Ienākt

Meža nozare

Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana Mežsaimniecība
Mēbeļu ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Ir pamats ambīcijām un augšanai

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Komentējot šā gada rezultātus, jāskatās eksporta rādītāji. Ja nemaldos, tie ir labāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Rezultāts ir labs. Par to liecina Latvijas Kokrūpnieku federācijas biedru darbības rādītāji, taču jaunākie oficiālās statistikas dati par visu nozari vēl nav pieejami.
Šis gads ir labs ne tikai kokrūpniekiem, bet arī citos meža nozares sektoros, tostarp meža īpašniekiem, kuri piedzīvo netipiski augstas cenas pilnīgi visiem baļķu sortimentiem. Tikmēr, piemēram, taras ražotājiem un mietu ražotājiem ir grūtības ar izejmateriālu pieejamību. Ļoti augstās papīrmalkas cenas dēļ meža īpašnieki nenošķiro sortimentu, bet visu pārdod papīrmalkā un tādā veidā samazina resursu pieejamību sīkbaļķu pārstrādātājiem, tajā skaitā taras ražotājiem. Līdz ar to taras ražotājiem, no vienas puses, situācija gala tirgos ir laba, no otras puses - iegūt izejmateriālu ir ļoti grūti. Līdzīgi ir arī mietu ražotājiem - tirgi labi, bet izejmateriāls ir iegūstams grūti, jo par to ir jāmaksā neadekvāti augsta cena, lai meža īpašnieku motivētu šķirot sortimentu vērtīgākajā un mazāk vērtīgākajā nevis visu produkciju pārdot papīrmalkā.

No gala produktu tirgus skatu punkta apaļkoku cenas joprojām ir neadekvāti augstas, lai gan apaļkoku cenām nav pamats būt tik augstām, kādas tās ir patlaban - tām ir pamats samazināties. Līdzīgi ir arī neadekvāti augstajām papīrmalkas cenām, kas sasniegušas maksimumu.

Augstajām cenām ir divi iemesli. Papīrmalkas cenu kāpumu Baltijā veicinājis tas, ka Skandināvijas celulozes rūpniecība, lai tās vietējie piegādātāji būtu spiesti nepalielināt sava sortimenta esošās cenas, visu savu papildus vajadzīgo materiālu iegādājas ārvalstu tirgos. Tamdēļ par vērtīgākajiem kokmateriāliem ir jāmaksā vēl vairāk nekā par papīrmalku nolūkā motivēt mežu īpašniekus šķirot sortimentu nevis visu produkciju nepārdotu papīrmalkā. Papīrmalkas cenu kāpums izraisījis cenu kāpumu visam "baļķim". Otrs iemesls augstajām apaļkoku cenām ir lietainie apstākļi pagājušajā gadā, kad pērn novembrī un decembrī, kā arī šogad janvārī bija absolūtākais resursu deficīts un 80% ražotāju izjuta resursu trūkumu un bija spiesti tā vai savādāk samazināt ražošanas apmērus. Protams, ka liela bada laikā cenas uzkāpj augšā un tās nolaist lejā ir ļoti grūti. Pieradināt piegādātāju pie augstām cenām ir ļoti viegli, bet nolaist tās lejā ir ļoti grūti. Ja viens piegādātājs arī nolaiž cenu zemāku, tad citi to nedara.

Runājot par gala produktu tirgiem, ņemot vērā, ka vismaz 50% no koksnes produktiem tiek realizēti būvniecības tirgos, un aktīvās būvniecības sezonas beigas cerēt uz būvmateriālu cenu kāpumu nav pamata. Jautājums, par cik tās samazināsies. Tas ir tikai loģiski, ja kaut kādā veidā šī tendence atspoguļotos arī izejmateriālu tirgū. Taču, vai tas tā notiks, to mēs redzēsim.

Izaicinājumi nozarei saglabājas klasiskie - lēnām turpinām attīstīties, augt. Ambīcijas un pamats augt mums ir. Patlaban svarīgi aizvien vairāk un intensīvāk veikt attīstībā. Šajā kontekstā ir svarīga arī valsts politika, lai neliktu ražotājiem tērēt naudu tur, kur to nevajag darīt. Naudas ir tik, cik ir un tajā brīdī, ja ražotājs finanšu līdzekļus pārtērē mākslīgi paaugstinātajā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) elektrības sadaļā, tad... Pieminu to tāpēc, ka 10% no visa elektrības patēriņa valstī veido tieši kokrūpniecība. Ik gadu kokrūpniecībā pārspīlēta OIK dēļ mēs bijām pazaudējuši apmēram 20 miljonus eiro, kurus varējām ieguldīt iekārtās. Arī tad, ja gribi celt jaunu ražotni vai attīstīt esošo, tad kabeļa izbūve lielā mērā jāveic no saviem investīciju resursiem. Tas prasa milzīgas naudas, bet tās nav produktīvās investīcijas no ražošanas viedokļa - tās nerada produktus un darba vietas, bet nepieciešamas, lai darbinātu rūpnīcu. Tā ir lieta, ko Latvijas valstī jāsakārto, lai ražotāji nebūtu spiesti tērēt naudu tur, kur to nevajadzētu, bet, lai ražotāji būtu motivēti tērēt naudu jaunu iekārtu un tehnoloģiju iegādē, lai varētu radīt jaunus produktus.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Ugunsbīstamība Latvijas mežos saglabājās augsta

Sausuma ietekmē Latvija šogad piedzīvojusi plašus mežu ugunsgrēkus.

Ugunsbīstamība Latvijas mežos augusta sākumā joprojām saglabājās augsta, neraugoties uz nokrišņiem pēdējās dienās daudzviet valsts teritorijā.

Tikmēr turpinājās ugunsgrēka Salas novada Gargrodes purvā likvidācija, kura dzēšanas darbus apgrūtina biezāks kūdras slānis, kamdēļ kokiem ir apdegušas saknes, vietām koki krīt.

Vasaras otrajā pusē likvidēts ugunsgrēks Mazsalacas novada Ramatas pagastā Saklaura (Oļļas) purvā. Tikmēr situācija Valdgales pagastā, kur ugunsgrēks kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē un drīz vien liesmas pārmetās arī uz mežu. sasniedzot virs 1000 hektāriem kopējo degšanas platību. ir bez izmaiņām - katru rītu un vakaru ugunsgrēks tiek apsekots un dzēstas kūpošās vietas.

Lasīt vairāk

02. Kokrūpniecība atkal izvirzās par apstrādes rūpniecības izaugsmes dzinējspēku

Kokrūpniecība atkal izvirzījusies par apstrādes rūpniecības izaugsmes dzinējspēku. Pusgadā kopumā apstrādes rūpniecība uzrāda 3,4% kāpumu, ko noteica straujāka nozares izaugsme gada pirmajos mēnešos.

Apstrādes rūpniecības pieaugumu jūnijā visvairāk veicināja straujā izaugsme kokrūpniecībā. Koksnes un koka izstrādājumu ražošanas apjomi gada griezumā palielinājās par 8,6%, kas apakšnozarē ir pēdējo mēnešu spēcīgākā izaugsme. Apakšnozares pieaugumu būtiski ietekmēja ārējā pieprasījuma kāpums, jo koka un koka izstrādājumu eksports šogad ir audzis samērā strauji - par 12,1% gada pirmajos piecos mēnešos. Lielākais kokrūpniecības produkcijas ārējais noieta tirgus Latvijai ir Apvienotā Karaliste, un, par spīti ar "Brexit" saistītajiem riskiem, koka un koka izstrādājumu eksports uz šo valsti gada piecos mēnešos ir pieaudzis par 10,5%.

Savukārt uz Zviedriju, otro lielāko koka produkcijas eksporta tirgu, eksporta vērtība šajā periodā palielinājās pat par 46,2%. Arī vietējā tirgū koksnes un koka izstrādājumu apgrozījums šogad strauji palielinās, taču vietējā tirgū realizētās produkcijas īpatsvars ir ievērojami zemāks par eksporta apjomiem.

Lasīt vairāk

03. Valdība piešķir UIN atlaidi kokmateriālu ražotājam "Stora Enso Latvija"

Ministru kabinets 14.augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz kokmateriālu ražotājam AS "Stora Enso Latvija" par investīciju projektu piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,1 miljona eiro apmērā.

Pagājušajā gada nogalē EM saņēma "Stora Enso Latvija" atbalstāmo investīciju projekta pieteikumu kopā ar projektu "Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana".

Uzņēmuma sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu attiecināmās izmaksas veido 16 303 540 miljonus eiro. Tādējādi "Stora Enso Latvija" piemēros UIN atlaidi 25% apmērā no sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas, bet ne vairāk kā 4 075 885 miljonus eiro.

Lasīt vairāk

04. IKEA grupas uzņēmums kļuvis par meža apsaimniekošanas uzņēmuma "Foran Real Estate" vienīgo īpašnieku

IKEA grupā ietilpstošais Nīderlandē reģistrētais uzņēmums "IRI Investments" kļuvis par meža apsaimniekošanas uzņēmuma "Foran Real Estate" vienīgo īpašnieku.

Līdz ar īpašnieka maiņu "Foran Real Estate" kopš šā gada 17.jūlija, pārtapusi par "IRI Forest Assets Latvia". "IRI Forest Assets Latvia" īpašumā ir zeme kopumā 54 207 hektāru platībā, tostarp mežu zeme veido 40 274 hektārus, lauksaimniecības zeme - 10 370 hektāru, bet citas zemes - 3563 hektāri.

Tādējādi šobrīd Nīderlandes "IRI Investments" Latvijā tiešā veidā pieder trīs meža apsaimniekošanas kompānijas "IRI Forest Assets Latvia", "IRI Investments Latvia" un "IRI Asset Management".

Lasīt vairāk

05. Latvijā trīs vietās Kurzemē konstatēta ozoluakūtā kalšana

Līdz šim ozolu akūtā kalšana ir konstatēta trīs vietās Kurzemē - Talsos, Kazdangā un Cīravā. Šie ir rezultāti pēc pavasara apsekojumu veikšanas, kura tiks atsākta rudens pusē.

Pašlaik inficētie koki nav iznīcināti, bet ir atstāti tālākai izpētei, lai izprastu slimības attīstības gaitu.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) joprojām aicina meža īpašniekus būt vērīgiem, un informēt Valsts meža dienestu (VMD), ja tiem ir aizdomas par ar akūto ozolu kalšanu inficētiem ozoliem

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Atkal būs rekords

2016. gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība bija 1,053 miljardi eiro, kas ir 3,2 % kāpums salīdzinājumā ar 1,020 miljardiem attiecīgajā laikā pērn. Koksne un tās izstrādājumi kopš gada sākuma eksportēti 904,44 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4 % vairāk nekā 869,33 miljoni 2015. gada pirmajos sešos mēnešos.

Nozares neveiksmes

Kokapstrāde bremzējas

Kokapstrādei 2016. gadā bijis ievērojams izlaides kāpums – par 8,6% –, tā bijusi galvenā rūpniecības attīstības virzītāja. Taču šis uzlabojums bijis kā atbalss izlaides pieaugumam 2015. gadā, un nozarē kopumā nav bijis nozīmīga tālāka progresa kopš 2015. gada septembra. Šogad nav bijis noslēgtu investīciju projektu, kas spētu nodrošināt līdzšinējo attīstības tempu, tāpēc gada otrajā pusē pieauguma rādītāji būs ievērojami vājāki.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts mežu īpašniekiem

Meža īpašniekiem 2016.–2017. gadā pieejams atbalsts ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākumā "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā" par kopumā 9,5 miljoniem eiro. Publiskais finansējums sadalīts pa apakšpasākumiem: "Meža ieaudzēšana", kam piešķirti četri miljoni eiro, "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai" – pieci miljoni eiro, kā arī "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana" – 500 000 eiro. Tikmēr uzņēmējiem pamatlīdzekļu iegādei mežsaimniecības attīstībā pieejami 2 500 000 eiro, savukārt kooperatīvu, tostarp meža nozarē, izveidei laikā līdz 2020. gadam pieejami 1,2 miljoni eiro. Savukārt ugunsnovērošanas torņu būvniecībai un meža kaitēkļu apkarošanai šogad pieejami 3,02 miljoni eiro.

Jāpievēršas jaunām tehnoloģijām

Latvijas tautsaimniecības izaugsme lielā mērā balstās uz meža nozares veikumu. Patlaban ir sasniegta ļoti augsta nozares vērtība, tomēr pieauguma potenciāla īstenošanai būtiski ieviest mūsdienīgas zināšanas un tehnoloģijas. Latvija ir būtiski vairojusi kvalitatīvas meža platības un ieņēmusi stabilu vietu pasaules koksnes produktu tirgū, aizvien neatlaidīgāk virzoties uz specifisku un sarežģītu koksnes produktu ražošanu. Tomēr nozares izaugsme var būt vēl ievērojamāka, aktīvāk iedzīvinot laikmetam piemērotākas mežsaimniecības metodes.

Jāsaglabā zāģmateriāliem noiets Āfrikā un Āzijā
Izaicinājums 2017. gadam būs iepriekšējos gados sāktā veiksmīgā starta noturēšana Āfrikas un Āzijas tirgū. Lielākais produkcijas realizācijas apjoma pieaugums – par 14 % – bija vērojams Āfrikā, kurp aizsūtīti 345 000 kubikmetru zāģmateriālu, kā arī Āzijas reģionā, kurp aizsūtīti 334 000 kubikmetru, veidojot 2 % pieaugumu. Pieaugums Āfrikas reģionā skaidrojams ar būtiski lielāku produkcijas noietu uz Ēģipti (593 % pieaugums).

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 390 1 427 1 343
Darbinieku skaits, tūkst. 31 32 31
Peļņa, milj. EUR 171 210 184
Rentabilitāte, % 5 6 5
Apgrozījums, milj. EUR 3 212 3 475 3 386
Apgrozījuma izmaiņas 8 8 -3
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Meža nozare rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas valsts meži, AS, LATVIJAS FINIERIS, AS, KRONOSPAN Riga, SIA, PATA, SIA, GO PAPER (EUROPE), SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana, Mežsaimniecība, Mēbeļu ražošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas valsts meži, AS
Vaiņodes 1, Rīga, LV-1004 T. 67602075
Mežsaimniecība 261 551 -5.14 59 300 22.67% 1233
2. LATVIJAS FINIERIS, AS
Bauskas 59, Rīga, LV-1004 T. 67067207
Kokapstrāde 194 373 0.39 10 339 5.32% 1679
3. KRONOSPAN Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67436835
Kokapstrāde 154 714 -5.68 26 206 16.94% 298
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
4. PATA, SIA
Cēsu 14, Rīga, LV-1012 T. 67243135
Mežizstrāde 127 648 -14.63 1 933 1.51% 122
5. GO PAPER (EUROPE), SIA
Dārzciema 60, Rīga, LV-1073
Papīra un tā izstrādājumu ražošana 96 727 520.84 2 475 2.56% 6
6. AKZ, SIA
Matrožu 15-2.st., Rīga, LV-1048 T. 67327740
Kokapstrāde 63 547 4.89 7 232 11.38% 265
7. Gaujas Koks, SIA
Gaujas 24 k.35, Vangaži, Inčukalna n., LV-2136 T. 67803532
Kokapstrāde 59 900 7.24 5 010 8.36% 447
8. Vika Wood, SIA
"Punti", Laucienes p., Talsu n., LV-3285 T. 63291800
Kokapstrāde 59 150 0.02 -135 -0.23% 142
9. BYKO-LAT, SIA
Lāčplēša 75-5, Rīga, LV-1011 T. 67288086
Kokapstrāde 55 994 2.02 5 549 9.91% 399
10. STORA ENSO LATVIJA, AS
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670051
Mežizstrāde 53 033 -13.56 3 269 6.16% 144

Viedokļi

Autors: Kristaps Klauss

Kokrūpnieki bažīgi par ilgstošu neziņu pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Latvijas kokrūpniekiem nozīmē ilgstošu neziņu saistībā ar prognozējamo būvniecības apsīkumu un attiecīgi eksporta kritumu vismaz uz kādu laiku, kā arī lielas bažas sagādā iespējamais zviedru kokrūpnieku konkurētspējas pieaugums. Tā kā briti paši īsti vēl nezina, kā tālāk attīstīsies izstāšanās birokrātiskā procedūra un cik ilgu laiku tas prasīs, uzņēmējiem tas nozīmē ilgstošu neziņu. Skaidrs, ka investīcijas Lielbritānijas būvniecībā uz kādu lasīt tālāk

Autors: Kristaps Ceplis

Meža nozare saglabās tautsaimniecības līdera pozīcijas

Nevienam ekonomiski aktīvam cilvēkam Latvijā nav noslēpums, ka meža nozare ir viens no mūsu valsts ekonomikas stūrakmeņiem, un nozares rādītāji ļoti precīzi atbilst līdera statusam – vairākus gadus pēc kārtas meža nozares pieaugums ir pakāpeniski stabils, bez kritumiem un lieliem izrāvieniem. Vērotājam no malas apgrozījuma pieaugums par dažiem procentiem gadā varētu šķist maznozīmīgs, bet ir jāsaprot, ka Latvijas meža nozare šobrīd ir sasniegusi ļoti augstu bāzes vērtību un esošajā situācijā lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Kokapstrādes uzņēmumam "Rettenmeier Baltic Timber" piešķir UIN atlaidi 3,84 miljonu eiro apmērā

Rīga, 11.dec., LETA. Valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu kokapstrādes uzņēmumam SIA "Rettenmeier Baltic Timber" par investīciju projektu piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 3,836 miljonu eiro apmērā. Pagājušajā gada decembrī EM saņēmusi "Rettenmeier Baltic Timber" iesniegto atbalstāmo investīciju projekta pieteikumu par projektu "Kokmateriālu šķirošanas uzlabošana "Rettenmeier Baltic Timber" SIA ražotnē". Uzņēmuma sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu lasīt tālāk

Autors: LETA

Valdība akceptē četru miljonu eiro novirzīšanu ziedojumiem no LVM šā gada peļņas

Rīga, 4.dec., LETA. AS "Latvijas valsts meži" (LVM) no šā gada peļņas sporta, kultūras un mākslas, izglītības un zinātnes, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai ziedos četrus miljonus eiro, teikts informatīvajā ziņojumā par LVM dāvināšanai (ziedošanai) paredzēto finanšu apjomu un dāvināšanas (ziedošanas) kārtību šajā gadā, ko otrdien akceptēja valdība. Zemkopības ministrijas (ZM) ziņojumā paskaidrots, ka LVM šā gada trešajā ceturksnī sasniegtie finanšu rezultāti ļauj LVM noteikt ziedojumu lasīt tālāk

Autors: LETA

"Latvijas valsts meži" no šā gada peļņas ziedojumiem novirzīs četrus miljonus eiro

Rīga, 30.nov., LETA. AS "Latvijas valsts meži" (LVM) no šā gada peļņas sporta, kultūras un mākslas, izglītības un zinātnes, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai plāno ziedot četrus miljonus eiro, teikts informatīvajā ziņojumā par LVM dāvināšanai (ziedošanai) paredzēto finanšu apjomu un dāvināšanas (ziedošanas) kārtību šajā gadā, ko plānots skatīt valdības sēdē 4.decembrī. Zemkopības ministrija (ZM) skaidro, ka LVM šā gada trešajā ceturksnī sasniegtie finanšu rezultāti ļauj LVM noteikt lasīt tālāk

Visas ziņas >>>