Ienākt

Autors: Ināra Šure (Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja ) Avots: LBGP

Alus nozare turas virs ūdens, pateicoties pierobežas tirdzniecībai Igaunijā

Lai saglabātu Latvijas alus tirgus dzīvotspēju, būtu jāturpina realizēt un attīstīt konkurētspējīgu nodokļu politiku pret tuvējām kaimiņvalstīm. Pārdomātas nodokļu politikas dēļ pieaug arī Latvijas valsts nodokļu ieņēmumi, kas liecina, ka pārrobežu tirdzniecība dod reālu labumu ekonomikai. Pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem, aprīlī, maijā un jūnijā akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums vien ir virs 30 %, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu.

No vēl krasāka alus patēriņa krituma par 2016. gada pirmajā pusgadā piedzīvoto 6,2 % samazinājumu Latvijas alus tirgu patlaban glābj tikai pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju. 2016. gada pirmajā pusgadā pierobežā ar Igauniju ir pārdoti 2,5 miljoni litru alus, kas ir rekordliels daudzums un veido teju 5 % no visa Latvijas alus tirgus apjoma. Latvijas alus tirgus diemžēl sarūk jau pēdējos četrus gadus, kas ir liels izaicinājums nozarei. Pozitīvā iezīme gan ir tā, ka patērētāji arvien biežāk sāk izvēlēties dārgākas alus šķirnes, kas pildītas stikla pudelēs un skārdenēs, kā arī attīstās pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju, kuras dēļ alus industrija vēl turas virs ūdens. Ja nebūtu šīs pārrobežu tirdzniecības, alus tirgus kritums būtu virs 10 %. Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) akcīzes preču aprites rādītāji, šā gada piecos mēnešos Latvijā kopumā saražoti 3,037 miljoni dekalitru alus, kas ir par 18,66 % mazāk nekā 2015. gada piecos mēnešos. Tikmēr pagājušajā gadā Latvijā kopumā saražoti 8,564 miljoni dekalitru alus, kas ir par 12 % mazāk nekā 2014. gadā. Ja raugāmies uz vietējo alus tirgu dažādu alus šķirņu segmentu griezumā, kritums visvairāk novērojams tieši zemākās cenas kategorijas alus segmentā – alus, kas lielākoties pildīts plastmasas jeb PET pudelēs. Sākot no 2010. gada, alus tirgus daļa PET iepakojumā krītas vidēji par 3–4 % gadā, un arī šā gada pirmie seši mēneši nav izņēmums.To var skaidrot ar demogrāfiskajiem faktoriem valstī, alus cienītāju paradumu un pirktspējas izmaiņām, kā arī realizēto nodokļu politiku. Šis kritums noteikti turpināsies arī tuvākajā nākotnē. Tikmēr augstākās cenu kategorijas jeb "premium" sektora šķirņu pārdošanas apjomi pieauguši par 3,6 %, bet "mainstream" jeb vidējo cenu kategoriju segments audzis par 2,3 %. Sagaidāms, ka arī turpmākajos gados turpināsies šo segmentu pakāpeniska izaugsme, kas vērtējama pozitīvi, jo veicinās kvalitatīvu Latvijas alus kultūras attīstību. Lai saglabātu Latvijas alus tirgus dzīvotspēju, būtu jāturpina realizēt un attīstīt konkurētspējīgu nodokļu politiku pret tuvējām kaimiņvalstīm. Pārdomātas nodokļu politikas dēļ pieaug arī Latvijas valsts nodokļu ieņēmumi, kas liecina, ka pārrobežu tirdzniecība dod reālu labumu ekonomikai. Pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem, aprīlī, maijā un jūnijā akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums vien ir virs 30 %, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu.