Ienākt

Meža nozare

Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana Mežsaimniecība
Mēbeļu ražošana

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Kokrūpniekiem klājas labāk nekā bija domāts

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss

Pirmais ceturksnis aizvadīts labāk nekā bijām domājuši. Pagājušajā gadā bija pamatīgas bažas par mežizstrādes un kokrūpniecības blakusproduktu tirgiem, ar ko es domāju malku, papīrmalku, škeldu un skaidu. Izskatījās, ka būs ļoti liels izaicinājums šo produktu fiziskā apmēra noietā, nemaz nerunājot par cenu.

Šobrīd cena ir kritusies, bet tajā pašā laika noiets bijis daudz labāks nekā mēs bijām domājuši un plānojuši. Tāpat atsevišķiem produktiem globālajos tirgos izdevies paaugstināt cenu, piemēram, zāģmateriāliem. Tajā pašā laikā uzņēmēji nevar priekā berzēt rokas, jo manis pieminētie blakusprodukti ir lētāki nekā pagājušajā gadā.

Arī Āzijas virzienā konteineru cenas ir būtiski augušas. Tādēļ, piemēram, dēļu vai saplākšņu eksporta izdevīgums uz Āzijas valstīm - Japānu, Dienvidkoreju un Ķīnu - ir būtiski samazinājies. Taču ar to mēs rēķinājāmies. Turpretī tālāk apstrādē, cik man zināms, iet tīri labi. Piemēram, Jelgavas ražotājs "Cross Timber Systems", kas realizē lielizmēra masīvkoka plātnes, ir īstenojis jau daudzus projektus un arī pasūtījumi uzņēmumam šobrīd ir samērā labā līmenī. Sajūtu līmenī gads sācies labāk nekā prognozējām- tas vien priecē. Tajā pašā laikā nevar uztver, ka šis gads asociēsies ar uzņēmumu galveno interesi - peļņu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Pieaugot pieprasījumam vietējā bērza apaļkoksnes tirgū, Ķīnas iepircējus nomaina vietējie kokrūpnieki

Pretstatā iepriekšējo gadu ziemas sezonas tendencēm šā gada sākumā Latvijas bērza apaļkoksnes tirgū būtiski izmainījies dalībnieku līdzsvars, jo iepircējus no Ķīnas nomainījuši vietējie kokapstrādes uzņēmumi.

Pēdējo divu gadu laikā rudens un ziemas sezona bija kļuvusi par periodu, kad Ķīnas uzņēmumu pārstāvji aktivizēja bērza finierkluču iepirkumu Latvijas tirgū, jo vēsajos laikapstākļos apaļkoki tiek transportēti ar kuģiem uz Ķīnu ar minimāliem kvalitātes zudumiem, kas ir grūti paveicams vasarā. Tāpēc Ķīnas iepircēji diktēja finierkluču cenas. Savukārt šajā sezonā bērza apaļkoksnes tirgū būtiski izmainījās dalībnieku līdzsvars, un labāko cenu piedāvājumu meža īpašnieki saņēma tieši no Latvijas kokrūpniekiem.

Kā skaidro Meža nozares informācijas centrā, galvenais izmaiņu iemesls ir saistīts ar papildus pieprasījumu vietējā tirgū, kas tagad tiek lēsts vismaz 80 000 kubikmetru bērza apaļkoku mēnesī. Pēc rūpnīcas "Kohilla veneer" ražošanas jaudu paplašināšanas Igaunijā, lielākais Latvijas uzņēmums AS "Latvijas Finieris" samazinājis bērza piegādes no Igaunijas un resursus Latvijas rūpnīcām meklē vietējā tirgū. Aptuveni par 30% jaudu kāpinājis arī bērza zāģmateriālu ražošanas uzņēmums SIA "Krauss", kas nesen uzstādījis tievo dimensiju zāģbaļķu apstrādes līniju.

Lasīt vairāk

02. "Latvijas Valsts meži" šogad plāno atjaunot 14 370 hektāru meža

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM) šajā gadā plāno atjaunot mežus 14 370 hektāru platībā un veikt agrotehnisko kopšanu 27 430 hektāru platībā, kā arī jaunaudžu kopšanu 27 400 hektāru platībā.
LVM mežā plāno stādīt 21 600 000 augstvērtīgu, jaunu koku 8000 hektāru lielā platībā, bet dabiski atjaunot mežu - 6 370 hektāru platībā.
Tāpat LVM plāno veikt jaunaudžu kopšanas darbus 27 400 hektāru platībā. Kompānijā jau ikgadēji uzsver, ka pareizi veikta jaunaudžu kopšana ir neatņemams priekšnoteikums labai mežaudzes kvalitātei nākotnē. LVM ir radījusi arī mācību filmu "Pareiza un raita jaunaudžu kopšana", lai uzlabotu pakalpojumu sniedzēju darbu kvalitāti un palīdzētu jaunaudžu kopējiem pareizi un atbildīgi veikt savu darbu, kāpinot mežaudzes nākotnes vērtību. Jaunaudžu kopšanas un agrotehniskās kopšanas darbu mērķis ir nodrošināt pēc iespējas labvēlīgākus augšanas apstākļus noteiktai koku sugai.
Šogad mākslīgi atjaunotajos izcirtumos agrotehniskās kopšanas darbus plānots veikt 27 430 hektāru platībā, tādējādi novēršot lakstaugu, puskrūmu un krūmu atvašu konkurenci ar jaunajiem kociņiem.

Lasīt vairāk

03. Grants ceļu remontdarbi martā apgrūtināja Latvijas kokapstrādātāju darbu

Latvijas kokapstrādātājiem martā bija problēmas ar izejmateriālu pieejamību masveida grants ceļu greiderēšanas dēļ visā Latvijā.
Latvijas kokapstrādātāju asociācijas "Latvijas Koks " izpilddirektors Artūrs Bukonts atzina, ka grants ceļu greiderēšanas dēļ Latvijas kokapstrādātājiem bija jārod citi, alternatīvi izejmateriālu sagādes veidi. Viens no iespējamiem risinājumiem viņa ieskatā bija kāpināt importu.
Vienlaikus viņš piebilda, ka darbu apgrūtinājumu gada sākumā Latvijas kokapstrādātājiem varētu kompensēt citi mēneši, kad ceļu darbi būs beigušies.

Lasīt vairāk

04. Nozare prognozē mežizstrādes apmērus iepriekšējā gada līmenī

Kooperatīvās sabiedrības "L.V.Mežs" valdes priekšsēdētājs Modris Kalvāns martā prognozēja, ka mežizstrādes apmēri šogad Latvijā varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī.
Viņš sacīja, ka mežizstrādes apmēri Latvijā nepalielinās vairāku faktoru dēļ, tostarp saistībā ar politisko spiedienu ierobežot mežu izciršanu, lai gan mežs ir jākopj. Latvijā esot ļoti liels fonds cērtamās audzes un ļoti liels fonds kopjamās audzes. Taču privātie mežu īpašnieki minimāli izstrādā kopjamās audzes.
Vienlaikus nozare negatīvi vērtē atbalsta trūkumu mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām. Kooperatīviem nepieciešams atbalsts, lai varētu attīstīt ražošanas bāzi, kā arī nozarei vajadzētu domāt par augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu.

Lasīt vairāk

05. Asociācijām "Latvijas Koks" un "Latvijas Mēbeles" ir iecelti jauni izpilddirektori

Asociāciju "Latvijas Koks" un "Latvijas Mēbeles" līdzšinējais izpilddirektors Andris Plezers no 6.februāra ir devies pensijā.
Par "Latvijas Koks" izpilddirektoru turpmāk nozīmēts Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācijas (LNMA) izpilddirektors Artūrs Bukonts. Savukārt asociācijas "Latvijas Mēbeles" izpilddirektora amatā iecelta Ieva Erele.
"Latvijas Koks" uzņēmumu galvenā produkcija ir bērza saplāksnis, liekti līmētās detaļas, koksnes skaidu plātnes, mēbeļu plātnes, sērkociņi, zāģmateriāli, dažādi izstrādājumi no koksnes un visu veidu mēbeles, kā arī ostas pakalpojumi.
Asociācija "Latvijas Mēbeles" apvieno 18 biedrus. Tās lielākie uzņēmumi ir "Valmieras mēbeles", "Daiļrade koks" un "Pinus GB". "Latvijas Mēbeļu" uzņēmumu apgrozījums 2016.gadā bija 84,7 miljoni eiro, kas ir 5,3% pieaugums salīdzinājumā ar 2015.gadu, savukārt eksports pieaudzis par 1,7%, sasniedzot 40,1 miljonu eiro.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Atkal būs rekords

2016. gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība bija 1,053 miljardi eiro, kas ir 3,2 % kāpums salīdzinājumā ar 1,020 miljardiem attiecīgajā laikā pērn. Koksne un tās izstrādājumi kopš gada sākuma eksportēti 904,44 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4 % vairāk nekā 869,33 miljoni 2015. gada pirmajos sešos mēnešos.

Nozares neveiksmes

Kokapstrāde bremzējas

Kokapstrādei 2016. gadā bijis ievērojams izlaides kāpums – par 8,6% –, tā bijusi galvenā rūpniecības attīstības virzītāja. Taču šis uzlabojums bijis kā atbalss izlaides pieaugumam 2015. gadā, un nozarē kopumā nav bijis nozīmīga tālāka progresa kopš 2015. gada septembra. Šogad nav bijis noslēgtu investīciju projektu, kas spētu nodrošināt līdzšinējo attīstības tempu, tāpēc gada otrajā pusē pieauguma rādītāji būs ievērojami vājāki.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts mežu īpašniekiem

Meža īpašniekiem 2016.–2017. gadā pieejams atbalsts ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākumā "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā" par kopumā 9,5 miljoniem eiro. Publiskais finansējums sadalīts pa apakšpasākumiem: "Meža ieaudzēšana", kam piešķirti četri miljoni eiro, "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai" – pieci miljoni eiro, kā arī "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana" – 500 000 eiro. Tikmēr uzņēmējiem pamatlīdzekļu iegādei mežsaimniecības attīstībā pieejami 2 500 000 eiro, savukārt kooperatīvu, tostarp meža nozarē, izveidei laikā līdz 2020. gadam pieejami 1,2 miljoni eiro. Savukārt ugunsnovērošanas torņu būvniecībai un meža kaitēkļu apkarošanai šogad pieejami 3,02 miljoni eiro.

Jāpievēršas jaunām tehnoloģijām

Latvijas tautsaimniecības izaugsme lielā mērā balstās uz meža nozares veikumu. Patlaban ir sasniegta ļoti augsta nozares vērtība, tomēr pieauguma potenciāla īstenošanai būtiski ieviest mūsdienīgas zināšanas un tehnoloģijas. Latvija ir būtiski vairojusi kvalitatīvas meža platības un ieņēmusi stabilu vietu pasaules koksnes produktu tirgū, aizvien neatlaidīgāk virzoties uz specifisku un sarežģītu koksnes produktu ražošanu. Tomēr nozares izaugsme var būt vēl ievērojamāka, aktīvāk iedzīvinot laikmetam piemērotākas mežsaimniecības metodes.

Jāsaglabā zāģmateriāliem noiets Āfrikā un Āzijā
Izaicinājums 2017. gadam būs iepriekšējos gados sāktā veiksmīgā starta noturēšana Āfrikas un Āzijas tirgū. Lielākais produkcijas realizācijas apjoma pieaugums – par 14 % – bija vērojams Āfrikā, kurp aizsūtīti 345 000 kubikmetru zāģmateriālu, kā arī Āzijas reģionā, kurp aizsūtīti 334 000 kubikmetru, veidojot 2 % pieaugumu. Pieaugums Āfrikas reģionā skaidrojams ar būtiski lielāku produkcijas noietu uz Ēģipti (593 % pieaugums).

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 390 1 427 1 343
Darbinieku skaits, tūkst. 31 32 31
Peļņa, milj. EUR 171 210 184
Rentabilitāte, % 5 6 5
Apgrozījums, milj. EUR 3 212 3 475 3 386
Apgrozījuma izmaiņas 8 8 -3
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Meža nozare rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas valsts meži, AS, LATVIJAS FINIERIS, AS, KRONOSPAN Riga, SIA, PATA, SIA, GO PAPER (EUROPE), SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana, Mežsaimniecība, Mēbeļu ražošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas valsts meži, AS
Vaiņodes 1, Rīga, LV-1004 T. 67602075
Mežsaimniecība 261 551 -5.14 59 300 22.67% 1233
2. LATVIJAS FINIERIS, AS
Bauskas 59, Rīga, LV-1004 T. 67067207
Kokapstrāde 194 373 0.39 10 339 5.32% 1679
3. KRONOSPAN Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67436835
Kokapstrāde 154 714 -5.68 26 206 16.94% 298
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
4. PATA, SIA
Cēsu 14, Rīga, LV-1012 T. 67243135
Mežizstrāde 127 648 -14.63 1 933 1.51% 122
5. GO PAPER (EUROPE), SIA
Dārzciema 60, Rīga, LV-1073
Papīra un tā izstrādājumu ražošana 96 727 520.84 2 475 2.56% 6
6. AKZ, SIA
Matrožu 15-2.st., Rīga, LV-1048 T. 67327740
Kokapstrāde 63 547 4.89 7 232 11.38% 265
7. Gaujas Koks, SIA
Gaujas 24 k.35, Vangaži, Inčukalna n., LV-2136 T. 67803532
Kokapstrāde 59 900 7.24 5 010 8.36% 447
8. Vika Wood, SIA
"Punti", Laucienes p., Talsu n., LV-3285 T. 63291800
Kokapstrāde 59 150 0.02 -135 -0.23% 142
9. BYKO-LAT, SIA
Lāčplēša 75-5, Rīga, LV-1011 T. 67288086
Kokapstrāde 55 994 2.02 5 549 9.91% 399
10. STORA ENSO LATVIJA, AS
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670051
Mežizstrāde 53 033 -13.56 3 269 6.16% 144

Viedokļi

Autors: Kristaps Klauss

Kokrūpnieki bažīgi par ilgstošu neziņu pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Latvijas kokrūpniekiem nozīmē ilgstošu neziņu saistībā ar prognozējamo būvniecības apsīkumu un attiecīgi eksporta kritumu vismaz uz kādu laiku, kā arī lielas bažas sagādā iespējamais zviedru kokrūpnieku konkurētspējas pieaugums. Tā kā briti paši īsti vēl nezina, kā tālāk attīstīsies izstāšanās birokrātiskā procedūra un cik ilgu laiku tas prasīs, uzņēmējiem tas nozīmē ilgstošu neziņu. Skaidrs, ka investīcijas Lielbritānijas būvniecībā uz kādu lasīt tālāk

Autors: Kristaps Ceplis

Meža nozare saglabās tautsaimniecības līdera pozīcijas

Nevienam ekonomiski aktīvam cilvēkam Latvijā nav noslēpums, ka meža nozare ir viens no mūsu valsts ekonomikas stūrakmeņiem, un nozares rādītāji ļoti precīzi atbilst līdera statusam – vairākus gadus pēc kārtas meža nozares pieaugums ir pakāpeniski stabils, bez kritumiem un lieliem izrāvieniem. Vērotājam no malas apgrozījuma pieaugums par dažiem procentiem gadā varētu šķist maznozīmīgs, bet ir jāsaprot, ka Latvijas meža nozare šobrīd ir sasniegusi ļoti augstu bāzes vērtību un esošajā situācijā lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Mežizstrādātāja "Billerudkorsnas Latvia" apgrozījums pērn saruka par 12%

Rīga, 21.aug., LETA. Jaunjelgavas mežizstrādes uzņēmums SIA "Billerudkorsnas Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 40,787 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,1 reizi un sasniedza 652 810 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Billerudkorsnas Latvia" apgrozījuma kritums pagājušajā gadā ir skaidrojams ar ieņēmumu samazinājumu no šķeldas produktiem no bijušā saistītā uzņēmuma lasīt tālāk

Autors: LETA

Mežizstrādātāja "Rairu" apgrozījums pērn pieauga par 10,4%

Rīga, 16.aug., LETA. Mežizstrādes pakalpojumu sniedzējs "Rairu" apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,974 miljoni eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 30 702 eiro, pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka, nedaudz pārstrukturējot ražošanu, uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā palielinājās par 10,4% jeb 656 366 eiro. Vienlaikus pērn par 8,7% palielinājās uzņēmuma ražošanas pašizmaksa, jo lasīt tālāk

Autors: LETA

Varakļānu kokapstrādes uzņēmums "V 55" kāpinājis apgrozījumu par 32%

Daugavpils, 7.aug., LETA. Varakļānu novadā, "Pirtniekos" reģistrētā kokapstrādes uzņēmuma SIA "V 55" apgrozījums pērn bija 1 951 215 eiro, kas ir par 467 843 eiro jeb par 32% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina informācija portālā "Firmas.lv". Atšķirībā no iepriekšējā aizvadīto pārskata gadu SIA "V 55" noslēgusi ar 72 558 eiro peļņu, kuru uzņēmuma valde ieteikusi atstāt kā nesadalītu. 2015.gadā SIA "V 55" apgrozījums bija 1 483 372 eiro, bet zaudējumi - 38 238 eiro. Strādājošo skaits uzņēmumā lasīt tālāk

Visas ziņas >>>