Ienākt

Autors: Valdis Trēziņš (Autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" prezidents ) Avots: LBGP

Krituma nav, bet nav arī pieauguma

Salīdzinājumā ar citiem tranzīta veicējiem mums vismaz pārvadājumu apjomi nekrīt. Cenšamies saglabāt potenciālu. Arī aplūkojot iepriekšējo periodu, piemēram, pagājušā gada rezultātus, redzam, ka īpaša krituma nav, bet tāpat nav arī pieauguma. Tas ir slikti, jo vēlamies attīstīties. Tāda ir situācija, bet jādzīvo tālāk. Kaimiņiem situācija ir labāka. Lietuvieši un poļi ir aizgājuši mums priekšā. Lietuviešiem arī šogad ir pieaugums padsmit procentu apmērā, kamēr mums kāpums ir ap 3–4%. Tāpat viņi pagājušā gada laikā autoparku ir palielinājuši par 6000 mašīnu, bet mums, pēc statistikas, pieaugums ir vien ap 200 mašīnām. Lietuvieši ir aktīvāki. Mūsu galvenā problēma ir šoferu trūkums, līdz ar to mēs nevaram attīstīties. Latvijā šoferus nevaram atrast – par tālbraucējiem jaunieši negrib strādāt, bet vecie nevar. Savukārt iespējas piesaistīt trešo valstu darbiniekus ir ierobežotas. Šajā ziņā nosacījumi pie mums ir sliktāki nekā kaimiņiem. Lietuvā jau šobrīd tiek izmantoti 20 000 šoferu no trešajām valstīm, kamēr Latvijā – ap 2000. Tā arī ir viņu priekšrocība. Jānorāda, ka tālbraucēji šoferi tāpat nedzīvo šeit uz vietas, bet braukā pa Eiropu. Lietuvieši šo momentu izmanto, jo šoferu trūkst visā Eiropā. Par šoferiem visur notiek cīņa, bet mēs ar saviem nosacījumiem, kas nav tie labākie trešo valstu darbinieku piesaistei, neesam īpaši konkurētspējīgi. Šī problēma gan nav tikai mūsu nozarei, un tas traucē attīstīties. Gribētos valsts dalību jauno šoferu sagatavošanā. Ir jāveido kāda apmācību programma kopā ar valsti. Valsts noteikti ir ieinteresēta, lai šī nozare attīstītos. Var ņemt vērā Nīderlandes pieredzi, ka gan bizness, gan valsts kopā veido apmācību sistēmu, abām pusēm finansiāli iesaistoties. Mums jau nav nekādu mehānismu. Uzņēmējs sagatavo šoferi, investē viņā, bet viņš jebkurā brīdī var pacelt cepuri un aiziet. Līgums varbūt arī ir noslēgts, bet kurš gan grib tiesāties. Tas ir diezgan grūts un bezperspektīvs jautājums. Ja uzņēmums investē šoferī, vajadzētu būt tā, ka viņa investīcijas ir aizsargātas. Mēs gribētu atrast šoferus tepat Latvijā, bet ir jābūt reāliem – mēs šeit neatradīsim 1,5–2 tūkstošus tālbraucēju. Ja atradīsim dažus simtus, tas jau būs daudz, bet ar to problēmu neatrisināsim. Ja mums neizdosies atrisināt jautājumu par trešo valstu šoferu piesaisti, diemžēl nākotnē nāksies savas aktivitātes samazināt.