Ienākt

Autors: Signe Bāliņa (Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente ) Avots: LBGP

IKT nozarei ir milzīgs eksporta potenciāls

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare pēdējos gados dinamiski attīstījusies. Pērn nozares pakalpojumu eksporta apjomi IKT nozarē apsteidza transporta pakalpojumus līdzās kokmateriālu un pārtikas jomām, kļūstot par trešo eksportspējīgāko nozari. IKT jomas devums Latvijas eksportā turpinās palielināties, to lielā mērā noteiks strauji augošais globālais pieprasījums, arvien vairāk dažādām nozarēm kļūstot digitālām, un līdz ar to mūsu IKT nozares attīstība drīzāk būs atkarīga no darbaspēka pieejamības.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare pēdējos gados dinamiski attīstījusies. Pērn nozares pakalpojumu eksporta apjomi IKT nozarē apsteidza transporta pakalpojumus līdzās kokmateriālu un pārtikas jomām, kļūstot par trešo eksportspējīgāko nozari. Kopš 2011. gada Latvijas IKT nozares pakalpojumu eksports gadā palielinājies vidēji par vairāk nekā 20%, bet pērn izaugsme bija par teju trešdaļu, IKT pakalpojumu eksporta apjomam sasniedzot 11,6% no Latvijas kopējā pakalpojumu eksporta, savukārt šā gada pirmajā ceturksnī IKT pakalpojumu eksports veidoja 95 miljonus eiro jeb 2,6% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Eksporta izaugsmes dinamika liecina, ka IKT nozarei ir milzīgs eksporta potenciāls. Arī nozarē nodarbināto skaits ir pieaudzis. Pirmo reizi Latvijas IKT nozarē 2016. gada 4. ceturksnī darba ņēmēju skaits ir pārsniedzis 30 000, sasniedzot 31 365 darba ņēmējus, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati, kas norāda uz nozares straujo attīstību. Analizējot datus pa nozarēm, 6% jeb 104 miljoni eiro no visiem nodokļiem 2016. gada 4. ceturksnī veido IKT jomas nomaksātie nodokļi, kas ierindo IKT nozari 4. vietā pēc īpatsvara kopējos VID administrētajos budžeta ieņēmumos starp visām tautsaimniecības nozarēm. Arī IKT nozares uzņēmumu skaits ir pieaudzis. 2008. gadā Latvijā kopumā IKT nozarē strādājuši 2560 uzņēmumu, bet 2015. gadā to skaits pieaudzis 2,5 reizes, sasniedzot 6180. Esmu pārliecināta, ka IKT jomas devums Latvijas eksportā turpinās palielināties, to lielā mērā noteiks strauji augošais globālais pieprasījums, arvien vairāk dažādām nozarēm kļūstot digitālām, un līdz ar to mūsu IKT nozares attīstība drīzāk būs atkarīga no darbaspēka pieejamības. Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) dati liecina, ka Latvijā ir nepietiekams pamata digitālo prasmju līmenis – digitālās prasmes apmierinošā līmenī ir vien 50% iedzīvotāju. Tāpat Latvijā ir viens no zemākajiem IKT speciālistu īpatsvariem nodarbinātībā – vidēji 2,2% salīdzinājumā ar 3,5% Eiropas Savienības (ES). Jāpiebilst, ka speciālistu trūkums ir ne tikai Latvijā, bet arī ES valstīs. Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka jau 2020. gadā Latvijā pietrūks līdz pat 20 000 dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu. Ir svarīgi digitālās prasmes noteikt kā iegūstamās pamata prasmes jebkuram vispārizglītojošās izglītības saņēmējam, tās nepieciešamas tieši straujā tehnoloģiskā progresa dēļ. Ir būtiski apgūt eksaktās zinātnes – matemātiku un fiziku, programmēšanu un citus priekšmetus, kas attīsta algoritmisko domāšanu.