Ienākt

Meža nozare

Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana Mežsaimniecība
Mēbeļu ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Ir pamats ambīcijām un augšanai

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Komentējot šā gada rezultātus, jāskatās eksporta rādītāji. Ja nemaldos, tie ir labāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Rezultāts ir labs. Par to liecina Latvijas Kokrūpnieku federācijas biedru darbības rādītāji, taču jaunākie oficiālās statistikas dati par visu nozari vēl nav pieejami.
Šis gads ir labs ne tikai kokrūpniekiem, bet arī citos meža nozares sektoros, tostarp meža īpašniekiem, kuri piedzīvo netipiski augstas cenas pilnīgi visiem baļķu sortimentiem. Tikmēr, piemēram, taras ražotājiem un mietu ražotājiem ir grūtības ar izejmateriālu pieejamību. Ļoti augstās papīrmalkas cenas dēļ meža īpašnieki nenošķiro sortimentu, bet visu pārdod papīrmalkā un tādā veidā samazina resursu pieejamību sīkbaļķu pārstrādātājiem, tajā skaitā taras ražotājiem. Līdz ar to taras ražotājiem, no vienas puses, situācija gala tirgos ir laba, no otras puses - iegūt izejmateriālu ir ļoti grūti. Līdzīgi ir arī mietu ražotājiem - tirgi labi, bet izejmateriāls ir iegūstams grūti, jo par to ir jāmaksā neadekvāti augsta cena, lai meža īpašnieku motivētu šķirot sortimentu vērtīgākajā un mazāk vērtīgākajā nevis visu produkciju pārdot papīrmalkā.

No gala produktu tirgus skatu punkta apaļkoku cenas joprojām ir neadekvāti augstas, lai gan apaļkoku cenām nav pamats būt tik augstām, kādas tās ir patlaban - tām ir pamats samazināties. Līdzīgi ir arī neadekvāti augstajām papīrmalkas cenām, kas sasniegušas maksimumu.

Augstajām cenām ir divi iemesli. Papīrmalkas cenu kāpumu Baltijā veicinājis tas, ka Skandināvijas celulozes rūpniecība, lai tās vietējie piegādātāji būtu spiesti nepalielināt sava sortimenta esošās cenas, visu savu papildus vajadzīgo materiālu iegādājas ārvalstu tirgos. Tamdēļ par vērtīgākajiem kokmateriāliem ir jāmaksā vēl vairāk nekā par papīrmalku nolūkā motivēt mežu īpašniekus šķirot sortimentu nevis visu produkciju nepārdotu papīrmalkā. Papīrmalkas cenu kāpums izraisījis cenu kāpumu visam "baļķim". Otrs iemesls augstajām apaļkoku cenām ir lietainie apstākļi pagājušajā gadā, kad pērn novembrī un decembrī, kā arī šogad janvārī bija absolūtākais resursu deficīts un 80% ražotāju izjuta resursu trūkumu un bija spiesti tā vai savādāk samazināt ražošanas apmērus. Protams, ka liela bada laikā cenas uzkāpj augšā un tās nolaist lejā ir ļoti grūti. Pieradināt piegādātāju pie augstām cenām ir ļoti viegli, bet nolaist tās lejā ir ļoti grūti. Ja viens piegādātājs arī nolaiž cenu zemāku, tad citi to nedara.

Runājot par gala produktu tirgiem, ņemot vērā, ka vismaz 50% no koksnes produktiem tiek realizēti būvniecības tirgos, un aktīvās būvniecības sezonas beigas cerēt uz būvmateriālu cenu kāpumu nav pamata. Jautājums, par cik tās samazināsies. Tas ir tikai loģiski, ja kaut kādā veidā šī tendence atspoguļotos arī izejmateriālu tirgū. Taču, vai tas tā notiks, to mēs redzēsim.

Izaicinājumi nozarei saglabājas klasiskie - lēnām turpinām attīstīties, augt. Ambīcijas un pamats augt mums ir. Patlaban svarīgi aizvien vairāk un intensīvāk veikt attīstībā. Šajā kontekstā ir svarīga arī valsts politika, lai neliktu ražotājiem tērēt naudu tur, kur to nevajag darīt. Naudas ir tik, cik ir un tajā brīdī, ja ražotājs finanšu līdzekļus pārtērē mākslīgi paaugstinātajā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) elektrības sadaļā, tad... Pieminu to tāpēc, ka 10% no visa elektrības patēriņa valstī veido tieši kokrūpniecība. Ik gadu kokrūpniecībā pārspīlēta OIK dēļ mēs bijām pazaudējuši apmēram 20 miljonus eiro, kurus varējām ieguldīt iekārtās. Arī tad, ja gribi celt jaunu ražotni vai attīstīt esošo, tad kabeļa izbūve lielā mērā jāveic no saviem investīciju resursiem. Tas prasa milzīgas naudas, bet tās nav produktīvās investīcijas no ražošanas viedokļa - tās nerada produktus un darba vietas, bet nepieciešamas, lai darbinātu rūpnīcu. Tā ir lieta, ko Latvijas valstī jāsakārto, lai ražotāji nebūtu spiesti tērēt naudu tur, kur to nevajadzētu, bet, lai ražotāji būtu motivēti tērēt naudu jaunu iekārtu un tehnoloģiju iegādē, lai varētu radīt jaunus produktus.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Ugunsbīstamība Latvijas mežos saglabājās augsta

Sausuma ietekmē Latvija šogad piedzīvojusi plašus mežu ugunsgrēkus.

Ugunsbīstamība Latvijas mežos augusta sākumā joprojām saglabājās augsta, neraugoties uz nokrišņiem pēdējās dienās daudzviet valsts teritorijā.

Tikmēr turpinājās ugunsgrēka Salas novada Gargrodes purvā likvidācija, kura dzēšanas darbus apgrūtina biezāks kūdras slānis, kamdēļ kokiem ir apdegušas saknes, vietām koki krīt.

Vasaras otrajā pusē likvidēts ugunsgrēks Mazsalacas novada Ramatas pagastā Saklaura (Oļļas) purvā. Tikmēr situācija Valdgales pagastā, kur ugunsgrēks kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē un drīz vien liesmas pārmetās arī uz mežu. sasniedzot virs 1000 hektāriem kopējo degšanas platību. ir bez izmaiņām - katru rītu un vakaru ugunsgrēks tiek apsekots un dzēstas kūpošās vietas.

Lasīt vairāk

02. Kokrūpniecība atkal izvirzās par apstrādes rūpniecības izaugsmes dzinējspēku

Kokrūpniecība atkal izvirzījusies par apstrādes rūpniecības izaugsmes dzinējspēku. Pusgadā kopumā apstrādes rūpniecība uzrāda 3,4% kāpumu, ko noteica straujāka nozares izaugsme gada pirmajos mēnešos.

Apstrādes rūpniecības pieaugumu jūnijā visvairāk veicināja straujā izaugsme kokrūpniecībā. Koksnes un koka izstrādājumu ražošanas apjomi gada griezumā palielinājās par 8,6%, kas apakšnozarē ir pēdējo mēnešu spēcīgākā izaugsme. Apakšnozares pieaugumu būtiski ietekmēja ārējā pieprasījuma kāpums, jo koka un koka izstrādājumu eksports šogad ir audzis samērā strauji - par 12,1% gada pirmajos piecos mēnešos. Lielākais kokrūpniecības produkcijas ārējais noieta tirgus Latvijai ir Apvienotā Karaliste, un, par spīti ar "Brexit" saistītajiem riskiem, koka un koka izstrādājumu eksports uz šo valsti gada piecos mēnešos ir pieaudzis par 10,5%.

Savukārt uz Zviedriju, otro lielāko koka produkcijas eksporta tirgu, eksporta vērtība šajā periodā palielinājās pat par 46,2%. Arī vietējā tirgū koksnes un koka izstrādājumu apgrozījums šogad strauji palielinās, taču vietējā tirgū realizētās produkcijas īpatsvars ir ievērojami zemāks par eksporta apjomiem.

Lasīt vairāk

03. Valdība piešķir UIN atlaidi kokmateriālu ražotājam "Stora Enso Latvija"

Ministru kabinets 14.augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz kokmateriālu ražotājam AS "Stora Enso Latvija" par investīciju projektu piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,1 miljona eiro apmērā.

Pagājušajā gada nogalē EM saņēma "Stora Enso Latvija" atbalstāmo investīciju projekta pieteikumu kopā ar projektu "Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana".

Uzņēmuma sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu attiecināmās izmaksas veido 16 303 540 miljonus eiro. Tādējādi "Stora Enso Latvija" piemēros UIN atlaidi 25% apmērā no sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas, bet ne vairāk kā 4 075 885 miljonus eiro.

Lasīt vairāk

04. IKEA grupas uzņēmums kļuvis par meža apsaimniekošanas uzņēmuma "Foran Real Estate" vienīgo īpašnieku

IKEA grupā ietilpstošais Nīderlandē reģistrētais uzņēmums "IRI Investments" kļuvis par meža apsaimniekošanas uzņēmuma "Foran Real Estate" vienīgo īpašnieku.

Līdz ar īpašnieka maiņu "Foran Real Estate" kopš šā gada 17.jūlija, pārtapusi par "IRI Forest Assets Latvia". "IRI Forest Assets Latvia" īpašumā ir zeme kopumā 54 207 hektāru platībā, tostarp mežu zeme veido 40 274 hektārus, lauksaimniecības zeme - 10 370 hektāru, bet citas zemes - 3563 hektāri.

Tādējādi šobrīd Nīderlandes "IRI Investments" Latvijā tiešā veidā pieder trīs meža apsaimniekošanas kompānijas "IRI Forest Assets Latvia", "IRI Investments Latvia" un "IRI Asset Management".

Lasīt vairāk

05. Latvijā trīs vietās Kurzemē konstatēta ozoluakūtā kalšana

Līdz šim ozolu akūtā kalšana ir konstatēta trīs vietās Kurzemē - Talsos, Kazdangā un Cīravā. Šie ir rezultāti pēc pavasara apsekojumu veikšanas, kura tiks atsākta rudens pusē.

Pašlaik inficētie koki nav iznīcināti, bet ir atstāti tālākai izpētei, lai izprastu slimības attīstības gaitu.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) joprojām aicina meža īpašniekus būt vērīgiem, un informēt Valsts meža dienestu (VMD), ja tiem ir aizdomas par ar akūto ozolu kalšanu inficētiem ozoliem

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Meža produkcijas eksports aug

Latvija šogad pirmajā pusgadā eksportēja meža produkciju 1,11 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 4,9% vairāk nekā attiecīgajā laikā 2016. gadā. Koksne un tās izstrādājumi 2017. gada pirmajā pusgadā eksportēti 947,098 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,3% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 85,3% (pirms gada – 85,8%) no kopējā meža produkcijas eksporta.

Nozares neveiksmes

Laika apstākļu dēļ ir problēma ar apaļkoku pieejamību

Kokrūpniecības nozares izaicinājums patlaban ir apaļkoku pieejamība, jo saistībā ar Baltkrievijas aizliegumu neapstrādātas koksnes eksportam ir samazinājušās importa iespējas no Baltkrievijas. Tāpat apaļkoku pieejamību apgrūtina arī sezonālie faktori, jo lietavu dēļ ir daudz grūtāk strādāt mežā un tiek apgrūtināta resursu plūsma.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Mežu atjaunošanai un kopšanai būs pieejams 8,5 miljonu eiro atbalsts
Lauku atbalsta dienests izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumā "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā", kur varēs pieteikties atbalstam mežsaimniecībā trijos apakšpasākumos par kopējo publisko finansējumu 8,5 miljoni eiro. Apakšpasākumā "Meža ieaudzēšana" varēs pieteikties meža ieaudzēšanas un kopšanas aktivitātēm, kā arī ieaugušas mežaudzes papildināšanai un kopšanai. Šī apakšpasākuma ceturtā kārta norisināsies no šā gada 9. oktobra līdz 9. novembrim, un tajā kopējais pieejamais finansējums ir 1,5 miljoni eiro. Apakšpasākuma piektā kārta norisināsies no šā gada 10. novembra līdz 11. decembrim, un arī tajā kopējais pieejamais finansējums ir 1,5 miljoni eiro. Tāpat būs pieejams kopumā 500 000 eiro publiskais finansējums apakšpasākumā "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcināto mežaudžu atjaunošana", kura ceturtā kārta norisināsies no šā gada 9. oktobra līdz 9. novembrim. Savukārt apakšpasākumā "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai" varēs pieteikties jaunaudžu retināšanai, neproduktīvu mežaudžu nomaiņai, valdošās koku sugas nomaiņai baltalkšņa sugu mežaudzēs no 30 gadu vecuma vai blīgznas sugu mežaudzēs. Tā ceturtā kārta norisināsies no šā gada 9. oktobra līdz 9. novembrim, šajā aktivitātē ir pieejams piecu miljonu eiro finansējums.

Izaicinājumi nozarē

Problēmas ar resursiem
Kokrūpniecības nozares izaicinājums ir apaļkoku pieejamība, jo saistībā ar Baltkrievijas aizliegumu neapstrādātas koksnes eksportam ir samazinājušās importa iespējas no Baltkrievijas. Tāpat apaļkoku pieejamību apgrūtina arī sezonālie faktori, jo lietavu dēļ ir daudz grūtāk strādāt mežā un tiek apgrūtināta resursu plūsma. Pēc vasaras lietavām izskalotu ceļu dēļ rūpnīcām plūdu skartajos reģionos radās problēmas ar resursu pieejamību. Latvijas Kokrūpniecības federācijas biedriem noliktavās līdzīgi kā citus gadus rudenī gan uzkrātas rezerves, pateicoties tām, vairums uzņēmumu nepieciešamības gadījumā var turpināt ražošanu.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 435 1 337 1 316
Darbinieku skaits, tūkst. 32 31 31
Peļņa, milj. EUR 211 181 187
Rentabilitāte, % 6.01 5.51 5.55
Apgrozījums, milj. EUR 3 517 3 287 3 364
Apgrozījuma izmaiņas 9.78 -6.54 2.34
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Meža nozare rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas valsts meži, AS, LATVIJAS FINIERIS, AS, KRONOSPAN Riga, SIA, PATA, SIA, Gaujas Koks, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana, Mežsaimniecība, Mēbeļu ražošana

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas valsts meži, AS
Vaiņodes 1, Rīga, LV-1004 T. 67602075
Mežsaimniecība 256 870 -1.79 50 614 19.70% 1267
2. LATVIJAS FINIERIS, AS
Bauskas 59, Rīga, LV-1004 T. 67067207
Kokapstrāde 218 831 12.58 10 857 4.96% 1647
3. KRONOSPAN Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67436835
Kokapstrāde 176 796 14.27 35 944 20.33% 276
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2015 līdz 30.09.2016
4. PATA, SIA
Cēsu 14, Rīga, LV-1012 T. 67243135
Mežizstrāde 137 953 8.07 1 900 1.38% 118
5. Gaujas Koks, SIA
Gaujas 24 k.35, Vangaži, Inčukalna n., LV-2136 T. 67803532
Kokapstrāde 65 795 9.84 2 236 3.40% 489
6. AKZ, SIA
Matrožu 15-2.st., Rīga, LV-1048 T. 67327740
Kokapstrāde 62 976 -0.9 4 836 7.68% 274
7. BYKO-LAT, SIA
Lāčplēša 75-5, Rīga, LV-1011 T. 67288086
Kokapstrāde 61 134 9.18 2 860 4.68% 469
8. Vika Wood, SIA
"Punti", Laucienes p., Talsu n., LV-3285 T. 63291800
Kokapstrāde 59 651 0.85 2 969 4.98% 141
9. UNITED PANEL GROUP EUROPE, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 66016200
Kokmateriālu tirdzniecība 56 916 7.81 1 042 1.83% 17
10. STORA ENSO LATVIJA, AS
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670051
Mežizstrāde 51 846 -2.24 3 593 6.93% 150

Viedokļi

Autors: Arnis Muižnieks

Situācija apaļo kokmateriālu tirgū kļuvusi labvēlīgāka meža īpašniekiem

Salīdzinot ar gada sākumu, situācija apaļo kokmateriālu tirgū vasaras mēnešos ir kļuvusi meža īpašniekam labvēlīgāka. Gandrīz visiem galvenajiem kokmateriālu sortimentiem – gan malkai, gan papīrmalkai, gan taras klučiem, gan zāģbaļķiem – cenas ir pieaugušas. Samērā daudzi privātie meži ir veidojušies, aizaugot neapstrādātajām lauksaimniecības zemēm, līdz ar to tur ir cits koku sugu sastāvs salīdzinājumā ar valsts mežiem. Privātajos mežos ir vairāk lapu koku un zemāka koksnes kvalitāte. Līdz ar lasīt tālāk

Autors: Kristaps Klauss

Resursu cenas aug straujāk nekā gala produktu cenas

Patlaban izskatās, ka, visticamāk, uzstādīsim jaunu eksporta rekordu – varētu būt kādu 3–4% eksporta pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas lielā mērā ir skaidrojams gan ar nelielu cenu pieaugumu, gan to, ka mums arvien vairāk pieaug dziļāk pārstrādāto produktu īpatsvars eksportā. Patlaban izaicinājums ir apaļkoku pieejamība, jo ir samazinājušās importa iespējas no Baltkrievijas, un nevarētu apgalvot, ka arī Krievijā būtu lielas iespējas. Tāpat ir sācies rudens. Sezonāli vienmēr ir lasīt tālāk