Ienākt

Būvniecība

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi Būvmateriālu ražošana
Būvmateriālu tirdzniecība Celtniecība un apdare
Ceļu un tiltu būve

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Būvniecības tirgus kļuvis nestabils

AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš

Būvniecības tirgus visu šo gadu ir bijis ļoti aktīvs, pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu. Tas, nenoliedzami, ir labs signāls, jo liecina, ka makroekonomiskā situācija valstī uzlabojas. Tomēr iepriekš ir bijuši arī ievērojami “tukšie periodi”, ko pēc tam nomainījusi piepeša augšupeja un apjomu kāpums. Rezultātā straujās pārmaiņas, kas notikušas salīdzinoši īsā laikā, ir novedušas pie tā, ka būvniecības tirgus ir kļuvis nestabils - tā elastība ir pārāk maza, lai pietiekami strauji reaģētu.
Būvniecības cikliskums ir novērojams arī “lielajās” ekonomikās, taču tur parasti notiek apjomu izlīdzināšanās pa reģioniem, turklāt izmaiņu apjoms un ātrums ir vairākas reizes zemāks nekā Latvijā. Mēs savā tirgū visas izmaiņas izjūtam krietni vien spēcīgāk. Domāju, ka šis faktors būtu jāņem vērā arī Ekonomikas ministrijai - prognozējot attīstības ciklus un savlaicīgi domājot, kā kritumus aizpildīt ar publisko finansējumu. Lai arī būvniecības apjomu kāpuma dinamika ir līdzīga kā pirms iepriekšējās krīzes, tomēr šobrīd nav taustāmu nelabvēlīgu ārējo apstākļu pārkaršanas eskalācijai. Savukārt tirgus stabilizācijai būtu vēlams jau šobrīd pārvērtēt prioritātes un plānot plūdenu apjomu “izlīdzināšanos” 2020-2023. gados.
Darbaspēka efektivitāte aizvien turpina kļūt par nozīmīgu izaicinājumu nozarē. Pastāv ļoti lielas atšķirības produktivitātē starp viena darbu veida veicējiem, vai dažādām “brigādēm” viena uzņēmuma ietvaros.
“RERE Grupa” atsevišķos objektos piesaista arī darbiniekus no citām valstīm, piemēram, Ukrainas. Pastāv gan maldīgs uzskats, ka darbaspēka eksports tiek izmantots, lai ietaupītu - tā nav, turklāt prakse ir apliecinājusi, ka profesionāla darbaspēka piesaiste attaisnojas, jo motivēts un uz rezultātu orientēts darbinieks padara vairāk.
Šis gads “RERE Grupa” ir ļoti aktīvs, līdz ar to prognozējam pieaugumu. To noteikusi tādu lielu objektu īstenošana kā Mežaparka Lielās estrādes skatītāju zonas būvniecība, nupat sākušies Jaunā Rīgas teātra pārbūves darbi.
Priecē tas, ka mūsu portfelis kopumā ir kļuvis sabalansētāks un “veselīgāks” - tajā parādījušies ar vēstures un kultūras mantojumu saistīti projekti, piemēram, Siguldas, Cēsu, Alūksnes un Dobeles pilsdrupu restaurācija, tāpat vairāk nekā iepriekš īstenojam infrastruktūras uzlabošanas objektus - atjaunojam stadionus, remontējam pilsētu ielas.
«RERE Grupa» savus objektus neiedala pēc finansējuma avota, līdz ar to ir grūti pateikt, cik lielu īpatsvaru mūsu portfelī veido tie, kam ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Taču tas noteikti ir pietiekami nozīmīgs apjoms.
Vienlaikus jāatceras 2015.gads, kad norisinājās Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un saistībā ar to aizkavējās Eiropas naudas apguve. Bija grūti, tomēr arī tad izdzīvojām.
Latvijas prezidentūras ES Padomē radītā Eiropas finansējuma apgūšanas aizkavēšanās bija ļoti liela makroekonomiska plānošanas kļūda un ievērojama problēma, kas atstājusi sekas Latvijas būvniecībā vēl joprojām. Tāpēc valdībai jau tagad būtu jāpārskata savs publisko būvniecības projektu portfelis un jāveic skrupuloza to pārvērtēšana. Jāapzinās, ka daļa no projektiem ir tapuši laikā, kad pastāvēja pilnīgi cita tirgus situācija un cenas, un jāpārplāno to īstenošana atbilstoši šābrīža situācijai.
Īstenojot pārdomātu projektu realizēšanas plānu, arī iespējamais Eiropas Savienības fondu finansējuma samazinājums būvniecībai kā nozarei nebūs kritisks, lai arī savas korekcijas tas ieviesīs. Galu galā būs citi ievērojami un šobrīd vēl neaktīvi starptautiski projekti, piemēram, Eiropas platuma dzelzceļa projekts “Rail Baltica”, kas daļēji kompensēs šobrīd pieejamā Eiropas finansējuma paredzamo kritumu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. EM: Būvniecības apmēri piecos gados augs par 51%, bet būvniecības izmaksas - par 21%

Nākamajos piecos gados pēc ekspertu prognozēm būvniecības apmēri palielināsies par 51,04%, bet būvniecības izmaksas pieaugs par 21,16%, liecina pēc Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtījuma veiktais pētījums. Savukārt kombinētā metode (ekspertu un statistiskā) liecina par vēl straujāku prognozējamo pieaugumu - būvniecības apmēri piecos gados palielināsies par 93,33%, bet būvniecības izmaksas - par 23,53%. Pētījumā iesaistīto ekspertu prognozes paredz būvniecības apmēru pieaugumu vidēji par 8,6% gadā, bet būvniecības izmaksu pieaugumu vidēji par 3,91% gadā. Savukārt pētījuma kombinētā metode prognozē būvniecības apmēru pieaugumu vidēji par 14,01% gadā, bet būvniecības izmaksu pieaugumu vidēji par 4,32% gadā. Pētījumā secināts, ka būtiskākais faktors būvniecības izmaksu kāpumam būs strādnieku darba samaksa. Ekspertu prognoze liecina, ka tā vidēji gadā augs par 5,85% jeb par 32,89% piecos gados. Kombinētā prognoze paredz strādnieku darba samaksas kāpumu par vidēji 9,69% gadā jeb 58,8% piecos gados.

Lasīt vairāk

02. Būvniecības izmaksas trešajā ceturksnī - vidēji par 4,7% augstākas nekā pirms gada

Būvniecības izmaksas šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā pieaugušas vidēji par 4,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp strādnieku darba samaksa 2018.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2017.gada trešo ceturksni pieaugusi par 9,2%, būvmateriālu cenas palielinājušās par 3,8%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas kāpušas par 3,2%. Savukārt šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājies par 1%. Strādnieku darba samaksa ceturkšņa laikā pieaugusi par 2,9%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 1,2%, bet būvmateriālu cenas - par 0,2%.

Lasīt vairāk

03. "Lidl" loģistikas centra būvniecībā Rīgā plānots ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro

Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" loģistikas centra būvniecībā Rīgā plānots ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro. Kompānijas pārstāvji norādīja, ka Lietuvā šobrīd ir 39 "Lidl" veikali un arī Latvijā ar laiku plānots sasniegt līdzīgu skaitu veikalu, taču sākotnēji, lai attaisnotos loģistikas centra izveide, Latvijā 2020.gadā, vienlaikus ar loģistikas centra atklāšanu, tiks atvērti vismaz 10 veikali. Plānots, ka "Lidl" loģistikas centra platība būs 47 000 kvadrātmetru. "Lidl Lietuva" valdes priekšsēdētājs Radostins Rusevs-Peine pauda gandarījumu, ka pēc vairākiem plānošanas gadiem "Lidl" ir sagatavojies ienākšanai Latvijā un sākusies loģistikas centra būvniecība, kurā plānots investēt vairāk nekā 55 miljonus eiro. Tāpat viņš norādīja, ka "Lidl" loģistikas centrs būs viens no lielākajiem un modernākajiem, kā arī tehnoloģiski attīstītākajiem loģistikas centriem Latvijā.

Lasīt vairāk

04. Preses nama apkārtnē plāno uzbūvēt vēl vairākas augstceltnes

Rīgā, teritorijā ap Balasta dambī esošo Preses namu, tuvāko desmit gadu laikā plānots uzbūvēt vēl vairākas augstceltnes, liecina detālplānojums, kura izstrādi pasūtījis fonds "Lords LB Asset Management", kas tuvāko gadu laikā paredz attīstīt Preses nama apkaimē esošo teritoriju. Detālplānojuma izstrādātāji ir SIA "Grupa93", bet apbūves koncepta autori - SIA "Arhis Arhitekti", kuru pārstāvis Andris Kronbergs pastāstīja, ka pirmo plānojuma posmu paredzēts īstenot līdz 2021.gada beigām, jo 2022.gada septembrī Preses namā plānots atvērt "IHG" grupas zīmola "Holiday Inn" viesnīcu. Līdz ar Preses nama ēkas pārbūvi, teritorijas pirmajā attīstības kārtā paredzēts pārbūvēt arī tipogrāfijas ēku, tās pirmajā stāvā izvietojot plašu ēdināšanas zonu. Savukārt uz tipogrāfijas jumta plānots izveidotas aktīvās atpūtas un sporta laukumu. Krišjāņa Valdemāra ielas pusē plānots uzbūvēt A klases biroju ēku. Šī ēka plānota 14.stāvu augstumā. "Arhis Arhitekti" izstrādātā apbūves koncepcija paredz izveidot arī darījumu centru ar biroju ēkām un kvalitatīvu publisko ārtelpu, kur primāri tiks izveidotas zaļās zonas un atpūtas vietas, kas paredzētas gājējiem un velosipēdistiem.

Lasīt vairāk

05. Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksas provizoriski pieaugušas par trešdaļu jeb 30,684 miljoniem eiro. Sākotnējās projekta izmaksas bija 91,069 miljoni eiro, tomēr tagad izmaksas pieaugušas par 30,684 miljoniem eiro, kā rezultātā būs nepieciešams papildu finansējums, lai iecerēto projektu īstenotu. Veselības ministrija iepazinusies ar izmaksu palielināšanās iemesliem un piekrīt, ka papildu finansējuma nepieciešamība ir pamatota. Šī iemesla dēļ ministrija iesniegusi Finanšu ministrijā (FM) papildu finansējuma pieprasījumu. Slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts 30.septembrī tika iesniegts saskaņošanai Eiropas Komisijai (EK). Ja trīs mēnešu laikā netiek pieņemts lēmums par tā noraidīšanu, tad tas tiek uzskatīts par apstiprinātu.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Būvniecības produkcijas apmēri pusgadā auguši par 13%

Pēc gandrīz 22% krituma 2016. gadā sakarā ar ES struktūrfondu apguves kavēšanos šā gada pirmajā pusgadā Latvijā būvniecības produkcijas apmēri salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, pieauga par 13% salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu un faktiskajās cenās bija 606,4 miljoni eiro. Pozitīvi, ka aktivizējušies ne tikai publiskā sektora, bet arī privātā sektora investori – paziņots, ka investīcijas tirdzniecības centra “Akropole” būvniecībā sasniegs 200 miljonus eiro

Nozares neveiksmes

Atlikts vērienīgākais publiskais projekts – Liepājas cietums

Meklējot papildus līdzekļus nākamā gada budžetam, valdība nolēma atlikt šā gada vērienīgākā publiskā pasūtījuma – Liepājas cietuma – būvniecību. Liepājas cietuma būvniecību iecerēts sākt 2020. gadā, ņemot vērā šī projekta īstenošanas termiņa atlikšanu. Jaunā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniedza divi Latvijas uzņēmumi – “Re&Re” un “UPB”. Iesniegtajos pieteikumos norādītā informācija liecina, ka “UPB” darbus piedāvā veikt par kopumā 114 120 357 eiro plus

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Būvniecībā ievieš elektronisko darba laika uzskaiti

No 1. jūlija ieviesta obligāta elektroniskā darba laika uzskaite trešās grupas jaunu būvju būvlaukumos un jebkura veida būvdarbiem, ja līguma summa pārsniedz vienu miljonu eiro. Elektroniskā darba laika uzskaite jau ilgāku laiku bijis aktuāls un visu pušu atbalstīts jautājums valdības atbildīgo pārstāvju un nozares dienas kārtībā. Elektroniskā darba laika uzskaite ir efektīvs instruments cīņā ar ēnu ekonomiku un veicinās godīgu konkurenci būvniecības nozarē. Risinājuma izstrādes laikā tika iepazīta arī Skandināvijas valstu pieredze, kurās šis instruments jau ir pierādījis savu efektivitāti.

Ģenerālvienošanos prognozē uz 2018. gadu
Ņemot vērā līdzšinējo virzības tempu, var prognozēt, ka būvniecības uzņēmumu ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē izdosies parakstīt 2018. gada pirmajā pusē. Daudz kas ir atkarīgs gan no grozījumiem Darba likumā, kā arī no valdības piedāvātajām priekšrocībām un motivācijas programmas uzņēmējiem. Pētījumi un VID dati rāda, ka būvniecības nozarē strādājošie joprojām oficiāli saņem mazāk, nekā ir vidējā alga valstī, līdz ar to ģenerālvienošanās veicinātu algu kāpumu.

Izaicinājumi nozarē

Tiek prognozēta 25% izaugsme, kas rada lielus riskus nozarei
Sākoties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apguvei, 2017. gadā būvniecībā tiek prognozēta izaugsme par 25% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un tas rada milzīgus riskus nozarei, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis. Tas būs milzīgs apjomu kāpums salīdzinājumā ar 20% apjomu kritumu 2016. gadā. Plānots, ka 2017. gadā investīcijas būvniecības nozarē pārsniegs 600 miljonus eiro. Izaugsme par 8% salīdzinājumā ar 2017. gadu tiek prognozēta arī 2018. gadā, bet 2019. gadā tiek prognozēta 10% izaugsme salīdzinājumā ar 2018. gadu. Latvijā būvniecības produkcijas apmēri šogad pirmajā pusgadā salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, pieauga par 13% salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu un faktiskajās cenās bija 606,4 miljoni eiro.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 107 3 054 2 941
Darbinieku skaits, tūkst. 67 64 60
Peļņa, milj. EUR 154 116 76
Rentabilitāte, % 2.82 2.24 1.71
Apgrozījums, milj. EUR 5 442 5 176 4 431
Apgrozījuma izmaiņas 2.24 -4.89 -14.39
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Būvniecība rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir DEPO DIY, SIA, UPB, AS, JELD-WEN LATVIJA, SIA, Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS, Tirdzniecības nams "Kurši", SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, Būvmateriālu ražošana, Būvmateriālu tirdzniecība, Celtniecība un apdare, Ceļu un tiltu būve

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. DEPO DIY, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 7, Stopiņu n., LV-2130 T. 67064100
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 203 417 9.41 12 218 6.01% 1536
2. UPB, AS
Dzintaru 17, Liepāja, LV-3401 T. 63427009
Arhitektūra, projektēšana 115 333 36.74 6 089 5.28% 538
3. JELD-WEN LATVIJA, SIA
Rūpniecības 13, Aizkraukle, Aizkraukles n., LV-5101 T. 65121623
Durvis, logi 72 233 18.42 1 316 1.82% 518
4. Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS
Krustpils 4, Rīga, LV-1073 T. 67249238
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 64 483 4.15 2 021 3.13% 1343
5. Tirdzniecības nams "Kurši", SIA
Brīvības gatve 301, Rīga, LV-1006 T. 67801860
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 64 372 1.47 451 0.70% 555
6. SCHWENK Latvija, SIA
Lielirbes 17a-28, Rīga, LV-1046 T. 67033400
Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 57 986 -18.51 -14 031 -24.20% 352
7. BINDERS, Ceļu būves firma SIA
Katlakalna 11, Rīga, LV-1073 T. 67810579
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 55 101 -26.3 637 1.16% 340
8. KNAUF, SIA
Saurieši, Daugavas 4, Stopiņu n., LV-2118 T. 67032999
Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 54 008 6.28 8 581 15.89% 185
9. Kesko Senukai Latvia, AS
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 66778876
Būvmateriālu, būvkonstrukciju vairumtirdzniecība 48 454 -6.74 -3 554 -7.33% 426
10. MERKS, SIA
Skanstes 50, Rīga, LV-1013 T. 67373380
Celtniecības un remonta darbi 45 144 -30.95 -422 -0.93% 83

Viedokļi

Autors: Baiba Fromane

Ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības nozarē varētu parakstīt 2018. gada pirmajā pusē

Ņemot vērā līdzšinējo virzības tempu, varētu prognozēt, ka būvniecības uzņēmumu ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē izdosies parakstīt 2018. gada pirmajā pusē. Daudz kas ir atkarīgs gan no grozījumiem Darba likumā, kā arī no valdības piedāvātajām priekšrocībām un motivācijas programmas uzņēmējiem. Grozījumi Darba likumā ir nepieciešami, lai ģenerālvienošanos vispār būtu iespējams tehniski noslēgt. Neskatoties uz to, ka arī līdz šim Darba likumā šāda iespēja ir paredzēta, neviens to nav lasīt tālāk

Autors: Normunds Grinbergs

Nozares izaicinājums ir izvairīties no pārāk strauja kāpuma gada vai divu gadu laikā

Pēc divu gadu apjomu krituma būvniecības nozarē šogad ir atsākusies augšupeja, un patlaban galvenais izaicinājums ir nodrošināt mērenu izaugsmi, nevis strauju apjomu pieaugumu gada vai divu laikā. 2015. gadā un 2016. gadā kritums nozarē ES struktūrfondu apguves kavēšanās dēļ bija ļoti būtisks, pērn tas pat pārsniedza 20%. Šogad ir visas indikācijas, ka atsākusies augšupeja, to liecina arī pieprasījuma pieaugums būvmateriālu ražotājiem un būvmateriālu tirgotājiem. Pagaidām gan viss liecina, ka lasīt tālāk