Ienākt

Tirdzniecība

Apģērbi, apavi un piederumi Atpūtai, sportam un tūrismam
Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai Industriālā tehnika
Internetveikali, netiešā tirdzniecība Mājai un dārzam
Parfimērija un kosmētika Pārtika un dzērieni

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Mazā formāta veikalu segmenta attīstība mudinās pārtikas ražotājus paplašināt gatavo un pusgatavo ēdienu piedāvājumu

Valdis Turlais, mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs

Patlaban vairāki lielveikalu tīkli Latvijā sākuši attīstīties “convenience store” jeb mazā formāta veikalu segmentā, kurā līdz šim vienīgais izteiktais līderis bija “Narvesen”. Lielveikalu pamata bizness ir ikdienas plaša patēriņa preču mazumtirdzniecība, līdz ar to tiem ir bāze, no kuras var paņemt daļu sortimenta un iekļaut mazā formāta veikala piedāvājumā. Domāju, ka katrs tirgus spēlētājs turpinās meklēt savu nišu un mēģinās strādāt pie mazā formāta veikalu segmenta attīstības, jo pircēji vēl nav līdz galam pieraduši pie šāda piedāvājuma, jo tā ir kaut kāda izmaiņa viņu ikdienā. Domāju, ka mums visiem ir vēl jāattīsta savi veikali un kopējā šī mazā biznesa attīstīšanā ir jāieliek enerģija un pūles. Turklāt, jo lielāka konkurence, jo pircējiem labāka cena un plašāks piedāvājums.

Vienlaikus pārtikas ražotāju piedāvājumā mazā formāta veikaliem vajadzētu vairāk gatavo un pusgatavo ēdienu produkcijas, jo tiem nav tādu ražošanas telpu kā lielajiem veikaliem. Jau vairākus gadus “Rimi Latvia” pietrūkst sadarbības partneru šajā jomā. Protams, ir ražotāji, kas apgādā gan "Circle K", gan vēl kādu citu tirgotāju, bet viņu varētu būt vairāk vai mazliet stiprāki piedāvājumu dažādībā. Tomēr domāju, ka tādi veikali kā "Rimi Express" un citas mazā formāta tirdzniecības vietas mudinās ražotājus gatavo un pusgatavo ēdienu produkciju vairāk pilnveidot, jo mēs mēģinām attīstīt un vairot tendenci ātrai maltīšu ieturēšanai. Cilvēkiem ir pārāk maz laika, lai darbadienu vakaros pagatavotu vakariņas. Šo procesu varētu atvieglot, vienkārši piedāvājot iegādāties gatavas vakariņas veikalā. Mēs varētu veicināt pieprasījuma palielināšanos, un tad, iespējams, ražotāji ar to sāks nodarboties vairāk un plašāk.

Vērtējot konkurenci mazumtirdzniecības jomā Latvijā, pieļauju, ka tirgū ienākot Vācijas zemo cenu veikalu tīklam “Lidl”, būs pietiekami daudz cilvēku, kas tajā gribēs iepirkties. Neesmu drošs, vai tās ir labas ziņas vietējiem ražotājiem, jo skatoties, kā "Lidl" darbojas citās valstīs, domāju, ka diez vai lielākā daļa šajos veikalos būs Latvijas produkti. Protams, ir ļoti labi, ja mūsu pircējiem ir pieejamas zemākas cenas preces un cita koncepta veikali. Turklāt mēs esam redzējuši, ka mīlestība pret vietējās izcelsmes precēm ir ļoti liela līdz zināmai cenas robežai. Iespējams prognozēt, ka šādam piedāvājumam pircēji atradīsies pietiekami daudz. Tāpat būs pietiekami daudz pircēju, kas pirks tikai Latvijas preci, jo tā ir vietējā prece. Tas nebūs tik vienkārši vienai nometnei gūt viennozīmīgu uzvaru pār otru.

Savukārt runājot par cenu izmaiņām konkrētu produktu segmentos, iespējams, ka laikapstākļu dēļ atsevišķiem augļiem vai dārzeņiem gaidāms cenu pieaugums. Patlaban grūti pateikt, kādu ietekmi atstās sausums uz augļiem un dārzeņiem. Iespējams, ka ražas būs mazākas un, iespējams, līdz ar to cenas īsāku brīdi būs augstākas. Ne viss, ko Latvijā saražo, mums pietiek 12 mēnešiem - ja kartupeļi normālā gadā pietiek sešiem mēnešiem, šogad, iespējams, pietiks četriem. Vienlaikus pozitīvi vērtējama samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem. Tomēr augļu un dārzeņu kategorija pārdošanas rezultātu ziņā ir grūtāk vērtējama īsos laika periodos. To nevar tik viegli saprast, tāpēc ka ļoti daudz ir atkarīgs no paša pārejas procesa. Tajā pašā laikā “Rimi Latvia” pārdošanas rezultāti liecina, ka augļu un dārzeņu apgrozījumā ir vērojams apmēram 12% pieaugums. Tas ir ievērojams kāpums. Protams, ir atsevišķas kategorijas, kuras aug straujāk, bet tas arī saistīts ar ražu un pieejamību, līdz ar to nepieciešams datus skatīt nedaudz garākā posmā. Tāpat Latvijas pieredze radījusi interesi arī Lietuvā un Igaunijā, kas sākušas skatīties un domāt par samazinātās PVN likmes piemērošanu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban vēl līdz galam nav atrisināta un izrunāta kases aparātu reforma, un joprojām norit diskusijas par tās ieviešanu. Versijas, kas vienu brīdi izskanēja, uzņēmumiem bija ļoti nedraudzīgas, bremzēja to modernizāciju, kā arī prasīja milzīgas investīcijas gan to ieviešanai, gan uzturēšanai. Šķiet, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nebija novērtējis, ka mūsdienīgi tirgotāji, kuriem rūp pircējiem piedāvāt maksimāli labāko iepirkšanās pieredzi, nepārtraukti kaut ko uzlabo un maina. Rezultātā “Rimi Latvia” pagājušajā gadā atjaunināja programmatūru vairāk nekā 60 reizes. Jaunie Ministru kabineta noteikumi vienā brīdī nebija īsti skaidri, un izskatījās, ka kādam būs 60 reizes jābrauc uz visiem veikaliem, lai nodrošinātu šos procesus atbilstoši jaunajiem noteikumiem. Lai to ieviestu, izmaksu apmērs bija rēķināms ar sešciparu skaitli. Patlaban norit diskusijas ar Ekonomikas ministriju, kā arī būtiski palīdz Finanšu ministrijas un VID iesaistīšanās. Kopā mēģinām rast labāko risinājumu. Skaidrs, ka ir jābūt sistēmai, kas nodrošina savus mērķus, bet daži reformas aspekti nebija līdz galam saprotami un ir saistīti ar bezjēdzīgu naudas tērēšanu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Policija tur aizdomās restorānu tīklu “Vairāk saules” par iejaukšanos kases aparātu darbībā; uzņēmums apsūdzības noraida

Valsts policija aizdomās par iejaukšanos kases aparātu darbībā jūnija sākumā veica kratīšanas restorānu tīklā “Vairāk saules”. Policija lēš, ka noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti zaudējumi aptuveni 1,5 miljonu eiro apmērā. Minētā iemesla dēļ, tika aizturētas četras ar restorānu tīklu saistītas personas, trīs no kurām kā drošības līdzeklis noteikts apcietinājums, bet ceturtajai tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Divas no apcietinātajām personām īsi pēc aizturēšanas katra tika atbrīvotas pret drošības naudu 30 000 eiro apmērā, bet ne "Vairāk saules" IT speciālists Edgars Štrombergs. Augusta vidū tiesa nolēma Štrombergu atbrīvot no apcietinājuma, piemērojot 20 000 eiro drošības naudu.

Uzņēmuma pārstāvji kategoriski noliedz policijas pārmetumus un pieļauj, ka notikušais ir konkurentu provokācija. Vēlāk publiski izskanēja, ka īsu brīdi pēc tam, kad Valsts policija bija sākusi kratīšanu uzņēmuma "Vairāk saules" restorānos, vairāki Rīgas tirdzniecības centri saņēmuši e-pastus no konkurējošā picēriju tīkla "Čili pica", ko pārvalda Lietuvā reģistrētā uzņēmuma "Čili Holdings" meitasfirma.

Lasīt vairāk

02. “Rimi Latvia” atteiksies no “Supernetto” zīmola veikaliem

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA “Rimi Latvia” pamazām atteiksies no “Supernetto” zīmolu veikaliem, pārveidojot tos par “Rimi Mini” tirdzniecības vietām. Paredzēts, ka nākamā gada laikā veikali ar “Supernetto” zīmolu Latvijā vairs nebūs.

Pēdējo trīs četru gadu laikā uzņēmums pārveidojis aptuveni 10 “Supernetto” veikalus “Rimi Mini” tirdzniecības vietās, tostarp Ventspilī, Siguldā, Daugavpilī, Rīgā. “Rimi Mini” veikalos paredzēts saglabāt aptuveni 600 no “Supernetto” zīmola tirdzniecības vietās pārdotajām precēm, nemainot to cenas, kā arī turpināt realizēt tajos iepriekš īstenotās akcijas.

Savukārt no “Rimi” zīmola puses “Rimi Mini” veikalos paredzēts izveidot nelielu ceptuvi un paplašināt augļu un dārzeņu sortimentu.

Lasīt vairāk

03. Tiesa noraida “Rimi Latvia” sūdzības pret KP par lēmumiem

Jūnija vidū un jūlija sākumā Administratīvā apgabaltiesa izbeidza tiesvedības SIA “Rimi Latvia” pieteikumos par Konkurences padomes (KP) lēmumiem, ar kuriem SIA “Maxima Latvija” ieguva tiesības izmantot tirdzniecības centru “Rīga Plaza” un “Domina Shopping” telpas “Maxima” veikalu izveidei. Tiesā skaidroja, ka tiesvedība izbeigta atbilstoši

Administratīvā procesa likuma normām, kas nosaka, ka tiesa izbeidz tiesvedību, ja pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu. Tiesas ieskatā KP lēmums nerada tiešu un individuālu "Rimi Latvia" interešu aizskārumu, jo no KP lēmuma nav tieši atkarīgs tas, vai “Rimi Latvia” iegūs “Rīga Plaza” un “Domina Shopping” telpu nomas tiesības.

“Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais norādīja, ka uzņēmums tiesas spriedumus plāno pārsūdzēt, jo veikalu tīklam joprojām šķiet, ka KP pieņemtie lēmumi bijuši nepamatoti.

Lasīt vairāk

04. “Akropole” ieguldījusi septiņus miljonus eiro transporta infrastruktūras izveidē un apkārtnes uzlabošanā

Daudzfunkcionālā tirdzniecības un izklaides centra “Akropole” attīstītāji transporta infrastruktūras attīstībā un apkārtnes uzlabošanā ieguldījuši kopumā septiņus miljonus eiro, un patlaban paveiktas jau divas trešdaļas infrastruktūras uzlabošanas darbu. “Akropoles” būvniecību plānots pabeigt 2019.gadā.

Tirdzniecības centra kopējā platība būs 98 000 kvadrātmetru, no kuriem aptuveni 10 000 kvadrātmetru aizņems augstas klases biroju telpas. “Akropolē” darbosies arī kinoteātris, tostarp IMAX kino, slidotava, īpaša izklaides zona, restorāni un boulinga zāle.

Kopējās investīcijas “Akropoles” būvniecībā plānotas 177 miljonu eiro apmērā, no kurām 60% tiks finansēti ar “SEB bankas” aizdevumu 106,5 miljonu eiro apmērā.

Lasīt vairāk

05. “Galerija Azur” iegādē un rekonstrukcijā ieguldīs apmēram 35 miljonus eiro

Tirdzniecības centra “Azur” pārvaldošā uzņēmuma SIA “MD Galerija Azur” īpašnieks, Lietuvā reģistrētais uzņēmums “KS Holding” tirdzniecības centra “Galerija Azur” iegādē un rekonstrukcijā plāno ieguldīt apmēram 35 miljonus eiro.

Pēc tirdzniecības centra rekonstrukcijas plānots atvērt ceturto “K Senukai” veikalu Rīgā ar vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru platību. Tas būs pirmais jaunā “K Senukai” koncepta veikals Baltijas valstīs.

Kopējā ēkas platība pēc rekonstrukcijas plānota ap 29 500 kvadrātmetru. Pārveidotajā tirdzniecības centrā jaunās telpās darbosies veikals “Rimi”, kā arī citi mazāka formāta veikali, tostarp dažādu ikdienas, interjera un saimniecības preču, kā arī pakalpojumu sniedzēji. Tirdzniecības centram pēc rekonstrukcijas būs divi stāvi, no kuriem pirmajā atradīsies mazumtirdzniecības telpas, bet otrajā stāvā – “K Senukai” biroju centrs. Tāpat tirdzniecības centrā būs autostāvvieta ar 750 spēkratu novietošanas vietām. Rekonstruēto “Galeriju Azur” plānots atvērt 2019.gada otrajā pusē.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Sāk bezkontaktu norēķinu ieviešanu

Pērn novembrī par bezkontakta norēķinu iespējas nodrošināšanu informēja lielākie mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" un SIA "Maxima Latvija". Galvenā tirgotāju motivācija šādu norēķinu iespējas ieviešanai ir ātrāka pircēju apkalpošana. Ar bezkontakta maksājumu kartēm, neievadot PIN kodu, iedzīvotāji var norēķināties par pirkumiem līdz desmit eiro. Savukārt, ja pirkuma summa ir lielāka, klientiem nepieciešams arī ievadīt PIN kodu. Tiesa, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās īpašnieks, ik pa

Nozares neveiksmes

Spriedze tirgotāju un piegādātāju attiecībās

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, radījis spriedzi mazumtirgotāju un piegādātāju attiecībās. Šī likuma dēļ Latvijas mazumtirgotāji izvēlas piegādātājus pēc striktākiem kritējiem un ne vienmēr priekšroku dod vietējiem ražotājiem. Konkurences padome ir identificējusi likuma problēmas un pie tām strādā. Tāpat gada laikā ir parādījusies tendence, ka ne vienmēr mazumtirgotājs izvēlas Latvijas piegādātājus. Sadarbības partnerus izvēlas pēc

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Turpina izmantot valsts atbalstu
Pērn organizētas 40 dažādu nozaru un apjomu tirdzniecības misiju, kurās kopā piedalījušies 295 uzņēmēji. 2016. gadā apstrādāti 829 eksporta pieprasījumi. Uzņēmumi aktīvi turpināja izmantot valsts atbalstu, lai piedalītos eksporta un ārējās tirdzniecības semināros – 2016. gadā organizēti 32 semināri par ārējās tirdzniecības jautājumiem, kurus kopumā apmeklējuši vairāk nekā 1400 dalībnieku. Visi eksporta pakalpojumi uzņēmumiem tiek sniegti ciešā sadarbībā ar 21 Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs – Vācijā, Polijā, Baltkrievijā, Lielbritānijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Japānā, Zviedrijā, Krievijā, Norvēģijā, Lietuvā, Ķīnā.

Izaicinājumi nozarē

Mazumtirdzniecības izrāviena gaidās
Pēdējo gadu laikā par lielāko izaicinājumu tirgotājiem kļūst patēriņa kāpināšana, ko apgrūtina sarūkošais iedzīvotāju skaits un arī esošo Latvijas iedzīvotāju ne visai augstā pirktspēja. Arī vairāki eksperti prognozējuši, ka mājsaimniecību patēriņš šogad augs līdzīgi kā pērn. Pozitīvs faktors būs strādājošo skaita pieaugums. Tāpat prognozēta straujāka algas izaugsme. Tikmēr veikalu īpašniekiem viestas cerības, ka šogad patērētāji vairāk naudas atstās veikalos, pērkot ilglietošanas preces un citu nepieciešamo mājokļu iekārtošanai. 2017. gada pirmajos sešos mēnešos kopā mazumtirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par 2,7%, nepārtikas preču tirdzniecībai augot par 4,4% un pārtikas preču tirdzniecībai palielinoties par 0,7%. Finanšu ministrija prognozēja, ka arī turpmākajos mēnešos saglabāsies labi priekšnosacījumi mazumtirdzniecības pieaugumam, ko veicinās gan spēcīgais darba samaksas pieaugums, gan bezdarba līmeņa mazināšanās. Tas kopumā ļauj sagaidīt vēl nedaudz augstākus mazumtirdzniecības pieauguma tempus turpmākajos mēnešos.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 723 3 674 3 609
Darbinieku skaits, tūkst. 83 80 79
Peļņa, milj. EUR 181 206 214
Rentabilitāte, % 1.77 2.00 2.09
Apgrozījums, milj. EUR 10 218 10 292 10 244
Apgrozījuma izmaiņas 6.85 0.73 -0.47
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Tirdzniecība rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RIMI LATVIA, SIA, MAXIMA Latvija, SIA, Samsung Electronics Baltics, SIA, Sanitex, SIA, Elagro Trade, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apģērbi, apavi un piederumi, Atpūtai, sportam un tūrismam, Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai, Industriālā tehnika, Internetveikali, netiešā tirdzniecība

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RIMI LATVIA, SIA
A.Deglava 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
Pārtikas tirdzniecība 830 874 5.81 32 079 3.86% 5786
2. MAXIMA Latvija, SIA
Krustkalni, "Abras", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67892100
Pārtikas tirdzniecība 693 792 0.72 11 977 1.73% 7686
3. Samsung Electronics Baltics, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 80007267
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 281 017 -3.6 5 308 1.89% 56
4. Sanitex, SIA
Rāmava, Liepu aleja 4, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67048400
Saimniecības preču vairumtirdzniecība 264 856 4.52 647 0.24% 344
5. Elagro Trade, SIA
Rubeņu ceļš 46c, Jelgava, LV-3002 T. 63001718
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika 138 325 -7.16 1 758 1.27% 66
6. LENOKA, SIA
Krustpils 12, Rīga, LV-1073 T. 67775959
Pārtikas tirdzniecība 134 417 89.67 6 590 4.90% 2231
7. Contiplus Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67431318
Kokapstrādes iekārtas un instrumenti 102 513 7.15 358 0.35% 1
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2015 līdz 30.09.2016
8. Green Trace, SIA
Bieķensalas 21, Rīga, LV-1004 T. 67319183
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 96 607 15.69 7 030 7.28% 6
9. AMBER DISTRIBUTION LATVIA, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 11, Stopiņu n., LV-2130 T. 67880433
Alkoholiskie dzērieni: vairumtirdzniecība 92 146 5.9 1 751 1.90% 100
10. Baltic Sales Network, SIA
Rāmava, Liepu aleja 4, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67048443
Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība 82 732 3.25 511 0.62% 15

Viedokļi

Autors: Noris Krūzītis

Specializētie pārtikas veikali un PVN pārtikai

Kopš pagājušā gada nogales turpinās arī specializēto pārtikas veikalu strauja attīstība. Šo tendenci varēsim redzēt arī 2017. gadā un līdz ar to prognozēt būtisku apgrozījuma pieaugumu specializēto veikalu segmentā. Tas liecina par to, ka – lai arī Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības tirgus ir neliels un arī pirktspēja nav liela, tomēr ir iespējama jaunu tirgus dalībnieku ienākšana, kas pastiprinās konkurenci un no tirgus pakāpeniski "izspiedīs" mazāk konkurētspējīgos tirgotājus. Konkurence lasīt tālāk

Autors: Henriks Danusēvičs

Mazajiem veikalniekiem nedraudzīga politika

Patlaban nodokļu politika Latvijā ir nedraudzīga mazajiem un vidējiem veikalniekiem. Tas attiecīgi pasliktina viņu konkurētspēju, tādējādi nostiprinot mazo un vidējo tirgotāju šaubas par to, ka valstiskā līmenī kādam būtu svarīgi, lai vietējie tirgotāji izdzīvo, jo liela daļa lēmumu, kas tiek pieņemti, tiek pieņemti ar kaitējumu mazajiem. Piemēram, kases aparātu un sistēmu reforma, kas ir šā gada lielais izaicinājums mazo un vidējo tirgotāju un dažādu pakalpojumu sniedzēju sektorā. Jauno kases lasīt tālāk