Ienākt

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

Apdrošināšana Bankas
Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi Līzings un cita finanšu darbība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Otrā pensiju līmeņa plānus ar 75% ieguldījumu akcijās vajadzētu izmantot līdz divām trešdaļām otrā pensiju līmeņa dalībnieku

Valdis Siksnis, "Indexo" valdes priekšsēdētājs

No 2018.gada 1.janvāra Latvijā beidzot ir iespējams izveidot otrā pensiju līmeņa plānus ar 75% ieguldījumu akcijās. Tās bija jau sen nepieciešamas pārmaiņas, jo finanšu tirgus vēsturiskā statistika rāda - ilgtermiņā diversificēts akciju portfelis gandrīz vienmēr ir daudz ienesīgāks nekā ieguldījums parādzīmēs. Piemēram, 20 gadsimta laikā viens ASV dolārs, kas ieguldīts pasaules akciju tirgos, pārvērtās gandrīz 300 ASV dolāros pēc inflācijas, tikmēr viens ASV dolārs, kas ieguldīts parādzīmju tirgos, pēc inflācijas pieauga vien līdz pieciem ASV dolāriem. Šis spēcīgais rezultāts ir sasniegts par spīti pasaules kariem, tirgus krīzēm un depresijām.

To jau sen saprot attīstītajos tirgos. Kā piemēru vērts apskatīt Zviedrijas lielo valsts pensiju fondu "AP7 Safa". Šis fonds līdz 55 gadu vecumam akciju tirgū iegulda visus 100% cilvēka uzkrātā kapitāla. Zviedri saprot, ka ilgtermiņā tā ir gudrākā izvēle, lai gan īstermiņā akciju tirgus ir pakļauts lielām svārstībām. Tikmēr Latvijā esam bijuši nepamatoti konservatīvi - līdz šim maksimālais ieguldījums akciju tirgū bija 50%. Lai gan tas nozīmēja lielāku stabilitāti krīzes brīžos, ilgtermiņā šī pieeja ir būtiski ierobežojusi pensiju plānu ienesīgumu.

Kopš jaunajiem grozījumiem, tirgū parādījušies jau seši pensiju plāni, kas piedāvā ieguldīt akciju tirgū līdz 75% plāna aktīvu. Kā pirmo tirgū pieteicām "Indexo Jauda 16-50", kurš arī šobrīd ir lielākais šīs kategorijas pensiju plāns pēc aktīviem.

Aizvien svarīgāks kļūst sabiedrības izglītošanas faktors. Šobrīd 75% akciju plānos iegulda vien 5,7 tūkstoši cilvēku. Pēc mūsu aprēķiniem, šos pensiju plānus vajadzētu izmantot līdz pat divām trešdaļām otrā pensiju līmeņa dalībnieku - praktiski visiem, kuri vēl nav sasnieguši 45-50 gadu vecumu. Runa ir par 800 tūkstošiem cilvēku, kuriem šobrīd netiek nodrošināts optimāls ieguldījums pensijai. Pensiju pārvaldītāji cenšas skaidrot situāciju, tomēr par tik nozīmīgām pārmaiņām vajadzētu stāstīt arī no valsts puses, veidojot plašāku informatīvu kampaņu. Tas līdz šim ir izpalicis.

Noteikti jāmaina mehānismu, kā otrajā pensiju līmenī tiek iesaistīti jaunieši. Šobrīd tie jaunie strādājošie, kuri paši nav izvēlējušies pensiju plānu, tiek loterijas kārtā pievienoti kādam no tirgū esošajiem konservatīvajiem pensiju plāniem. Jaunam cilvēkam tā ir absurda izvēle. Konservatīvie plāni ir piemēroti tikai pēdējos gados pirms pensijas. Šo sistēmu ar steigu nepieciešams mainīt, pievienojot jaunos otrā pensiju līmeņa dalībniekus pensiju plāniem ar 75% akciju īpatsvaru.

Tas ir jautājums par finanšu pratību valsts līmenī. Līdz šim gan paši otrā pensiju līmeņa dalībnieki, gan likumdevēji un valsts ierēdņi ir piegājuši ieguldījumu jautājumam no baiļu pozīcijām, ar domu - svarīgāk ir nezaudēt, nekā nopelnīt. Kad jāiegulda īstermiņā, tā ir pareiza pieeja. Tirgus krīzes vienmēr ir bijušas un būs, bet ilgtermiņā, kad ieguldām uz 20-40 gadiem, šāds bailīgums pavisam reālā veidā grauj mūsu labklājību. Ir jāsaprot, ka ilgtermiņa ieguldītājam ir jāuzņemas risku un jāpieņem tirgus svārstības, jo tikai tā iespējams uzkrāt pienācīgu pensijas kapitālu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. FKTK atbalsta "ABLV Bank" pašlikvidāciju

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 12.jūnijā atbalstīja "ABLV Bank" pašlikvidācijas plānu, kā arī apstiprināja visus četrus bankas piedāvātos likvidatorus.

Komisija atbilstoši Kredītiestāžu likumam turpinās uzraudzīt "ABLV Bank" likvidatoru darbību līdz pašlikvidācijas procesa noslēgumam, lai nodrošinātu likumību un kreditoru intereses atbilstoši šajā gadījumā īpaši izveidotajiem kontroles mehānismiem nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kā arī izvērtēs likvidatoru darbības pārskatus, sekos līdzi procesa norises apstiprinātajam plānam, izskatīs sūdzības par likvidatoru darbību.

"Atsevišķiem pašlikvidācijas uzdevumiem tiks piesaistīti konsultanti, kuriem būs nepieciešamās kompetences. Tāpat pašlikvidācijas procesu uzraudzīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jeb Kontroles dienests. Neviena izmaksa nevienam klientam nenotiks, pirms neatkarīgi kontrolieri nebūs snieguši savu viedokli. Ja būs kādas problēmsituācijas ar transakcijām, tad tās tiks analizētas, par to tiks ziņots Kontroles dienestam, kas varēs šo transakciju iesaldēt, vai arī gadījumā, ja problēmas netiks konstatētas, sekos līdzekļu izmaksa," sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš arī atzīmēja, ka tas ir līdz šim nepieredzēts jeb bezprecedenta risinājums Latvijā bankas darbības izbeigšanai. "Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā no visām iespējamām likvidācijas metodēm tieši kontrolēta pašlikvidācija būs tā, kas nodrošinās FKTK turpmāku iesaisti un nepieciešamības gadījumā arī ietekmi uz notiekošo bankas pašlikvidācijas procesu, kā arī bankas aktīvu aizsardzību un visu izmaksājamo līdzekļu kontroles, lai novērstu iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šajā procesā. Tāpēc esam padomājuši arī par to, kā vispiemērotākajā veidā tieši šim procesam piesaistīt FKTK pastāvīgu pilnvarnieku komandu "ABLV Bank". Šodienas lēmums parāda to, ka bankas finanšu situācija ir atbilstoša šādam risinājumam, tādējādi sevi ir attaisnojis Latvijā esošais uzraudzības ietvars, kas paredzēja augstākas prasības ārvalstu klientu segmentā strādājošajām bankām," uzsvēra Putniņš.

Pēc viņa teiktā, detalizēta "ABLV Bank" pašlikvidācijas plāna izstrāde prasīs trīs līdz četrus mēnešus, pēc tam pāris mēnešus prasīs saskaņošana un pats pašlikvidācijas process varētu sākties šā gada beigās. Kopumā bankas pašlikvidācijas process varētu ilgt aptuveni piecus gadus.

Lasīt vairāk

02. Saeima pieņem likumu par aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Maija sākumā spēkā stājās grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā izstrādāti ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Ar jaunu pantu likumā noteikts aizliegums kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat tas attiecas uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

Atbilstoši likumam par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

Tādējādi čaulas veidojumu skaits Latvijas banku klientu bāzē dinamiski sarucis, un jūnija beigās tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos bija ap 0,5% no kopējā noguldījumu apmēra.

Lasīt vairāk

03. Saeima Latvijas Bankas padomes locekļa amatā apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima 21.jūnijā Latvijas Bankas padomes locekļa amatā no 1.augusta apstiprināja "Swedbank" galveno ekonomistu Latvijā Mārtiņu Kazāku.

Latvijas Bankā skaidroja, ka Kazāks vakantajam Latvijas Bankas padomes locekļa amatam nominēts atbilstoši likumam "Par Latvijas Banku", ņemot vērā viņa plašo redzeslauku, izcilās zināšanas ekonomikā un sekmīgo profesionālo darbību.

Savukārt Kazāks skaidroja, ka Latvijas Bankas padomē viņš strādās pie Latvijas Bankai likumā noteikto funkciju īstenošanas, tostarp pie ekonomikas un finanšu tirgus analīzes.

Maijā Saeima noraidīja priekšlikumu par Edvarda Kušnera apstiprināšanu uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā. Kušners no 31.maija vairs neturpina darbu padomē, bet darbojas Latvijas Bankā padomnieka amatā. Kušneram ir terminēts darba līgums uz sešiem mēnešiem.

Lasīt vairāk

04. "Danske Bank" paziņo par pakāpenisku vietējo klientu apkalpošanas pārtraukšanu Baltijas valstīs

"Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniska apmēru samazināšanas ceļā. Tas nozīmē, ka banka pārtrauks kontu atvēršanu jauniem vietējiem klientiem," teica "Danske Bank" filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade atzīmējot, ka tādējādi tūlītēju izmaiņu esošajiem vietējiem klientiem nebūs.

Visi noslēgtie kredītu un depozītu, kā arī citi pakalpojumu līgumi paliks spēkā atbilstoši to nosacījumiem. Arī esošie ikdienas pakalpojumi tiks nodrošināti līdz turpmākam paziņojumam. Taču vienlaikus banka nepaplašinās sadarbību ar klientiem, neizsniegs jaunus kredītus un neslēgs jaunus pakalpojumu līgumus.
Turpmāk "Danske Bank" Baltijas valstīs koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs.

"Lēmums ir stratēģisks, un tas ir balstīts mūsu ambīcijā koncentrēties uz Ziemeļvalstu reģiona klientiem. Tāpēc mēs turpinām atbilstoši pielāgot arī savu darbību Baltijas valstīs. Šādi mēs saviem Ziemeļvalstu klientiem varam sniegt vislielāko pievienoto vērtību, piedāvājot savu ekspertīzi, globālos pakalpojumus un risinājumus," sacīja bankas grupas vecākais vadošais viceprezidents, starptautisko biznesa klientu apkalpošanas vadītājs Frederiks Bjorns (Frederik Bjorn).

Lasīt vairāk

05. Prokuratūra sāk kriminālvajāšanu pret Rimšēviču un Martinsonu

Prokuratūra sākusi kriminālvajāšanu pret kukuļošanā apsūdzēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu pieņemts pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesnieguma.

Prokurore Viorika Jirgena pavēstīja, ka KNAB lietu pret Rimšēviču un Martinsonu sākusi pēc divu, vārdā nenosauktu "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi bankas akcionāri lietā figurē kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi 2018.gada februārī vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, aicinot palīdzību citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasīja 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, savukārt otra pēc tam.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedza konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tika sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevās ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bija labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi tika pieņemti arī lēmumi, kas bija nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedza, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bija starpnieka loma, kurš saņēma 10% no kopējās kukuļa summas. Kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Atļauj "DNB" un "Nordea Bank" apvienot darbību Baltijas valstīs

Eiropas Komisija bez nosacījumiem apstiprināja "DNB" un "Nordea Bank" darbības apvienošanu Baltijas valstīs un kopuzņēmuma "Luminor Bank" izveidi. Komisija izvērtējusi apvienošanās iespējamo konkurences ietekmi uz vairākiem privātpersonu un uzņēmumu banku tirgiem trijās Baltijas valstīs un secinājusi, ka apvienošanās neradīs bažas par konkurenci.

Nozares neveiksmes

Vairākas Latvijas bankas soda par starptautisko sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemēroja soda naudu piecām Latvijas bankām – "Rietumu bankai", "Norvik bankai", "Reģionālajai investīciju bankai", "BlueOrange Bank" (iepriekš "Baltikums Bank") un "Privatbank", jo atsevišķi šo banku klienti veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

"Altum" sāks slēgt līgumus ar akcelerācijas fondu pārvaldniekiem
"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") sāk slēgt līgumus ar akcelerācijas fondu pārvaldniekiem, kas atzīti par uzvarētājiem "Altum" rīkotajā iepirkumā. Akcelerācijas fondu pārvaldītāji veiks ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas start-up jeb iesācējuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu, un to finansējums tiks sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklasnaudas ieguldījumu veidā. Fondu pārvaldnieki nodrošinās mentorus un sniegs nepieciešamās konsultācijas. Katram pārvaldītājam "Altum" piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 15 miljonu eiro apmērā, katram fondam – piecus miljonus eiro.

Izaicinājumi nozarē

Strauji aug OCTA cenas
Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas "Bonus-Malus" klasēs, strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs prognozē, ka OCTA cenas, lai arī ne tik strauji, turpinās pieaugt. OCTA cenu kāpums saistīts gan ar medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanos, jo paaugstināti tarifi starp Nacionālā veselības dienesta un ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs vidējās atlīdzības pieaugumu, gan iemaksām Garantijas fondā, kas jāveic apdrošinātājiem, kā arī citiem faktoriem.

Latvijas bankās samazinās aktīvo klientu skaits
Latvijas bankās 2017. gada jūnija beigās bija 2,183 miljoni aktīvo klientu, kas salīdzinājumā ar 2016. gada beigām ir par 2,5% jeb 55,3 tūkstošiem mazāk. Tostarp 2017. gada jūnija beigās starp Latvijas banku klientiem 1,993 miljoni bija fiziskas personas, kas ir par 2,2% jeb 45,6 tūkstošiem mazāk nekā pagājušā gada beigās, bet 189,7 tūkstoši bija juridiskās personas, kas ir kritums par 4,9% jeb 9,7 tūkstošiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 804 827 819
Darbinieku skaits, tūkst. 22 23 22
Peļņa, milj. EUR 219 492 620
Rentabilitāte, % 10.81 23.33 28.68
Apgrozījums, milj. EUR 2 029 2 110 2 162
Apgrozījuma izmaiņas 2.00 3.95 2.47
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Swedbank, AS, Rietumu Banka, AS, ABLV Bank,, AS, BTA Baltic Insurance Company, AAS, SEB banka, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Apdrošināšana, Bankas, Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi, Līzings un cita finanšu darbība

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Swedbank, AS
Balasta dambis 15, Rīga, LV-1048 T. 67444444
Bankas 201 884 11.3 92 896 46.01% 1437
2. Rietumu Banka, AS
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67025555
Bankas 165 333 12.47 80 300 48.57% 782
3. ABLV Bank,, AS
Rīga, Elizabetes iela 23, LV-1010
Bankas 145 467 8.61 79 337 54.54% 655
Uzsākts likvidācijas process (14.06.2018)
4. BTA Baltic Insurance Company, AAS
Sporta 11, Rīga, LV-1013 T. 26121212
Apdrošinātāji 130 808 134.72 1 932 1.48% 961
5. SEB banka, AS
Valdlauči, Meistaru 1, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 8777
Bankas 110 149 18.24 51 162 46.45% 1045
6. Citadele banka, AS
Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010 T. 67010000
Bankas 99 132 17.39 36 278 36.60% 1110
7. BALTA, Apdrošināšanas AS
Raunas 10, Rīga, LV-1039 T. 67082333
Apdrošinātāji 75 610 13.12 4 025 5.32% 586
8. Balcia Insurance, SE
Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 63, LV-1010
Apdrošinātāji 72 027 -33.43 96 708 134.27% 120
9. Luminor Bank, AS
Skanstes 12, Rīga, LV-1013 T. 67171880
Bankas 61 326 29.23 30 174 49.20% 634
Notiek reorganizācijas process (29.03.2018)
10. NORVIK BANKA, AS
Raiņa bulvāris 11, Rīga, LV-1050 T. 67041100
Bankas 50 907 2.37 9 427 18.52% 619

Viedokļi

Autors: Jānis Abāšins

Strauji audzis apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs

Provizoriskie pusgada parakstīto prēmiju rezultāti liecina par 13% izaugsmi salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kas vērtējama kā strauja. Atlīdzības turpretī ir augušas par 10%, un pēc ilgāka pārtraukuma prēmiju pieaugums ir bijis straujāks nekā atlīdzību pieaugums. Tirgus izaugsmi veicinājuši OCTA (+20%), dzīvības apdrošināšanas (+19%), veselības un KASKO apdrošināšanas (katrs +11%) veidi. Paredzam, ka tik straujš prēmiju kāpums vairs nav gaidāms, turpmāk samazinoties līdz lasīt tālāk

Autors: Jevgenijs Belezjaks

Līzingā jauno darījumu apmērs joprojām būtiski atpaliek no pirmskrīzes līmeņa

Organizācija, kas reprezentē Latvijas līzinga tirgu, ir Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA), kurā ir apvienojušās banku meitaskompānijas, kas veido vairāk nekā 90% no kopējā Latvijas līzinga tirgus. Asociācijas portfelis ir tuvu 1,34 miljardiem eiro, un jaunās pārdošanas apmēri 2016. gadā veidoja 700 miljonus eiro. Taču jāsaka, ka tas joprojām ir daudz mazāk nekā pirms krīzes, kad 2007. gadā jauno darījumu apmērs sasniedza gandrīz 1,7 miljardus eiro. 2016. gada laikā līzinga portfelis lasīt tālāk