Ienākt

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

Apdrošināšana Bankas
Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi Līzings un cita finanšu darbība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Otrā pensiju līmeņa plānus ar 75% ieguldījumu akcijās vajadzētu izmantot līdz divām trešdaļām otrā pensiju līmeņa dalībnieku

Valdis Siksnis, "Indexo" valdes priekšsēdētājs

No 2018.gada 1.janvāra Latvijā beidzot ir iespējams izveidot otrā pensiju līmeņa plānus ar 75% ieguldījumu akcijās. Tās bija jau sen nepieciešamas pārmaiņas, jo finanšu tirgus vēsturiskā statistika rāda - ilgtermiņā diversificēts akciju portfelis gandrīz vienmēr ir daudz ienesīgāks nekā ieguldījums parādzīmēs. Piemēram, 20 gadsimta laikā viens ASV dolārs, kas ieguldīts pasaules akciju tirgos, pārvērtās gandrīz 300 ASV dolāros pēc inflācijas, tikmēr viens ASV dolārs, kas ieguldīts parādzīmju tirgos, pēc inflācijas pieauga vien līdz pieciem ASV dolāriem. Šis spēcīgais rezultāts ir sasniegts par spīti pasaules kariem, tirgus krīzēm un depresijām.

To jau sen saprot attīstītajos tirgos. Kā piemēru vērts apskatīt Zviedrijas lielo valsts pensiju fondu "AP7 Safa". Šis fonds līdz 55 gadu vecumam akciju tirgū iegulda visus 100% cilvēka uzkrātā kapitāla. Zviedri saprot, ka ilgtermiņā tā ir gudrākā izvēle, lai gan īstermiņā akciju tirgus ir pakļauts lielām svārstībām. Tikmēr Latvijā esam bijuši nepamatoti konservatīvi - līdz šim maksimālais ieguldījums akciju tirgū bija 50%. Lai gan tas nozīmēja lielāku stabilitāti krīzes brīžos, ilgtermiņā šī pieeja ir būtiski ierobežojusi pensiju plānu ienesīgumu.

Kopš jaunajiem grozījumiem, tirgū parādījušies jau seši pensiju plāni, kas piedāvā ieguldīt akciju tirgū līdz 75% plāna aktīvu. Kā pirmo tirgū pieteicām "Indexo Jauda 16-50", kurš arī šobrīd ir lielākais šīs kategorijas pensiju plāns pēc aktīviem.

Aizvien svarīgāks kļūst sabiedrības izglītošanas faktors. Šobrīd 75% akciju plānos iegulda vien 5,7 tūkstoši cilvēku. Pēc mūsu aprēķiniem, šos pensiju plānus vajadzētu izmantot līdz pat divām trešdaļām otrā pensiju līmeņa dalībnieku - praktiski visiem, kuri vēl nav sasnieguši 45-50 gadu vecumu. Runa ir par 800 tūkstošiem cilvēku, kuriem šobrīd netiek nodrošināts optimāls ieguldījums pensijai. Pensiju pārvaldītāji cenšas skaidrot situāciju, tomēr par tik nozīmīgām pārmaiņām vajadzētu stāstīt arī no valsts puses, veidojot plašāku informatīvu kampaņu. Tas līdz šim ir izpalicis.

Noteikti jāmaina mehānismu, kā otrajā pensiju līmenī tiek iesaistīti jaunieši. Šobrīd tie jaunie strādājošie, kuri paši nav izvēlējušies pensiju plānu, tiek loterijas kārtā pievienoti kādam no tirgū esošajiem konservatīvajiem pensiju plāniem. Jaunam cilvēkam tā ir absurda izvēle. Konservatīvie plāni ir piemēroti tikai pēdējos gados pirms pensijas. Šo sistēmu ar steigu nepieciešams mainīt, pievienojot jaunos otrā pensiju līmeņa dalībniekus pensiju plāniem ar 75% akciju īpatsvaru.

Tas ir jautājums par finanšu pratību valsts līmenī. Līdz šim gan paši otrā pensiju līmeņa dalībnieki, gan likumdevēji un valsts ierēdņi ir piegājuši ieguldījumu jautājumam no baiļu pozīcijām, ar domu - svarīgāk ir nezaudēt, nekā nopelnīt. Kad jāiegulda īstermiņā, tā ir pareiza pieeja. Tirgus krīzes vienmēr ir bijušas un būs, bet ilgtermiņā, kad ieguldām uz 20-40 gadiem, šāds bailīgums pavisam reālā veidā grauj mūsu labklājību. Ir jāsaprot, ka ilgtermiņa ieguldītājam ir jāuzņemas risku un jāpieņem tirgus svārstības, jo tikai tā iespējams uzkrāt pienācīgu pensijas kapitālu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. FKTK atbalsta "ABLV Bank" pašlikvidāciju

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 12.jūnijā atbalstīja "ABLV Bank" pašlikvidācijas plānu, kā arī apstiprināja visus četrus bankas piedāvātos likvidatorus.

Komisija atbilstoši Kredītiestāžu likumam turpinās uzraudzīt "ABLV Bank" likvidatoru darbību līdz pašlikvidācijas procesa noslēgumam, lai nodrošinātu likumību un kreditoru intereses atbilstoši šajā gadījumā īpaši izveidotajiem kontroles mehānismiem nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kā arī izvērtēs likvidatoru darbības pārskatus, sekos līdzi procesa norises apstiprinātajam plānam, izskatīs sūdzības par likvidatoru darbību.

"Atsevišķiem pašlikvidācijas uzdevumiem tiks piesaistīti konsultanti, kuriem būs nepieciešamās kompetences. Tāpat pašlikvidācijas procesu uzraudzīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jeb Kontroles dienests. Neviena izmaksa nevienam klientam nenotiks, pirms neatkarīgi kontrolieri nebūs snieguši savu viedokli. Ja būs kādas problēmsituācijas ar transakcijām, tad tās tiks analizētas, par to tiks ziņots Kontroles dienestam, kas varēs šo transakciju iesaldēt, vai arī gadījumā, ja problēmas netiks konstatētas, sekos līdzekļu izmaksa," sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš arī atzīmēja, ka tas ir līdz šim nepieredzēts jeb bezprecedenta risinājums Latvijā bankas darbības izbeigšanai. "Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā no visām iespējamām likvidācijas metodēm tieši kontrolēta pašlikvidācija būs tā, kas nodrošinās FKTK turpmāku iesaisti un nepieciešamības gadījumā arī ietekmi uz notiekošo bankas pašlikvidācijas procesu, kā arī bankas aktīvu aizsardzību un visu izmaksājamo līdzekļu kontroles, lai novērstu iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šajā procesā. Tāpēc esam padomājuši arī par to, kā vispiemērotākajā veidā tieši šim procesam piesaistīt FKTK pastāvīgu pilnvarnieku komandu "ABLV Bank". Šodienas lēmums parāda to, ka bankas finanšu situācija ir atbilstoša šādam risinājumam, tādējādi sevi ir attaisnojis Latvijā esošais uzraudzības ietvars, kas paredzēja augstākas prasības ārvalstu klientu segmentā strādājošajām bankām," uzsvēra Putniņš.

Pēc viņa teiktā, detalizēta "ABLV Bank" pašlikvidācijas plāna izstrāde prasīs trīs līdz četrus mēnešus, pēc tam pāris mēnešus prasīs saskaņošana un pats pašlikvidācijas process varētu sākties šā gada beigās. Kopumā bankas pašlikvidācijas process varētu ilgt aptuveni piecus gadus.

Lasīt vairāk

02. Saeima pieņem likumu par aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Maija sākumā spēkā stājās grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā izstrādāti ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Ar jaunu pantu likumā noteikts aizliegums kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat tas attiecas uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

Atbilstoši likumam par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

Tādējādi čaulas veidojumu skaits Latvijas banku klientu bāzē dinamiski sarucis, un jūnija beigās tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos bija ap 0,5% no kopējā noguldījumu apmēra.

Lasīt vairāk

03. Saeima Latvijas Bankas padomes locekļa amatā apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima 21.jūnijā Latvijas Bankas padomes locekļa amatā no 1.augusta apstiprināja "Swedbank" galveno ekonomistu Latvijā Mārtiņu Kazāku.

Latvijas Bankā skaidroja, ka Kazāks vakantajam Latvijas Bankas padomes locekļa amatam nominēts atbilstoši likumam "Par Latvijas Banku", ņemot vērā viņa plašo redzeslauku, izcilās zināšanas ekonomikā un sekmīgo profesionālo darbību.

Savukārt Kazāks skaidroja, ka Latvijas Bankas padomē viņš strādās pie Latvijas Bankai likumā noteikto funkciju īstenošanas, tostarp pie ekonomikas un finanšu tirgus analīzes.

Maijā Saeima noraidīja priekšlikumu par Edvarda Kušnera apstiprināšanu uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā. Kušners no 31.maija vairs neturpina darbu padomē, bet darbojas Latvijas Bankā padomnieka amatā. Kušneram ir terminēts darba līgums uz sešiem mēnešiem.

Lasīt vairāk

04. "Danske Bank" paziņo par pakāpenisku vietējo klientu apkalpošanas pārtraukšanu Baltijas valstīs

"Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniska apmēru samazināšanas ceļā. Tas nozīmē, ka banka pārtrauks kontu atvēršanu jauniem vietējiem klientiem," teica "Danske Bank" filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade atzīmējot, ka tādējādi tūlītēju izmaiņu esošajiem vietējiem klientiem nebūs.

Visi noslēgtie kredītu un depozītu, kā arī citi pakalpojumu līgumi paliks spēkā atbilstoši to nosacījumiem. Arī esošie ikdienas pakalpojumi tiks nodrošināti līdz turpmākam paziņojumam. Taču vienlaikus banka nepaplašinās sadarbību ar klientiem, neizsniegs jaunus kredītus un neslēgs jaunus pakalpojumu līgumus.
Turpmāk "Danske Bank" Baltijas valstīs koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs.

"Lēmums ir stratēģisks, un tas ir balstīts mūsu ambīcijā koncentrēties uz Ziemeļvalstu reģiona klientiem. Tāpēc mēs turpinām atbilstoši pielāgot arī savu darbību Baltijas valstīs. Šādi mēs saviem Ziemeļvalstu klientiem varam sniegt vislielāko pievienoto vērtību, piedāvājot savu ekspertīzi, globālos pakalpojumus un risinājumus," sacīja bankas grupas vecākais vadošais viceprezidents, starptautisko biznesa klientu apkalpošanas vadītājs Frederiks Bjorns (Frederik Bjorn).

Lasīt vairāk

05. Prokuratūra sāk kriminālvajāšanu pret Rimšēviču un Martinsonu

Prokuratūra sākusi kriminālvajāšanu pret kukuļošanā apsūdzēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu pieņemts pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesnieguma.

Prokurore Viorika Jirgena pavēstīja, ka KNAB lietu pret Rimšēviču un Martinsonu sākusi pēc divu, vārdā nenosauktu "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi bankas akcionāri lietā figurē kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi 2018.gada februārī vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, aicinot palīdzību citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasīja 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, savukārt otra pēc tam.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedza konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tika sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevās ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bija labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi tika pieņemti arī lēmumi, kas bija nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedza, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bija starpnieka loma, kurš saņēma 10% no kopējās kukuļa summas. Kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"Nordea" un "DNB banka" veidos Baltijas banku

"Nordea" banka un "DNB banka" apvienos darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kļūstot par otru lielāko spēlētāju Baltijas valstīs. Abu banku darbības apvienošana nodrošinās spēcīgu kredītiestādes konkurētspēju Baltijas valstu tirgū, ļaus vienoto kredītiestādi padarīt par pievilcīgu izvēli klientiem un nodrošināt klientu prasībām atbilstošus pakalpojumus. Plānots, ka darījums par jaunas bankas izveidošanu tiks slēgts ap 2017. gada 2. ceturksni.

Nozares neveiksmes

Noziedzīgas naudas legalizācijas risks satricina nerezidentu banku sektoru

Nerezidentu segmentā strādājošo banku sektoru satricinājuši bargi sodi par nespēju novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Bankas apņēmušās laboties un uzlabot kontroles sistēmu darbību. Arī finanšu tirgus uzraugs apņēmīgāk spiež bankas novērst naudas atmazgāšanas riskus. Savukārt politiķi ieviesuši bargākus sodus bankām un to darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību pārkāpšanu.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Uzņēmumiem atbalstu sniegs "Altum" fondu fonds

Attīstības finanšu institūcijas "Altum" pārvaldībā izveidots fondu fonds, kas uzņēmējiem nodrošinās atbalstu 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā. Atbalsts uzņēmējiem tiek sniegts finanšu instrumentu veidā dzīvotspējīgu projektu īstenošanai. "Altum" izveidotajā fondu fondā kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums būs 126 miljoni eiro, savukārt "Altum" tajā ieguldīs 32 miljonus eiro. Papildus tam programmu īstenošanas rezultātā tiks piesaistīti arī privātie līdzekļi, kas ļaus palielināt kopējo uzņēmējiem pieejamo finansējumu līdz 376 miljoniem eiro. Finansējuma piešķiršana notiek gan tiešā veidā, ar "Altum" aizdevumu programmām, gan netiešā – caur riska kapitāla fondiem un bankām. Fondu fonda izveidošana nodrošinās iespēju elastīgāk un efektīvāk izmantot kopējo finansējumu, operatīvāk reaģējot uz tirgus vajadzībām. Piemēram, būs iespēja operatīvi pārdalīt sākotnējo finansējumu, ja kāds no finanšu instrumentiem tirgū būs īpaši pieprasīts, bet kāds cits – mazāk pieprasīts. Fondu fonda izveide ļaus nodrošināt programmu ilgtspējību, atmaksātās investīcijas atkārtoti novirzot mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai. Fondu fonds arī piesaistīs privātā sektora finansējumu uzņēmumu finansēšanai, un fondu fonda ieviestie finanšu instrumenti nodrošinās atbalstu samērīgi un ar vismazāko kropļojošo ietekmi uz konkurenci. Valsts noteiktie prioritārie "Altum" fondu fonda darbības virzieni ir vērsti uz jaunu uzņēmumu izveidi, uz uzņēmējdarbības agrīno posmu – sagatavošanās, sākuma un attīstības stadijām, uz uzņēmējdarbības pamatdarbību nostiprināšanu, jaunu tirgu apguvi vai jaunu attīstības projektu īstenošanu.

Stingrāk uzrauga naudas izcelsmi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības prioritāšu vidū ir Latvijas banku sektorā stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iedibinot šajā jomā augstākos standartus. 2016.gadā FKTK izveidota un darbu sāka jauna struktūrvienība - Atbilstības kontroles departaments, kas veic finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, izstrādās normatīvos aktus šai darbības jomai, kā arī nodrošina nacionālo un starptautisko sankciju prasību ievērošanu

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 778 807 833
Darbinieku skaits, tūkst. 22 22 22
Peļņa, milj. EUR 65 217 493
Rentabilitāte, % 3 11 23
Apgrozījums, milj. EUR 1 993 2 012 2 111
Apgrozījuma izmaiņas 4 1 5
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Swedbank, AS, Rietumu Banka, AS, ABLV Bank,, AS, Balcia Insurance, SE, SEB banka, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Apdrošināšana, Bankas, Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi, Līzings un cita finanšu darbība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Swedbank, AS
Balasta dambis 15, Rīga, LV-1048 T. 67444444
Bankas 181 386 -0.43 130 636 72.02% 1544
2. Rietumu Banka, AS
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67025555
Bankas 147 005 3.47 72 179 49.10% 769
3. ABLV Bank,, AS
Rīga, Elizabetes iela 23, LV-1010
Bankas 133 930 13.07 69 039 51.55% 654
Uzsākts likvidācijas process (14.06.2018)
4. Balcia Insurance, SE
Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 63, LV-1010
Apdrošinātāji 108 202 -39.16 3 749 3.46% 91
5. SEB banka, AS
Valdlauči, Meistaru 1, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 8777
Bankas 93 161 -3.8 31 435 33.74% 1040
6. Citadele banka, AS
Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010 T. 67010000
Bankas 84 445 -2.88 19 546 23.15% 1263
7. Gjensidige Baltic, Apdrošināšanas AS
Rīga, Brīvības iela 39, LV-1010
Apdrošinātāji 67 112 9.92 -7 446 -11.09% 232
8. BALTA, Apdrošināšanas AS
Raunas 10, Rīga, LV-1039 T. 67082333
Apdrošinātāji 66 840 21.85 1 205 1.80% 280
9. BTA Baltic Insurance Company, AAS
Sporta 11, Rīga, LV-1013 T. 26121212
Apdrošinātāji 55 729 3 666 6.58% 992
Atšķirīgs pārskata periods no 28.10.2014 līdz 31.12.2015
10. NORVIK BANKA, AS
Raiņa bulvāris 11, Rīga, LV-1050 T. 67041100
Bankas 49 727 48.13 -10 395 -20.90% 630

Viedokļi

Autors: Gints Āboltiņš

Latvijas nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi spējuši ieņemt nozīmīgu lomu Eiropas tirgū

Mēs redzam, ka visā pasaulē strauji attīstās ārpus banku finanšu sektors. Aug gan riska kapitāla fondu skaits, kas investē finanšu tehnoloģiju uzņēmumos (fintech), gan paši investīciju apjomi. Tas nozīmē, ka investori redz augstu potenciālu šīs nozares attīstībai. Eiropa investīciju ziņā joprojām būtiski atpaliek no ASV, lai gan Lielbritānijas valdības mērķtiecīgais atbalsts finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai ir devis pozitīvu efektu uz Eiropas kopējiem radītājiem. Ja vērtējam situāciju lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Bičevskis

Mērena attīstība: kredītportfeļa pieaugums, risku vadība

Kopumā 2015. gads bankām bijis mēreni veiksmīgs, turklāt pozitīvi darbības rādītāji ir abos banku darbības virzienos – gan Latvijas vietējiem klientiem sniegtajos pakalpojumos, gan arī finanšu pakalpojumu eksportā. 2015. gads bija pirmais, kas tika aizvadīts ES vienotās uzraudzības ietvarā. Vairāk to juta bankas, kas ir tieši pakļautas ECB uzraudzībai, un aizvadītais aktīvu kvalitātes vērtējums un sniegtais augstais vērtējums ir palielinājis šo banku pārliecību. 2015. gads ir bijis būtisks no lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Kurzemes apgabaltiesa skatīs "Callidus Capital" strīdu ar "Ripplewood" par saistībām bankas "Citadele" pirkšanas darījumā

Rīga, 22.okt., LETA. Kurzemes apgabaltiesa šodien slēgtā sēdē skatīs strīdu starp ASV kompāniju "Ripplewood Advisors LLC" un Valdim Siksnim piederošo Latvijas biznesa konsultāciju uzņēmumu SIA "Callidus Capital", kas ar ASV uzņēmumu sadarbojās bankas "Citadele" pirkšanas darījuma organizēšanā. Lieta nonāca apgabaltiesā pēc Augstākās tiesas lēmuma. Jau vēstīts, ka Latvijas un ASV tiesās jau vairākus gadus tiek risinātas domstarpības starp AS "Citadele banka" lielākajiem īpašniekiem, ASV lasīt tālāk

Autors: LETA

"ABLV Bank" līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju "Syzygy Capital"

Rīga, 22.okt., LETA. Likvidējamās "ABLV Bank" līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju AS "Syzygy Capital", liecina "Firmas.lv" informācija. Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 100 000 eiro un, pēc "Firmas.lv" datiem, Bernis ir tās vienīgais patiesā labuma guvējs. Komercreģistrā "Syzygy Capital" iegrāmatota trešdien, 17.oktobrī. "Syzygy Capital" valdes priekšsēdētājs ir Bernis, bet valdes locekļi ir Nika Berne un Ņikita Klemperts, savukārt kompānijas padomes priekšsēdētājs ir lasīt tālāk

Autors: LETA

"Callidus Capital" tiesājas ar "Ripplewood" par saistībām bankas "Citadele" pirkšanas darījumā

Rīga, 16.okt., LETA. Latvijas un ASV tiesās jau vairākus gadus tiek risinātas domstarpības starp AS "Citadele banka" lielākajiem īpašniekiem, ASV kompāniju "Ripplewood Advisors LLC" un Valdim Siksnim piederošo Latvijas biznesa konsultāciju uzņēmumu SIA "Callidus Capital", kas ar ASV uzņēmumu sadarbojās bankas "Citadele" pirkšanas darījuma organizēšanā. Kā vēsta laikraksts "Diena", prasības summa atklāta netiekot, bet tā varētu būt "pat 60 un vairāk miljoni eiro". Iepriekšējiem mēģinājumiem lasīt tālāk

Visas ziņas >>>