Viedoklis
No meža apsaimniekošanas viedokļa 2017.gads ir bijis grūts
Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs
23.01.2018
No meža apsaimniekošanas viedokļa gads ir bijis krietni grūtāks nekā iepriekšējais. Laika apstākļi traucēja veikt meža apsaimniekošanu. Ja visu laiku līst, mežā strādāt ir ļoti grūti un sarežģīti. Laika apstākļu ietekmē šis gads ir uzskatāms par grūtu, īpaši, ņemot vērā to, kas rudenī notika.
Taču ir vairāki notikumi, par kuriem ir gandarījums. Gads vērtējams pozitīvi saistībā ar pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu neproduktīvo audžu nomaiņai un jaunaudžu kopšanai, ko meža īpašnieki aktīvi izmanto. Esam vieni no pirmrindniekiem Eiropā, raugoties no tā, cik aktīvi meža īpašnieki iesaistās pieejamajos atbalsta pasākumos. Mēs jau būsim izmantojuši gandrīz visus līdz 2020.gadam pieejamos līdzekļus no atbalsta jaunaudžu kopšanai un neproduktīvo audžu nomaiņai. Meža īpašnieku aktivitāte ir liela, kas nozīmē, ka aizvien vairāk cilvēku ir kļuvuši par patiesiem meža saimniekiem un domā, kā labāk apsaimniekot mežu, lai nākotnē mežs būtu produktīvāks.
Šajos ES fondu atbalsta pasākumos meža īpašniekiem bija iespēja pretendēt uz ES atbalstu, lai veicot jaunaudžu kopšanu veidotu kvalitatīvākas, produktīvākas audzes, nomainītu pāraugušās baltalkšņu un blīgznu audzes pret jaunām saimnieciski vērtīgāku koku sugu audzēm.
Tāpat gandarījumu rada nozares organizāciju ieguldītais darbs valdības un deputātu pārliecināšanā par to, ka nevajag paaugstināt iedzīvotāju ienākuma (IIN) likmi privātajiem meža īpašniekiem, kuri pārdod koksni no sava meža. Palielinot IIN, tiktu apdraudēta pašreiz labi strādājošā nodokļu sistēma, kuras rezultātā meža īpašnieki pēdējos gados izvēlas nomaksāt nodokļus un skaidras naudas darījumi koksnes tirdzniecībā ir kļuvuši krietni mazāk nekā tas bija pirms gadiem pieciem, pozitīvi ietekmējot visu nozari, jo godīgi strādājoši uzņēmumi saglabā konkurētspēju saglabā. Minētie nozares argumenti tika uzklausīti un IIN likme netika paaugstināta.
Negatīvi vērtējams, ka slikto laika apstākļu dēļ meža ceļi vairākos reģionos ir kļuvuši neizbraucami, apaļkoksni ir grūti sagādāt un tās cenas ir ievērojami kāpušās. Cenu kāpums radies laika apstākļu un citu faktoru sakritību dēļ, kā piemēram, saistībā ar pieprasījuma pieaugumu pēc koksnes granulām, ko veicināja vēsais pavasaris Eiropā, tukšojot granulu krājumus noliktavās un Baltkrievijas lēmums ierobežot apaļo kokmateriālu importu no šīs valsts. Koksnes tirgū cenas ir augušas, bet mēs saprotam, ka tas lielā mērā ir slikto laika apstākļu dēļ. Protams, tiem meža īpašniekiem, kuriem meža novietojums ļauj veikt saimniecisko darbību, cenas ir ļoti patīkamas.
Šādiem laika apstākļiem turpinoties, arvien vairāk tiek bojāta meža infrastruktūra, mežos veidojas dziļas risas, tiek izskaloti ceļi un caurtekas. Arī klimatiskieapstākļi pēdējos gados parāda, ka nākotnē vēl vairāk ir jādomā par meliorācijas sistēmu renovāciju un rekonstrukciju mežos un lauksaimniecības zemē.
Lasīt vairāk
TOP 5 ZIŅAS
01. Pērn par 1618 hektāriem pieaugusi valsts meža zemes platība
23.01.2018
Valsts AS "Latvijas valsts meži" (LVM), turpinot meža zemes iegādes programmu, pagājušajā gadā ir iegādājušies 1618 hektārus meža zemes.
Kopumā pēdējo desmit gadu laikā LVM ir iegādājusies meža zemes vairāk nekā 10 600 hektāru platībā, kas liecina, ka privāto mežu īpašnieku interese pārdot savus meža īpašumus LVM joprojām ir liela.
Zemkopības ministrijā informē, ka ik gadu pieaug valsts mežu platības, kurās dažādu vides aizsardzības apsvērumu dēļ ir aizliegta saimnieciskā darbība, kas rada ierobežojumus ekonomiskajai attīstībai Latvijas reģionos, tāpēc LVM iepirktās meža platības daļēji kompensē šo apsaimniekojamo mežu teritoriju samazināšanos.
Lasīt vairāk
02. Latvijā pirmo reizi ir konstatēta akūto ozolu kalšanu izraisoša baktērija
23.01.2018
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) pēc no Valsts meža dienesta (VMD) saņemtas informācijas par kalstošiem ozoliem Talsu pauguraines dabas parka teritorijā ir noņēmis paraugus, kuros Latvijā pirmo reizi konstatēta bīstama ozolu slimība - akūtā ozolu kalšana. Akūto ozolu kalšanas ierosinātājs ir zinātnei pilnīgi jaunas baktērijas.
Slimībai var izšķirt trīs galvenos simptomus, pēc kuriem to iespējams atpazīt. Svarīgākā pazīme ir tāda, ka no inficētā koka stumbra tek tumšs, lipīgs šķidrums jeb eksudāts, kas izdalās pa mazām, vertikālām plaisām. Tāpat ar bīstamo ozolu slimību inficētajiem kokiem, noplēšot ārējo mizu, var redzēt tumšus, slapjus, neregulāras formas ievainojumus, kuri mēdz izplatīties dziļāk aplievas koksnē, neskarot kodolkoksni. Inficētajos kokos gandrīz vienmēr konstatējama šaurspārnu krāšņvabole. Zem ārējās mizas novērojamas vaboles kāpurejas, savukārt stumbra sulošanās vietu tiešā tuvumā redzami pieaugušo vaboļu radītie D-formas izskrejas caurumi.
Decembra nogalē Zemkopības ministrijā norisinājās sanāksme un diskusija, kurā piedalījās Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD), Valsts meža dienesta (VMD) un valsts AS "Latvijas valsts meži" (LVM) speciālisti, kā arī Latvijas mežzinātnes institūta "Silava" zinātnieki un Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) pārstāvji, kuri izstrādāja turpmākas rīcības plānu akūto ozolu kalšanas slimības izplatības ierobežošanai.
Plānots sagatavot informatīvo materiālu un meža īpašnieku apsekošanas anketu, lai informētu sabiedrību un apzinātu slimības izplatību. Iecerēts rīkot arī VAAD speciālistu apmācības paraugu noņemšanai no slimajiem ozoliem un tālākai to testēšanai, kā arī ierīkots izpētes parauglaukums. Eksperti arī sagatavos rekomendācijas slimības ierobežošanai un apkarošanai.
Lasīt vairāk
03. Koka mēbeļu eksports pērn 11 mēnešos pieaudzis par 1,6%
23.01.2018
Latvijas koka mēbeļu eksports pērn 11 mēnešos saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem ir palielinājies par 1,6% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā.
Koka mēbeles 2017.gada 11 mēnešos no Latvijas izvestas kopumā 137,889 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju - 25,344 miljonu eiro apmērā, kas ir 18,4% (pirms gada - 17,1%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 9,2% vairāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.
Savukārt uz Vāciju pērn 11 mēnešos koka mēbeles vestas 19,204 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 20,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet uz Zviedriju - 11,048 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 8,7%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 13,9% (pirms gada - 17,7%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8% (pirms gada - 8,9%).
Vienlaikus Latvijā koka mēbeles pērn 11 mēnešos ievestas 68,633 miljonu eiro vērtībā, kas ir pieaugums par 14,4% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu.
Latvijā koka mēbeles visvairāk ievestas no Polijas - 12,234 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,4% mazāk nekā pirms gada un 17,8% (pirms gada - 23,8%) no kopējā koka mēbeļu importa.
No Itālijas minētajā laika periodā Latvija ievedusi koka mēbeles par 11,037 miljoniem eiro, kas ir pieaugums par 17,3% un veidoja 16,1% (pirms gada - 15,7%) no kopējā koka mēbeļu ieveduma, bet no Lietuvas - par 9,789 miljoniem eiro, kas ir par 14,8% vairāk nekā pirms gada un 14,3% (pirms gada - 14,2%) no kopējā koka mēbeļu importa.
Lasīt vairāk
04. Izsludina valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecības nozarē
23.01.2018
Zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome, kura saņēma deviņu meža nozares pārstāvju iesniegumu par kritisko situāciju mežsaimniecības nozarē ar aicinājumu to atzīt kā valsts mēroga dabas katastrofu, pagājušā gada beigās izlēma plūdu dēļ mežsaimniecībā izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu.
Padome jautājumu izskatīja un pieņēma lēmumu, ka valsts mēroga dabas katastrofa attieksies tikai uz mežsaimniecības nozari nevis meža nozari kopumā. Valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā visā Latvijā ir nepieciešams izsludināt, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, plūdu dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes lēmums var tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret plūdos cietuša mežsaimnieka, jo tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos šo jautājumu varēs izskatīt kā "force majeure" apstākli.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks pastāstīja, ka viņa pārstāvētā biedrība vērsusies Krīzes vadības padomē, lai saistībā ar plūdiem mežos risinātu vairākus LMĪB problēmjautājumus, tostarp saistībā ar ES līdzfinansētiem projektiem par jaunaudžu kopšanu. Pēc viņa sacītā, jaunaudžu kopšanas projekta ietvaros būs grūti ievērot termiņus plūdu dēļ, tāpēc LMĪB cer uz LAD sapratni, ka laikapstākļu dēļ projekta īstenošana kavēsies.
Līdz pagājušā gada 28.decembrim gan neviens mežsaimnieks Lauku atbalsta dienestā (LAD) nebija vērsies ar lūgumu attiecībā uz atvieglojumiem līgumsaistībā izpildē valsts mēroga dabas katastrofas mežsaimniecības nozarē dēļ.
Lasīt vairāk
05. Meža īpašnieki lūdz ZM apturēt noteikumu par koku ciršanu mežā un meža atjaunošanu grozījumu tālāku virzīšanu
23.01.2018
Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) kopsapulcē pērn decembrī pieņēma lēmumu lūgt Zemkopības ministriju (ZM) apturēt priekšlikumu virzību un diskusiju organizēšanu par grozījumiem Ministra kabineta (MK) noteikumos "Par koku ciršanu mežā" un "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi".
LMĪB uzsvēra, ka priekšlikumi par izmaiņām MK noteikumos balstījās uz Latvijas zinātnieku daudzu gadu gaitā veiktiem pētījumiem. Tomēr, kā norādīja biedrībā, atsevišķas "zaļās" organizācijas uzsākušas apmaksātu dezinformācijas kampaņu "100 kailcirtes Latvijas simtgadei", ar kuru tiek nomelnoti Latvijas mežu īpašnieki, kokrūpnieki un meža nozarē strādājošie. Tāpat tiek apvainota Latvijas valsts, publiskajā telpā paužot, ka tajā tiek aktīvi izcirsti meži. LMĪB ieskatā diskusija ar vides organizācijām nav konstruktīva, jo tās neņem vērā arī zinātniski pamatotus datus par mežu platību un krājas pieaugumu. Ietekme uz ekonomiku un sociālo sfēru netiekot ņemta vērā.
Iepriekš virkne organizāciju un privātpersonu - biedrība "Zemes draugi" projekts "Ilgtspējas skola", Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, biedrība "Zaļā brīvība", Latvijas Ornitologu biedrība un Vides Aizsardzības klubs - apvienojās sabiedriskā iniciatīvā "100 kailcirtes Latvijas simtgadei", aicinot sabiedrību parakstīt petīciju pret plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos "Par koku ciršanu mežā". Iniciatīvas īstenotāji uzskata, ka plānotās izmaiņas palielinās mežistrādes intensitāti Latvijā un negatīvi ietekmēs dabas daudzveidību. Dabas aizstāvju ieskatā, kailciršu atļaušana piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, var radīt augsnes erozijas risku, samazināt nekustamo īpašumu vērtību piekrastē, negatīvi ietekmēt piekrastes tūrisma industriju. Grozījumi organizāciju ieskatā arī ignorē valstī notiekošo biotopu kartēšanas procesu, tādējādi apdraudot piekrastē esošos Eiropas Savienības nozīmes biotopus.
Grozījumi noteikumos "Par koku ciršanu mežā" paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus, kā arī arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts.
Lasīt vairāk
|
Nozares panākumi
Atkal būs rekords 2016. gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība bija 1,053 miljardi eiro, kas ir 3,2 % kāpums salīdzinājumā ar 1,020 miljardiem attiecīgajā laikā pērn. Koksne un tās izstrādājumi kopš gada sākuma eksportēti 904,44 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4 % vairāk nekā 869,33 miljoni 2015. gada pirmajos sešos mēnešos.
Nozares neveiksmes
Kokapstrāde bremzējas Kokapstrādei 2016. gadā bijis ievērojams izlaides kāpums – par 8,6% –, tā bijusi galvenā rūpniecības attīstības virzītāja. Taču šis uzlabojums bijis kā atbalss izlaides pieaugumam 2015. gadā, un nozarē kopumā nav bijis nozīmīga tālāka progresa kopš 2015. gada septembra. Šogad nav bijis noslēgtu investīciju projektu, kas spētu nodrošināt līdzšinējo attīstības tempu, tāpēc gada otrajā pusē pieauguma rādītāji būs ievērojami vājāki.
|
|
|
|
|
|
|
Atbalsts mežu īpašniekiem
Meža īpašniekiem 2016.–2017. gadā pieejams atbalsts ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākumā "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā" par kopumā 9,5 miljoniem eiro. Publiskais finansējums sadalīts pa apakšpasākumiem: "Meža ieaudzēšana", kam piešķirti četri miljoni eiro, "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai" – pieci miljoni eiro, kā arī "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana" – 500 000 eiro. Tikmēr uzņēmējiem pamatlīdzekļu iegādei mežsaimniecības attīstībā pieejami 2 500 000 eiro, savukārt kooperatīvu, tostarp meža nozarē, izveidei laikā līdz 2020. gadam pieejami 1,2 miljoni eiro. Savukārt ugunsnovērošanas torņu būvniecībai un meža kaitēkļu apkarošanai šogad pieejami 3,02 miljoni eiro.
Jāpievēršas jaunām tehnoloģijām
Latvijas tautsaimniecības izaugsme lielā mērā balstās uz meža nozares veikumu. Patlaban ir sasniegta ļoti augsta nozares vērtība, tomēr pieauguma potenciāla īstenošanai būtiski ieviest mūsdienīgas zināšanas un tehnoloģijas. Latvija ir būtiski vairojusi kvalitatīvas meža platības un ieņēmusi stabilu vietu pasaules koksnes produktu tirgū, aizvien neatlaidīgāk virzoties uz specifisku un sarežģītu koksnes produktu ražošanu. Tomēr nozares izaugsme var būt vēl ievērojamāka, aktīvāk iedzīvinot laikmetam piemērotākas mežsaimniecības metodes.
Jāsaglabā zāģmateriāliem noiets Āfrikā un Āzijā
Izaicinājums 2017. gadam būs iepriekšējos gados sāktā veiksmīgā starta noturēšana Āfrikas un Āzijas tirgū. Lielākais produkcijas realizācijas apjoma pieaugums – par 14 % – bija vērojams Āfrikā, kurp aizsūtīti 345 000 kubikmetru zāģmateriālu, kā arī Āzijas reģionā, kurp aizsūtīti 334 000 kubikmetru, veidojot 2 % pieaugumu. Pieaugums Āfrikas reģionā skaidrojams ar būtiski lielāku produkcijas noietu uz Ēģipti (593 % pieaugums).
|
|
| Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR | 2013 | 2014 | 2015 |
| Apkopoto uzņēmumu skaits |
1 390 |
1 427 |
1 343 |
| Darbinieku skaits, tūkst. |
31 |
32 |
31 |
| Peļņa, milj. EUR |
171 |
210 |
184 |
| Rentabilitāte, % |
5 |
6 |
5 |
| Apgrozījums, milj. EUR |
3 212 |
3 475 |
3 386 |
| Apgrozījuma izmaiņas |
8 |
8 |
-3 |
Lejuplādēt XLS
|
|
|
Tabulā atspoguļoti sekojoši Meža nozare rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits
lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas valsts meži, AS, LATVIJAS FINIERIS, AS, KRONOSPAN Riga, SIA, PATA, SIA, GO PAPER (EUROPE), SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana, Mežsaimniecība, Mēbeļu ražošana
| № |
Nosaukums |
|
Nozare |
2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR |
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., % |
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR |
Rentabilitāte |
Darbinieku skaits |
|---|
| 1. |
Latvijas valsts meži, AS
Vaiņodes 1, Rīga, LV-1004 T. 67602075 |
|
Mežsaimniecība |
261 551 |
-5.14 |
59 300 |
22.67% |
1233 |
| 2. |
LATVIJAS FINIERIS, AS
Bauskas 59, Rīga, LV-1004 T. 67067207 |
|
Kokapstrāde |
194 373 |
0.39 |
10 339 |
5.32% |
1679 |
| 3. |
KRONOSPAN Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67436835 |
|
Kokapstrāde |
154 714 |
-5.68 |
26 206 |
16.94% |
298 |
| Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015 |
| 4. |
PATA, SIA
Cēsu 14, Rīga, LV-1012 T. 67243135 |
|
Mežizstrāde |
127 648 |
-14.63 |
1 933 |
1.51% |
122 |
| 5. |
GO PAPER (EUROPE), SIA
Dārzciema 60, Rīga, LV-1073 |
|
Papīra un tā izstrādājumu ražošana |
96 727 |
520.84 |
2 475 |
2.56% |
6 |
| 6. |
AKZ, SIA
Matrožu 15-2.st., Rīga, LV-1048 T. 67327740 |
|
Kokapstrāde |
63 547 |
4.89 |
7 232 |
11.38% |
265 |
| 7. |
Gaujas Koks, SIA
Gaujas 24 k.35, Vangaži, Inčukalna n., LV-2136 T. 67803532 |
|
Kokapstrāde |
59 900 |
7.24 |
5 010 |
8.36% |
447 |
| 8. |
Vika Wood, SIA
"Punti", Laucienes p., Talsu n., LV-3285 T. 63291800 |
|
Kokapstrāde |
59 150 |
0.02 |
-135 |
-0.23% |
142 |
| 9. |
BYKO-LAT, SIA
Lāčplēša 75-5, Rīga, LV-1011 T. 67288086 |
|
Kokapstrāde |
55 994 |
2.02 |
5 549 |
9.91% |
399 |
| 10. |
STORA ENSO LATVIJA, AS
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670051 |
|
Mežizstrāde |
53 033 |
-13.56 |
3 269 |
6.16% |
144 |
Autors: Kristaps Klauss
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Latvijas kokrūpniekiem nozīmē ilgstošu neziņu saistībā ar prognozējamo būvniecības apsīkumu un attiecīgi eksporta kritumu vismaz uz kādu laiku, kā arī lielas bažas sagādā iespējamais zviedru kokrūpnieku konkurētspējas pieaugums.
Tā kā briti paši īsti vēl nezina, kā tālāk attīstīsies izstāšanās birokrātiskā procedūra un cik ilgu laiku tas prasīs, uzņēmējiem tas nozīmē ilgstošu neziņu. Skaidrs, ka investīcijas Lielbritānijas būvniecībā uz kādu lasīt tālāk
Autors: Kristaps Ceplis
Nevienam ekonomiski aktīvam cilvēkam Latvijā nav noslēpums, ka meža nozare ir viens no mūsu valsts ekonomikas stūrakmeņiem, un nozares rādītāji ļoti precīzi atbilst līdera statusam – vairākus gadus pēc kārtas meža nozares pieaugums ir pakāpeniski stabils, bez kritumiem un lieliem izrāvieniem. Vērotājam no malas apgrozījuma pieaugums par dažiem procentiem gadā varētu šķist maznozīmīgs, bet ir jāsaprot, ka Latvijas meža nozare šobrīd ir sasniegusi ļoti augstu bāzes vērtību un esošajā situācijā lasīt tālāk
Meža nozare 
