Ienākt

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

Apdrošināšana Bankas
Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi Līzings un cita finanšu darbība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Bankām no maksājumu apkalpošanas jāpārorientējas uz augstākas sarežģītības un pievienotās vērtības pakalpojumiem

Sanda Liepiņa, Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja

Latvijas Komercbanku asociācijai ir trīs prioritārie virzieni - attīstība, tehnoloģijas un atbilstība - skaidri, atklāti un caurspīdīgi, definējot organizācijas pozīciju un sasniedzamos rezultātus.

2017.gads īpaši aktīvs bijis atbilstības virzienā, nozarei pilnveidojot iekšējos procesus, lai uzlabotu Latvijas banku cīņu ar finanšu noziegumiem. Liels gandarījums ir par nozares spēju vienoties par augtāku atbilstības standartu ieviešanu un oktobrī Latvijas Komercbanku asociācijas padomē apstiprinātajiem pašregulācijas dokumentiem - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politika un vadlīnijas. Atbildīga pieeja un augstāko atbilstības standartu ievērošana ir pamats izaugsmei un attīstībai ceļā uz Latvijas Komercbanku asociācijas izvirzīto mērķi 2-3 gados sasniegt augstākos standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Vērtējot Latvijas banku sektora paveikto finanšu noziegumu apkarošanā, kopš 2016.gada noticis būtisks pārmaiņu process, lai Latvijas banku sistēma netiktu izmantota noziedzīgiem mērķiem. Banku nozare izprot situācijas nopietnību un atzīst, ka nepieciešams apzināt Latvijas banku sektora riskus, kas izriet no pārmērīgas riska apetītes. Tas, ka ir jāmazina atkarība un ekspozīcija no paaugstināta riska klientiem, nevienam nozarē nav bijis pārsteigums. Ja skatāmies uz visu 2017.gadu - šādu diskusiju Latvijas Komercbanku asociācijas ietvaros bija daudz, un to rezultātā nonācām līdz skaidrai izpratnei, ka līdz 2015.gadam Latvijas bankas raksturoja pārmērīgo riska apetīte.

Jāuzsver, ka notiekošās pārmaiņas būtiski ietekmē banku un klientu sadarbību. Bankas izvērtē sadarbību ar visiem augsta riska klientiem - gan vietējiem, gan ārvalstu, samērojot to radītos riskus ar banku spēju vadīt, un pārzināt konkrētam klientam piemītošos riskus. Kopumā Latvijas bankas pusotra gada laikā līdz 2017.gada vidum jau bija atteikušās no sadarbības ar aptuveni 30 tūkstošiem klientu, un šis process turpinās. Savā nozares pārskatā par 2017.gadu skaidri norādījām, ka tuvākā gada pusotra laikā sagaidām vēl diezgan intensīvu klientu bāze pārskatīšanu, ar attiecīgu atteikšanos no klientiem, ar kuriem bankas jaunajos apstākļos nevar un nevēlas sadarboties.

Protams, ir vesela klientu virkne, kurus apkalpot nav tiesisku šķēršļu. Ja risku apmērs ir nepārvaldāms, tad finanšu sektors nedrīkst uzņemties apkalpot šādus klientus. Risku vērtēšana skaidri parāda, ko praksē nozīmē princips - pazīsti savu klientu. Bankai ir jābūt pilnai pārliecībai par klientu, kas tiek apkalpots. Lai nodrošinātos pret dažādiem riskiem, nerezidentu maksājumus apkalpojošais biznesa virziens ir būtiski jāsašaurina. Pēc būtības mēs nokļūstam situācijā, kad no maksājumu apkalpošanas specializācijas ir jāpārorientējas uz augstākas sarežģītības un pievienotās vērtības sniegšanas pakalpojumiem mazākam klientu skaitam. Tas nozīmē, ka maksājumi kļūs tikai viena neliela daļa no kopējā banku pakalpojumu klāsta, kas klientam tiek sniegts. Tirgus spēlētāji, labi apzinoties kopējo situāciju, nopietni strādā pie biznesa modeļa maiņas un izvērtē dažādus iespējamos stratēģiskos virzienus.

Nobeigumā jāuzsver, ka mūsdienās finanšu pakalpojumu sniedzējiem vairs nav pietiekami skrupulozi ievērot tikai un vienīgi Latvijas nacionālo likumdošanu. Globālās debates ir aizgājušas tālāk, un tas, ko sagaida dažādu valstu un globālie regulatori, ir vairāk nekā jebkuras valsts likumdošanā ierakstīts, un finanšu sektora dalībnieka pienākums ir sekot līdzi šīm norisēm un izprast tās. Tā ir arī Latvijas Komercbanku asociācijas loma, un šis redzējums ir arī iestrādāts Latvijas Komercbanku asociācijas politikā un vadlīnijās.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "ABLV Bank" pēc ASV institūcijas paziņojuma par bankas iesaisti naudas atmazgāšanas shēmās nolemj sākt pašlikvidāciju

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN")
paziņo, ka plāno noteikt sankcijas pēc aktīvu apmēra ceturtajai lielākai bankai Latvijā - "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" arī norāda, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolemj sākt bankas pašlikvidāciju un martā banka iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apstiprināšanai bankas pašlikvidācijas plānu. Sākta garantēto noguldījumu izmaksa "ABLV Bank" klientiem.

Lasīt vairāk

02. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) februārī aizturēja Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Viņš tiek turēts aizdomās KNAB sāktā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā.

Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar "Trasta komercbanku", ko gan KNAB, gan Rimšēviča pārstāvji nedz noliedz, nedz apstiprina.

Lasīt vairāk

03. Latvijas bankām jāatsakās no augsta riska klientiem

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš informē, ka turpmāk Latvijas bankās pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs ir ap 5%.


"Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%. (..) Latvijas bankām ir jārevidē stratēģijas, jāveido citādi biznesa modeļi un jāmeklē jaunas biznesa nišas," teica Putniņš. Vienlaikus visas Latvijā strādājošās bankas, kurām ir jāpārskata biznesa plāns, apliecinājušas vēlmi turpināt darbu finanšu sektorā.

Saeima pieņēmusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi.

Lasīt vairāk

04. OCTA joprojām apdrošinātājiem rada zaudējumus

Latvijas apdrošināšanas sabiedrību zaudējumi no transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas pagājušajā gadā bija 12,407 miljoni eiro, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2016.gadā.

"Pat neskatoties uz iekasēto prēmiju pieaugumu un to, ka pērnajā gadā apdrošinātāji par gandrīz 10% samazinājuši savus neto darbības izdevumus, nozare joprojām turpina strādāt ar zaudējumiem, kas pērn sasnieguši 12,4 miljonus eiro," sacīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins

Zaudējumus nozarei rada gan inflācijas pieaugums dažādos ekonomikas segmentos, gan papildu izmaksas saistībā ar nemateriālo zaudējumu atlīdzību pieaugumu, iemaksām Garantijas fondā u.c.

Lasīt vairāk

05. Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs reģistrē "Norvik bankas" un tās īpašnieku prasību pret Latviju

Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) reģistrējis "Norvik bankas" un tās īpašnieku prasību pret Latviju. Prasību iesniegusi "Norvik banka", Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova.

"Banka un tās kontrolējošie akcionāri ir vērsušies šķīrējtiesā pēc negodīgas, patvaļīgas, nepareizi motivētas un nepamatotas regulatīvās pieejas, ko attiecībā pret banku īstenoja Latvijas iestādes pretēji Latvijas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Šķīrējtiesas prasības iesniegšana ir notikusi pēc neveiksmīgajām sarunām starp Latvijas valdību un banku, kuru laikā no bankas puses tika piedāvāti vairāki risinājumi, lai panāktu savstarpēju vienošanos un, kas neprasītu finansiālus izdevumus," vēstīja bankas pārstāvji, atzīmējot, ka detalizētāka informācija par strīdu ir konfidenciāla.

Vienlaikus izskanējis, ka iesniegtajā prasībā pret Latvijas valsti ir arī apgalvots, ka "augsta ranga Latvijas amatpersona", kas, pēc Guseļņikova teiktā, ir Rimšēvičs, esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Atļauj "DNB" un "Nordea Bank" apvienot darbību Baltijas valstīs

Eiropas Komisija bez nosacījumiem apstiprināja "DNB" un "Nordea Bank" darbības apvienošanu Baltijas valstīs un kopuzņēmuma "Luminor Bank" izveidi. Komisija izvērtējusi apvienošanās iespējamo konkurences ietekmi uz vairākiem privātpersonu un uzņēmumu banku tirgiem trijās Baltijas valstīs un secinājusi, ka apvienošanās neradīs bažas par konkurenci.

Nozares neveiksmes

Vairākas Latvijas bankas soda par starptautisko sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemēroja soda naudu piecām Latvijas bankām – "Rietumu bankai", "Norvik bankai", "Reģionālajai investīciju bankai", "BlueOrange Bank" (iepriekš "Baltikums Bank") un "Privatbank", jo atsevišķi šo banku klienti veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

"Altum" sāks slēgt līgumus ar akcelerācijas fondu pārvaldniekiem
"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") sāk slēgt līgumus ar akcelerācijas fondu pārvaldniekiem, kas atzīti par uzvarētājiem "Altum" rīkotajā iepirkumā. Akcelerācijas fondu pārvaldītāji veiks ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas start-up jeb iesācējuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu, un to finansējums tiks sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklasnaudas ieguldījumu veidā. Fondu pārvaldnieki nodrošinās mentorus un sniegs nepieciešamās konsultācijas. Katram pārvaldītājam "Altum" piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 15 miljonu eiro apmērā, katram fondam – piecus miljonus eiro.

Izaicinājumi nozarē

Strauji aug OCTA cenas
Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas "Bonus-Malus" klasēs, strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs prognozē, ka OCTA cenas, lai arī ne tik strauji, turpinās pieaugt. OCTA cenu kāpums saistīts gan ar medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanos, jo paaugstināti tarifi starp Nacionālā veselības dienesta un ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs vidējās atlīdzības pieaugumu, gan iemaksām Garantijas fondā, kas jāveic apdrošinātājiem, kā arī citiem faktoriem.

Latvijas bankās samazinās aktīvo klientu skaits
Latvijas bankās 2017. gada jūnija beigās bija 2,183 miljoni aktīvo klientu, kas salīdzinājumā ar 2016. gada beigām ir par 2,5% jeb 55,3 tūkstošiem mazāk. Tostarp 2017. gada jūnija beigās starp Latvijas banku klientiem 1,993 miljoni bija fiziskas personas, kas ir par 2,2% jeb 45,6 tūkstošiem mazāk nekā pagājušā gada beigās, bet 189,7 tūkstoši bija juridiskās personas, kas ir kritums par 4,9% jeb 9,7 tūkstošiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 804 827 819
Darbinieku skaits, tūkst. 22 23 22
Peļņa, milj. EUR 219 492 620
Rentabilitāte, % 10.81 23.33 28.68
Apgrozījums, milj. EUR 2 029 2 110 2 162
Apgrozījuma izmaiņas 2.00 3.95 2.47
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Swedbank, AS, Rietumu Banka, AS, ABLV Bank,, AS, BTA Baltic Insurance Company, AAS, SEB banka, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Apdrošināšana, Bankas, Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi, Līzings un cita finanšu darbība

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Swedbank, AS
Balasta dambis 15, Rīga, LV-1048 T. 67444444
Bankas 180 994 -0.22 92 896 51.33% 1437
2. Rietumu Banka, AS
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67025555
Bankas 167 596 14.01 80 300 47.91% 782
3. ABLV Bank,, AS
Rīga, Elizabetes iela 23, LV-1010
Bankas 145 467 8.61 79 337 54.54% 655
Uzsākts likvidācijas process (14.06.2018)
4. BTA Baltic Insurance Company, AAS
Sporta 11, Rīga, LV-1013 T. 26121212
Apdrošinātāji 130 808 134.72 1 932 1.48% 961
5. SEB banka, AS
Valdlauči, Meistaru 1, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 8777
Bankas 110 149 18.24 51 162 46.45% 1045
6. Citadele banka, AS
Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010 T. 67010000
Bankas 99 132 17.39 36 278 36.60% 1110
7. BALTA, Apdrošināšanas AS
Raunas 10, Rīga, LV-1039 T. 67082333
Apdrošinātāji 75 610 13.12 4 025 5.32% 586
8. Balcia Insurance, SE
Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 63, LV-1010
Apdrošinātāji 72 027 -33.43 96 708 134.27% 120
9. Luminor Bank, AS
Skanstes 12, Rīga, LV-1013 T. 67171880
Bankas 61 326 29.23 30 174 49.20% 634
Notiek reorganizācijas process (29.03.2018)
10. NORVIK BANKA, AS
Raiņa bulvāris 11, Rīga, LV-1050 T. 67041100
Bankas 50 907 2.37 9 427 18.52% 619

Viedokļi

Autors: Jānis Abāšins

Strauji audzis apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs

Provizoriskie pusgada parakstīto prēmiju rezultāti liecina par 13% izaugsmi salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kas vērtējama kā strauja. Atlīdzības turpretī ir augušas par 10%, un pēc ilgāka pārtraukuma prēmiju pieaugums ir bijis straujāks nekā atlīdzību pieaugums. Tirgus izaugsmi veicinājuši OCTA (+20%), dzīvības apdrošināšanas (+19%), veselības un KASKO apdrošināšanas (katrs +11%) veidi. Paredzam, ka tik straujš prēmiju kāpums vairs nav gaidāms, turpmāk samazinoties līdz lasīt tālāk

Autors: Jevgenijs Belezjaks

Līzingā jauno darījumu apmērs joprojām būtiski atpaliek no pirmskrīzes līmeņa

Organizācija, kas reprezentē Latvijas līzinga tirgu, ir Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA), kurā ir apvienojušās banku meitaskompānijas, kas veido vairāk nekā 90% no kopējā Latvijas līzinga tirgus. Asociācijas portfelis ir tuvu 1,34 miljardiem eiro, un jaunās pārdošanas apmēri 2016. gadā veidoja 700 miljonus eiro. Taču jāsaka, ka tas joprojām ir daudz mazāk nekā pirms krīzes, kad 2007. gadā jauno darījumu apmērs sasniedza gandrīz 1,7 miljardus eiro. 2016. gada laikā līzinga portfelis lasīt tālāk