Ienākt

Enerģētika

Degviela Elektroenerģija un gāze
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Zaļās enerģijas jomā valda nenoteiktība

Kristaps Stepanovs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis

Neskatoties uz to, ka 2018. gadā novērojams elektroenerģijas cenas pieaugums, jauni atjaunīgās enerģijas (AER) projekti netika uzsākti. Strādāja tie, kas jau iepriekš bija kvalificējušies obligātajam iepirkumam un saglabājuši tiesības realizēt elektroenerģiju „Enerģijas publiskajam tirgotājam”. Līdz ar to secināms, ka AER nozarē, it īpaši elektroenerģijas ražošanas jomā, vēl joprojām valda sasalums un tā neattīstās. 

Tieši šogad notiek straujš elektroenerģijas cenu kāpums, un to savā veidā nosaka fakts, ka visa reģiona energosistēmā pietrūkst lētas AER. Cenu augšupeju virza sausie laikapstākļi, un to rezultātā samazinātā hidroelektroenerģijas ražošana gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. Tāpēc tiek darbinātas fosilo energoresursu spēkstacijas, kuru ražošanas izmaksas vēl paaugstina CO2 kvotu cenu kāpums. 

Runājot par konkurenci AER jomā, komersantu starpā konkurence pastāv tikai par resursiem un tehnoloģijām, kurās tiek izmantota šķelda vai citas izejvielas, savukārt vēja nozarē joprojām aktīvi tiek meklētas labākās un ar augstāko potenciālu bagātākās teritorijas, kur nākotnē varētu tikt attīstīti vēja parki. Jau pašlaik ievērojami atpaliekam no mūsu kaimiņvalstīm, kurās aktīvi apgūst vēja un saules enerģijas izmantošanu, tādējādi radot sev lētu enerģijas ražošanas resursu bāzi nākotnei. Tikmēr Latvijā jaunu enerģijas ražošanas jaudu ieviešana ir praktiski apstājusies, jo pastāvīgi mainīgā situācija saistībā ar šīs nozares atbalstu rada riskantu klimatu ārvalstu investīcijām, bez kurām lielu AER projektu attīstība faktiski nav iespējama.
 
AER nozarē ir iespējams investēt, bet tikai ar nosacījumu, ja var paļauties uz tirgus mehānismiem un realizēt elektroenerģiju biržā „Nord Pool”. Tomēr patlaban projekta attīstītājs ne tikai nevar paļauties uz valsts atbalstu nākotnē, bet arī nevar paļauties uz solījumiem, kas tika doti projekta attīstītājam iepriekš. Arī 2018. gadā Ekonomikas ministrija vairākas reizes nāca ar iniciatīvu, kā samazināt projektu attīstītājiem iepriekš piešķirto atbalstu, kas tieši samazina investoru interesi par investīcijām ne tikai AER sektorā, bet kopumā Latvijas tautsaimniecībā.

Domājot par nākotnes perspektīvām, ir skaidrs, ka, stabilizējoties elektroenerģijas tirgus cenai 2018. gada līmenī, elektroenerģijas ražošana vēja elektrostacijās kļūs arvien iespējamāka bez valsts atbalsta par saražoto elektroenerģijas vienību. Prognozējams, ka līdz ar to palielināsies arī starptautisku, pieredzējušu uzņēmumu intereses attīstīt vēja elektrostaciju projektus Latvijā. Nākamgad noteikti redzēsim interesi par Latviju no starptautiskām energokompānijām. 

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Conexus" Inčukalna pazemes gāzes krātuves attīstībā septiņu gadu laikā plāno ieguldīt 80 miljonus eiro

Oktobra sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome deva atļauju, lai AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") būtu iespēja piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu Inčukalna pazemes gāzes krātuves attīstībā. “Conexus” iesniedza Eiropas Komisijai Inčukalna gāzes krātuves investīciju projektu nākamajiem septiņiem gadiem, un šajā laikā krātuves modernizācijā plāno ieguldīt 80 miljonus eiro.

Pēdējo desmit gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijā ieguldīti apmēram 190 miljoni eiro, tostarp ES finansējums.

Tajā pašā nedēļā Baltijas valstu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatori parakstīja memorandu par vienotu Baltijas dabasgāzes tirgus izveidi. Tas ir pirmais solis ceļā uz vienota tirgus izveidi.

Lasīt vairāk

02. Plāno palielināt sodus par administratīvajiem pārkāpumiem enerģētikas jomā

Saeima oktobra beigās pirmajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Enerģētikas likumā, kas nosaka administratīvos pārkāpumus un sodus attiecīgajā jomā, vienlaikus tos palielinot.

Likumprojekta būtība ir papildināt spēkā esošo normatīvo regulējumu tādā apmērā, cik tas nepieciešams, lai pārņemtu Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) tiesību normas. Likumprojekts izstrādāts, lai iekļautu Enerģētikas likumā administratīvos pārkāpumus par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu neievērošanu enerģētikas jomā, kā arī tāpēc, lai noteiktu kompetento iestādi, kas var piemērot administratīvos sodus.

Patlaban Saeimā tiek virzīts Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekts, kurā noteikts, ka naudas soda apmēru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos izsaka naudas soda vienībās, vienas naudas soda vienības vērtībai esot pieci eiro. Enerģētikas likuma grozījumos ir ievērots arī šis topošais vienotais princips sodošo normu sankciju apmēra norādīšanai.

Atbilstoši likumprojektam par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes piegādes, tirdzniecības un lietošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz 60 naudas soda vienībām (300 eiro), bet juridiskajām personām - līdz 600 naudas soda vienību (3000 eiro).

Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes patvaļīgu patērēšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz 60 naudas soda vienībām (300 eiro), bet juridiskajām personām - līdz 600 naudas soda vienību (3000 eiro).

Savukārt par elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas bojāšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz 120 naudas soda vienībām (600 eiro), bet juridiskajām personām - līdz 700 naudas soda vienību (3500 eiro).

Par patvaļīgu pieslēgšanos dabasgāzes apgādes vai siltumapgādes sistēmai vai šo sistēmu bojāšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz 140 naudas soda vienībām (700 eiro), bet juridiskajām personām - līdz 700 naudas soda vienību (3500 eiro).

Lasīt vairāk

03. "Augstsprieguma tīkls" līdz 2028.gadam attīstībā plāno ieguldīt 396 miljonus eiro

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" no 2019. līdz 2028.gadam attīstībā plāno ieguldīt 396 miljonus eiro.

Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 277,2 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts vai tiek plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Patlaban līdzfinansējums ir piešķirts trim projektiem - "Kurzemes loka" trešās kārtas elektrolīnijas un apakšstaciju būvniecībai, kam piešķirts 55 miljoni eiro ES līdzfinansējums, bet kopējās investīcijas sasniedz 128 miljonus eiro, Latvijas - Igaunijas trešā starpsavienojuma elektrolīnijas būvei un apakšstacijas paplašināšanai (kopējās investīcijas – 83,7 miljoni eiro, līdzfinansējums - apmēram 61%), kā arī jaunas 330 kilovoltu elektropārvades līnijas, kas savienos Rīgas TEC-2 ar Rīgas HES, būvniecībai (9,89 miljoni eiro ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas – 19,98 miljoni eiro.

Diviem pārējiem plānā minētajiem projektiem, kas paredz divu esošo elektropārvades līniju no Valmieras līdz Tartu Igaunijā un līdz Tsirgulinai Igaunijā jaudas palielināšanu, Eiropas finansējums vēl nav piešķirts, jo tos plānots uzsākt tikai 2020.gadā, taču tie ir iekļauti 2015.gada novembrī apstiprinātajā otrajā kopējo interešu projektu sarakstā līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Šiem projektiem plānotais ES līdzfinansējums ir 50% apmērā no kopējām izmaksām.

"Augstsprieguma tīkls" plāno arī rekonstruēt 330 kilovoltu un 110 kilovoltu apakšstaciju un sadales punktu, kā arī 330 kilovoltu un 110 kilovoltu elektropārvades līnijas, nomainīt 330 kilovoltu autotransformatorus un 110 kilovoltu transformatorus, kā arī īstenot citus uz pārvades sistēmas darbspēju uzturēšanu vērstus projektus, kuros no 2019. līdz 2028.gadam, atbilstoši apstiprinātajam plānam, tiks ieguldīti 226,26 miljoni eiro.

Finanšu ieguldījumi tiek plānoti tā, lai ilgtermiņā novērstu pārvades iekārtu novecošanos - lai iekārtu, kuras vecākas par kritisko vecumu, skaits nepalielinātos un, lai ilgtermiņā neviena iekārta nepārsniegtu savu kritisko vecumu.

Lasīt vairāk

04. Latvija nākamgad testa režīmā plāno atslēgties no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas tīkla

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija oktobrī, skatot grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu nākamgad jūnijā veikt testu, kura laikā Latvija uz 12 stundām atslēgtos no Krievijas un Baltkrievijas BRELL elektroenerģijas tīkla.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzsvēra, ka šis jautājums ir viena no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm, un, to noraidot, tiek dots signāls, ka Latvijai šis jautājums neuztrauc.

Tests paredzēts nākamgad jūnija sākumā un tas aizņemšot aptuveni 12 stundas.

EM informēja, ka tas būtu pirmais tests, lai identificētu problēmas un nepieciešamos pilnveidojumus, lai Latvija varētu pārslēgties uz Eiropas elektroenerģijas tīklu. Lai testu realizētu ir nepieciešams testa regulējums, jo tā veikšanai vajadzīgs sagatavošanās process un likumiskais mandāts slēgt starptautiskus līgumus par testa norisi.

Deputātiem nepatika priekšlikumā iekļautie punkti, kas nosaka, ka, ja pārvades sistēmas operators izolētās darbības testa plānošanas un veikšanas laikā nav rīkojies nolaidīgi un ir veicis preventīvas darbības iepriekš identificētu risku novēršanai, tas nav atbildīgs par zaudējumiem, kad radušies citām personām, tostarp tirgus dalībniekiem un sistēmas dalībniekiem. Tāpat atbildība par zaudējumiem nav paredzēta sadales sistēmas operatoram, ja vien tas nav rīkojies nolaidīgi un ir izpildījis visus pārvades sistēmas operatora norādījumus.

Pēc Ašeradena mudinājuma, ka ar šo priekšlikumu ir jāvirzās uz priekšu, lai nesūtītu nepareizus signālus ES, deputāti nolēma atbalstīt priekšlikumu par testu veikšanu, izslēdzot no tā atsevišķus punktus.

Lasīt vairāk

05. Baltijas valstis iesniegušas EK pieteikumu elektrotīklu sinhronizācijas finansējuma saņemšanai

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmu operatori "Augstsprieguma tīkls" (AST), "Litgrid" un "Elering" oktobra sākumā iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijas (EK) infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF) elektrotīklu sinhronizācijas projekta pirmā posma finansējuma saņemšanai 432 miljonu eiro apmērā.

Atbilstoši investīciju pieprasījumam no visas summas AST paredzēti 77,72 miljoni eiro, "Litgrid" - 167,05 miljoni eiro, bet "Elering" - 187,79 miljoni eiro. EK projektu ieviešanas aģentūra (INEA) izvērtēs visus pieteikumus un lēmumu paziņos 2019.gada februārī vai martā.

Pēc finansējuma apstiprināšanas tiks slēgts granta līgums un sākts modernizēt iekšējo Baltijas infrastruktūru.

Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas energosistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras.

Kopumā sinhronizācijas projekts, ko iecerēts pabeigt līdz 2025.gadam, var izmaksāt aptuveni miljardu eiro. Viss sinhronizācijas projekts tiks īstenots trīs posmos. Sinhronizācijas projektu veido investīcijas Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmās, nepieciešamo vadības sistēmu atjaunināšanā un nostiprināšanā un šīs investīcijas ir nepieciešamas neatkarīgi no tā, kāds sinhronizācijas scenārijs tiek izraudzīts.

Visās trīs Baltijas valstīs jau patlaban tiek īstenota virkne projektu, kas saistīti ar plānoto tīklu sinhronizāciju. Latvijā notiek darbs pie projektu "Kurzemes loks", "Igaunijas-Latvijas 3.starpsavienojums", "330 kilovoltu līnija Rīgas TEC-2-Rīgas HES" realizācijas, kā arī diviem projektiem par esošo 330 kilovoltu līniju Igaunija-Latvija rekonstrukciju.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

No Rīgas TEC atpirks OIK saistības

Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas priekšlikumu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sloga ierobežošanai, kas paredz piedāvāt elektrostacijām ar jaudu virs 100 megavatiem (MW) atteikties no 75% atbalsta OIK ietvaros, pretī saņemot vienreizēju kompensāciju. Šīs ir AS “Latvenergo” piederošās elektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2, kuru uzstādītā elektriskā jauda sasniedz attiecīgi 144 MW un 832,3 MW. Īstenojot garantētās maksas samazinājumu, nepieciešamais finansējums

Nozares neveiksmes

Saspīlējums lielajos enerģētikas projektos

Baltijas valstīm priekšā ir lieli starpvalstu projekti enerģētikas jomā – reģionālā dabasgāzes tirgus izveide un elektroapgādes sistēmas sinhronizācija ar Eiropas elektroapgādes sistēmu. Lietuva paziņojusi, ka iecere panākt vienošanos par Baltijas sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, kas būtu devusi iespēju lūgt piešķirt Eiropas Savienības (ES) finansējumu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģa izpirkšanai, ir cietusi neveiksmi. Latvijas lēmums pieprasīt vairāk laika pārdomām nozīmē, ka

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Brīvais gāzes tirgus pamazām uzņem apgriezienus
Latvijas brīvajā dabasgāzes tirgū gāzes tirgotāju mainījuši 350 lietotāji (situācija pēc 10. augusta). Vienlaikus vienam lietotājam var būt vairāki gazificētie objekti. Starp kopumā 33 tirgotājiem, kas reģistrējušies gāzes tirdzniecībai, lielākā daļa ir no Latvijas, taču pārstāvēta arī Igaunija, Lietuva, Vācija un Šveice. Noslēgts līgums ar vismaz vienu lietotāju ir sešiem tirgotājiem. Tirgū tiek piedāvāti dažādi produkti, piemēram, mainīgas cenas produkts, fiksētas cenas produkts, atvērts fiksētas cenas produkts (cena ir fiksēta, bet var tik mainīta, par to informējot lietotāju), kā arī finanšu instrumentiem piesaistītas cenas produkts – dabasgāzes tirdzniecības cena piesaistīta Eiropas biržu “forward” (nākotnes) cenām. Dabasgāzes tirdzniecības cena jūlijā svārstījusies no 17,01 līdz 20,52 eiro par megavatstundu. Lielākā gāzes patērētāja AS “Latvenergo” 2017. gada dabasgāzes portfelī 17% veido gāze, kas nav iegādāta no tradicionālā piegādātāja. Lielākoties attiecīgo daļu veido gāze no Lietuvas. Lai arī iespēja “Latvenergo” aptuveni sesto daļu gāzes iegādāties no citiem tirgotājiem ir pozitīva un veicina konkurenci, tomēr energokompānija bija cerējusi, ka pēc gāzes tirgus atvēršanas varēs sagaidāt lielākus piegādes apmērus – patlaban tie ir diezgan ierobežoti, un ir ļoti daudz darāmā no regulējuma nianšu viedokļa, lai dabasgāzes tirgus būtu efektīvs ne tikai gada vai mēneša tirgū, bet arī dienu un pat stundu tirgū. Tas attiecas, piemēram, uz nominācijas un renominācijas procesu kapacitātes rezervēšanai cauruļvados un Inčukalna gāzes krātuvē.

Izaicinājumi nozarē

Elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūrā 10 gados ieguldīs ieguldīs 445 miljonus eiro
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome ir apstiprinājusi elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” iesniegto elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu laika periodam no 2018. gada līdz 2027. gadam. Laika posmā no 2018. gada līdz 2027. gadam uzņēmums attīstībā plāno ieguldīt 445 miljonus eiro. “Augstsprieguma tīkla” izstrādātais plānošanas dokuments nosaka pārvades sistēmas attīstību un nepieciešamos finanšu ieguldījumus pārvades sistēmas infrastruktūrā turpmākajiem 10 gadiem. Pieciem projektiem, kuru investīcijas 10 gadu periodā tiek lēstas 224 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts vai tiek plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības līdzfinansējumu no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (“Connecting Europe Facility”) līdzekļiem.

Pārbaudīs Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu izolētu darbību
2019. gadā paredzēts veikt vienu no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ceļā uz Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu desinhronizāciju no Krievijas un Baltkrievijas un sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu – Baltijas valstu izolētas darbības testu, kas bija paredzēts triju Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru 2014. gadā apstiprinātajā darbības plānā. 2017. gada augustā ir pabeigts darbs pie plānotā testa tehnisko nosacījumu un veicamo priekšdarbu izpētes. Pētījumā, ko no 2017. gada janvāra līdz augustam veica starptautiskais konsultāciju uzņēmums “Tractebel Engineering”, analizēti dažādi iespējamie scenāriji izolētas darbības testam, ņemot vērā tādus aspektus kā atšķirības elektroenerģijas pieprasījumā, elektrostaciju un starpsavienojumu darbībā u.c. Pētījumā norādīts, ka labākais iespējamais testa veikšanas laiks ir 2019. gada vasara un līdz šim laikam nepieciešams veikt pētījumā norādītos tehniskos priekšnosacījumus visu trīs Baltijas valstu energosistēmās. Paredzams, ka, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, trīs Baltijas pārvades sistēmas operatori vienosies par vispiemērotāko pārbaudes scenāriju un konkrētu pārbaudes datumu.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 692 694 658
Darbinieku skaits, tūkst. 23 23 22
Peļņa, milj. EUR 164 285 288
Rentabilitāte, % 2.49 4.55 5.40
Apgrozījums, milj. EUR 6 590 6 248 5 325
Apgrozījuma izmaiņas -11.37 -5.18 -14.78
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Enerģētika rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvenergo, AS, Circle K Latvia, SIA, ORLEN Latvija, SIA, Sadales tīkls, AS, Latvijas Gāze, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Degviela, Elektroenerģija un gāze, Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvenergo, AS
Pulkveža Brieža 12, Rīga, LV-1230 T. 80200400
Elektroenerģijas ražošana 513 563 -1.46 137 441 26.76% 1478
2. Circle K Latvia, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67088100
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 368 163 2.79 21 009 5.71% 763
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2016 līdz 30.04.2017
3. ORLEN Latvija, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67103300
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 356 054 -22.55 1 815 0.51% 8
4. Sadales tīkls, AS
Šmerļa 1, Rīga, LV-1006 T. 8403
Elektroenerģijas apgāde 315 697 8.01 -79 -0.03% 2554
5. Latvijas Gāze, AS
Vagonu 20, Rīga, LV-1009 T. 1855
Dabasgāzes apgāde 292 910 -25.07 37 506 12.80% 1271
6. NESTE LATVIJA, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 66013355
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 276 375 -32.15 9 666 3.50% 51
7. TransBaltic OIL, SIA
Gustava Zemgala gatve 76-11.st., Rīga, LV-1039
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 176 053 -44.69 189 0.11% 16
8. Pirmas, SIA
Alīses 3, Rīga, LV-1046 T. 67070001
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 146 146 1407.95 887 0.61% 64
9. RĪGAS SILTUMS, AS
Cēsu 3a, Rīga, LV-1012 T. 67017359
Siltumapgāde un siltumtīkli 145 599 -16.07 1 469 1.01% 940
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2015 līdz 30.09.2016
10. Augstsprieguma tīkls, AS
Dārzciema 86, Rīga, LV-1073 T. 67728353
Elektroenerģijas apgāde 116 789 -1.13 352 0.30% 525

Viedokļi

Autors: Reinis Āboltiņš

Jaunas iespējas gāzes piegādātājiem un patērētājiem

No 2017. gada 3. aprīļa par aktīviem tirgus dalībniekiem kļuvušas visas juridiskās personas, tirgū var darboties vairāk nekā viens tirgotājs, un no monopoluzņēmuma AS “Latvijas gāze” 2016. gada decembrī nodalītas pārvades un uzglabāšanas funkcijas, tās nododot jaunizveidotam pārvades un uzglabāšanas sistēmu operatoram “Conexus Baltic Grid”. Vēl 2017. gada sākumā enerģijas nozares dalībnieki piesardzīgi prognozēja, ka tirgotāju skaits uzreiz pēc tirgus atvēršanas būs pavisam neliels. Taču drīz lasīt tālāk

Autors: Toms Nāburgs

Latvija pērn pēc vēja enerģijas kapacitātes noslīdējusi uz 62. vietu pasaulē

Jaunākais Pasaules Vēja enerģijas asociācijas nozares apskats par 2016. gadu, kas apkopo valstu datus par vēja enerģijas nozares izaugsmi, atklāj, ka pērn Latvija ar tās 68 megavatu (MW) vēja enerģijas jaudu ieņēma 62. vietu pasaulē, noslīdot no 59. vietas gadu iepriekš. Gada laikā Latviju pēc uzstādītās vēja enerģijas ražošanas kapacitātes apsteigušas Gvatemala, Šveice un Jamaika. Saskaņā ar nozares apskatu lielāko vēja enerģijas jaudu pagājušajā gadā sasniedza Ķīna – 168 730 MW, tai seko ASV lasīt tālāk