Viedoklis
Šķeldas cenas šogad Latvijā ir būtiski paaugstinājušās
Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
09.05.2018
Šķeldas cenas šogad Latvijā ir būtiski paaugstinājušās. Siltuma ražotāju norādītais iemesls - plūdu dēļ mežsaimniecībā izsludinātā valsts mēroga dabas katastrofa – ir tikai viens no iemesliem. Pērn nelabvēlīgie laika apstākļi bija ilgstoši, tādi paši bija arī šā gada sākumā, tādēļ bija problēmas pietiekamā apmērā sagādāt izejmateriālus, piemēram, mežistrādes un zāģmateriālu atlikumus, no kuriem ražo šķeldu. Šobrīd laika apstākļi mežizstrādei nav nelabvēlīgi, tomēr tādēļ situācija vēl nav normalizējusies, jo kurināmā koksne ir viena no pēdējām, ko izvedīs no meža vai krautuves. Vispirms ved ārā vērtīgos zāģbaļķus, bet lētāku, piemēram malkas kvalitātes apaļkoksni atstāj kā pēdējo. Ņemot vērā, ka šobrīd arī ir nepietiekamas jaudas transportēšanā, kurināmā pircējiem situācija drīzumā būtiski neuzlabosies.
Vēl viens šķeldas cenu pieauguma iemesls ir pieprasījuma pieaugums. Laika apstākļi, sākot no pagājušā gada pavasara, ir lieguši sagatavot pietiekamā apmērā kurināmo, kā arī ļoti lielā mērā ir pieaudzis pieprasījums pēc šiem produktiem un arī šo produktu izejmateriāliem. Ja pirms vairāk nekā gada pieprasījums pēc papīrmalkas bija ļoti zems, un cena ļāva apaļkoku izmantot gan plātņu, gan granulu ražošanā, gan citiem nolūkiem, šobrīd papīrmalkas cena ir tāda, ka granulu ražotāji un katlu mājas šo sortimentu vienkārši nevar atļauties nopirkt. Tamdēļ visi mēģina nopirkt teorētiski mazvērtīgāku kurināmo, kas ir mazvērtīgs tikai nosacīti, jo cena tirgū šobrīd ir diezgan augsta.
Šķeldas cenas kāpušas arī citās valstīs, Latvija nav noslēgts tirgus un situāciju šeit ietekmē arī notikumi kaimiņvalstīs. Arī Lietuvā, Igaunijā, Krievijā un Polijā kokrūpniekiem bija apgrūtināti apstākļi izejmateriālu sagādei, kamdēļ pircējiem citās valstīs piegādātāji ir samazinājuši piegādes. No pārdevēja viedokļa ir labi, jo pieprasījums ir liels un cenas aug, taču no pircēja - katlu māju - viedokļa situācija ir slikta. Vienlaikus arī siltuma ražotājiem jārēķinās, ka ir nepieciešams nodrošināties pret riskiem, uzsvēra Klauss.
Kopumā meža produktu cenas šobrīd ir ļoti augstas, un turpmāko cenu līmeni ir grūti prognozēt.
Taču Latvijas kokrūpniekiem joprojām ir potenciāls sasniegt šogad plānoto apgrozījuma pieaugum, jo iestājās ilgi gaidītie mežistrādei piemēroti laika apstākļi un nebija jāpiedzīvo turpmāka dīkstāve, ar ko nācās saskarties decembrī un janvāra sākumā meža darbiem nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ.
Apstākļi nav ideāli, nav ļoti viegli, bet tajā pašā laikā salīdzinājumā ar situāciju novembrī, decembrī un janvāra sākumā, būtu grēks sūdzēties.
Patlaban resursu plūsma nodrošina ražošanas vajadzības. Būtu vēlams izveidot uzkrājumus laikam, kad ceļus atkal slēgs un būs apgrūtināti apstākļi mežizstrādei. Ja pavasaris ievilksies, tad mēs, visticamāk, stāvēsim dīkstāvē. Tomēr februāris ir ļāvis paraudzīties uz dzīvi daudz cerīgāk.
Lasīt vairāk
TOP 5 ZIŅAS
01. Meža produkcijas eksports pieaudzis par 8,3%
09.05.2018
Latvija šogad janvārī eksportēja meža produkciju 189,658 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.
Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2018.gada janvārī eksportēti 162,926 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,4% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 85,9% (pirms gada - 85%) no kopējā meža produkcijas eksporta.
No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 47,822 miljonus eiro, kas ir par 1,1% mazāk nekā pirms gada, kurināmās koksnes eksports sarucis par 6,5% un bija 22,995 miljoni eiro, kokskaidu plātnes eksportētas 17,95 miljonu eiro apmērā, kas ir par 22,2% vairāk, saplāksnis - 15,222 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 16,4%, savukārt apaļie kokmateriāli eksportēti 14,647 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 40,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Apkopotie dati arī liecina, ka janvārī koka mēbeļu eksporta apmērs sarucis par 9,2% salīdzinājumā ar 2017.gada janvāri un bija 10,393 miljoni eiro jeb 5,5% (pirms gada - 6,5%) no kopējā meža produkcijas eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 10,309 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,4% vairāk nekā pirms gada un veidoja 5,4% (pirms gada - 5,4%) no kopējā meža produkcijas eksporta daudzuma.
Visvairāk produkcija janvārī izvesta uz Apvienoto Karalisti (15,5%), uz Dāniju (10,4%) un uz Zviedriju (9,7%). Salīdzinājumā ar 2017.gada janvāri meža jomas produkcijas izvedums uz Apvienoto Karalisti ir audzis par 2,8% un bija 29,33 miljonu eiro apmērā, uz Dāniju meža produkcijas izvedums audzis par 26,9% un bija 19,756 miljonu eiro apmērā, bet uz Zviedriju izvestās produkcijas apmērs palielinājies par 9,7% un sasniedzis 18,381 miljonu eiro.
2017.gada janvārī Latvija eksportēja meža produkciju 175,176 miljonu eiro vērtībā.
Lasīt vairāk
02. Meža ieaudzēšanai un kopšanai no ES fondiem būs pieejams divu miljonu eiro atbalsts
09.05.2018
Mežu ieaudzēšanai un kopšanai Eiropas Savienības (ES) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas (LAP) ietvaros būs pieejams atbalsts kopumā divu miljonu eiro apmērā.
Lauku atbalsta dienests (LAD) ir izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu ES ELFLA un LAP pasākumā "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā" saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem par valsts un ES atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gada plānošanas periodā un MK noteikumiem par kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un ES atbalstu pasākuma "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā" īstenošanai apakšpasākumā "Meža ieaudzēšana".
Paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" teikts, ka pasākuma "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā" apakšpasākuma "Meža ieaudzēšana" sestā kārta notiks no šā gada 19.aprīļa līdz 21.maijam. Projektu iesniegumu kārtas kopējais publiskais finansējums divi miljoni eiro.
Informācija LAD mājaslapā liecina, ka apakšpasākumā "Meža ieaudzēšana" var pieteikties meža ieaudzēšanas un kopšanas aktivitātēm, kā arī ieaugušas mežaudzes papildināšanai un kopšanai. Atbalsta pretendenti ir fiziskas personas - zemes īpašnieki, kā arī juridiskas personas, kuru pamatkapitālā ir vismaz 50% privātā kapitāla daļu un kuri ir zemes īpašnieki.
Lasīt vairāk
03. Asociācija: Apaļkoksnes cenas ir vidēji par 30% augstākas nekā pērn marta sākumā
09.05.2018
Apaļkoksnes cenas šobrīd ir vidēji par 30% augstākas nekā pērn marta sākumā, aģentūrai LETA pastāstīja asociācijas "Latvijas koks" izpilddirektors Artūrs Bukonts.
Viņš atgādināja, ka šā gada pirmajos mēnešos bija lielas problēmas ar izejmateriālu resursu pieejamību mežizstrādes darbiem nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ. Minētās situācijas dēļ arī apaļkoksnes cenas būtiski pieauga. Patlaban apaļkoksnes cenas ir kritušās saistībā ar vēsāku laika apstākļu iestāšanos janvārī un februārī, bet kopumā apaļkoksne cenas joprojām ir augstas. "Salīdzinot ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā cenas vēl aizvien ir būtiski - par vidēji 30% - augstākas nekā pērn šajā periodā," teica Bukonts.
Pēc viņa sacītā, apaļkoksnes cenas turpmāk būs atkarīgas no konkrētā resursa pieejamības. Ja kādu brīdi resursa pieejamība būs stabila, cenām vajadzētu normalizēties.
Lasīt vairāk
04. “Latvijas valsts meži" pagājušo gadu noslēdza ar 64,8 miljonu eiro provizorisko peļņu
09.05.2018
Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagājušo gadu noslēgusi ar 275,8 miljonu eiro apgrozījumu un 64,8 miljonu eiro peļņu, liecina uzņēmuma mājaslapā publiskotie pagājušā gada provizoriskie finanšu rezultāti.
Pēc aģentūras LETA aplēsēm, uzņēmuma apgrozījums pērn audzis par 7,4%, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 28%.
Uzņēmuma ieņēmumi pērn par 21,8 miljoniem eiro pārsniedza 2016. gada rādītāju un peļņa bija par 14,1 miljona eiro lielāka nekā gadu iepriekš.
Pērn kompānija realizēja 5,45 miljonus kubikmetru apaļkoksnes sortimentu un 0,28 miljonus kubikmetru augošu koku, kā arī pārdeva 50,8 miljonus meža koku stādu un atjaunoja mežu 15,7 tūkstošu hektāru platībā, kā arī izkopa 27 200 hektāru jaunaudžu.
LVM Korporatīvās plānošanas daļas vadītājs Dainis Reķelis norādīja, ka klimatiskie apstākļi pagājušajā gadā radīja būtiskus izaicinājumus uzņēmuma mērķu sasniegšanai. Aizvadītais slapjais gads vēlreiz apliecinājis, ka bez iepriekš veiktajām investīcijām meža ceļu sakārtošanā un meliorācijā izpildīt uzņēmuma darbības plānu un nodrošināt regulāras koksnes piegādes tautsaimniecībai nebūtu iespējams.
Kompānijā arī informēja, ka 2017. gadā LVM investēja 28,2 miljonus eiro, tostarp 20,2 miljoni eiro ieguldīti meža infrastruktūrā - autoceļu būvniecībā, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā, tiltu būvniecībā un koksnes autoceļu izveidē. Tāpat kompānija iegādājusies 1600 hektāru zemes, investējot trīs miljonus eiro.
Lasīt vairāk
05. Zviedrijas "Bergs Timber" no Islandes "Norvik" pārņems uzņēmumus Latvijā, Igaunijā un Lielbritānijā
09.05.2018
Zviedrijas uzņēmums "Bergs Timber" iesniedzis nodomu protokolu savam lielākajam akcionāram Islandes kompānijai "Norvik" par gatavību pārņemt "Norvik" piederošos kokapstrādes uzņēmumus Latvijā, Igaunijā un Lielbritānijā, ziņo portāls EUDWID.
"Bergs Timber" Latvijā ir gatavs pārņemt kompānijas "Vika Wood" un "Byko-Lat", Igaunijā - "Laesti" un EWP, bet Lielbritānijā - "British Continental Wood Products".
Vēl nodomu protokolā teikts, ka nākamo četru gadu laikā "Bergs Timber" var izmantot iespēju pārņemt "Norvik" piederošo Krievijas uzņēmumu "Norwood".
"Norvik" ir "Bergs Timber" lielākais akcionārs ar 29,82% akciju.
Lasīt vairāk
|
Nozares panākumi
Atkal būs rekords 2016. gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība bija 1,053 miljardi eiro, kas ir 3,2 % kāpums salīdzinājumā ar 1,020 miljardiem attiecīgajā laikā pērn. Koksne un tās izstrādājumi kopš gada sākuma eksportēti 904,44 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4 % vairāk nekā 869,33 miljoni 2015. gada pirmajos sešos mēnešos.
Nozares neveiksmes
Kokapstrāde bremzējas Kokapstrādei 2016. gadā bijis ievērojams izlaides kāpums – par 8,6% –, tā bijusi galvenā rūpniecības attīstības virzītāja. Taču šis uzlabojums bijis kā atbalss izlaides pieaugumam 2015. gadā, un nozarē kopumā nav bijis nozīmīga tālāka progresa kopš 2015. gada septembra. Šogad nav bijis noslēgtu investīciju projektu, kas spētu nodrošināt līdzšinējo attīstības tempu, tāpēc gada otrajā pusē pieauguma rādītāji būs ievērojami vājāki.
|
|
|
|
|
|
|
Atbalsts mežu īpašniekiem
Meža īpašniekiem 2016.–2017. gadā pieejams atbalsts ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākumā "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā" par kopumā 9,5 miljoniem eiro. Publiskais finansējums sadalīts pa apakšpasākumiem: "Meža ieaudzēšana", kam piešķirti četri miljoni eiro, "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai" – pieci miljoni eiro, kā arī "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana" – 500 000 eiro. Tikmēr uzņēmējiem pamatlīdzekļu iegādei mežsaimniecības attīstībā pieejami 2 500 000 eiro, savukārt kooperatīvu, tostarp meža nozarē, izveidei laikā līdz 2020. gadam pieejami 1,2 miljoni eiro. Savukārt ugunsnovērošanas torņu būvniecībai un meža kaitēkļu apkarošanai šogad pieejami 3,02 miljoni eiro.
Jāpievēršas jaunām tehnoloģijām
Latvijas tautsaimniecības izaugsme lielā mērā balstās uz meža nozares veikumu. Patlaban ir sasniegta ļoti augsta nozares vērtība, tomēr pieauguma potenciāla īstenošanai būtiski ieviest mūsdienīgas zināšanas un tehnoloģijas. Latvija ir būtiski vairojusi kvalitatīvas meža platības un ieņēmusi stabilu vietu pasaules koksnes produktu tirgū, aizvien neatlaidīgāk virzoties uz specifisku un sarežģītu koksnes produktu ražošanu. Tomēr nozares izaugsme var būt vēl ievērojamāka, aktīvāk iedzīvinot laikmetam piemērotākas mežsaimniecības metodes.
Jāsaglabā zāģmateriāliem noiets Āfrikā un Āzijā
Izaicinājums 2017. gadam būs iepriekšējos gados sāktā veiksmīgā starta noturēšana Āfrikas un Āzijas tirgū. Lielākais produkcijas realizācijas apjoma pieaugums – par 14 % – bija vērojams Āfrikā, kurp aizsūtīti 345 000 kubikmetru zāģmateriālu, kā arī Āzijas reģionā, kurp aizsūtīti 334 000 kubikmetru, veidojot 2 % pieaugumu. Pieaugums Āfrikas reģionā skaidrojams ar būtiski lielāku produkcijas noietu uz Ēģipti (593 % pieaugums).
|
|
| Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR | 2013 | 2014 | 2015 |
| Apkopoto uzņēmumu skaits |
1 390 |
1 427 |
1 343 |
| Darbinieku skaits, tūkst. |
31 |
32 |
31 |
| Peļņa, milj. EUR |
171 |
210 |
184 |
| Rentabilitāte, % |
5 |
6 |
5 |
| Apgrozījums, milj. EUR |
3 212 |
3 475 |
3 386 |
| Apgrozījuma izmaiņas |
8 |
8 |
-3 |
Lejuplādēt XLS
|
|
|
Tabulā atspoguļoti sekojoši Meža nozare rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits
lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas valsts meži, AS, LATVIJAS FINIERIS, AS, KRONOSPAN Riga, SIA, PATA, SIA, GO PAPER (EUROPE), SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana, Mežsaimniecība, Mēbeļu ražošana
| № |
Nosaukums |
|
Nozare |
2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR |
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., % |
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR |
Rentabilitāte |
Darbinieku skaits |
|---|
| 1. |
Latvijas valsts meži, AS
Vaiņodes 1, Rīga, LV-1004 T. 67602075 |
|
Mežsaimniecība |
261 551 |
-5.14 |
59 300 |
22.67% |
1233 |
| 2. |
LATVIJAS FINIERIS, AS
Bauskas 59, Rīga, LV-1004 T. 67067207 |
|
Kokapstrāde |
194 373 |
0.39 |
10 339 |
5.32% |
1679 |
| 3. |
KRONOSPAN Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67436835 |
|
Kokapstrāde |
154 714 |
-5.68 |
26 206 |
16.94% |
298 |
| Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015 |
| 4. |
PATA, SIA
Cēsu 14, Rīga, LV-1012 T. 67243135 |
|
Mežizstrāde |
127 648 |
-14.63 |
1 933 |
1.51% |
122 |
| 5. |
GO PAPER (EUROPE), SIA
Dārzciema 60, Rīga, LV-1073 |
|
Papīra un tā izstrādājumu ražošana |
96 727 |
520.84 |
2 475 |
2.56% |
6 |
| 6. |
AKZ, SIA
Matrožu 15-2.st., Rīga, LV-1048 T. 67327740 |
|
Kokapstrāde |
63 547 |
4.89 |
7 232 |
11.38% |
265 |
| 7. |
Gaujas Koks, SIA
Gaujas 24 k.35, Vangaži, Inčukalna n., LV-2136 T. 67803532 |
|
Kokapstrāde |
59 900 |
7.24 |
5 010 |
8.36% |
447 |
| 8. |
Vika Wood, SIA
"Punti", Laucienes p., Talsu n., LV-3285 T. 63291800 |
|
Kokapstrāde |
59 150 |
0.02 |
-135 |
-0.23% |
142 |
| 9. |
BYKO-LAT, SIA
Lāčplēša 75-5, Rīga, LV-1011 T. 67288086 |
|
Kokapstrāde |
55 994 |
2.02 |
5 549 |
9.91% |
399 |
| 10. |
STORA ENSO LATVIJA, AS
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670051 |
|
Mežizstrāde |
53 033 |
-13.56 |
3 269 |
6.16% |
144 |
Autors: Kristaps Klauss
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Latvijas kokrūpniekiem nozīmē ilgstošu neziņu saistībā ar prognozējamo būvniecības apsīkumu un attiecīgi eksporta kritumu vismaz uz kādu laiku, kā arī lielas bažas sagādā iespējamais zviedru kokrūpnieku konkurētspējas pieaugums.
Tā kā briti paši īsti vēl nezina, kā tālāk attīstīsies izstāšanās birokrātiskā procedūra un cik ilgu laiku tas prasīs, uzņēmējiem tas nozīmē ilgstošu neziņu. Skaidrs, ka investīcijas Lielbritānijas būvniecībā uz kādu lasīt tālāk
Autors: Kristaps Ceplis
Nevienam ekonomiski aktīvam cilvēkam Latvijā nav noslēpums, ka meža nozare ir viens no mūsu valsts ekonomikas stūrakmeņiem, un nozares rādītāji ļoti precīzi atbilst līdera statusam – vairākus gadus pēc kārtas meža nozares pieaugums ir pakāpeniski stabils, bez kritumiem un lieliem izrāvieniem. Vērotājam no malas apgrozījuma pieaugums par dažiem procentiem gadā varētu šķist maznozīmīgs, bet ir jāsaprot, ka Latvijas meža nozare šobrīd ir sasniegusi ļoti augstu bāzes vērtību un esošajā situācijā lasīt tālāk
Meža nozare 
