Ienākt

Autors: Raina Dūrēja-Dombrovska (Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore) Avots: LBGP

Ķīmijas un farmācijas uzņēmumus sagaida globalizācijas un digitalizācijas radīti izaicinājumi

Ķīmija un farmācija ir vienas no vadošajām apstrādes rūpniecības un eksportorientētajām nozarēm Latvijā, un arī pērn tās sniedza nozīmīgu ieguldījumu mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Lielie un vidējie uzņēmumi palielināja apgrozījumu, bet mazākie turpināja pakāpenisku un sekmīgu izaugsmi. Prognozēts, ka arī šajā gadā lielākajai daļai industrijas uzņēmumu būs apgrozījuma pieaugums. Šogad galvenie izaicinājumi pasaules līmenī un vietējā tirgū ir saistāmi ar digitalizāciju un arvien lielāku moderno tehnoloģiju ietekmi uz uzņēmējdarbību, kā arī konkurētspējas palielināšanu. Viena no iespējām, kā nodrošināt uzņēmuma izaugsmi, ir piedāvāt patērētājiem unikālus produktus. Tie ražotāji, kuri spēs pielāgoties jaunajām tehnoloģijām un digitālajām tendencēm, iegūs jaunus distribūcijas kanālus un iespēju sasniegt lielāku auditoriju. Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropas Savienībā (ES), farmācijai liels izaicinājums ir cīņa pret zāļu viltojumiem. Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, 2019. gada februārī spēkā stāsies jaunas ES Viltoto zāļu direktīvas prasības, kuru mērķis ir aizsargāt pacientus no viltotu zāļu iekļūšanas legālā piegādes ķēdē. Zāļu verifikācijas sistēmas ieviešana jau šogad daudziem farmācijas nozares ražotājiem radīs ievērojamus izdevumus. Līdzīgi kā daudzās citās jomās, arī ķīmijas un farmācijas nozarē kā kavēklis minams darbinieku trūkums. Tā ir nopietna problēma, jo var kavēt uzņēmumu attīstību ilgtermiņā, tādēļ nozare jau tagad strādā pie tā, lai motivētu jauniešus apgūt eksaktās zinātnes un izvēlēties karjeru ar ķīmiju un farmāciju saistītās nozarēs. Ķīmiskā ražošana mūsu valstī ir ceturtā lielākā nozare, kurā pērn bija nodarbināti aptuveni 4600 strādājošo. Ievērojamu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībai sniedza arī farmācija. Plānots, ka Latvijas zāļu ražotāju kopējais saražotās produkcijas apjoms 2017. gadā pārsniegs 2016. gada rādītāju – 157,39 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pagājušajā gadā uzņēmumi spējuši veiksmīgi pielāgoties pārmaiņām, radīt jaunus produktus, kā arī paplašināt savu eksportspēju esošajās valstīs vai novirzīties uz jauniem tirgiem. Indikatīvais aizvadītā gada ražošanas pieaugums LAĶĪFA uzņēmumiem ir robežās no 4% līdz pat 20%. Tāpat LAĶĪFA biedriem pērn bijuši dažādi nozīmīgi sasniegumi, piemēram, jaunu produktu ražošanas sākšana, kā arī stabilu tirgus pozīciju noturēšana. Lielākā daļa ķīmijas un farmācijas industrijas uzņēmumu šogad plāno apgrozījuma kāpumu. Lai sasniegtu mērķus, tiek investēts gan ražotņu un noliktavu ēku modernizēšanā, gan jaunu iekārtu iegādē, gan pētījumos un inovatīvu produktu izstrādē. Jānorāda, ka viena ķīmijas un farmācijas uzņēmuma ieguldījumi attīstībā svārstās no 20 tūkstošiem eiro līdz pat vairākiem miljoniem eiro, ja tiek plānots iegādāties jaunu ražošanas iekārtu vai iecerēta ražotnes rekonstrukcija. Ķīmija un farmācija jau tradicionāli ir tās tautsaimniecības nozares, kuru uzņēmumu produkcija lielākoties paredzēta realizācijai ārvalstīs. Pērn vidēji 83% no saražoto ķīmisko vielu un produktu apjoma tika realizēti ārpus Latvijas robežām. Dati par 2017. gada pirmajiem trim ceturkšņiem rāda, ka ķīmisko vielu un produktu ražošanas apgrozījums bija 166,94 miljoni eiro. Salīdzinoši 2016. gada 12 mēnešos tas bija 184,46 miljoni eiro. Minētais ļauj prognozēt, ka kopējais 2017. gada apgrozījums varētu būt lielāks nekā gadu iepriekš. Sekmējot uzņēmuma izaugsmi, daudzi ķīmijas nozarē strādājošie šogad plāno meklēt arvien tālākus eksporta tirgus. Ķīmijas uzņēmumiem ir nostiprināta iekšējā struktūra, un šis gads plānojas būt vēl par 8% ražīgāks. Savukārt farmācijas nozarē kopējais eksports aizvadītajā gadā varētu būt līdzīgā apmērā kā 2016. gadā, kad tas sasniedza 87%, un arī šogad uzņēmumi ir apņēmušies iekarot jaunus tirgus, līdz ar to kāpināt eksporta apjomu. Lai gan ķīmijas un farmācijas nozarēs kopumā vērojama stabila izaugsme un uzņēmumiem pērn izdevās iekarot arvien jaunus eksporta tirgus, šogad tiem būs jāņem vērā ne tikai individuālie, bet arī tādi izaicinājumi kā digitalizācija un globalizācija.