Ienākt

Būvniecība

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi Būvmateriālu ražošana
Būvmateriālu tirdzniecība Celtniecība un apdare
Ceļu un tiltu būve

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Gads būvniecībā paies izaugsmes un pārmaiņu zīmē

Baiba Fromane, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja

2018.gadā būvniecībā prognozējams vēl lielāks būvniecības apjoma pieaugums, ko veicinās ne tikai privāto investīciju palielināšanās, bet arī straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieplūšana ekonomikā. Vienlaikus turpināsies darbs pie vērienīgām izmaiņām būvniecības normatīvajā regulējumā, kuras to veiksmīgas virzības gadījumā kalpos kā nozīmīgs attīstības dzinulis nozarei un Latvijas tautsaimniecībai kopumā.

2018.gads būvniecības nozarei būs izaugsmes un pārmaiņu periods. Ievērojamais būvniecības apjoma pieaugums no būvniecības uzņēmumiem prasīs spēju sabalansēt pieaugošās kvalitātes prasības ar ierobežotiem darbu veikšanas termiņiem un darbaspēka resursiem. Vienlaikus būs jāturpina strādāt pie tā, lai nozari padarītu sakārtotāku, efektīvāku un modernāku, tajā nodarbinātajiem cilvēkiem jānodrošina kvalitatīva izglītība, sociālās garantijas un darba apstākļi, paturot prātā galveno mērķi - drošas, kvalitatīvas un inovatīvas būves.

Neskatoties uz to, ka progress pērn panākts vairāku nozarei būtisku normatīvo aktu virzībā, tostarp ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos, pieņemts jaunais Publisko iepirkumu likums un izstrādātas vadlīnijas izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai būvniecības un "projektēt un būvēt" iepirkumos, jānoslēdz darbs pie citiem prioritāriem uzdevumiem. Nekavējoties jāizstrādā būvniecības tipveida līgumi, kas sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu un mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā.

Nozare sagaida arī grozījumus Būvniecības likumā, kas precīzi noteiktu atbildību sadalījumu starp būvniecības procesā iesaistītajām personām, kā arī precizētu būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetences. Tāpat ar šiem grozījumiem nepieciešams noteikt striktas robežas katra būvniecības procesā iesaistītā atbildībai, tādējādi atvieglojot strīdus situāciju risināšanu, kā arī ieviešot efektīvu instrumentu zaudējumu atlīdzināšanai trešajām personām.

Šogad arī jānoslēdz darbs arī pie nozares ģenerālvienošanās par minimālajām algām, izstrādājot motivācijas programmu, kas koplīguma slēdzējiem piedāvātu atvieglojumus nodokļu veidā, kā arī izdevīgāku virsstundu apmaksas kārtību. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības ieskatā ģenerālvienošanās noslēgšana kopā ar elektroniskā darba laika uzskaites sistēmu būvlaukumos ļaus izskaust tā dēvētās aplokšņu algas un ievērojami samazinās ēnu ekonomikas apjomu būvniecībā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. 106,5 miljonu eiro aizdevums tirdzniecības centra "Akropole" būvniecībai

"SEB bankas" decembra sākumā parakstītais 106,5 miljonu eiro aizdevums tirdzniecības un izklaides centra "Akropole" būvniecībai Rīgā, Maskavas ielā 275b, ir lielākais "SEB bankas" vēsturē.

Kopējās investīcijas "Akropoles" būvniecībā ir plānotas 177 miljonu eiro apmērā un "SEB bankas" aizdevums finansē 60% no kopējā investīciju apmērā. Šis ir pirmais jaunais tirdzniecības un izklaides centrs, kas Rīgā tiek attīstīts pēdējo deviņu gadu laikā.

Tirdzniecības un izklaides centra "Akropole" būvniecībai piešķirtais aizdevums ir 2017.gada apjomīgākais darījums Latvijā nekustamo īpašumu nozarē un viens no lielākajiem Latvijā noslēgtajiem finansēšanas darījumiem kopumā. Tāpat tas ir arī lielākais šī gada darījums Baltijas valstīs.

Lasīt vairāk

02. Būvniecības produkcijas apmēri deviņos mēnešos Latvijā pieauga par 18,5%

Latvijā būvniecības produkcijas apmēri 2017.gada deviņos mēnešos salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, pieauguši par 18,5% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu un faktiskajās cenās bija 1,187 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp dzīvojamo māju būvniecības apmēri minētajā laika periodā samazinājušies par 8,8%, nedzīvojamo ēku būvniecībā bijis kāpums par 17,8%, bet inženierbūvju - par 30,9%.

2017.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apmēri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauguši par 25%, faktiskajās cenās sasniedzot 580,8 miljonus eiro.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka nozīmīgu būvniecības produkcijas pieaugumu, salīdzinot ar 2016.gada trešo ceturksni, uzrādīja inženierbūvju būvniecība (50,9% no kopējā būvniecības apmēra) - par 39,6% un nedzīvojamo ēku būvniecība (38,8% no kopējā būvniecības apmēra) - par 25,2%, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 18%.

Lasīt vairāk

03. Latvijas būvniecības eksporta apjoms sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni

Latvijas būvniecības eksporta apjoms 2017.gada trešajā ceturksnī saskaņā ar jaunākajiem Latvijas Bankas datiem sasniedzis 73 miljonus eiro, kas ir vēsturiski augstākais Latvijas būvniecības nozares sniegums ārējos tirgos. Šis sasniegums liecina par Latvijas būvniecības uzņēmumu konkurētspēju un kapacitāti darboties augstas pievienotās vērtības segmentā.

2017.gada trīs ceturkšņos Latvijas būvniecības pakalpojumu eksports kopumā sasniedzis 182 miljonus eiro. Starp nozīmīgākajiem eksporta tirgiem bijusi Zviedrija (82 miljoni eiro), kā arī Lietuva (38 miljoni eiro).

Ņemot vērā Latvijas būvniecības vides nenoteiktību un valsts sektora pasūtījumu apjoma ievērojamo mainību, lielie būvniecības uzņēmumi pēdējos gados ir aktīvi strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Gan būvizstrādājumu ražošana, gan būvniecības pakalpojumu sniegšana ir izrādījusies efektīva stratēģija, kas ļāvusi izveidot stabilu darbības bāzi un iegūt ilgtermiņa partnerus. Prognozējams, ka šī tendence saglabāsies arī turpmākajos gados.

Lasīt vairāk

04. Ekspluatācijā nodota renovētā VEF Kultūras pils

Novembra sākumā ekspluatācijā nodota renovētā VEF Kultūras pils. Būvniecības Valsts kontroles birojs (BVKB) akceptējis visus dokumentus un bez iebildumiem pieņēmis ekspluatācijā atjaunoto VEF ēku.

VEF Kultūras pili sāka rekonstruēt 2016.gadā un kopējās darbu izmaksas ir 12,1 miljons eiro. VEF Kultūras pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka ir celta laika posmā no 1951.gada līdz 1960.gadam. Ēkas kopējā platība ir 6878 kvadrātmetri. Iekšējais plānojums un piecu telpu interjera apdare ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.

VEF Kultūras pils kā kultūras centrs darbību sāka 1960.gada 1.martā un ir lielākā Latvijas kultūras iestāde ar vairāk nekā piecdesmit mākslinieciskajiem kolektīviem, studijām un interešu klubiem, kuros darbojas ap 3000 cilvēku - gan pirmsskolas vecuma bērni, gan pusaudži un jaunieši, gan vidējas un vecākās paaudzes rīdzinieki.

Lasīt vairāk

05. Saņemta būvatļauja biroju kompleksa "Skanstes biznesa centrs" būvniecībai

Decembra sākumā ir saņemta un ir stājusies spēkā Rīgas pilsētas būvvaldes izdotā būvatļauja biroju kompleksa "Skanstes biznesa centrs" Skanstes ielā 25 pirmajai būvniecības kārtai. Būvdarbus paredzēts sākt 2018.gada pavasarī, savukārt biroja kompleksa pirmo gatavo ēku ekspluatācijas uzsākšanas laiks paredzēts 2019.gada beigās.

Pēc visu kārtu izbūves "Skanstes biznesa centra" komplekss ietvers sevī piecas biroju ēkas ar aptuveni 55 000 kvadrātmetru kopējo biroju bruto platību. Biroju kompleksā kopumā tiks nodrošinātas vietas aptuveni 2000 automašīnām - gan daudzstāvu autostāvvietā, gan atsevišķu ēku pazemes autostāvvietās. Tās būs energoefektīvas un ilgtspējīgas A klases biroju ēkas, kas tiek izstrādātas BIM sistēmā un saskaņā ar BREEAM standartiem.

"Skanstes biznesa centra" pirmajā attīstības kārtā iecerētas divas 11 stāvu biroju ēkas ar vairāk nekā 28 000 kvadrātmetru kopēju telpu un jaunu autostāvvietu vairāk nekā 400 automašīnām. Paredzams, ka investīcijas projekta pirmajā kārtā sasniegs aptuveni 12 miljonus eiro.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Būvniecības produkcijas apmēri pusgadā auguši par 13%

Pēc gandrīz 22% krituma 2016. gadā sakarā ar ES struktūrfondu apguves kavēšanos šā gada pirmajā pusgadā Latvijā būvniecības produkcijas apmēri salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, pieauga par 13% salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu un faktiskajās cenās bija 606,4 miljoni eiro. Pozitīvi, ka aktivizējušies ne tikai publiskā sektora, bet arī privātā sektora investori – paziņots, ka investīcijas tirdzniecības centra “Akropole” būvniecībā sasniegs 200 miljonus eiro

Nozares neveiksmes

Atlikts vērienīgākais publiskais projekts – Liepājas cietums

Meklējot papildus līdzekļus nākamā gada budžetam, valdība nolēma atlikt šā gada vērienīgākā publiskā pasūtījuma – Liepājas cietuma – būvniecību. Liepājas cietuma būvniecību iecerēts sākt 2020. gadā, ņemot vērā šī projekta īstenošanas termiņa atlikšanu. Jaunā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniedza divi Latvijas uzņēmumi – “Re&Re” un “UPB”. Iesniegtajos pieteikumos norādītā informācija liecina, ka “UPB” darbus piedāvā veikt par kopumā 114 120 357 eiro plus

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Būvniecībā ievieš elektronisko darba laika uzskaiti

No 1. jūlija ieviesta obligāta elektroniskā darba laika uzskaite trešās grupas jaunu būvju būvlaukumos un jebkura veida būvdarbiem, ja līguma summa pārsniedz vienu miljonu eiro. Elektroniskā darba laika uzskaite jau ilgāku laiku bijis aktuāls un visu pušu atbalstīts jautājums valdības atbildīgo pārstāvju un nozares dienas kārtībā. Elektroniskā darba laika uzskaite ir efektīvs instruments cīņā ar ēnu ekonomiku un veicinās godīgu konkurenci būvniecības nozarē. Risinājuma izstrādes laikā tika iepazīta arī Skandināvijas valstu pieredze, kurās šis instruments jau ir pierādījis savu efektivitāti.

Ģenerālvienošanos prognozē uz 2018. gadu
Ņemot vērā līdzšinējo virzības tempu, var prognozēt, ka būvniecības uzņēmumu ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē izdosies parakstīt 2018. gada pirmajā pusē. Daudz kas ir atkarīgs gan no grozījumiem Darba likumā, kā arī no valdības piedāvātajām priekšrocībām un motivācijas programmas uzņēmējiem. Pētījumi un VID dati rāda, ka būvniecības nozarē strādājošie joprojām oficiāli saņem mazāk, nekā ir vidējā alga valstī, līdz ar to ģenerālvienošanās veicinātu algu kāpumu.

Izaicinājumi nozarē

Tiek prognozēta 25% izaugsme, kas rada lielus riskus nozarei
Sākoties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apguvei, 2017. gadā būvniecībā tiek prognozēta izaugsme par 25% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un tas rada milzīgus riskus nozarei, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis. Tas būs milzīgs apjomu kāpums salīdzinājumā ar 20% apjomu kritumu 2016. gadā. Plānots, ka 2017. gadā investīcijas būvniecības nozarē pārsniegs 600 miljonus eiro. Izaugsme par 8% salīdzinājumā ar 2017. gadu tiek prognozēta arī 2018. gadā, bet 2019. gadā tiek prognozēta 10% izaugsme salīdzinājumā ar 2018. gadu. Latvijā būvniecības produkcijas apmēri šogad pirmajā pusgadā salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, pieauga par 13% salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu un faktiskajās cenās bija 606,4 miljoni eiro.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 107 3 054 2 941
Darbinieku skaits, tūkst. 67 64 60
Peļņa, milj. EUR 154 116 76
Rentabilitāte, % 2.82 2.24 1.71
Apgrozījums, milj. EUR 5 442 5 176 4 431
Apgrozījuma izmaiņas 2.24 -4.89 -14.39
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Būvniecība rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir DEPO DIY, SIA, UPB, AS, JELD-WEN LATVIJA, SIA, Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS, Tirdzniecības nams "Kurši", SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, Būvmateriālu ražošana, Būvmateriālu tirdzniecība, Celtniecība un apdare, Ceļu un tiltu būve

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. DEPO DIY, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 7, Stopiņu n., LV-2130 T. 67064100
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 203 417 9.41 12 218 6.01% 1536
2. UPB, AS
Dzintaru 17, Liepāja, LV-3401 T. 63427009
Arhitektūra, projektēšana 115 333 36.74 6 089 5.28% 538
3. JELD-WEN LATVIJA, SIA
Rūpniecības 13, Aizkraukle, Aizkraukles n., LV-5101 T. 65121623
Durvis, logi 72 233 18.42 1 316 1.82% 518
4. Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS
Krustpils 4, Rīga, LV-1073 T. 67249238
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 64 483 4.15 2 021 3.13% 1343
5. Tirdzniecības nams "Kurši", SIA
Brīvības gatve 301, Rīga, LV-1006 T. 67801860
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 64 372 1.47 451 0.70% 555
6. CEMEX, SIA
Lielirbes 17a-28, Rīga, LV-1046 T. 67033400
Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 57 986 -18.51 -14 031 -24.20% 352
7. BINDERS, Ceļu būves firma SIA
Katlakalna 11, Rīga, LV-1073 T. 67810579
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 55 101 -26.3 637 1.16% 340
8. KNAUF, SIA
Saurieši, Daugavas 4, Stopiņu n., LV-2118 T. 67032999
Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 54 008 6.28 8 581 15.89% 185
9. Kesko Senukai Latvia, AS
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 66778876
Būvmateriālu, būvkonstrukciju vairumtirdzniecība 48 454 -6.74 -3 554 -7.33% 426
10. MERKS, SIA
Skanstes 50, Rīga, LV-1013 T. 67373380
Celtniecības un remonta darbi 45 144 -30.95 -422 -0.93% 83

Viedokļi

Autors: Baiba Fromane

Ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības nozarē varētu parakstīt 2018. gada pirmajā pusē

Ņemot vērā līdzšinējo virzības tempu, varētu prognozēt, ka būvniecības uzņēmumu ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē izdosies parakstīt 2018. gada pirmajā pusē. Daudz kas ir atkarīgs gan no grozījumiem Darba likumā, kā arī no valdības piedāvātajām priekšrocībām un motivācijas programmas uzņēmējiem. Grozījumi Darba likumā ir nepieciešami, lai ģenerālvienošanos vispār būtu iespējams tehniski noslēgt. Neskatoties uz to, ka arī līdz šim Darba likumā šāda iespēja ir paredzēta, neviens to nav lasīt tālāk

Autors: Normunds Grinbergs

Nozares izaicinājums ir izvairīties no pārāk strauja kāpuma gada vai divu gadu laikā

Pēc divu gadu apjomu krituma būvniecības nozarē šogad ir atsākusies augšupeja, un patlaban galvenais izaicinājums ir nodrošināt mērenu izaugsmi, nevis strauju apjomu pieaugumu gada vai divu laikā. 2015. gadā un 2016. gadā kritums nozarē ES struktūrfondu apguves kavēšanās dēļ bija ļoti būtisks, pērn tas pat pārsniedza 20%. Šogad ir visas indikācijas, ka atsākusies augšupeja, to liecina arī pieprasījuma pieaugums būvmateriālu ražotājiem un būvmateriālu tirgotājiem. Pagaidām gan viss liecina, ka lasīt tālāk