Ienākt

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Dizains, mode, māksla, jaunrade Elektroniskie mediji
Informatīvie pakalpojumi Izdevējdarbība
Izglītība, apmācība Reklāma, sabiedriskās attiecības

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Vides reklāmas tirgus šogad turpina augt mērenā tempā

Jeļena Brokāne, Vides reklāmas aģentūras “JCDecaux Latvija” direktore

Vides reklāmas nozarei 2016.gadā bija pozitīvs 13% izaugsmes rādītājs. Šogad izaugsme turpinās, bet jau mērenākos tempos. Tas skaidrojams ar vairākiem apstākļiem. Viens no tiem ir televīzijas (TV) cenu politikas izmaiņas, kas ietekmē arī citus medijus. Latvijas reklāmas tirgū TV vēl joprojām aizņem lielu daļu no kopējā reklāmas apjoma – tātad, jebkādas izmaiņas šajā sektorā ietekmē arī citus medijus. Ņemot vērā izmaiņas, 2017.gada pirmie mēneši bija nosacīta pārorientēšanās reklāmas tirgus dalībniekiem. Tas savukārt atspoguļojās nedaudz zemākā aktivitātē no reklāmdevēju puses.

Tāpat reklāmas tirgus, tostarp vides reklāmas segmenta izaugsmi ietekmē kopējā ekonomikas izaugsmes prognoze un nenoteiktība, kā arī konsekvences trūkums nodokļu politikā. Uzņēmēju pielāgošanās nodokļu izmaiņām ir laikietilpīgs process, kas, protams, ietekmē arī citas aktivitātes, līdz ar to reklāmas kampaņu un budžetu plānošana ir apgrūtināta.

Vienlaikus pašvaldību vēlēšanas šā gada jūnijā ietekmēja komerckampaņu aktivitāti. Reklāmdevēji mazāk aktīvi izmantoja vides reklāmu, baidoties no “vizuālā trokšņa”, ko līdzi nes vēlēšanas. Tāpat, iestājoties siltajai sezonai, Rīgā intensīvi sākās ielu remontdarbi, kas ietekmējuši vides reklāmas konstrukciju efektivitāti un redzamību, liekot klientiem pārcelt plānotās kampaņas uz citiem periodiem.

Vides reklāmas “trumpis” vienmēr ir bijusi spēja sasniegt patērētāju 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, tāpēc nemainīgi spēcīga ir tās loma jaunu produktu atpazīstamības celšanā, kā arī pārdošanās kampaņās, jo vides reklāma spēj sasniegt patērētāju tieši pirms pirkuma izdarīšanas. Pēdējā laikā vides reklāmu segmentā vērojams imidža reklāmas kampaņu pieaugums. Tā ir pozitīva tendence un vides reklāmas operatori veicinās šīs tendences turpmāku attīstību, pilnveidojot savus formātus un uzlabojot pārklājumus.

Vides reklāmas nozare ir salīdzinoši neliela - katrs no operatoriem apsaimnieko dažāda tipa formātus, tāpēc operatori nekonkurē savā starpā, bet gan ar citiem medijiem. Kopš 2011.gada vides reklāmas kampaņas Rīgā ir mērāmas ar starptautiski atzītu “Outdoor Impact” sistēmu, kas ļauj reklāmdevējiem salīdzināt kampaņu efektivitāti pret citiem medijiem un izvērtēt ieguldītās investīcijas. Šīs mērījumu sistēmas ieviešana ir nesusi tikai pozitīvus rezultātus nozarē.

Vides reklāmas formātu attīstība ir salīdzinoši lēns un laikietilpīgs process, jo prasa lielas investīcijas un garu saskaņošanas procesu ar valsts institūcijām, tāpēc straujas izmaņas nozarē nav novērojamas. Tāpat nav novērots, ka 2017.gadā kāds no vides reklāmas operatoriem būtu pārtraucis darbību Latvijas tirgū.

Būtiska priekšrocība vides reklāmas segmentā ir sakārtotā tiltu reklāmas vide, uzlabotās un atjaunotās konstrukcijas, kā arī efektīvāk izmantoti pieejamie laukumi, kas kopsummā padara pilsētvidi pievilcīgāku.

Tāpat Rīgā ir uzstādīti vairāki lielformāta digitālie ekrāni, bet Latvijas tirgū vēl joprojām netiek sniegti inteliģenti digitālās vides risinājumi, kas ļautu reklāmdevējam izmantot pilnu šī formāta potenciālu - piemēram, reklāmas satura pielāgošana tiešsaistē, vadoties pēc laikapstākļiem, dienas laika, atrašanās vieta vai klientu datu plūsmas. Šī prakse pašlaik ir globāla tendence vides reklāmā un tuvāko gadu laikā tiks attīstīta arī mūsu reģionā.

Kopumā 2017.gads vides reklāmas tirgus segmentā prognozējams ar 5% līdz 6% izaugsmi pret 2016.gadu, kad piegums bija 13%. Tātad šogad gaidāms samazinājums, bet ņemot vērā kopējā reklāmas tirgus prognozēto 0,5% pieaugumu, vides reklāma saglabā ļoti veselīgu pieauguma tendenci.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Latvijas Radio valdi atjauno trīs locekļu sastāvā

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šā gada 17.jūlija sēdē nolēma Latvijas Radio (LR) valdi atjaunot trīs locekļu sastāvā.

Kā tolaik žurnālistiem pēc sēdes norādīja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere, LR patlaban pastāv vairākas problēmas, kuras nepieciešams risināt, tostarp arī par LR budžetu, kurā ietilpst LR darbinieku atalgojuma jautājums. Ķezbere sacīja, ka patlaban no LR puses trūkstot redzējums, kā varētu to risināt, un padome cer, ka līdz šā gada augusta vidum tā to saņems.

NEPLP loceklis Ivars Āboliņš sacīja, ka viens no padomes lēmuma aspektiem atjaunot LR valdi trīs locekļu sastāvā ir tas, ka ir nepieciešams cilvēks, kurš būtu kompetents finansiālos jautājumos, ņemot vērā, ka LR patlaban tie ir aktuāli. Āboliņš uzsvēra, ka, pēc veiktā LR funkciju audita, atklājušās nopietnas problēmas, kuras pašlaik ir ļoti svarīgi risināt, tādēļ ir svarīgi LR iekšienē veikt strukturālas reformas, kā arī mainīt finanšu atskaites sistēmu.

Lai stiprinātu LR valdes kapacitāti jau tagadējā ikdienas darbā, NEPLP šā gada 2.augustā uz pagaidu laiku līdz LR valdes locekļu amatu konkursa noslēgumam par LR valdes locekli apstiprināja LR finanšu direktoru Juri Gavaru, kurš no šā gada aprīļa darbojās kā prokūrists LR.

NEPLP konkursu uz LR valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatiem izsludināja šā gada 10.augustā un pieteikumus tam varēja iesniegt līdz šā gada augusta beigām.

Šogad marta sākumā NEPLP izteica neuzticību LR valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un valdes loceklim nodrošinājuma jautājumos Uldim Lavrinovičam. Tādējādi valdē palika tikai Sigita Roķe, kurai NEPLP deva pārbaudes laiku. NEPLP šā gada 11.maija sēdē nolēma, ka Roķe kā vienīgā LR valdes locekle turpinās darbu valdē.

Lasīt vairāk

02. LTV un LR pārtrauc sadarbību ar Ventspils pašvaldību izklaides pasākumu rīkošanā

Šā gada 5.jūlijā Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Belte publiski paziņoja, ka LTV pārtrauks sadarbību ar Ventspils domi, norādot, ka LTV meklēs alternatīvus finansējuma avotus.
Kontekstā ar žurnālā “Ir” publiskotajām oligarhu sarunām, LTV kultūras, izklaides un bērnu satura redaktore Gunta Sloga iepriekš publiski pauda kritiku pret 1.jūlijā, LTV pārraidē "Latvijas sirdsdziesma" redzamo Lemberga uzstāšanos, uzskatot to par apkaunojumu Latvijas mediju videi.

LTV pārstāve Dace Jansone aģentūrai LETA norādīja, ka sadarbība ar Ventspils domi projektā "Dziesmu sirdij rodi Ventspilī" tika izvērtēta LTV ētikas kodeksa kontekstā. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka LTV plāno pārskatīt un formulēt principus sadarbībai ar Latvijas pašvaldībām kopumā raidījumu projektos, kas tiks veikts noformulējot vienotus sadarbības principus.

Tāpat šā gada 5.jūlijā Latvijas Radio (LR) paziņoja, ka kanāla "Latvijas Radio 2" organizētās popa un roka dziesmu aptaujas "Muzikālā banka" noslēguma pasākums vairs netiks rīkots Ventspilī, kas līdz šim katru gadu tika rīkots olimpiskajā centrā "Ventspils". Atbilstoši paziņojumam, lēmums pieņemts, lai stiprinātu LR satura neatkarību.

LR valdes locekle Sigita Roķe aģentūrai LETA tolaik pastāstīja, ka lēmums tikai daļēji saskan ar LTV paziņojumu, ka tā pārtrauc sadarbību ar Ventspils domi. "Apstākļi ir tādi, ka varētu rīkot pasākumu citā pilsētā," sacīja LR valdes priekšsēdētāja, vienlaikus uzsverot, ka lēmuma pamatā ir LR vēlme samazināt nepieciešamību slēgt līgumus ar sponsoriem un atbalstītājiem.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šā gada 11.jūlijā pēc sarunas ar abu sabiedrisko mediju pārstāvjiem nolēma uzdot gan LTV, gan LR līdz šā gada 1.septembrim izstrādāt un iesniegt vienotu nolikumu, kurā formulēti principi, pēc kuriem tiek izvērtēta finansējuma piesaiste no trešajām pusēm raidījumu veidošanai atbilstoši sabiedriskajam pasūtījumam.

Kā tolaik žurnālistiem sacīja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere, abu sabiedrisko mediju lēmums pārtraukt sadarbību ar Ventspils domi radījis neskaidrību par to, kā tiek izvērtēta sadarbība ar trešajām personām, tostarp pašvaldībām, piesaistot finansējumu sabiedriskā pasūtījuma izpildei.

Lasīt vairāk

03. NEPLP aptur lēmuma par "Pieci.lv" atskaņotās Latvijā radītās mūzikas noteiktās proporcijas izpildi

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šā gada 17.jūlijā sēdē nolēma apturēt 6.jūlijā pieņemtā lēmuma izpildi, ar kuru tika noteikts, ka Latvijas Radio 5 ("Pieci.lv") atskaņotās Latvijā radītās mūzikas īpatsvaram jāveido 80% tā kopējā satura.
Kā tolaik žurnālistiem sacīja padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere, NEPLP lēmumu par "Pieci.lv" satura izmaiņām padome pieņēma pārsteidzīgi. Viņa norādīja, ka lēmuma izpilde apturēta līdz 2018.gada sākumam.
NEPLP loceklis Patriks Grīva skaidroja, ka lēmums pieņemts pēc tam, kad padome veikusi komunikācijas analīzi starp NEPLP un Latvijas Radio (LR). "Šī lēmuma komunikācija no padomes ir bijusi īpaši neveiksmīga," atzina Grīva. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka lēmums noteikt "Pieci.lv" atskaņotās Latvijā radītās mūzikas īpatsvaru 80% apmērā bija saistīts ar radiostacijas budžetu un tā pieprasījumu nākamajam gadam.

Pēc NEPLP paziņojuma LR žurnālists Eduards Liniņš žurnālistiem norādīja, ka padomes lēmums iezīmējis kompromisu saistībā ar "Pieci.lv", tādējādi nodrošinot diskusiju periodu, kura laikā būs iespējams pārrunāt noteikto Latvijā radītās mūzikas proporciju.

NEPLP šā gada 6.jūlija sēdē nolēma, ka LR kanālam "Pieci.lv" līdz šā gada 1.septembrim jāveic attiecīgās izmaiņas, lai nodrošinātu, ka tajā atskaņotās mūzikas un satura formāta īpatsvars latviešu valodā sasniedz 80%, īpaši akcentējot jaunās mūzikas grupas un izpildītājus.

Lasīt vairāk

04. Žurnāls “Ir” publisko “Rīdzenes sarunas”

Žurnāls “Ir” šā gada jūnija beigās publiskoja daļu noklausīto "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, kas atklāj, kā oligarhi būvēja savu ietekmi, pakļaujot un kropļojot Latvijas medijus.

Sarunās Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") un bijušais politiķis, uzņēmējs Ainārs Šlesers rosina apvienot sabiedriskos medijus un izveidot vienotu komandu, kurā neatrastos viņiem nesimpātiski indivīdi.

"Zini, kas ir sūdīgi, mēs tā arī neatrisinājām... Ko es uzreiz teicu - ka vajag apvienoties par sabiedriskajiem medijiem. To televīziju daudzmaz sakārtoja, valsts televīziju, bet valsts radio, kā bija, tā palika," pēc 10.Saeimas vēlēšanām Šleseram teicis Lembergs. Šajās vēlēšanās Šlesera un Andra Šķēles apvienība "Par labu Latviju" ieguva astoņas vietas. "Īstermiņā padiršam tikai tāpēc, ka ir tie pretinieki. Šajā variantā, kad apvienota radio un televīzija, privātos medijus uzfrišinām - ko viņi izdarīs? Viņiem nebūs resursi. Mēs varam izspēlēt izcili," sacījis Šlesers.

"Katru dienu, b***, skalo smadzenes," pēc 10.Saeimas vēlēšanām šādi Lembergs esot rezumējis situāciju sabiedriskajos medijos. Šlesers piedāvājis risinājumu, pēc prezidenta ievēlēšanas taisīt apvienību. "Latvijas radio, televīzija un tur ir gatava komanda, kura nosedz visu laukumu. Un pieņemt lēmumu optimizēt, pārlikt jaunās telpās radio, bet viena vadība," viņš teicis.

Kā raksta "Ir", šāda politiskā koncepcija ar dažādu institūciju un ekspertu iesaistīšanos tiešām tika izstrādāta un pašlaik būtu jau īstenota dzīvē, ja vien 2013.gada vasarā Valda Dombrovska (V) valdība pēkšņi nebūtu norāvusi tai stopkrānu. Kā viens no iemesliem kuluāros izskanējis tieši politiskā stīvēšanās par to, kurš - "Vienotība", Zaļo zemnieku savienība (ZZS) vai nacionāļi - "uzliks ķepu apvienotajam medijam".

Lasīt vairāk

05. “MTG TV Latvia” atstādina Armandu Puči no Rīgas “Dinamo” hokeja spēļu komentēšanas

Mediju uzņēmums "MTG TV Latvia" šā gada jūlijā atstādinājis raidījuma "Hokeja studijas" vadītāju, sporta žurnālistu Armandu Puči no Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas "Dinamo" spēļu komentēšanas.

Puče aģentūrai LETA pastāstīja, ka lēmumu par viņa atstādināšanu "MTG TV Latvia" pieņēmis pēc tam, kad mediju uzņēmums saņēma paziņojumu no KHL biroja Maskavā par nepieciešamību pārtraukt sadarbību ar Puči. Viņš norādīja, ka no Maskavas saņemts ultimāts, ka Puče nedrīkst būt saistīts ar KHL spēļu translācijām, pretējā gadījumā KHL vadība neslēgšot līgumu ar "MTG TV Latvia" par KHL spēļu pārraidēm.

Pēc Pučes paustā, galvenais iemesls šāda rīcībai ir viņa iepriekš veidotie raksti par KHL politisko ideoloģiju un tās ietekmi uz Rīgas "Dinamo" Latvijā. KHL vadība bija saņēmusi Pučes veidotos rakstus krievu valodā, kuros, pēc žurnālista teiktā, nebija pausti tai glaimojoši viedokļi.

Sākotnēji, lūdzot mediju uzņēmumu komentēt lēmumu par Pučes atstādināšanu, "MTG TV Latvia" aģentūrai LETA norādīja, ka "komentāri par šo notikumu netiks sniegti". Tomēr vēlāk uzņēmums paziņoja, ka sadarbība pārtraukta, jo, sākoties jaunajai KHL sezonai, plānots ieviest jaunas "Hokeja studijas" konceptu.

Pučes kolēģis kanāla TV6 sporta raidījumā "Overtime TV" Valdis Valters publiski pauda neizpratni par "MTG TV Latvia" lēmumu atstādināt Puči, norādot, ka visi Pučes raksti par KHL tika tulkoti krievu valodā un sūtīti uz KHL galveno mītni Maskavā, kur tika arī pieņemts lēmums neatļaut žurnālistam būt saistītam ar turpmākajām KHL spēļu translācijām.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Belte turpinās vadīt LTV

2016. gada februārī NEPLP lēma uz nākamajiem pieciem gadiem LTV valdes priekšsēdētāja amatā atstāt Ivaru Belti, bet 5. aprīļa sēdē tika pieņemts lēmums atzīt citu agrāko valdes locekli – Sergeju Ņesterovu – par konkursa uzvarētāju uz LTV valdes locekļu amatu programmu attīstības jautājumos. Maijā par trešo valdes locekli, kas atbildēs par finanšu jautājumiem, apstiprināja Ivaru Priedi.

Nozares neveiksmes

Slēdz TV5

2016. gada marta beigās finansiālu apsvērumu dēļ tika pieņemts lēmums pārtraukt kanāla TV5 darbību. Kanāla īpašnieks MTG skaidroja, ka krievu valodā raidošo kanālu tirgus ir ļoti piesātināts un Latvijā ražota satura izmaksas ir augstas, tāpēc, nesaņemot nekādu atbalstu nacionālā satura veidošanai krievu valodā, TV5 jau ilgāku laiku strādāja ar ievērojamiem zaudējumiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Sāk cīņu ar nelegālo TV pakalpojumu sniedzējiem

Apmēram 100 000 Latvijas mājsaimniecību, kurās dzīvo apmēram 240 000 Latvijas iedzīvotāju, izmanto nelegālo televīzijas izplatītāju pakalpojumus, kā rezultātā valstij netiek nomaksāti nodokļi apmēram 12 miljonu eiro apmērā. Lai cīnītos ar šo jau par vērā ņemamo ēnu ekonomikas daļu kļuvušo nozari, vairāki Latvijas televīzijas pakalpojumu sniedzēji un audiovizuālā satura ražotāji apvienojušies biedrībā "Par legālu saturu". Viņi uzsver, ka svarīgāk par nenomaksātajiem 12 miljoniem eiro ir tas, ka šiem cilvēkiem pieejama nekontrolēta informācijas plūsma, neviens nezina, ko šī ievērojamā Latvijas iedzīvotāju daļa ikdienā skatās un kādā informācijas telpā dzīvo.

Krieviski raidošie kanāli nonāk virsotnē

2016.gada jūlijā skatītāko Latvijas TV kanālu pirmajā trijniekā notika būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, – skatītākais kanāls bija PBK, kam sekoja "NTV Mir Baltic" un TV3. Arī augustā skatītākais bija PBK, otrais – LTV1, bet trešais – "NTV Mir Baltic". Mediju eksperti skaidro, ka šāds rezultāts atklāj iepriekš redzamo satraucošo tendenci, ka arī latvieši aizvien vairāk lieto Krievijas televīzijas saturu. Papildus tam, martā finansiālu apsvērumu dēļ tika slēgts viens no retajiem krievu valodā raidošajiem kanāliem, kas saturu veido Latvijā – TV5.

Stagnācija reklāmas tirgū
Latvijas mediju reklāmas tirgus 2015. gadā auga par 2 % un sasniedza 77,2 miljonus eiro. Kā liecina LRA apkopotā informācija, no kopējā mediju reklāmas tirgus apjoma 43 % aizņēma reklāma televīzijā, 19 % – reklāma internetā, 12 % veidoja reklāma radio, 10 % – žurnālos, 9 % – vides reklāmā, 6 % – laikrakstos, bet reklāma kino aizņēma 1 % no Latvijas reklāmas tirgus. Eksperti norāda, ka tirgū vērojamas divas būtiskas tendences – ievērojami pieaug reklāmas apjomi digitālajā vidē un turpinās naudas aizplūšana uz ārzemēs reģistrētiem interneta resursiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 724 736 728
Darbinieku skaits, tūkst. 14 15 15
Peļņa, milj. EUR 18 36 22
Rentabilitāte, % 3 5 3
Apgrozījums, milj. EUR 690 719 732
Apgrozījuma izmaiņas 2 4 2
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas Televīzija, SIA, All Media Latvia, SIA, RUNWAY, SIA, BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA, Apgāds Zvaigzne ABC, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dizains, mode, māksla, jaunrade, Elektroniskie mediji, Informatīvie pakalpojumi , Izdevējdarbība, Izglītība, apmācība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas Televīzija, SIA
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1509 T. 67200316
Televīzija 17 673 2.33 -1 123 -6.35% 489
2. All Media Latvia, SIA
Dzelzavas 120g-3.st., Rīga, LV-1021 T. 67479100
Televīzija 17 037 2.5 2 621 15.39% 160
3. RUNWAY, SIA
Skanstes 54a, Rīga, LV-1013 T. 67224437
Informatīvie pakalpojumi 16 782 42.18 458 2.73% 149
4. BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA
Ģertrūdes 12, Rīga, LV-1010 T. 67186735
Reklāma 15 704 15.35 1 0.01% 11
5. Apgāds Zvaigzne ABC, SIA
K.Valdemāra 6, Rīga, LV-1010 T. 67324518
Izdevniecības, apgādi 12 857 0.01 424 3.30% 318
6. Diana Sveces, SIA
Rūpniecības 33, Ventspils, LV-3601 T. 63607760
Daiļamatniecība 12 183 13.82 1 433 11.77% 205
7. CREATIVE MEDIA SERVICES, SIA
Zaļā 1, Rīga, LV-1010 T. 67717171
Reklāma 12 088 12.76 7 0.05% 27
8. AS TV Play Baltics Latvijas filiāle
Dzelzavas 120g, Rīga, LV-1021 T. 8686
Televīzija 11 967 -2.33 -492 -4.11% 32
9. Alpha Baltic, SIA
Stabu 19-3.st., Rīga, LV-1011 T. 67844490
Reklāma 10 515 23.15 2 0.02% 49
10. Medialead group, SIA
Zaļā 1, Rīga, LV-1010 T. 67717171
Reklāma 10 280 4.25 6 0.06% 5

Viedokļi

Autors: Baiba Liepiņa

Reklāmas apjomi pieaug, nauda aizplūst uz ārzemēm

Reklāmas tirgus Latvijā 2015. gadā pieauga par 2 % un sasniedza 77,2 miljonus eiro. Digitalizācija un robežu izzušana plašākā izpratnē ir veicinājusi gan nozares izaugsmi, gan reklāmdevēju naudas aizplūšanu uz ārzemēs reģistrētiem medijiem. Šādos apstākļos ir pastiprinājusies konkurence vietējo mediju starpā – reklāmas aģentūras izjūt daudz lielāku reklāmdevēju ceturkšņa īstermiņa mērķu radīto spiedienu uz reklāmu risinājumiem kā iepriekš. Tuvākajā perspektīvā šī tendence saglabāsies. Nauda lasīt tālāk

Autors: Gunta Līdaka

Globalizācijas apstākļos jācīnās par uzmanību

Radio un TV industrijas galvenais izaicinājums bija piedalīšanās Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes procesā. Runājot par TV industriju, tā šajā laikā piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Latviski raidošās televīzijas, kas auditoriju pētījumos līdz šim bija līderpozīcijās, aizvien vairāk zaudē skatīšanās daļu, atdodot to Krievijas kanāliem. Kaut arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lēma uz laiku slēgt RTR, tas nemazināja skatītāju interesi par Krievijas programmām, un lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Notiks "Mansards" rīkotais grāmatu tirdziņš "Popaps Alberta ielā"

Rīga, 15.dec., LETA. Apgāds "Mansards" šodien Rīgas klusajā centrā atklās grāmatu tirdziņu "Popaps Alberta ielā", aģentūru LETA informēja SIA "Apgāds Mansards" pārstāvis Arvis Ostrovskis. Šogad piedāvājumā būs gan kādu laiku grāmatu plauktos neredzētas grāmatas, gan jauni izdevumi. "Popaps Alberta ielā" veikaliņš atradīsies fasādes nama pagrabstāvā Alberta ielā 11. Grāmatu tirdziņš ilgs līdz sestdienai. Grāmatu tirdziņš šodien darbosies no plkst.10 līdz plkst.20, bet sestdien tā darba laiks lasīt tālāk

Autors: LETA

Iznāks Dena Brauna jaunais romāns "Sākums" latviešu valodā

Rīga, 15.dec., LETA. Grāmatu izdevējs SIA "Apgāds "Kontinents"" šodien laidīs klajā romāna "Da Vinči kods" autora Dena Brauna jauno romānu "Sākums" latviešu valodā, aģentūru LETA informēja apgāda pārstāve Ieva Drozdova. Romāna pasaules debija notika šā gada 3.oktobrī. Grāmatā notikumi norisinās Bilbao, Spānijā, kur esošajā Gugenheima muzejā tiek paziņots par atklājumu, kas palīdzēs rast atbildi uz diviem būtiskākajiem jautājumiem par cilvēces pastāvēšanu. Tomēr dažādu apstākļu dēļ, jaunais lasīt tālāk

Autors: LETA

"Viasat" Latvijas filiāle mainījusi nosaukumu uz "TV Play Baltics" Latvijas filiāle

Rīga, 21.nov., LETA. AS "Viasat" Latvijas filiāle mainījusi nosaukumu uz AS "TV Play Baltics" Latvijas filiāle, liecina informācija "Firmas.lv". Tostarp veiktas izmaiņas uzņēmuma īpašnieku sastāvā. Kā uzņēmuma īpašniece norādīta Igaunijā reģistrētā "TV Play Baltics". Atbilstoši informācijai "Firmas.lv", izmaiņas reģistrētas otrdien, 21.novembrī. AS "TV Play Baltics" Latvijas filiāle dibināta 2009.gadā. Uzņēmuma padomē ir Igaunijas pilsone Kristela Arna un Lietuvas pilsonis Ēvalds Tuls. "TV lasīt tālāk

Visas ziņas >>>