Meža nozare 
2016. gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība bija 1,053 miljardi eiro, kas ir 3,2 % kāpums salīdzinājumā ar 1,020 miljardiem attiecīgajā laikā pērn. Koksne un tās izstrādājumi kopš gada sākuma eksportēti 904,44 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4 % vairāk nekā 869,33 miljoni 2015. gada pirmajos sešos mēnešos.
Slapjuma dēļ rudenī un sausuma dēļ šogad gājušas bojā papildu meža platības
Aiga Grasmane, Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore 29.10.2018Atšķirībā no lauksaimniekiem, kuri savus zaudējumus var novērtēt drīz vien sezonas laikā, konstatējot, piemēram, mazāku ražu, meža īpašniekiem ir iespēja konstatēt zaudējumus ilgākā laika posmā, nereti arī tikai nākamajā sezonā. Ar kokiem viss notiek ilgāk. Pagājušā gada rudens lietavu sekas, kad pārlieku lielā mitruma dēļ koki ilgstoši stāvēja ūdenī, var novērtēt šogad, meža īpašniekiem apsekojot savas platības un redzot, kuras platības ir izdzīvojušas un kuras nē. Ir pagājis nepilns gads. Īpašnieks, kurš nedzīvo blakus savam īpašumam to neapmeklē katru nedēļu vai ik pārnedēļas, bet aizbrauks vēlāk, lai novērtētu šogad ilgstošā sausuma sekas. Situācija var būt ļoti dažāda. Ir īpašumi, kuros veiksmīgi ir ieaugušas jaunaudzes, ja tās iestādītas laikā, kad vēl bija mitrums. Taču ir platības, kuras ilgstošā sausuma dēļ, nebūs izdzīvojušas.
Šā gada sausumam ir gan plusi, gan mīnusi. Sausums bijis mainīgs pa reģioniem. Vietām tas ļāvis izstrādāt kokus tādās platībās, kas ir ļoti slapjas un citos apstākļos tām nebūtu iespējas piekļūt. Tāpat tas devis iespēju saremontēt ceļu kādās ļoti slapjās vietās, kur citkārt netiek klāt. Tās ir zināmas priekšrocības. Tomēr jāatzīst, ka šādi ekstrēmi laika apstākļi, patiešām nav bijuši ļoti, ļoti sen. Nozare neatminas, kad vēl rudenī būtu bijis tik liels mitrums, kam seko pārmērīgs sausums pavasarī. Līdz ar to būs jaunaudžu platības, kas būs gājušas bojā šo ekstrēmo laika apstākļu dēļ. Katru gadu daļa meža platību aiziet bojā pārlieku lielā mitruma dēļ, piemēram, tāpēc, ka bebri izbūvējuši dambjus. Taču slapjuma dēļ rudenī un sausuma dēļ šogad gājušas bojā papildu meža platības.
Meža īpašniekus ietekmē arī dzīvnieku postījumi. Privātos mežos pārsvarā ļauj kokiem dabiski atjaunoties. Tikai 20% no mežiem, kas pieder privātiem meža īpašniekiem, ir atjaunoti, stādot jaunaudzes, kamēr valsts mežos šādi atjaunoti 50%. Lielais vairums privāto mežu īpašnieku tomēr paļaujas uz dabisko meža atjaunošanu, atļaujot ieaugties visiem kokiem un pēc tam, izkopjot šo platību, atstājot vēlamos kokus. Tomēr tendence ir tāda, ka privātie meža īpašnieki arvien vairāk cenšas stādīt jaunaudzes nevis paļauties uz dabisko atjaunošanu. Ar kvalitatīvu, atlasītu stādāmo materiālu koksnes kvalitāte un apmērs palielinās 20% apmērā salīdzinājumā ar dabiski atjaunotu mežu. To meža īpašnieks ņem vērā, ja nākotnē grib izaudzēt kvalitatīvus un skaistus kokus. Līdz ar to meža īpašnieki pērk stādus un stāda. Taču, ņemot vērā lielo dzīvnieku blīvumu Latvijā, piemēram, priedi ir ļoti sarežģīti izaudzēt briežu un stirnu postījumu dēļ. Līdz ar to papildus ar stādu iegādi saistītajām izmaksām ir jārēķinās ar izdevumiem jaunaudžu pasargāšanai no dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Tie ir papildus riski, ko meža īpašniekam vienmēr jāņem vērā, izvēloties mežu atjaunošanas veidu. Pēc meža atjaunošanas mežu īpašniekiem Valsts meža dienestā ir jāiesniedz pārskats par mežu atjaunošanu, tad mežzinis iet un šīs platības pārbauda. Līdz ar to šobrīd vēl nevar noteikt, cik platību pavasara un vasaras sausuma dēļ būs pilnībā jāatjauno.
Valsts meža dienesta rīcībā ir dati par to, kā meža ugunsgrēki ir ietekmējuši meža īpašumus. Lielākie meža ugunsgrēki ir izcēlušies purvos, kas pamatā pieder valstij. Šobrīd ir pieejams Eiropas Savienības atbalsts meža īpašniekiem, ja viņu mežaudzes nopostījis ugunsgrēks vai vējš, un tās vairāk nav dzīvotspējīgas. Meža īpašnieks saņem atbalstu par šādas mežaudzes atjaunošanu pēc tam, kad par saviem līdzekļiem izvācis no meža bojātos kokus. Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus, kas paredz turpmāk sniegt finansiālu atbalstu ne tikai vēja vai ugunsgrēku postījumos cietušo mežu īpašniekiem, bet arī sausumā nokaltušu un lietavās cietušu mežu īpašniekiem. Ja Ministru kabinets šoruden apstiprinās šos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, Lauku atbalsta dienests varēs sludināt jaunu projektu kārtu, kurā uz uz atbalstu varēs pieteikties meža īpašnieki, kuriem pieder sausumā vai lietavās bojā gājušas meža platības.
Tie meža īpašnieki, kam ir bojātas mežaudzes, tās būs jāatjauno, un daļa no viņiem saskarsies ar stādu pieejamības problēmu, ja iepriekš stādus nav rezervējuši. Pieprasījums pēc stādiem pārsniedz piedāvājumu. Patlaban stādus nemaz tik vienkārši nevar dabūt un tos var jau rezervēt uz 2020.gadu un 2021.gadu. Pārsvarā stāda egles, bērzus un priedes. Tās ir mūsu galvenās sugas Latvijā, un šo koku stādu trūkst. Katra koku suga tomēr ir jāstāda tās augšanai piemērotā vietā. Situācija ar stādu pieejamību būs ļoti atšķirīga. Valsts mežiem to droši vien nepietrūks, jo tiem ir savas stādaudzētavas, kurām primāri ir jānodrošina savi meži ar atjaunojamajiem meža resursiem. Ja privātais meža īpašnieks ir biedrs kooperatīvā, tad kooperatīvs ir rezervējis stādus un viņam droši vien būs iespēja pie tiem tikt. Savukārt, ja meža īpašniekam nav nekādas rezerves pieteiktas uz priekšu, tad stādu var aptrūkties. Ir meža īpašnieki, kas jau regulāri piesaka stādaudzētavām, ka viņiem vajadzēs konkrētu apmēru stādu. Ir būtiski plānot savu saimniecisko darbību.
Meža īpašniekiem, tuvojoties rudenim, ir jādomā par jaunaudžu aizsardzību ziemā. Daži to dara ar tautas metodēm, piemēram, sienot aitas vilnu apkārt jaunajiem kociņiem. Taču citi griež strēmelēs vecus, nevajadzīgus apģērba gabalus, ko sien ap jaunaudzi un iesmaržina ar odekolonu. Meža īpašnieki izmanto visādus līdzekļus, lai meža zvērus aizbaidītu no jaunaudzēm. Taču modernākais veids ir pirkt līdzekļus, kas ir domāti koku stādu aizsardzībai pret meža dzīvniekiem un smērējami uz koku galotnēm.
Privātie meža īpašnieki precīzi neuzskaita zvēru nodarīto postījumu apmērus savos mežos. Taču valsts mežos, kur ir iespējams fiksēt šādā veidā nodarītos postījumus, secināts, ka pieaug izdevumi jaunaudžu aizsardzībai un pieaug atkārtoti atjaunojamās platības. Meža dzīvnieki, ja ieiet kādā no jaunaudzēm, to var nopostīt daļēji - 10% vai 20% apmērā. Taču tāpat ir gadījumi, kad jaunaudzēm nodarītie postījumi sasniedz 80%. Šie dati liecina, ka palielinās izdevumi jaunaudžu aizsardzībai un nopostītās platības. Jaunaudzes apdraud stirnas, brieži un aļņi.
Runājot par nākotnes izaicinājumiem, privāto mežu īpašnieki arvien vairāk sāk domāt par grāvju tīrīšanu, kas nav lēti. Vienam meža īpašniekam to, visdrīzāk, ir grūti izdarīt. Tāpēc plānojot atbalsta pasākumus, Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā pēc 2020.gada, vajadzētu paredzēt iespēju meža īpašniekiem saņemt atbalstu meža meliorācijas sistēmu sakārtošanai. Sakārtotas meliorāciju sistēmas palīdzētu izvairīties no klimata ekstrēmu ietekmes. Tas būtu risku mazināšanas pasākums.
Turpmākie mēneši nozarē ir atkarīgi no tā, kāds būs rudens un kokmateriālu cenas, kam meža īpašniekiem jāseko līdzi. Patlaban koksnes cenas meža īpašniekiem ir labvēlīgas - apaļkoku cenas ir diezgan augstas. Privātie meža īpašnieki labprāt izmanto situāciju, kad koksnes cenas ir pakāpušās. varētu mazināties, kas ir saprotami.
