Ienākt

Nekustamais īpašums

Apsaimniekošana Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu pakalpojumi

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Rīgā ir potenciāls pārdot 450-500 dzīvokļus gadā

Mihaels Bjorklunds, "Bonava" reģiona prezidents Baltijā un Sanktpēterburgā

Latvijas mājokļu tirgū nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "Bonava" saskata potenciālu gadā pārdot aptuveni 450-500 vidējās cenu kategorijas dzīvokļu. Pērn "Bonava" pārdeva nedaudz mazāk par 200 dzīvokļiem, bet Latvijas tirgus tiek uzskatīts par vienu no daudzsološākajiem, un jau šā gada beigās plānots vienlaikus tirgot dzīvokļus astoņās vai deviņās jaunajās dzīvojamajās mājās.

Mūsu mērķis ir saglabāt īpašumu cenas vidusšķirai pieejamā līmenī. Piemēram, Igaunijā dzīvokļi tiek pārdoti par 1900 līdz 2200 eiro par kvadrātmetru, savukārt Latvijā īpašumus pārdodam par 1500 līdz 1800 eiro par kvadrātmetru. Lielākā daļa dzīvokļu Latvijā tiek pārdota par 1500-1600 eiro par kvadrātmetru, un, ja izdosies saglabāt šādu cenu līmeni, tad mums šajā tirgū klāsies labi. Ja mēs paaugstinātu vidējo cenu līdz 1800 eiro par kvadrātmetru, tad mūsu tirgus daļa samazinātos. Ņemot vērā uzņēmuma aprēķinus, Latvijā "Bonava" varētu pārdot 450 līdz 500 dzīvokļus gadā, tirgum ir šāds potenciāls.

Savukārt Igaunijā - galvenokārt Tallinā un tās apkārtnē - ir potenciāls gadā uzbūvēt un pārdot 300 līdz 400 dzīvokļus. Jau patlaban Tallinā "Bonava" būvē vairāk nekā 200 dzīvokļus gadā, ir iespēja apjomus palielināt, taču tirgus potenciāls tur ir nedaudz mazāks kā Rīgā.

Rīgas reģionā cenu līmenis patlaban ir labi līdzsvarots un "Bonava" grib strādāt pieejamā cenu kategorijā. Ja mēs iziesim ārpus šī cenu līmeņa, tad vai nu nedaudz palēnināsies attīstība, vai arī mūsu riski kļūs lielāki. Mēs neesam vienīgie attīstītāji tirgū. Pieredze Tallinā liecina, ka tad, kad citi projektu attīstītāji paceļ cenas un viņiem kādā ilgākā laika posmā par šo paaugstināto cenu arī izdodas īpašumus veiksmīgi pārdot, tad arī citiem attīstītājiem ir grūti necelt cenas. Katrs attīstītājs taču ir orientēts uz noteiktas peļņas gūšanu. Tāpēc arī mums Tallinā nācās paaugstināt dzīvokļu pārdošanas cenas un vienlaikus uzņemties lielāku risku, nekā mēs normāli gribētu.

Līdz ar to "Bonava" ir izdarījusi secinājumu, ka laiku un objektu skaitu vajadzētu vērtēt augstāk nekā cenu un peļņas maržu jeb apgrozījuma rentabilitāti. Tādēļ Rīgas tirgū mums ir veselīgs un līdzsvarots attīstības plāns. Ir jāstrādā ļoti uzmanīgi, lai nenāktos paaugstināt cenu. "Bonava" nepārtraukti strādā pie jauniem projektiem - Prūšu ielas projekts ir izpārdots, pārdošanā ir arī Sermuliņu ielas, Stārķu ielas un Stirnu ielas projekti. Pašlaik pārdošanā ir četri projekti, plānots, ka gada nogalē tiks tirgoti astoņi vai deviņi jaunie projekti. Vienlaikus būvēsim piecus vai sešus projektus un tirgosim astoņus vai deviņus projektus. Šādi apjomi mums būs liels sasniegums, jo pirms kāda laika "Bonava" pārdeva dzīvokļus vienlaikus tikai vienā vai divos projektos. Piemēram, pirms pāris gadiem vienlaikus pārdevām tikai Biķernieku ielas un Putnu ielas projektus, pēc tam - Lapsu ielas un Prūšu ielas projektus.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Darījumu skaits ar dzīvokļiem pērn Rīgā palielinājies par 1,4%

Pagājušajā gadā darījumu skaits ar dzīvokļiem Rīgā palielinājās par 1,4%, 2017.gada Rīgas dzīvokļu tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes loceklis Māris Laukalējs. Pagājušajā gadā Rīgā reģistrēti 9009 darījumi ar dzīvokļiem, bet 2016.gadā tika reģistrēti 8887 darījumi.

Rīgas mikrorajonos reģistrēti 7297 darījumi ar dzīvokļiem, no tiem 6060 darījumi reģistrēti ar dzīvokļiem, kas uzcelti līdz 21.gadsimtam, bet 1237 darījumi ar dzīvokļiem, kas celti šajā gadsimtā. Savukārt Rīgas centrā no 1712 darījumiem 1199 darījumi veikti ar dzīvokļiem kas uzcelti līdz 21.gadsimtam, bet 513 darījumi ar šajā gadsimtā būvētiem dzīvokļiem.

"Pagājušais gads bijis pietiekami aktīvs, lai gan procentuālais pieaugums it kā par to neliecina. Te gan jāatceras, ka 2016.gadā bija milzīgs darījumu skaita pieauguma lēciens salīdzinājumā ar 2015.gadu un tāpēc jāpriecājas, ka pērn vispār bijis darījumu skaita pieaugums," sacīja Laukalējs.

Sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos pērn palielinājušās par 8,9% - līdz vidējai cenai 767 eiro par kvadrātmetru. Laukalējs norādīja, ka kāpums bijis straujāks nekā tika prognozēts, jo "Arco Real Estate" iepriekš prognozēja 6-7% kāpumu.

Lasīt vairāk

02. Pērn Baltijā veikti darījumi ar komercīpašumiem par 925 miljoniem eiro

Pērn Baltijā veikti darījumi ar komercīpašumiem par 925 miljoniem eiro, Baltijas nekustamo īpašumu tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" vadītājs Latvijā Deniss Kairāns. Viļņā pērn veikti darījumi par 450 miljoniem eiro, Tallinā - par 325 miljoniem eiro, bet Rīgā - par 149 miljoniem eiro.

Gadu iepriekš Baltijas valstīs tika veikti darījumi ar komercīpašumiem par 1,2 miljardiem eiro, tostarp, Viļņā par 439 miljoniem eiro, Tallinā - 420 miljoniem eiro, bet Rīgā - par 341 miljonu eiro.

Kairāns skaidroja, ka šajā statistikā netiek ņemti vērā darījumi ar attīstības zemesgabaliem un ēkām, kuras tiek iegādātas rekonstrukcijai. "Ja uzskaitītu arī šos darījumus, tad Rīgā nāktu klāt vēl aptuveni 200 miljoni eiro. Jācer, ka visi šie attīstības projekti sekmīgi realizēsies un pēc pāris gadiem tos redzēsim arī komercdarījumu statistikā," sacīja Kairāns.

Viņš piebilda, ka kopējais darījumu apjoms Baltijā svārstās ap vienu miljardu eiro, bet, piemēram, Somijā gadā notiek darījumi ar komercīpašumiem par 10 miljardiem eiro. Vairāk nekā 70% no kopējā darījumu skaita pērn Baltijā bija darījumi ar vērtību zem trīs miljoniem eiro.

Lasīt vairāk

03. Pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām pērn bija Rīgā

Rīgā pagājušajā gadā bija pieejamāki mājokļi starp visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām, liecina jaunākais "Swedbank" Mājokļu pieejamības indekss.

Otrajā vietā pēc mājokļu pieejamības Baltijā bija Tallina, bet trešajā - Viļņa. Tallinā pērn mājokļu pieejamība pasliktinājās, bet Rīgā un Viļņā – uzlabojās. Pasliktināšanos Tallinā noteica straujais dzīvokļu cenu kāpums, uzlabošanos Viļņā - algu kāpums, bet uzlabošanos Rīgā - procentlikmju samazinājums, kas pērn bija viens no straujākajiem pēdējos gados.

Tomēr Latvijā pēc mājokļu pieejamības Rīga pagājušajā gadā bija sestajā vietā. Pirmajā vietā Latvijā pēc mājokļu pieejamības bija Daugavpils, seko Liepāja, Cēsis, Jelgava un Valmiera. Pērn mājokļu pieejamība visās minētajās Latvijas pilsētās, izņemot Cēsis, uzlabojās. Savukārt dzīvokļu cenu kāpums bija visai mērens, izņemot Cēsis, kur dzīvokļu cenas pērn auga par 17%.

Savukārt Jelgavā pērn mājokļu cenas kāpušas par 15%, Rīgā par 7%, Valmierā un Liepājā par 5%, bet Daugavpilī - tikai par 2%. Vidēji mēnesī Rīgā notiek 521 darījums ar mājokļiem, Liepājā - 74 darījumi, Daugavpilī - 69, Jelgavā - 44, Valmierā -12 darījumi un Cēsīs - arī 12 darījumi.

Mājokļa iegādei nepieciešamās pirmās iemaksas sakrāšanas laiks Daugavpilī ir deviņi mēneši, Liepājā - 11 mēneši, Cēsīs - 14 mēneši, Jelgavā - 16 mēneši, Rīgā un Valmierā - 17 mēneši.

Lasīt vairāk

04. "Bonava Latvija" pērn pārdevusi 4,7 reizes vairāk dzīvokļu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" pērn pārdevis 4,7 reizes vairāk dzīvokļu nekā 2016.gadā, tādejādi kļūstot par lielāko mājokļu attīstītāju Latvijā pēc 2017.gadā reģistrēto un pārdoto dzīvokļu skaita jaunuzceltās ēkās.

Kā liecina statistika, pērn kopsummā Rīgā jaunajos projektos tika pārdoti 1149 dzīvokļi. "Bonava Latvija" pagājušajā gadā ir pabeidzis būvniecību un noslēdzis darījumus trijos mājokļu projektos divās Rīgas apkaimēs - Ķengaragā un Dārzciemā, tur pārdodot 131 mājokli, kas veido 11% no visu Rīgā pārdoto dzīvokļu apmēra.

"Jau kopš darbības uzsākšanas Latvijā esam mērķtiecīgi darbojušies, lai radītu aizvien vairāk mājokļus, ko var atļauties galvaspilsētas iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem. Mūsu uzņēmums ar pārliecinošiem biznesa rezultātiem strādā visā Ziemeļeiropā - arī Vācijā esam tirgus līderis, savukārt Skandināvijā un Igaunijā esam starp lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem," norādīja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Pagājušajā gadā "Bonava Latvija" nekustamo īpašumu attīstībā ir veikusi investīcijas 11 miljonu eiro apmērā. Nākamajos gados mājokļu attīstīšanā plānots investēt vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Lasīt vairāk

05. "Hanner" Latvijā investēs 34 miljonus eiro

Lietuvas nekustamā īpašuma kompānija "Hanner" paziņojusi, ka šogad nekustamā īpašuma projektos plāno investēt 80 miljonus eiro jeb gandrīz par trešdaļu vairāk nekā pērn, tai skaitā Latvijā paredzēts investēt 34 miljonus eiro.

Vislielākā investīciju summa - 38 miljoni eiro - paredzēta Lietuvā attīstāmajiem dzīvojamo ēku un komercobjektu projektiem. Līdztekus Latvijai plānotajiem 34 miljoniem vēl plānotas investīcijas arī Rumānijā topošajā daudzfunkcionālajā kvartālā.

"2017.gadā bijām plānojuši investēt 85 miljonus eiro, bet birokrātisku šķēršļu, būvatļauju kavēšanās dēļ vairāk nekā 20 miljoni eiro palika neapgūti. Ceram, ka šogad šķēršļu investīcijām būs mazāk un visi līdzekļi tiks izmantoti," paziņojumā norādījis "Hanner" valdes priekšsēdētājs Arvīds Avulis.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nākamgad turpinās mājokļu atbalsta programmu

Jau trešo gadu tiek īstenota mājokļu iegādes atbalsta programma. Nekustamo īpašumu tirgus profesionāļi uzskata, ka šī programma ir viens no galvenajiem aktivitāti veicinošajiem faktoriem nekustamo īpašumu tirgū. Arī nākamā gada budžetā atvēlēti četri miljoni eiro programmas turpināšanai arī turpmāk.

Nozares neveiksmes

Zaudētas biznesa iespējas

Piemērotu biroju telpu neesamība Latvijai liek zaudēt daudzas biznesa iespējas un darbavietas. Tallina tradicionāli ir bijusi līderis biroju platību ziņā Baltijā, bet kopš 2015. gada arī Viļņa ievērojami pārspēj Rīgu. Ja ņem vērā biroju platības, kuras nodotas ekspluatācijā 2016. gadā un 2017. gadā, Viļņā tie ir 182 640 kvadrātmetru jaunu biroju, Tallinā – 94 480 kvadrātmetru, bet Rīgā – tikai 30 400 kvadrātmetru. Investoriem ir grūti pierādīt, ka pēc aptuveni diviem gadiem viņiem Rīgā varētu

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Preses nama teritorijā sola vairāk nekā 200 miljonu eiro investīcijas
Lietuvas investīciju pārvaldības sabiedrības "Lords LB Asset Management" fonds "Lords LB Special Fund V" bijušā Preses nama teritorijā Rīgā investēs vairāk nekā 200 miljonus eiro, informēja "Lords LB Asset Management" preses pārstāvis Vītauts Matulēvičs. Zemesgabalu 5,8 hektāru platībā kopā ar tajā esošajām ēkām uzņēmums par 16,8 miljoniem eiro iegādājies no AS "Latvijas kuģniecība". Tas būs lielākais biroju telpu attīstības projekts Baltijas valstīs.

Skanstē līdz 2024. gadam plānots ieguldīt 900 miljonus eiro
Skanstes teritorijas attīstībā līdz 2024. gadam privātie uzņēmēji un pašvaldība plāno ieguldīt vairāk nekā 900 miljonus eiro. Plānots, ka 800 miljonus eiro teritorijas attīstībā ieguldīs privātie uzņēmēji. 100 miljoni eiro tiks piesaistīti no Eiropas struktūrfondiem jaunās tramvaja līnijas izbūvē, bet septiņi miljoni eiro paredzēti infrastruktūras uzlabošanai – ielām un parkiem.

Izaicinājumi nozarē

Sola panākt 600 miljonu investīcijas nozarē gadā
Ekonomikas ministrijas (EM) mērķis ir panākt, lai 2020. gadā privātās investīcijas nekustamo īpašumu nozarē sasniedz 600 miljonus eiro, šovasar paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. "Nekustamo īpašumu nozare parāda to, kas notiek tautsaimniecībā – tā rāda, vai ekonomika aug vai stagnē. Nozare saka, ka iet diezgan slikti, un to pierāda arī skaitļi – privāto investīciju apjoms nekustamo īpašumu nozarē pēdējos trīs gadus stagnē ap 360 miljoniem eiro gadā. Latvijai tas ir ļoti neliels apjoms," skaidroja Ašeradens. Tādēļ šovasar EM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse parakstīja sadarbības memorandu par investīciju vides attīstību.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 510 1 489 1 559
Darbinieku skaits, tūkst. 25 25 25
Peļņa, milj. EUR 133 59 86
Rentabilitāte, % 8.58 3.93 5.77
Apgrozījums, milj. EUR 1 551 1 498 1 487
Apgrozījuma izmaiņas -0.21 -3.44 -0.72
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Nekustamais īpašums rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Rīgas namu pārvaldnieks, SIA, Valsts nekustamie īpašumi, Valsts AS, Plesko Real Estate, SIA, LIEPAJA BULK TERMINAL LTD, SIA LSEZ, Signāls-P-Šuja, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsaimniekošana, Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu pakalpojumi

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Rīgas namu pārvaldnieks, SIA
Mārtiņa 7, Rīga, LV-1048 T. 8900
Namu apsaimniekošana 58 975 5.78 505 0.86% 2775
2. Valsts nekustamie īpašumi, Valsts AS
Vaļņu 28, Rīga, LV-1980 T. 80002000
Nekustamais īpašums 49 981 -24.44 -633 -1.27% 561
3. Plesko Real Estate, SIA
A.Deglava 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
Nekustamais īpašums 28 429 6.46 4 348 15.30%
4. LIEPAJA BULK TERMINAL LTD, SIA LSEZ
Brīvības 123, Liepāja, LV-3401 T. 63480961
Noliktavu pakalpojumi 22 129 14.78 1 518 6.86% 266
5. Signāls-P-Šuja, SIA
Rankas 4, Rīga, LV-1005 T. 67381867
Noliktavu pakalpojumi 21 032 384.44 121 0.58% 3
6. Alfa Construction, SIA
Gustava Zemgala gatve 78, Rīga, LV-1039 T. 67224803
Nekustamais īpašums 18 429 87.95 -104 -0.56% 11
7. LV System Service, SIA
Miera 93, Rīga, LV-1013 T. 66051867
Noliktavu pakalpojumi 16 504 109.09 1 202 7.29% 19
8. GIRTEKOS LOGISTIKA, SIA
Grēnes, "Šarlotes", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 67708400
Noliktavu pakalpojumi 13 816 373.86 2 325 16.83% 128
9. TIRDZNIECĪBAS CENTRS PLESKODĀLE, SIA
Lielirbes 29, TC "Spice", Rīga, LV-1046 T. 67807279
Nekustamais īpašums 13 265 3.72 16 714 126.00% 10
10. DELTA PROPERTY, SIA
Stacijas laukums 4, Rīga, LV-1050 T. 67018188
Nekustamais īpašums 12 238 4.28 3 731 30.49%

Viedokļi

Autors: Edgars Šīns

Valsts atbalsta programmas nepieciešamas gan mājokļu iegādei, gan biroju tirgus attīstībai

Latvijā nepieciešams turpināt labus rezultātus uzrādošo mājokļu galvojumu programmu, tāpat nepieciešams izstrādāt jaunu valsts atbalsta programmu nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanai reģionos. Arī biroju ēku celtniecībai būtu jāpiesaista valsts atbalsts. Vidusmēra mājsaimniecībai Rīgā nepieciešami vairāk nekā divi gadi jeb 24,7 mēneši, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, iegādājoties mājokli kredītā. Vēl grūtāk ģimenēm tas ir tad, ja šī iemaksa jākrāj papildus īres izmaksām. lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Vanags

Nozarē jāceļ konkurētspēja un jāpiesaista investīcijas

Latvijas nekustamo īpašumu nozares būtiskākie izaicinājumi ir konkurētspējas celšana un investīciju piesaiste. Tuvāko gadu laikā noteikti tiks uzlabota investīciju vide un regulējums nekustamo īpašumu jomā Latvijā, padarot nozari konkurētspējīgāku Baltijas mērogā. Nozares pārstāvji apņemas līdz 2020. gadam dubultot ikgadējās investīcijas jaunā nekustamajā īpašumā, panākot, ka tās nav mazākas par 600 miljoniem eiro gadā, par to jūnijā vienojās Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un lasīt tālāk