Ienākt

Meža nozare

Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana Mežsaimniecība
Mēbeļu ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Uzmanība pievērsta nodokļu reformas ietekmei

Arnis Muižnieks, Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs

Nozares skatījumā būtiskas ir arī plānotās izmaiņas nodokļu reformas kontekstā. Tā kā netiks palielināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) privātajiem meža īpašniekiem par pārdoto augošo mežu vai tajā sagatavotajiem kokmateriāliem, grozījumi likumdošanā nav privātajiem meža īpašniekiem nelabvēlīgi. Nozarei izdevās pierādīt, ka iepriekš pieņemtajiem grozījumiem likumā attiecībā privātajiem mežu īpašniekiem noteikto IIN bijis pozitīvs efekts. Ja atskatāmies uz astoņus gadus senu vēsturi, meža īpašnieki daudzus darījumus veica skaidrā naudā, neuzrādot darījuma patieso vērtību. Lai gan IIN likme bija augstāka, nodokļu ieņēmumu valsts budžetā bija mazāki nepatiesi uzrādītās darījumu vērtības dēļ.

Tas negatīvi ietekmēja godprātīgos uzņēmējus, jo darījuma partneris kokmateriālus labāk izvēlējās pārdot tiem, kas maksā skaidrā naudā nevis godīgi strādājošam uzņēmumam, kuri maksā nodokļus. Lai situāciju risinātu, tika izlemts noteikt IIN likmi privāto mežu īpašniekiem 10% apmērā, nosakot izdevumu normu 25% apmērā pārdodot augošu mežu un 50%apmērā pārdodot sagatavotus sortimentus. Mēs redzējām, ka ļoti strauji pieauga uzrādītā darījumu vērtība. Cilvēki izvēlējās norādīt patieso darījumu vērtību un arī iekasētais nodokļu apmērs pieauga. Tas ir arguments, kāpēc arī patlaban nevajag mainīt IIN, lai nestimulētu ēnu ekonomiku. Tā kā tas ir ņemts vērā, meža īpašnieki var strādāt mierīgi, nebaidoties par nodokļu sloga pieaugumu par pārdotajiem kokmateriāliem nākamgad, kas varētu negatīvi ietekmēt koksnes plūsmu. Jāatzīmē, ka privātie meža īpašnieki ir liela sabiedrības daļa, jo ņemot vērā vidējo cilvēku skaitu mājsaimniecībā, aptuveni 400 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju labklājību ietekmē ienākumi, kas gūti veicot ģimenei piederoša meža apsaimniekošanu, kas gan ir samērā neregulāri, ņemot vērā mazo vidējā īpašuma lielumu.

Būtiski atzīmēt, ka atsākušies jaunaudžu kopšanas darbi un neproduktīvo mežaudžu nomaiņa. Latvijai raksturīgs diezgan stingrs normatīvais regulējums attiecībā uz aizliegumu kopt jaunaudzes no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, kas citās valstīs ir brīvprātīgs meža īpašnieku lēmumus veicot meža sertifikāciju. Vasaras periodā pēc 30.jūnija jaunaudžu kopšanas darbi atsākas. Līdz ar to meža īpašnieki var turpināt aktīvi izmantot Lauku attīstības programmā no 2014.-2020.gadam pieejamo Eiropas Savienības atbalstu jaunaudžu kopšanai un neproduktīvo mežaudžu nomaiņai.

Kā vēl vienu būtisku lietu var minēt Eiropas nozīmes biotopu kartēšanas procesu Latvijā. Daudzi meža īpašnieki ir uztraukušies, vai pēc biotopu kartēšanas procesa neveidojusies jaunas ierobežotas teritorijas un cik daudz platību tiks izņemtas no apsaimniekošanas. Mēs noteikti vēlētos no atbildīgajām institūcijām saņemt daudz plašāku informāciju par to, cik būtiski aizsargājamo platību noteikšana ietekmēs īpašumu apsaimniekošanu, koksnes resursu pieejamību un plūsmu, kā arī meža nozari kopumā. Patlaban ir liela neziņu, ko izmanto negodprātīgas personas, lai panāktu, ka meža īpašnieks uz tam neizdevīgiem nosacījumiem pārdod koksni, pamatojoties uz bažām par saimnieciskās darbības liegumu pēc kartēšanas. Mēs sagaidām daudz vairāk informācijas, kas notiks pēc kartēšanas un atklātu diskusiju. Vēl pirms kartēšanas noslēguma jātiek skaidrībā, cik aizsargātu platību Latvija var atļauties, ņemot vērā nepieciešamību izmaksāt kompensāciju par kādas teritorijas noteikšanu kā aizsargājamo platību, ja saimnieciskā darbība tajā būs liegta.

Patlaban no kopējiem valsts un privātajiem meža īpašumiem kādā no aizsargājām teritorijām atrodas 28% meža zemes. Protams, ne visos noteikti tik būtiski aprobežojumi, kā piemēram, pilnīgs saimnieciskās darbības liegums. Nav skaidrs, vai biotopu kartēšana tiek veikta ar mērķi paplašināt aizsargājamās teritorijas vai nolūkā uzlabot aizsargājamo platību kvalitāti un gadījumos, ja tiek atrasta platība ar augstu biotopu kvalitāti tā tiek aizsargāta, savukārt kādai citai, ar zemāku kvalitāti, aizsardzības statuss tiek noņemts.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Meža produkcijas eksports pusgadā pieaudzis par 4,9%

Latvija šogad pirmajā pusgadā eksportēja meža produkciju 1,11 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 4,9% vairāk nekā attiecīgajā laikā 2016.gadā.

Koksne un tās izstrādājumi 2017.gada pirmajā pusgadā eksportēti 947,098 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,3% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 85,3% (pirms gada - 85,8%) no kopējā meža produkcijas eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 297,698 miljonus eiro, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, kurināmās koksnes eksports samazinājies par 6,7% un bija 148,231 miljons eiro, saplāksnis eksportēts 104,541 miljona eiro apmērā, kas ir par 5,1% mazāk, kokskaidu plātnes - 86,111 miljona eiro apmērā, kas ir pieaugums par 11%, savukārt apaļie kokmateriāli eksportēti 64,271 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 9,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Apkopotie dati arī liecina, ka šogad pirmajā pusgadā koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 2,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un bija 72,998 miljoni eiro jeb 6,6% (pirms gada - 6,7%) no kopējā meža produkcijas eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 57,621 miljona eiro apmērā, kas ir par 12,8% vairāk nekā pirms gada un veidoja 5,2% (pirms gada - 4,8%) no kopējā meža produkcijas eksporta daudzuma.

Lasīt vairāk

02. "Latvijas mēbeles" uzņēmumu apgrozījums pirmajā pusgadā audzis un augšupejoša tendence turpināsies

Asociācijas "Latvijas mēbeles" uzņēmumu apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 2,7% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu un bija 26,8 miljoni eiro, savukārt uzņēmumu eksporta apmēri auguši par 1,5%.

Asociācijas izpilddirektore Ieva Erele sacīja, ka uzņēmumu apgrozījuma un eksporta apmēru pieaugums ir vērtējams pozitīvi, kā arī atbilst prognozētajam. Augšupejoša tendence varētu turpināties arī līdz šā gada beigām.

Erele atzīmēja, ka patlaban Eiropā pieprasījums pēc mīkstajām mēbelēm sarūk, kā arī izejmateriāli kļūst dārgāki, kas ietekmē kopējo situāciju, taču ražotājiem tas ir stimuls arvien mērķtiecīgāk meklēt jaunus noieta tirgus un jaunus ražošanā izmantojamos risinājumus.

Kā zināms, 2016.gada pirmajā pusgadā "Latvijas mēbeles" biedru neto apgrozījums bija 26,1 miljons eiro, tajā skaitā eksporta apmēri veidoja 17,45 miljonus eiro. Savukārt 2016.gadā "Latvijas mēbeles" biedru kopējais eksporta apmērs bija 82,44 miljoni eiro, kas ir par 10,2% jeb 7,65 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Lasīt vairāk

03. Nerimst diskusijas par rosinājumu atļaut kailcirtes piekrastē

Virkne organizāciju un privātpersonu apvienojušās sabiedriskā iniciatīvā "100 kailcirtes Latvijas simtgadei", aicinot sabiedrību parakstīt petīciju pret plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos "Par koku ciršanu mežā", kas paredz atļaut kailcirtes piekrastē un samazināt koku ciršanas caurmēru valstī.

Sabiedriskajai iniciatīvai "100 kailcirtes Latvijas simtgadei" pievienojies biedrības "Zemes draugi" projekts "Ilgtspējas skola", Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, biedrība "Zaļā brīvība", Latvijas Ornitologu biedrība un Vides Aizsardzības klubs. Iniciatīvas mērķis ir pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību ierosinātajiem grozījumiem, to ietekmei uz Latvijas mežu un iesaistīt plašu cilvēku loku diskusijā par to, kā Latvijā tiek veidota mežu apsaimniekošanas politika.

Organizācijas, eksperti un privātpersonas iebilst pret grozījumiem, jo uzskata, ka tie palielinās mežistrādes intensitāti Latvijā un negatīvi ietekmēs dabas daudzveidību. Kailciršu atļaušana piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā varot radīt augsnes erozijas risku, samazināt nekustamo īpašumu vērtību piekrastē, negatīvi ietekmēt piekrastes tūrisma industriju. Grozījumi organizāciju ieskatā arī ignorē valstī notiekošo biotopu kartēšanas procesu, tādējādi apdraudot piekrastē esošos Eiropas Savienības nozīmes biotopus.

Tāpat iniciatīvas autori pauduši uzskatu, ka ciršanas caurmēra samazināšana un arvien jaunāku koku ciršana visā valstī samazināšot veco mežu platības.

Turpretī ZM Meža departamentā norādīja, ka piejūras zonā saglabāsies priežu mežaudžu būtiskā loma rekreācijā un tūrisma attīstībā.

ZM Meža departamentā atzina, lai arī MK noteikumu projektā atcelts kailcirtes aizliegums Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, nosacījumi par koku ciršanu galvenajā cirtē attiecas tikai uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Grozījumi neskar krasta kāpu aizsargjoslu, kurā joprojām liegts veikt galveno cirti. Izstrādāts priekšlikums priežu mežaudzēs atļaut veidot līdz divu hektāru lielus atvērumus, kas nodrošina kvalitatīvu, produktīvu, vitāli noturīgu priežu mežaudžu atjaunošanu.

Lasīt vairāk

04. Konkursa "Sakoptākais mežs" otrajai kārtai izvēlēti septiņi finālisti

Konkursa "Sakoptākais mežs" žūrija pēc visu konkursam iesniegto pieteikumu izvērtēšanas konkursa otrajai kārtai ir izvirzījusi septiņus meža īpašumus, kas turpinās cīņu par "Sakoptākā meža" titulu.

Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMĪB) norādīja, ka konkursa otrajai kārtai no kopumā 21 pieteiktā sakoptākā meža īpašuma Latvijā izvēlēti meža īpašumi "Aucenieki" un "Polīši" Kuldīgas novadā, "Jaunkalniņi" Brocēnu novadā, "Liepziedi" Limbažu novadā, kā arī "Ļūcāni" Jēkabpils novadā, "Liepas" Burtnieku novadā un "Barnekalns" Madonas novadā.

Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Tāpat tika lūgtas arī vietējās pašvaldības atsauksmes par konkrēto meža īpašumu.

Lasīt vairāk

05. Latvijā sākta dabas skaitīšana

Latvijas teritorijā sākta Eiropas Savienības (ES) nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšana jeb dabas skaitīšana, lai iegūtu detalizētu un pilnīgu informāciju par esošajām dabas vērtībām Latvijā.

Dabas skaitīšana ir Dabas aizsardzības pārvaldes īstenots projekts, kuru līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds un kurš ilgst līdz 2020.gada novembrim. Biotopu izplatību un kvalitāti plānots apzināt līdz 2019. gada 31.decembrim.

Tomēr saistībā ar biotopu skaitīšanu joprojām ir daudz neskaidrību. Piemēram, meža īpašnieki ir uztraukušies, vai pēc biotopu kartēšanas procesa neveidojusies jaunas ierobežotas teritorijas un cik daudz platību tiks izņemtas no apsaimniekošanas.

Arī lauksaimnieki vēlētos no atbildīgajām institūcijām saņemt daudz plašāku informāciju par to, cik būtiski aizsargājamo platību noteikšana ietekmēs īpašumu apsaimniekošanu, un nozari kopumā.

Pasaules Dabas fondā uzsvēra, ka dabas skaitīšanas mērķis ir, iesaistot sabiedrību un ekspertus nonākt pie kopīgas sapratnes un izveidotu dabas vērtību kolekciju, kuru vides organizācijām, valstij, uzņēmējiem, skolotājiem un ikvienam sabiedrības loceklim būtu pienākums saglabāt.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Atkal būs rekords

2016. gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība bija 1,053 miljardi eiro, kas ir 3,2 % kāpums salīdzinājumā ar 1,020 miljardiem attiecīgajā laikā pērn. Koksne un tās izstrādājumi kopš gada sākuma eksportēti 904,44 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4 % vairāk nekā 869,33 miljoni 2015. gada pirmajos sešos mēnešos.

Nozares neveiksmes

Kokapstrāde bremzējas

Kokapstrādei 2016. gadā bijis ievērojams izlaides kāpums – par 8,6% –, tā bijusi galvenā rūpniecības attīstības virzītāja. Taču šis uzlabojums bijis kā atbalss izlaides pieaugumam 2015. gadā, un nozarē kopumā nav bijis nozīmīga tālāka progresa kopš 2015. gada septembra. Šogad nav bijis noslēgtu investīciju projektu, kas spētu nodrošināt līdzšinējo attīstības tempu, tāpēc gada otrajā pusē pieauguma rādītāji būs ievērojami vājāki.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts mežu īpašniekiem

Meža īpašniekiem 2016.–2017. gadā pieejams atbalsts ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākumā "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā" par kopumā 9,5 miljoniem eiro. Publiskais finansējums sadalīts pa apakšpasākumiem: "Meža ieaudzēšana", kam piešķirti četri miljoni eiro, "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai" – pieci miljoni eiro, kā arī "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana" – 500 000 eiro. Tikmēr uzņēmējiem pamatlīdzekļu iegādei mežsaimniecības attīstībā pieejami 2 500 000 eiro, savukārt kooperatīvu, tostarp meža nozarē, izveidei laikā līdz 2020. gadam pieejami 1,2 miljoni eiro. Savukārt ugunsnovērošanas torņu būvniecībai un meža kaitēkļu apkarošanai šogad pieejami 3,02 miljoni eiro.

Jāpievēršas jaunām tehnoloģijām

Latvijas tautsaimniecības izaugsme lielā mērā balstās uz meža nozares veikumu. Patlaban ir sasniegta ļoti augsta nozares vērtība, tomēr pieauguma potenciāla īstenošanai būtiski ieviest mūsdienīgas zināšanas un tehnoloģijas. Latvija ir būtiski vairojusi kvalitatīvas meža platības un ieņēmusi stabilu vietu pasaules koksnes produktu tirgū, aizvien neatlaidīgāk virzoties uz specifisku un sarežģītu koksnes produktu ražošanu. Tomēr nozares izaugsme var būt vēl ievērojamāka, aktīvāk iedzīvinot laikmetam piemērotākas mežsaimniecības metodes.

Jāsaglabā zāģmateriāliem noiets Āfrikā un Āzijā
Izaicinājums 2017. gadam būs iepriekšējos gados sāktā veiksmīgā starta noturēšana Āfrikas un Āzijas tirgū. Lielākais produkcijas realizācijas apjoma pieaugums – par 14 % – bija vērojams Āfrikā, kurp aizsūtīti 345 000 kubikmetru zāģmateriālu, kā arī Āzijas reģionā, kurp aizsūtīti 334 000 kubikmetru, veidojot 2 % pieaugumu. Pieaugums Āfrikas reģionā skaidrojams ar būtiski lielāku produkcijas noietu uz Ēģipti (593 % pieaugums).

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 390 1 427 1 343
Darbinieku skaits, tūkst. 31 32 31
Peļņa, milj. EUR 171 210 184
Rentabilitāte, % 5 6 5
Apgrozījums, milj. EUR 3 212 3 475 3 386
Apgrozījuma izmaiņas 8 8 -3
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Meža nozare rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas valsts meži, AS, LATVIJAS FINIERIS, AS, KRONOSPAN Riga, SIA, PATA, SIA, GO PAPER (EUROPE), SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana, Mežsaimniecība, Mēbeļu ražošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas valsts meži, AS
Vaiņodes 1, Rīga, LV-1004 T. 67602075
Mežsaimniecība 261 551 -5.14 59 300 22.67% 1233
2. LATVIJAS FINIERIS, AS
Bauskas 59, Rīga, LV-1004 T. 67067207
Kokapstrāde 194 373 0.39 10 339 5.32% 1679
3. KRONOSPAN Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67436835
Kokapstrāde 154 714 -5.68 26 206 16.94% 298
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
4. PATA, SIA
Cēsu 14, Rīga, LV-1012 T. 67243135
Mežizstrāde 127 648 -14.63 1 933 1.51% 122
5. GO PAPER (EUROPE), SIA
Dārzciema 60, Rīga, LV-1073
Papīra un tā izstrādājumu ražošana 96 727 520.84 2 475 2.56% 6
6. AKZ, SIA
Matrožu 15-2.st., Rīga, LV-1048 T. 67327740
Kokapstrāde 63 547 4.89 7 232 11.38% 265
7. Gaujas Koks, SIA
Gaujas 24 k.35, Vangaži, Inčukalna n., LV-2136 T. 67803532
Kokapstrāde 59 900 7.24 5 010 8.36% 447
8. Vika Wood, SIA
"Punti", Laucienes p., Talsu n., LV-3285 T. 63291800
Kokapstrāde 59 150 0.02 -135 -0.23% 142
9. BYKO-LAT, SIA
Lāčplēša 75-5, Rīga, LV-1011 T. 67288086
Kokapstrāde 55 994 2.02 5 549 9.91% 399
10. STORA ENSO LATVIJA, AS
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670051
Mežizstrāde 53 033 -13.56 3 269 6.16% 144

Viedokļi

Autors: Kristaps Klauss

Kokrūpnieki bažīgi par ilgstošu neziņu pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Latvijas kokrūpniekiem nozīmē ilgstošu neziņu saistībā ar prognozējamo būvniecības apsīkumu un attiecīgi eksporta kritumu vismaz uz kādu laiku, kā arī lielas bažas sagādā iespējamais zviedru kokrūpnieku konkurētspējas pieaugums. Tā kā briti paši īsti vēl nezina, kā tālāk attīstīsies izstāšanās birokrātiskā procedūra un cik ilgu laiku tas prasīs, uzņēmējiem tas nozīmē ilgstošu neziņu. Skaidrs, ka investīcijas Lielbritānijas būvniecībā uz kādu lasīt tālāk

Autors: Kristaps Ceplis

Meža nozare saglabās tautsaimniecības līdera pozīcijas

Nevienam ekonomiski aktīvam cilvēkam Latvijā nav noslēpums, ka meža nozare ir viens no mūsu valsts ekonomikas stūrakmeņiem, un nozares rādītāji ļoti precīzi atbilst līdera statusam – vairākus gadus pēc kārtas meža nozares pieaugums ir pakāpeniski stabils, bez kritumiem un lieliem izrāvieniem. Vērotājam no malas apgrozījuma pieaugums par dažiem procentiem gadā varētu šķist maznozīmīgs, bet ir jāsaprot, ka Latvijas meža nozare šobrīd ir sasniegusi ļoti augstu bāzes vērtību un esošajā situācijā lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Vilnītis atsakās no pienākumiem LTRK un nākamvasar plāno atstāt "Liepājas papīra" prezidenta amatu

Ventspils, 6.dec., LETA. Uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis (LRA) nolēmis atteikties no amata pienākumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomē, kā arī nākamvasar plāno atstāt AS "Liepājas papīrs" valdes priekšsēdētāja amatu, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmējs. "Nākamajā rudenī man plānoti jauni pienākumi, ko nevarēšu apvienot ar vairākiem līdzšinējiem darbiem. Gatavojoties tam, šo laiku izmantoju, lai sakārtotu lietas un nodotu līdzšinējos pienākumus lasīt tālāk

Autors: LETA

"Rīgas meži" šogad prognozē apgrozījumu 17-18 miljonu eiro apmērā

Rīga, 1.dec., LETA. Pašvaldības SIA "Rīgas meži" apgozījums šogad varētu sasniegt 17-18 miljonus eiro, aģentūru LETA prognozēja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Vaikulis. Viņš atzīmēja, ka uzņēmuma apgrozījums piecu gadu laikā ir četrkāršojies, pērn sasniedzot 14,95 miljonus eiro, bet šogad apgrozījums varētu sasniegt 17-18 miljonus eiro. Pēc Vaikuļa teiktā, acīmredzamu pozitīvu rezultātu ir devusi uzņēmuma stratēģija atteikties no cirsmu izsolēm "uz celma", tā vietā mēģinot gūt maksimālu lasīt tālāk

Autors: LETA

AS "Liepājas papīrs" nomainījušies divi valdes locekļi

Ventspils, 8.nov., LETA. Veiktas izmaiņas AS "Liepājas papīrs" valdē, kur nomainījušies divi no pieciem valdes locekļiem, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma valdē vairs nedarbosies Anna Bruže un Armands Dejus. Viņu vietā no 7.novembra AS "Liepājas papīrs" valdē iecelti Līva Krastiņa un Andris Karulis. AS "Liepājas papīra" valdes priekšsēdētāja amatu turpina pildīt Jānis Vilnītis, tāpat darbu uzņēmuma vadībā turpina valdes locekļi Ilmārs Ozoliņš-Ozols un Normunds Jansons. Papīra un lasīt tālāk

Visas ziņas >>>