Ienākt

Lauksaimniecība

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi
Lopkopība, putnkopība Zivsaimniecība, zvejniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Bioloģiskie zemnieki turpina attīstīties

Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs

2017.gada lielākais lepnums ir mūsu biedri - bioloģiskie zemnieki un pārstrādes uzņēmumi, kuri turpina attīstīties un rāda savu veiksmīgo saimniekošanas prasmi citiem. Priecājamies par biedru saimniecību ZS "Valti", ZS "Vizbuļi" un ZS "Geidas" panākumiem Latvijas nozīmīgākajā lauksaimniecības nozares konkursā "Sējējs 2017". Lepojamies ar Jura Pauloviča ģimenes saimniecības "Ķelmēni" saņemto apbalvojumu "Veselīga uztura ražotājs", kā arī ikvienu citu mūsu biedru sasniegumu.

Pozitīvas tendences vērojamas bioloģiskās pārtikas pārstrādē. Daudzi uzņēmumi uzsāk bioloģiskās pārtikas ražošanu, savukārt jau esošie bioloģiskās pārtikas ražotāji (AS "Tukuma piens", SIA "Aloja Starkelsen" un citi) izmanto investīciju projektu sniegtās iespējas, lai paplašinātos.

Esam gandarīti par Lauku atbalsta dienesta operatīvo darbību, kuras rezultātā lauksaimnieki 2017.gadā daudz ātrāk spējuši saņemt atbalsta maksājumus.
Vēlais pavasaris, lietainā vasara un rudens daudzām lauksaimniecības nozarēm bija nopietnākais pārbaudījums 2017.gadā. Nenovākta raža un nesavākta lopbarība zemniekiem radīja ne vien finansiālus zaudējumus, bet arī emocionālus pārdzīvojumus.

Apstiprinājās mūsu pārliecība, ka normatīvajos aktos iestrādātās obligātās prasības lauksaimniekiem, tajā skaitā, obligātie minimālie ieņēmumi, neparedzamu laikapstākļu gadījumā ir neizpildāmas. Šī situācija ir spilgts pierādījums tam, ka ieņēmumi no hektāra nav objektīvākais rādītājs, kas ļautu novērtēt bioloģiskās saimniecības darbību.

Jāpiebilst, ka esam apbēdināti par nevienlīdzīgiem nosacījumiem autoceļu lietošanas nodevas nosacījumos - nodevai dažādu nozaru lauksaimniekiem nevajadzētu atšķirties kā tas ir šobrīd.

Kā zināms, Eiropas Savienības dalībvalstis atbalstīja Eiropas Komisijas ierosinājumu uz pieciem gadiem pagarināt herbicīda glifosāta lietošanas atļauju. Par spīti tam, aicināsim izstrādāt rīcības plānu, kā samazināt pesticīdu lietošanu Latvijā, aizliedzot glifosātu saturošu preparātu lietošanu skolu pagalmos, parkos, dārzos, pirms ražas novākšanas un paplašināt aizsargjoslas, kurās nedrīkst lietot pesticīdus.

2018. gadā turpināsim darbu pie nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikas. Ceram, ka tā patiešām būs ilgtspējīga kopējā (sabiedrības, lauksaimnieku un vides aizsardzības) lauksaimniecības politika, nevis tikai tukšs solījums!

2017.gada nogalē daudzviet lauku ceļi bija katastrofālā stāvoklī, taču lauksaimniecības attīstībā tiem ir būtiska loma. Aicinām visas lauksaimnieku organizācijas aktīvi iesaistīties šī jautājuma risināšanā, aicinot valdību, nekavējieties uzsākt darbu pie lauku ceļu sakārtošanas.

Biedrība "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" kļūst arvien stiprāka. Biedru skaita ziņā esam lielākā lauksaimnieku organizācija Latvijā. Mūsu vidū ir gan dažus hektārus lielas bioloģiskās saimniecības, gan saimniecības, kuru platība mērāma vairākos simtos hektāru, gan arī Latvijas lielākie pārtikas ražošanas uzņēmumi. Priecājamies, ka mēs esam tik kuplā skaitā un kopīgi varam piedalīties lauksaimniecības politikas veidošanas procesos.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Pērn nedaudz sarucis nodotā piena apmērs; arī govju skaits turpināja samazināties

Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopotā informācija liecina, ka pagājušajā gadā zemnieku nodotā svaigpiena apmērs salīdzinājumā ar 2016.gadu ir samazinājies par 0,1% līdz 813 463 043 kilogramiem.

Arī slaucamo govju skaits Latvijā pagājušajā gadā turpināja samazināties, attiecīgi saruka arī ganāmpulku skaits. Ja 2015.gada decembrī LDC bija reģistrētas 162 463 govis, tad 2016.gada decembrī - 154 366 govis, bet 2017.gada decembrī - 150 446 govis. Līdz ar to pēdējā gada laikā Latvijā slaucamo govju skaits sarucis par 2,5%.

LDC dati arī liecina, ja 2015.gada decembrī Latvijā bija reģistrēti 20 233 ganāmpulki, 2016.gada decembrī - 18 104 ganāmpulki, tad 2017.gada decembrī - 16 117 ganāmpulki. Tādējādi pēdējā gada laikā ganāmpulku skaits samazinājies par 11%. No kopējā ganāmpulku skaita 7 021 pērn decembrī realizēja pienu piegādei, kas ir par 4,53% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā mēnesī, kad šādu ganāmpulku bija 7 354.

Savukārt piena iepirkuma cena pagājušā gada decembrī saskaņā ar Eiropas Komisijas Piena tirgus observatorijas datiem Latvijā sasniedza vidēji 322,5 eiro par vienu tonnu salīdzinājumā ar 304,1 eiro 2016.gada decembrī. Eiropas Savienībā piena vidējā iepirkuma cena pērn decembrī bija 377,6 eiro par vienu tonnu.

Lasīt vairāk

02. Valsts kontrole ikgadējā ZM finanšu revīzijā vērtēs plūdu kompensāciju izlietojumu

Valsts kontrole ikgadējā Zemkopības ministrijas (ZM) finanšu revīzijā, kuras rezultāti būs zināmi šā gada maijā, plāno pārbaudīt pērn izmaksāto plūdu kompensāciju izlietojumu.

Revīzijas laikā revidenti vērtēs, vai piešķirtie līdzekļi, lai daļēji kompensētu zaudējumus par 2017.gada augusta lietavās un plūdos bojā gājušo sējumu, stādījumu kultūrām un sienu, ir izmaksāti pamatoti un atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Zemkopības ministrija, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par daļas kompensāciju nepamatotu izmaksu, pagājušā gada beigās aicināja ikvienu ar ziņām par krāpnieciskām darbībām saistībā ar plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām nodot šo informāciju Lauku atbalsta dienesta rīcībā, lai to varētu pārbaudīt un gadījumā, ja tiks konstatēti krāpniecības gadījumi, izmaksātos līdzekļus atgūt.

Valdība iepriekš akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tāpat no šīs budžeta programmas plānots piešķirt arī 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam (LAD) un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.

Ilgstošo lietavu un plūdu radītās situācijas dēļ lauksaimniecības jomā pērn tika izsludināta ārkārtas situācija 29 novados, tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Salas un Aknīstes novados.

Tāpat Krīzes vadības padome (KVP) pērn ārkārtas sēdē Zemkopības ministrijai uzdeva iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts nozīmes meliorācijas sistēmas atjaunošanai un uzturēšanai nepieciešamo finansējumu, kā arī turpināt sarunas ar apdrošināšanas sniedzējiem par apdrošināšanas sistēmas pilnveidi lauksaimniecībā.

Lasīt vairāk

03. Cūkgaļas cena krītas

Cūkgaļas cena Latvijā pērn novembrī bija vidēji par 6,6% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī. Vācijā un Lietuvā cūkgaļas cena 2017.gada novembrī bija par 5,2% zemāka nekā pirms gada novembrī, Dānijā - par 3,7% zemāka, Polijā - par 2,9% zemāka, bet Igaunijā - par 2,2% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī. Tikmēr Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena pērn novembrī bija vidēji par 3,9% zemāka nekā 2016.gada novembrī.

Cūkas liemeņa tirgus cena pērn novembrī Lietuvā bija 145,17 eiro par 100 kilogramiem, Igaunijā - 146,75 eiro par 100 kilogramiem, Latvijā - 148,01 eiro par 100 kilogramiem, bet ES vidēji - 145,65 eiro par 100 kilogramiem.

Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamentā atzīmē, ka Eiropas Savienība (ES) aizvien saglabā lielākā pasaules cūkgaļa eksportētāja statusu. Tomēr kopējais eksports samazinājies par 10%. ES eksports audzis uz Japānu - par 7%, uz Koreju - par 14% un ASV - par 29%. Savukārt eksports samazinājās uz Ķīnu par 31%. Tomēr, ņemot vērā cenu samazinājumu ES, eksports varētu atkopties, jo ES cūkgaļas cena atkal kļūtu pievilcīga starptautiskos tirgos.

Vienlaikus ES importa apjomi auguši par nepilniem 9%. Audzis imports no Šveices - par 3%, un no Norvēģijas - par 28%, savukārt imports no Čīles samazinājies par 30%.

ES nokauto cūku skaits samazinājies par 1,5%, tomēr atsevišķās dalībvalstis vērojams arī pieaugums, kā piemēram, Bulgārijā (+9,5%), Latvijā (+7,4%), Zviedrijā (+3%). ES vidējā cūkgaļas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir kritusies par 1%, sasniedzot 144,5 eiro par 100 kilogramiem. Sivēnu cenas kritušās par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Lasīt vairāk

04. EK rosina dalībvalstīm piešķirt lielāku atbildību, lemjot par kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma ieguldījumiem

Eiropas Komisija (EK) pērn novembrī nākusi klajā ar ziņojumu "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne". Tajā norādīts, ka vienkāršāki noteikumi un elastīgāka pieeja nodrošinās Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalstu lauksaimniekiem un veicina Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību.

Paziņojumā izklāstīts, kā varētu nodrošināt vecākās ES kopējās politikas pielāgojamību arī turpmāk.
Iniciatīvas stūrakmens ir lielākas atbildības piešķiršana dalībvalstīm, lai tās varētu izvēlēties, kā un kur ieguldīt savu KLP finansējumu nolūkā sasniegt vērienīgos kopējos vides, klimata pārmaiņu un ilgtspējas mērķus.

EK skaidroja, ka, saglabājot pašreizējo divu pīlāru struktūru, ar vienkāršāku un elastīgāku pieeju tiks noteiktas sīki izklāstītas darbības, lai sasniegtu mērķus, par ko panākta vienošanās ES līmenī. Katra ES valsts pēc tam izstrādās savu stratēģisko plānu, norādot, kā tā plāno sasniegt mērķus, un šo plānu apstiprinās EK.

Atbalsts lauksaimniekiem turpināsies tiešo maksājumu sistēmā. Paziņojumā aplūkoti arī atsevišķi risinājumi, kas ļautu nodrošināt taisnīgu un mērķorientētāku atbalstu lauksaimnieku ienākumiem.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) uzsvēra, ka EK ir izstrādājusi gudru, progresīvu un tajā pašā laikā sarežģītu vīziju par ES Kopējās lauksaimniecības nākotni. EK ir iecerējusi modernizēt un vienkāršot KLP, taču vienlaikus nav plānotas revolucionāras izmaiņas. Tāpat saskaņā ar EK vīziju ES dalībvalstīm tiks dota lielāka pašnoteikšanās. Vienlaikus visas EK ieceres vēl ir ļoti nopietni jāizvērtē.

Vienlīdzīgi tiešmaksājumi varētu veicināt saimniecību līdzvērtīgu noturību pret cenu svārstībām un augsto standartu ieviešanu. Tāpat tādējādi ES dalībvalstis varētu līdzvērtīgi risināt izaicinājumus vides un klimata rīcības jomā.

Lasīt vairāk

05. Vienojas par mazāk krasu mencu nozvejas apmēra samazinājumu Baltijas jūrā

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā pērn oktobra sākumā panākta vienošanās, ka mencu nozvejas apmēri Baltijas jūrā 2018.gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš saruks par 8%, nevis par 28%, kā bija plānots iepriekš.

Kompromisa priekšlikumu par kvotām sāka gatavot Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma "Baltfish" ietvaros pērn, 8.oktobrī. Pastāvot būtiskām viedokļu atšķirībām starp Baltijas jūras valstīm un Eiropas Komisiju (EK), saspringtākais darbs notika Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē un plašākās diskusijas bija par kvotām mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos. Latvijai izdevies pierādīt, ka plānotais samazinājums ir pārāk liels. Tikmēr intensīvajās sarunās par Rīgas jūras līča reņģes krājumiem neizdevās panākt, ka Rīgas jūras līča reņģes nākamgad būtu iespējams zvejot 2017.gadam noteiktajā apmērā.

Līdz ar to ES ministru padomē par Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2018.gadam tika apstiprināta šāda vienošanās - mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā samazinātas par 8% iepriekš plānoto 28% vietā un nozvejas kvota būs 2424 tonnas. Mencu zvejas iespējas
Baltijas jūras rietumu daļā saglabājušās nemainīgas un nozvejas kvota būs 202 tonnas. Savukārt brētliņu zvejas iespējas nedaudz palielinātas, kas Latvijas zvejniekiem papildu nozīmē 170 tonnu zvejas iespēju. Nozvejas kvota noteikta 36 277 tonnas.

Reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī būs 7% zvejas iespēju kritums, kas salīdzinājumā ar 2017.gadu ir par 1117 tonnām mazāk. Nozvejas kvota noteikta 15 607 tonnas. Reņģu nozvejas kvota Baltijas jūrā palielināta par 20%, kas Latvijas zvejniekiem nozīmē 1054 tonnu pieaugumu. Nozvejas kvota noteikta 6353 tonnas.
Lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā samazināsies par 5%, un nozvejas kvota noteikta 12 011 vienību apmērā.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Krīze piena nozarē ir pārvarēta

Latvijas piena nozare ir pārvarējusi krīzi. Piena iepirkuma cena pēdējos 8–9 mēnešos ir stabilizējusies. Jūlijā Latvijā vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija apmēram 300 eiro par tonnu, kas ir nedaudz zemāka par vidējo piena iepirkuma cenu Eiropas Savienībā. Piena liellopu un saimniecību skaits nav būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku. Arī piena pārstrādes nozares vispārējais noskaņojums ir optimistisks, jo kopumā piena iepirkuma cena ir optimāla, un piena produktu cenas

Nozares neveiksmes

Laika apstākļi negatīvi ietekmējuši ražu

Spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā lauksaimniekiem Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales ir gājuši bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens. Laika apstākļi negatīvi ir ietekmējuši dārzeņu, ogu un augļu ražu. Reģionos situācija ir bijusi atšķirīga – daļu Latvijas lauku klāja ūdens, bet daļa cieta no ilgstoša sausuma, līdz ar to šovasar laika apstākļu ziņā bijušas galējības. Daļa saimniecību zaudējusi cerības novākt ražu. Tikmēr citviet ES, tostarp Spānijā, Itālijā un

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Nauda lauksaimniecības kooperatīvu izveidei
Lauku atbalsta dienests (LAD) no šā gada 1. līdz 31. jūlijam bija izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas pasākumā "Ražotāju grupu un organizāciju izveide", kur trešās kārtas pieejamais publiskais finansējums ir viens miljons eiro. LAD šajā laika periodā bija izsludinājis arī projektu iesniegumu pieņemšanu Lauku attīstības programmas pasākuma "Sadarbība" apakšpasākumā "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" , kur pirmās kārtas pieejamais publiskais finansējums bija trīs miljoni eiro un apakšpasākumā "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei", kur pirmās kārtas publiskais finansējums bija divi miljoni eiro.

Izaicinājumi nozarē

Darbaspēka trūkums
Lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības skolas ik gadu kļūst arvien tukšākas, jo jaunieši nesaskata iespēju tikt nodarbinātiem pēc lauksaimnieciskās izglītības iegūšanas. Tāpēc lauksaimniekiem ir cieši jādomā par veidiem, kā ieinteresēt jauniešus darboties ar lauksaimniecību saistītās jomās un iegūt attiecīgu profesionālo izglītību. Darba devējiem ir jāpiedāvā kvalitatīvas prakses iespējas tehnikumu jauniešiem, kā arī jādomā par atlīdzību vai stipendiju šiem jauniešiem.

Plūdu dēļ izsludina ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā
Plūdu dēļ valdība nolēma 29 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā. Ja sākotnēji daļa cietušo zemnieku vēl nepieteica savas platības kompensāciju saņemšanai cerībā, ka izdosies novākt kādu daļu no izaudzētās ražas, lietavām turpinoties, cerības mazinājās. Lietavu dēļ septembra vidū situācija laukos plūdu skartajos reģionos krasi pasliktinājās, tāpēc Lauku atbalsts dienestā pieteikumu skaits platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai par spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā bojā gājušajiem lauksaimniecības kultūraugu sējumiem un sagatavoto sienu strauji pieauga.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 418 1 469 1 469
Darbinieku skaits, tūkst. 21 21 20
Peļņa, milj. EUR 111 162 144
Rentabilitāte, % 3.45 4.85 4.72
Apgrozījums, milj. EUR 3 221 3 348 3 043
Apgrozījuma izmaiņas 1.76 3.92 -9.10
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir URALCHEM Trading, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA, Putnu fabrika Ķekava, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. URALCHEM Trading, SIA
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67388100
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 778 395 -31.31 9 804 1.26% 37
2. LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Eleja, Lietuvas 16a, Elejas p., Jelgavas n., LV-3023 T. 63025898
Lauksaimniecības pakalpojumi 185 505 -18.92 1 399 0.75% 198
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2016 līdz 30.06.2017
3. Baltic Agro, SIA
Bauskas 58a-13, Rīga, LV-1004 T. 67228851
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 140 291 5.54 2 952 2.10% 135
4. Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 87h, Rīga, LV-1004 T. 63407196
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 77 836 3.07 840 1.08% 53
5. Putnu fabrika Ķekava, AS
"AS Putnu fabrika Ķekava", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67874000
Putnkopība 62 057 11.23 -695 -1.12% 830
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2016 līdz 30.06.2017
6. Pindstrup Latvia, SIA
Rīgas 30, Baloži, Ķekavas n., LV-2112 T. 63291230
Kūdra 58 429 10.2 7 649 13.09% 451
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2015 līdz 30.09.2016
7. Balticovo, AS
Iecava, Iecavas n., LV-3913 T. 63943834
Putnkopība 44 589 -2.94 2 713 6.08% 275
8. KONEKESKO LATVIJA, SIA
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 67064300
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība 38 555 -7.79 1 184 3.07% 96
9. LIELZELTIŅI, SIA
Janeikas, "Jāņuzāles", Ceraukstes p., Bauskas n., LV-3901 T. 63960770
Putnkopība 37 107 16.35 1 022 2.75% 176
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2016 līdz 30.06.2017
10. Bohnenkamp, SIA
Stūnīši, "Lapegles", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 67620144
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas 35 575 30.82 1 321 3.71% 50

Viedokļi

Autors: Līva Norkārkle

Plūdu radītie zaudējumi lauksaimniekiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro

Pavasara salnu un vēsās vasaras dēļ graudu veģetācija šogad iekavējās, kas atspoguļojās arī ražas novākšanas termiņos. Augkopībā ražas novākšana kavējās par apmēram divām nedēļām, kamdēļ arī nākamā gada ziemāju sēja kavējas. Daļa saimniecību ziemājus nepaspēs iesēt laikā. Ja rudens būs silts, tad ar vēlāk sētajiem ziemājiem viss būs kārtībā – tie paspēs iesakņoties un sagatavosies ziemai. Savukārt, ja rudens būs agrs, tas ietekmēs pārziemošanu. Graudu raža un kvalitāte šogad ir laba. Plūdu lasīt tālāk

Autors: Edgars Treibergs

Pieaugošo tirgus cenu un klimata pārmaiņu radītie riski

Kā parasti galvenās problēmas, ar kurām nozarei jāsastopas, ir neprognozējami laika apstākļi, kuri būtiski ietekmē jebkuras saimniecības darbības rezultātus. Diezgan smags gads lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens. Laika apstākļi ir ietekmējuši arī dārzeņu, augļu un ogu ražu, bet tas absolūti atkarīgs no reģiona, jo, ja daļa Latvijas bija zem ūdens, tad daļa savukārt izjuta ilgstošu sausumu. Šī vasara lasīt tālāk