Ienākt

Autors: Arnis Vērzemnieks (Drošības nozares kompāniju asociācijas vadītājs) Avots: LBGP

Apsardzes nozarē sarūk nodokļu nemaksātāju skaits

Situācija apsardzes nozarē pamazām uzlabojas. Asociācijas un Valsts ieņēmumu dienesta darbs vainagojies panākumiem, un valsts budžetā neieņemto nodokļu summa mazinājusies par vienu miljonu. 2017. gadā apsardzes nozares apgrozījums bija 104,6 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā 2016. gadā, tomēr nenomaksāto nodokļu apmērs krities par 9,2%, sasniedzot 11 miljonus. Nodokļus sākuši maksāt godīgāk, jo daļa uzņēmumu iziet no ēnu ekonomikas, bet vairums komersantu joprojām izvēlas darboties pelēkajā sektorā. Ēnu ekonomikas samazināšana un nodokļu krāpniecības ierobežošana ir viens no asociācijas darbības pamatmērķiem. Iepriekšējā gadā asociācija aktīvi sadarbojās ar nozari uzraugošajām institūcijām, lai rastu risinājumus problēmām, un var redzēt, ka situācija pakāpeniski uzlabojas. Šajā pusgadā asociācija centās pievērst sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību apakšuzņēmumu shēmu veidošanai, kas notiek fiziskās apsardzes pakalpojumu sfērā. 2016. gadā tika veiktas izmaiņas Apsardzes darbības likumā, kas noteica, ka apakšuzņēmējs nav tiesīgs nodot tālāk citiem izpildītājiem savu saistību izpildi, tomēr redzam, ka veiktās izmaiņas nav nesušas būtiskus rezultātus un būtu nepieciešams stingrāk ierobežot apakšuzņēmumu izmantošanu fiziskajā apsardzē. Īpaši aktuāla ir cīņa pret negodīgu praksi publisko iepirkumu organizēšanā, jo pašlaik cena tajos ir galvenais kritērijs, pēc kura izvēlas uzvarētāju, bet negodīgie uzņēmumi cenu pazemina uz nodokļu nemaksāšanas un aplokšņu algu rēķina. Uzraugošo iestāžu nespēja risināt problēmas apsardzes nozarē sekmē to, ka darbinieki nesaņem atalgojumu par godīgi paveikto darbu. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2017. gadā 50,8% apsardzes nozares darba devēju aprēķināja darba ņēmēju vidējos mēneša darba ienākumus zem valstī noteiktās minimālās darba algas. Vēl viena apsardzes nozares problēma ir ārkārtīgs necaurspīdīgums, jo trūkst detalizētas informācijas par vairāk nekā 500 Latvijā licencētiem apsardzes uzņēmumiem. Arī publiskajā telpā ir salīdzinoši maz informācijas par šajā jomā strādājošiem uzņēmumiem, tajos nodarbināto skaitu, pieredzi utt. Šī problēma ir risināma, ņemot piemēru no citām nozarēm, un līdzīgi kā būvniecībā, kur darbojas Būvkomersantu reģistrs, izveidojot apsardzes komersantu reģistru, kas piedāvātu informāciju par komersantu, tā nodarbinātām personām, uzņēmēju iepriekšējo darbību un to pieļautajiem noteikumu pārkāpumiem. Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, asociācija turpina aktīvi virzīt nozari uz Ģenerālvienošanās parakstīšanu, lai noteiktu minimālās algas slieksni nozarē. Pašlaik notiek tikšanās ar partneriem, lai ģenerālvienošanos noslēgtu. Ir arī notikušas vairākas tikšanās ar Latvijas Drošības biznesa asociāciju, lai pārrunātu vienošanās nosacījumus un kopīgās darbības, lai sasniegtu rezultātu. Būtiska problēma ir vienotu nozares raksturojošu datu neesamība, jo katrai nozari uzraugošajai institūcijai ir sava metodika, kā aprēķina datus. Mūsu ieskatā, vienošanās mazinās darbaspēka trūkumu, un tajā pašā laikā saruks to uzņēmumu skaits, kuri saviem darbiniekiem algas maksā aploksnēs. Negodīgie uzņēmēji ne tikai kropļo konkurenci un kaitē apsardzes nozares prestižam, bet arī liedz klientiem saņemt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu.