Ienākt

Autors: Jānis Lībķens (Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs) Avots: LBGP

Nepieciešamība palielināt farmaceitiskās aprūpes lomu

Diemžēl Latvijā nav pietiekami novērtēta aptieku loma, kas bieži vien kalpo kā pirmā pieturvieta, kur cilvēki prasa padomu veselības jautājumos, jo vairās doties pie ārsta. Ja valsts apmaksā noteiktā mērā ambulatorās un stacionārās aprūpes pakalpojumus, būtu lietderīgi, ka valsts izveidotu kārtību, kā apmaksāt farmaceitisko aprūpi vai vismaz palielināt tās lomu. Tāpat no valsts puses būtu vēlams finansējums farmaceitu un farmaceitu palīgu izglītošanai.

Diemžēl Latvijā nav pietiekami novērtēta aptieku loma, kas bieži vien kalpo kā pirmā pieturvieta, kur cilvēki prasa padomu veselības jautājumos, jo vairās doties pie ārsta. Ja valsts apmaksā noteiktā mērā ambulatorās un stacionārās aprūpes pakalpojumus, būtu lietderīgi, ka valsts izveidotu kārtību, kā apmaksāt farmaceitisko aprūpi vai vismaz palielināt tās lomu. Tāpat no valsts puses būtu vēlams finansējums farmaceitu un farmaceitu palīgu izglītošanai. Viens no šādiem stratēģiskiem lēmumiem būtu palielināt valsts kompensējamo zāļu sarakstu. Šādam lēmumam ir skaidrs, iedarbīgs ekonomiskais efekts – jaunāku un iedarbīgāku medikamentu lietošana nozīmē, ka valsts varēs tērēt mazāk naudas stacionārai vai ambulatorai ārstēšanai, kā arī dažādiem pabalstiem. Pieejamas un efektīvākas zāles nozīmē augstāku ekonomiski veiktspējīgo iedzīvotāju, tas ir, nodokļu maksātāju daļu. Viens no faktoriem, kas vislabāk raksturo konkurenci, ir aptieku īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu. Latvijā šis rādītājs ir ievērojami augstāks nekā Eiropas Savienībā. Pat neskatoties uz mazo valsts kompensēto zāļu īpatsvaru, aptiekas turpina dzīvot. Taču aptieku pastāvēšanu negatīvi ietekmē depopulācijas tendences Latvijas reģionos, kā arī sabiedrības vecuma struktūras izmaiņas. Lielākās grūtības nozarē sagādā kvalificēta darbaspēka trūkums, jo farmaceiti noveco straujāk, nekā mācību iestādes spēj sagatavot jaunos speciālistus. Ja normālā situācijā darba devējs intervē potenciālo darbinieku un atlasa sev piemērotāko kandidātu, tad farmācijas nozarē ir pretēji – farmaceiti intervē darba devējus, jo darba piedāvājumu ir vairāk nekā strādāt gribētāju. Patlaban vairums valstu ir pārgājušas uz recepšu izrakstīšanu, norādot starptautisko nepatentēto nosaukumu, kas attiecīgi ļauj farmaceitam piedāvāt lētāko medikamentu. Šādas pieejas ieviešana Latvijā ļautu uzlabot un padarītu efektīvāku kompensējamo zāļu tirgu – no vienas puses, papildināt to ar jauniem, efektīvākiem medikamentiem, no otras puses, efektīvi realizēt esošos. Turklāt šāda pieeja palielinātu konkurenci zāļu ražotāju starpā. Tā kā lielākie resursi koncentrējas pie zāļu ražotājiem, nevis tirgotājiem, valsts politikas mērķis zāļu pieejamības uzlabošanā būtu sasniedzams, veicinot konkurenci ražotāju starpā.