Ienākt

Meža nozare

Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana Mežsaimniecība
Mēbeļu ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Slapjuma dēļ rudenī un sausuma dēļ šogad gājušas bojā papildu meža platības

Aiga Grasmane, Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore

Atšķirībā no lauksaimniekiem, kuri savus zaudējumus var novērtēt drīz vien sezonas laikā, konstatējot, piemēram, mazāku ražu, meža īpašniekiem ir iespēja konstatēt zaudējumus ilgākā laika posmā, nereti arī tikai nākamajā sezonā. Ar kokiem viss notiek ilgāk. Pagājušā gada rudens lietavu sekas, kad pārlieku lielā mitruma dēļ koki ilgstoši stāvēja ūdenī, var novērtēt šogad, meža īpašniekiem apsekojot savas platības un redzot, kuras platības ir izdzīvojušas un kuras nē. Ir pagājis nepilns gads. Īpašnieks, kurš nedzīvo blakus savam īpašumam to neapmeklē katru nedēļu vai ik pārnedēļas, bet aizbrauks vēlāk, lai novērtētu šogad ilgstošā sausuma sekas. Situācija var būt ļoti dažāda. Ir īpašumi, kuros veiksmīgi ir ieaugušas jaunaudzes, ja tās iestādītas laikā, kad vēl bija mitrums. Taču ir platības, kuras ilgstošā sausuma dēļ, nebūs izdzīvojušas.
Šā gada sausumam ir gan plusi, gan mīnusi. Sausums bijis mainīgs pa reģioniem. Vietām tas ļāvis izstrādāt kokus tādās platībās, kas ir ļoti slapjas un citos apstākļos tām nebūtu iespējas piekļūt. Tāpat tas devis iespēju saremontēt ceļu kādās ļoti slapjās vietās, kur citkārt netiek klāt. Tās ir zināmas priekšrocības. Tomēr jāatzīst, ka šādi ekstrēmi laika apstākļi, patiešām nav bijuši ļoti, ļoti sen. Nozare neatminas, kad vēl rudenī būtu bijis tik liels mitrums, kam seko pārmērīgs sausums pavasarī. Līdz ar to būs jaunaudžu platības, kas būs gājušas bojā šo ekstrēmo laika apstākļu dēļ. Katru gadu daļa meža platību aiziet bojā pārlieku lielā mitruma dēļ, piemēram, tāpēc, ka bebri izbūvējuši dambjus. Taču slapjuma dēļ rudenī un sausuma dēļ šogad gājušas bojā papildu meža platības.
Meža īpašniekus ietekmē arī dzīvnieku postījumi. Privātos mežos pārsvarā ļauj kokiem dabiski atjaunoties. Tikai 20% no mežiem, kas pieder privātiem meža īpašniekiem, ir atjaunoti, stādot jaunaudzes, kamēr valsts mežos šādi atjaunoti 50%. Lielais vairums privāto mežu īpašnieku tomēr paļaujas uz dabisko meža atjaunošanu, atļaujot ieaugties visiem kokiem un pēc tam, izkopjot šo platību, atstājot vēlamos kokus. Tomēr tendence ir tāda, ka privātie meža īpašnieki arvien vairāk cenšas stādīt jaunaudzes nevis paļauties uz dabisko atjaunošanu. Ar kvalitatīvu, atlasītu stādāmo materiālu koksnes kvalitāte un apmērs palielinās 20% apmērā salīdzinājumā ar dabiski atjaunotu mežu. To meža īpašnieks ņem vērā, ja nākotnē grib izaudzēt kvalitatīvus un skaistus kokus. Līdz ar to meža īpašnieki pērk stādus un stāda. Taču, ņemot vērā lielo dzīvnieku blīvumu Latvijā, piemēram, priedi ir ļoti sarežģīti izaudzēt briežu un stirnu postījumu dēļ. Līdz ar to papildus ar stādu iegādi saistītajām izmaksām ir jārēķinās ar izdevumiem jaunaudžu pasargāšanai no dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Tie ir papildus riski, ko meža īpašniekam vienmēr jāņem vērā, izvēloties mežu atjaunošanas veidu. Pēc meža atjaunošanas mežu īpašniekiem Valsts meža dienestā ir jāiesniedz pārskats par mežu atjaunošanu, tad mežzinis iet un šīs platības pārbauda. Līdz ar to šobrīd vēl nevar noteikt, cik platību pavasara un vasaras sausuma dēļ būs pilnībā jāatjauno.
Valsts meža dienesta rīcībā ir dati par to, kā meža ugunsgrēki ir ietekmējuši meža īpašumus. Lielākie meža ugunsgrēki ir izcēlušies purvos, kas pamatā pieder valstij. Šobrīd ir pieejams Eiropas Savienības atbalsts meža īpašniekiem, ja viņu mežaudzes nopostījis ugunsgrēks vai vējš, un tās vairāk nav dzīvotspējīgas. Meža īpašnieks saņem atbalstu par šādas mežaudzes atjaunošanu pēc tam, kad par saviem līdzekļiem izvācis no meža bojātos kokus. Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus, kas paredz turpmāk sniegt finansiālu atbalstu ne tikai vēja vai ugunsgrēku postījumos cietušo mežu īpašniekiem, bet arī sausumā nokaltušu un lietavās cietušu mežu īpašniekiem. Ja Ministru kabinets šoruden apstiprinās šos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, Lauku atbalsta dienests varēs sludināt jaunu projektu kārtu, kurā uz uz atbalstu varēs pieteikties meža īpašnieki, kuriem pieder sausumā vai lietavās bojā gājušas meža platības.
Tie meža īpašnieki, kam ir bojātas mežaudzes, tās būs jāatjauno, un daļa no viņiem saskarsies ar stādu pieejamības problēmu, ja iepriekš stādus nav rezervējuši. Pieprasījums pēc stādiem pārsniedz piedāvājumu. Patlaban stādus nemaz tik vienkārši nevar dabūt un tos var jau rezervēt uz 2020.gadu un 2021.gadu. Pārsvarā stāda egles, bērzus un priedes. Tās ir mūsu galvenās sugas Latvijā, un šo koku stādu trūkst. Katra koku suga tomēr ir jāstāda tās augšanai piemērotā vietā. Situācija ar stādu pieejamību būs ļoti atšķirīga. Valsts mežiem to droši vien nepietrūks, jo tiem ir savas stādaudzētavas, kurām primāri ir jānodrošina savi meži ar atjaunojamajiem meža resursiem. Ja privātais meža īpašnieks ir biedrs kooperatīvā, tad kooperatīvs ir rezervējis stādus un viņam droši vien būs iespēja pie tiem tikt. Savukārt, ja meža īpašniekam nav nekādas rezerves pieteiktas uz priekšu, tad stādu var aptrūkties. Ir meža īpašnieki, kas jau regulāri piesaka stādaudzētavām, ka viņiem vajadzēs konkrētu apmēru stādu. Ir būtiski plānot savu saimniecisko darbību.
Meža īpašniekiem, tuvojoties rudenim, ir jādomā par jaunaudžu aizsardzību ziemā. Daži to dara ar tautas metodēm, piemēram, sienot aitas vilnu apkārt jaunajiem kociņiem. Taču citi griež strēmelēs vecus, nevajadzīgus apģērba gabalus, ko sien ap jaunaudzi un iesmaržina ar odekolonu. Meža īpašnieki izmanto visādus līdzekļus, lai meža zvērus aizbaidītu no jaunaudzēm. Taču modernākais veids ir pirkt līdzekļus, kas ir domāti koku stādu aizsardzībai pret meža dzīvniekiem un smērējami uz koku galotnēm.
Privātie meža īpašnieki precīzi neuzskaita zvēru nodarīto postījumu apmērus savos mežos. Taču valsts mežos, kur ir iespējams fiksēt šādā veidā nodarītos postījumus, secināts, ka pieaug izdevumi jaunaudžu aizsardzībai un pieaug atkārtoti atjaunojamās platības. Meža dzīvnieki, ja ieiet kādā no jaunaudzēm, to var nopostīt daļēji - 10% vai 20% apmērā. Taču tāpat ir gadījumi, kad jaunaudzēm nodarītie postījumi sasniedz 80%. Šie dati liecina, ka palielinās izdevumi jaunaudžu aizsardzībai un nopostītās platības. Jaunaudzes apdraud stirnas, brieži un aļņi.
Runājot par nākotnes izaicinājumiem, privāto mežu īpašnieki arvien vairāk sāk domāt par grāvju tīrīšanu, kas nav lēti. Vienam meža īpašniekam to, visdrīzāk, ir grūti izdarīt. Tāpēc plānojot atbalsta pasākumus, Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā pēc 2020.gada, vajadzētu paredzēt iespēju meža īpašniekiem saņemt atbalstu meža meliorācijas sistēmu sakārtošanai. Sakārtotas meliorāciju sistēmas palīdzētu izvairīties no klimata ekstrēmu ietekmes. Tas būtu risku mazināšanas pasākums.
Turpmākie mēneši nozarē ir atkarīgi no tā, kāds būs rudens un kokmateriālu cenas, kam meža īpašniekiem jāseko līdzi. Patlaban koksnes cenas meža īpašniekiem ir labvēlīgas - apaļkoku cenas ir diezgan augstas. Privātie meža īpašnieki labprāt izmanto situāciju, kad koksnes cenas ir pakāpušās. varētu mazināties, kas ir saprotami.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Meža produkcijas eksports astoņos mēnešos pieaudzis par 14,5%; imports – par 16,5%

Latvija šogad astoņos mēnešos eksportēja meža produkciju 1,715 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā.
Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2018.gada astoņos mēnešos eksportēti 1,478 miljarda eiro apmērā, kas ir par 17,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 86,2% (pirms gada - 84,3%) no kopējā meža produkcijas eksporta.
Tāpat audzis arī meža produktu imports - Latvija šogad astoņos mēnešos meža produktus ieveda 610,964 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,5% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā.
No kopējā meža produkcijas importa lielāko īpatsvaru jeb 62,5% (gadu iepriekš - 55,6%) veidoja koksne un tās izstrādājumi, kurus Latvijā ieveda 381,966 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, koksnes un tās izstrādājumu imports ir palielinājies par 31%.

Lasīt vairāk

02. "Latvijas finieris" plāno investēt 1,1 miljonu eiro betulīna ražošanas tehnoloģiju pilnveidē un tirgus potenciāla izpētē

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums "Latvijas finieris" triju gadu laikā plāno investēt 1,1 miljonu eiro bērza tāsī esošās organiskās vielas betulīna ražošanas tehnoloģiju pilnveidē un šī produkta attīstībā, kā arī tā tirgus potenciāla izpētē.
Šāds lēmums pieņemts, jo bērza mizai kā vienam no koksnes pārstrādes blakusproduktiem, kuru "Latvijas finieris" izmanto kā kurināmo siltuma ražošanā,ir plašs pielietojums, tostarp no tās var iegūt darvu ar izcilām antiseptiskām īpašībām, kuras nodrošina bērza mizā esošā aktīvā viela betulīns, kam kā dabiskai piedevai ir plašas izmantošanas iespējas kosmētikā, farmācijā un pārtikas industrijā.
“Latvijas finieris”, meklējot iespējas Latvijas mežsaimniecības produktiem pievienot pēc iespējas augstāku vērtību, pirms vairākiem gadiem Meža nozares kompetences centra projekta ietvaros sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem sāka betulīna ražošanas iespēju laboratoriskos pētījumus. Tagad kompānija virzās soli tālāk, paplašinot mērogu un radot tehnoloģisko bāzi rūpniecisko pētījumu veikšanai.

Lasīt vairāk

03. Kokrūpnieku federācija atzinīgi vērtē valdības darbu

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) ieskatā Ministru prezidenta Māra Kučinska valdība bijusi ražīga un īstenojusi daudzas reformas.
LKF ieskatā pozitīvi vērtējama šīs valdība stabilitāte un spēja strādāt nepilnus trīs gadus, kas nodrošinājis produktīvu darbu. Valdība sākusi un pabeigusi diezgan daudzas reformas, par kurām runāja gadiem. Tāpēc kokrūpnieku federācija augstu vērtē tās padarīto.

Lasīt vairāk

04. Latvijā atcelts meža ugunsnedrošais periods

Valsts meža dienests no 30.septembra, visā Latvijas teritorijā atcēlis meža ugunsnedrošo periodu.
Latvijā meža ugunsnedrošais periods šogad bija spēkā kopš 27.aprīļa.
Uugnsnedrošā perioda laikā šovasar Latvijā izcēlās vairāki lieli meža ugunsgrēki, tostarp Valdgales pagasta ugunsgrēkā izdega meža zeme apmēram 1355 hektāru platībā, Mazsalacas novada Ramatas pagasta Saklaura (Oļļas) purvā ugunsgrēka platība sasniedza apmēram 220 hektāru, bet ugunsgrēkā Salas novada Gargrodes purvā ugunsgrēka platība sasniedza 35 hektārus.
Bez šiem trim lielajiem meža ugunsgrēkiem Valsts meža dienests šogad atklājis un dzēsis vairāk nekā 700 meža ugunsgrēku ar kopējo uguns skarto platību vairāk nekā 1000 hektāru, tajā skaitā 770 hektārus Ādažu poligonā.
Ugunsnedrošajā laika posmā mežos un purvos ir aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus; kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas; atstāt ugunskurus bez uzraudzības; dedzināt atkritumus; braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem; kā arī veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Lasīt vairāk

05. PVD sācis stingrāk kontrolēt no Ķīnas un Baltkrievijas ievesto koksnes iepakojamo materiālu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no šā gada 1.oktobra uz robežas pastiprināti sācis pārbaudīt no Ķīnas un Baltkrievijas ievesto preču pārvadājumos izmantoto koksnes iepakojamo materiālu, lai nepieļautu augiem kaitīgo organismu ievešanu un izplatīšanos Eiropas Savienībā (ES)
To paredz Eiropas Komisijas (EK) lēmums par preču pārvadājumos izmantotā koksnes iepakojamā materiāla kontroli no Ķīnas un Baltkrievijas, kas stājies spēkā 1.oktobrī. Visbiežāk koksnes iepakojamo materiālu, izmanto precēm, kuras uzkrauj un glabā atklātā vidē, piemēram, granīts, malka, bruģakmeņi, tehnika, celtniecības materiāli.
Ievedot minētās preces no Ķīnas un Baltkrievijas, komersantam par to iepriekš jāziņo PVD kontroles punktam, caur kuru paredzēts kravu ievest. Komersantam ir jānodrošina piekļuve koksnes iepakojamam materiālam, kā arī jāsedz izmaksas, kas rodas kontroles procesā.
EK lēmumu par pastiprinātiem kontroles pasākumiem pieņēma, ņemot vērā valstu kontroles dienestu līdzšinējos pārbaužu rezultātus un konstatētos pārkāpumus no Ķīnas un Baltkrievijas ievestajam koksnes iepakojamajam materiālam.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Atkal būs rekords

2016. gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība bija 1,053 miljardi eiro, kas ir 3,2 % kāpums salīdzinājumā ar 1,020 miljardiem attiecīgajā laikā pērn. Koksne un tās izstrādājumi kopš gada sākuma eksportēti 904,44 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4 % vairāk nekā 869,33 miljoni 2015. gada pirmajos sešos mēnešos.

Nozares neveiksmes

Kokapstrāde bremzējas

Kokapstrādei 2016. gadā bijis ievērojams izlaides kāpums – par 8,6% –, tā bijusi galvenā rūpniecības attīstības virzītāja. Taču šis uzlabojums bijis kā atbalss izlaides pieaugumam 2015. gadā, un nozarē kopumā nav bijis nozīmīga tālāka progresa kopš 2015. gada septembra. Šogad nav bijis noslēgtu investīciju projektu, kas spētu nodrošināt līdzšinējo attīstības tempu, tāpēc gada otrajā pusē pieauguma rādītāji būs ievērojami vājāki.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts mežu īpašniekiem

Meža īpašniekiem 2016.–2017. gadā pieejams atbalsts ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākumā "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā" par kopumā 9,5 miljoniem eiro. Publiskais finansējums sadalīts pa apakšpasākumiem: "Meža ieaudzēšana", kam piešķirti četri miljoni eiro, "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai" – pieci miljoni eiro, kā arī "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana" – 500 000 eiro. Tikmēr uzņēmējiem pamatlīdzekļu iegādei mežsaimniecības attīstībā pieejami 2 500 000 eiro, savukārt kooperatīvu, tostarp meža nozarē, izveidei laikā līdz 2020. gadam pieejami 1,2 miljoni eiro. Savukārt ugunsnovērošanas torņu būvniecībai un meža kaitēkļu apkarošanai šogad pieejami 3,02 miljoni eiro.

Jāpievēršas jaunām tehnoloģijām

Latvijas tautsaimniecības izaugsme lielā mērā balstās uz meža nozares veikumu. Patlaban ir sasniegta ļoti augsta nozares vērtība, tomēr pieauguma potenciāla īstenošanai būtiski ieviest mūsdienīgas zināšanas un tehnoloģijas. Latvija ir būtiski vairojusi kvalitatīvas meža platības un ieņēmusi stabilu vietu pasaules koksnes produktu tirgū, aizvien neatlaidīgāk virzoties uz specifisku un sarežģītu koksnes produktu ražošanu. Tomēr nozares izaugsme var būt vēl ievērojamāka, aktīvāk iedzīvinot laikmetam piemērotākas mežsaimniecības metodes.

Jāsaglabā zāģmateriāliem noiets Āfrikā un Āzijā
Izaicinājums 2017. gadam būs iepriekšējos gados sāktā veiksmīgā starta noturēšana Āfrikas un Āzijas tirgū. Lielākais produkcijas realizācijas apjoma pieaugums – par 14 % – bija vērojams Āfrikā, kurp aizsūtīti 345 000 kubikmetru zāģmateriālu, kā arī Āzijas reģionā, kurp aizsūtīti 334 000 kubikmetru, veidojot 2 % pieaugumu. Pieaugums Āfrikas reģionā skaidrojams ar būtiski lielāku produkcijas noietu uz Ēģipti (593 % pieaugums).

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 390 1 427 1 343
Darbinieku skaits, tūkst. 31 32 31
Peļņa, milj. EUR 171 210 184
Rentabilitāte, % 5 6 5
Apgrozījums, milj. EUR 3 212 3 475 3 386
Apgrozījuma izmaiņas 8 8 -3
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Meža nozare rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas valsts meži, AS, LATVIJAS FINIERIS, AS, KRONOSPAN Riga, SIA, PATA, SIA, GO PAPER (EUROPE), SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana, Mežsaimniecība, Mēbeļu ražošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas valsts meži, AS
Vaiņodes 1, Rīga, LV-1004 T. 67602075
Mežsaimniecība 261 551 -5.14 59 300 22.67% 1233
2. LATVIJAS FINIERIS, AS
Bauskas 59, Rīga, LV-1004 T. 67067207
Kokapstrāde 194 373 0.39 10 339 5.32% 1679
3. KRONOSPAN Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67436835
Kokapstrāde 154 714 -5.68 26 206 16.94% 298
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
4. PATA, SIA
Cēsu 14, Rīga, LV-1012 T. 67243135
Mežizstrāde 127 648 -14.63 1 933 1.51% 122
5. GO PAPER (EUROPE), SIA
Dārzciema 60, Rīga, LV-1073
Papīra un tā izstrādājumu ražošana 96 727 520.84 2 475 2.56% 6
6. AKZ, SIA
Matrožu 15-2.st., Rīga, LV-1048 T. 67327740
Kokapstrāde 63 547 4.89 7 232 11.38% 265
7. Gaujas Koks, SIA
Gaujas 24 k.35, Vangaži, Inčukalna n., LV-2136 T. 67803532
Kokapstrāde 59 900 7.24 5 010 8.36% 447
8. Vika Wood, SIA
"Punti", Laucienes p., Talsu n., LV-3285 T. 63291800
Kokapstrāde 59 150 0.02 -135 -0.23% 142
9. BYKO-LAT, SIA
Lāčplēša 75-5, Rīga, LV-1011 T. 67288086
Kokapstrāde 55 994 2.02 5 549 9.91% 399
10. STORA ENSO LATVIJA, AS
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670051
Mežizstrāde 53 033 -13.56 3 269 6.16% 144

Viedokļi

Autors: Kristaps Klauss

Kokrūpnieki bažīgi par ilgstošu neziņu pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Latvijas kokrūpniekiem nozīmē ilgstošu neziņu saistībā ar prognozējamo būvniecības apsīkumu un attiecīgi eksporta kritumu vismaz uz kādu laiku, kā arī lielas bažas sagādā iespējamais zviedru kokrūpnieku konkurētspējas pieaugums. Tā kā briti paši īsti vēl nezina, kā tālāk attīstīsies izstāšanās birokrātiskā procedūra un cik ilgu laiku tas prasīs, uzņēmējiem tas nozīmē ilgstošu neziņu. Skaidrs, ka investīcijas Lielbritānijas būvniecībā uz kādu lasīt tālāk

Autors: Kristaps Ceplis

Meža nozare saglabās tautsaimniecības līdera pozīcijas

Nevienam ekonomiski aktīvam cilvēkam Latvijā nav noslēpums, ka meža nozare ir viens no mūsu valsts ekonomikas stūrakmeņiem, un nozares rādītāji ļoti precīzi atbilst līdera statusam – vairākus gadus pēc kārtas meža nozares pieaugums ir pakāpeniski stabils, bez kritumiem un lieliem izrāvieniem. Vērotājam no malas apgrozījuma pieaugums par dažiem procentiem gadā varētu šķist maznozīmīgs, bet ir jāsaprot, ka Latvijas meža nozare šobrīd ir sasniegusi ļoti augstu bāzes vērtību un esošajā situācijā lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Gaujas koks" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 8,4 miljoni eiro

Rīga, 20.febr., LETA. Kokapstrādes uzņēmums "Gaujas koks" reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 8,4 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmums par labu "OP Corporate Bank" ieķīlājis krājumus un prasījuma tiesības. Komercķīla reģistrēta otrdien, 19.februārī. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka "Gaujas koks" 2017.gadā strādāja ar 60,838 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,5% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 44,2% un lasīt tālāk

Autors: LETA

Teju dubultojies mežistrādes uzņēmuma "Hansaprojekts" apgrozījums

Rīga, 13.febr., LETA. Mežizstrādes uzņēmuma SIA "Hansaprojekts" apgrozījums 2018.gadā sasniedzis 689 316 eiro, kas ir teju divreiz vairāk nekā 2017.gadā, liecina "Firmas.lv" dati. Komersanta apgrozījums pēdējos gados aug. 2016.gadā tas bijis 335 554 eiro, 2017.gadā 363 425 eiro, bet pērn jau 689 316 eiro. Ievērojami palielinājusies arī peļņa, pērn sasniedzot 124 432 eiro, salīdzinot ar 5690 eiro vēl pirms gada. Pērn mežsaimniecības jomā strādājošais uzņēmums nodarbinājis četrus lasīt tālāk

Autors: LETA

Tiesa turpinās skatīt krimināllietu pret VVD vadītāju Koļegovu

Rīga, 23.janv., LETA. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien plkst.10.30 turpinās skatīt krimināllietu, kurā par vairāk nekā 300 000 eiro vērtu darījumu nenorādīšanu savā amatpersonas deklarācijā apsūdzēta Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova, liecina tiesu kalendārā pieejamā informācija. Vienā no iepriekšējām tiesas sēdēm Koļegovas brālis Māris Zudāns liecināja, ka Koļegova, kurai agrāk piederēja kapitāldaļas Zudāna uzņēmuma SIA "Pallogs", savu peļņu no lasīt tālāk

Visas ziņas >>>