Ienākt

Lauksaimniecība

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi
Lopkopība, putnkopība Zivsaimniecība, zvejniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Tuvākā gada laikā importētās lauksaimniecības produkcijas apmēri Latvijā kritīsies

Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs

Covid-19 izraisītā krīze ietekmē daudzas lauksaimniecības apakšnozares. Lai arī šobrīd mūsu lauksaimnieki spēj saražot pietiekamā apjomā produkciju vietējam tirgum, var droši prognozēt tuvākā gada laikā importētās lauksaimniecības produkcijas kritumu. Tāpēc mūsu lauksaimniekiem ir jāspēj sagatavoties, lai noturētu ražošanu un spētu apmierināt arī vietējā tirgus pieprasījumu. Jāuzsver, ka lauksaimnieki ir arī eksportētāji un sevišķi grūti ir tieši uz eksportu orientētiem ražotājiem, kuriem ir grūtības realizēt produkciju. Jau šobrīd eksporta tirgū vērojams dramatisks produkcijas apjomu samazinājums, kas var atstāt graujošu ietekmi uz lauksaimniecības nozari vispār un lauksaimnieku spēju turpināt darbu. Saražoto nerealizējot, cenas krītas. Svaigpiena iepirkuma cena ir samazinājusies par 15%, noliktavas pildās ar produkciju. Gaļas eksports nav iespējams loģistikas ierobežojumu dēļ un cenas diezgan būtiski ir samazinājušās gaļas lopkopībā. Ir aizvērti vairāki olu realizācijas tirgi. Olu ražošanas sfēra vēsturiski orientējās uz eksportu, un olu realizācijas apmēri ārvalstu tirgos krītas. Tāpat olu nozari negatīvi ietekmē arī importa produkcijas no Ukrainas radītā konkurence Eiropas Savienībā.
Covid-19 tiešā veidā negatīvi skar arī kazkopības nozari, kas līdz šim ļoti daudz sadarbojusies ar restorāniem, piegādājot produkciju HoReCa segmentam. Tā kā ārkārtējā situācijā daudzi restorāni ir samazinājuši savu darbību vai vēruši durvis ciet, kazkopjiem ir problēmas ar produkcijas realizāciju.
Tāpēc Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padome ļoti atzinīgi novērtē valdības lēmumu apstiprināt normatīvus, kas paredz sniegt atbalstu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Šie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes mazināšanai lauksaimniecības nozarei zināmā mērā stimulēs ražošanu.
Pēc lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes priekšlikuma noteikumi tika papildināti ar normatīvo aktu normām, kurus ievērojot tiek izslēgts apjoma samazinājums "uz papīra" mākslīgu zaudējumu radīšana, kam paredzētas sankcijas par negodprātīgu rīcību.
Es pieļauju, ka Covid-19 izraisītās ekonomiskās lejupslīdes ietekmē arī vispārējā iedzīvotāju pirktspēja Latvijā ir zemāka - daudzi zaudējuši darbu, ir neziņā par rītdienu un pārvērtē savu finanšu līdzekļu izlietojumu, mazāk iegādājās produktus, kas nav pirmās nepieciešamības preces.
Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes ieskatā šodienas situācijā Latvijas uzņēmējiem un pašvaldībām ir arī aktīvi jāmeklē iespējas piesaistīt investīcijas, lai atbalstītu Latvijas tautsaimniecību. Vienlaicīgi jācenšas sabalansēt Eiropas nospraustos klimata mērķus. Tieši šobrīd, kad pasaulē un valstī ir un būs akūti nepieciešamas jaunas investīcijas ekonomikas atveseļošanai, būtu ļoti svarīgi attīstīt jaunus un inovatīvus projektus, kas veicina visa veida ražošanu, tajā skaitā elektroenerģijas! Krīze pāries un, joprojām būs aktuāli arī iepriekš nospraustie klimata mērķi atjaunojamo energoresursu ražošanas attīstībā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Eiropas Parlaments akceptē krīzes atbalsta pasākumus lauksaimniekiem un zivsaimniekiem

Eiropas Parlaments (EP) 17.aprīlī akceptējis krīzes atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un bezpajumtniekiem.
Jaunie noteikumi tostarp ļaus lauksaimniekiem saņemt aizdevumus vai garantijas ar izdevīgiem nosacījumiem, lai segtu darbības izmaksas līdz 200 000 eiro. Tiks atbrīvots arī neizmantotais ar lauksaimniecību saistītais lauku attīstības finansējums, lai to novirzītu cīņai ar Covid-19.
Pasākumos ietilpst arī atbalsts zvejniekiem, kam uz laiku bijusi jāpārtrauc darbība, finansiāls atbalsts akvakultūras ražotājiem, ja ražošana tiek apturēta vai samazināta, atbalsts ražotāju organizācijām pagaidu uzglabāšanai, kā arī elastīgāka darbības atbalsta līdzekļu pārdale dalībvalstīs.
Pēc neoficiālas vienošanās ar ES Padomi EP deputāti arī apstiprināja virkni uzlabojumu, kas ļaus sniegt atbalstu jaunajiem zvejniekiem un zvejniekiem, kas zvejo bez laivām. Šie uzlabojumi arī pielāgo noteikumus attālākajiem reģioniem, kā arī nodrošina budžeta elastīgumu, lai palīdzētu valstīm, kuras ir iztērējušas visu piešķirto finansējumu.

Lasīt vairāk

02. Rezervē 45,5 miljonu eiro valsts atbalstu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem Covid-19 krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai

Valdība 14.aprīlī atbalstīja 45,5 miljonu eiro rezervēšanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai Covid-19 ierobežošanas nolūkā izsludinātajā ārkārtējā situācijā nodrošinātu lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nepārtrauktību un saglabātu tajās nodarbināto uzņēmumu likviditāti.
No kopējās 45,5 miljonu eiro atbalsta summas finansiāls atbalstu 35,5 miljonu eiro apmērā paredzēts primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem un iestādēm, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus izglītības iestādēs.
Katrs pieteikums atbalsta saņemšanai tiks skrupulozi izvērtēts, nodrošinot atbalsta piešķiršanas caurspīdīgumu. Atbalsta izmaksu veiks Lauku atbalsta dienests, vērtējot tā potenciālo saņēmēju stāvokli pagātnē un šobrīd, veicot rūpīgu monitoringu, lai novērstu nepamatotu atbalsta izmaksas.

Lasīt vairāk

03. Covid-19 izplatības mazināšanai pasaulē ieviesto pasākumu dēļ kritistiska situācija ir olu ražošanā

Covid-19 izplatības mazināšanai pasaulē ieviesto pasākumu dēļ kritistiska situācija ir olu ražošanā. Olu sektorā Latvijā ražotāji nodrošina 160% no vietējā patēriņa apjoma, tādēļ pieprasījuma samazinājums Eiropas Savienības (ES) tirgū tūlītēji negatīvi ietekmē nozari.
Saskaņā ar olu ražotāju sniegto informāciju būtiski samazinājies pieprasījums pēc olu pārstrādes produktiem, jo tie visvairāk bija pieprasīti viesmīlības nozarē, samazinās arī olu realizācijas iespējas ES dalībvalstīs ieviesto ierobežojumu dēļ.
Olu ražotāji aicinājuši mājsaimniecībām izvēlēties Latvijā ražotās olas un to produktus, tādējādi atbalstot tausaimniecību, jo, iegādājoties vietējos produktus, par tiem samaksāti nodokļi nonāk valsts budžetā.

Lasīt vairāk

04. Labības sējumi joprojām attīstās labi

Labība joprojām attīstās labi - vēsais laiks neveicina ļoti strauju augšanu, gaisa temperatūras ir optimālas un sējumi attīstās normāli.
Lai gan graudaugu sējumi ir nedaudz apsaluši nesenajās salnās, būtisks nodarīts kaitējums tiem nav konstatēts. To, vai apsaluši arī rapša pumpuri, varēs redzēt vēlāk, kad tie sāks ziedēt. Līdz šim problēmas šajā ziņā nav novērotas. Atsevišķos Latvijas reģionos joprojām trūkst mitruma, kas aprīlī kā gada sausākajā mēnesī mēdz būt, taču potenciāli nokrišņi situāciju normalizētu.
Vismaz līdz aprīļa beigām būtiski riski graudaugu sējumiem laika apstākļu ziņā nav prognozējami. Līdz šim samērā aukstais laiks problēmas Latvijas graudkopjiem nerada. Gaisa temperatūras svārstības starp salu naktīs, kas mijas ar siltāku laiku dienā, nav tik lielas, lai skādētu.

Lasīt vairāk

05. Covid-19 izraisītā krīze rada izaicinājumus piena ražošanai un pārstrādei

Latvijā gadā saražo 138% piena produktu no vietējā patēriņa apjoma, un piena pārstrādātājiem krīzes laikā grūtības rada eksportam paredzētās produkcijas realizācija, īpaši sieram un piena pulverim. Tādējādi pārstrādes uzņēmumiem nerealizējamo produktu krājumu veidošanās rada papildu izmaksas, nākas iesaldēt līdzekļus un trūkst apgrozāmo līdzekļu.
Piena lopkopības saimniecību ieņēmumus negatīvi ietekmē svaigpiena iepirkuma cenu samazinājums. Aprīļa sākumā piena iepirkuma cena samazinājusies par 10-15% salīdzinājumā ar marta sākumu.
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijā pauda, ka piena ražotāji, kas cieta jau 2014.gada Krievijas embargo rezultātā un vairākus gadus nespēja atgūties, varētu atkal tikt ierauti globālajā krīzes situācijā. Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām, līdz ar to nozares nākotne ir izaicinājumu pilna.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Krīze piena nozarē ir pārvarēta

Latvijas piena nozare ir pārvarējusi krīzi. Piena iepirkuma cena pēdējos 8–9 mēnešos ir stabilizējusies. Jūlijā Latvijā vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija apmēram 300 eiro par tonnu, kas ir nedaudz zemāka par vidējo piena iepirkuma cenu Eiropas Savienībā. Piena liellopu un saimniecību skaits nav būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku. Arī piena pārstrādes nozares vispārējais noskaņojums ir optimistisks, jo kopumā piena iepirkuma cena ir optimāla, un piena produktu cenas

Nozares neveiksmes

Laika apstākļi negatīvi ietekmējuši ražu

Spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā lauksaimniekiem Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales ir gājuši bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens. Laika apstākļi negatīvi ir ietekmējuši dārzeņu, ogu un augļu ražu. Reģionos situācija ir bijusi atšķirīga – daļu Latvijas lauku klāja ūdens, bet daļa cieta no ilgstoša sausuma, līdz ar to šovasar laika apstākļu ziņā bijušas galējības. Daļa saimniecību zaudējusi cerības novākt ražu. Tikmēr citviet ES, tostarp Spānijā, Itālijā un

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Nauda lauksaimniecības kooperatīvu izveidei
Lauku atbalsta dienests (LAD) no šā gada 1. līdz 31. jūlijam bija izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas pasākumā "Ražotāju grupu un organizāciju izveide", kur trešās kārtas pieejamais publiskais finansējums ir viens miljons eiro. LAD šajā laika periodā bija izsludinājis arī projektu iesniegumu pieņemšanu Lauku attīstības programmas pasākuma "Sadarbība" apakšpasākumā "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" , kur pirmās kārtas pieejamais publiskais finansējums bija trīs miljoni eiro un apakšpasākumā "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei", kur pirmās kārtas publiskais finansējums bija divi miljoni eiro.

Izaicinājumi nozarē

Darbaspēka trūkums
Lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības skolas ik gadu kļūst arvien tukšākas, jo jaunieši nesaskata iespēju tikt nodarbinātiem pēc lauksaimnieciskās izglītības iegūšanas. Tāpēc lauksaimniekiem ir cieši jādomā par veidiem, kā ieinteresēt jauniešus darboties ar lauksaimniecību saistītās jomās un iegūt attiecīgu profesionālo izglītību. Darba devējiem ir jāpiedāvā kvalitatīvas prakses iespējas tehnikumu jauniešiem, kā arī jādomā par atlīdzību vai stipendiju šiem jauniešiem.

Plūdu dēļ izsludina ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā
Plūdu dēļ valdība nolēma 29 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā. Ja sākotnēji daļa cietušo zemnieku vēl nepieteica savas platības kompensāciju saņemšanai cerībā, ka izdosies novākt kādu daļu no izaudzētās ražas, lietavām turpinoties, cerības mazinājās. Lietavu dēļ septembra vidū situācija laukos plūdu skartajos reģionos krasi pasliktinājās, tāpēc Lauku atbalsts dienestā pieteikumu skaits platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai par spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā bojā gājušajiem lauksaimniecības kultūraugu sējumiem un sagatavoto sienu strauji pieauga.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 418 1 469 1 469
Darbinieku skaits, tūkst. 21 21 20
Peļņa, milj. EUR 111 162 144
Rentabilitāte, % 3.45 4.85 4.72
Apgrozījums, milj. EUR 3 221 3 348 3 043
Apgrozījuma izmaiņas 1.76 3.92 -9.10
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir URALCHEM Trading, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA, Putnu fabrika Ķekava, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. URALCHEM Trading, SIA
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67388100
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 778 395 -31.31 9 804 1.26% 37
2. LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Eleja, Lietuvas 16a, Elejas p., Jelgavas n., LV-3023 T. 63025898
Lauksaimniecības pakalpojumi 185 505 -18.92 1 399 0.75% 198
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2016 līdz 30.06.2017
3. Baltic Agro, SIA
Bauskas 58a-13, Rīga, LV-1004 T. 67228851
Lauksaimniecības pakalpojumi 140 291 5.54 2 952 2.10% 135
4. Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 109, Rīga, LV-1058 T. 25443839
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 77 836 3.07 840 1.08% 53
5. Putnu fabrika Ķekava, AS
"AS Putnu fabrika Ķekava", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67874000
Putnkopība 62 057 11.23 -695 -1.12% 830
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2016 līdz 30.06.2017
6. Pindstrup Latvia, SIA
Rīgas 30, Baloži, Ķekavas n., LV-2112 T. 63291230
Kūdra 58 429 10.2 7 649 13.09% 451
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2015 līdz 30.09.2016
7. Balticovo, AS
Iecava, Iecavas n., LV-3913 T. 63943834
Putnkopība 44 589 -2.94 2 713 6.08% 275
8. Baltic Agro Machinery, SIA
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 67064300
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība 38 555 -7.79 1 184 3.07% 96
9. LIELZELTIŅI, SIA
Janeikas, "Jāņuzāles", Ceraukstes p., Bauskas n., LV-3901 T. 63960770
Putnkopība 37 107 16.35 1 022 2.75% 176
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2016 līdz 30.06.2017
10. Bohnenkamp, SIA
Stūnīši, "Lapegles", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 60002121
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas 35 342 29.97 1 321 3.74% 50

Viedokļi

Autors: Līva Norkārkle

Plūdu radītie zaudējumi lauksaimniekiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro

Pavasara salnu un vēsās vasaras dēļ graudu veģetācija šogad iekavējās, kas atspoguļojās arī ražas novākšanas termiņos. Augkopībā ražas novākšana kavējās par apmēram divām nedēļām, kamdēļ arī nākamā gada ziemāju sēja kavējas. Daļa saimniecību ziemājus nepaspēs iesēt laikā. Ja rudens būs silts, tad ar vēlāk sētajiem ziemājiem viss būs kārtībā – tie paspēs iesakņoties un sagatavosies ziemai. Savukārt, ja rudens būs agrs, tas ietekmēs pārziemošanu. Graudu raža un kvalitāte šogad ir laba. Plūdu lasīt tālāk

Autors: Edgars Treibergs

Pieaugošo tirgus cenu un klimata pārmaiņu radītie riski

Kā parasti galvenās problēmas, ar kurām nozarei jāsastopas, ir neprognozējami laika apstākļi, kuri būtiski ietekmē jebkuras saimniecības darbības rezultātus. Diezgan smags gads lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens. Laika apstākļi ir ietekmējuši arī dārzeņu, augļu un ogu ražu, bet tas absolūti atkarīgs no reģiona, jo, ja daļa Latvijas bija zem ūdens, tad daļa savukārt izjuta ilgstošu sausumu. Šī vasara lasīt tālāk