Ienākt

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

Apdrošināšana Bankas
Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi Līzings un cita finanšu darbība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Bankām no maksājumu apkalpošanas jāpārorientējas uz augstākas sarežģītības un pievienotās vērtības pakalpojumiem

Sanda Liepiņa, Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja

Latvijas Komercbanku asociācijai ir trīs prioritārie virzieni - attīstība, tehnoloģijas un atbilstība - skaidri, atklāti un caurspīdīgi, definējot organizācijas pozīciju un sasniedzamos rezultātus.

2017.gads īpaši aktīvs bijis atbilstības virzienā, nozarei pilnveidojot iekšējos procesus, lai uzlabotu Latvijas banku cīņu ar finanšu noziegumiem. Liels gandarījums ir par nozares spēju vienoties par augtāku atbilstības standartu ieviešanu un oktobrī Latvijas Komercbanku asociācijas padomē apstiprinātajiem pašregulācijas dokumentiem - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politika un vadlīnijas. Atbildīga pieeja un augstāko atbilstības standartu ievērošana ir pamats izaugsmei un attīstībai ceļā uz Latvijas Komercbanku asociācijas izvirzīto mērķi 2-3 gados sasniegt augstākos standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Vērtējot Latvijas banku sektora paveikto finanšu noziegumu apkarošanā, kopš 2016.gada noticis būtisks pārmaiņu process, lai Latvijas banku sistēma netiktu izmantota noziedzīgiem mērķiem. Banku nozare izprot situācijas nopietnību un atzīst, ka nepieciešams apzināt Latvijas banku sektora riskus, kas izriet no pārmērīgas riska apetītes. Tas, ka ir jāmazina atkarība un ekspozīcija no paaugstināta riska klientiem, nevienam nozarē nav bijis pārsteigums. Ja skatāmies uz visu 2017.gadu - šādu diskusiju Latvijas Komercbanku asociācijas ietvaros bija daudz, un to rezultātā nonācām līdz skaidrai izpratnei, ka līdz 2015.gadam Latvijas bankas raksturoja pārmērīgo riska apetīte.

Jāuzsver, ka notiekošās pārmaiņas būtiski ietekmē banku un klientu sadarbību. Bankas izvērtē sadarbību ar visiem augsta riska klientiem - gan vietējiem, gan ārvalstu, samērojot to radītos riskus ar banku spēju vadīt, un pārzināt konkrētam klientam piemītošos riskus. Kopumā Latvijas bankas pusotra gada laikā līdz 2017.gada vidum jau bija atteikušās no sadarbības ar aptuveni 30 tūkstošiem klientu, un šis process turpinās. Savā nozares pārskatā par 2017.gadu skaidri norādījām, ka tuvākā gada pusotra laikā sagaidām vēl diezgan intensīvu klientu bāze pārskatīšanu, ar attiecīgu atteikšanos no klientiem, ar kuriem bankas jaunajos apstākļos nevar un nevēlas sadarboties.

Protams, ir vesela klientu virkne, kurus apkalpot nav tiesisku šķēršļu. Ja risku apmērs ir nepārvaldāms, tad finanšu sektors nedrīkst uzņemties apkalpot šādus klientus. Risku vērtēšana skaidri parāda, ko praksē nozīmē princips - pazīsti savu klientu. Bankai ir jābūt pilnai pārliecībai par klientu, kas tiek apkalpots. Lai nodrošinātos pret dažādiem riskiem, nerezidentu maksājumus apkalpojošais biznesa virziens ir būtiski jāsašaurina. Pēc būtības mēs nokļūstam situācijā, kad no maksājumu apkalpošanas specializācijas ir jāpārorientējas uz augstākas sarežģītības un pievienotās vērtības sniegšanas pakalpojumiem mazākam klientu skaitam. Tas nozīmē, ka maksājumi kļūs tikai viena neliela daļa no kopējā banku pakalpojumu klāsta, kas klientam tiek sniegts. Tirgus spēlētāji, labi apzinoties kopējo situāciju, nopietni strādā pie biznesa modeļa maiņas un izvērtē dažādus iespējamos stratēģiskos virzienus.

Nobeigumā jāuzsver, ka mūsdienās finanšu pakalpojumu sniedzējiem vairs nav pietiekami skrupulozi ievērot tikai un vienīgi Latvijas nacionālo likumdošanu. Globālās debates ir aizgājušas tālāk, un tas, ko sagaida dažādu valstu un globālie regulatori, ir vairāk nekā jebkuras valsts likumdošanā ierakstīts, un finanšu sektora dalībnieka pienākums ir sekot līdzi šīm norisēm un izprast tās. Tā ir arī Latvijas Komercbanku asociācijas loma, un šis redzējums ir arī iestrādāts Latvijas Komercbanku asociācijas politikā un vadlīnijās.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "ABLV Bank" pēc ASV institūcijas paziņojuma par bankas iesaisti naudas atmazgāšanas shēmās nolemj sākt pašlikvidāciju

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN")
paziņo, ka plāno noteikt sankcijas pēc aktīvu apmēra ceturtajai lielākai bankai Latvijā - "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" arī norāda, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolemj sākt bankas pašlikvidāciju un martā banka iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apstiprināšanai bankas pašlikvidācijas plānu. Sākta garantēto noguldījumu izmaksa "ABLV Bank" klientiem.

Lasīt vairāk

02. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) februārī aizturēja Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Viņš tiek turēts aizdomās KNAB sāktā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā.

Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar "Trasta komercbanku", ko gan KNAB, gan Rimšēviča pārstāvji nedz noliedz, nedz apstiprina.

Lasīt vairāk

03. Latvijas bankām jāatsakās no augsta riska klientiem

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš informē, ka turpmāk Latvijas bankās pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs ir ap 5%.


"Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%. (..) Latvijas bankām ir jārevidē stratēģijas, jāveido citādi biznesa modeļi un jāmeklē jaunas biznesa nišas," teica Putniņš. Vienlaikus visas Latvijā strādājošās bankas, kurām ir jāpārskata biznesa plāns, apliecinājušas vēlmi turpināt darbu finanšu sektorā.

Saeima pieņēmusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi.

Lasīt vairāk

04. OCTA joprojām apdrošinātājiem rada zaudējumus

Latvijas apdrošināšanas sabiedrību zaudējumi no transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas pagājušajā gadā bija 12,407 miljoni eiro, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2016.gadā.

"Pat neskatoties uz iekasēto prēmiju pieaugumu un to, ka pērnajā gadā apdrošinātāji par gandrīz 10% samazinājuši savus neto darbības izdevumus, nozare joprojām turpina strādāt ar zaudējumiem, kas pērn sasnieguši 12,4 miljonus eiro," sacīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins

Zaudējumus nozarei rada gan inflācijas pieaugums dažādos ekonomikas segmentos, gan papildu izmaksas saistībā ar nemateriālo zaudējumu atlīdzību pieaugumu, iemaksām Garantijas fondā u.c.

Lasīt vairāk

05. Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs reģistrē "Norvik bankas" un tās īpašnieku prasību pret Latviju

Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) reģistrējis "Norvik bankas" un tās īpašnieku prasību pret Latviju. Prasību iesniegusi "Norvik banka", Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova.

"Banka un tās kontrolējošie akcionāri ir vērsušies šķīrējtiesā pēc negodīgas, patvaļīgas, nepareizi motivētas un nepamatotas regulatīvās pieejas, ko attiecībā pret banku īstenoja Latvijas iestādes pretēji Latvijas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Šķīrējtiesas prasības iesniegšana ir notikusi pēc neveiksmīgajām sarunām starp Latvijas valdību un banku, kuru laikā no bankas puses tika piedāvāti vairāki risinājumi, lai panāktu savstarpēju vienošanos un, kas neprasītu finansiālus izdevumus," vēstīja bankas pārstāvji, atzīmējot, ka detalizētāka informācija par strīdu ir konfidenciāla.

Vienlaikus izskanējis, ka iesniegtajā prasībā pret Latvijas valsti ir arī apgalvots, ka "augsta ranga Latvijas amatpersona", kas, pēc Guseļņikova teiktā, ir Rimšēvičs, esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"Nordea" un "DNB banka" veidos Baltijas banku

"Nordea" banka un "DNB banka" apvienos darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kļūstot par otru lielāko spēlētāju Baltijas valstīs. Abu banku darbības apvienošana nodrošinās spēcīgu kredītiestādes konkurētspēju Baltijas valstu tirgū, ļaus vienoto kredītiestādi padarīt par pievilcīgu izvēli klientiem un nodrošināt klientu prasībām atbilstošus pakalpojumus. Plānots, ka darījums par jaunas bankas izveidošanu tiks slēgts ap 2017. gada 2. ceturksni.

Nozares neveiksmes

Noziedzīgas naudas legalizācijas risks satricina nerezidentu banku sektoru

Nerezidentu segmentā strādājošo banku sektoru satricinājuši bargi sodi par nespēju novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Bankas apņēmušās laboties un uzlabot kontroles sistēmu darbību. Arī finanšu tirgus uzraugs apņēmīgāk spiež bankas novērst naudas atmazgāšanas riskus. Savukārt politiķi ieviesuši bargākus sodus bankām un to darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību pārkāpšanu.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Uzņēmumiem atbalstu sniegs "Altum" fondu fonds

Attīstības finanšu institūcijas "Altum" pārvaldībā izveidots fondu fonds, kas uzņēmējiem nodrošinās atbalstu 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā. Atbalsts uzņēmējiem tiek sniegts finanšu instrumentu veidā dzīvotspējīgu projektu īstenošanai. "Altum" izveidotajā fondu fondā kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums būs 126 miljoni eiro, savukārt "Altum" tajā ieguldīs 32 miljonus eiro. Papildus tam programmu īstenošanas rezultātā tiks piesaistīti arī privātie līdzekļi, kas ļaus palielināt kopējo uzņēmējiem pieejamo finansējumu līdz 376 miljoniem eiro. Finansējuma piešķiršana notiek gan tiešā veidā, ar "Altum" aizdevumu programmām, gan netiešā – caur riska kapitāla fondiem un bankām. Fondu fonda izveidošana nodrošinās iespēju elastīgāk un efektīvāk izmantot kopējo finansējumu, operatīvāk reaģējot uz tirgus vajadzībām. Piemēram, būs iespēja operatīvi pārdalīt sākotnējo finansējumu, ja kāds no finanšu instrumentiem tirgū būs īpaši pieprasīts, bet kāds cits – mazāk pieprasīts. Fondu fonda izveide ļaus nodrošināt programmu ilgtspējību, atmaksātās investīcijas atkārtoti novirzot mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai. Fondu fonds arī piesaistīs privātā sektora finansējumu uzņēmumu finansēšanai, un fondu fonda ieviestie finanšu instrumenti nodrošinās atbalstu samērīgi un ar vismazāko kropļojošo ietekmi uz konkurenci. Valsts noteiktie prioritārie "Altum" fondu fonda darbības virzieni ir vērsti uz jaunu uzņēmumu izveidi, uz uzņēmējdarbības agrīno posmu – sagatavošanās, sākuma un attīstības stadijām, uz uzņēmējdarbības pamatdarbību nostiprināšanu, jaunu tirgu apguvi vai jaunu attīstības projektu īstenošanu.

Stingrāk uzrauga naudas izcelsmi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības prioritāšu vidū ir Latvijas banku sektorā stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iedibinot šajā jomā augstākos standartus. 2016.gadā FKTK izveidota un darbu sāka jauna struktūrvienība - Atbilstības kontroles departaments, kas veic finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, izstrādās normatīvos aktus šai darbības jomai, kā arī nodrošina nacionālo un starptautisko sankciju prasību ievērošanu

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 778 807 833
Darbinieku skaits, tūkst. 22 22 22
Peļņa, milj. EUR 65 217 493
Rentabilitāte, % 3 11 23
Apgrozījums, milj. EUR 1 993 2 012 2 111
Apgrozījuma izmaiņas 4 1 5
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Swedbank, AS, Rietumu Banka, AS, ABLV Bank,, AS, Balcia Insurance, SE, SEB banka, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Apdrošināšana, Bankas, Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi, Līzings un cita finanšu darbība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Swedbank, AS
Balasta dambis 15, Rīga, LV-1048 T. 67444444
Bankas 181 386 -0.43 130 636 72.02% 1544
2. Rietumu Banka, AS
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67025555
Bankas 147 005 3.47 72 179 49.10% 769
3. ABLV Bank,, AS
Rīga, Elizabetes iela 23, LV-1010
Bankas 133 930 13.07 69 039 51.55% 654
Uzsākts likvidācijas process (14.06.2018)
4. Balcia Insurance, SE
Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 63, LV-1010
Apdrošinātāji 108 202 -39.16 3 749 3.46% 91
5. SEB banka, AS
Valdlauči, Meistaru 1, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 8777
Bankas 93 161 -3.8 31 435 33.74% 1040
6. Citadele banka, AS
Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010 T. 67010000
Bankas 84 445 -2.88 19 546 23.15% 1263
7. Gjensidige Baltic, Apdrošināšanas AS
Rīga, Brīvības iela 39, LV-1010
Apdrošinātāji 67 112 9.92 -7 446 -11.09% 232
8. BALTA, Apdrošināšanas AS
Raunas 10, Rīga, LV-1039 T. 67082333
Apdrošinātāji 66 840 21.85 1 205 1.80% 280
9. BTA Baltic Insurance Company, AAS
Sporta 11, Rīga, LV-1013 T. 26121212
Apdrošinātāji 55 729 3 666 6.58% 992
Atšķirīgs pārskata periods no 28.10.2014 līdz 31.12.2015
10. NORVIK BANKA, AS
Raiņa bulvāris 11, Rīga, LV-1050 T. 67041100
Bankas 49 727 48.13 -10 395 -20.90% 630

Viedokļi

Autors: Gints Āboltiņš

Latvijas nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi spējuši ieņemt nozīmīgu lomu Eiropas tirgū

Mēs redzam, ka visā pasaulē strauji attīstās ārpus banku finanšu sektors. Aug gan riska kapitāla fondu skaits, kas investē finanšu tehnoloģiju uzņēmumos (fintech), gan paši investīciju apjomi. Tas nozīmē, ka investori redz augstu potenciālu šīs nozares attīstībai. Eiropa investīciju ziņā joprojām būtiski atpaliek no ASV, lai gan Lielbritānijas valdības mērķtiecīgais atbalsts finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai ir devis pozitīvu efektu uz Eiropas kopējiem radītājiem. Ja vērtējam situāciju lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Bičevskis

Mērena attīstība: kredītportfeļa pieaugums, risku vadība

Kopumā 2015. gads bankām bijis mēreni veiksmīgs, turklāt pozitīvi darbības rādītāji ir abos banku darbības virzienos – gan Latvijas vietējiem klientiem sniegtajos pakalpojumos, gan arī finanšu pakalpojumu eksportā. 2015. gads bija pirmais, kas tika aizvadīts ES vienotās uzraudzības ietvarā. Vairāk to juta bankas, kas ir tieši pakļautas ECB uzraudzībai, un aizvadītais aktīvu kvalitātes vērtējums un sniegtais augstais vērtējums ir palielinājis šo banku pārliecību. 2015. gads ir bijis būtisks no lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Creamfinance Latvia" pirmo pusgadu noslēdz ar vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apgrozījumu

Rīga, 2.aug., LETA. Plaša patēriņa finanšu pakalpojumu sniedzēja "Creamfinance Latvia" apgrozījums gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 53%, sasniedzot vairāk nekā 2,5 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja uzņēmumā. Savukārt valstij nodokļos un nodevās uzņēmums pusgada laikā nomaksājis gandrīz 286 000 eiro, kas ir par 30% vairāk nekā līdzvērtīgā laika periodā pērn. Šā gada sešu mēnešu laikā, salīdzinot ar līdzvērtīgu laika periodu aizvadītajā gadā, ir lasīt tālāk

Autors: LETA

"Adven Group" iegādājusies Valmieras un Cēsu novadu centralizētos siltumapgādes uzņēmumus

Rīga, 25.jūl., LETA. Ziemeļvalstu enerģētikas un ūdens apgādes uzņēmums "Adven Group" ienācis Latvijas enerģētikas tirgū, no uzņēmuma "Enerģijas risinājumi" iegādājoties centralizētos siltumapgādes uzņēmumus Valmierā un Cēsīs, aģentūru LETA informēja "Adven Group". "Enerģijas risinājumi" pārdevuši sev piederošās 100% kapitāldaļas SIA "Cēsu siltumtīkli" un 52% kapitāldaļu AS "Valmieras enerģija". Atlikušie 48% "Valmieras enerģijas" kapitāldaļu paliek Valmieras pašvaldības īpašumā. "Adven" lasīt tālāk

Autors: LETA

Nebanku kreditētāja "Capitalia" konsolidētā peļņa pusgadā pieaugusi līdz 54 685 eiro

Rīga, 24.jūl., LETA. Nebanku kreditētāja "Capitalia" konsolidētā peļņa šogad pirmajā pusgadā bija 54 685 eiro, kas ir par 34,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas apgrozījums samazinājies par 7,8% un bija 596 897 eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga". Paziņojumā teikts, ka, atbilstoši stratēģijai, uzņēmums ir samazinājis kopējo aktīvu apmēru līdz 3,54 miljoniem eiro, savukārt pārvaldīto uzņēmumiem izsniegto aizdevumu portfelis ir kāpis līdz lasīt tālāk

Visas ziņas >>>