Ienākt

Nekustamais īpašums

Apsaimniekošana Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu pakalpojumi

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Iespējama sērijveida dzīvokļu cenas samazināšanos Covid-19 krīzes iespaidā

"Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes rezultātā par 3% līdz 10% varētu samazināties sērijveida dzīvokļu cenas. Viss atkarīgs no tā, vai ekonomikas atgūšanās sāksies vasarā, vai arī krīze turpināsies līdz gada beigām. Pandēmija ieviesīs korekcijas arī mūsu nozarē, bet labā ziņa ir tā, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgus cenās nebija ļoti sakāpināts, kā tas bija kaimiņvalstu galvaspilsētās - Tallinā un Viļņā. Līdz ar to pieļauju, ka cenu korekcija otrreizējā dzīvokļu tirgū būs nenozīmīga.
Rīgas sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena šobrīd ir 822 eiro, un tā esošajos apstākļos tiešām var samazināties, jo cenas nosaka pieprasījums. Tajā pašā laikā jebkuras pārmaiņas jāuztver bez panikas, jo, kamēr īpašums nav pārdots par zemāko cenu, tas uzreiz nenozīmē, ka īpašnieks ir zaudējis līdzekļus. Iespējams, pēc kāda laika šim īpašumam vērtība tieši pieaugs.
Lielai daļai iedzīvotāju finanšu līdzekļi ir, turklāt šādu atziņu publiski pauduši arī banku ekonomisti, kas liecina, ka nekustamo īpašumu tirgū darījumi notiks arī turpmāk. Brīvo līdzekļu tērēšana turpmāk notiks arvien pārdomātāk, un šāda tendence jau novērota pēdējo gadu laikā.
Neviens ekonomists nevarēja paredzēt šādu ekonomikas apstāšanos, līdz ar to iedzīvotāju paradumus nākotnē nekustamo īpašumu nozarē ir pāragri komentēt, tādēļ ar izsmeļošām prognozēm nesteigšos.
Runājot par mājokļiem jaunajos projektos, šajā tirgus segmentā cenas lielā mērā nosaka iespēja saņemt bankas finansējumu īpašuma iegādei. Cenu korekcija varētu notikt, jo jau šobrīd redzams, ka cilvēki ir gatavi pārorientēties un strādāt būvniecības nozarē, saņemot 30-40 eiro dienā. Līdz ar to būvniecības izmaksas uz darbaspēka rēķina varētu samazināties, taču apgalvojumu, ka cenas krīt jau tagad, es sauktu par spekulāciju.
Ja jauno projektu attīstītājiem ir savi resursi, ko ieguldīt jauno projektu būvniecībā, no uzņēmējdarbības viedokļa šis ir gana pateicīgs laiks. Ekonomikas lejupslīdes apstākļos, būs iespējams iegādāties lētākus būvmateriālus, nolīgt lētāku darbaspēku, un tad, kad pandēmijas ierobežojumi būs beigušies, iespējams, konkrētais produkts būs vienīgais tirgū pieejamais projekts tādā gatavībā.
Jāgatavojas arī "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" atbalsta programmas garantiju izmaiņām. Vairākkārt esmu uzsvēris, ka risinājums "iedot kredītu" ar "Altum" pirmās iemaksas garantiju nav pareizs. Arguments, ka pietiek naudas kredīta maksājumam, bet nepietiek līdzekļu pirmās iemaksas sakrāšanai, šajā ārkārtas situācijā skaidri parāda, cik šāds galvojums ir nepareizs. Kredīta atmaksas ierobežošanas gadījumā kredīta finansētāja banka saņems garantēto summu no "Altum", taču neatrisinās klientam kredīta maksājumus nākotnē, ja ienākumi mājsaimniecībai būs būtiski sarukuši vai apstājušies.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Arco Real Estate": Dzīvokļu cenas šogad varētu samazināties par 3-10%

Dzīvokļu cenu kritums šogad var būt robežās no 3% līdz 10%, Latvijas nekustamo īpašumu gada pārskata prezentācijas tiešraidē sacīja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes loceklis Māris Laukalējs. "Ja situācija pasaules un Latvijas ekonomikā uzlabosies vasarā vai septembrī, tad cenu kritums šogad varētu būt 3-5% apmērā. Ja krīze turpināsies līdz gada beigām, cenu kritums var sasniegt arī 10%. Pilnīgi droši ir tas, ka cenu pieauguma šogad nebūs," stāstīja Laukalējs.
Vienlaikus viņš piebilda, ka pagaidām ir pagājis pārāk īss laiks kopš krīzes sākuma, lai izdarītu secinājumus par ietekmi uz tirgu - tikai jūnija sākumā, kad būs pieejami trīs mēnešu dati, varēs izdarīt kādus pirmos secinājumus.
"Turklāt krīzes ietekme uz dažādiem segmentiem noteikti nebūs vienāda. Lielākais cenu samazinājums, visticamāk, skars sērijveida dzīvokļu segmentu," sacīja Laukalējs.
Savukārt "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits norādīja, ka patlaban vēl nav iespējams prognozēt arī pircēju un pārdevēju uzvedību un darījumu skaita izmaiņas.
"Iespējams, kāds samazinājums būs. Laikā, kad pasaule ir apstājusies, doma par jauna dzīvokļa iegādi, visticamāk, atvirzās otrajā plānā. Tomēr ir pagājis pārāk īss laiks, lai izdarītu jebkādas tālejošas prognozes," stāstīja Šmits.

Lasīt vairāk

02. "Ober-Haus": Biroja telpu segmenta atveseļošanās Rīgā var palēnināties

Covid-19 pandēmijas radītās krīzes un būtiska jaunu biroja telpu piedāvājuma pieauguma dēļ biroja telpu segmenta atveseļošanās Rīgā var palēnināties, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Ober-Haus" Baltijas galvaspilsētu nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.
Tajā minēta, ka pēc aktīvās attīstības 2018.-2019.gadā biroju segments bija gatavs turpmākai izaugsmei visās trijās Baltijas galvaspilsētās. Pēc "Ober-Haus" datiem, 2018.-2019.gadā Tallinā, Rīgā un Viļņā uzbūvēti kopumā 290 000 kvadrātmetru biroju telpu, un bija pamats cerēt, ka 2020.-2021.gadā varētu pabeigt vēl vairāk nekā 300 000 kvadrātmetru biroju platību.
Tostarp kompānijas pārstāvji norāda, ka Rīgā situācija bija īpaši daudzsološa, jo jaunu biroju attīstības trūkums iepriekš neļāva Rīgai pilnībā konkurēt ar Tallinu vai Viļņu, piesaistot starptautisko uzņēmumu uzmanību. 2020.-2021.gadā Latvijas galvaspilsētā bija plānots papildināt piedāvājumu ar vairāk nekā 70 000 kvadrātmetru biroju platību.
Pēc "Ober-Haus" informācijas, 2019.gadā tirgus Rīgā tika papildināts ar gandrīz 56 000 kvadrātmetru jaunu biroja platību, kamēr Viļņā - ar 66 000 kvadrātmetru, bet Tallinā - ar 20 000 kvadrātmetru.
Apskatā minēts, ka 2019.gadā moderno biroju telpu pieaugums Rīgā palielināja brīvo biroju platību līmeni no 4,5% līdz 8,5% gadā. Līdzīga situācija pērn bija Kauņā (Lietuva), kur brīvo jauno biroja platību līmenis palielinājās līdz divciparu skaitlim. Šajās pilsētās ir nepieciešams ilgāks laika periods, lai pilnībā absorbētu lielo piedāvājumu, nekā tas ir, piemēram, Viļņā vai Tallinā.
Tikmēr Tallinā un Viļņā brīvo biroja platību līmenis 2019.gadā būtiski nemainījās un gada beigās Viļņā brīvās biroja platības veidoja 3%, kamēr Tallinā - 4%.

Lasīt vairāk

03. Eksperti: Mājokļu tirgus pamatrādītāji ir labvēlīgi turpmākajai attīstībai

Aktivitāte mājokļu tirgū Covid-19 krīzes ietekmē ir mazinājusies, tomēr kopumā tirgus pamatrādītāji ir labvēlīgi tā turpmākai attīstībai, informēja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).
Aktivitāte tirgū uzreiz pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas valstī saruka, taču dzīvojamā fonda jomā jau pēc pāris nedēļām kustība atsākās, situāciju raksturoja LANĪDA sertificēts aģents, SIA "1Partner Latvia" valdes loceklis Aigars Zariņš.
Viņa pārstāvētajam uzņēmumam ir bijuši vairāki darījumi - daži tika pabeigti, kad sākās krīze, citi tikai tobrīd sākās. "Tādējādi arī jaunajos apstākļos ir iespējams strādāt, tostarp attālināti organizēt objektu apskati un slēgt darījumus. Uzņēmums šajā laikā ir arī attālināti pieņēmis darbā trīs jaunus aģentus. Šī ir ļoti interesanta pieredze," vērtēja Zariņš.
Viņaprāt, darījumu skaits saruks, tomēr nav tā, ka tirgus pavisam apstāsies, tostarp bankas turpina aktīvi darboties kreditēšanas jomā. Ir nozares, kuras attīstās, kuras plauks, līdz ar to parādīsies arī jauni klienti pēc krīzes. Jaunā pieredze ienesīs pārmaiņas nekustamā īpašuma jomā, piemēram, kā tiks piedāvāti un interesentiem izrādīti objekti. Klientam varētu rasties iespējas apskatīt vairāk īpašumu viņam izdevīgā laikā, taču izvēlēties tikai dažus, ko vēlāk novērtēt klātienē.
"Pagaidām mājokļu cenu korekciju nemanām. Ir drosmīgi piedāvājumi no pircēju puses, mēģinot izmantot situāciju, atsevišķi pārdevēji tiem piekrīt. Iespējams, jaunajos projektus varētu būt izmaiņas, tāpat kā Igaunijā. Īpašumi šajā segmentā ir dārgāki, pieaugums iepriekš bija izteiktāks," pieļāva Zariņš.

Lasīt vairāk

04. Nekustamo īpašumu cenu kāpumu tuvākā gada laikā Latvijā prognozē 39,3% iedzīvotāju

Latvijā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu tuvākā gada laikā prognozē 39,3% iedzīvotāju, kas ir par 11,9 procentpunktiem mazāk nekā pērn rudenī, liecina "SEB bankas" jaunākā Mājokļu cenu indikatora dati.
Vienlaikus mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies par 5,9 procentpunktiem - līdz 16,9%, nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā sagaida 28,1% iedzīvotāju, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā rudenī, bet 15,8% (iepriekš 13,7%) respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām.
Bankā norādīja, ka SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība jeb starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu ir būtiski samazinājusies. Šobrīd tā sasniegusi 22,4 punktus, kas ir zemākā indikatora vērtība kopš 2012.gada. Salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju 2019.gada oktobrī, indikatora vērtība sarukusi par 17,8 punktiem.
Lielākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars ir Vidzemē - šajā reģionā 46,8% aptaujāto sagaida, ka cenas tuvākā gada laikā pieaugs. Cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā sagaida arī 44,3% Latgales un 43% Kurzemes iedzīvotāju. Optimistiski attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām ir arī Zemgales iedzīvotāji (40,7%), savukārt mazāk optimistiski ir Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kur mājokļa cenu pieaugumu prognozē
attiecīgi 36,4% un 33,6% iedzīvotāju.
Savukārt mazākais pesimistiski noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars ir Kurzemē - tikai 6,8% aptaujāto prognozē mājokļa cenu kritumu.

Lasīt vairāk

05. "Arco Real Estate": Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pērn Rīgā augusi par 2,8%

Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pērn Rīgā augusi par 2,8%, sasniedzot 819 eiro par kvadrātmetru, Latvijas nekustamā īpašuma tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes loceklis Māris Laukalējs.
Viņš norādīja, ka tas ir mazāks pieaugums nekā pirms gada prognozētie 4-5%. Tāpat cenu pieaugums pērn bija mazāks nekā 2018.gadā, kad cenas auga par 3,9%, un 2017.gadā, kad cenas auga par 8,8%.
"Cenu pieaugums sērijveida dzīvokļiem ir apstājies. Pērn vēl pirmajā pusgadā tika novēroti cenu pieaugumi, kas ļautu sasniegt iepriekš prognozēto, bet otrajā pusgadā cenu kāpums apstājās. Šī tendence turpinās arī šogad, piemēram, martā novērots vidējās cenas samazinājums par 0,2%," stāstīja Laukalējs.
Viņš norādīja, ka pērn par 2,2% samazinājies arī darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem Rīgā, taču kopumā darījumu skaits ir diezgan stabils un kopš 2013.gada svārstās ap 5000 darījumiem gadā. Pērn veikti 4947 darījumi ar sērijveida dzīvokļiem, 2018.gadā - 5056 darījumi, 2017.gadā - 5183 darījumi, bet 2016.gadā - 5268 darījumi.
"Kopumā var novērot, ka lēni, bet pakāpeniski darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem samazinās un to nosaka arvien pieaugošais darījumu skaits ar dzīvokļiem jaunajos projektos," stāstīja Laukalējs.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nākamgad turpinās mājokļu atbalsta programmu

Jau trešo gadu tiek īstenota mājokļu iegādes atbalsta programma. Nekustamo īpašumu tirgus profesionāļi uzskata, ka šī programma ir viens no galvenajiem aktivitāti veicinošajiem faktoriem nekustamo īpašumu tirgū. Arī nākamā gada budžetā atvēlēti četri miljoni eiro programmas turpināšanai arī turpmāk.

Nozares neveiksmes

Zaudētas biznesa iespējas

Piemērotu biroju telpu neesamība Latvijai liek zaudēt daudzas biznesa iespējas un darbavietas. Tallina tradicionāli ir bijusi līderis biroju platību ziņā Baltijā, bet kopš 2015. gada arī Viļņa ievērojami pārspēj Rīgu. Ja ņem vērā biroju platības, kuras nodotas ekspluatācijā 2016. gadā un 2017. gadā, Viļņā tie ir 182 640 kvadrātmetru jaunu biroju, Tallinā – 94 480 kvadrātmetru, bet Rīgā – tikai 30 400 kvadrātmetru. Investoriem ir grūti pierādīt, ka pēc aptuveni diviem gadiem viņiem Rīgā varētu

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Preses nama teritorijā sola vairāk nekā 200 miljonu eiro investīcijas
Lietuvas investīciju pārvaldības sabiedrības "Lords LB Asset Management" fonds "Lords LB Special Fund V" bijušā Preses nama teritorijā Rīgā investēs vairāk nekā 200 miljonus eiro, informēja "Lords LB Asset Management" preses pārstāvis Vītauts Matulēvičs. Zemesgabalu 5,8 hektāru platībā kopā ar tajā esošajām ēkām uzņēmums par 16,8 miljoniem eiro iegādājies no AS "Latvijas kuģniecība". Tas būs lielākais biroju telpu attīstības projekts Baltijas valstīs.

Skanstē līdz 2024. gadam plānots ieguldīt 900 miljonus eiro
Skanstes teritorijas attīstībā līdz 2024. gadam privātie uzņēmēji un pašvaldība plāno ieguldīt vairāk nekā 900 miljonus eiro. Plānots, ka 800 miljonus eiro teritorijas attīstībā ieguldīs privātie uzņēmēji. 100 miljoni eiro tiks piesaistīti no Eiropas struktūrfondiem jaunās tramvaja līnijas izbūvē, bet septiņi miljoni eiro paredzēti infrastruktūras uzlabošanai – ielām un parkiem.

Izaicinājumi nozarē

Sola panākt 600 miljonu investīcijas nozarē gadā
Ekonomikas ministrijas (EM) mērķis ir panākt, lai 2020. gadā privātās investīcijas nekustamo īpašumu nozarē sasniedz 600 miljonus eiro, šovasar paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. "Nekustamo īpašumu nozare parāda to, kas notiek tautsaimniecībā – tā rāda, vai ekonomika aug vai stagnē. Nozare saka, ka iet diezgan slikti, un to pierāda arī skaitļi – privāto investīciju apjoms nekustamo īpašumu nozarē pēdējos trīs gadus stagnē ap 360 miljoniem eiro gadā. Latvijai tas ir ļoti neliels apjoms," skaidroja Ašeradens. Tādēļ šovasar EM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse parakstīja sadarbības memorandu par investīciju vides attīstību.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 510 1 489 1 559
Darbinieku skaits, tūkst. 25 25 25
Peļņa, milj. EUR 133 59 86
Rentabilitāte, % 8.58 3.93 5.77
Apgrozījums, milj. EUR 1 551 1 498 1 487
Apgrozījuma izmaiņas -0.21 -3.44 -0.72
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Nekustamais īpašums rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Rīgas namu pārvaldnieks, SIA, Do It, SIA, Valsts nekustamie īpašumi, Valsts AS, Plesko Real Estate, SIA, LIEPAJA BULK TERMINAL LTD, SIA LSEZ. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsaimniekošana, Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu pakalpojumi

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Rīgas namu pārvaldnieks, SIA
Mārtiņa 7, Rīga, LV-1048 T. 8900
Namu apsaimniekošana 58 975 5.78 505 0.86% 2775
2. Do It, SIA
Berģi, "Rīgas-Siguldas šoseja 1E", Garkalnes n., LV-1024 T. 67795345
Noliktavu pakalpojumi 54 471 6.7 3 837 7.04% 155
Atšķirīgs pārskata periods no 01.03.2016 līdz 28.02.2017
3. Valsts nekustamie īpašumi, Valsts AS
Talejas 1, Rīga, LV-1026 T. 80002000
Nekustamais īpašums 49 981 -24.44 -633 -1.27% 561
4. Plesko Real Estate, SIA
A.Deglava 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
Nekustamais īpašums 28 429 6.46 6 653 23.40%
5. LIEPAJA BULK TERMINAL LTD, SIA LSEZ
Brīvības 123, Liepāja, LV-3401 T. 63480961
Noliktavu pakalpojumi 22 129 14.78 1 518 6.86% 266
6. Signāls-P-Šuja, SIA
Rankas 4, Rīga, LV-1005 T. 67381867
Noliktavu pakalpojumi 21 032 384.44 121 0.58% 3
7. Alfa Construction, SIA
Gustava Zemgala gatve 78, Rīga, LV-1039 T. 67224803
Nekustamais īpašums 18 429 87.95 -104 -0.56% 11
8. GIRTEKOS LOGISTIKA, SIA
Grēnes, "Šarlotes", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 67708400
Noliktavu pakalpojumi 13 816 373.86 2 325 16.83% 128
9. TIRDZNIECĪBAS CENTRS PLESKODĀLE, SIA
Lielirbes 29, TC "Spice", Rīga, LV-1046 T. 67807279
Nekustamais īpašums 13 265 3.72 16 714 126.00% 10
10. DELTA PROPERTY, SIA
Stacijas laukums 4, Rīga, LV-1050 T. 67018188
Nekustamais īpašums 12 238 4.28 3 731 30.49%

Viedokļi

Autors: Edgars Šīns

Valsts atbalsta programmas nepieciešamas gan mājokļu iegādei, gan biroju tirgus attīstībai

Latvijā nepieciešams turpināt labus rezultātus uzrādošo mājokļu galvojumu programmu, tāpat nepieciešams izstrādāt jaunu valsts atbalsta programmu nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanai reģionos. Arī biroju ēku celtniecībai būtu jāpiesaista valsts atbalsts. Vidusmēra mājsaimniecībai Rīgā nepieciešami vairāk nekā divi gadi jeb 24,7 mēneši, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, iegādājoties mājokli kredītā. Vēl grūtāk ģimenēm tas ir tad, ja šī iemaksa jākrāj papildus īres izmaksām. lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Vanags

Nozarē jāceļ konkurētspēja un jāpiesaista investīcijas

Latvijas nekustamo īpašumu nozares būtiskākie izaicinājumi ir konkurētspējas celšana un investīciju piesaiste. Tuvāko gadu laikā noteikti tiks uzlabota investīciju vide un regulējums nekustamo īpašumu jomā Latvijā, padarot nozari konkurētspējīgāku Baltijas mērogā. Nozares pārstāvji apņemas līdz 2020. gadam dubultot ikgadējās investīcijas jaunā nekustamajā īpašumā, panākot, ka tās nav mazākas par 600 miljoniem eiro gadā, par to jūnijā vienojās Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un lasīt tālāk