Ienākt

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

Apdrošināšana Bankas
Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi Līzings un cita finanšu darbība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Latvijas finanšu nozare ir gatava iegūt cienījamu vietu pasaules finanšu arēnā

“Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons

Latvijas finanšu nozarei 2018.gads viennozīmīgi ir interesants un izaicinājumiem bagāts. Pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februārī izplatītā paziņojuma, nosakot Latvijā reģistrētu kredītiestādi par iestādi, kura rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, šie notikumi meta ēnu uz visām Latvijā strādājošajām finanšu iestādēm, ne tikai uz tām, kas apkalpo ārvalstu klientus. Daudzi sadarbības partneri, korespondentbankas, brokeri iepauzēja sadarbību ar Latvijas finanšu iestādēm, lai nogaidītu, kā situācija virzīsies tālāk. Lai gan situācija dažu brīdi bija nokaitēta, tomēr ārvalstu klientu acīs mēs vairāk saredzējām pozitīvu skatu nākotnē, jo tas bija signāls, ka sākušās pārmaiņas. Nav noslēpums, ka jau desmit gadus atpakaļ iezīmējās vadlīnijas, ka finanšu darbība, kas balstīta uz ārvalstu, pārsvarā ASV dolāru, transakciju apkalpošanu, nespējot pietiekami pārbaudīt ne šīs naudas izcelsmi, ne to, kur tā aizplūst, nav ilgtspējīga. Protams, neviens negaidīja pavērsienu, ka tiks likvidēta viena no Latvijas lielākajām bankām un visām atlikušajām finanšu iestādēm strauji nāksies pārskatīt savu darbību stratēģiju, tomēr agrāk vai vēlāk pārmaiņas būtu pienākušas.

Pēc gada sākuma notikumiem Latvijai šobrīd ejams garš ceļš līdz reputācijas atjaunošanai starptautiskā mērogā, tomēr uzskatu, ka mums nevajadzētu tik ļoti koncentrēties uz negatīvajiem aspektiem, jo ikkatras valsts finanšu institūcijām ir savi plusi un mīnusi, bet svarīgi šo enerģiju izmantot, aktīvi turpināt iesākto attīstības ceļu. Ļoti īsā laikā Latvijas banku sistēma veiksmīgi samazināja riskus, kas saistīti ar čaulas kompānijām un finanšu plūsmu caur tām, kas parāda Latvijas finanšu nozares potenciālu - darīt lietas pamatīgi, tajā pašā laikā pierādot arī savu elastību un spēju strauji pielāgoties pārmaiņām un operatīvi tās ieviest.

Lai gan šobrīd ir daudz neatbildētu jautājumu par ārvalstu klientu apkalpošanu, tomēr svarīgi ir atcerēties, ka visi ir ieinteresēti, lai Latvijā attīstās bizness, un protams, tam jābūt bez reputācijas riskiem. Tādēļ esmu pārliecināts, ka finanšu iestādēm, kas nākotnē spēs pildīt regulatoru prasības, būs iespēja strādāt un saņemt gan valdības, gan citu institūciju atbalstu biznesa attīstībai. Runājot par „Signet Bank” nišu, esmu pārliecināts, ka turīgu klientu kapitāla apkalpošanai ir labas perspektīvas. Lai gan vietējais privātpersonu apkalpošanas tirgus ir samērā mazs, taču, ņemot vērā šā brīža tehnoloģijas iespējas, bankām ir iespējas strādāt arī citu valstu tirgos. Šis biznesa darbības modelis tagad, pēc pārmaiņām iegūst vēl papildu impulsu attīstīties tieši ārvalstu klientu apkalpošanā, tāpēc ceru, ka arī šajā nišā būs vēl tirgus spēlētāji. Uzskatu, ja bankas ir vērstas uz ārvalstu klientu apkalpošanu, arī mazā tirgū var būt daudz spēlētāju – kā piemēru, var minēt Šveici, Luksemburgu kur ir liels kredītiestāžu skaits. Latvijas finanšu iestāžu pievienotā vērība ir augstā apkalpošanas kvalitāte un samērīgās pakalpojumu cenas salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu bankām, tāpēc uzskatu, ka šīs priekšrocības mums ir aktīvi jāizmanto un par tām jāstāsta sabiedrībai.

Pēc aizvadītajiem notikumiem svarīgi ir atcerēties, ka uzvarētājs ir nevis tas, kas nekad nepakrīt, bet gan tas, kas pēc kritieniem spēj piecelties. Šajā dinamiskajā laikmetā gan Latvijas, gan visas pasaules finanšu nozari sagaida ne viens vien izaicinājums un, ja spēsim tiem pielāgoties, tad no jebkura izaicinājuma mēs iznāksim ārā vēl spēcīgāki un zinošāki. Uzskatu, ka Latvijas finanšu nozare ir gatava iegūt cienījamu vietu pasaules finanšu arēnā, fokusējoties uz Eiropas Savienības un OECD valstu tirgiem, kā arī izmantojot augsto potenciālu digitālo pakalpojumu risinājumu jomā, tādējādi kļūstot par valsti, kurā klienti vēlas saņemt kvalitatīvus finanšu pakalpojumus un investori ieguldīt savus līdzekļus.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Moneyval" nosaka Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu cīņā pret naudas atmazgāšanu

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam "Moneyval" noteica Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu cīņā pret naudas atmazgāšanu.
Ņemot vērā, ka Latvijai ir noteikts pastiprināts kontroles režīms, no 2019.gada Latvijai ik gadu būs jāiesniedz ziņojums par paveikto situācijas uzlabošanai līdz nākamajam "Moneyval" izvērtējumam, kas plānots 2022.gadā.
"Moneyval" ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.
Tostarp "Moneyval" Latvijas rīcību atzinusi par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Savukārt par vidēji efektīvu Latvijas institūciju rīcība atzīta astoņās jomās.

Lasīt vairāk

02. Par "Luminor Bank" stratēģisko investoru kļūs investīciju fonds "Blackstone"

Par Baltijas valstīs strādājošās "Luminor Bank" stratēģisko investoru kļūs investīciju fonds "Blackstone Group L.P" ("Blackstone"), ieguldot miljardu eiro.
Darījuma ietvaros "Blackstone" iegādāsies 60% "Luminor Bank" akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem "Nordea Bank" un "DNB Bank ASA", kuriem katram turpmāk piederēs pa 20% akciju. Vienlaikus "Blackstone" un "Nordea Bank" noslēguši papildu vienošanos par "Nordea" 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.
Darījumu plānots slēgt 2019.gada pirmajā pusgadā pēc Eiropas Centrālās bankas un vietējo uzraudzības iestāžu apstiprinājumu saņemšanas.
"Luminor Group" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis norādīja, ka "Blackstone" ieguldījums Baltijā strādājošās "Luminor Bank" kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt. "Viņi ["Blackstone"] šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un "Blackstone" ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gada laikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos, vai viņi pārdotu visas savas daļas," teica Melngailis.
Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. "To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt "Luminor" pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām," sacīja Melngailis.

Lasīt vairāk

03. Latvijas bankās būtiski sarucis ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās augusta beigās samazinājās līdz 20,5%, kas vēsturiski ir zemākais ārvalstu noguldījumu īpatsvars.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati liecina, ka 2018.gada augusta beigās ārvalstu klientu noguldījumi veidoja 3,2 miljardus eiro, kas ir 3,9 reizes mazāk nekā 2015.gada beigās, kad ārvalstu noguldījumi Latvijas bankās bija 12,4 miljardu eiro apmērā. Tādējādi ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās augusta beigās samazinājās līdz 20,5%, kamēr 2015.gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars bija 53,4%.
Tajā pašā laikā iekšzemes noguldījumu apmērs Latvijas bankās salīdzinājumā ar 2015.gada beigām pieaudzis par 14% jeb 1,6 miljardiem eiro, 2018.gada augusta beigās sasniedzot 12,4 miljardus eiro jeb 79% no kopējiem noguldījumiem.
Tādējādi augusta beigās rezidentu noguldījumi Latvijas bankās veidoja 79%, Eiropas Savienības - 10%, NVS valstu - 5%, bet pārējo valstu - 6%.
FKTK norādīja, ka Latvijas banku sektorā kopš 2015.gada ir paveikts liels darbs risku mazināšanā un panākta izpratnes maiņa biznesa veidošanai. Realizējot vērienīgu klientu bāzes revīziju, ir panākta atteikšanās no riskantā klientu segmenta un būtisks ārvalstu noguldījumu samazinājums, kā arī pārtraukta sadarbība ar nevēlamiem čaulas veidojumiem. "Latvijas bankas, kuras bija specializējušās ārvalstu klientu apkalpošanā kontrolētā veidā un bez liekiem satricinājumiem, nodrošinot augstus būtiskos darbības rādītājus, ir atteikušās no būtiskas noguldījumu daļas. FKTK savulaik pieprasītie paaugstinātie stabilitātes rādītāji ārvalstu segmenta bankām ir attaisnojuši sevi, jo tas stingrs pamats, kā, pildot saistības pret klientiem, vienlaikus radikāli mainīt biznesa modeli. Pilnīga sektora transformācija būs paveikta līdz ar jauno biznesa modeļu iekļaušanu banku nākotnes darbības stratēģijās," atzina FKTK.

Lasīt vairāk

04. SEB apvienos Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas

SEB nolēmusi apvienot Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas.
Paredzēts, ka apvienošanas rezultātā tiks izveidots viens Eiropas uzņēmums "SEB Life and Pension Baltic SE", konsolidējot visu dzīvības apdrošināšanas biznesu vienā uzņēmumā. Jaunā uzņēmuma galvenā mītnes valsts būs Latvija ar filiālēm Igaunijā un Lietuvā. Šīs apvienošanās procesa noslēgums plānots 2019.gada sākumā.
Šobrīd SEB grupai Baltijā ir trīs atsevišķas dzīvības apdrošināšanas kompānijas - "SEB Elu-ja Pensionikindlustus" Igaunijā, "SEB dzīvības apdrošināšana" Latvijā un "SEB Gyvybes draudimas" Lietuvā, kā arī "SEB Life&Pension Holding" Rīgas filiāle, kas vairākus gadus ir atbildīga par dzīvības apdrošināšanas un pensiju uzkrājumu jomas pārraudzību Baltijā.
"Uzņēmumu un mūsu kompetences apvienošana palīdzēs mums turpināt iesākto izaugsmi, bet jau daudz fokusētāk un efektīvāk, kā vienam uzņēmumam visā Baltijā. Esam iecerējuši veidot vienotu pieeju klientu apkalpošanai, lai tā rezultātā klienti saņemtu vēl piemērotākus pakalpojumus un tas notiktu vēl efektīvāk. Plānotā apvienošanās dod mums arī spēcīgu pozitīvo efektu mūsu ikdienas darbību līmenī, kā arī stiprinās mūsu konkurētspēju, ņemot vērā arī pieaugošās uzraudzības prasības, kas prasa papildu investīcijas," sacīja "SEB dzīvības apdrošināšanas" vadītāja Kristīne Lomanovska.

Lasīt vairāk

05. Banka "Citadele" tai piederošo Lietuvas meitasbanku pārveidos par filiāli

Banka "Citadele" pieņēmusi lēmumu par Lietuvas meitasbankas reorganizāciju, apvienojot to ar Latvijas banku "Citadele" un izveidojot Lietuvā filiāli.
Plānots, ka reorganizācija tiks pabeigta 2019.gada pirmajā pusē. Pēc tās bankas "Citadele" galvenais birojs būs Latvijā ar filiālēm Lietuvā un Igaunijā, kā arī meitasbanku Šveicē.
Reorganizācijas laikā Lietuvā tiks atvērta jauna bankas "Citadele" filiāle, kas pārņems visus Lietuvas "Citadele bankas" aktīvus, pasīvus un nodrošinās bankas funkcijas un klientu apkalpošanu.
"Bankas meitassabiedrības Lietuvā juridiskā statusa maiņa uz filiāli ļaus efektīvāk īstenot bankas "Citadele" attīstību Baltijas valstīs, ieviešot vienotus pakalpojumus, tostarp ātrāk ieviest jaunus digitālos pakalpojumus, kā arī palīdzēs īstenot efektīvāku grupas pārvaldību," norāda bankas pārstāvji.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Atļauj "DNB" un "Nordea Bank" apvienot darbību Baltijas valstīs

Eiropas Komisija bez nosacījumiem apstiprināja "DNB" un "Nordea Bank" darbības apvienošanu Baltijas valstīs un kopuzņēmuma "Luminor Bank" izveidi. Komisija izvērtējusi apvienošanās iespējamo konkurences ietekmi uz vairākiem privātpersonu un uzņēmumu banku tirgiem trijās Baltijas valstīs un secinājusi, ka apvienošanās neradīs bažas par konkurenci.

Nozares neveiksmes

Vairākas Latvijas bankas soda par starptautisko sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemēroja soda naudu piecām Latvijas bankām – "Rietumu bankai", "Norvik bankai", "Reģionālajai investīciju bankai", "BlueOrange Bank" (iepriekš "Baltikums Bank") un "Privatbank", jo atsevišķi šo banku klienti veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

"Altum" sāks slēgt līgumus ar akcelerācijas fondu pārvaldniekiem
"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") sāk slēgt līgumus ar akcelerācijas fondu pārvaldniekiem, kas atzīti par uzvarētājiem "Altum" rīkotajā iepirkumā. Akcelerācijas fondu pārvaldītāji veiks ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas start-up jeb iesācējuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu, un to finansējums tiks sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklasnaudas ieguldījumu veidā. Fondu pārvaldnieki nodrošinās mentorus un sniegs nepieciešamās konsultācijas. Katram pārvaldītājam "Altum" piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 15 miljonu eiro apmērā, katram fondam – piecus miljonus eiro.

Izaicinājumi nozarē

Strauji aug OCTA cenas
Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas "Bonus-Malus" klasēs, strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs prognozē, ka OCTA cenas, lai arī ne tik strauji, turpinās pieaugt. OCTA cenu kāpums saistīts gan ar medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanos, jo paaugstināti tarifi starp Nacionālā veselības dienesta un ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs vidējās atlīdzības pieaugumu, gan iemaksām Garantijas fondā, kas jāveic apdrošinātājiem, kā arī citiem faktoriem.

Latvijas bankās samazinās aktīvo klientu skaits
Latvijas bankās 2017. gada jūnija beigās bija 2,183 miljoni aktīvo klientu, kas salīdzinājumā ar 2016. gada beigām ir par 2,5% jeb 55,3 tūkstošiem mazāk. Tostarp 2017. gada jūnija beigās starp Latvijas banku klientiem 1,993 miljoni bija fiziskas personas, kas ir par 2,2% jeb 45,6 tūkstošiem mazāk nekā pagājušā gada beigās, bet 189,7 tūkstoši bija juridiskās personas, kas ir kritums par 4,9% jeb 9,7 tūkstošiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 804 827 819
Darbinieku skaits, tūkst. 22 23 22
Peļņa, milj. EUR 219 492 620
Rentabilitāte, % 10.81 23.33 28.68
Apgrozījums, milj. EUR 2 029 2 110 2 162
Apgrozījuma izmaiņas 2.00 3.95 2.47
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Swedbank, AS, Rietumu Banka, AS, ABLV Bank,, AS, BTA Baltic Insurance Company, AAS, SEB banka, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Apdrošināšana, Bankas, Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi, Līzings un cita finanšu darbība

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Swedbank, AS
Balasta dambis 15, Rīga, LV-1048 T. 67444444
Bankas 201 884 11.3 92 896 46.01% 1437
2. Rietumu Banka, AS
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67025555
Bankas 165 333 12.47 80 300 48.57% 782
3. ABLV Bank,, AS
Rīga, Elizabetes iela 23, LV-1010
Bankas 145 467 8.61 79 337 54.54% 655
Uzsākts likvidācijas process (14.06.2018)
4. BTA Baltic Insurance Company, AAS
Sporta 11, Rīga, LV-1013 T. 26121212
Apdrošinātāji 130 808 134.72 1 932 1.48% 961
5. SEB banka, AS
Valdlauči, Meistaru 1, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 8777
Bankas 110 149 18.24 51 162 46.45% 1045
6. Citadele banka, AS
Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010 T. 67010000
Bankas 99 132 17.39 36 278 36.60% 1110
7. BALTA, Apdrošināšanas AS
Raunas 10, Rīga, LV-1039 T. 67082333
Apdrošinātāji 75 610 13.12 4 025 5.32% 586
8. Balcia Insurance, SE
Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 63, LV-1010
Apdrošinātāji 72 027 -33.43 96 708 134.27% 120
9. Luminor Bank, AS
Skanstes 12, Rīga, LV-1013 T. 67171880
Bankas 61 326 29.23 30 174 49.20% 634
10. PNB Banka, AS
Raiņa bulvāris 11, Rīga, LV-1050 T. 67041100
Bankas 50 907 2.37 9 427 18.52% 619

Viedokļi

Autors: Jānis Abāšins

Strauji audzis apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs

Provizoriskie pusgada parakstīto prēmiju rezultāti liecina par 13% izaugsmi salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kas vērtējama kā strauja. Atlīdzības turpretī ir augušas par 10%, un pēc ilgāka pārtraukuma prēmiju pieaugums ir bijis straujāks nekā atlīdzību pieaugums. Tirgus izaugsmi veicinājuši OCTA (+20%), dzīvības apdrošināšanas (+19%), veselības un KASKO apdrošināšanas (katrs +11%) veidi. Paredzam, ka tik straujš prēmiju kāpums vairs nav gaidāms, turpmāk samazinoties līdz lasīt tālāk

Autors: Jevgenijs Belezjaks

Līzingā jauno darījumu apmērs joprojām būtiski atpaliek no pirmskrīzes līmeņa

Organizācija, kas reprezentē Latvijas līzinga tirgu, ir Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA), kurā ir apvienojušās banku meitaskompānijas, kas veido vairāk nekā 90% no kopējā Latvijas līzinga tirgus. Asociācijas portfelis ir tuvu 1,34 miljardiem eiro, un jaunās pārdošanas apmēri 2016. gadā veidoja 700 miljonus eiro. Taču jāsaka, ka tas joprojām ir daudz mazāk nekā pirms krīzes, kad 2007. gadā jauno darījumu apmērs sasniedza gandrīz 1,7 miljardus eiro. 2016. gada laikā līzinga portfelis lasīt tālāk