Ienākt

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

Apdrošināšana Bankas
Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi Līzings un cita finanšu darbība

Jaunumi

ES fondu aktīvākas apguves gaidās: 2014-2020 periods jau teju 1/2, bet līdzekļi apgūti 1/3 no kopējā apjoma.

Līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro t.i. 1/3 no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta.


Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības (ES) fondu t.s. jaunais plānošanas periods no 2014.gada līdz 2020.gadam jau ir gandrīz pusē, tā ieviešana ir pamatīgi aizkavējusies, kas atstājis ietekmi arī uz valsts kopējo ekonomisko izaugsmi. 2016.gads pagāja politiķiem solot, ka ES fondu apgūšana aktivizēsies, tomēr realitāte izrādījās citādāka, jo ES fondu ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu pieņemšana nevedās tika raiti. 2017.gads ES fondu apguvē izskatās cerīgāks, jo nepieciešamie MK noteikumi pavisam drīz tiks pieņemti, kas nozīmē, ka ES fondi šogad varētu būt pieejami pilnā apjomā. Tiesa, ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, tā, piemēram, atsevišķas iniciatīvas var pretendēt arī uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu resursiem.


Līdz šim apstiprināti noteikumi par 3,7 miljardiem eiro

Attiecībā uz līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Līdz janvāra sākumam Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) bija izsludinājusi projektu atlases par vairāk nekā trim miljardiem eiro ES fondu finansējuma.

Atlašu ietvaros ir izvērtēti un apstiprināti 216 projektu iesniegumi - tajos paredzētais ES fondu finansējums pārsniedz 1,4 miljardus eiro. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta. Līdz 2016.gada beigām projektos saņemti maksājumi par 5,5% ES fondu investīciju jeb 241 miljoniem eiro. Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar CFLA un nozaru ministrijām šobrīd strādā pie detalizēta 2017.gada plāna gan investīciju uzsākšanai, gan finanšu un rezultātu rādītāju sasniegšanai, par ko plānots 2017.gada marta vidū informēt valdību.

ES fondu atbalsts ticis 65 000 iedzīvotāju

ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam atbalsts sniegts vairāk nekā 65 000 bezdarbnieku, izglītībā vai apmācībā neiesaistīto jauniešu, kā arī sociālā darba speciālistu ir sniegts Eiropas Sociālā fonda atbalsts profesionālās kvalifikācijas celšanā.
Kopumā no 2016.gada 1.decembra līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti līgumi 179,3 miljonu eiro apmērā par projektu uzsākšanu tādās jomās, kā, piemēram, profesionālo izglītības iestāžu modernizācija, ražošanas ēku būvniecība un atjaunošana un komersantu nodarbināto personu apmācības. Lai arī projektu aktīva ieviešana ir sākusies salīdzinoši nesen, līdz šim ir pabeigta autoceļa segas un tilta pārbūve Rīgas un Liepājas autoceļa posmā ar tiltu pār Apšupi, ieguldot no Kohēzijas fonda 9,64 miljonus eiro. Tāpat ir pabeigta Ogres upes aizsargdambja rekonstrukcija, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 780 000 eiro.

FM norāda, ka šajā gadā paredzamie izaicinājumi ES fondu jomā ir nodrošināt strauju un pastāvīgu projektu uzsākšanas un finanšu plūsmas pieaugumu, vienlaikus koncentrējoties uz efektīvu investīciju rezultātu sasniegšanu. Vairāk informācijas par ES fondu ieviešanas sekmju uzraudzības plāniem FM valdībā iesniegs kopā ar regulāro pusgada ziņojumu par ES fondu investīcijām šī gada martā.

Nozaru ministrijām pēc iespējas drīzāk jāpieņem atlikušie lēmumi par investīcijām, tai skaitā, kam kavēta MK noteikumu apstiprināšana. 2017.gadā kopumā plānots apstiprināt 19 MK noteikumus ar kopējo finansējumu 574,7 miljoni eiro. No tiem pieciem MK noteikumiem ar kopējo finansējumu 443,1 miljoni eiro izpildes termiņš kavējas kopš 2016.gada - investīcijām dzelzceļa elektrifikācijā, Torņakalna transporta mezglā, starptautiskajā sadarbībā izglītības un zinātnes jomā, siltumtīklu energoefektivitātē un ārstu piesaistē reģionos. Tādēļ FM aicina atbildīgās ministrijas pievērst uzmanību kavēto MK noteikumu virzībai, izmantojot FM palīdzību, kad iespējams.

Ministre: 2017.gadā aktivizēsies ES fondu apguve

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka 2016.gadā veiktie risku pārvaldības un finanšu disciplīnas pasākumi iepriekšējā plānošanas perioda (2007.-2013.gads) ietvaros dod pārliecību par Latvijas spēju pilnā apmērā izmantot Kohēzijas politikas finansējumu investīcijām Latvijas interesēs, ļaujot Latvijas ekonomikā ieguldīt 4,5 miljardus eiro ES fondu finansējuma. Tas ļāvis valstī radīt vairāk nekā 5000 jaunu darba vietu, apmācīt un pārkvalificēt gandrīz 150 000 bezdarbnieku un darba meklētāju, modernizēt 27 zinātniskās institūcijas, sniegt būtisku atbalstu vairāk nekā 1200 uzņēmumiem izaugsmes nodrošināšanai, paaugstināt energofektivitāti vairāk nekā 740 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, izbūvēt un rekonstruēt aptuveni 1000 kilometru ceļu un 52 kilometru sliežu ceļu.

„Arī jaunā ES fondu plānošanas perioda (2014.-2020.gads) ieviešanas uzsākšana ir veiksmīgi turpināta. 2016.gada otra puse iezīmējās jau ar nākamo un arvien straujāku projektu atlašu un projektu īstenošanas posmu. Tādējādi 2017.gads skatāms kā piesātināts projektu realizēšanas posms, dodot labumu konkrētās nozarēs un ekonomikas attīstībā kopumā. Lai ES fondu ieguldīšana Latvijas tautsaimniecībā noritētu sekmīgi, notiek regulāra noslēgto līgumu izpildes uzraudzība un risku analīze,” sacīja finanšu ministre.

Tajā pašā laikā patlaban jau ir uzsākta gatavošanās sarunām par Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma apjomu pēc 2020.gada. Latvija 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā, kā to atzinusi arī Eiropas Komisija, ir bijis viens no veiksmes stāstiem visā ES mērogā, ļaujot šajā laika periodā no 2007.gada līdz 2015.gadam nodrošināt papildu tautsaimniecības izaugsmi aptuveni 5% apmērā. „Tādējādi Latvijai arī turpmāk ir būtiski saglabāt Kohēzijas politiku kā būtisku ES iekšējās attīstības un konverģences sastāvdaļu, vienlaikus vienkāršojot ES fondu ieguldīšanas prasības un saglabājot uzsvaru uz vietējo attīstības vajadzību risināšanu,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Bez ES fondiem papildu pieejams 102,1 miljons eiro

Skaidrs, ka ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, ar kura palīdzību iespējams līdzfinansēt dažādus projektus. Viens no šādiem instrumentiem ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu (EEZ/NOR) finansējums, kura ietvaros Latvijai līdz 2021.gadam būs pieejams 102,1 miljons eiro. EEZ/NOR finansējums, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, ir papildus ārvalstu finansējums nacionālās valsts budžetā ar mērķi mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.

Līdz 2021.gadam Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu - donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5% rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c. Savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ/NOR īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Ievērojot iepriekš minēto, Latvijas priekšlikums par programmām, kuras piedāvās atbalstīt jaunajā finanšu instrumentu periodā, ir iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšana, izglītība, zinātne un pētniecība, Latvijas reģionu attīstība un nabadzības mazināšana, vides un klimata pārmaiņu pārvaldība, uzņēmējdarbība un sadarbība kultūras jomā, kā arī labošanas dienestu kapacitātes stiprināšana. Jaunā EEZ/NOR periodā finansējums būs pieejams arī NVO atbalstam, kā arī divpusējās sadarbības stiprināšanai un cienīga darba veicināšanai.

Lasīt vairāk Mazāk

Ieskats 2017.gada būtiskākajās nodokļu izmaiņās

Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

KOPSAVILKUMS (UIN, IIN, PVN, MUN, AN, komercAUTO...):

UIN:
o Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.
o UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu

AN: akcīzes nodoklis:
o Ar gada sākumu tika paaugstinātas AN likmes tabakas izstrādājumiem. Pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%
o Ar 2017.gada 1.martu alkoholiskajiem dzērieniem.
o Ar 2017.gada 1.jūliju 1.jūliju AN likme cigāriem un tiks atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei.


PVN:
o ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis.
o reversā jeb apgrieztā PVN maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.
o lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība VID iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību.
o Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”


Minimālā alga: no 2017.gada 380 eiro (iepriekš 370)

IIN:
o izslēgs darba devēja apmaksātos darba darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā (izņemot valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība)
o Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā
o IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī

MUN: mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% (līdz 31.12.17) ; apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%.

Jaunuzņēmumiem: spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, ir tiesības piemērot UIN atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma

AUTO
o Taksometriem: fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
o transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma
o Darījumi ar juridiskai personai: ja atkārtoti reģistrēts Latvijā, CSDD vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, VID veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas riski.
o Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija


Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi: atcelti.

Gatavojot 2017.gada valsts budžetu, valdības pārstāvji solīja neieviest būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Tomēr realitātē solījums netika izpildīts un 2017.gads iesākās ar dažām būtiskām un dažām mazāk būtiskām izmaiņām nodokļos. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar būtiskākajām izmaiņām nodokļos, tomēr der atcerēties, ka šā gada pavasarī Finanšu ministrija nāks klajā ar jaunu nodokļu politikas stratēģiju, kuras konceptuālais rāmis pagaidām gan nav zināmas.

Plašākas UIN izmaiņas

Gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.

Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija, lai tās nepilnības neizmantotu reprezentatīvu automobili mākslīgi kvalificējot par kravas automobili, tādējādi izvairoties no ierobežojošām normām izdevumu atzīšanai nodokļa vajadzībām. Automobili, kurš būs mākslīgi pārklasificēts no vieglā automobiļa par kravas automobili, nodokļa vajadzībām vērtēs pēc būtības.
Tāpat noteikts, ka kopš gada sākuma UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu.

Izmaiņas cīņai pret PVN izkrāpšanu
2017.gada 1.janvārī uz ierobežotu laika periodu tika ieviesta tā sauktā reversā jeb apgrieztā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.

Kopš gada sākumā arī ierobežota priekšnodokļa atskaitīšana par tādas kravas automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras pilna masa ir līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kurai ir vairāk nekā trīs sēdvietas un kuras vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 eiro. Tāpat priekšnodokļa atskaitīšana tiek ierobežota attiecībā uz šādas automašīnas uzturēšanas izmaksām. Tomēr priekšnodokļa atskaitīšana netiek ierobežota, ja kravas automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanā.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis. Jaunreģistrētiem PVN maksātājiem uz sešiem kalendāra mēnešiem PVN taksācijas periods tiek noteikts viens kalendāra mēnesis, kas ļaus efektīvāk sekot līdzi PVN maksāšanas disciplīnai un samazināt PVN izkrāpšanas riskus. Savukārt, lai vienkāršotu PVN administrēšanas sistēmu, valsts vai pašvaldības iestādēm vai pašvaldībām, kas ir reģistrēts PVN maksātājs vienīgi, lai saņemtu būvniecības pakalpojumu, tiek noteikts, ka taksācijas periods ir viens ceturksnis.

Lai mazinātu administratīvo slogu, lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību. Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”.
Dažām precēm aug akcīzes nodoklis
No 2017.gada 1.janvāra tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarellām, citai smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai tabakai un smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai. Savukārt ar 2017.gada 1.martu tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem.

Ar 2017.gada 1.jūliju, t.i., sākot ar 2017./2018. saimniecisko gadu tika atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei. Bet no 2017.gada 1.jūlija tiks paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm.

Tāpat no 2017.gada 1.janvāra tiek pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%.

Panāk izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā
Skaļākās nodokļu politikas izmaiņas bija saistītas ar mikrouzņēmumu regulējumu. Saeima 2016.gada 20.decembrī pieņēma likumu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā regulējumā. Grozījumi paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% un MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%. Likums arī paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam būs 15%.

Likums paredz, ka MUN maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas, no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Tajā pašā laikā no MUN likuma izslēgtas normas, kas paredzēja aizliegumu uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību noteiktās nozarēs, kļūt vai būt par MUN maksātāju.

Nedaudz aug minimālā alga
No 1.janvāra minimālā darba alga Latvijā ir 380 eiro. 2016.gadā minimālā alga bija 370 eiro. Šāds 10 eiro minimālās darba algas pieaugums darba devējiem izmaksās 12,36 eiro, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2016.gada aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk. Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā - 30 600 cilvēku. Savukārt darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija tieši minimālās mēneša darba algas apmērā, 2016.gada aprīli bija 33 000 cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā tādu bija 25 400 un sabiedriskajā sektorā - 7100 cilvēku.

Izmaiņas piedzīvo arī IIN

Pagājušajā gadā Saeima pieņēma arī grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz, ka turpmāk no darba ņēmēja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā, ja darba devējs būs izpildījis likumā noteiktos nosacījumus. Plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.

Tāpat turpmāk ar IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī . Ieviestas arī normas, kas novērsīs nodokļu plānošanu, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā.

Kopš šā gada sākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju.

Īpašs nodokļu režīms taksometriem un jaunuzņēmumiem
Šā gada 1.janvārī stājās spēkā arī speciāls nodokļu režīms taksometriem, ieviešot fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
Tāpat no gada sākuma spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Likums paredz, ka jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties fiksēta maksājuma veikšanai par darba ņēmēju no divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēra, piemērojot obligāto iemaksu likmi.

Kopš 2017.gada 1.janvāra arī noteiktas speciālās normas personām, kuras tiek kvalificētas par jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumiem ir tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma, izņemot likumā noteiktos izņēmumus.



Mazinās krāpšanu darījumos ar auto

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri tiek noteikts, ka juridiskai personai savā īpašumā vai valdījumā reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kas iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai, kas gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, Valsts ieņēmumu dienests veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas no valsts budžeta riski. Gadījumos, kad ir nepieciešama padziļināta risku analīze, Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu administrēšanas pasākumus, reģistrējot transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests minēto atsavināšanas aizliegumu dzēš, kad ir pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai ja tiek samaksāta drošības nauda.

Minētā norma ir ieviesta, lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar transportlīdzekļiem.
Savukārt izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes piemērot atkarībā no transportlīdzekļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Taču, lai transportlīdzekļu lietotājiem dotu laiku pāriet uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, paredzēts pārejas periods, kas nosaka, ka transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti Latvijā pēc 2008.gada 31.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim, likumā noteiktās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes atkarībā no CO2 izmešu daudzuma stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem, kuriem motora tilpums lielāks par 3500 kubikcentimetriem papildus noteikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme 300 eiro apmērā. Savukārt transportlīdzekļiem, kuru pirmās reģistrācijas datums ir pēc 2008.gada 31.decembra, taču Latvijā tie pirmo reizi reģistrēti pēc 2016.gada 31.decembra, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma.

Vairs nebūs elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi

Elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem, kā arī elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā no 2017.gada 1.janvāra atcelti elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi.


Jaunas nodokļu politikas gaidās

Ierasts, ka izmaiņas nodokļu politikā tiek pieņemtas strauji, nereti pat nekonsultējoties ar uzņēmējiem un sabiedrību. Tomēr nu valdība ir nolēmusi laboties un Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

Patlaban vēl nav oficiāli zināmi jaunās nodokļu politikas stratēģijas pamatprincipi, tomēr pagājušā gada nogalē tie tika iezīmēti Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu politikai veltītajā konferencē. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) konferencē norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams skaidrs, pārskatāms un vienkārši administrējams nodokļu režīms, lai iekasēto nodokļu apmērs 2020.gadā veidotu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko galvenokārt nodrošinātu ēnu ekonomikas samazināšana. Premjers atzina, ka nodokļu iekasējamība ik gadus ir jāpalielina par vienu procentpunktu. Viņš arī atgādināja, ka valdības uzdevums joprojām ir nodrošināt nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursiem.

Konferencē tika arī prezentēts teju gadu tapušais Pasaules Bankas Latvijas nodokļu politikas izvērtējums, kurā Pasaules Banka norāda, ka Latvijas nodokļu politikas stratēģijā ir jāvirzās prom no darbaspēka, sevišķi fokusējoties uz nodokļu samazinājumu darbaspēkam ar zemiem ienākumiem. Pasaules Banka arī uzskata, ka Latvijai nodokļu sistēma ir jāaplūko kopumā, nevis katru nodokli atsevišķi, tāpat svarīgi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Savukārt OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss vērtējumā bija tiešāks. Viņš uzskata, ka Latvijas nodokļu sistēma ir fundamentāli jāmaina. OECD eksperts iesaka reformēt darbaspēka nodokļus, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un tā progresivitātē. Viņš iesaka arī integrēt solidaritātes nodokli IIN. Tāpat ieteicams reformēt mikrouzņēmumu nodokli.

Finanšu ministre uzskata, ka Latvija iegūs labu nodokļu politikas stratēģiju. Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola atgādina, ka nodokļu reforma nav pašmērķis, bet gan tās izstrādes laikā ir jāatrod atbildes uz jautājumiem - kā samazināt nevienlīdzību, nodrošināt konkurētspēju un budžeta ieņēmumus.



Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Iespējama Baltijas apdrošināšanas tirgus konsolidācija

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins

Turpmākajos gados ir iespējama Baltijas apdrošināšanas tirgus konsolidācija jeb spēlētāju skaita samazināšanās. Pēc pieciem gadiem Baltijas riska apdrošināšanas tirgū varētu palikt pieci seši lieli spēlētāji pašreizējo septiņu astoņu vietā.

Savukārt 2016.gads apdrošināšanā bijis zīmīgs ar to, ka "Vienna Insurance Group AG" sastāvā iekļāvās apdrošināšanas sabiedrības "Baltikums" un "BTA Baltic Insurance Company". Pagaidām gan īpašnieku maiņa nav jūtami ietekmējusi tirgu, jo konkurence Latvijas nelielajā tirgū ir ļoti liela. Ieguvēji no šādām izmaiņām viennozīmīgi ir klienti, jo lielu reģionālo vai globālo spēlētāju ienākšana tirgū ir zināms garants uzņēmuma un nozares stabilitātei un ilgtspējai.

Gribētos, lai spēkā pieaug vietējās kompānijas, vietējais kapitāls. Pašlaik Latvijas apdrošināšanas tirgū darbojas vietējā kapitāla apdrošināšanas sabiedrība "Baltijas apdrošināšanas nams", savukārt Igaunijā vietējā kapitāla apdrošinātājs ir "Salva Kindlustus". Vietējā kapitāla apdrošināšanas sabiedrībām ir vieta tirgū, ja tās spēj pielāgoties tirgum un atrast savu nišu.

Vērtējot 2016.gadā pieredzēto, jāvērš uzmanība, ka pēc uzņēmuma "Gjensidige" reorganizācijas Baltijas valstīs par apvienotā uzņēmuma Baltijas sēdekli diemžēl netika izraudzīta Latvija. Latvijā tāpat kā Igaunijā darbojas "Gjensidige" filiāle, bet galvenais birojs ir Lietuvā. Tā ir viela pārdomām gan uzraugošajā institūcijām, gan nozarei.

Latvijā turpināsies konsolidācija arī apdrošināšanas starpnieku - brokeru tirgū. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un klientu spiediena rezultātā starpnieku darbības paliks arvien caurspīdīgākas - starpniekiem arvien skaidrāk būs jāuzrāda komisija, ko tie saņem no apdrošinātājiem, un arvien biežāk klienti paši maksās brokerim par pakalpojumiem.

Latvijā darbojas astoņas apdrošināšanas sabiedrības un 13 ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles, kā arī 81 apdrošināšanas brokeru sabiedrība.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Nordea" un DNB plānotās apvienotās bankas padomes priekšsēdētājs būs Nils Melngailis

"Nordea" un "DNB bankas" plānotās apvienotās bankas padomes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Nils Melngailis, kurš pēdējos gados strādājis Londonā, bet savulaik bija telekomunikāciju uzņēmuma "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs un divus gadus vadīja "Parex banku" pēc tās pārņemšanas valsts īpašumā un tās restrukturizācijas laikā.

Savukārt apvienotās bankas izpilddirektora amatā iecelts Erki Rāzuke. Viņam ir liela pieredze privātpersonu apkalpošanas sfērā banku sektorā, vairāk nekā 18 gadus strādājot "Swedbank" un iepriekš "Hansabank", un vēlāk kļūstot par "Swedbank" grupas Finanšu direktoru un valdes locekli. Rāzuke iepriekš ieņēmis izpilddirektora amatu bankas LHV Grupā Igaunijā un bijis Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas ministra padomnieks.

Līdz 2017.gada februāra beigām būtu jābūt saņemtām nepieciešamajām konkurences un finanšu tirgus uzraugu atļaujām plānotajai "Nordea" un "DNB bankas" darbības apvienošanai Baltijā, un tad lavīnveidīgi sāksies apvienošanās process, skaidro "Nordea" bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

"Nordea" un "DNB bankas" Baltijas darbības apvienošanu plānots pabeigt šā gada otrajā ceturksnī. Apvienotā banka būs otrs lielākais spēlētājs Baltijas valstīs. Latvijā 2016.gada trešā ceturkšņa beigās "Nordea" banka bija piektā pēc aktīviem lielākā banka, bet "DNB banka" - septītā.

Lasīt vairāk

02. FKTK piemēro "Swedbank" 1,36 miljonu eiro soda naudu par pārkāpumiem darījumu kontrolē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2016.gada novembrī piemēroja "Swedbank" 1,36 miljonu eiro soda naudu par pārkāpumiem klientu darījumu kontrolē. FKTK un banka noslēdza izlīgumu, vienojoties par veicamajiem uzlabojumiem bankas iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes nodrošināšanai, novēršot FKTK pārbaudē atklātos trūkumus.

FKTK pārbaudē "Swedbank" konstatēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, tostarp banka nebija pievērsusi pietiekamu uzmanību klientu veiktajiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa. Tāpat banka nebija savlaicīgi ieguvusi dokumentus un informāciju par klientu saimniecisko/personisko darbību, tostarp to veiktajiem darījumiem tādā apmērā, lai pārliecinātos, ka tie nav uzskatāmi par aizdomīgiem, tādējādi nenodrošinot pietiekami efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību.

Administratīvajā līgumā FKTK un "Swedbank" vienojās par turpmākajiem pasākumiem, ko banka apņemas noteiktajos termiņos pilnībā izpildīt. Vienošanās ietver to, ka "Swedbank" nolēmusi pilnībā pārtraukt finanšu pakalpojumu sniegšanu tiem klientiem - nerezidentiem, kas rada bankai paaugstinātu risku naudas atmazgāšanas jomā. Tā ir ierobežota juridisku personu grupa, kas pamatā reģistrēta zemu nodokļu režīma valstīs, skaidro "Swedbank".

""Swedbank" ļoti nopietni uztver FKTK pārbaudes slēdzienu, un ir apņemšanās pilna aktīvi strādāt, lai panāktu turpmākos uzlabojumus mūsu iekšējās kontroles sistēmās un novērstu jebkādas nepilnības, kā arī cieši sadarboties ar uzraugošajām iestādēm," uzsver "Swedbank" vadītājs Reinis Rubenis.

Lasīt vairāk

03. FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatā ievēl Guntu Razāni

Saeima 2016.gada oktobrī apstiprināja Guntu Razāni Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka amatā.

"Finanšu sektors visā pasaulē, bet Latvijā it īpaši, piedzīvo pārmaiņu un reizē arī iespēju laiku, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un jaunāko tehnoloģiju attīstības tempus. Nozares efektīva uzraudzība un regulējumi ir būtiski priekšnosacījumi, lai finanšu sektors sniegtu lielāku pienesumu valsts tautsaimniecībai. Svarīgi atsijāt graudus no pelavām, lai rastu labākos risinājumus. Ar prieku pievienošos FKTK kolektīvam, cerot, ka ar savu redzējumu un darbību stiprināšu iestādes turpmāko sniegumu, nozares ilgtspēju, drošību un sekmīgu integrāciju Rietumu finanšu sistēmā," norāda FKTK priekšsēdētāja vietniece.

Pirms FKTK Gunta Razāne strādāja AS "Latvijas Finieris", kur viņa bija uzņēmuma mārketinga pārstāve ASV, kā arī nodrošināja pārstāvniecību ASV Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai. Pirms tam daudzus gadus viņa strādājusi dažādās bankās.

Lasīt vairāk

04. Apdrošinātājs "Gjensidige" pabeidz Baltijas uzņēmumu apvienošanu

Apdrošinātājs "Gjensidige" pabeidzis uzņēmumu apvienošanos Baltijas valstīs. No 2016.gada 1.novembra Baltijas valstīs "Gjensidige" darbojas kā ADB "Gjensidige" ar galveno biroju Lietuvā un filiālēm Latvijā un Igaunijā.

"Gjensidige" darbību Baltijas valstīs vada Marius Jundulas, bet Latvijas filiāli vada Ināra Meija.

"Gjensidige" ir Ziemeļvalstu apdrošināšanas grupa, kas ir kotēta Oslo biržā. Grupa piedāvā apdrošināšanas produktus Norvēģijā, Dānijā, Zviedrijā un Baltijas valstīs. Norvēģijā tiek piedāvāti arī banku, pensiju un uzkrājumu pakalpojumi.

Lasīt vairāk

05. Mainās Latvijas Komercbanku asociācijas vadība

Mainījusies Latvijas Komercbanku asociācijas vadība. 2016.gada novembrī asociācijas prezidenta amatu atstāja Mārtiņš Bičevskis, bet 2017.gada 9.janvārī asociācijas valdes priekšsēdētāja amatā stājās Sanda Liepiņa.

Sandas Liepiņas profesionālā karjera iepriekš veidojusies Pasaules Bankā un Starptautiskajā Finanšu korporācijā, strādājot globālās konkurētspējas, uzņēmējdarbības vides un inovāciju atbalsta jomā, vadot Austrumāzijas un Klusā okeāna, kā arī Austrumeiropas un Centrālās Āzijas reģionu operācijas. Viņa strādājusi arī Latvijas valsts pārvaldē - Liepiņa 2013.-2015.gadā bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre.

2016.gada vasarā Komercbanku asociācija nolēma organizācijas valdi paplašināt līdz trim valdes locekļiem, pirms tam valdē bija viens valdes loceklis. Latvijas Komercbanku asociācijas valdē tagad strādā divi cilvēki - valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa un valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Lasīt vairāk

Industrijas statistika

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"Nordea" un "DNB banka" veidos Baltijas banku

"Nordea" banka un "DNB banka" apvienos darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kļūstot par otru lielāko spēlētāju Baltijas valstīs. Abu banku darbības apvienošana nodrošinās spēcīgu kredītiestādes konkurētspēju Baltijas valstu tirgū, ļaus vienoto kredītiestādi padarīt par pievilcīgu izvēli klientiem un nodrošināt klientu prasībām atbilstošus pakalpojumus. Plānots, ka darījums par jaunas bankas izveidošanu tiks slēgts ap 2017. gada 2. ceturksni.

Nozares neveiksmes

Noziedzīgas naudas legalizācijas risks satricina nerezidentu banku sektoru

Nerezidentu segmentā strādājošo banku sektoru satricinājuši bargi sodi par nespēju novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Bankas apņēmušās laboties un uzlabot kontroles sistēmu darbību. Arī finanšu tirgus uzraugs apņēmīgāk spiež bankas novērst naudas atmazgāšanas riskus. Savukārt politiķi ieviesuši bargākus sodus bankām un to darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību pārkāpšanu.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Uzņēmumiem atbalstu sniegs "Altum" fondu fonds

Attīstības finanšu institūcijas "Altum" pārvaldībā izveidots fondu fonds, kas uzņēmējiem nodrošinās atbalstu 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā. Atbalsts uzņēmējiem tiek sniegts finanšu instrumentu veidā dzīvotspējīgu projektu īstenošanai. "Altum" izveidotajā fondu fondā kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums būs 126 miljoni eiro, savukārt "Altum" tajā ieguldīs 32 miljonus eiro. Papildus tam programmu īstenošanas rezultātā tiks piesaistīti arī privātie līdzekļi, kas ļaus palielināt kopējo uzņēmējiem pieejamo finansējumu līdz 376 miljoniem eiro. Finansējuma piešķiršana notiek gan tiešā veidā, ar "Altum" aizdevumu programmām, gan netiešā – caur riska kapitāla fondiem un bankām. Fondu fonda izveidošana nodrošinās iespēju elastīgāk un efektīvāk izmantot kopējo finansējumu, operatīvāk reaģējot uz tirgus vajadzībām. Piemēram, būs iespēja operatīvi pārdalīt sākotnējo finansējumu, ja kāds no finanšu instrumentiem tirgū būs īpaši pieprasīts, bet kāds cits – mazāk pieprasīts. Fondu fonda izveide ļaus nodrošināt programmu ilgtspējību, atmaksātās investīcijas atkārtoti novirzot mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai. Fondu fonds arī piesaistīs privātā sektora finansējumu uzņēmumu finansēšanai, un fondu fonda ieviestie finanšu instrumenti nodrošinās atbalstu samērīgi un ar vismazāko kropļojošo ietekmi uz konkurenci. Valsts noteiktie prioritārie "Altum" fondu fonda darbības virzieni ir vērsti uz jaunu uzņēmumu izveidi, uz uzņēmējdarbības agrīno posmu – sagatavošanās, sākuma un attīstības stadijām, uz uzņēmējdarbības pamatdarbību nostiprināšanu, jaunu tirgu apguvi vai jaunu attīstības projektu īstenošanu.

Stingrāk uzrauga naudas izcelsmi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības prioritāšu vidū ir Latvijas banku sektorā stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iedibinot šajā jomā augstākos standartus. 2016.gadā FKTK izveidota un darbu sāka jauna struktūrvienība - Atbilstības kontroles departaments, kas veic finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, izstrādās normatīvos aktus šai darbības jomai, kā arī nodrošina nacionālo un starptautisko sankciju prasību ievērošanu

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 778 807 833
Darbinieku skaits, tūkst. 22 22 22
Peļņa, milj. EUR 65 217 493
Rentabilitāte, % 3 11 23
Apgrozījums, milj. EUR 1 993 2 012 2 111
Apgrozījuma izmaiņas 4 1 5
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Swedbank, AS, Rietumu Banka, AS, ABLV Bank,, AS, Balcia Insurance, SE, SEB banka, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Apdrošināšana, Bankas, Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi, Līzings un cita finanšu darbība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Swedbank, AS
Balasta dambis 15, Rīga, LV-1048 T. 67444444
Bankas 181 386 -0.43 130 636 72.02% 1544
2. Rietumu Banka, AS
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67025555
Bankas 147 005 3.47 72 179 49.10% 769
3. ABLV Bank,, AS
Elizabetes 23, Rīga, LV-1010 T. 67775555
Bankas 133 930 13.07 69 039 51.55% 654
4. Balcia Insurance, SE
Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 63, LV-1010
Apdrošinātāji 108 202 -39.16 3 749 3.46% 91
5. SEB banka, AS
Valdlauči, Meistaru 1, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 8777
Bankas 93 161 -3.8 31 435 33.74% 1040
6. Citadele banka, AS
Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010 T. 67010000
Bankas 84 445 -2.88 19 546 23.15% 1263
7. Gjensidige Baltic, Apdrošināšanas AS
Rīga, Brīvības iela 39, LV-1010
Apdrošinātāji 67 112 9.92 -7 446 -11.09% 232
8. BALTA, Apdrošināšanas AS
Raunas 10, Rīga, LV-1039 T. 67082333
Apdrošinātāji 66 840 21.85 1 205 1.80% 280
9. BTA Baltic Insurance Company, AAS
K.Valdemāra 63, Rīga, LV-1010 T. 26121212
Apdrošinātāji 55 729 3 666 6.58% 992
Atšķirīgs pārskata periods no 28.10.2014 līdz 31.12.2015
10. NORVIK BANKA, AS
Raiņa bulvāris 11, Rīga, LV-1050 T. 67041100
Bankas 49 727 48.13 -10 395 -20.90% 630

Viedokļi

Autors: Gints Āboltiņš

Latvijas nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi spējuši ieņemt nozīmīgu lomu Eiropas tirgū

Mēs redzam, ka visā pasaulē strauji attīstās ārpus banku finanšu sektors. Aug gan riska kapitāla fondu skaits, kas investē finanšu tehnoloģiju uzņēmumos (fintech), gan paši investīciju apjomi. Tas nozīmē, ka investori redz augstu potenciālu šīs nozares attīstībai. Eiropa investīciju ziņā joprojām būtiski atpaliek no ASV, lai gan Lielbritānijas valdības mērķtiecīgais atbalsts finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai ir devis pozitīvu efektu uz Eiropas kopējiem radītājiem. Ja vērtējam situāciju lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Bičevskis

Mērena attīstība: kredītportfeļa pieaugums, risku vadība

Kopumā 2015. gads bankām bijis mēreni veiksmīgs, turklāt pozitīvi darbības rādītāji ir abos banku darbības virzienos – gan Latvijas vietējiem klientiem sniegtajos pakalpojumos, gan arī finanšu pakalpojumu eksportā. 2015. gads bija pirmais, kas tika aizvadīts ES vienotās uzraudzības ietvarā. Vairāk to juta bankas, kas ir tieši pakļautas ECB uzraudzībai, un aizvadītais aktīvu kvalitātes vērtējums un sniegtais augstais vērtējums ir palielinājis šo banku pārliecību. 2015. gads ir bijis būtisks no lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Eurocash1" pirks "Citadelei" piederošo inkasācijas pakalpojumu sniedzēju "CBL Cash Logistics"

Rīga, 25.apr., LETA. Latvijā un Lietuvā strādājošā inkasācijas un apsardzes pakalpojumu sniedzēja "Eurocash1" grupa paplašina darbību Latvijā, iegādājoties un pievienojot grupai AS "Citadele banka" piederošo inkasācijas pakalpojumu sniedzēju SIA "CBL Cash Logistics", informē Lietuvas kompānijas "Eurocash1" direktors Vitauts Labecks. Darījuma summa netiek atklāta, taču Labecks norāda, ka darījuma mērķis ir veidot spēcīgu platformu, lai attīstītu inkasācijas pakalpojumu uzņēmumu Latvijā un lasīt tālāk

Autors: LETA

"ABLV Bank" ieguldījusi komandītsabiedrībā "SG Capital Partners Fund 1"

Rīga, 21.apr., LETA. "ABLV Bank" ieguldījusi komandītsabiedrībā "SG Capital Partners Fund 1", teikts bankas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga". Bankas pārstāvji infomē, ka ceturtdien, 20.aprīlī, "ABLV Bank", kā komandīts, ir veikusi pirmo ieguldījuma daļu komandītsabiedrībā "SG Capital Partners Fund 1". "SG Capital Partners Fund 1" Komercreģistrā ierakstītais kopējais ieguldījumu apmērs ir 41,16 miljoni eiro, tajā skaitā "ABLV Bank" ieguldījums ir 10 miljonu eiro apmērā. "ABLV Bank" lasīt tālāk

Autors: LETA

"Swedbank līzinga" peļņa pērn - 6,266 miljoni eiro

Rīga, 18.apr., LETA. "Swedbank" grupas līzinga kompānija "Swedbank līzings" pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 6,266 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,3% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija. Savukārt "Swedbank līzinga" ieņēmumi no pamatdarbības 2016.gadā samazinājās par 3,3% un bija 10,887 miljoni eiro. Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka 2016.gadā "Swedbank līzinga" peļņas samazināšanos pamatā ietekmēja iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana mazākos lasīt tālāk

Visas ziņas >>>