Ienākt

Enerģētika

Degviela Elektroenerģija un gāze
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Elektromobilitāte - būtisks pavērsiens enerģētikā

Āris Žīgurs, AS "Latvenergo" galvenais izpilddirektors

Ir pagājuši septiņi gadi, kopš "Latvenergo" izpētes nolūkos iegādājās Latvijā pirmās automašīnas ar elektromotora piedziņu. Uzņēmums ir vērtējis to ekspluatācijas aspektus un krājis pieredzi, un tas nav bijis velti. Šobrīd pasaulē strauji attīstās elektrisko automašīnu ražošana, un profesionāļi lēš, ka pēc 2020.gada elektroauto skaita pieauguma temps sasniegs 35% gadā. Tādēļ likumsakarīgi, ka transporta elektrouzlādes tīkla attīstībai un elektrotransporta izmantošanai būs nozīmīga loma enerģētikas nozares nākotnē. 2017.gada februārī "Enerdata" prognoze "EnerFuture" vēsta, ka no 2016.gada līdz 2030.gadam elektriskie transportlīdzekļi veidos 7% no kopējā elektroenerģijas pieprasījuma pieauguma.

Eiropas elektroenerģētikas nozares uzņēmumu asociācija "Eurelectric" savās prognozēs paredz elektroauto un to infrastruktūras attīstības būtisku izrāvienu. Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienībā 2022.-2025.gadā elektrotransporta parks pakāpeniski pieaugs un sasniegs paritāti salīdzinājumā ar tradicionālajām automašīnām. Jau šobrīd lielās autobūves kompānijas paziņo par saviem mērķiem līdz 2030. un 2040.gadam pārtraukt ražot automašīnas ar parastajiem iekšdedzes dzinējiem. Ņemot vērā elektrisko automašīnu tirgus attīstības tendences Eiropā un pasaulē, "Latvenergo" savā ilgtermiņa stratēģijā iekļāvusi jaunu izaugsmes virzienu, kurā plāno elektroauto uzlādes vietu veidošanu.

2017.gadā Latvijā elektrotransportlīdzekļu skaits uz ceļiem palielinājies par 93 jeb 30%. 2018.gada 1.aprīlī reģistrēti 427 elektromobiļi, tai skaitā 332 vieglās automašīnas. Jaunākie Latvijas tirgū pieejamie modeļi jau ir ļoti pievilcīgi no nobraukuma attāluma un izmaksu viedokļa, un jauno elektroauto iegādes intesitāte ir aptuveni desmit un vairāk mēnesī. Neapstrīdami - uzlādes infrastruktūras pieejamība var būtiski palīdzēt šīs nozares attīstībai nākotnē, jo pēc Eiropas statistikas datiem Latvijā uzlādes punktu skaits ir viens no mazākajiem.

2018.gadā "Latvenergo" sācis pilotprojektu, kura laikā analizēs e-mobilitātes biznesa iespējas nākotnē. Šajā pilotprojektā "Latvenergo" vēlas izveidot reāli strādājošas publiskās stacijas - Rīgā un Rīgas reģionā, un arī analizēt uzlādes vietu izbūves izmaksas, novērtēt to izmantošanas noslodzi un norēķinu sistēmu. Uzlādes staciju infrastruktūra dos iespēju analizēt, kā sabiedrība reaģēs uz jauno tīklu, un varbūt tas būs brīdis, kurā cilvēki nopietni sāks izvērtēt, vai nebūtu pareizi savus finanšu līdzekļus novirzīt par labu e-mobilitātei un iegādāties elektroauto. "Latvenergo" pilotprojekta stacijās plāno divu veidu uzlādi - ātro (50 kW) un vidējo (22 kW).

E-moblitātes sektora tehnoloģiskā attīstība pasaulē ir uzņēmusi ievērojamu tempu, un ar to ir jārēķinās arī Latvijā. "Latvenergo" šādai tendencei ir stratēģiski gatavojusies. Sagaidot elektroautomobiļu izmantošanas palielināšanos Latvijā, nozarē saskatām elektroenerģijas patēriņa strauju pieaugumu. "Latvenergo" ir izcili attīstīts un drošs elektroenerģijas ražošanas portfelis un tagad arī vieds sadales sistēmas tīkls. Šie apstākļi spēs nodrošināt pamatu elektroauto uzlādes iespējai Latvijā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Valdība atbalsta EM priekšlikumu triju gadu laikā atteikties no OIK

Ministru kabinets augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabinets uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts "zaļajai" enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS "Augstsprieguma tīkls". Patlaban to administrē "Enerģijas publiskais tirgotājs".

EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu.

Lasīt vairāk

02. Nosaka nepieciešamo dabasgāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē

Lai samazinātu ar dabasgāzes apgādi saistītus riskus, valdība noteica nepieciešamo dabasgāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (Inčukalna PGK). Proti, laika periodā no konkrētā krātuves cikla dabasgāzes iesūknēšanas sezonas beigām līdz nākošā kalendārā gada 1.martam Inčukalna PGK jāatrodas aktīvās dabasgāzes daudzumam, kas nav mazāks par 300 miljoniem kubikmetru un ir paredzēts Latvijas dabasgāzes apgādes nodrošināšanai. Ekonomikas ministrijā (EM) skaidroja, ka ar iepriekšējo kārtību pastāvēja risks saskarties ar būtisku dabasgāzes deficītu iespējamu apgādes krīžu gadījumā apkures sezonas laikā.

Kopējās vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pārvades tarifos iekļaujamās izmaksas par nepieciešamā minimālā uzglabājamā dabasgāzes apjoma nodrošināšanu aplēstas ap sešiem miljoniem eiro gadā. Izsakot šīs izmaksas uz Latvijas dabasgāzes tirgum piegādātās enerģijas vienību, nepieciešamā minimālā uzglabājamā dabasgāzes apjoma nodrošināšanas izmaksas būtu aptuveni 0,42 eiro par megavatstundu.

EM norādīja, ka šāda maksājuma ietekme uz kopējo gala patēriņam piegādāto enerģijas vienību, piemēram, iedzīvotāju grupai, kas izmanto dabasgāzi apkures vajadzībām, būtu aptuveni 1,2%.

Lasīt vairāk

03. Vienojas par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers kopā ar valstu un valdību vadītājiem no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas vienojās par politisko ceļvedi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu līdz 2025.gadam. Vienošanās paredz veikt papildus analīzi līdz šā gada augusta beigām, lai līdz septembra vidum var tikt sākta formālā projekta īstenošanas procedūra, pavēstīja VK.

Parakstītā vienošanās sagatavo augsni praktiskajai īstenošanai, nosakot skaidru darbību īstenošanas grafiku. Pirmā darbība ir elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO-E) procedūras uzsākšana šā gada septembrī, kas ir pirmais tehniskais solis Baltijas valstu iekļaušanai Eiropas kontinentālajā elektrotīklā. Šis projekts uzskatāms par vienu no svarīgākajiem un simboliskākajiem enerģētikas savienības projektiem, kā arī par taustāmu solidaritātes izpausmi enerģētiskās drošības jomā. Sinhronizācijas process ir ļoti svarīgs, lai pabeigtu Baltijas valstu integrēšanu Eiropas energosistēmā. Tas būs svarīgs ieguldījums Eiropas Savienības vienotībā un enerģētiskajā drošībā.

Vienošanās arī paredz, ka pēc tam, kad 2018.gada septembrī no augsta līmeņa grupas Baltijas enerģijas tirgus integrācijas plāna jautājumos tiks saņemta zaļā gaisma, Polijas un Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori sāks oficiālu procedūru, ko pārraudzīs elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls.

Baltijas valstu elektrotīkla desinhronizācija ar šo valstu elektrosistēmām un sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu ir ļoti nozīmīga enerģētikas savienības politiskā prioritāte. Attiecīgo tīkla elementu nostiprināšanas projekti ir iekļauti trešajā kopīgu interešu projektu sarakstā, ko EK pieņēma 2017.gada 23.novembrī. Šo projektu uzdevums ir palīdzēt ES īstenot tās klimata un enerģētikas politikas mērķus - cenas ziņā pieejama, droša un ilgtspējīga enerģija ikvienam iedzīvotājam. Projektu sarakstā iekļautie projekti ir tiesīgi saņemt finansējumu arī no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta.

Lasīt vairāk

04. Sāk mērīt dabasgāzes piegādes kvalitāti Latvijā

Lai veicinātu dabasgāzes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sākusi mērīt dabasgāzes sadales pakalpojumu kvalitāti raksturojošos parametrus. Latvijā darbojas viens licencēts dabasgāzes sadales sistēmas operators - AS "Gaso". Tāpēc SPRK katru gadu veiks pārbaudes "Gaso" darbībā.

Vērtējot dabasgāzes sadales pakalpojumu kvalitāti, SPRK analizēs tādus parametrus kā dabasgāzes apgādes drošuma rādītājus, komerciālās kvalitātes prasības, sistēmas pieslēgumus, kā arī lietotāju brīdināšanas procesu gadījumos, kad notiek plānotie dabasgāzes piegādes pārtraukumi. Ņemot vērā, ka "Gaso" kā dabasgāzes sistēmas operators licenci saņēma tikai 2017.gada beigās, SPRK šobrīd ir analizējis vien pieejamos datus par kvalitātes rādītājiem.

SPRK atzīmēja, ka sadales sistēmas operatora pienākums ir brīdināt lietotājus par plānotiem dabasgāzes piegādes pārtraukumiem. Par plānotiem pārtraukumiem jābrīdina vismaz piecas darba dienas iepriekš telefoniski, nosūtot īsziņu, izmantojot e-pakalpojumu portālu vai rakstveidā. Pērn "Latvijas gāze" un "Gaso" lietotāji par dabasgāzes apgādes pārtraukumiem tika brīdināti vidēji piecas darba dienas iepriekš, kā to nosaka Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi. 2017.gadā lietotājiem nosūtīti vairāk nekā 120 000 brīdinājumu par plānotiem dabasgāzes apgādes pārtraukumiem.

Lasīt vairāk

05. "Conexus" sertificēšanas prasības izpilda daļēji

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), vērtējot vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") atbilstību sertificēšanas prasībām, secinājusi, ka "Conexus" tām atbilst tikai daļēji. SPRK konstatējusi, ka pastāv risks, ka dabasgāzes tirgotāja AS "Latvijas gāze" akcionāram "Gazprom", kas vienlaicīgi ir arī "Conexus" akcionārs, ir iespēja tieši vai netieši kontrolēt "Conexus". Vienlaikus "Gazprom" joprojām ir saglabājis būtisku ietekmi Latvijas dabasgāzes tirgū un tas joprojām ir "Latvijas gāzes" akcionārs. Līdz ar to "Gazprom" līdzdalība abos komersantos var radīt ietekmi uz "Conexus" darbību.

Tāpat izvērtēšanas procesā SPRK konstatēja, ka "Conexus" akcionārs "Marguerite Gas I" caur vienu mātes uzņēmumu "Marguerite Holdings" ir saistīts ar "Latvijas gāzes" akcionāru "Marguerite Gas II". SPRK ieskatā, šāda akcionāru līdzdalība abos energoapgādes komersantos rada interešu konfliktu. Sertificēšanas lēmuma projektā SPRK konstatēja, ka "Conexus" atbilst pārējiem sertificēšanas nosacījumiem, proti, operators veic Enerģētikas likumā un Eiropas Savienības tiesību aktos operatoram noteiktos pienākumus.

Lēmumu par "Conexus" atbilstību sertificēšanas prasībām SPRK pieņems pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas šā gada rudenī. EK atzinums ir SPRK saistošs, proti, SPRK jāņem vērā EK viedoklis, pieņemot lēmumu par "Conexus" atbilstību sertificēšanas prasībām. Ja EK sniegs pozitīvu atzinumu, divu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas "Conexus" varētu tikt apstiprināts kā neatkarīgs pārvades sistēmas operators, uzdodot "Conexus" novērst interešu konfliktu, ko rada "Marguerite Gas I" un "Marguerite Gas II" vienlaicīga dalība gan "Conexus", gan "Latvijas gāzei"

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

No Rīgas TEC atpirks OIK saistības

Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas priekšlikumu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sloga ierobežošanai, kas paredz piedāvāt elektrostacijām ar jaudu virs 100 megavatiem (MW) atteikties no 75% atbalsta OIK ietvaros, pretī saņemot vienreizēju kompensāciju. Šīs ir AS “Latvenergo” piederošās elektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2, kuru uzstādītā elektriskā jauda sasniedz attiecīgi 144 MW un 832,3 MW. Īstenojot garantētās maksas samazinājumu, nepieciešamais finansējums

Nozares neveiksmes

Saspīlējums lielajos enerģētikas projektos

Baltijas valstīm priekšā ir lieli starpvalstu projekti enerģētikas jomā – reģionālā dabasgāzes tirgus izveide un elektroapgādes sistēmas sinhronizācija ar Eiropas elektroapgādes sistēmu. Lietuva paziņojusi, ka iecere panākt vienošanos par Baltijas sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, kas būtu devusi iespēju lūgt piešķirt Eiropas Savienības (ES) finansējumu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģa izpirkšanai, ir cietusi neveiksmi. Latvijas lēmums pieprasīt vairāk laika pārdomām nozīmē, ka

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Brīvais gāzes tirgus pamazām uzņem apgriezienus
Latvijas brīvajā dabasgāzes tirgū gāzes tirgotāju mainījuši 350 lietotāji (situācija pēc 10. augusta). Vienlaikus vienam lietotājam var būt vairāki gazificētie objekti. Starp kopumā 33 tirgotājiem, kas reģistrējušies gāzes tirdzniecībai, lielākā daļa ir no Latvijas, taču pārstāvēta arī Igaunija, Lietuva, Vācija un Šveice. Noslēgts līgums ar vismaz vienu lietotāju ir sešiem tirgotājiem. Tirgū tiek piedāvāti dažādi produkti, piemēram, mainīgas cenas produkts, fiksētas cenas produkts, atvērts fiksētas cenas produkts (cena ir fiksēta, bet var tik mainīta, par to informējot lietotāju), kā arī finanšu instrumentiem piesaistītas cenas produkts – dabasgāzes tirdzniecības cena piesaistīta Eiropas biržu “forward” (nākotnes) cenām. Dabasgāzes tirdzniecības cena jūlijā svārstījusies no 17,01 līdz 20,52 eiro par megavatstundu. Lielākā gāzes patērētāja AS “Latvenergo” 2017. gada dabasgāzes portfelī 17% veido gāze, kas nav iegādāta no tradicionālā piegādātāja. Lielākoties attiecīgo daļu veido gāze no Lietuvas. Lai arī iespēja “Latvenergo” aptuveni sesto daļu gāzes iegādāties no citiem tirgotājiem ir pozitīva un veicina konkurenci, tomēr energokompānija bija cerējusi, ka pēc gāzes tirgus atvēršanas varēs sagaidāt lielākus piegādes apmērus – patlaban tie ir diezgan ierobežoti, un ir ļoti daudz darāmā no regulējuma nianšu viedokļa, lai dabasgāzes tirgus būtu efektīvs ne tikai gada vai mēneša tirgū, bet arī dienu un pat stundu tirgū. Tas attiecas, piemēram, uz nominācijas un renominācijas procesu kapacitātes rezervēšanai cauruļvados un Inčukalna gāzes krātuvē.

Izaicinājumi nozarē

Elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūrā 10 gados ieguldīs ieguldīs 445 miljonus eiro
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome ir apstiprinājusi elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” iesniegto elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu laika periodam no 2018. gada līdz 2027. gadam. Laika posmā no 2018. gada līdz 2027. gadam uzņēmums attīstībā plāno ieguldīt 445 miljonus eiro. “Augstsprieguma tīkla” izstrādātais plānošanas dokuments nosaka pārvades sistēmas attīstību un nepieciešamos finanšu ieguldījumus pārvades sistēmas infrastruktūrā turpmākajiem 10 gadiem. Pieciem projektiem, kuru investīcijas 10 gadu periodā tiek lēstas 224 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts vai tiek plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības līdzfinansējumu no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (“Connecting Europe Facility”) līdzekļiem.

Pārbaudīs Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu izolētu darbību
2019. gadā paredzēts veikt vienu no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ceļā uz Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu desinhronizāciju no Krievijas un Baltkrievijas un sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu – Baltijas valstu izolētas darbības testu, kas bija paredzēts triju Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru 2014. gadā apstiprinātajā darbības plānā. 2017. gada augustā ir pabeigts darbs pie plānotā testa tehnisko nosacījumu un veicamo priekšdarbu izpētes. Pētījumā, ko no 2017. gada janvāra līdz augustam veica starptautiskais konsultāciju uzņēmums “Tractebel Engineering”, analizēti dažādi iespējamie scenāriji izolētas darbības testam, ņemot vērā tādus aspektus kā atšķirības elektroenerģijas pieprasījumā, elektrostaciju un starpsavienojumu darbībā u.c. Pētījumā norādīts, ka labākais iespējamais testa veikšanas laiks ir 2019. gada vasara un līdz šim laikam nepieciešams veikt pētījumā norādītos tehniskos priekšnosacījumus visu trīs Baltijas valstu energosistēmās. Paredzams, ka, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, trīs Baltijas pārvades sistēmas operatori vienosies par vispiemērotāko pārbaudes scenāriju un konkrētu pārbaudes datumu.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 692 694 658
Darbinieku skaits, tūkst. 23 23 22
Peļņa, milj. EUR 164 285 288
Rentabilitāte, % 2.49 4.55 5.40
Apgrozījums, milj. EUR 6 590 6 248 5 325
Apgrozījuma izmaiņas -11.37 -5.18 -14.78
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Enerģētika rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvenergo, AS, Circle K Latvia, SIA, ORLEN Latvija, SIA, Sadales tīkls, AS, Latvijas Gāze, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Degviela, Elektroenerģija un gāze, Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvenergo, AS
Pulkveža Brieža 12, Rīga, LV-1230 T. 80200400
Elektroenerģijas ražošana 513 563 -1.46 137 441 26.76% 1478
2. Circle K Latvia, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67088100
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 368 163 2.79 21 009 5.71% 763
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2016 līdz 30.04.2017
3. ORLEN Latvija, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67103300
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 356 054 -22.55 1 815 0.51% 8
4. Sadales tīkls, AS
Šmerļa 1, Rīga, LV-1006 T. 8403
Elektroenerģijas apgāde 315 697 8.01 -79 -0.03% 2554
5. Latvijas Gāze, AS
Vagonu 20, Rīga, LV-1009 T. 1855
Dabasgāzes apgāde 292 910 -25.07 37 506 12.80% 1271
6. NESTE LATVIJA, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 66013355
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 276 375 -32.15 9 666 3.50% 51
7. TransBaltic OIL, SIA
Gustava Zemgala gatve 76-11.st., Rīga, LV-1039
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 176 053 -44.69 189 0.11% 16
8. Pirmas, SIA
Alīses 3, Rīga, LV-1046 T. 67070001
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 146 146 1407.95 887 0.61% 64
9. RĪGAS SILTUMS, AS
Cēsu 3a, Rīga, LV-1012 T. 67017359
Siltumapgāde un siltumtīkli 145 599 -16.07 1 469 1.01% 940
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2015 līdz 30.09.2016
10. Augstsprieguma tīkls, AS
Dārzciema 86, Rīga, LV-1073 T. 67728353
Elektroenerģijas apgāde 116 789 -1.13 352 0.30% 525

Viedokļi

Autors: Reinis Āboltiņš

Jaunas iespējas gāzes piegādātājiem un patērētājiem

No 2017. gada 3. aprīļa par aktīviem tirgus dalībniekiem kļuvušas visas juridiskās personas, tirgū var darboties vairāk nekā viens tirgotājs, un no monopoluzņēmuma AS “Latvijas gāze” 2016. gada decembrī nodalītas pārvades un uzglabāšanas funkcijas, tās nododot jaunizveidotam pārvades un uzglabāšanas sistēmu operatoram “Conexus Baltic Grid”. Vēl 2017. gada sākumā enerģijas nozares dalībnieki piesardzīgi prognozēja, ka tirgotāju skaits uzreiz pēc tirgus atvēršanas būs pavisam neliels. Taču drīz lasīt tālāk

Autors: Toms Nāburgs

Latvija pērn pēc vēja enerģijas kapacitātes noslīdējusi uz 62. vietu pasaulē

Jaunākais Pasaules Vēja enerģijas asociācijas nozares apskats par 2016. gadu, kas apkopo valstu datus par vēja enerģijas nozares izaugsmi, atklāj, ka pērn Latvija ar tās 68 megavatu (MW) vēja enerģijas jaudu ieņēma 62. vietu pasaulē, noslīdot no 59. vietas gadu iepriekš. Gada laikā Latviju pēc uzstādītās vēja enerģijas ražošanas kapacitātes apsteigušas Gvatemala, Šveice un Jamaika. Saskaņā ar nozares apskatu lielāko vēja enerģijas jaudu pagājušajā gadā sasniedza Ķīna – 168 730 MW, tai seko ASV lasīt tālāk