Ienākt

Būvniecība

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi Būvmateriālu ražošana
Būvmateriālu tirdzniecība Celtniecība un apdare
Ceļu un tiltu būve

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Būvniecības apjomi aug, bet speciālistu trūkst

Mārtiņš Straume, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu gaidāms, ka būvniecības apjoms Latvijā pieaugs par 15-20%. Var prognozēt, ka trūks 10 000 līdz 15 000 strādnieki un aptuveni 1000 kvalificētu būvspeciālistu. Iespējams, daļēji atkārtosies iepriekšējo gadu pieredze, kad būvniecībā speciālistu trūkuma dēļ strādāja nepietiekami kvalificēti cilvēki. Sagaidāms, ka vairāk ieradīsies arī ārzemju speciālisti, kuru īslaicīgās uzturēšanas atļaujas dos tiesības vienu gadu sniegt pakalpojumus.

Latvijas Būvinženieru savienību (LBS) neapmierina darbaspēka pārvietošanās principi. Paredzēts, ka arī par īslaicīgiem darbiniekiem ES teritorijā informācija uzreiz jāievada būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Tikai tad, kad ārzemju speciālists jau sniedz pakalpojumus, ir tiesības pārbaudīt viņa kompetenci. Jau otrā dienā pēc datu ievadīšanas BIS viņš ir būvlaukumā. Tur būvprojekts valsts valodā, kuru ārzemnieks nesaprot. Vai viņš zina Latvijas normatīvus? Viņa mītnes zemē varbūt ir citi nosacījumi. Vietējās valodas un normatīvu nezināšana var radīt kādas sekas, bet atbildīga būs LBS, kas devusi speciālistam tiesības strādāt. Tādēļ, kolīdz speciālists sācis darbu, cenšamies veikt profesionalitātes pārbaudi. Ārzemju speciālistiem noteikti jāstrādā atbildīgā būvdarbu vadītāja uzraudzībā. Viņiem nedrīkst dot prakses tiesības kā atbildīgiem būvdarbu vadītājiem un atbildīgiem būvuzraugiem.

Latvijā trūkst būvspeciālistu: būvdarbu vadītāju, projektu vadītāju, būvuzraugu un citu. Risinājumu tagad rod izmaiņas MK noteikumos, kas atļauj tiesības patstāvīgo būvpraksi iegūt divu gadu laikā agrāko trīs vietā. Pēc LBS uzskaites, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Celtniecības koledžas beidzēju vidū tādi pēdējos piecos gados ir ap 1000. Jau ar 150 speciālistiem LBS ir sazinājusies, piedāvājusi apmācības. Tuvākajā laikā kādi 500 jauni speciālisti varētu parādīties patstāvīgā praksē. Taču tas ir maz.

Visās jomās būvspeciālistu skaits ir samazinājies. Piemēram, ēku būvdarbu vadītāju skaits salīdzinājumā ar 2015.gada 1.janvāri ir samazinājies par 274 cilvēkiem jeb 11,7%. Ceļiniekiem un tiltiniekiem vēl dramatiskāk. Tur atbildīgo speciālistu skaits samazinājies par 206 cilvēkiem jeb 40,2%. Apzinoties, ka tieši ceļos tiks ieguldīts liels Eiropas līdzfinansējums, varētu būt lielas problēmas. Tiltu būvuzraugu ir par 52,9% mazāk nekā pirms pāris gadiem. Bet, piemēram, visi vecie tilti prasa kapitālo remontu.

Šādā situācijā ļoti svarīgi būtu ieviest atbildīgā darbu vadītāja vietnieka statusu. Tas ļaus gadījumā, ja atbildīgais būvdarbu vadītājs ir citā objektā, viņa vietniekam ar pietiekamu kompetenci, bet vēl bez pilnas būvprakses likumiski veikt visas funkcijas.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Būvniecības produkcijas apmēri pērn Latvijā pieauga par 19,5%

Latvijā būvniecības produkcijas apmēri pagājušajā gadā salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, pieauguši par 19,5% salīdzinājumā ar 2016.gadu un faktiskajās cenās bija 1,736 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ēku būvniecībā produkcijas apmēri 2017.gadā pieauga par 11,8%, tostarp nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā apmēri palielinājās par 20,2%, bet dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11%. Vienlaikus inženierbūvju būvniecības apmēri pērn palielinājās par 30,6%.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka pagājušajā gadā būvdarbu apmēri pieauga gandrīz visās inženierbūvniecības jomās, tostarp autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 28,2%, bet ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4%. Būtisks kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā - par 49,5%, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā - par 41% un citu inženierbūvju būvniecībā - par 81,7%.

Lasīt vairāk

02. VNĪ energoefektivitātes un revitalizācijas projektos ieguldīs 32,778 miljonus eiro

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) deviņos energoefektivitātes uzlabošanas projektos valstij un sabiedrībai būtiskos objektos un trijos bijušo rūpniecisko būvju revitalizācijas projektos ieguldīs kopumā 32,778 miljonus eiro.

Visi projekti jau ir iesniegti saskaņošanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. Kopējais nepieciešamais budžets energoefektivitātes projektiem ir 17,778 miljoni eiro, bet revitalizācijas projektiem - aptuveni 15 miljoni eiro.

"Energoefektivitātes projektu ietvaros mēs ne tikai panākam siltuma un elektrība ietaupījumu, līdz ar to ietaupot šo iestāžu un nodokļu maksātāju līdzekļus, bet varam būtiski uzlabot ēku tehnisko un estētisko stāvokli, organiskāk iekļaujot pilsētvidē. Kopumā tās būs deviņas ēkas: trīs teātri - Valmieras drāmas teātris, Dailes teātris un Latvijas Leļļu teātris, kā arī sešas sabiedriski nozīmīgas ēkas," skaidroja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Lasīt vairāk

03. Holdinga "UPB" apgrozījums pērn sasniedzis gandrīz 150 miljonus eiro

Saskaņā ar neauditētajiem datiem pērn industriālā holdinga "UPB" apgrozījums auga par 1,4% un sasniedza 149 miljonus eiro. Provizoriskā koncerna peļņa patlaban vēl nav aprēķināta. Savukārt 2018.gadā paredzams stabils apgrozījuma pieaugums vairāk nekā 10% apmērā.

Pagājušajā gadā "UPB" grupas uzņēmumos tika radīti vairāki jauni produkti ar augstāku pievienoto vērtību. Jauno produktu pamatā ir augstāks to apstrādes līmenis rūpnīcā, kā arī dažādu veidu konstrukciju apvienošana vienā produktā, piemēram, dzelzsbetona sienas elementi ar iestrādātiem alumīnija profila logiem un jau gatavu ķieģeļu apdari. Šāds risinājums apvieno metāla, betona un stikla konstrukcijas, savukārt augstais gatavības līmenis rūpnīcā ļauj veikt ātrāku montāžas darbu izpildi ar būtiski augstāku kvalitāti nekā veicot katras atsevišķas konstrukcijas montāžu objektā uz vietas.

Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Viedo materiālu kompetences centru ir uzsākti arī vairāki pētniecības un attīstības projekti betona un dzelzsbetona jomā, lai izpētītu jaunus materiālus un izstrādātu unikālus produktus.

Lasīt vairāk

04. Skatē "Gada labākā būve Latvijā 2017" nosauktas gada labākās būves Latvijā

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2017" noslēguma ceremonijā nosauktas labākās 2017.gada būves Latvijā un svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika godināti Latvijas labākie būvnieki.

Šogad skatē tika pieteikta 81 būve astoņās nominācijās. Otrajai kārtai žūrija izvirzīja 78 būves, bet trešajai kārtai, finālam 45 būves.

Kategorijā "Publiskā jaunbūve" 1.vietu ieguva CTB grupas - SIA "Ceļu, tiltu būvnieks", SIA "CTB Betons", SIA "CTB Karjeri" - biroja ēka Liepājā. Cukura iela 38A un "MAN" auto serviss un klientu apkalpošanas centrs Mārupes novadā. Otro vietu ieguva Rīgas Stradiņa universitātes dienesta viesnīcas jaunbūve, bet 3.vieta - Siguldas Sporta centrs.

Kategorijā "Dzīvojamā jaunbūve" divas 1.vietas ieguva kvartāla apbūve Rīgā, starp Jāņa Daliņa ielu, Vesetas ielu, Jāņa Dikmaņa ielu un Grostonas ielu - ēkas Jāņa Dikmaņa ielā 4 un Vesetas ielā 15. Savukārt otro vietu ieguva dzīvojamā māja "Ruņģi" Brenguļu pagastā, Beverīnas novadā.

Lasīt vairāk

05. "Rail Baltica" stacijas būvprojekta izstrāde lidostā "Rīga" izmaksās 4,5 miljonus eiro

Starptautiskajā lidostā "Rīga" veidojamās "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojekta izstrāde izmaksās 4,5 miljonus eiro. Tas ir viens no sarežģītākajiem "Rail Baltica" tehniskajiem projektiem, jo tajā iekļaujas ne tikai pašas stacijas projektēšana, bet arī tuvējās apkārtnes un infrastruktūras savietojamības projektēšana.

Kopumā būvprojekta izstrādātājam jāizstrādā projekts sliežu ceļam, kura garums ir 4,4 kilometri, kuros iekļaujas vairāk nekā divi kilometri uzbēruma un vairāk nekā divu kilometru garas estakādes projektēšana.

Runa nav vienkārši par "Rail Baltica" stacijas kā ēkas izveidošanu lidostā "Rīga". Tas ir ļoti sarežģīts projekts vairāk nekā četru kilometru garumā, kurā projektētājam jāparedz dzelzceļa līnijas izvietošana uz uzbēruma, estakādes, sākot jau no Ulmaņa gatves. Tāpat būvprojektā jāiekļauj esošā un arī turpmāk plānotā lidostas "Rīga" infrastruktūra.

Konkursā uzvarējusī pilnsabiedrība "Prosiv", kurā apvienojušies Itālijas uzņēmums "Sintagma", Slovākijas uzņēmums "Prodex" un Latvijas uzņēmums "Vektors T", izvēlēta, jo tajā esošie uzņēmumi ir pierādījuši sevi kā pieredzējušus un kompetentus projektētājus. Projektēšana ilgs 17 mēnešus. Pēc tam paredzēts sludināt būvniecības iepirkumu.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Būvniecības produkcijas apmēri pusgadā auguši par 13%

Pēc gandrīz 22% krituma 2016. gadā sakarā ar ES struktūrfondu apguves kavēšanos šā gada pirmajā pusgadā Latvijā būvniecības produkcijas apmēri salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, pieauga par 13% salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu un faktiskajās cenās bija 606,4 miljoni eiro. Pozitīvi, ka aktivizējušies ne tikai publiskā sektora, bet arī privātā sektora investori – paziņots, ka investīcijas tirdzniecības centra “Akropole” būvniecībā sasniegs 200 miljonus eiro

Nozares neveiksmes

Atlikts vērienīgākais publiskais projekts – Liepājas cietums

Meklējot papildus līdzekļus nākamā gada budžetam, valdība nolēma atlikt šā gada vērienīgākā publiskā pasūtījuma – Liepājas cietuma – būvniecību. Liepājas cietuma būvniecību iecerēts sākt 2020. gadā, ņemot vērā šī projekta īstenošanas termiņa atlikšanu. Jaunā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniedza divi Latvijas uzņēmumi – “Re&Re” un “UPB”. Iesniegtajos pieteikumos norādītā informācija liecina, ka “UPB” darbus piedāvā veikt par kopumā 114 120 357 eiro plus

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Būvniecībā ievieš elektronisko darba laika uzskaiti

No 1. jūlija ieviesta obligāta elektroniskā darba laika uzskaite trešās grupas jaunu būvju būvlaukumos un jebkura veida būvdarbiem, ja līguma summa pārsniedz vienu miljonu eiro. Elektroniskā darba laika uzskaite jau ilgāku laiku bijis aktuāls un visu pušu atbalstīts jautājums valdības atbildīgo pārstāvju un nozares dienas kārtībā. Elektroniskā darba laika uzskaite ir efektīvs instruments cīņā ar ēnu ekonomiku un veicinās godīgu konkurenci būvniecības nozarē. Risinājuma izstrādes laikā tika iepazīta arī Skandināvijas valstu pieredze, kurās šis instruments jau ir pierādījis savu efektivitāti.

Ģenerālvienošanos prognozē uz 2018. gadu
Ņemot vērā līdzšinējo virzības tempu, var prognozēt, ka būvniecības uzņēmumu ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē izdosies parakstīt 2018. gada pirmajā pusē. Daudz kas ir atkarīgs gan no grozījumiem Darba likumā, kā arī no valdības piedāvātajām priekšrocībām un motivācijas programmas uzņēmējiem. Pētījumi un VID dati rāda, ka būvniecības nozarē strādājošie joprojām oficiāli saņem mazāk, nekā ir vidējā alga valstī, līdz ar to ģenerālvienošanās veicinātu algu kāpumu.

Izaicinājumi nozarē

Tiek prognozēta 25% izaugsme, kas rada lielus riskus nozarei
Sākoties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apguvei, 2017. gadā būvniecībā tiek prognozēta izaugsme par 25% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un tas rada milzīgus riskus nozarei, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis. Tas būs milzīgs apjomu kāpums salīdzinājumā ar 20% apjomu kritumu 2016. gadā. Plānots, ka 2017. gadā investīcijas būvniecības nozarē pārsniegs 600 miljonus eiro. Izaugsme par 8% salīdzinājumā ar 2017. gadu tiek prognozēta arī 2018. gadā, bet 2019. gadā tiek prognozēta 10% izaugsme salīdzinājumā ar 2018. gadu. Latvijā būvniecības produkcijas apmēri šogad pirmajā pusgadā salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, pieauga par 13% salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu un faktiskajās cenās bija 606,4 miljoni eiro.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 107 3 054 2 941
Darbinieku skaits, tūkst. 67 64 60
Peļņa, milj. EUR 154 116 76
Rentabilitāte, % 2.82 2.24 1.71
Apgrozījums, milj. EUR 5 442 5 176 4 431
Apgrozījuma izmaiņas 2.24 -4.89 -14.39
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Būvniecība rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir DEPO DIY, SIA, UPB, AS, JELD-WEN LATVIJA, SIA, Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS, Tirdzniecības nams "Kurši", SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, Būvmateriālu ražošana, Būvmateriālu tirdzniecība, Celtniecība un apdare, Ceļu un tiltu būve

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. DEPO DIY, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 7, Stopiņu n., LV-2130 T. 67064100
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 203 417 9.41 12 218 6.01% 1536
2. UPB, AS
Dzintaru 17, Liepāja, LV-3401 T. 63427009
Arhitektūra, projektēšana 115 333 36.74 6 089 5.28% 538
3. JELD-WEN LATVIJA, SIA
Rūpniecības 13, Aizkraukle, Aizkraukles n., LV-5101 T. 65121623
Durvis, logi 72 233 18.42 1 316 1.82% 518
4. Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS
Krustpils 4, Rīga, LV-1073 T. 67249238
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 64 483 4.15 2 021 3.13% 1343
5. Tirdzniecības nams "Kurši", SIA
Brīvības gatve 301, Rīga, LV-1006 T. 67801860
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 64 372 1.47 451 0.70% 555
6. CEMEX, SIA
Lielirbes 17a-28, Rīga, LV-1046 T. 67033400
Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 57 986 -18.51 -14 031 -24.20% 352
7. BINDERS, Ceļu būves firma SIA
Katlakalna 11, Rīga, LV-1073 T. 67810579
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 55 101 -26.3 637 1.16% 340
8. KNAUF, SIA
Saurieši, Daugavas 4, Stopiņu n., LV-2118 T. 67032999
Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 54 008 6.28 8 581 15.89% 185
9. Kesko Senukai Latvia, AS
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 66778876
Būvmateriālu, būvkonstrukciju vairumtirdzniecība 48 454 -6.74 -3 554 -7.33% 426
10. MERKS, SIA
Skanstes 50, Rīga, LV-1013 T. 67373380
Celtniecības un remonta darbi 45 144 -30.95 -422 -0.93% 83

Viedokļi

Autors: Baiba Fromane

Ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības nozarē varētu parakstīt 2018. gada pirmajā pusē

Ņemot vērā līdzšinējo virzības tempu, varētu prognozēt, ka būvniecības uzņēmumu ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē izdosies parakstīt 2018. gada pirmajā pusē. Daudz kas ir atkarīgs gan no grozījumiem Darba likumā, kā arī no valdības piedāvātajām priekšrocībām un motivācijas programmas uzņēmējiem. Grozījumi Darba likumā ir nepieciešami, lai ģenerālvienošanos vispār būtu iespējams tehniski noslēgt. Neskatoties uz to, ka arī līdz šim Darba likumā šāda iespēja ir paredzēta, neviens to nav lasīt tālāk

Autors: Normunds Grinbergs

Nozares izaicinājums ir izvairīties no pārāk strauja kāpuma gada vai divu gadu laikā

Pēc divu gadu apjomu krituma būvniecības nozarē šogad ir atsākusies augšupeja, un patlaban galvenais izaicinājums ir nodrošināt mērenu izaugsmi, nevis strauju apjomu pieaugumu gada vai divu laikā. 2015. gadā un 2016. gadā kritums nozarē ES struktūrfondu apguves kavēšanās dēļ bija ļoti būtisks, pērn tas pat pārsniedza 20%. Šogad ir visas indikācijas, ka atsākusies augšupeja, to liecina arī pieprasījuma pieaugums būvmateriālu ražotājiem un būvmateriālu tirgotājiem. Pagaidām gan viss liecina, ka lasīt tālāk