Ienākt

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

Apdrošināšana Bankas
Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi Līzings un cita finanšu darbība

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Lielākā izaugsme šogad gaidāma automašīnu līzinga segmentā

"SEB līzinga" valdes priekšsēdētāja Jeļena Gavrilova

Līzinga biznesā 2017.gads sācies līdzīgi kā 2016.gads, bet turpmākajos mēnešos līzinga apjomi augs. "SEB līzings" šogad plāno palielināt jaunpiešķirtā finansējuma apjomu par 10% salīdzinājumā ar 2016.gadu. Vislielākā pozitīvā izaugsme sagaidāma automašīnu līzinga segmentā.

Autolīzings ir aktīvākais no līzinga segmentiem. Uzņēmumi iegādājas automašīnas līzingā, jo bankas finansējums ir samērā nedārgs un tādējādi uzņēmumi savus līdzekļus var ieguldīt citur, piemēram, ražošanas attīstībā. 2016.gadā juridiskās personas Latvijā iegādājas par 14% vairāk automašīnu nekā 2015.gadā, un jaunizsniegtā līzinga apjoms palielinājās par 20%.

Privātpersonām "SEB līzings" izsniedz līzingu gan lietotu, gan jaunu automašīnu iegādei. Latvijā diemžēl joprojām privātpersonas vairāk pērk lietotas automašīnas, tomēr pamazām pārmaiņas notiek, un pircēji arvien biežāk labāk izvēlas jaunu automašīnu no lētāka segmenta, nevis lietotu auto no dārgāka segmenta. Arī automašīnu tirgotāji īsteno dažādas akcijas, lai sekmētu jaunu automašīnu pārdošanu. Lēnām notiek virzība uz lielāku jauno automašīnu īpatsvaru Latvijas tirgū. "SEB līzinga" dati liecina, ka 2016.gadā par 48% audzis privātpersonām jaunu auto iegādei piešķirtā finansējuma apjoms. Savukārt lietotu auto iegādei piešķirtā finansējuma apjoms pieauga par tikai 6%.

Automašīnu līzinga tirgū valda spraiga konkurence gan cīņā par uzņēmumu autoparku atjaunošanu, gan par privātpersonu automašīnu iegādes finansēšanu. Pašlaik pircēji ir ļoti labā pozīcijā, tie var izbaudīt ļoti zemu procentlikmju laiku.

Šogad lielākās izaugsmes cerības līzinga segmentā saistītas ar automašīnu līzingu. Neliela izaugsme sagaidāma autobusu līzinga jomā. Komerctransporta līzinga apjomi būs atkarīgi no ģeopolitiskās situācijas, tomēr smago automašīnu un vilcēju segmentā var sagaidīt nelielu pieaugumu.

Agrotehnikas un industriālais līzings varētu palikt iepriekšējā līmenī. Tas ir tāpēc, ka Eiropas līdzfinansējuma saņemšanai izvirzīts nosacījums, ka tehnikai ir jābūt īpašumā. Šādā situācijā "SEB līzings" var piedāvāt nevis līzingu, bet kredītu.

Viens no "SEB līzinga" fokusiem 2017.gadā ir būvniecība – šajā jomā tiek prognozēta izaugsme, līdz ar to arī tiek gaidīta augoša vēlme iegādāties būvtehniku.

Uzņēmumam "SEB līzings" 2016.gads bija ļoti labs - uzņēmuma portfelis 2017.gada 1.janvārī bija 251 miljons eiro, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš. Darījumu skaits 2016.gadā pieauga par 24%. "SEB līzings" 2016.gadā ieguva pirmo vietu jauno auto līzinga tirgū – uzņēmuma tirgus daļa šajā segmentā sasniedza 25%, kas nodrošina tirgus līdera pozīcijas.

Atbilstoši jaunākajiem datiem "SEB līzings" ieņem stabilu otro vietu kopējā līzinga tirgū. Mērķis ir šo pozīciju saglabāt.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Banku nozare cer uzņēmumiem šogad aizdevumos izsniegt apmēram divus miljardus eiro

Ja uzņēmumu kreditēšanas izaugsme turpināsies esošajā intensitātē, šogad uzņēmumiem aizdevumos varētu tikt izsniegti divi miljardi eiro, liecina optimistiskas Latvijas Komercbanku asociācijas ekspertu prognozes.
Pērn uzņēmumi Latvijā tika kreditēti par 34% vairāk nekā 2015.gadā - 2016.gadā uzņēmumiem no jauna tika izsniegti 1,795 miljardi eiro.
Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā jaunizsniegto kredītu apjoms varētu sasniegt divus miljardus eiro. Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs gan norāda, ka šīs ir optimistiskas prognozes, pieņemot, ka gada otrajā pusē aktīvāk tiks sākta Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve, kas mudinās uzņēmumus ieguldīt attīstībā un aizņemties attīstības projektu īstenošanai. No nozarēm lielāka aizņemšanās aktivitāte gada otrajā pusē tiek gaidīta būvniecībā.
Šā gada pirmie mēneši no kreditēšanas viedokļa gan ir salīdzinoši lēni un mazāk aktīvi, nekā gribētos, atzīst "SEB bankas" valdes loceklis.
Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa vērš uzmanību, ka jaunā uzņēmumu kreditēšana divu miljardu eiro apmērā gada laikā būtu tikai 40% no faktiskās banku kreditēšanas kapacitātes. Viņa min vairākus iemeslus, kāpēc uzņēmumi nesaņem kredītu, proti, nepietiekama naudas plūsma plānotajām saistībām, īpašnieku un uzņēmuma pieredze un reputācija, augsts nozares vai biznesa risks, nepietiekams nodrošinājums, projekta idejai trūkst ekonomiskā pamatojuma, kā arī uzņēmums ir jauns un tam nav pietiekama finanšu stabilitāte.
Lai varētu aktīvāk izsniegt kredītus, nepieciešams uzlabot uzņēmumu kapitalizāciju, samazināt ēnu ekonomiku un sekmēt uzņēmumu legālu darbību, jāuzlabo tiesiskā vide un ekonomisko noziegumu izmeklēšana, kā arī plašāk jāizmanto digitālie risinājumi datu apmaiņā ar valsti, jāattīsta arī kredītbiroja darbs.

Lasīt vairāk

02. Bankas vēlas stāstīt par paveikto naudas atmazgāšanas novēršanas jomā

Latvijas Komercbanku asociācija apkopo informāciju par banku paveikto naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, lai varētu par to stāstīt gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē.
Lai uzlabotu Latvijas banku reputāciju un finanšu sektora tēlu, plānots strādāt vairākās jomās, un viena no tām ir atbilstības joma. "Darbs būs divos virzienos - kā industrijas prioritāti turēt augstāko standartu ieviešanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, kā arī apkopot šajā jomā jau paveikto un stāstīt par to gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē," stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.
Viņa uzsver, ka pēdējos divos gados nozare Latvijā ļoti daudz paveikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un atbilstības nosacījumu paaugstināšanai - mainīta likumdošana, regulators ieviesis jaunas prasības, šā gada laikā bankas pabeigs ieviest izmaiņas, kas izriet gan no jaunajām regulatora prasībām, gan arī no ASV ekspertu pērn veikto pārbaužu rezultātiem.
Liepiņa atzīst, ka Latvijā, tāpat kā jebkurā tirgū, ir spēlētāji, kas virzās ātrāk, un tādi, kas virzās lēnāk. Tomēr minimālais standarts ir jāsasniedz visiem. Mērķis ir, lai šajā tēmā nozare spētu nodrošināt minimālo caurspīdības līmeni.
Asociācijas vadītāja atzīmē, ka partneri novērtē to, kas Latvijā paveikts likumdošanas un regulējuma jomā. Ar lielu interesi tiek uzklausīta informācija par to, ko bankas izdarījušas sistēmas stiprināšanai, apmācību uzlabošanai, savu klientu bāžu pārvērtēšanā. Latvijas pusei jāspēj par to labāk un skaidrāk komunicēt, uzskata organizācijas vadītāja.

Lasīt vairāk

03. Lielāko banku trijnieks nemainīgs - "Swedbank", "ABLV Bank" un "Rietumu banka"

Lielāko Latvijā strādājošo banku trijnieks nav mainījies - pēc aktīviem lielākās bankas 2016.gada beigās joprojām bija "Swedbank", "ABLV Bank" un "Rietumu banka", liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija.
"Swedbank" aktīvu apmērs pērn gada nogalē bija 5,315 miljardi eiro, kas ir par 3,3% mazāk nekā 2015.gada beigās.
"ABLV Bank" aktīvu apjoms 2016.gada nogalē bija 3,877 miljardi eiro, kas ir par 21,7% mazāk nekā 2015.gada nogalē.
"Rietumu bankas" aktīvi 2016.gada beigās bija 3,594 miljardi eiro, un tas ir par 7,2% mazāk nekā 2015.gada decembra beigās.
Ceturtā pēc aktīviem lielākā banka joprojām ir "SEB banka", kuras aktīvu apjoms 2016.gada beigās bija 3,574 miljardi eiro, un tas ir par 0,5% mazāk nekā 2015.gada nogalē.
Piektajā vietā ir "Nordea" bankas Latvijas filiāle, kuras aktīvu apjoms pērn gada nogalē bija 3,22 miljardi eiro, kas ir par 19,4% vairāk nekā 2015.gada noslēgumā.
Sestajā vietā ir banka "Citadele", kuras aktīvi 2016.gadā auguši par 8,9%, gada beigās sasniedzot 2,76 miljardus eiro.

Lasīt vairāk

04. "Nordea" un DNB apvienotās bankas Baltijā nosaukums būs "Luminor"

Jaunās "Nordea" un DNB apvienotās bankas Baltijā nosaukums būs "Luminor". Zīmols radīts, sadarbojoties ar Londonā bāzētu, starptautiski atzītu zīmolu konsultāciju aģentūru "FutureBrand".
Pirmā jaunā nosaukuma vārda daļa izsaka mērķi - veidot labāku rītdienu. "Lumin" ir vārda sakne latīņu vārdam ar nozīmi "gaisma". Savukārt bankas nosaukuma vārda daļa "nor" atsaucas uz jaunveidojamās bankas saknēm mātesorganizācijās, Ziemeļvalstu bankās, bet plašākā nozīmē - uz valstīm, kurās dzīvojam un strādājam.
"Zīmola nosaukums "Luminor" ietver solījumu klientiem un darbiniekiem - būt mūsdienīgai un uzņēmīgai bankai, kas veidota, balstoties uz dzīves stilu un biznesa pieeju Baltijā ar mērķi veidot labāku rītdienu. Mūsu vīzija ir kļūt par labāko uz klientiem orientēto banku Baltijā," komentē jaunās bankas padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.
"Mēs veidojam gan jaunu zīmolu, gan jaunu banku. Šī ir unikāla iespēja strādāt tā, kā vēlamies mēs paši, apvienojot mūsu profesionālo pieredzi ar īpašu pieeju attiecībās ar klientiem," skaidro jaunās bankas valdes priekšsēdētājs Erki Rāzuke. "Domājot par kvalitātēm un vērtībām, vēlamies, lai jaunās bankas darbības pamatā būtu trīs atslēgas principi: cilvēki pirmajā vietā, kvalitāte it visā un skaidrs fokuss. Tas būs bankas zīmola solījums visām mūsu ietekmes pusē."
"Nordea" un DNB banku apvienošanās ir atkarīga no regulatoru pieņemtajiem lēmumiem un nosacījumiem. Plānots, ka apvienošanās darījums varētu notikt 2017.gada otrajā ceturksnī. Līdz brīdim, kad tiks saņemti visi nepieciešamie apstiprinājumi un lēmumi, bankas turpina strādāt kā neatkarīgi un savstarpēji konkurējoši uzņēmumi. Līdz apvienošanās darījuma brīdim abas bankas turpina darbu ar esošajiem zīmoliem. Jaunais zīmols pēc apvienošanās tiks ieviests pakāpeniski.

Lasīt vairāk

05. "PrivatBank" pārskatījusi klientu bāzi, atsakoties no darījumiem un klientiem ar potenciāli augstiem riskiem

Lai novērstu naudas atmazgāšanas ("anti-money laundering", AML) riskus, AS "PrivatBank", mainīta vadība, pārtraukta sadarbība ar augsta riska klientiem, paplašināta ar AML jautājumiem strādājošo speciālistu komanda, kā arī pilnveidotas iekšējās kontroles sistēmas, stāsta "PrivatBank" valdes priekšsēdētājs Aleksandars Kukičs.
"Esam būtiski samazinājuši bankas portfeļa riska līmeni, atsakoties no darījumiem un klientu kategorijām ar potenciāli augstiem riskiem. Savas 20 gadu garās karjeras laikā vēl nebiju pieredzējis, ka banka spēj sešu mēnešu laikā savu portfeli samazināt gandrīz uz pusi. "PrivatBank" to izdarīja," sacīja Kukičs. Pagājušā gada aprīlī bankas bilance bija 620 miljoni eiro, pašlaik tie ir apmēram 320 miljoni eiro.
"PrivatBank" īstenoja visaptverošu klientu bāzes pārskatīšanu, atsakoties no darījumiem un klientiem ar potenciāli augstiem riskiem. Banka turpina strādāt ar ārzonu klientiem tikai tad, ja tie var pierādīt pamatotu saistību ar iekšzemes biznesu. Šo pārmaiņu rezultātā banka koncentrē uzmanību uz reālu biznesu ar reāliem klientiem.
Pērn bankā tika izveidota jauna valde, kura nodrošina visas kontroles funkcijas. Par AML jautājumiem atbildīgais valdes loceklis ir Sandijs Vectēvs - zinošs un banku tirgū atzīts AML speciālists. Savukārt šogad iecelta no akcionāriem neatkarīga uzraudzības padome, kuras locekļi ir no Rietumeiropas ar darba pieredzi pasaules lielākajās bankās.
Kukičs uzsver, ka banka daudz investējusi par AML jautājumiem atbildīgajos cilvēkos, šo speciālistu skaits audzis par 30-35%, un par AML jautājumiem atbildīgais departaments ir viens no lielākajiem bankā.
Pagājušajā gadā "PrivatBank" investēja jaunās AML sistēmās divus miljonus eiro. Ieguldījumi plānoti arī turpmāk. "Investēsim tik daudz līdzekļu, cik nepieciešams. Vēlamies, lai "PrivatBank" ar savu sniegumu AML un darbības atbilstības jomā no lejasgala izvirzītos priekšplānā," par izvirzīto mērķi stāsta Kukičs. Banka ievieš divu starptautisku uzņēmumu - "Fiserv" un "Tonbeller" - piedāvātos risinājumus.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"Nordea" un "DNB banka" veidos Baltijas banku

"Nordea" banka un "DNB banka" apvienos darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kļūstot par otru lielāko spēlētāju Baltijas valstīs. Abu banku darbības apvienošana nodrošinās spēcīgu kredītiestādes konkurētspēju Baltijas valstu tirgū, ļaus vienoto kredītiestādi padarīt par pievilcīgu izvēli klientiem un nodrošināt klientu prasībām atbilstošus pakalpojumus. Plānots, ka darījums par jaunas bankas izveidošanu tiks slēgts ap 2017. gada 2. ceturksni.

Nozares neveiksmes

Noziedzīgas naudas legalizācijas risks satricina nerezidentu banku sektoru

Nerezidentu segmentā strādājošo banku sektoru satricinājuši bargi sodi par nespēju novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Bankas apņēmušās laboties un uzlabot kontroles sistēmu darbību. Arī finanšu tirgus uzraugs apņēmīgāk spiež bankas novērst naudas atmazgāšanas riskus. Savukārt politiķi ieviesuši bargākus sodus bankām un to darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību pārkāpšanu.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Uzņēmumiem atbalstu sniegs "Altum" fondu fonds

Attīstības finanšu institūcijas "Altum" pārvaldībā izveidots fondu fonds, kas uzņēmējiem nodrošinās atbalstu 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā. Atbalsts uzņēmējiem tiek sniegts finanšu instrumentu veidā dzīvotspējīgu projektu īstenošanai. "Altum" izveidotajā fondu fondā kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums būs 126 miljoni eiro, savukārt "Altum" tajā ieguldīs 32 miljonus eiro. Papildus tam programmu īstenošanas rezultātā tiks piesaistīti arī privātie līdzekļi, kas ļaus palielināt kopējo uzņēmējiem pieejamo finansējumu līdz 376 miljoniem eiro. Finansējuma piešķiršana notiek gan tiešā veidā, ar "Altum" aizdevumu programmām, gan netiešā – caur riska kapitāla fondiem un bankām. Fondu fonda izveidošana nodrošinās iespēju elastīgāk un efektīvāk izmantot kopējo finansējumu, operatīvāk reaģējot uz tirgus vajadzībām. Piemēram, būs iespēja operatīvi pārdalīt sākotnējo finansējumu, ja kāds no finanšu instrumentiem tirgū būs īpaši pieprasīts, bet kāds cits – mazāk pieprasīts. Fondu fonda izveide ļaus nodrošināt programmu ilgtspējību, atmaksātās investīcijas atkārtoti novirzot mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai. Fondu fonds arī piesaistīs privātā sektora finansējumu uzņēmumu finansēšanai, un fondu fonda ieviestie finanšu instrumenti nodrošinās atbalstu samērīgi un ar vismazāko kropļojošo ietekmi uz konkurenci. Valsts noteiktie prioritārie "Altum" fondu fonda darbības virzieni ir vērsti uz jaunu uzņēmumu izveidi, uz uzņēmējdarbības agrīno posmu – sagatavošanās, sākuma un attīstības stadijām, uz uzņēmējdarbības pamatdarbību nostiprināšanu, jaunu tirgu apguvi vai jaunu attīstības projektu īstenošanu.

Stingrāk uzrauga naudas izcelsmi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības prioritāšu vidū ir Latvijas banku sektorā stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iedibinot šajā jomā augstākos standartus. 2016.gadā FKTK izveidota un darbu sāka jauna struktūrvienība - Atbilstības kontroles departaments, kas veic finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, izstrādās normatīvos aktus šai darbības jomai, kā arī nodrošina nacionālo un starptautisko sankciju prasību ievērošanu

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 778 807 833
Darbinieku skaits, tūkst. 22 22 22
Peļņa, milj. EUR 65 217 493
Rentabilitāte, % 3 11 23
Apgrozījums, milj. EUR 1 993 2 012 2 111
Apgrozījuma izmaiņas 4 1 5
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Swedbank, AS, Rietumu Banka, AS, ABLV Bank,, AS, Balcia Insurance, SE, SEB banka, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Apdrošināšana, Bankas, Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi, Līzings un cita finanšu darbība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Swedbank, AS
Balasta dambis 15, Rīga, LV-1048 T. 67444444
Bankas 181 386 -0.43 130 636 72.02% 1544
2. Rietumu Banka, AS
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67025555
Bankas 147 005 3.47 72 179 49.10% 769
3. ABLV Bank,, AS
Elizabetes 23, Rīga, LV-1010 T. 67775555
Bankas 133 930 13.07 69 039 51.55% 654
4. Balcia Insurance, SE
Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 63, LV-1010
Apdrošinātāji 108 202 -39.16 3 749 3.46% 91
5. SEB banka, AS
Valdlauči, Meistaru 1, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 8777
Bankas 93 161 -3.8 31 435 33.74% 1040
6. Citadele banka, AS
Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010 T. 67010000
Bankas 84 445 -2.88 19 546 23.15% 1263
7. Gjensidige Baltic, Apdrošināšanas AS
Rīga, Brīvības iela 39, LV-1010
Apdrošinātāji 67 112 9.92 -7 446 -11.09% 232
8. BALTA, Apdrošināšanas AS
Raunas 10, Rīga, LV-1039 T. 67082333
Apdrošinātāji 66 840 21.85 1 205 1.80% 280
9. BTA Baltic Insurance Company, AAS
K.Valdemāra 63, Rīga, LV-1010 T. 26121212
Apdrošinātāji 55 729 3 666 6.58% 992
Atšķirīgs pārskata periods no 28.10.2014 līdz 31.12.2015
10. NORVIK BANKA, AS
Raiņa bulvāris 11, Rīga, LV-1050 T. 67041100
Bankas 49 727 48.13 -10 395 -20.90% 630

Viedokļi

Autors: Gints Āboltiņš

Latvijas nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi spējuši ieņemt nozīmīgu lomu Eiropas tirgū

Mēs redzam, ka visā pasaulē strauji attīstās ārpus banku finanšu sektors. Aug gan riska kapitāla fondu skaits, kas investē finanšu tehnoloģiju uzņēmumos (fintech), gan paši investīciju apjomi. Tas nozīmē, ka investori redz augstu potenciālu šīs nozares attīstībai. Eiropa investīciju ziņā joprojām būtiski atpaliek no ASV, lai gan Lielbritānijas valdības mērķtiecīgais atbalsts finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai ir devis pozitīvu efektu uz Eiropas kopējiem radītājiem. Ja vērtējam situāciju lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Bičevskis

Mērena attīstība: kredītportfeļa pieaugums, risku vadība

Kopumā 2015. gads bankām bijis mēreni veiksmīgs, turklāt pozitīvi darbības rādītāji ir abos banku darbības virzienos – gan Latvijas vietējiem klientiem sniegtajos pakalpojumos, gan arī finanšu pakalpojumu eksportā. 2015. gads bija pirmais, kas tika aizvadīts ES vienotās uzraudzības ietvarā. Vairāk to juta bankas, kas ir tieši pakļautas ECB uzraudzībai, un aizvadītais aktīvu kvalitātes vērtējums un sniegtais augstais vērtējums ir palielinājis šo banku pārliecību. 2015. gads ir bijis būtisks no lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Uzņēmums "Ālus" par 209 570 eiro plāno iegādāties ražošanas līniju un sākt ražot kviešu alu

Rīga, 18.jūn., LETA. SIA "Ālus" par 209 570 eiro plāno iegādāties kviešu alus ražošanas līniju, lai sāktu ražot kviešu alu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Investīciju projekta vadītājs Edmunds Pieķis aģentūrai LETA sacīja, ka kompānija ir radījusi specifisku kviešu alus šķirni, ko iecerējusi ieviest Latvijā. Plānots, ka alu uzņēmums varētu sākt ražot nākamā gada vidū, sākotnēji to piegādājot atsevišķiem bāriem. Viņš piebilda, ka uzņēmums vēl vērtē, kurā vietā lasīt tālāk

Autors: LETA

Kreditēšanas kompānijas "InCredit Group" peļņa pērn sasniegusi 2,399 miljonus eiro

Rīga, 19.jūn., LETA. "Rietumu bankas" grupā ietilpstošā kreditēšanas kompānija "InCredit Group" pagājušajā gadā strādājusi ar peļņu 2,399 miljonu eiro apmērā, kas ir par 40,1% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas apgrozījums ir pieaudzis par 1,4% un bija 9,76 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" dati. Tostarp "InCredit Group" ieņēmumi no procentiem 2016.gadā palielinājās par 1,9% un sasniedza 9,669 miljonus eiro. Kompānijas finanšu pārskats atklāj, ka pagājušā gada beigās "InCredit Group" lasīt tālāk

Autors: LETA

"DNB banka" izsniedz 922 500 eiro finansējumu konditorejas izstrādājumu ražotājam "Junge"

Rīga, 16.jūn., LETA. "DNB banka" konditorejas izstrādājumu ražotājam "Junge" piešķīrusi finansējumu 922 500 eiro apmērā. Aizdevums tiks izmantots konditorejas izstrādājumu ražotnes būvniecībai, kā arī konditorejas un maizes ražošanas tehnoloģisko iekārtu kompleksa un miltu uzglabāšanas, padeves un svēršanas sistēmu iegādei, paziņojumā medijiem informē "DNB banka". SIA "Junge", kam pieder konditorejas izstrādājumu tirdzniecības vietas "Junge" un "Kūku paradīze", ir dibināta 2002.gadā. Tās lasīt tālāk

Visas ziņas >>>