Ienākt

Lauksaimniecība

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi
Lopkopība, putnkopība Zivsaimniecība, zvejniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Par situāciju lauksaimniecības sfērā šā gada pirmajā ceturksnī vēl ir pāragri spriest

Ilvars Strazdiņš, Uzņēmumu "Miķelāni bekons", "Latvi Dan Agro" un "Lauku Agro" valdes priekšsēdētājs

Nesen gads ir sācies, tikko sniegs ir nokusis un sācies pavasaris, tāpēc vēl līdz galam nav skaidrs, kuri graudaugu sējumi ir izdzīvojuši un kuri nē. Cūkkopībā vēl nav skaidrības par šā gada tendencēm cūku cenās. Kopumā ar to par to, kāds šis gads būs lauksaimniecības nozarē, ir pāragri spriest. Kaut ko vairāk varēs izvērtēt šā gada otrajā pusgadā – maijā, jūnijā un jūlijā. Pašlaik varam tikai minēt.

Cūkkopības sfērā izejvielu cenu ziņā būtiski svārstību patlaban nav. Arī siituācija Āfrikas cūku mēra izplatības ziņā ir stabila. Mēs apzināmies riskus un katru dienu intensīvi strādājam pie biodrošības prasību ievērošanas. Tas tomē ir ikdienas darbs visu laiku sekot līdzi, lai darbinieki ievēro un lai mēs paši ievērojam biodrošības prasības. Kaut kādas lietas, ko šajā ziņā vajag pilnveidot, visu laiku uzlabojam, tas ir nepārtraukts process.

Meža cūku popuācijā Āfrikas cūku mēris turpina izplatīties un mājas cūku audzētājiem atliek rūpīgi ievērot biodrošības pasākumus.
Runājot par normatīvā regulējuma izmaiņu ietekmi uz lauksaimniecības sfēru šogad, nav skaidrības, kas notiks ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Mums pašiem ir viena biogāzes stacija. Ir signāli, ka OIK varētu atcelt pavisam, kas rada bažas, ka vairāk nebūs atbalsta par mūsu saražoto elektrību. Tas būtu bēdīgi. Uzņēmēji, tostarp mēs, ir pieņēmuši lēmumus, investējuši, biznesa plānā rēķinājušies, ka kādu laiku saņems garantētu maksu par saražoto elektrību. Ja esi plānojis, ka cena būs viena, bet beigās saņemsi trīs reizes mazāk, šis biznesa projekts vairs nav dzīvotspējīgs. Tad, neraugoties uz ieguldītajām investīcijām, visu šo pasākumu nāksies pārtraukt.

Jāņem tomēr vērā, ka biogāzes ražošanai ir ļoti daudz pozitīvo momentu, piemēram, attiecībā uz emisiju samazināšanu lauksaimniecībā. Biogāzes ražošana lopkopībā ir viens no veidiem, kā samazināt lpou radīto nosacīti kaitīgo ietekmi uz vidi.

Ministru kabineta noteikumu, kas regulē biogāzes staciju darbību, prasībs nevar nostatīt vienā pozīcijā Rīgas termoelektrocentrāles (TEC) vai tādus uzņēmumus, kā piemēram, SIA "Fortum Jelgava", kas ražo un pārdod siltumu, ar tādām biogāzes stacijām, kas izvietotas blakus reāli strādājošām fermām. Tā ir tāda lielākā sāpe attiecībā uz likumdošanas izmaiņām, kas sekos šajā kontekstā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Zemes fonds turpina reversās nomas darījumus, iegādājoties īpašumus 500 hektāru platībā

VAS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum") pārvaldītais Zemes fonds turpina slēgt reversās nomas darījumus, un līdz šim iegādājies 30 īpašumus ar kopējo platību 500 hektāri, izstādē "Pavasaris 2018" pastāstīja Zemes fonda vadītāja Ina Alksne.

Viņa piebilda, ka kopumā piecu mēnešu laikā noslēgti darījumi par 30 īpašumu iegādi ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdevējam. Darījumi ziņā aktīvākie bijuši Jelgavas, Dobeles, Rundāles, Jēkabpils, Ventspils, Saldus un Limbažu novadi.

“Tagad, iestājoties pavasarim, reversās nomas darījumu aktivitāte pieaug. Cilvēkiem ir vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi, un ne visi var saņemt aizdevumu komercbankā," teica Alksne.

Viņa piebilda, ka populārākie attiecīgā Zemes fonda pakalpojuma izmantošanas mērķi ir steidzami nepieciešama nauda attīstībai, kam bankā nevar nokārtot kredītu, zemes iegāde izsolē, kad noskatīts īpašums un steidzami vajag naudu, kā arī gadījumi, kas zemes iznomātājs nolemj zemi pārdot.

Tāpat nereti reversās nomas mērķi ir apgrozāmo līdzekļu iegāde, tehnikas iegāde un norēķini ar piegādātājiem.

Lasīt vairāk

02. Sezonālajiem uzņēmējiem atvieglot nosacījumus elektroenerģijas jaudu samazināšanai un atjaunošanai

Spēkā stājušies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinātie grozījumi Sistēmas pieslēguma noteikumos elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem, paredzot atvieglotus nosacījumus elektroenerģijas jaudu samazināšanai un atjaunošanai, aģentūru LETA informēja SPRK pārstāvji.

Papildus tam noteikumos noteiktas atvieglotas prasības attiecībā uz mikroģeneratoru pieslēgšanu.

Noteikumi paredz zemsprieguma tīkla lietotājiem ne mazāk par 100 ampēriem un visiem vidsprieguma tīkla lietotājiem, kuri uz laiku samazinājuši pieslēguma atļauto slodzi, iespēju reizi gadā atjaunot sākotnējo pieslēguma slodzi bez maksas, ja slodzi pieprasa atjaunot ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no tās samazināšanas brīža, atļautā slodze tika samazināta vismaz par 50%, pirms atļautās slodzes samazināšanas pieslēguma noslodze vismaz vienu mēnesi gadā ir bijusi vismaz 7%.

Vienlaikus ikvienam lietotājam ir iespējams uz laiku līdz deviņiem mēnešiem pārtraukt līgumu un pēc tam to atjaunot, sedzot tikai faktiskās pieslēguma atjaunošanas izmaksas, atzīmēja SPRK pārstāvji.

Lietotājiem, kuri līgumu pārtraukuši vai atļauto slodzi samazinājuši no 2017.gada 1.augusta, deviņu mēnešu periodu bezmaksas slodzes atjaunošanai vai pieslēguma atjaunošanai, sedzot tikai faktiskās izmaksas, skaita no 2018.gada 30.marta.

Ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi un normatīvo regulējumu, papildus noteikumu projektā noteikta vienkāršota kārtība mikroģeneratoru pieslēgšanai sistēmai, kas paredzēti elektroenerģijas ražošanai lietotāja paša vajadzībām (pašpatēriņam). Savukārt komercdarbības nolūkiem paredzēto mikroģeneratoru pieslēgšanas procesu arī turpmāk sistēmas operatoram jānodrošina saskaņā ar iepriekš noteikto kārtību.

Lasīt vairāk

03. Šogad Latvijā nebūs mājputnu turēšanas ierobežojumu saistībā ar putnu gripu

Šogad, atšķirībā no pagājušā gada, Latvijā netiks noteikti mājputnu turēšanas ierobežojumi, jo putnu gripas aktivitāte Eiropā ir zemāka, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Māra Užule-Spriņģe.

"Šobrīd putnu gripas aktivitāte Eiropā ir zemāka nekā pagājušā gada pavasarī, kad profilaktiskā nolūkā tika noteikti ierobežojumi mājputnu turēšanai. Konsultējoties ar ornitologiem un nozares pārstāvjiem, tika pieņemts lēmums šogad ierobežojumus mājputnu turēšanai nepiemērot," teica Užule-Spriņģe.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka PVD seko līdzi situācijai Eiropā, kur putnu gripas uzliesmojumi joprojām turpinās, tostarp Itālijā, Nīderlandē un citur Centrāleiropā ik nedēļu konstatē jaunus saslimšanas gadījumus.

Tāpat Užule-Spriņģe norādīja, ka putnu turētājiem Latvijā jābūt piesardzīgiem un jāievēro biodrošības pasākumus, lai pasargātu mājputnus no saslimšanas. Tā kā ir sākusies putnu migrācija, saslimšanas risks ar putnu gripu mājputniem pieaug.

Lasīt vairāk

04. Precizē ĀCM riska zonu teritoriju Latvijā; viss Dobeles un Rundāles novads iekļauts otrajā riska zonā

Latvijā precizēta Āfrikas cūku mēra (ĀCM) riska zonu teritorija.

To paredz valdības 13.martā apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā.

Turpmāk Auces novada Bēnes pagastā, Kuldīgas novada Ēdoles, Īvandes un Kurmāles pagastos, kā arī Dobeles novada Penkules pagastā būs nevis pirmā, bet otrā riska zona. Tādējādi viss Dobeles novads iekļauts otrajā riska zonā.

Rundāles novada Svitenes un Viesturu pagastā turpmāk arī būs otrā riska zona, tādējādi otrajā riska zonā atradīsies viss Rundāles novads. Otrā riska zona ir noteikta arī Kuldīgā.

ZM informēja , ka saistībā ar jauniem Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumiem ir precizēta arī ĀCM riska zonu teritorija Lietuvā un Polijā. Riska zonu teritorija ir mainīta arī Čehijā.

Lasīt vairāk

05. Augļu, ogu un dārzeņu audzētāji arī šogad varēs piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu darbiniekiem

Augļu, ogu un dārzeņu, tostarp kartupeļu audzētāji arī šogad varēs piemērot īpašo sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu darbiniekiem, tādējādi nozīmīgi samazinot darbaspēka nodokļu slogu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

ZM atgādināja, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu var piemērot sezonas laukstrādniekam, kas tiek nodarbināts no 1.aprīļa līdz 30.novembrim un strādā sezonas rakstura darbos - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Šo atviegloto nodokļa režīmu var izmantot tāds darba devējs, kurš īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecības zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai un kārtējā gadā to ir pieteicis vienotajam platības maksājumam.

Maksimālais nodarbināšanas termiņš, kurā sezonas laukstrādniekam var piemērot šo īpašo ienākuma nodokļa režīmu, nevar pārsniegt 65 nostrādātās dienas laika periodā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim, un sezonas laukstrādnieka maksimālie ienākumi nevar pārsniegt 3000 eiro. Pārsniedzot kādu no šiem ierobežojumiem, ar sezonas laukstrādnieku var slēgt darba līgumu un darbaspēka nodokļus maksāt vispārējā kārtībā.

Sezonas laukstrādnieka ienākuma nodoklis ir 15% no laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma, bet ne mazāk par 0,70 eiro par katru nostrādāto dienu. Šāds darbinieks ir sociāli apdrošināts pensijai, ja pie viena vai vairākiem darba devējiem nopelnītais ienākums mēnesī pārsniedz 70 eiro.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Krīze piena nozarē ir pārvarēta

Latvijas piena nozare ir pārvarējusi krīzi. Piena iepirkuma cena pēdējos 8–9 mēnešos ir stabilizējusies. Jūlijā Latvijā vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija apmēram 300 eiro par tonnu, kas ir nedaudz zemāka par vidējo piena iepirkuma cenu Eiropas Savienībā. Piena liellopu un saimniecību skaits nav būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku. Arī piena pārstrādes nozares vispārējais noskaņojums ir optimistisks, jo kopumā piena iepirkuma cena ir optimāla, un piena produktu cenas

Nozares neveiksmes

Laika apstākļi negatīvi ietekmējuši ražu

Spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā lauksaimniekiem Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales ir gājuši bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens. Laika apstākļi negatīvi ir ietekmējuši dārzeņu, ogu un augļu ražu. Reģionos situācija ir bijusi atšķirīga – daļu Latvijas lauku klāja ūdens, bet daļa cieta no ilgstoša sausuma, līdz ar to šovasar laika apstākļu ziņā bijušas galējības. Daļa saimniecību zaudējusi cerības novākt ražu. Tikmēr citviet ES, tostarp Spānijā, Itālijā un

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Nauda lauksaimniecības kooperatīvu izveidei
Lauku atbalsta dienests (LAD) no šā gada 1. līdz 31. jūlijam bija izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas pasākumā "Ražotāju grupu un organizāciju izveide", kur trešās kārtas pieejamais publiskais finansējums ir viens miljons eiro. LAD šajā laika periodā bija izsludinājis arī projektu iesniegumu pieņemšanu Lauku attīstības programmas pasākuma "Sadarbība" apakšpasākumā "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" , kur pirmās kārtas pieejamais publiskais finansējums bija trīs miljoni eiro un apakšpasākumā "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei", kur pirmās kārtas publiskais finansējums bija divi miljoni eiro.

Izaicinājumi nozarē

Darbaspēka trūkums
Lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības skolas ik gadu kļūst arvien tukšākas, jo jaunieši nesaskata iespēju tikt nodarbinātiem pēc lauksaimnieciskās izglītības iegūšanas. Tāpēc lauksaimniekiem ir cieši jādomā par veidiem, kā ieinteresēt jauniešus darboties ar lauksaimniecību saistītās jomās un iegūt attiecīgu profesionālo izglītību. Darba devējiem ir jāpiedāvā kvalitatīvas prakses iespējas tehnikumu jauniešiem, kā arī jādomā par atlīdzību vai stipendiju šiem jauniešiem.

Plūdu dēļ izsludina ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā
Plūdu dēļ valdība nolēma 29 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā. Ja sākotnēji daļa cietušo zemnieku vēl nepieteica savas platības kompensāciju saņemšanai cerībā, ka izdosies novākt kādu daļu no izaudzētās ražas, lietavām turpinoties, cerības mazinājās. Lietavu dēļ septembra vidū situācija laukos plūdu skartajos reģionos krasi pasliktinājās, tāpēc Lauku atbalsts dienestā pieteikumu skaits platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai par spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā bojā gājušajiem lauksaimniecības kultūraugu sējumiem un sagatavoto sienu strauji pieauga.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 418 1 469 1 469
Darbinieku skaits, tūkst. 21 21 20
Peļņa, milj. EUR 111 162 144
Rentabilitāte, % 3.45 4.85 4.72
Apgrozījums, milj. EUR 3 221 3 348 3 043
Apgrozījuma izmaiņas 1.76 3.92 -9.10
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir URALCHEM Trading, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA, Putnu fabrika Ķekava, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. URALCHEM Trading, SIA
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67388100
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 778 395 -31.31 9 804 1.26% 37
2. LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Eleja, Lietuvas 16a, Elejas p., Jelgavas n., LV-3023 T. 63025898
Lauksaimniecības pakalpojumi 185 505 -18.92 1 399 0.75% 198
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2016 līdz 30.06.2017
3. Baltic Agro, SIA
Bauskas 58a-13, Rīga, LV-1004 T. 67228851
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 140 291 5.54 2 952 2.10% 135
4. Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 87h, Rīga, LV-1004 T. 63407196
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 77 836 3.07 840 1.08% 53
5. Putnu fabrika Ķekava, AS
"AS Putnu fabrika Ķekava", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67874000
Putnkopība 62 057 11.23 -695 -1.12% 830
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2016 līdz 30.06.2017
6. Pindstrup Latvia, SIA
Rīgas 30, Baloži, Ķekavas n., LV-2112 T. 63291230
Kūdra 58 429 10.2 7 649 13.09% 451
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2015 līdz 30.09.2016
7. Balticovo, AS
Iecava, Iecavas n., LV-3913 T. 63943834
Putnkopība 44 589 -2.94 2 713 6.08% 275
8. KONEKESKO LATVIJA, SIA
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 67064300
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība 38 555 -7.79 1 184 3.07% 96
9. LIELZELTIŅI, SIA
Janeikas, "Jāņuzāles", Ceraukstes p., Bauskas n., LV-3901 T. 63960770
Putnkopība 37 107 16.35 1 022 2.75% 176
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2016 līdz 30.06.2017
10. Bohnenkamp, SIA
Stūnīši, "Lapegles", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 60002121
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas 35 342 29.97 1 321 3.74% 50

Viedokļi

Autors: Līva Norkārkle

Plūdu radītie zaudējumi lauksaimniekiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro

Pavasara salnu un vēsās vasaras dēļ graudu veģetācija šogad iekavējās, kas atspoguļojās arī ražas novākšanas termiņos. Augkopībā ražas novākšana kavējās par apmēram divām nedēļām, kamdēļ arī nākamā gada ziemāju sēja kavējas. Daļa saimniecību ziemājus nepaspēs iesēt laikā. Ja rudens būs silts, tad ar vēlāk sētajiem ziemājiem viss būs kārtībā – tie paspēs iesakņoties un sagatavosies ziemai. Savukārt, ja rudens būs agrs, tas ietekmēs pārziemošanu. Graudu raža un kvalitāte šogad ir laba. Plūdu lasīt tālāk

Autors: Edgars Treibergs

Pieaugošo tirgus cenu un klimata pārmaiņu radītie riski

Kā parasti galvenās problēmas, ar kurām nozarei jāsastopas, ir neprognozējami laika apstākļi, kuri būtiski ietekmē jebkuras saimniecības darbības rezultātus. Diezgan smags gads lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens. Laika apstākļi ir ietekmējuši arī dārzeņu, augļu un ogu ražu, bet tas absolūti atkarīgs no reģiona, jo, ja daļa Latvijas bija zem ūdens, tad daļa savukārt izjuta ilgstošu sausumu. Šī vasara lasīt tālāk