs, lai varētu ar lielu optimismu skatīties nākotnē. Domāju, ka visi šobrīd cīnās ar daudziem un dažādiem izaicinājumiem.
Graudu bizness veido aptuveni 35% no mūsu apgrozījuma. Mēs tirgojam arī minerālmēslus, sēklas, ķīmiju, šie biznesa novirzieni visi veido miljonus, neviens nav pastarītis. Iepriekšējā gadā mūsu apgrozījums bija 145 miljoni eiro.
Tendences [minerālmēslu tirgū] ir zemniekiem ne visai labvēlīgas, jo cenas aug. Tās sāka augt jau šā gada aprīlī, maijā. Šis gads varētu būt tāds, ka graudu masa ir salīdzinoši maza, cena graudiem ir laba, bet minerālmēslu cenas ir salīdzinoši augstas. Varbūt augsto minerālmēslu cenu zināmā mērā spēj kompensēt labās graudu cenas. Tas zemniekam pašam jārēķina.
Attiecībā uz minerālmēsliem ir tāpat kā graudu tirgū – Latvija nespēj ietekmēt globālās tendences. Ir lielie Eiropas un pasaules spēlētāji, kuri diktē politiku. Piemēram, Eiropā būtisks spēlētājs ir Norvēģijas kompānija "Yara International".

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Baltijas, Čehijas un Polijas lauksaimnieki Briselē aizvadījuši protestu pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem

Latvijas lauksaimnieki kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas zemniekiem oktobra otrajā pusē Briselē pie Eiropas Savienības (ES) Padomes ēkas aizvadījuši protesta akciju pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem ES dalībvalstu starpā.
Protesta akcijas mērķis bija pievērst uzmanību sasāpējušajam tiešmaksājumu jautājumam, ko patlaban Eiropas Parlamentā aktīvi izskata.
Lauksaimnieki arī vērsa uzmanību, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no ES bez vienošanās, kopējais bloka budžets saruks par vairāk nekā 10 miljardiem eiro gadā un līdz ar to var samazināties finansējums arī lauksaimniecībai, kas ir papildus drauds. Lauksaimnieki vēlējās vērst ES amatpersonu uzmanību šīm bažām jau savlaicīgi.

Lasīt vairāk

02. "Zemnieku saeima" un kooperatīvu asociācija vairākām institūcijām lūdz atbalstu saistībā ar vasarā piedzīvoto sausumu

Biedrība "Zemnieku saeima" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) oktobra sākumā nosūtījušas vēstuli Zemkopības ministrijai (ZM), Eiropas Komisijai (EK), Valsts kancelejai, Finanšu ministrijai (FM), Satiksmes ministrijai (SM), Labklājības ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Finanšu nozares asociācijai (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācija) un "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum"), kurā lūdz atbalstu Latvijas lauksaimniekiem saistībā ar šā gada sausumu un pērnā gada lietavām,.
Valdība lūgta izsludināt un Saeima apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstoša sausuma dēļ. Turpretī EK - kompensēt ilgstošā sausuma radītos zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem, kā arī piemērot atvieglojumus zaļināšanas prasību izpildei - vienotā platību maksājuma izmaksai atcelt nosacījumu par ekoloģiski nozīmīgajām platībām un nosacījumu par trim obligātajiem kultūraugiem. EK un ZM nākamajā plānošanas periodā aicinātas piešķirt lielākus līdzekļus meliorācijas un apūdeņošanas sistēmu ierīkošanai.
EK lūgts arī palielināt "de minimis" limitu, bet ZM aicināta pēc iespējas ātrāk virzīt šo procesu. Tāpat ZM lūgts rast finansējumu sākotnējo saistību izpildei paredzēt maksājumus apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi (ADSI), arī 2019. un 2020. gadā. Tāpat ZM aicināta izstrādāt apdrošināšanas mehānismu, kas paredzētu polisi ar kompleksu nozares risku klāstu.
Savukārt FM lūgta atcelt akcīzes nodokli lauksaimniekiem paredzētajai dīzeļdegvielai līdz ES noteiktajam minimumam, bet Latvijas Pašvaldību savienība - aicināt pašvaldības samazināt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par lauksaimniecībā izmantojamo zemi sākot ar 2019. gadu. SM vēstulē lūgts atcelt autoceļu lietošanas nodevu lauksaimniekiem.
Lauksaimnieku sadarbības partnerus "Zemnieku saeima" un LLKA aicina būt saprotošiem par radušos ārkārtas situāciju lauksaimniecības nozarē, bet komercbankas - rast iespējas un maksimāli nākt pretī lauksaimniekiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām ar apgrozāmo līdzekļu piešķiršanu un kredītu pamatsummu atlikšanu.

Lasīt vairāk

03. Noteiktas 2019. gada nozvejas kvotas Baltijas jūrā

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē (LZMP) Luksemburgā oktobra vidū panākta ministru vienošanās par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2019. gadam.
ES ministru padomē par Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2019.gadam apstiprinātā vienošanās paredz, ka mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā samazinātas par 15% jeb par 365 tonnām un nozvejas kvota Latvijai būs 2060 tonnas. Turpretī mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā palielinājušās par 70% jeb par 141,4 tonnām un nozvejas kvota Latvijai būs 343,4 tonnas.
Brētliņu zvejas iespējas par 3% palielinātas, kas Latvijas zvejniekiem 2019.gadā papildu nozīmē 1171 tonnas brētliņu zvejas iespējas - nozvejas kvota Latvijai noteikta 37 460 tonnas.
Reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī būs 7% zvejas iespēju pieaugums, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu ir par 1101 tonnu vairāk - kvota noteikta 16 708 tonnas.
Reņģu nozvejas kvota Baltijas jūrā krājuma pasliktināšanās dēļ samazināta par 26%, kas Latvijas zvejniekiem nozīmē 1636 tonnu samazinājumu. Nozvejas kvota Latvijai noteikta 4723 tonnas, ko galvenokārt izmanto kā piezveju brētliņu zvejā.
Tikmēr lašu zvejas iespējas Baltijas jūrā saglabājas nemainīgas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un nozvejas kvota Latvijai 2019.gadā noteikta 12 012 gabali.
Vairumam Latvijas zvejnieku, pateicoties piešķirtajām zvejas kvotām, nākamgad būs lielākas zvejas iespējas.

Lasīt vairāk

04. Lauksaimnieki sākuši saņemt platību maksājumus avansus

Lauku atbalsta dienests (LAD) oktobra vidū sācis izmaksāt vienotā platību maksājuma un maksājuma par apgabaliem ar dabas vai citiem specifiskiem ierobežojumiem avansus.
Lauksaimnieki saņems 70% no vienotā platību maksājuma un 85% no maksājuma apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, un bioloģiskā maksājuma.
Tikmēr bioloģisko maksājumu avansus LAD sāks izmaksāt no 1.novembra, bet no šā gada 1.decembra dienests sāks izmaksāt vienotā platību maksājuma, bioloģisko maksājumu, zaļināšanas, mazo lauksaimniekus atbalsta shēmas, saistītā atbalsta par slaucamajām govīm un citu atbalstu gala maksājumus.
Provizoriskā vienotā platību maksājuma likme ir 78 eiro par hektāru, zaļināšanas maksājuma - 46 eiro par hektāru.

Lasīt vairāk

05. Apbalvoti konkursa "Sējējs 2018" laureāti

Septembra beigās VEF kultūras pilī, Rīgā pasniegtas Zemkopības ministrijas (ZM) konkursa "Sējējs 2018" balvas, godinot šā gada labākos lauksaimniekus, tostarp arī jaunos zemniekus, pārtikas ražotājus un mazpulkus.
Gada balva nominācijā "Gada lauku saimniecība" piešķirta Saldus novada uzņēmumam "Saldus Druva" un tās saimniecei Maritai Spundiņai. Nominācijā "Gada uzņēmums pārtikas ražošanā" par labāko atzīta Jaunpils novada akciju sabiedrība "Jaunpils pienotava" un tās vadītājs Viesturs Krilovs.
Konkursa nominācijā "Ģimene lauku sētā" šogad laureāta titulu ieguvusi Kandavas novada zemnieku saimniecība "Krikši", kurā saimnieko Santra Celmiņa ar ģimeni. Par veiksmīgāko jauno zemnieci atzīta Bauskas novada zemnieku saimniecības "Jundas" īpašniece Alma Bērziņa, bet laureāta nosaukumu nominācijā "Gada veiksmīgākā kopdarbība" ieguva lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "VAKS" Valmierā un tās vadītājs Indulis Jansons.
Šogad pretendentus vērtēja arī nominācijā "Rītdienas Sējējs - mazpulka dalībnieks", kurā par laureāti kļuva Saldus novada Lutriņu mazpulka dalībniece Agnese Smiļģe. Turpretī par laureāti nominācijas "Zinātne praksei un inovācijas" grupā "Zinātne praksei" atzīta agronome Biruta Jansone ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Zemkopības institūta zinātnieku grupu, kas izstrādāja zinātnisko darbu "Daudzgadīgo zālāju šķirņu pavairošana un izplatība Kanādā, Eiropā un Latvijā". Savukārt šīs nominācijas grupā "Zinātne inovācijai" par laureāti atzīta bioloģe Ina Alsiņa ar LLU Augsnes un augu zinātņu institūta zinātniekiem par izstrādāto darbu "Ilgtspējīgu tehnoloģiju izstrāde pākšaugu audzēšanai un to izmantošana proteīna nodrošināšanai Eiropā pārtikas un lopbarības ražošanai".
Balva "Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā" šogad piešķirta divām pretendentēm - lauksaimniecības zinātņu doktorei, "Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs" vadītājai Venerandai Stramkalei un valsts emeritētai zinātniecei, LLU Dārzkopības institūta vadošajai pētniecei Mārai Skrīvelei, kura nostrādājusi augļkopības zinātnē vairāk nekā 50 gadus.

Lasīt vairāk