Ienākt

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

Apdrošināšana Bankas
Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi Līzings un cita finanšu darbība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Laiki, kad bankas varēja atļauties neiedziļināties klientu kapitāla izcelsmes izpētē, ir aizgājis uz neatgriešanos

Ieva Tetere, "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja

2017.gads banku nozarei ir devis atspēriena punktu. Esam uzņēmuši pareizo virzienu, ceļot nozares standartus un izlēmīgi vēršoties pret tiem tirgus dalībniekiem, kas nevēlas vai nespēj tos izpildīt. Banku nozares uzraugs ir rīkojies izlēmīgi un panācis progresu, it īpaši nerezidentu apkalpošanas biznesa sakārtošanā. Arī banku nozare ir apstiprinājusi savas vadlīnijas NILLTFN jomā. Laiki, kad bankas varēja atļauties neiedziļināties savu klientu kapitāla izcelsmes izpētē un nepiemērot augstākās darbības atbilstības prasības, ir aizgājis uz neatgriešanos. Pieļauju, ka vairākām bankām varētu būt izaicinājums saprast – kas tad īsti ir tas ilgtspējīgais pamats, uz kura būvēt savu biznesu? Iespējams, tas prasīs arī banku biznesa modeļu maiņu.

No vienas puses, visas pazīmes liecina, ka 2018.gads Latvijas ekonomikai būs veiksmīgs, un prognozējam, ka arī klientu pieprasījums pēc banku pakalpojumiem pieaugs. No otras puses, konkurence starp bankām Latvijas tirgū aizvien saglabāsies ļoti asa, tādēļ bankām ir ierobežotas iespējas manevrēt ar savu pakalpojumu cenām. Banku spēju pelnīt ierobežo arī digitalizācijas tendences, kā arī augošais piedāvājums no „FinTech” uzņēmumiem, kas jau šobrīd spēj piedāvāt ļoti konkurētspējīgus risinājumus. Tādēļ, visticamāk, to banku, kas fokusējas uz Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju apkalpošanu, finanšu rezultāti 2018.gadā saglabāsies līdzvērtīgā līmenī kā 2017.gadā.

Banku skaits Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir nedaudz samazinājies, taču konkurence joprojām ir ļoti asa. Tas, protams, ir ieguvums klientiem – Latvijā klienti var būt pārliecināti, ka saņems mūsdienīgus, pasaules līmeņa pakalpojumus par ļoti pieejamām izmaksām, piemēram, Latvijā uzņēmēji var saņemt finansējumu par tādām pašām vai pat izdevīgākām likmēm, kā uzņēmēji Vācijā. Bankas nevar atļauties atpalikt ar jauno pakalpojumu ieviešanu, jo tas nozīmētu zaudēt konkurētspējā.

2018.gadā noteikti turpināsies digitalizācijas tendences – tas nozīmē, ka klienti aizvien vairāk bankas pakalpojumus varēs saņemt attālināti: lietojot savu datoru vai viedtālruni. Vienlaikus tas nozīmē, ka klientiem būs aizvien mazāk iemeslu doties uz bankas filiāli, un tādēļ mainās arī filiāļu loma. Redzam, ka par svarīgāko filiāļu uzdevumu kļūst klientu konsultēšana, piemēram, par sava mājokļa iegādi, auto līzingu vai uzkrājumu pārvaldīšanu.

Nozīmīgas izmaiņas 2018.gadā viesīs arī jaunais regulējums, piemēram, Eiropas Savienības otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) un Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR). PSD2 direktīvas noteiktais „open banking” modelis atver banku durvis trešajām pusēm. Tas paredz plašas iespējas dažādu nozaru partneriem bankas platformā veidot savas aplikācijas un piedāvāt savus pakalpojumus. Rūpīgi gatavojamies arī Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kas būtiski mainīs prasības jebkuram uzņēmumam, kurš strādā ar klientu datiem.

Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, pakāpeniski turpina pieaugt arī kreditēšanas apmēri. No 2017.gada janvāra līdz novembra beigām „SEB banka” privātpersonām un uzņēmumiem jaunos aizdevumos ir izsniegusi 808,4 miljonus eiro. Tas ir par 18% vairāk nekā 2016.gada 11 mēnešu laikā. No pērn 11 mēnešos izsniegto jauno kredītu apmēra 79% jeb 639,1 miljons eiro izsniegti uzņēmumiem, bet 21% jeb 169,2 miljoni eiro - privātpersonām.

Ja runājam par uzņēmumu kreditēšanu, tās aktivizēšanos lielā mērā ir veicinājusi ES fondu ieplūšana Latvijas ekonomikā. Tāpat 2017.gadā izkustējušies liela mēroga investīciju projekti, piemēram, tirdzniecības centra „Akropole” un IKEA veikala būvniecība. No uzņēmumiem piešķirtajiem kredītiem 64% saņēmušas lielās kompānijas, kuru gada apgrozījums pārsniedz 20 miljonus eiro, bet 36% piešķirti mazajiem un vidēja lieluma uzņēmumiem. Redzam, ka uzņēmumi saprot, ka ir nepieciešamas investīcijas, lai saglabātu savu konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.

Savukārt, ja skatāmies uz privātpersonām, visbūtiskāko stimulu aktīvākai kreditēšanai ir devis salīdzinoši straujais atalgojuma pieaugums un kopējā ekonomiskā noskaņojuma uzlabošanās. 2017.gadā ir pieaudzis gan līzinga darījumu skaits, gan arī izsniegto mājokļu kredītu daudzums. Vienlaikus jāuzsver, ka „SEB banka” turpina pieturēties pie atbildīgas kreditēšanas standartiem, rūpīgi izvērtējot gan privātpersonu, gan uzņēmumu spēju ilgtermiņā nokārtot savas saistības. Kopumā kreditēšanas apjomi pašlaik ir vērtējami kā veselīgi un ekonomiskajai situācijai atbilstoši.

Visdrīzāk, 2018.gadā kreditēšanas tempi turpinās samērīgu pieaugumu. Eksperti prognozē, ka IKP pieauguma temps 2018.gadā sasniegs 3,7%. Mūsu mērķis ir strādāt, lai kredītportfeļa pieaugums šogad sasniegtu 6-7%, pārspējot IKP tempus. To sasniegsim, turpinot īstenot mūsu biznesa stratēģiju: nostiprināt savas līderpozīcijas uzņēmumu segmentā, atbalstot gan lielās kompānijas, kas uzņemas līdera lomu savā nozarē, gan ambiciozus uzņēmumus MVU segmentā. Savukārt privātpersonu segmentā plānojam paplašināt savu tirgus daļu, izvēršot sadarbību ar mērķtiecīgiem klientiem, pilnveidojot attālināti pieejamo pakalpojumu klāstu un uzlabojot servisa kvalitāti.

Ja skatāmies uz noguldījumiem, viss liecina, ka 2018.gadā turpināsies līdzšinējā tendence – Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi turpinās pakāpeniski, soli pa solim pieaugt.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Vienna Insurance Group" paziņo par plāniem iegādāties arī risku apdrošinātāju "Seesam Insurance"

Austrijas apdrošinātājs "Vienna Insurance Group" (VIG), kuram Latvijā pieder riska apdrošinātāji "BTA Baltic Insurance Company" (BTA), kas pievienojis "InterRisk Vienna Insurance Group", kā arī "Compensa Vienna Insurance Group" Latvijas filiāle un dzīvības apdrošinātāja "Compensa Life Vienna Insurance Group" Latvijas filiāle,
iegādāsies arī risku apdrošinātāju "Seesam Insurance".

Somijas "OP" finanšu grupa ir nolēmusi pārdot visas risku apdrošināšanas kompānijas "Seesam Insurance" akcijas VIG. Pārdošanas līgums parakstīts 2017.gada 18.decembrī.

Darījuma pabeigšanai vēl ir nepieciešams uzraugošo institūciju apstiprinājums.

"Šobrīd notiek finanšu sektora transformācija un digitalizācija, kuras rezultātā būtiski mainīsies klientu uzvedība. Mēs spēsim labāk reaģēt uz mūsu klientu mainīgajām vajadzībām, koncentrējoties uz mūsu uzņēmējdarbību Somijā. VIG nodrošinās klientiem Baltijas valstīs pirmklasīgus produktus un pakalpojumus un turpinās attīstīt "Seesam" uzņēmējdarbību Baltijā, strikti ņemot vērā pastāvīgi mainīgās klientu vajadzības," sacīja "OP" finanšu grupas viceprezidents risku apdrošināšanas jautājumos Olli Lehtile (Olli Lehtilä).

Lasīt vairāk

02. Biržas alternatīvajā tirgū "First North" sāk kotēt kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" akcijas

2017.gada 10.novembrī biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North" sāka kotēt kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" akcijas. Sākotnēji biržā iekļāva 3 214 800 "Madara Cosmetics" akciju 0,1 eiro nominālvērtībā, bet 6.decembrī biržā iekļāva vēl papildu 530 442 "Madara Cosmetics" akcijas,

"Madara Cosmetics" akciju publiskais piedāvājums ilga no 10.oktobra līdz 3.novembrim. Tajā kompānija atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinātajam akciju emisijas prospektam bija tiesīga izteikt līdz 482 220 akciju publisko piedāvājumu, taču piedāvājumu bija iespējams papildināt ar 48 222 akcijām, tādējādi sasniedzot kopumā 530 442 akcijas.

Kompānijas akcijas cena publiskajā piedāvājumā bija 6,25 eiro, tajā skaitā akciju emisijas uzcenojums - 6,15 eiro.

Pieprasījums pēc "Madara Cosmetics" akcijām publiskajā piedāvājumā 2,3 reizes pārsniedza piedāvāto akciju skaitu - kopumā tika pieprasītas 1 228 037 akcijas, bet pārdotas tika 530 442 akcijas.

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, apmēram 26% akciju publiskajā piedāvājumā ieguva privātie ieguldītāji, kamēr pārējās akcijas tika piešķirtas institucionālajiem vai kvalificētajiem ieguldītājiem.

Lasīt vairāk

03. Baltijā darbu sākusi "Nordea" un DNB apvienotā banka "Luminor Bank"

Baltijas valstīs 2017.gada 1.oktobrī darbu sāka "Nordea Bank" un DNB apvienotā banka "Luminor Bank".

Banku apvienošanās procesā "Nordea Bank" Latvijas filiāle nodeva biznesu "DNB Bankai", kura savukārt tika pārdēvēta par "Luminor Bank". Pēc šī darījuma "Nordea Bank" Latvijas filiāle joprojām pastāv kā juridisks veidojums, bet vairs nesniedz finanšu pakalpojumus.

Abu apvienoto banku klientu apkalpošana sākotnēji notiek kā ierasts - klientu konti, kontu numuri, līgumi un maksājumu kartes, kā arī spēkā esošie kodi un paroles saglabājušās nemainīgas. "Tuvākajā nākotnē klientu bankas konti un maksājumu apstrāde tiks organizēta pašreizējās banku sistēmās. Tādējādi klienti līdz noteiktam laika brīdim turpinās izmantot esošos banku risinājumus - internetbanku, mobilo banku un citus ikdienas finanšu risinājumus," pēc banku apvienošanas skaidroja bankā. Cenrādis "Luminor Bank" klientiem tiks vienādots no 2018.gada 1.februāra.

"Luminor Bank" valdes priekšsēdētājas amatā iecelta Kerli Gabriloviča, bet valdes locekļu amatos strādā Jānis Buks, Ivita Asare, Jānis Teteris un bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, kuru Saeima no FKTK priekšsēdētāja amata atbrīvoja 2016.gada 28.janvārī. Par Zakuļa iecelšanu "Luminor Bank" valdē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi.

Lasīt vairāk

04. OCTA deviņos mēnešos apdrošinātājiem radījusi zaudējumus 7,045 miljonu eiro apmērā

Latvijas apdrošināšanas sabiedrību zaudējumi no transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas 2017.gada deviņos mēnešos bija 7,045 miljoni eiro, kas ir par 21% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

"OCTA nozares zaudējumi 2017.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada līdzīgu periodu, samazinājušies par 21%, tomēr zaudējumu apmērs joprojām ir vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Zaudējumu samazinājums saistīts lielākoties ar apdrošinātāju darbības efektivitātes uzlabojumiem, kā arī nopelnīto prēmiju pieaugumu," sacīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2017.gada deviņos mēnešos saistībā ar 2017.gadā un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem tika pieņemts 34 431 lēmums par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu par kopējo summu 34,598 miljoni eiro, kas ir par 5,1% vairāk nekā 2016.gada deviņos mēnešos.

Savukārt apdrošinātāju nopelnīto prēmiju apmērs veidoja 36,252 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā 2016.gada deviņos mēnešos.

Lasīt vairāk

05. FKTK piemēro 890 000 eiro soda naudu "Meridian Trade Bank"

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome piemēroja 889 651 eiro soda naudu "Meridian Trade Bank", jo banka nenodrošināja pienācīgu iekšējās kontroles sistēmas darbību kredītriska pārvaldīšanas jomā.

"Pieņemot lēmumu par soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā, ka banka jau ir sākusi darbības, lai uzlabotu iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, kā arī banka iepriekš nav sodīta par iekšējās kontroles sistēmas nepilnībām," skaidroja FKTK.

Papildu soda naudai, FKTK padome noteica bankai arī tiesiskos pienākumus, lai tā turpmāk nepieļautu līdzīga rakstura pārkāpumus un novērstu konstatētos pārkāpumus iekšējās kontroles sistēmā kredītriska pārvaldības jomā.

"Meridian Trade Bank" Mārketinga un produktu attīstības nodaļas vadītāja Elīna Kovaļova pavēstīja, ka banka veic visas nepieciešamās darbības, lai pilnveidotu darbu. "Saistībā ar FKTK konstatētajiem trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā kreditēšanas riska pārvaldības jomā banka ir sākusi un turpina veikt visas nepieciešamās darbības, lai tuvākajā laikā novērstu konstatētos trūkumus," viņa sacīja.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"Nordea" un "DNB banka" veidos Baltijas banku

"Nordea" banka un "DNB banka" apvienos darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kļūstot par otru lielāko spēlētāju Baltijas valstīs. Abu banku darbības apvienošana nodrošinās spēcīgu kredītiestādes konkurētspēju Baltijas valstu tirgū, ļaus vienoto kredītiestādi padarīt par pievilcīgu izvēli klientiem un nodrošināt klientu prasībām atbilstošus pakalpojumus. Plānots, ka darījums par jaunas bankas izveidošanu tiks slēgts ap 2017. gada 2. ceturksni.

Nozares neveiksmes

Noziedzīgas naudas legalizācijas risks satricina nerezidentu banku sektoru

Nerezidentu segmentā strādājošo banku sektoru satricinājuši bargi sodi par nespēju novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Bankas apņēmušās laboties un uzlabot kontroles sistēmu darbību. Arī finanšu tirgus uzraugs apņēmīgāk spiež bankas novērst naudas atmazgāšanas riskus. Savukārt politiķi ieviesuši bargākus sodus bankām un to darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību pārkāpšanu.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Uzņēmumiem atbalstu sniegs "Altum" fondu fonds

Attīstības finanšu institūcijas "Altum" pārvaldībā izveidots fondu fonds, kas uzņēmējiem nodrošinās atbalstu 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā. Atbalsts uzņēmējiem tiek sniegts finanšu instrumentu veidā dzīvotspējīgu projektu īstenošanai. "Altum" izveidotajā fondu fondā kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums būs 126 miljoni eiro, savukārt "Altum" tajā ieguldīs 32 miljonus eiro. Papildus tam programmu īstenošanas rezultātā tiks piesaistīti arī privātie līdzekļi, kas ļaus palielināt kopējo uzņēmējiem pieejamo finansējumu līdz 376 miljoniem eiro. Finansējuma piešķiršana notiek gan tiešā veidā, ar "Altum" aizdevumu programmām, gan netiešā – caur riska kapitāla fondiem un bankām. Fondu fonda izveidošana nodrošinās iespēju elastīgāk un efektīvāk izmantot kopējo finansējumu, operatīvāk reaģējot uz tirgus vajadzībām. Piemēram, būs iespēja operatīvi pārdalīt sākotnējo finansējumu, ja kāds no finanšu instrumentiem tirgū būs īpaši pieprasīts, bet kāds cits – mazāk pieprasīts. Fondu fonda izveide ļaus nodrošināt programmu ilgtspējību, atmaksātās investīcijas atkārtoti novirzot mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai. Fondu fonds arī piesaistīs privātā sektora finansējumu uzņēmumu finansēšanai, un fondu fonda ieviestie finanšu instrumenti nodrošinās atbalstu samērīgi un ar vismazāko kropļojošo ietekmi uz konkurenci. Valsts noteiktie prioritārie "Altum" fondu fonda darbības virzieni ir vērsti uz jaunu uzņēmumu izveidi, uz uzņēmējdarbības agrīno posmu – sagatavošanās, sākuma un attīstības stadijām, uz uzņēmējdarbības pamatdarbību nostiprināšanu, jaunu tirgu apguvi vai jaunu attīstības projektu īstenošanu.

Stingrāk uzrauga naudas izcelsmi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības prioritāšu vidū ir Latvijas banku sektorā stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iedibinot šajā jomā augstākos standartus. 2016.gadā FKTK izveidota un darbu sāka jauna struktūrvienība - Atbilstības kontroles departaments, kas veic finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, izstrādās normatīvos aktus šai darbības jomai, kā arī nodrošina nacionālo un starptautisko sankciju prasību ievērošanu

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 778 807 833
Darbinieku skaits, tūkst. 22 22 22
Peļņa, milj. EUR 65 217 493
Rentabilitāte, % 3 11 23
Apgrozījums, milj. EUR 1 993 2 012 2 111
Apgrozījuma izmaiņas 4 1 5
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Swedbank, AS, Rietumu Banka, AS, ABLV Bank,, AS, Balcia Insurance, SE, SEB banka, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Apdrošināšana, Bankas, Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi, Līzings un cita finanšu darbība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Swedbank, AS
Balasta dambis 15, Rīga, LV-1048 T. 67444444
Bankas 181 386 -0.43 130 636 72.02% 1544
2. Rietumu Banka, AS
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67025555
Bankas 147 005 3.47 72 179 49.10% 769
3. ABLV Bank,, AS
Rīga, Elizabetes iela 23, LV-1010
Bankas 133 930 13.07 69 039 51.55% 654
4. Balcia Insurance, SE
Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 63, LV-1010
Apdrošinātāji 108 202 -39.16 3 749 3.46% 91
5. SEB banka, AS
Valdlauči, Meistaru 1, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 8777
Bankas 93 161 -3.8 31 435 33.74% 1040
6. Citadele banka, AS
Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010 T. 67010000
Bankas 84 445 -2.88 19 546 23.15% 1263
7. Gjensidige Baltic, Apdrošināšanas AS
Rīga, Brīvības iela 39, LV-1010
Apdrošinātāji 67 112 9.92 -7 446 -11.09% 232
8. BALTA, Apdrošināšanas AS
Raunas 10, Rīga, LV-1039 T. 67082333
Apdrošinātāji 66 840 21.85 1 205 1.80% 280
9. BTA Baltic Insurance Company, AAS
Sporta 11, Rīga, LV-1013 T. 26121212
Apdrošinātāji 55 729 3 666 6.58% 992
Atšķirīgs pārskata periods no 28.10.2014 līdz 31.12.2015
10. NORVIK BANKA, AS
Raiņa bulvāris 11, Rīga, LV-1050 T. 67041100
Bankas 49 727 48.13 -10 395 -20.90% 630

Viedokļi

Autors: Gints Āboltiņš

Latvijas nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi spējuši ieņemt nozīmīgu lomu Eiropas tirgū

Mēs redzam, ka visā pasaulē strauji attīstās ārpus banku finanšu sektors. Aug gan riska kapitāla fondu skaits, kas investē finanšu tehnoloģiju uzņēmumos (fintech), gan paši investīciju apjomi. Tas nozīmē, ka investori redz augstu potenciālu šīs nozares attīstībai. Eiropa investīciju ziņā joprojām būtiski atpaliek no ASV, lai gan Lielbritānijas valdības mērķtiecīgais atbalsts finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai ir devis pozitīvu efektu uz Eiropas kopējiem radītājiem. Ja vērtējam situāciju lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Bičevskis

Mērena attīstība: kredītportfeļa pieaugums, risku vadība

Kopumā 2015. gads bankām bijis mēreni veiksmīgs, turklāt pozitīvi darbības rādītāji ir abos banku darbības virzienos – gan Latvijas vietējiem klientiem sniegtajos pakalpojumos, gan arī finanšu pakalpojumu eksportā. 2015. gads bija pirmais, kas tika aizvadīts ES vienotās uzraudzības ietvarā. Vairāk to juta bankas, kas ir tieši pakļautas ECB uzraudzībai, un aizvadītais aktīvu kvalitātes vērtējums un sniegtais augstais vērtējums ir palielinājis šo banku pārliecību. 2015. gads ir bijis būtisks no lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Swedbank līzings" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Jānis Paiders

Rīga, 23.apr., LETA. "Swedbank" grupas līzinga kompānijas "Swedbank līzings" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Jānis Paiders, liecina "Firmas.lv" informācija. Līdzšinējais kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Anaņjevs darbu kompānijā atstājis, bet darbu "Swedbank līzinga" valdē turpina "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis. "Swedbank" mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska aģentūrai LETA norādīja, ka izmaiņas "Swedbank līzinga" valdē saistītas ar struktūras sakārtošanu lasīt tālāk

Autors: LETA

"Swedbank līzinga" peļņa pērn sasniegusi 10,258 miljonus eiro

Rīga, 23.apr., LETA. "Swedbank" grupas līzinga kompānija "Swedbank līzings" pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 10,258 miljonu eiro apmērā, kas ir par 63,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija. Savukārt "Swedbank līzinga" ieņēmumi no pamatdarbības 2017.gadā pieauga par 6,7% un bija 11,619 miljoni eiro. Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka "Swedbank līzings" 2017.gadā turpināja strādāt pie sāktajiem informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras projektiem lasīt tālāk

Autors: LETA

Banka "Citadele" dividendes no pērn gūtās peļņas nemaksās

Rīga, 21.apr., LETA. Banka "Citadele" dividendes no pagājušajā gadā gūtās peļņas nemaksās, liecina "Firmas.lv" publicētā informācija. Akcionāru kārtējā sapulcē bankas "Citadele" 2017.gadā gūto peļņu 1,257 miljonu eiro apmērā nolemts atstāt nesadalītu, lai stiprinātu bankas kapitāla bāzi. Pagājušā gada beigās bankas "Citadele" iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa bija kopumā 81,828 miljonu eiro apmērā. Arī bankas "Citadele" 2016.gadā gūto peļņu 36,278 miljonu eiro apmērā tika nolemts atstāt lasīt tālāk

Visas ziņas >>>