Ienākt

Tirdzniecība

Apģērbi, apavi un piederumi Atpūtai, sportam un tūrismam
Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai Industriālā tehnika
Internetveikali, netiešā tirdzniecība Mājai un dārzam
Parfimērija un kosmētika Pārtika un dzērieni

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Tuvāko gadu laikā e-komercija varētu sasniegt 12-14% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma Latvijā

Laila Snidzāne, Internetveikala "220.lv" īpašnieces SIA "Pigu Latvia" valdes locekle

Ja vērtē, ar ko bija interesanti tieši aizvadītie divi gadi, tad jāatzīst, ka 2016.gadā un īpaši 2017.gadā notika pēdējais pārrāvums iepirkšanās paradumos. Pirms tam pircēji nebija droši par to, ka maksājums "aizies", ka viss būs kārtībā ar piegādi un preci. Šobrīd tādas bažas vairāk nepastāv un cilvēki ir sapratuši, ka iepirkties internetā ir ļoti droši. Līdz ar to izmaiņas iepirkšanās paradumos ir sekmējušas tieši tās kategorijas, kuras iepriekš cilvēki nepirka. Piemēram, apavu, apģērbu un aksesuāru kategoriju pārdošanas apjoms 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, ir dubultojies. Latvijas likumdošana šajā ziņā pircējiem ir ļoti labvēlīga, un iepirkties internetā ir pat izdevīgāk nekā tradicionālajos veikalos, jo 14 dienu laikā pēc pirkuma saņemšanas to var nodot atpakaļ, vispār neminot nekādu iemeslu. Jebkuram interneta veikalam ir pienākums atgriezt naudu, nevis tikai vienkārši apmainīt preci, kā to parasti piedāvā tradicionālie veikali. Tāpat pēdējos divos gados lielu pārsteigumu ir uzrādījusi mēbeļu kategorija, kas no loģistikas viedokļa ir diezgan sarežģīta, jo preces ir lielas, bet to atsver lielais pieprasījums, jo ir jūtams, ka cilvēki iekārto savus mājokļus un izvēlas netērēt laiku, apmeklējot veikalus, pašiem domājot par piegādi, kas mēbelēm droši vien ir vissarežģītākais aspekts.

Patlaban ļoti daudz pirkumu tiek veikti mobilajos tālruņos. Ja pirms pieciem gadiem visiem vēl nebija viedtālruņu, tad tagad tie ir praktiski visiem, un ļoti daudz pirkumu notiek tieši no šīm ierīcēm. Pērn mobilajos telefonos veikto pirkumu īpatsvars pieauga par 25%. Tāds pieaugums ir ļoti straujš, kas mums rada izaicinājumu vēl vairāk pielāgot savu interneta vietni, mobilo aplikāciju un mobilo lapu, lai klienti ērti un ātri varētu iepirkties no telefoniem.

Vienlaikus pēdējos gados paplašinājies vecums, kurā cilvēki iepērkas internetā. Mūsu veikalā visizplatītākā vecuma kategorija ir 25 līdz 34 gadi, kas veic pusi no pirkumiem. Ja paskatās, piemēram, pieredzējušāku cilvēku kategoriju, tad pērn veikto pirkumu īpatsvars vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem pieauga par 13%, bet senioru, kas ir 65+ gadi, pieauga par 6%, sasniedzot jau 2%. Arvien vairāk pieredzējuši cilvēki, kas varbūt iepriekš nelietoja pat datoru, tagad iepērkas internetveikalā. Turklāt ļoti liela daļa no šiem pirkumiem tiek veikti caur mobilajiem telefoniem. Pirms pieciem gadiem tā nebija - šajā vecuma grupā bija tikai rets pirkums. Tagad tā kļuvusi par ikdienu.

Patlaban tirgū novērojamas izmaiņas e-komercijas un mazumtirdzniecības jomās kopumā. Ļoti daudz tradicionālo veikalu pēdējos pāris gadus sāk piedāvāt e-veikala pakalpojumus un otrādi. Piemēram, mēs atveram ekspozīciju savos veikalos, piedāvājot klientam preces iegādāties uz vietas. Līdz ar to šīs divas jomas pamazām sāk saplūst.

Kopumā Latvijas e-tirgus salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir neliels. Pašai e-komercijas nozarei Latvijā ir jāaug, un stipru spēlētāju e-tirgū nav daudz. Vienlaikus kopējais Latvijā pieejamo e-veikalu skaits pārsniedz 3000, kas, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu, ir milzīgs skaitlis. Tas nozīmē, ka principā ir divi trīs stipri spēlētāji, bet pārējie ir ļoti mazi veikali. Ne vienmēr darbības, ko veic iesācēji vai mazi veikali, ir likumīgas. Diemžēl tiek izmantotas dažādas shēmas, lai netiktu maksāti, piemēram, nodokļi. Daļa internetveikalu strādā īstermiņā - tie iegūst zināmu labumu un tad beidz darbību, lai pamainītu virzienu vai izbēgtu no atbildības. Latvijas e-komercijas darbības kā tādas sakārtošana nedaudz atpaliek no realitātes. Diemžēl birokrātijas procesi ir lēnāki nekā e-vides attīstība. Tās ir lietas, kur vēl var atrast caurumus, kurus negodprātīgi tirgus spēlētāji izmanto, lai apietu likumdošanu; citos gadījumos liela un uzticama veikala darbība tiek iegrožota. Piemēram, Latvijā joprojām ir nepieciešami papīri un klātienes paraksts, kārtojot līzingu, kas nozīmē, ka mēs strādājam, atpaliekot par pāris gadiem. Ņemot vērā, ka mēs strādājam e-vidē, mūsu mērķis ir izvairīties no papīra krāšanas un procesiem, kas ar to ir saistīti. Tie noteikti ir darbības iegrožojošie riski.

Atdalot to no mazumtirdzniecības, e-komercija kā tāda nākotnē viennozīmīgi augs. Līdz Eiropas līmenim mums vēl ir ļoti tālu. Tuvāko gadu laikā e-komercijai vajadzētu sasniegt 12% līdz 14% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma. Tas nozīmē, ka pieaugums sagaidāms vēl divas trīs reizes. Interneta veikali, kas ir veiksmīgi, aug ļoti ātri un strauji, un šeit ieslēdzas izaicinājumi sakarā ar to, ka vairāk pasūtījumu ātrāk jāapstrādā - jādomā, kā pareizi sakārtot savus procesus, lai tas, ko neredz klienti, ko neredz tirgus, strādātu kā pulkstenis. Es ļoti ceru, ka samazināsies e-veikalu skaits nevis konkurences dēļ, bet tā dēļ, lai tirgus būtu sakārtotāks, lai klients neciestu un nebūtu tādu spēlētāju, kas pircējiem rada negatīvu pieredzi.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Asociācija: Pārtikas mazumtirdzniecībā šogad apgrozījums varētu pieaugt par apmēram 3%

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis prognozē, ka pārtikas mazumtirdzniecībā šogad apgrozījums Latvijā varētu pieaugt par apmēram 3% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Viņš norādīja, ka aizvadītajā gadā nozares izaugsmē bija vērojama augšupejoša tendence, kas novērojama arī 2018.gada sākumā. Kaut arī viņš atzina, ka nozares apgrozījums šogad teorētiski varētu būt nedaudz mazāks nekā pērn, 3% vidējais pieaugums ir reāls.

Krūzītis piebilda, ka pārtikas mazumtirdzniecības attīstību sekmē algu pieaugums un kopējā valsts ekonomikas izaugsme.

Savukārt nozares galvenie izaicinājumi, pēc LPTA izpilddirektora teiktā, šogad ir precīzs darbs izvēlētājā tirgus nišā un būt labākajiem cenu segmentā. Vienlaikus viņš piebilda, ka negatīvi vērtējama tā saucamā kases aparātu reforma, kas bremzē inovācijas, jo prasa lielus ieguldījumus.

Lasīt vairāk

02. VUGD 18 tirdzniecības centros Latvijā konstatējis pārkāpumus

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), ņemot vērā neseno ugunsgrēku tirdzniecības centrā Krievijā, šā gada marta beigās izlases kārtībā veica pārbaudes kopumā 135 lielākajos tirdzniecības centros ar atpūtas vietām un citos publiskos objektos visā Latvijā.

Pārbaudes laikā 18 Latvijā pārbaudītajos vietās konstatēti 40 ugunsdrošības prasību pārkāpumi, no kuriem 18 saistīti ar evakuācijas ceļu un izeju neatbilstošu uzturēšanu, 14 - ar ugunsdrošības signalizācijas uzturēšanu darba kārtībā, bet astoņi saistīti ar dežurējoša personāla nepietiekamām zināšanām par rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Pārbaudes notika visā Latvijas teritorijā: 18 - Zemgalē, 19 - Rīgā un Pierīgā, 21 - Vidzemē, 30 - Latgalē un 47 – Kurzemē.

Lasīt vairāk

03. ”Biļešu paradīze” cer neskaidrības par Dziesmu svētku biļešu tirdzniecību atrisināt pārrunu ceļā

“Biļešu paradīzes” līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko paudis pārliecību, ka neskaidrības par XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku biļešu tirdzniecību ar Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) būtu jārisina savstarpējā pārrunu ceļā atbilstoši abu pušu parakstītajam līgumam.

Iepriekš LNKC atzinis, ka "Biļešu paradīzes" skaidrojumus par nepietiekamiem, lai attaisnotu tās pieļautos pārkāpumus Dziesmu un Deju svētku biļešu tirdzniecībā. Tāpēc LNKC aicinājis "Biļešu paradīzi" uz pārrunām, lai atrisinātu radušos situāciju, lai lemtu par piemērotāko rīcības plānu biļešu apkalpošanas nodrošināšanā un biļešu pircēju interešu aizstāvībā.

LNKC izvērtē četrus turpmākās rīcības modeļus, tostarp panākt vienošanos sarunu ceļā, piemērot "Biļešu paradīzei" līgumsodu, vienpusēji atkāpties no līguma, vai arī galējā gadījumā - vērsties tiesā pret pakalpojumu sniedzēju.

Lasīt vairāk

04. Latvijā darbu sācis taksometru tiešsaistes pakalpojumu operators "Yandex.Taxi"

Latvijā šā gada marta vidū darbu sācis taksometru tiešsaistes pakalpojumu operators "Yandex.Taxi”. Patlaban "Yandex.Taxi" darbojas Rīgā.

Izsaukt taksometru iespējams "iOS" un "Android" mobilajās aplikācijās, servisam automātiski nosakot lietotāja atrašanās vietu un nosūtot pieprasījumu vistuvāk esošajam vadītājam.

“Yandex.Taxi” sadarbojas tikai ar taksometru parkiem un dispečerdienestiem. Darbības sākšanas brīdī servisam ir sadarbība ar vairāk nekā 200 automašīnām, kas pieder desmit taksometru parkiem - sadarbības partneriem. Sadarbības partneru skaits nākotnē pieaugs.

Lasīt vairāk

05. Apģērbu un mājsaimniecības preču mazumtirgotājs “Pepco” atvēris pirmo veikalu Latvijā

Rīgā tirdzniecības centrā "Mežciems" marta beigās tika atvērts pirmais apģērbu un mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības ķēdes "Pepco" veikals Latvijā.

Uzņēmuma pirmā darbības gada laikā Latvijā paredzēts atvērt 12 veikalus, bet nākamo trīs gadu laikā – 30 veikalus, tādējādi radot aptuveni 200 jaunu darbavietu.

Kopējais investīciju apmērs “Pepco” veikalu tīkla attīstībā Eiropā, tostarp Latvijā tuvāko gadu laikā paredzēts 150 miljoni eiro.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Sāk bezkontaktu norēķinu ieviešanu

Pērn novembrī par bezkontakta norēķinu iespējas nodrošināšanu informēja lielākie mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" un SIA "Maxima Latvija". Galvenā tirgotāju motivācija šādu norēķinu iespējas ieviešanai ir ātrāka pircēju apkalpošana. Ar bezkontakta maksājumu kartēm, neievadot PIN kodu, iedzīvotāji var norēķināties par pirkumiem līdz desmit eiro. Savukārt, ja pirkuma summa ir lielāka, klientiem nepieciešams arī ievadīt PIN kodu. Tiesa, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās īpašnieks, ik pa

Nozares neveiksmes

Spriedze tirgotāju un piegādātāju attiecībās

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, radījis spriedzi mazumtirgotāju un piegādātāju attiecībās. Šī likuma dēļ Latvijas mazumtirgotāji izvēlas piegādātājus pēc striktākiem kritējiem un ne vienmēr priekšroku dod vietējiem ražotājiem. Konkurences padome ir identificējusi likuma problēmas un pie tām strādā. Tāpat gada laikā ir parādījusies tendence, ka ne vienmēr mazumtirgotājs izvēlas Latvijas piegādātājus. Sadarbības partnerus izvēlas pēc

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Turpina izmantot valsts atbalstu
Pērn organizētas 40 dažādu nozaru un apjomu tirdzniecības misiju, kurās kopā piedalījušies 295 uzņēmēji. 2016. gadā apstrādāti 829 eksporta pieprasījumi. Uzņēmumi aktīvi turpināja izmantot valsts atbalstu, lai piedalītos eksporta un ārējās tirdzniecības semināros – 2016. gadā organizēti 32 semināri par ārējās tirdzniecības jautājumiem, kurus kopumā apmeklējuši vairāk nekā 1400 dalībnieku. Visi eksporta pakalpojumi uzņēmumiem tiek sniegti ciešā sadarbībā ar 21 Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs – Vācijā, Polijā, Baltkrievijā, Lielbritānijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Japānā, Zviedrijā, Krievijā, Norvēģijā, Lietuvā, Ķīnā.

Izaicinājumi nozarē

Mazumtirdzniecības izrāviena gaidās
Pēdējo gadu laikā par lielāko izaicinājumu tirgotājiem kļūst patēriņa kāpināšana, ko apgrūtina sarūkošais iedzīvotāju skaits un arī esošo Latvijas iedzīvotāju ne visai augstā pirktspēja. Arī vairāki eksperti prognozējuši, ka mājsaimniecību patēriņš šogad augs līdzīgi kā pērn. Pozitīvs faktors būs strādājošo skaita pieaugums. Tāpat prognozēta straujāka algas izaugsme. Tikmēr veikalu īpašniekiem viestas cerības, ka šogad patērētāji vairāk naudas atstās veikalos, pērkot ilglietošanas preces un citu nepieciešamo mājokļu iekārtošanai. 2017. gada pirmajos sešos mēnešos kopā mazumtirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par 2,7%, nepārtikas preču tirdzniecībai augot par 4,4% un pārtikas preču tirdzniecībai palielinoties par 0,7%. Finanšu ministrija prognozēja, ka arī turpmākajos mēnešos saglabāsies labi priekšnosacījumi mazumtirdzniecības pieaugumam, ko veicinās gan spēcīgais darba samaksas pieaugums, gan bezdarba līmeņa mazināšanās. Tas kopumā ļauj sagaidīt vēl nedaudz augstākus mazumtirdzniecības pieauguma tempus turpmākajos mēnešos.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 723 3 674 3 609
Darbinieku skaits, tūkst. 83 80 79
Peļņa, milj. EUR 181 206 214
Rentabilitāte, % 1.77 2.00 2.09
Apgrozījums, milj. EUR 10 218 10 292 10 244
Apgrozījuma izmaiņas 6.85 0.73 -0.47
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Tirdzniecība rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RIMI LATVIA, SIA, MAXIMA Latvija, SIA, Samsung Electronics Baltics, SIA, Sanitex, SIA, Elagro Trade, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apģērbi, apavi un piederumi, Atpūtai, sportam un tūrismam, Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai, Industriālā tehnika, Internetveikali, netiešā tirdzniecība

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RIMI LATVIA, SIA
A.Deglava 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
Pārtikas tirdzniecība 830 874 5.81 32 079 3.86% 5786
2. MAXIMA Latvija, SIA
Krustkalni, "Abras", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67892100
Pārtikas tirdzniecība 693 792 0.72 11 977 1.73% 7686
3. Samsung Electronics Baltics, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 80007267
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 281 017 -3.6 5 308 1.89% 56
4. Sanitex, SIA
Rāmava, Liepu aleja 4, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67048400
Saimniecības preču vairumtirdzniecība 264 856 4.52 647 0.24% 344
5. Elagro Trade, SIA
Rubeņu ceļš 46c, Jelgava, LV-3002 T. 63001718
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika 138 325 -7.16 1 758 1.27% 66
6. LENOKA, SIA
Krustpils 12, Rīga, LV-1073 T. 67775959
Pārtikas tirdzniecība 134 417 89.67 6 590 4.90% 2231
7. PHILIP MORRIS LATVIA, SIA
Pulkveža Brieža 21-6, Rīga, LV-1010 T. 67201201
Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība 129 214 15.32 785 0.61% 25
8. Contiplus Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67431318
Kokapstrādes iekārtas un instrumenti 102 513 7.15 358 0.35% 1
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2015 līdz 30.09.2016
9. Green Trace, SIA
Bieķensalas 21, Rīga, LV-1004 T. 67319183
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 96 607 15.69 7 030 7.28% 6
10. AMBER DISTRIBUTION LATVIA, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 11, Stopiņu n., LV-2130 T. 67880433
Alkoholiskie dzērieni: vairumtirdzniecība 92 146 5.9 1 751 1.90% 100

Viedokļi

Autors: Noris Krūzītis

Specializētie pārtikas veikali un PVN pārtikai

Kopš pagājušā gada nogales turpinās arī specializēto pārtikas veikalu strauja attīstība. Šo tendenci varēsim redzēt arī 2017. gadā un līdz ar to prognozēt būtisku apgrozījuma pieaugumu specializēto veikalu segmentā. Tas liecina par to, ka – lai arī Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības tirgus ir neliels un arī pirktspēja nav liela, tomēr ir iespējama jaunu tirgus dalībnieku ienākšana, kas pastiprinās konkurenci un no tirgus pakāpeniski "izspiedīs" mazāk konkurētspējīgos tirgotājus. Konkurence lasīt tālāk

Autors: Henriks Danusēvičs

Mazajiem veikalniekiem nedraudzīga politika

Patlaban nodokļu politika Latvijā ir nedraudzīga mazajiem un vidējiem veikalniekiem. Tas attiecīgi pasliktina viņu konkurētspēju, tādējādi nostiprinot mazo un vidējo tirgotāju šaubas par to, ka valstiskā līmenī kādam būtu svarīgi, lai vietējie tirgotāji izdzīvo, jo liela daļa lēmumu, kas tiek pieņemti, tiek pieņemti ar kaitējumu mazajiem. Piemēram, kases aparātu un sistēmu reforma, kas ir šā gada lielais izaicinājums mazo un vidējo tirgotāju un dažādu pakalpojumu sniedzēju sektorā. Jauno kases lasīt tālāk