Ienākt

Enerģētika

Degviela Elektroenerģija un gāze
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Paaugstinātā akcīze Latvijā veicina patēriņa pieaugumu Lietuvā

Ojārs Karčevskis, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Viens no būtiskajiem degvielas tirgotāju biznesu ietekmējošajiem faktoriem šogad ir pagājušā gada poltiķu pieņemtais lēmums paaugstināt akcīzi. Patlaban vēl nav pieejami dati, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka degvielas tirgotājus Latvijā ietekmē tas, ka kāda nozīmīga klientu daļa kopš šī gada sākuma pēc degvielas izvēlējušies doties uz Lietuvu, jo tur tā vienkārši ir lētāka. Šo klientu vidū ir gan fiziskas, gan juridiskas personas. Tirgotāji saka, ka vairākas transportpārvadājumu kompānijas lielākoties degvielu iegādājas Lietuvā.

Lai arī asociācija iepriekš jau paudusi bažas par akcīze celšanas iespējamo negatīvo ietekmi, valdības pārstāvji notikušajās darba grupās teikuši, ka ministriju prognozes un aprēķini liecinot, ka akcīzes paaugstināšana Latvijā būtiski degvielas tirdzniecību neietekmēšot. Taču šī gada pirmā ceturkšņa novērojumi liecina, ka kaut kāda ietekme būs noteikti.

Tas, ko valstij būtu bijis jādara, bet tā izvēlējās nedarīt, bija sinhronizēta akcīzes nodokļu paaugstināšana. Proti, veikt nodokļu izmaiņas tā, lai tās daudzmaz izlīdzinātu degvielas cenas Baltijas reģionā. Mums nekādā veidā nav izdevīgi kļūt dārgākiem par mūsu kaimiņiem. Valsts puse argumentēja, ka ir jāpalielina budžets, taču ir netālredzīgi to darīt, paaugstinot akcīzi un neierēķinot, ka tepat kaimiņvalstī Lietuvā degviela būs lētāka, kas ilgtermiņā veicinās degvielas tirdzniecības samazinājumu Latvijā, bet pieaugumu Lietuvā.

Degvielas tirgotāji šogad turpina kases sistēmu reformas. Nozarē ir ap 70 000 tirdzniecības vietu, kurās jāveic izmaiņas, lai nodrošinātu atbilstību normatīviem. Vienlaikus tirgotāji fokusējas uz servisa paaugstināšanu, jo ir skaidrs, ka ik gadu klientu prasības pieaug. Turklāt jāņem vērā, ka degvielas uzpildes stacijas (DUS) jau sen vairs nav tikai vieta, uz kuru brauc iepildīt degvielu. Proti, DUS sevī koncentrē vairākus pakalpojumus - kafija, tualete, uzkodas, ēdiens un citi labumi ir kļuvuši par normu, ko no DUS sagaida klienti. Tāpēc ir arī loģiski, ka degvielas tirgotāji strādā un iegulda arī sava piedāvātā un nodrošinātā servisa pakalpojumu pilnveidošanā.

Vēl kāda lieta, uz ko degvielas tirgū ir jāfokusējas, ir saistīta ar Eiropas Savienības dalībvalstu apņemšanos nodrošināt, ka transportā 2020.gadā no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars ir vismaz 10% no enerģijas galapatēriņa transporta sektorā. Šie plāni visvairāk skars tieši dīzeļdegvielu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Veido darba grupu OIK atcelšanas plāna izstrādei

Valdošās koalīcijas partijas atbalstījušas ieceri par augsta līmeņa darba grupu, kurai līdz 1.augustam būtu jāizstrādā rīcības plāns obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai. Ministru prezidents Māris Kučisnkis sacīja, ka partneri vienojušies izveidot šādu darba grupu. Valdības vadītājs uzsvēra, ka valdība arī līdz šim ir veikusi darbus OIK sistēmai pilnveidošanai, tomēr tagad ir precizējusi savu pozīciju un gatava spert "ļoti radikālus soļus".

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens iepriekš pauda, ka OIK pašreizējā izpildījumā ir fundamentāla, nacionāla un makroekonomiska kļūda, kas steidzami jālabo. Ministrs rosināja darba grupā iesaistīt 24 dalībniekus - atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītājus un ekspertus, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītājus.

Pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām Ekonomikas ministrija (EM), līdztekus normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti. EM veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par OIK. Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Lasīt vairāk

02. Efektivizēs dabasgāzes infrastruktūras izmantošanu

"Latvijas gāze" meitasuzņēmums AS "Gaso" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniedzis jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz samazināt dabasgāzes sadales cenu par 18-46% vairāk nekā 95% no dabasgāzes lietotājiem. Projektā vienlaikus paredzēts ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

"Gaso" skaidroja, ka, ņemot vērā gāzes patēriņa samazināšanos kopš deviņdesmito gadu sākuma, maģistrālie un vietējie sadales sistēmas gāzes vadi, kas sākotnēji tika projektēti būtiski lielākām jaudām, patlaban netiek pilnībā noslogoti. Lielai daļai klientu pieslēgumu jaudas vēsturisku iemeslu dēļ neatbilst patēriņam, un tās būtu nepieciešams pārskatīt un efektivizēt. Esošais gāzes sadales tīkls bez ievērojamas paplašināšanas varētu nodrošināt jauna elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma darbību gandrīz jebkurā sistēmas vietā.

Bažas par jauno tarifu pauda siltumuzņēmum un zemnieku pārstāvji, kuru nozarēm ir raksturīga izteikta sezonalitāte. Taču "Gaso" sezonālajam biznesam paredz piedāvāt slodzes samazināšanu uz laiku, nesezonas laikā noplombējot liekās pieslēguma jaudas un katlus. Gadījumā, ja ir uzstādīti viedie skaitītāji, plombēšana nebūtu nepieciešama. Uzņēmumiem būtu jāsedz tehniskās pieslēguma slodzes samazināšanas un atjaunošanas izmaksas, kā arī daļa no fiksētās maksas par pieslēgumu brīdī, kad jauda tiek atkal pieslēgta. Tas būtu kāds koeficients, par kuru "Gaso" vēl jāvienojas ar lauksaimniekiem. Tādējādi nesezonas laikā fiksētā maksa par pieslēguma uzturēšanu saimniecībām samazinātos.

Lasīt vairāk

03. EM tiesvedībās par OIK atļauju anulēšanu

Līdz šim Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumu atcelt atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros pārsūdzējuši četri uzņēmumi. Patlaban Administratīvajā rajona tiesā EM pieņemtos lēmumus atcelt atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros pārsūdzējusi SIA "Elektro rīdzene" Cēsu novadā, SIA "Energo Fortis" Līvānu novadā, SIA "E-Strenči" Strenču novadā un ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītais uzņēmums SIA "Rīgas enerģija". Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens teica, ka, neskatoties uz to, ka EM tiks ierauta tiesvedībās par lēmumiem atcelt atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tomēr ministrijas pieņemtie lēmumi bijuši pareizi.

Uzņēmumā "Rīgas enerģija" marta sākumā norādīja, ka tas tiesā prasīs ne tikai atcelt EM lēmumu, bet arī piedzīt kompensāciju 50 miljonu eiro apmērā. Taču patlaban uzņēmuma iesniegtais prasības pieteikums attiecas uz EM pieņemtā lēmuma atcelšanu. Uzņēmums apzinās, ka šī cīņa būs sarežģīta un laikietilpīga.

Par iespējamo zaudējumu kompensāciju 50 miljonu eiro apmērā tiks lemts pēc tam, kad būs tiesas spriedums prasībā par EM lēmuma apstrīdēšanu. Informējot par atļaujas atcelšanu "Rīgas enerģijai", EM skaidroja, ka tā atcelta, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav sākta. Pārbaudes laikā ticis konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāsāk ražošana, tā kā iekārtu kopums nebija gatavs ekspluatācijai.

Lasīt vairāk

04. Elektrotīkla atjaunošana un rekonstrukcija

AS "Sadales tīkls" šogad elektrotīkla atjaunošanā un rekonstrukcijā ieguldīs 99 miljonus eiro. Kopumā visā Latvijā paredzēts atjaunot 1700 kilometru vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrolīnijas, tajā skaitā mežainos apvidos vidējā sprieguma gaisvadu līnijas pārbūvēt par kabeļu līnijām 209 kilometru garumā, kā arī rekonstruēt vai izbūvēt jaunas 600 transformatoru apakšstacijas. Šis elektrotīkla apjoms ir tikai aptuveni 2% no kopējā elektrotīkla, kas ik gadu ir jāatjauno, lai nākamajos gadu desmitos uzņēmums klientiem spētu nodrošināt nepārtrauktu elektroapgādi.

Viens no "Sadales tīkla" mērķiem ir digitālā elektrotīkla attīstība, tādēļ uzņēmums turpina elektrotīklā ieviest digitālās tehnoloģijas un risinājumus. Tās ir gan operatīvajā darbā izmantotās IT sistēmas, elektrotīkla bojājumu vietas uzrādītāji, attālināti vadāmi jaudas slēdži, kā arī viedie elektroenerģijas skaitītāji. Savukārt vidējā sprieguma elektrotīklā "Sadales tīkls" šogad sāks ieviest sistēmu, kas automātiski noteiks elektrotīkla bojājuma vietu, nodalīs bojāto elektrolīnijas posmu un atjaunos elektroapgādi klientiem.

Paaugstinot "Sadales tīkla" darbības efektivitāti, ar šā gada 1.janvāri uzņēmumā ir pilnveidoti darba procesi, pārskatīta aktīvu un personāla pārvaldība un mainīta uzņēmuma struktūra. Ieviestās izmaiņas ir tikai pirmais posms no visa "Sadales tīkla" darbības efektivitātes paaugstināšanas projekta, jo kopumā projekts tiks realizēts līdz 2022.gadam. Šajā laikā uzņēmumā tiks samazināts gan darbam nepieciešamo resursu apjoms, gan uzņēmuma darbinieku un specializētās tehnikas ģeogrāfiskās atrašanās vietu skaits.

Lasīt vairāk

05. Investīcijas Latvijas energoapgādes drošuma un konkurētspējas uzlabošanā

Šogad kļuva zināms, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par pagājušajā gadā iegādātajiem 34,36% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcijām samaksājis 57,394 miljonus eiro. AST neatklāja konkrētu summu, par cik iegādātas akcijas no SIA "Itera Latvija", kam iepriekš piederēja 16,05% "Conexus" akciju, un Vācijas enerģētikas koncerna "Uniper Ruhrgas International GmbH" ("Uniper"), kam piederēja 18,31% "Conexus" akciju. "Conexus" akciju iegādei AST veicis aizņēmumu Valsts kasē.

AST vadība uzsvēra, ka "Conexus" akciju iegāde ir ekonomiski izdevīgs darījums un nekādā ziņā neietekmēs elektroenerģijas pārvades tarifus. Paredzams, ka šogad valsts veiks ieguldījumu AST pamatkapitālā šīs summas apmērā, tādējādi sedzot aizdevumu. AST pamatkapitāla palielināšana ir plānota valsts 2018.gada budžetā. Aizdevumu procentus paredzēts segt no "Conexus" saņemtajām dividendēm.

Būtiskākie mērķi, iegādājoties "Conexus" akcijas, ir reģionāla dabasgāzes tirgus veidošana, tālāka Latvijas enerģijas tirgu integrācija Eiropas Savienībā un Latvijas energoapgādes drošuma un konkurētspējas uzlabošana. Tāds modelis, kad elektroenerģijas pārvades sistēmas operators ir saistīts ar dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru, ir vērojams arī pārējās Baltijas valstīs. Igaunijā valstij piederošais uzņēmums "Elering" pilda gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes pārvades sistēmas operatora funkcijas.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

No Rīgas TEC atpirks OIK saistības

Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas priekšlikumu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sloga ierobežošanai, kas paredz piedāvāt elektrostacijām ar jaudu virs 100 megavatiem (MW) atteikties no 75% atbalsta OIK ietvaros, pretī saņemot vienreizēju kompensāciju. Šīs ir AS “Latvenergo” piederošās elektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2, kuru uzstādītā elektriskā jauda sasniedz attiecīgi 144 MW un 832,3 MW. Īstenojot garantētās maksas samazinājumu, nepieciešamais finansējums

Nozares neveiksmes

Saspīlējums lielajos enerģētikas projektos

Baltijas valstīm priekšā ir lieli starpvalstu projekti enerģētikas jomā – reģionālā dabasgāzes tirgus izveide un elektroapgādes sistēmas sinhronizācija ar Eiropas elektroapgādes sistēmu. Lietuva paziņojusi, ka iecere panākt vienošanos par Baltijas sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, kas būtu devusi iespēju lūgt piešķirt Eiropas Savienības (ES) finansējumu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģa izpirkšanai, ir cietusi neveiksmi. Latvijas lēmums pieprasīt vairāk laika pārdomām nozīmē, ka

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Brīvais gāzes tirgus pamazām uzņem apgriezienus
Latvijas brīvajā dabasgāzes tirgū gāzes tirgotāju mainījuši 350 lietotāji (situācija pēc 10. augusta). Vienlaikus vienam lietotājam var būt vairāki gazificētie objekti. Starp kopumā 33 tirgotājiem, kas reģistrējušies gāzes tirdzniecībai, lielākā daļa ir no Latvijas, taču pārstāvēta arī Igaunija, Lietuva, Vācija un Šveice. Noslēgts līgums ar vismaz vienu lietotāju ir sešiem tirgotājiem. Tirgū tiek piedāvāti dažādi produkti, piemēram, mainīgas cenas produkts, fiksētas cenas produkts, atvērts fiksētas cenas produkts (cena ir fiksēta, bet var tik mainīta, par to informējot lietotāju), kā arī finanšu instrumentiem piesaistītas cenas produkts – dabasgāzes tirdzniecības cena piesaistīta Eiropas biržu “forward” (nākotnes) cenām. Dabasgāzes tirdzniecības cena jūlijā svārstījusies no 17,01 līdz 20,52 eiro par megavatstundu. Lielākā gāzes patērētāja AS “Latvenergo” 2017. gada dabasgāzes portfelī 17% veido gāze, kas nav iegādāta no tradicionālā piegādātāja. Lielākoties attiecīgo daļu veido gāze no Lietuvas. Lai arī iespēja “Latvenergo” aptuveni sesto daļu gāzes iegādāties no citiem tirgotājiem ir pozitīva un veicina konkurenci, tomēr energokompānija bija cerējusi, ka pēc gāzes tirgus atvēršanas varēs sagaidāt lielākus piegādes apmērus – patlaban tie ir diezgan ierobežoti, un ir ļoti daudz darāmā no regulējuma nianšu viedokļa, lai dabasgāzes tirgus būtu efektīvs ne tikai gada vai mēneša tirgū, bet arī dienu un pat stundu tirgū. Tas attiecas, piemēram, uz nominācijas un renominācijas procesu kapacitātes rezervēšanai cauruļvados un Inčukalna gāzes krātuvē.

Izaicinājumi nozarē

Elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūrā 10 gados ieguldīs ieguldīs 445 miljonus eiro
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome ir apstiprinājusi elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” iesniegto elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu laika periodam no 2018. gada līdz 2027. gadam. Laika posmā no 2018. gada līdz 2027. gadam uzņēmums attīstībā plāno ieguldīt 445 miljonus eiro. “Augstsprieguma tīkla” izstrādātais plānošanas dokuments nosaka pārvades sistēmas attīstību un nepieciešamos finanšu ieguldījumus pārvades sistēmas infrastruktūrā turpmākajiem 10 gadiem. Pieciem projektiem, kuru investīcijas 10 gadu periodā tiek lēstas 224 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts vai tiek plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības līdzfinansējumu no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (“Connecting Europe Facility”) līdzekļiem.

Pārbaudīs Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu izolētu darbību
2019. gadā paredzēts veikt vienu no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ceļā uz Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu desinhronizāciju no Krievijas un Baltkrievijas un sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu – Baltijas valstu izolētas darbības testu, kas bija paredzēts triju Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru 2014. gadā apstiprinātajā darbības plānā. 2017. gada augustā ir pabeigts darbs pie plānotā testa tehnisko nosacījumu un veicamo priekšdarbu izpētes. Pētījumā, ko no 2017. gada janvāra līdz augustam veica starptautiskais konsultāciju uzņēmums “Tractebel Engineering”, analizēti dažādi iespējamie scenāriji izolētas darbības testam, ņemot vērā tādus aspektus kā atšķirības elektroenerģijas pieprasījumā, elektrostaciju un starpsavienojumu darbībā u.c. Pētījumā norādīts, ka labākais iespējamais testa veikšanas laiks ir 2019. gada vasara un līdz šim laikam nepieciešams veikt pētījumā norādītos tehniskos priekšnosacījumus visu trīs Baltijas valstu energosistēmās. Paredzams, ka, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, trīs Baltijas pārvades sistēmas operatori vienosies par vispiemērotāko pārbaudes scenāriju un konkrētu pārbaudes datumu.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 692 694 658
Darbinieku skaits, tūkst. 23 23 22
Peļņa, milj. EUR 164 285 288
Rentabilitāte, % 2.49 4.55 5.40
Apgrozījums, milj. EUR 6 590 6 248 5 325
Apgrozījuma izmaiņas -11.37 -5.18 -14.78
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Enerģētika rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvenergo, AS, Circle K Latvia, SIA, ORLEN Latvija, SIA, NESTE LATVIJA, SIA, TransBaltic OIL, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Degviela, Elektroenerģija un gāze, Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvenergo, AS
Pulkveža Brieža 12, Rīga, LV-1230 T. 80200400
Elektroenerģijas ražošana 513 563 -1.46 137 441 26.76% 1478
2. Circle K Latvia, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67088100
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 368 163 2.79 21 009 5.71% 763
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2016 līdz 30.04.2017
3. ORLEN Latvija, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67103300
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 356 054 -22.55 1 815 0.51% 8
4. NESTE LATVIJA, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 66013355
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 276 375 -32.15 9 666 3.50% 51
5. TransBaltic OIL, SIA
Gustava Zemgala gatve 76-11.st., Rīga, LV-1039
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 176 053 -44.69 189 0.11% 16
6. Pirmas, SIA
Alīses 3, Rīga, LV-1046 T. 67070001
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 146 146 1407.95 887 0.61% 64
7. RĪGAS SILTUMS, AS
Cēsu 3a, Rīga, LV-1012 T. 67017359
Siltumapgāde un siltumtīkli 145 599 -16.07 1 469 1.01% 940
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2015 līdz 30.09.2016
8. Augstsprieguma tīkls, AS
Dārzciema 86, Rīga, LV-1073 T. 67728353
Elektroenerģijas apgāde 116 789 -1.13 352 0.30% 525
9. EAST-WEST TRANSIT, SIA
Lubānas 66, Rīga, LV-1073 T. 67226475
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 115 051 -8.16 653 0.57% 342
10. VIRŠI-A, AS
Aizkraukle, Kalna 17, Aizkraukles p., Aizkraukles n., LV-5101 T. 65133677
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 113 597 6.53 1 066 0.94% 404

Viedokļi

Autors: Reinis Āboltiņš

Jaunas iespējas gāzes piegādātājiem un patērētājiem

No 2017. gada 3. aprīļa par aktīviem tirgus dalībniekiem kļuvušas visas juridiskās personas, tirgū var darboties vairāk nekā viens tirgotājs, un no monopoluzņēmuma AS “Latvijas gāze” 2016. gada decembrī nodalītas pārvades un uzglabāšanas funkcijas, tās nododot jaunizveidotam pārvades un uzglabāšanas sistēmu operatoram “Conexus Baltic Grid”. Vēl 2017. gada sākumā enerģijas nozares dalībnieki piesardzīgi prognozēja, ka tirgotāju skaits uzreiz pēc tirgus atvēršanas būs pavisam neliels. Taču drīz lasīt tālāk

Autors: Toms Nāburgs

Latvija pērn pēc vēja enerģijas kapacitātes noslīdējusi uz 62. vietu pasaulē

Jaunākais Pasaules Vēja enerģijas asociācijas nozares apskats par 2016. gadu, kas apkopo valstu datus par vēja enerģijas nozares izaugsmi, atklāj, ka pērn Latvija ar tās 68 megavatu (MW) vēja enerģijas jaudu ieņēma 62. vietu pasaulē, noslīdot no 59. vietas gadu iepriekš. Gada laikā Latviju pēc uzstādītās vēja enerģijas ražošanas kapacitātes apsteigušas Gvatemala, Šveice un Jamaika. Saskaņā ar nozares apskatu lielāko vēja enerģijas jaudu pagājušajā gadā sasniedza Ķīna – 168 730 MW, tai seko ASV lasīt tālāk