Ienākt

Lauksaimniecība

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi
Lopkopība, putnkopība Zivsaimniecība, zvejniecība

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijas Zemes fonds strauji uzņem tempu un gūst lauksaimnieku atzinību

Pirms trim gadiem, 2015. gada 1. jūlijā, darbību sākušais Latvijas Zemes fonds (ZF) strauji uzņēmis tempu, un zemes iegādes kreditēšanas programma guvusi Latvijas lauksaimnieku atzinību, papildus stimulējot uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos un pozitīvi ietekmējot sociālekonomisko situāciju laukos. Trīs gadu darbības laikā Zemes fonds kopumā ir izskatījis 1688 pieteikumus un iegādājies, ieskaitot reversās nomas darījumu rezultātā iegūtos īpašumus, 338 nekustamos īpašumus 5853 hektāru

Nozares neveiksmes

Laika apstākļu dēļ graudu raža būs mazāka

Eiropas Komisija sausuma un karstuma dēļ iepriekšējos mēnešos šogad Latvijā prognozē par 9% mazāku kviešu ražu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) prognozēm kviešu raža Latvijā šogad saruks par 9%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus – sausumu un karstumu – 2018. gada aprīlī, maijā un jūnijā, var prognozēt, ka 2018. gadā būtiski samazināsies graudu raža. EK ir prognozējusi, ka Latvijā kviešu raža samazināsies par 9%.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

EK sola atbalstu sausuma skartajām saimniecībām

Eiropas Komisija lēmusi atbalstīt Eiropas lauksaimniekus, kuri šā gada vasarā cīnījās ar nepieredzēti lielā sausuma izraisītajām sekām, paredzot ātrāk izmaksāt tiešmaksājumus un lauku attīstības maksājumu, atkāpes zaļināšanas prasību izpildē un ļaujot Eiropas Savienības valstīm lemt par kompensācijām to lauksaimniekiem. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) jūlija beigās informēja ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu par šīs vasaras sausuma un karstuma radītajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem, lūdzot ES finansiālu atbalstu šo zaudējumu segšanai. Ilgstošais sausums vairākās ES dalībvalstīs negatīvi ietekmē laukaugu, kā arī dzīvnieku barības ražošanu, negatīvi var ietekmēt arī dzīvnieku labturību. Dzīvnieku barības apmēra sarukšana īpaši negatīvi ietekmē lopkopju ienākumus, jo pastāv lopbarības deficīta iespējamība, pieaugs izdevumi.

Jaunajiem un mazajiem lauksaimniekiem un zivsaimniekiem - 13,810 miljoni eiro
Lauku uzņēmējiem un zivsaimniecības uzņēmumiem būs pieejama "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevumu programma, kuras kopējais finansējums ir 13,810 miljoni eiro. Tipiskākie aizdevumu saņēmēji būs jaunie un mazie lauksaimnieki, bioloģiskie lauksaimnieki, mājražotāji un citi mazie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji lauku reģionos, kā arī zivsaimniecības uzņēmumi un zivsaimniecības uzņēmumi saimnieciskās darbības uzsākšanas stadijā. Liela daļa aizdevumu pretendentu būs Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam vai rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2014.–2020. gadam līdzfinansēto projektu saņēmēji. Aizdevumu programmas mērķis ir veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā un palielināt finanšu resursu pieejamību tiem, kuri darbojas vai plāno uzsākt darboties lauksaimniecības, lauku attīstības vai zivsaimniecības nozarē.

Aktīvāk izmantot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma priekšrocības

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma priekšrocības lauksaimnieki nepietiekami aktīvi izmanto, jo potenciālie darba ņēmēji nav ieinteresēti strādāt sezonas darbus laukos – tas liek viņiem zaudēt sociālos pabalstus. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome rosinājusi Labklājības ministriju piedāvāt risinājumu, kā sociālos pabalstus var saņemt arī tie cilvēki, kurus lauksaimnieki īslaicīgi nodarbina, aicinot strādniekam, arī saņemot pabalstu, dot iespējas un tiesības legāli būt nodarbinātam kaut uz neilgu laiku piepelnoties.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir URALCHEM Trading, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA, Pindstrup Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. URALCHEM Trading, SIA
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67388100
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 871 557 11.97 35 665 4.09% 44
2. LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Eleja, Lietuvas 16a, Elejas p., Jelgavas n., LV-3023 T. 63025898
Lauksaimniecības pakalpojumi 185 505 -18.92 1 399 0.75%
3. Baltic Agro, SIA
Bauskas 58a-13, Rīga, LV-1004 T. 67228851
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 132 418 -5.61 2 699 2.04% 133
4. Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 87h, Rīga, LV-1004 T. 63407196
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 73 752 -5.25 582 0.79% 58
5. Pindstrup Latvia, SIA
Rīgas 30, Baloži, Ķekavas n., LV-2112 T. 63291230
Kūdra 69 398 18.77 8 157 11.75% 429
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2016 līdz 30.09.2017
6. Putnu fabrika Ķekava, AS
Ķekava, Pliederu 2, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67936568
Putnkopība 62 057 11.23 -695 -1.12%
7. Balticovo, AS
Iecava, Iecavas n., LV-3913 T. 63943834
Putnkopība 52 343 17.39 10 862 20.75% 283
8. KONEKESKO LATVIJA, SIA
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 67064300
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība 49 291 27.84 1 860 3.77% 98
9. Bohnenkamp, SIA
Stūnīši, "Lapegles", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 60002121
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas 41 536 17.52 3 0.01% 49
10. LIELZELTIŅI, SIA
Janeikas, "Jāņuzāles", Ceraukstes p., Bauskas n., LV-3901 T. 63960770
Putnkopība 37 107 16.35 1 022 2.75%

Viedokļi

Autors: Juris Lazdiņš

Sausums skāris praktiski visus lauksaimniecības sektorus

No graudu ražas viedokļa droši vien tik sliktu gadu neatceros. Jāatzīst, ka gads ir reģionāli izteikts, teiksim, Kurzemes reģionā ir katastrofāla situācija. Tur vienkārši ir tukšs gads, jo ražas līmenis, kas šogad tur tiek vākts, ir no labākajā gadījumā divām tonnām ziemāju uz hektāru un tonnu vasarāju. To par ražu nevar uzskatīt, tās ir paliekas no lauksaimnieka ieguldītā darba. Zemgales reģionā arī ir reģionāli lokāla situācija. Ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža lasīt tālāk

Autors: Indulis Jansons

Labajos gados uzkrātās rezerves palīdz

Graudu ražas kritums viennozīmīgi būs, bet, lai tā objektīvi tiešām ar pārliecību spriestu, cik lielā mērā, jāsagaida līdz lielākā daļa ražas būs novākta. Runājot par jau novākto labību Vidzemē un Latgalē, ziemājiem vidēji raža ir par 20% zemāka. Savukārt vasarāju ražas kritums sasniedz pat 30–40%. Atsevišķās vietās, kur lietus ilgstoši nav lijis, arī Vidzemē un Latgalē, raža kritusies par 50% un vēl vairāk. Situācija ir ļoti lokāla. Vietās, kur bija kāds lietus mākonis, raža ir. Savukārt tur lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Tik slikts gads nav bijis

Juris Lazdiņš, Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs

No graudu ražas viedokļa droši vien tik sliktu gadu neatceros. Jāatzīst, ka gads ir reģionāli izteikts, teiksim, Kurzemes reģionā ir katastrofāla situācija. Tur vienkārši ir tukšs gads, jo ražas līmenis, kas šogad tur tiek vākts, ir no labākajā gadījumā divām tonnām ziemāju uz hektāru un tonnu vasarāju. To par ražu nevar uzskatīt, tās ir paliekas no lauksaimnieka ieguldītā darba. Zemgales reģionā arī ir reģionāli lokāla situācija. Ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža ir par 50% zemāka. Vidzemē un Latgalē tāpat raža ir par 20-30% zemāka nekā normālā ražas gadā.

Mums ir arī pamatoti iemesli, kāpēc šogad ir tāda neraža - pērnā gada plūdi un šā gada sausums. Protams, ziemāju kultūrām kvalitāte šogad bija sliktāka mitruma trūkuma rezultātā, sausuma dēļ. Arī kvalitāte reģionāli atšķiras. Tur, kur bija lietus, proteīna līmenis ir augstāks, bet tur, kur nebija lietus, zems. Vasarāju kultūrām, vasaras kviešiem ir izteikti augsts proteīna līmenis, kas arī ir neraksturīgi Latvijai, un sasniedz jau tādu proteīna daudzumu, kas ir raksturīgs tikai cietajiem kviešiem. Tas nozīmē, ka bijis ļoti daudz saules enerģijas, un nepietiekams mitrums. Līdz ar to es domāju, ka kopējā graudu raža varētu būt par apmēram 40% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Taču tas katrā ziņā neietekmēs patērētājus – miltu un maizes cena šo apstākļu dēļ īpaši nemainīsies.

Turpinās ražas novākšana. Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē vairāk vai mazāk ir novākta raža. Latgalei šis process vēl tikai ir priekšā. Protams, ka tur ir pavisam cita sējumu struktūra - 80-90% no kopējās platības pērnā gada plūdu dēļ ir vasarāji. Līdz ar to arī tur lielākās daļas ražas novākšana vēl ir priekšā.

Svarīgākais graudkopjiem šobrīd ir sakārtot savas attiecības ar kreditoriem, jo būs saimniecības, kas nevarēs norēķināties par izejvielām. Tomēr ir jāraugās uz priekšu, jo lauksaimniecība ir ilgtermiņa bizness un, no otras puses, mums daba ir atvēlējusi ļoti agru ražas novākšanas laiku un līdz ar to mēs varam izveidot ļoti optimālus nākošā gada sējumus. Ziemas rapsis pamatā ir apsēts gan Kurzemē, gan Zemgalē, kur raža ir novākta. Līdz ar to mēs varam veidot ļoti augstu potenciālu nākamā gada ražai, protams, ar nosacījumu, ja laika apstākļi būs labvēlīgāki nekā šajā gadā. Nav dzirdēts, ka šā gada laika apstākļu dēļ kāds pieņemtu radikālu lēmumu graudkopības sektorā vairāk nestrādāt. Tomēr gads katrā ziņā būs sarežģīts un gana daudz pūļu būs jāiegulda, lai pārstrukturētu savas naudas plūsmas, lai varētu sēt ziemājus un pietiktu finanšu resursu līdz nākamā gada ražai.

Kādu gan negatīvismu mēs varam izrādīt attiecībā pret laika apstākļiem, kas mūs ir ietekmējuši? Taču tik sliktu gadu neatminos šajā gadsimtā piedzīvojis. Sausums skāris praktiski visus lauksaimniecības sektorus – graudkopību, dārzeņkopību, lopkopību. Visos šajos sektoros ir grūtības un sarežģītas situācijas.

Arī zāles lopbarībā saimniecības vāc tikai pusi no plānotā apmēra. Neviens nebija gatavs šādai situācijai un katrs mēģina savā veidā to risināt un kompensēt. Kvalitatīvu lopbarību būs grūtības sagādāt, līdz ar to, domāju, ka liellopu ēdināšanas programmās parādīsies ne tik kvalitatīva lopbarība. Katrā gadījumā ir jāsagaida gada beigas, jo vēl viens zāles pļāvums noteikti ir paredzēts, varbūt pusotrs - kā kurā vietā atkarībā no tā, kā nokrišņu frontes un līnijas šķērsos Latviju. Tā kā galīgo “bilanci” varēsim skatīt oktobrī.

Praktiski arī visā dārzeņkopības sektorā ir ražas zudumi. Augļi un ogas, protams, ir cietuši no sausuma un tur arī ražas apmērs vietām ir vien 20% no plānotā, jo augļi nokalst, ogas nobirst un ražu novākt nevar. Attiecībā uz dārzeņiem laika apstākļu dēļ mehanizēta ražas novākšana būs apgrūtināta un lielākoties būs jāpiesaista roku darbs. Attiecībā uz kartupeļiem, kas ir Latvijā audzēta pamatkultūra, protams, ka brieduma periodā, kad mitrums bija nepieciešams, tā trūka. Līdz ar to gaidāmais lietus, kas varētu skart kartupeļus ,atšķirībā no šķirnes var nāk par labu. Tajā pašā laikā tas varētu būt arī negatīvs, jo pārmērīgs mitrums varētu veicināt kartupeļu puves un kartupeļu bumbuļu sprāgšanu.

Protams, ja nākamajā gadā būs pieejami kaut kādi finansiāli risinājumi, tad tie vērtējami tikai un vienīgi pozitīvi. Ne tikai atbalstā no Eiropas Komisijas, bet arī nacionālā līmenī ir vairāki atbalsta instrumenti, ar kuriem var uzlabot un veicināt lauksaimnieku naudas plūsmas. Visus lauksaimniekus skar nekustamā īpašuma nodoklis un tā atlaide nākamajā gadā tieši un skaidri pozitīvi skartu visus lauksaimniekus. Varbūt varam kādas pozīcijas skatīties nodokļu politikā. Patlaban Skandināvi, Ziemeļeiropa nacionālā līmenī šo jautājumu risina. Ir bagātākas Eiropas Savienības dalībvalstis, kas tiešā veidā savus lauksaimniekus atbalsta ar finanšu resursiem. Ir arī dalībvalstis, kas ar nodokļu politiku atbalsta savus lauksaimniekus. Mēs šos piemērus noteikti apkoposim un kādā brīdī nāksim klajā Zemkopības ministrijā un valdībā ar saviem priekšlikumiem, kādā veidā būtu iespējams uzlabot naudas plūsmu Latvijas lauku saimniecībām nākošajā gadā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Laika apstākļu dēļ graudu raža būs mazāka

Eiropas Komisija sausuma un karstuma dēļ iepriekšējos mēnešos šogad Latvijā prognozē par 9% mazāku kviešu ražu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) prognozēm kviešu raža Latvijā šogad saruks par 9% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus - sausumu un karstumu - 2018.gada aprīlī, maijā un jūnijā, var prognozēt, ka 2018.gadā būtiski samazināsies graudu raža. EK ir prognozējusi, ka Latvijā kviešu raža samazināsies par 9%.

Lasīt vairāk

02. Āfrikas cūku mēris turpina izplatīties

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) augusta vidū konstatēts Saldus novada Zaņas pagasta "Zemgaļos", kur slimība uzliesmojusi saimniecībā ar četrām mājas cūkām, un tas ir Latvijā šogad jau desmitais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām.

Augusta pirmajā nedēļā Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA "Druvas Unguri" cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku. Neskaitot "Druvas Ungurus", visi iepriekšējie ĀCM gadījumi konstatēti nelielās piemājas saimniecībās.

ĀCM Latvijā turpina izplatīties arī meža cūku populācijā.

Lasīt vairāk

03. Latvijas Zemes fonds strauji uzņem tempu un gūst lauksaimnieku atzinību

Pirms trim gadiem, 2015. gada 1. jūlijā, darbību sākušais Latvijas Zemes fonds (ZF), strauji uzņēmis tempu un zemes iegādes kreditēšanas programma guvusi Latvijas lauksaimnieku atzinību, papildus stimulējot uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos un pozitīvi ietekmējot sociālekonomisko situāciju laukos.

Trīs gadu darbības laikā Zemes fonds kopumā ir izskatījis 1688 pieteikumus un iegādājies, ieskaitot reversās nomas darījumu rezultātā iegūtos īpašumus, 338 nekustamos īpašumus 5853 hektāru platībā par kopējo summu 16,03 miljoni eiro, iznomājis 332 īpašumus 5768 hektāru platībā, bet lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezis 224 hektārus zemes.

Lasīt vairāk

04. EK sola atbalstu sausuma skartajām saimniecībām

Eiropas Komisija lēmusi atbalstīt Eiropas lauksaimniekus, kuri šā gada vasarā cīnās ar nepieredzēti lielā sausuma izraisītajām sekām, paredzot ātrāk izmaksāt tiešmaksājumus un lauku attīstības maksājumu, atkāpes zaļināšanas prasību izpildē un ļaujot Eiropas Savienības valstīm lemt par kompensācijām to lauksaimniekiem.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) jūlija beigās informēja ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu par šīs vasaras sausuma un karstuma radītajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem, lūdzot ES finansiālu atbalstu šo zaudējumu segšanai.

Ilgstošais sausums vairākās ES dalībvalstīs negatīvi ietekmē laukaugu, kā arī dzīvnieku barības ražošanu, negatīvi var ietekmēt arī dzīvnieku labturību. Dzīvnieku barības apmēra sarukšana īpaši negatīvi ietekmē lopkopju ienākumus, jo pastāv lopbarības deficīta iespējamība, pieaugs izdevumi.

Lasīt vairāk

05. Jaunajiem un mazajiem lauksaimniekiem un zivsaimniekiem būs pieejams 13,810 miljonu eiro finansējums

Lauku uzņēmējiem un zivsaimniecības uzņēmumiem būs pieejama "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevumu programma, kuras kopējais finansējums ir 13,810 miljoni eiro.

Tipiskākie aizdevumu saņēmēji būs jaunie un mazie lauksaimnieki, bioloģiskie lauksaimnieki, mājražotāji un citi mazie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji lauku reģionos, kā arī zivsaimniecības uzņēmumi un zivsaimniecības uzņēmumi saimnieciskās darbības uzsākšanas stadijā. Liela daļa aizdevumu pretendentu būs Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam vai rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2014.-2020.gadam līdzfinansēto projektu saņēmēji.

Aizdevumu programmas mērķis ir veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā un palielināt finanšu resursu pieejamību tiem, kuri darbojas vai plāno uzsākt darboties lauksaimniecības, lauku attīstības vai zivsaimniecības nozarē.

Lasīt vairāk