Ienākt

Lauksaimniecība

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi
Lopkopība, putnkopība Zivsaimniecība, zvejniecība

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijas Zemes fonds strauji uzņem tempu un gūst lauksaimnieku atzinību

Pirms trim gadiem, 2015. gada 1. jūlijā, darbību sākušais Latvijas Zemes fonds (ZF) strauji uzņēmis tempu, un zemes iegādes kreditēšanas programma guvusi Latvijas lauksaimnieku atzinību, papildus stimulējot uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos un pozitīvi ietekmējot sociālekonomisko situāciju laukos. Trīs gadu darbības laikā Zemes fonds kopumā ir izskatījis 1688 pieteikumus un iegādājies, ieskaitot reversās nomas darījumu rezultātā iegūtos īpašumus, 338 nekustamos īpašumus 5853 hektāru

Nozares neveiksmes

Laika apstākļu dēļ graudu raža būs mazāka

Eiropas Komisija sausuma un karstuma dēļ iepriekšējos mēnešos šogad Latvijā prognozē par 9% mazāku kviešu ražu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) prognozēm kviešu raža Latvijā šogad saruks par 9%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus – sausumu un karstumu – 2018. gada aprīlī, maijā un jūnijā, var prognozēt, ka 2018. gadā būtiski samazināsies graudu raža. EK ir prognozējusi, ka Latvijā kviešu raža samazināsies par 9%.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

EK sola atbalstu sausuma skartajām saimniecībām

Eiropas Komisija lēmusi atbalstīt Eiropas lauksaimniekus, kuri šā gada vasarā cīnījās ar nepieredzēti lielā sausuma izraisītajām sekām, paredzot ātrāk izmaksāt tiešmaksājumus un lauku attīstības maksājumu, atkāpes zaļināšanas prasību izpildē un ļaujot Eiropas Savienības valstīm lemt par kompensācijām to lauksaimniekiem. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) jūlija beigās informēja ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu par šīs vasaras sausuma un karstuma radītajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem, lūdzot ES finansiālu atbalstu šo zaudējumu segšanai. Ilgstošais sausums vairākās ES dalībvalstīs negatīvi ietekmē laukaugu, kā arī dzīvnieku barības ražošanu, negatīvi var ietekmēt arī dzīvnieku labturību. Dzīvnieku barības apmēra sarukšana īpaši negatīvi ietekmē lopkopju ienākumus, jo pastāv lopbarības deficīta iespējamība, pieaugs izdevumi.

Jaunajiem un mazajiem lauksaimniekiem un zivsaimniekiem - 13,810 miljoni eiro
Lauku uzņēmējiem un zivsaimniecības uzņēmumiem būs pieejama "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevumu programma, kuras kopējais finansējums ir 13,810 miljoni eiro. Tipiskākie aizdevumu saņēmēji būs jaunie un mazie lauksaimnieki, bioloģiskie lauksaimnieki, mājražotāji un citi mazie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji lauku reģionos, kā arī zivsaimniecības uzņēmumi un zivsaimniecības uzņēmumi saimnieciskās darbības uzsākšanas stadijā. Liela daļa aizdevumu pretendentu būs Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam vai rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2014.–2020. gadam līdzfinansēto projektu saņēmēji. Aizdevumu programmas mērķis ir veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā un palielināt finanšu resursu pieejamību tiem, kuri darbojas vai plāno uzsākt darboties lauksaimniecības, lauku attīstības vai zivsaimniecības nozarē.

Aktīvāk izmantot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma priekšrocības

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma priekšrocības lauksaimnieki nepietiekami aktīvi izmanto, jo potenciālie darba ņēmēji nav ieinteresēti strādāt sezonas darbus laukos – tas liek viņiem zaudēt sociālos pabalstus. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome rosinājusi Labklājības ministriju piedāvāt risinājumu, kā sociālos pabalstus var saņemt arī tie cilvēki, kurus lauksaimnieki īslaicīgi nodarbina, aicinot strādniekam, arī saņemot pabalstu, dot iespējas un tiesības legāli būt nodarbinātam kaut uz neilgu laiku piepelnoties.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir URALCHEM Trading, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA, Pindstrup Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. URALCHEM Trading, SIA
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67388100
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 871 557 11.97 35 665 4.09% 44
2. LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Eleja, Lietuvas 16a, Elejas p., Jelgavas n., LV-3023 T. 63025898
Lauksaimniecības pakalpojumi 185 505 -18.92 1 399 0.75% 203
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2017 līdz 30.06.2018
3. Baltic Agro, SIA
Bauskas 58a-13, Rīga, LV-1004 T. 67228851
Lauksaimniecības pakalpojumi 132 418 -5.61 2 699 2.04% 133
4. Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 87h, Rīga, LV-1004 T. 63407196
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 73 752 -5.25 582 0.79% 58
5. Pindstrup Latvia, SIA
Rīgas 30, Baloži, Ķekavas n., LV-2112 T. 63291230
Kūdra 69 398 18.77 8 157 11.75% 429
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2016 līdz 30.09.2017
6. Putnu fabrika Ķekava, AS
"AS Putnu fabrika Ķekava", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67874000
Putnkopība 62 057 11.23 -695 -1.12% 840
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2017 līdz 30.06.2018
7. Balticovo, AS
Iecava, Iecavas n., LV-3913 T. 63943834
Putnkopība 52 343 17.39 10 862 20.75% 283
8. KONEKESKO LATVIJA, SIA
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 67064300
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība 49 291 27.84 1 860 3.77% 98
9. Bohnenkamp, SIA
Stūnīši, "Lapegles", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 60002121
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas 41 536 17.52 3 0.01% 49
10. LIELZELTIŅI, SIA
Janeikas, "Jāņuzāles", Ceraukstes p., Bauskas n., LV-3901 T. 63960770
Putnkopība 37 107 16.35 1 022 2.75% 176
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2017 līdz 30.06.2018

Viedokļi

Autors: Juris Lazdiņš

Sausums skāris praktiski visus lauksaimniecības sektorus

No graudu ražas viedokļa droši vien tik sliktu gadu neatceros. Jāatzīst, ka gads ir reģionāli izteikts, teiksim, Kurzemes reģionā ir katastrofāla situācija. Tur vienkārši ir tukšs gads, jo ražas līmenis, kas šogad tur tiek vākts, ir no labākajā gadījumā divām tonnām ziemāju uz hektāru un tonnu vasarāju. To par ražu nevar uzskatīt, tās ir paliekas no lauksaimnieka ieguldītā darba. Zemgales reģionā arī ir reģionāli lokāla situācija. Ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža lasīt tālāk

Autors: Indulis Jansons

Labajos gados uzkrātās rezerves palīdz

Graudu ražas kritums viennozīmīgi būs, bet, lai tā objektīvi tiešām ar pārliecību spriestu, cik lielā mērā, jāsagaida līdz lielākā daļa ražas būs novākta. Runājot par jau novākto labību Vidzemē un Latgalē, ziemājiem vidēji raža ir par 20% zemāka. Savukārt vasarāju ražas kritums sasniedz pat 30–40%. Atsevišķās vietās, kur lietus ilgstoši nav lijis, arī Vidzemē un Latgalē, raža kritusies par 50% un vēl vairāk. Situācija ir ļoti lokāla. Vietās, kur bija kāds lietus mākonis, raža ir. Savukārt tur lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Mērķis paliek nemainīgs - kooperācijas veicināšana Latvijā

Indulis Jansons, LLKA valdes priekšsēdētājs

Lai arī 2018.gads īpaši meteoroloģisku iemeslu dēļ nebija viegls, lauksaimniekiem un mežsaimniekiem kopējais apgrozījums ir audzis. Prieks, ka kooperācija turpina attīstīties un veidoties arī jaunās nozarēs, kur līdz šim kooperācija nebija attīstījusies – olu ražošanas nozarē un mājražošanā.
Gada nogalē tika uzsākts Latvijā pirmais kooperatīvu apvienošanās process. Lēmumu par kooperatīva "Kuziks" apvienošanos ar LPKS "Latraps" decembrī pieņēma LPKS "Latraps" kopsapulcē. Arī vairāki piena kooperatīvi pērn turpināja aktīvu darbu pie otrā līmeņa kooperatīva izveidošanas.
2018.gadā ir pabeigts darbs pie jauna Kooperatīvo sabiedrību likuma izstrādes un tas ir apstiprināts Saeimā. LLKA bija iniciators šī likuma tapšanai un divus gadus aktīvi piedalījās jaunā likuma izstrādes procesā. Likums stājes spēkā 2019.gada 1.janvārī, kas nozīmē, ka turpināsies darbs pie prakstiskas likumā minēto nosacījumu ieviešanas.
Jau otro gadu dabas apstākļi Latvijā nebija draudzīgi lauksaimniekiem un 2018.gadā kooperatīvi saskārās ar izaicinājumu - tikt galā ar 2018.gada sausuma radītajām sekām. Vēlreiz varējām pārliecināties par kooperācijas spēku - kooperatīvi spēja palīdzēt saviem biedriem sausuma radīto finansiālo grūtību risināšanā.
Arī 2019.gadā LLKA mērķis paliek nemainīgs - kooperācijas veicināšana Latvijā un kooperatīvu stiprināšana! Turpināsies darbs, lai stiprinātu mājražotāju kooperāciju, veicinātu kooperāciju gaļas nozarē, turpinātu darbs, lai nozaru kooperatīvi savstarpēji sadarbotos vai apvienotos, tādējādi izaugot par spēcīgiem tirgus dalībniekiem. Tāpat aktīvi jāstrādā pie nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda Kopējās lauksaimniecības politikas.
Kā liecina provizoriskie dati, strauja kooperācijas attīstība notiek meža nozarē - meža nozares kooperatīvo sabiedrību apgrozījums 2018.gadā salīdzinot ar 2017.gadu ir dubultojies. Ja trīs atbilstīgo meža nozares kooperatīvu – "Mežsaimnieks", "L.V.Mežs" un "Mūsu mežs" – apgrozījums 2017.gadā sastādīja 3,84 miljoniem eiro, tad 2018.gadā tas veidojis aptuveni 8,30 miljonus eiro. Arī kopējais biedru skaits pieaudzis, sasniedzot gandrīz 600 biedrus (2017.gadā – 362). Tāpat turpina palielināties arī lauksaimniecības kooperatīvu apgrozījums, kas, piemēram, kooperatīvam "Latraps" no 185,50 miljoniem eiro pieaudzis līdz 222,65 miljoniem eiro.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Lauksaimniecībā jaunā valdība apsver izvērtēt iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, olām un piena produktiem

Kā viena no jaunās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības prioritātēm lauksaimniecības jomā minēta iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) svaigai gaļai, olām un piena produktiem izvērtēšana.
Starp prioritātēm lauksaimniecības jomā ir arī iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu īstenošana, lai aizstāvētu Latvijas ražotājus, kā arī pilnveidot normatīvo regulējumu, ieviešot zaļā publiskā iepirkuma principu valsts un pašvaldības iestāžu iepirkumos, veicinot Latvijā ražotas produkcijas konkurētspēju. Tāpat iecerēts nodrošināt bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas efektivitāti un apmēru, īstenojot Zaļo publisko iepirkumu (ZPI), palielinot bioloģiskās pārtikas pieejamību skolās un bērnudārzos.
Tāpat kā būtisks lauksaimniecībā minēts izstrādāt jaunu un pilnveidot esošo normatīvo regulējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru produkcijas izmantošanai farmācijā, būvniecībā, enerģētikā un citās nozarēs, attīstot bioekonomiku un nodrošinot augstāku pievienoto vērtību pieejamajiem resursiem.
Sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām iecerēts izstrādāt priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikai pēc 2020.gada, lai veicinātu pāreju uz taisnīgu atbalsta maksājumu sistēmu, novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu lauksaimniekiem, kā arī kāpinot Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ES, nodrošinot, ka finansējums lauksaimniecībai ES nākamajā daudzgadu budžetā 2021.-2027.gadam nav mazāks nekā šajā plānošanas periodā.

Lasīt vairāk

02. Patlaban nav indikāciju, ka pavasarī putnu gripas dēļ mājputnus uz noteiktu laiku Latvijā varētu likt turēt iekštelpās

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Māra Užule-Spriņģe teica, ka patlaban nav indikācijas, ka Latvijā šopavasar uz noteiktu laiku varētu noteikt mājputnus turēt iekštelpās; kā arī Eiropas valstu epidemioloģiskā situācija putnu gripas uzraudzībā neliecina par slimības tuvošanos.
Vienlaikus Užule-Spriņģe atgādināja, ka putnu gripa ir sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, kas skar gan mājputnus, gan savvaļā mītošos putnus.
Slimība nepadodas ārstēšanai un vienīgais veids, kā no tās pasargāt mājputnu ganāmpulku, ir strikti ievērot biodrošības pasākumus mājputnu novietnē.

Lasīt vairāk

03. Piecu gadu laikā 2,2 reizes audzis sezonas laukstrādnieku reģistrācijas moduli izmantojušo saimniecību skaits

Lauku atbalsta dienestā (LAD) atgādina, ka pērnā gada 30.novembrī noslēdzās piektais gads, kad veiksmīgi tiek izmantots sezonas laukstrādnieku reģistrācijas modulis. Piecu gadu laikā pieaudzis saimniecību skaits, kuras izmanto sezonas laukstrādnieku moduli. Ja 2014.gadā iespēju izmantot LAD moduli sezonas laukstrādnieku reģistrēšanai izmantoja 86 saimniecības, tad šogad šo saimniecību skaits sasniedzis jau 186 saimniecības.
LAD norāda, ka lielākais sezonas laukstrādnieku programmas dalībnieku skaits šajā gadā ir reģistrēts Zemgales, Ziemeļvidzemes un Ziemeļkurzemes reģionos. Turpretī nodarbināto skaits programmas īstenošanas laikā piecu gadu laikā audzis no 1804 līdz 2516.
Arī vidējā darba samaksa vienam nodarbinātajam sezonā ir pieaugusi no 143 eiro 2014.gadā līdz 444 eiro šogad. 2015.gada sezonā vidējā darba samaksa vienam nodarbinātajam bija 204 eiro, 2016.gadā - 259 eiro, bet 2017.gadā - 334 eiro.

Lasīt vairāk

04. Lauku atbalsta dienests klientiem kopumā atbalstos izmaksājis vairāk nekā 602 miljonus eiro

Lauku atbalsta dienests (LAD) 2018.gadā klientiem kopumā atbalstos izmaksājis vairāk nekā 602 miljonus eiro, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad kopumā izmaksāti 592 miljoni eiro.
LAD publiskotā informācija liecina, ka vislielāko atbalsta apmēru - 367 miljonus eiro - Latvijas lauksaimnieki ir saņēmuši platību maksājumos. Savukārt investīciju pasākumos pērn tika izmaksāti 193 miljoni eiro salīdzinājumā ar izmaksātajiem 184 miljoniem eiro gadu iepriekš. Atlikušo summu - 42 miljonus eiro - LAD pērn klientiem izmaksāja citu atbalsta maksājumu veidā.
Platību maksājumu avansus pērn oktobrī saņēma rekordliels lauksaimnieku skaits. Tas izdevās pateicoties tam, ka lauksaimnieku platību maksājumiem pieteicās elektroniski.
Lauksaimnieki pērn aktīvi pretendējuši uz atbalstu investīcijām, kam 2018.gadā tika izsludinātas 102 projektu pieņemšanas kārtas. Pērn uzsākti arī 1587 modernizācijas projekti lauku saimniecībās. Aktīvi saimniekojuši mežsaimnieki - meži sakopti 17 400 hektāru platībā. Aktīvi turpinājās arī pašvaldību lauku ceļu uzlabošana - gadā uzlaboti 272 km ceļu. Lai preventīvi sargātu mežus no ugunsgrēkiem un citiem mežu apdraudējumiem, uzbūvēti 28 ugunsnovērošanas torņi.

Lasīt vairāk

05. Baltijas valstu lauksaimnieki protestā Briselē pastāvējuši par godīgiem tiešmaksājumiem

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimnieki pagājušā gada 13.decembrī Briselē piedalījās protesta akcijās, pastāvot par godīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem.
Kopumā notika divas protesta akcijas – pirmajā no tām piedalījās 160 dalībnieku no Lietuvas, 35 - no Latvijas un 10 - no Igaunijas. Savukārt otrajā protesta akcijā Baltijas valstu lauksaimniekiem pievienojās arī zemnieki no Čehijas, Polijas un Slovākijas, kuri arīdzan pastāvēja par godīgiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Protestu dalībnieki pieprasīja, lai tiešie maksājumi, kurus šo valstu lauksaimnieki saņems ES daudzgadu budžeta plānošanas periodā no 2021. līdz 2020.gadam, būtu vismaz vienādi ar vidējo ES tiešo maksājumu apmēru un, lai kopējā atbalsta summa lauksaimniekiem no lauku attīstības programmas, paliktu vismaz 2014.-2020.gada līmenī, kā arī nāca klajā ar vairākām citām prasībām.

Lasīt vairāk