Ienākt

Meža nozare

Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana Mežsaimniecība
Mēbeļu ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Mežsaimniecībā izšķiroša nozīme ir daudzpusīgai un profesionālai komunikācijai

"Latvijas valsts meži" vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis

Ir skaidrs, ka meža īpašniekam ir svarīgi gūt no sava meža ne tikai ienākumus, bet arī peļņu, jo meža apsaimniekošana ir saistīta ar izdevumiem. Mežā tiek ne tikai cirsti koki. Nocirstais mežs ir jāatjauno, jākopj, arī meža meliorācijas sistēmas ir jāuztur funkcionējošas un ir svarīgi veidot un uzturēt ceļu tīklu, lai piekļūtu īpašumiem. Esmu pamanījis, ka meža īpašnieki kļūst arvien zinošāki un līdz ar to labāk izprot meža kā ekosistēmas nozīmi dabas aizsardzībā. Sabiedrības izpratne par mežu daudzpusīgo nozīmi pilnveidojas. Jo vairāk ar meža īpašniekiem un pārējo sabiedrību par šiem jautājumiem runāsim, jo pilnīgāka būs izpratne. Tāpēc izšķiroša nozīme ir daudzpusīgai un profesionālai komunikācijai.
Komunikācijai liela nozīme ir arī tāpēc, ka ne visas problēmas ir iespējams atrisināt ar dažādiem ierobežojumiem. Tie bieži izsauc neapmierinātību, bet nesamērīgi ierobežojumi - protestus un pretdarbību. Attiecībā uz privātajiem meža īpašniekiem ir svarīgi ievērot samērību, uzliekot ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai dabas aizsardzības vārdā. Ir jāsaprot, ka aizsargājamās sugas un biotopi nepieder meža īpašniekam, par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu valsts mērogā ir atbildīga valsts. Valsts arī gatavo dažādus ziņojumus starptautiskajām institūcijām par vides stāvokli un nosaka stratēģiju sugām un biotopiem labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanai. Tātad valsts iestādēm būtu jādomā, kā kompensēt mežu īpašniekiem neiegūto labumu bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai savā īpašumā visas sabiedrības labā. Taču arī meža īpašniekiem jāapzinās, ka ne visu var mērīt naudā. Sabalansēta meža apsaimniekošana ir galvenokārt atkarīga no paša meža īpašnieka izpratnes un prasmīgas mežu apsaimniekošanas plānošanas.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Meža produkcijas eksports pērn sarucis par 2,6%

Latvija pagājušajā gadā eksportēja meža produkciju 2,566 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 2,6% mazāk nekā 2019.gadā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.
Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2020.gadā eksportēti 2,171 miljarda eiro apmērā, kas ir par 2,9% mazāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 84,6% (pirms gada - 84,9%) no kopējā meža produkcijas eksporta.
No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 651,213 miljonus eiro, kas ir par 6% mazāk nekā 2019.gadā, kurināmās koksnes eksports samazinājies par 1,5% un bija 459,467 miljoni eiro, saplāksnis eksportēts 226,677 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,8%, kokskaidu plātnes eksportētas 174,815 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk, bet apaļie kokmateriāli eksportēti 157,689 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32,5% mazāk.
Apkopotie dati arī liecina, ka pagājušajā gadā koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 0,8% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 178,058 miljoni eiro jeb 6,9% (pirms gada - 6,7%) no kopējā meža produkcijas eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 130,543 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,3% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 5,1% (4,8%) no kopējā meža produkcijas eksporta daudzuma.
Visvairāk meža produkcija pagājušajā gadā izvesta uz Apvienoto Karalisti (18,9%), uz Igauniju (13,6%) un uz Zviedriju (9,2%). Salīdzinājumā ar 2019.gadu meža jomas produkcijas izvedums uz Apvienoto Karalisti audzis par 5,9% un bija 484,742 miljoni eiro, uz Igauniju izvestās produkcijas apmērs palielinājies par 6,2% un sasniedzis 349,847 miljonus eiro, bet uz Zviedriju meža produkcijas izvedums sarucis par 21,4% un bija 236,347 miljoni eiro.

Lasīt vairāk

02. Kokrūpniecības nozarē uz Breksitu skatās pozitīvi

Lai arī pēcbreksita attiecības starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) radīs jaunus ierobežojumus un formalitātes, Latvijas kokrūpniecības nozarē patlaban izmaiņas tiek vērtētas pozitīvi. Attiecībā uz mežsaimniecību, lielākā jauno regulējumu ietekme būs kokmateriālu tirdzniecībai, kam būs jāpiemēro muitas procedūras un attiecīgi arī dokumentācija, tai skaitā būs nepieciešami fitosanitārie sertifikāti. Tāpat jāapzinās, ka Lielbritānija vairs neatradīsies ES vienotajā tirgū, tā vietā tiks parakstīts brīvās tirdzniecības līgums, kas ilgtermiņā ietekmēs ne tikai ar muitu un fitosanitārajiem jautājumiem saistītus regulējumus, bet arī, piemēram, produktu standartu un izcelsmes jautājumus. Savukārt iepriecinošs ir fakts, ka tiek saglabāts 0% ievedmuitas nodoklis, kas sekmēs valstu turpmāko sadarbību.

Lasīt vairāk

03. Pilnveidota mežam nodarīto zaudējumu noteikšana un kompensāciju aprēķināšana

Kopš 2003.gada ir nozīmīgi mainījies normatīvais regulējums koku ciršanai kopšanas un izlases cirtēs, kā arī šķērslaukuma noteikšanas kārtība, atbilstoši tam ir precizēts regulējums, pēc kura nosaka vai mežaudze ir bojāta vai iznīcināta. Valdības apstiprinātie noteikumi par mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtību nosaka kādā veidā aprēķināmi mežam nodarītie zaudējumi, kuri radušies pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās meža apsaimniekošanas prasības. Lai noteiktu zaudējums tiek konstatēts meža apsaimniekošanas un izmantošanas regulējošo normatīvo aktu pārkāpums. Mežam nodarītos zaudējumus aprēķina meža platībai, kurā izdarīts iepriekš minētais pārkāpums. Par bojājumiem, kas radušies dabas faktoru vai citu iemeslu, darbības vai bezdarbības dēļ, mežam radušos zaudējumus neaprēķina. Nodarītos zaudējumus Valsts meža dienests valsts labā piedzen no pārkāpuma izdarītāja, lai kompensētu aizskārumu valsts interesēm meža vides un meža ekosistēmas saglabāšanā.

Lasīt vairāk

04. Mežu atpūtas nolūkā darba dienās apmeklē 35-53% iedzīvotāju

Latvijas valsts meži (LVM) sadarbībā ar Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniekiem izstrādājusi pētījumu par mežsaimniecības ietekmi uz meža un saistīto ekosistēmu pakalpojumiem, kurā noskaidrots, ka Mežu atpūtas nolūkā darba dienās apmeklē 35-53% iedzīvotāju. Visvairāk iedzīvotāju dodas uz mežu vasarā - nedēļas nogalēs kaut vienu reizi mežā ir bijuši 69% respondentu, bet vidēji Latvijas iedzīvotājs mežu apmeklē septiņas reizes sezonā. Mežā gan darba dienās, gan nedēļas nogalēs iedzīvotāji vidēji uzturas pusotru līdz divas stundas. Aptaujas dati liecina, ka atpūsties uz mežu darba dienās iedzīvotāji dodas vidēji līdz deviņu kilometru attālumā no savas dzīvesvietas, savukārt nedēļas nogalēs tālāk - 15 kilometru attālumā no pastāvīgās dzīves vietas. Pētījuma ietvaros noskaidrots, ka ziemā, pavasarī un rudenī galvenā atpūtas aktivitāte mežā ir pastaiga, vasarā tā ir sēņošana un ogošana. Savukārt daudziem iedzīvotājiem mežs, atkarībā no gadalaika, ir vieta, kur braukt ar velosipēdu, pastaigāties ar suni vai vērot un fotografēt dabu. Neatkarīgi no sezonas un nedēļas dienas, iedzīvotāji mežā parasti atpūšas kopā ar citiem ģimenes locekļiem, salīdzinoši mazāk ar draugiem un kolēģiem. Vaicāti par to, kādas meža ainavas Latvijas iedzīvotājiem šķiet vizuāli pievilcīgākās, tika noskaidrots, ka tās ir priežu-egļu-bērzu, egļu-bērzu un melnalkšņu-apšu-bērzu mistraudzes. Savukārt vizuāli visnepievilcīgākās sabiedrībai šķitušas egļu-priežu, priežu-bērzu audzes, kā arī bērzu tīraudzes. Turklāt vairāk nekā 55% aptaujāto respondentu uzskata, ka mežā ir vajadzīgas labiekārtotas dabas takas un atpūtas vai piknika vietas, lai nodrošinātu apstākļus, kas piemēroti rekreācijas vajadzībām.

Lasīt vairāk

05. "Latvijas valsts meži" šogad plāno 38,7 miljonu eiro peļņu

"Latvijas valsts meži" šogad plāno ieņēmumus 324,5 miljonu eiro apmērā, kā arī 38,7 miljonu eiro peļņu. Plānots, ka lielāko daļu no uzņēmuma ienākumiem 2021.gadā veidos apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošana Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem. Savukārt, salīdzinot ar 2020.gadu, šogad plānoti mazāki tehnoloģiskās koksnes pārdošanas apmēri, kā arī prognozētas zemākas pārdošanas cenas. Finanšu aprēķinos ietvertas piesardzīgas prognozes, pieņemot, ka Covid-19 pandēmiju izdosies pārvarēt bez jauniem satricinājumiem, tomēr riski arvien pastāv. 2021.gadā pieprasījums pēc koksnes produktiem tiek prognozēts nevienmērīgs: vērtīgo sortimentu grupā tas joprojām saglabāsies stabils, bet pārējiem koksnes sortimentiem - zems.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Atkal būs rekords

2016. gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība bija 1,053 miljardi eiro, kas ir 3,2 % kāpums salīdzinājumā ar 1,020 miljardiem attiecīgajā laikā pērn. Koksne un tās izstrādājumi kopš gada sākuma eksportēti 904,44 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4 % vairāk nekā 869,33 miljoni 2015. gada pirmajos sešos mēnešos.

Nozares neveiksmes

Kokapstrāde bremzējas

Kokapstrādei 2016. gadā bijis ievērojams izlaides kāpums – par 8,6% –, tā bijusi galvenā rūpniecības attīstības virzītāja. Taču šis uzlabojums bijis kā atbalss izlaides pieaugumam 2015. gadā, un nozarē kopumā nav bijis nozīmīga tālāka progresa kopš 2015. gada septembra. Šogad nav bijis noslēgtu investīciju projektu, kas spētu nodrošināt līdzšinējo attīstības tempu, tāpēc gada otrajā pusē pieauguma rādītāji būs ievērojami vājāki.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts mežu īpašniekiem

Meža īpašniekiem 2016.–2017. gadā pieejams atbalsts ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākumā "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā" par kopumā 9,5 miljoniem eiro. Publiskais finansējums sadalīts pa apakšpasākumiem: "Meža ieaudzēšana", kam piešķirti četri miljoni eiro, "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai" – pieci miljoni eiro, kā arī "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana" – 500 000 eiro. Tikmēr uzņēmējiem pamatlīdzekļu iegādei mežsaimniecības attīstībā pieejami 2 500 000 eiro, savukārt kooperatīvu, tostarp meža nozarē, izveidei laikā līdz 2020. gadam pieejami 1,2 miljoni eiro. Savukārt ugunsnovērošanas torņu būvniecībai un meža kaitēkļu apkarošanai šogad pieejami 3,02 miljoni eiro.

Jāpievēršas jaunām tehnoloģijām

Latvijas tautsaimniecības izaugsme lielā mērā balstās uz meža nozares veikumu. Patlaban ir sasniegta ļoti augsta nozares vērtība, tomēr pieauguma potenciāla īstenošanai būtiski ieviest mūsdienīgas zināšanas un tehnoloģijas. Latvija ir būtiski vairojusi kvalitatīvas meža platības un ieņēmusi stabilu vietu pasaules koksnes produktu tirgū, aizvien neatlaidīgāk virzoties uz specifisku un sarežģītu koksnes produktu ražošanu. Tomēr nozares izaugsme var būt vēl ievērojamāka, aktīvāk iedzīvinot laikmetam piemērotākas mežsaimniecības metodes.

Jāsaglabā zāģmateriāliem noiets Āfrikā un Āzijā
Izaicinājums 2017. gadam būs iepriekšējos gados sāktā veiksmīgā starta noturēšana Āfrikas un Āzijas tirgū. Lielākais produkcijas realizācijas apjoma pieaugums – par 14 % – bija vērojams Āfrikā, kurp aizsūtīti 345 000 kubikmetru zāģmateriālu, kā arī Āzijas reģionā, kurp aizsūtīti 334 000 kubikmetru, veidojot 2 % pieaugumu. Pieaugums Āfrikas reģionā skaidrojams ar būtiski lielāku produkcijas noietu uz Ēģipti (593 % pieaugums).

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 390 1 427 1 343
Darbinieku skaits, tūkst. 31 32 31
Peļņa, milj. EUR 171 210 184
Rentabilitāte, % 5 6 5
Apgrozījums, milj. EUR 3 212 3 475 3 386
Apgrozījuma izmaiņas 8 8 -3
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Meža nozare rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas valsts meži, AS, LATVIJAS FINIERIS, AS, KRONOSPAN Riga, SIA, PATA, SIA, Printex, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana, Mežsaimniecība, Mēbeļu ražošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas valsts meži, AS
Vaiņodes 1, Rīga, LV-1004 T. 67610015
Mežsaimniecība 261 551 -5.14 59 300 22.67% 1233
2. LATVIJAS FINIERIS, AS
Bauskas 59, Rīga, LV-1004 T. 67067207
Kokapstrāde 194 373 0.39 10 339 5.32% 1679
3. KRONOSPAN Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67436835
Kokapstrāde 154 714 -5.68 26 206 16.94% 298
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
4. PATA, SIA
Cēsu 14, Rīga, LV-1012 T. 67243135
Mežizstrāde 127 648 -14.63 1 933 1.51% 122
5. Printex, SIA
Dārzciema 60, Rīga, LV-1073
Papīra un tā izstrādājumu ražošana 96 727 520.84 2 475 2.56% 6
6. AKZ, SIA
Matrožu 15-2.st., Rīga, LV-1048 T. 67327740
Kokapstrāde 63 547 4.89 7 232 11.38% 265
7. Gaujas Koks, SIA
Gaujas 24 k.35, Vangaži, Inčukalna n., LV-2136 T. 67803532
Kokapstrāde 59 900 7.24 5 010 8.36% 447
8. Vika Wood, SIA
"Punti", Laucienes p., Talsu n., LV-3285 T. 63291800
Kokapstrāde 59 150 0.02 -135 -0.23% 142
9. BYKO-LAT, SIA
Lāčplēša 75-5, Rīga, LV-1011 T. 67288086
Kokapstrāde 55 994 2.02 5 549 9.91% 399
10. STORA ENSO LATVIJA, AS
"Krogzemji", Launkalnes p., Smiltenes n., LV-4718 T. 64707400
Mežizstrāde 53 033 -13.56 3 269 6.16% 144

Viedokļi

Autors: Kristaps Klauss

Kokrūpnieki bažīgi par ilgstošu neziņu pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Latvijas kokrūpniekiem nozīmē ilgstošu neziņu saistībā ar prognozējamo būvniecības apsīkumu un attiecīgi eksporta kritumu vismaz uz kādu laiku, kā arī lielas bažas sagādā iespējamais zviedru kokrūpnieku konkurētspējas pieaugums. Tā kā briti paši īsti vēl nezina, kā tālāk attīstīsies izstāšanās birokrātiskā procedūra un cik ilgu laiku tas prasīs, uzņēmējiem tas nozīmē ilgstošu neziņu. Skaidrs, ka investīcijas Lielbritānijas būvniecībā uz kādu lasīt tālāk

Autors: Kristaps Ceplis

Meža nozare saglabās tautsaimniecības līdera pozīcijas

Nevienam ekonomiski aktīvam cilvēkam Latvijā nav noslēpums, ka meža nozare ir viens no mūsu valsts ekonomikas stūrakmeņiem, un nozares rādītāji ļoti precīzi atbilst līdera statusam – vairākus gadus pēc kārtas meža nozares pieaugums ir pakāpeniski stabils, bez kritumiem un lieliem izrāvieniem. Vērotājam no malas apgrozījuma pieaugums par dažiem procentiem gadā varētu šķist maznozīmīgs, bet ir jāsaprot, ka Latvijas meža nozare šobrīd ir sasniegusi ļoti augstu bāzes vērtību un esošajā situācijā lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Kokapstrādes uzņēmuma "AKZ" apgrozījums pērn pieaudzis par 8,8%

Rīga, 23.jūl., LETA. Kokapstrādes uzņēmums SIA "AKZ" pagājušajā gadā strādāja ar 77,503 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 6,1% - līdz 9,581 miljonam eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija. Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka, neskatoties uz Covid-19 izplatību un ar vīrusa izplatības mazināšanai noteiktajiem ierobežojumiem Latvijā un pasaulē, kompānija finanšu gadu noslēdza ar peļņu. lasīt tālāk

Autors: LETA

Bērza saplākšņa ražotāja "Stiga RM" apgrozījums pērn pieauga par 16,4%

Rīga, 21.jūl., LETA. Bērza saplākšņa ražotājs SIA "Stiga RM" pagājušajā gadā strādāja ar 23,919 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 62,4%, sasniedzot 1,947 miljonus eiro, liecina ""Firmas.lv" publiskotā informācija. Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2020.gads kompānijai bija ļoti veiksmīgs, jo izdevās palielināt gan apgrozījumu, gan peļņu. Lai arī pandēmija pērnā gana otrajā un trešajā ceturksnī negatīvi ietekmēja lasīt tālāk

Autors: LETA

Mēbeļu furnitūras uzņēmuma "Attēls R" apgrozījums pērn pieauga par 1,2%

Rīga, 15.jūl., LETA. Mēbeļu furnitūras uzņēmuma "Attēls R" apgrozījums pagājušajā gadā bija 12,373 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa palielinājās 2,6 reizes - līdz 458 054 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka uzņēmumam izdevies realizēt plānotos uzdevumus, tostarp ieviest paredzētos tehnoloģiskos risinājumus. "Attēls R" pandēmijas ietekmes mazināšanai pārsvarā fokusējies uz klientu lasīt tālāk

Visas ziņas >>>