Ienākt

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Dizains, mode, māksla, jaunrade Elektroniskie mediji
Informatīvie pakalpojumi Izdevējdarbība
Izglītība, apmācība Reklāma, sabiedriskās attiecības

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nekas neliecina par situācijas uzlabošanos nozarē

AS "Lauku avīze" valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis

Pašreizējo situācija drukāto mediju jomā vērtēju kā samērā smagu, turklāt nekas neliecina, ka stāvoklis nozarē tuvākajā laikā varētu uzlaboties. Situācijas sarežģītību galvenokārt nosaka tas, ka reklāmas apjoms, kas tiek izvietots drukātajā presē, ir salīdzinoši mazs un tam ir tendence samazināties. Tāpat arī samazinās aktīvo preses izdevumu latviešu valodā lasītāju skaits, ko nosaka emigrācijas plūsmas ietekme uz demogrāfisko situāciju, kā arī konkurence nozarē ir kļuvusi sīvāka gan starp drukātajiem, gan arī starp elektroniskajiem medijiem.
Nozares pārstāvji pašlaik cer, ka valsts varētu preses izdevējiem sniegt institucionālu atbalstu, kas kā prioritāte tika izcelta arī no Kultūras ministrijas puses, tomēr tam nepietiek līdzekļu un to nepieciešamais apmērs tā arī nav atrasts. Piemēram tādās valstīs kā Nīderlande un Zviedrija tiek sniegts institucionālais atbalsts presei, lai tā spētu saglabāt savas pozīcijas valsts mediju tirgū, tomēr Latvijā pašlaik tāda risinājuma nav rakstošo mediju atbalstam. Līdz ar institucionālo atbalstu, nozarē būtu svarīgi sakārtot reklāmas tirgu, kā arī veikt uzlabojumus autortiesību jomā. Protams, katram mediju veidam ir tie aktuālākie problēmjautājumi atšķiras.
Tāpat būtiski būtu atrisināt pašvaldību izdevumu jautājumu un to, kā tie ietekmē drukātās preses tirgu. Pašlaik šis jautājums tiek pārrunāts, bet pie risinājuma neviens nav vēl nonācis. Pašvaldības izdevumi kaitē tradicionālo laikrakstu izdevējiem, jo pašvaldību avīzes ir pieejamas par brīvu,tādēļ cilvēki mazāk izvēlēsies par labu laikraksta iegādei, ja ir pieejams saturs bez maksas. Tomēr risinājumu šai problēma nevar atrast, kamēr starp valdošajām partijām nebūs vienprātības, jo ir liela daļa deputātu, kuri uzskata, ka pašvaldību laikrakstiem ir jāpastāv. Lai arī ir notikušas vairākas tikšanās starp mediju pārstāvjiem un deputātiem, šī jautājuma risinājums būs atkarīgs no deputātu gribas, kura varētu iespējams mainīties pēc pašvaldību vēlēšanām.
Domāju, ka nozares turpmākā attīstība īsti neatšķirsies no tās līdzšinējas gaitas, jo pašlaik nav nekādu indikatoru, ka gan pašreizējie konkurences apstākļi, gan citi drukātās preses nozares attīstību nosakošie faktori mainīsies pozitīvā virzienā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. MTG par 115 miljoniem eiro pārdod Baltijas raidorganizāciju biznesu

Zviedrijas mediju koncerns "Modern Times Group" (MTG) pārdevis savu raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs starptautiskajai privātā kapitāla investīciju kompānijai "Providence Equity Partners".
Darījums ietver 100% biznesa daļu pārdošanu par 115 miljoniem eiro, kas atbilst uzņēmuma vērtībai. Lēmums pārdot Baltijas biznesu izriet no MTG notiekošajām pārmaiņām, mainot biznesa fokusu no tradicionālas raidorganizācijas uz globālu digitālo izklaides vidi, norāda uzņēmumā.

"Providence Equity Partners" ir arī mobilā operatora "Bite" īpašnieks Latvijā un Lietuvā.
Kompānijā norāda, ka darījums pilnībā noslēgsies tikai pēc vietējo uzraugošo iestāžu apstiprinājuma. Ieņēmumus no darījuma MTG investēs, lai turpinātu uzsāktās pārmaiņas.

MTG, kas kopš 1998.gada darbojas Latvijā, pieder telekanāli TV3, TV3+, TV6, LNT, "Kanāls 2" un radiostacija "Star FM", kā arī interneta portāli "Tvplay" un "Skaties". MTG Igaunijā pieder televīzijas kompānija "Viasat Eesti", televīzijas kanāli TV3, TV6 un TV3+. Savukārt Lietuvā MTG pieder televīzijas kanāli TV3, TV3+, TV6 un "Viasat Sport Baltic".

"Providence Equity Partners" Baltijas valstīs pārvalda mobilo telekomunikāciju uzņēmumu grupu "Bite Group", kā arī kontrolē 28,5% Latvijas interneta un kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēja "Baltcom" kapitāldaļu.

Lasīt vairāk

02. Izsaka neuzticību Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) marta sākumā izteikusi neuzticību Latvijas Radio (LR) valdes locekļiem Aldim Pauliņam un valdes loceklim nodrošinājuma jautājumos Uldim Lavrinovičam.

Amatu valdē saglabājusi Sigita Roķe, jo, pēc padomes locekļu domām, Roķe vienīgā no trīs valdes locekļiem spēja piedāvāt LR attīstības redzējumu, savukārt pārējiem valdes locekļiem attīstības redzējuma trūka vai nebija vispār.

LR valde savstarpēji nevarēja sastrādāties un konflikti tās starpā radās jau sen. Arī iepriekšējās padomes sastāvā NEPLP izskatīja iespēju atbrīvot LR valdi, jo tā nebija spējīga sastrādāties. Padome uzskatīja, ka

Lasīt vairāk

03. Aicina anulēt VKKF rīkotā konkursa par 490 000 eiro atbalsta piešķiršanu medijiem rezultātus

Vairāku Latvijas mediju pārstāvji ar atklātu vēstuli vērsušies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un kultūras ministres Daces Melbārdes (TB-VL/LNNK) ar lūgumu anulēt pirmā konkursa "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" rezultātus.

Vēstules autori norādīja uz vairākām nepilnībām konkursa norisē un lūdza anulēt tā rezultātus, izsludināt jaunu konkursu, veikt izmaiņas vērtēšanas komisijas locekļu sastāvā, kā arī atcelt no amata Valsts Kultūrkapitāla fonda vadītājus (VKKF) Edgaru Vērpi un Sigitu Kušneri "kā uzticību zaudējušus, piešķirot 490 000 eiro valsts budžeta finansējumu šaurai pietuvināto pretendentu grupai".

Vēstuli "Rīgas Apriņķa Avīze" vārdā atbalsta valdes locekle Eva Lūse, "Mediju Nams" vārdā – valdes priekšsēdētājs Nauris Kāpostiņš, "Ogres Vēstis Visiem" vārdā – valdes locekle Dzintra Mozule, "Ogres Balss" vārdā – valdes locekle Elīna Aupe, "Izdevniecība "Rīgas Viļņi"" vārdā – valdes priekšsēdētāja Aija Simsone, biedrības "Analītiskās žurnālistikas darbnīca "6K"" vārdā – valdes locekle Antra Duntava, "TV Latvija" vārdā – valdes loceklis Kristiāns Alhimionoks, "Ventas Balss" vārdā – valdes locekle Gundega Mertena, biedrības "Jauniešu klubs "Pēdas"" vārdā – Māris Žigats, "Latvijas Vēstnesis" vārdā – valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, kā arī "Izdevniecība "Dienas Mediji"" vārdā – valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.

VKKF atbalstam medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai piešķīrusi 490 000 eiro.

Lasīt vairāk

04. BBC plāno sadarboties ar vienu no Latvijas raidorganizācijām

Lielbritānijas raidorganizācija BBC plāno veidot sadarbību ar vienu no Latvijas raidorganizācijām, kurā plānots iekļaut televīzijas biļetenu ar Baltijas reģionā dzīvojošajiem aktuālu ziņu saturu, aģentūrai LETA pastāstīja BBC pārstāvji.
Pēc pārstāvju teiktā, biļetens, tāpat kā BBC portāla krievu valodā "bbcrussian.com" saturs, iekļaus vairāk Baltijas valstīs aktuālo informāciju.

Aktuālā ziņu satura nodrošināšanai plānots palielināt BBC Krievu ziņu dienesta darbības lauku Latvijā. Pašlaik Rīgā darbojas viens BBC korespondents.

Raidījums ir daļa no plānotās BBC starptautiskās radio stacijas "BBC World Service" globālās paplašināšanās, kuras laikā paredzēts izveidot 12 jaunus valodu pakalpojumus visā pasaulē un veikt esošo pakalpojumu uzlabojumus.

BBC šā gada 6.aprīlī reģistrēja savu pārstāvniecību Latvijā.

Lasīt vairāk

05. "TV24" direktors Viņķelei pārmet vēršanos pret viedokļu daudzveidību

"Rīga TV24" direktors Klāvs Kalniņš uzskata, ka Saeimas deputāte Ilze Viņķele (V) ir izteikusi draudus atņemt finansējumu "TV24" raidījumam "Preses klubs", tādējādi cenšoties ierobežot viedokļu daudzveidību, savukārt politiķe šādus pārmetumus noraida, apgalvojot, ka viņai ne prātā nenāktu izteikt šādus draudus un mēģināt ietekmēt žurnālistu darba neatkarību.

Domstarpības radušās pēc aprīlī translētā raidījuma "Preses klubs", kur izcēlās asa vārdu apmaiņa starp Viņķeli un vokālo pedagogu Edgaru Kramiņu. Apspriežot Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notikušo terora aktu, Kramiņš metās kritizēt liberālisma politiku, līdz ar to arī Viņķeli un viņas pārstāvēto "Vienotību".

Pēc ilgākas vārdu apmaiņas Viņķele vairs neizturēja un paziņoja, ka "pret stulbumu nav zāļu". "Tā pati konservatīvo vērtību citadele Krievija... Tur nav ne smakas no liberālisma, bet tur spridzina tieši tāpat. Vienkārši murgi kaut kādi. Tas, ko mēs te tagad izpildām, ir... Jums atņems beigās valsts finansējumu par šitādu ākstīšanos," sacīja Viņķele.

Šos Viņķeles vārdus Kalniņš novērtēja kā draudus raidījumam atņemt valsts finansējumu. "Katram ir tiesības paust savu viedokli, bet nepareizi ir tas, ka deputāts, nespējot paciest asus komentārus, lai izietu no situācijas, paziņo, ka raidījumam atņems valsts finansējumu," izteicās "TV24" direktors, kurš pēc Viņķeles teiktā secinājis, ka Latvijā joprojām iespējams ierobežot viedokļu daudzveidību.

Savukārt Viņķele aģentūrai LETA pauda viedokli, ka izveidojies pārpratums, jo viņas teiktais raidījumā nekādā ziņā neesot bijuši draudi un viņai ne prātā nenāktu ko tamlīdzīgu izteikt, jo viņa nekad neesot ietekmējusi žurnālistu darba neatkarību.

Deputāte norādīja, ka viņa ar konkrētajiem vārdiem esot centusies pateikt, ka sabiedriskajam pasūtījumam ir jāatbilst noteikta veida kvalitātei. Savukārt raidījums, kurā piedalījusies Viņķele, esot vērtējams kā balagāns, kurā tikuši atļauti personīgi uzbrukumi.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Belte turpinās vadīt LTV

2016. gada februārī NEPLP lēma uz nākamajiem pieciem gadiem LTV valdes priekšsēdētāja amatā atstāt Ivaru Belti, bet 5. aprīļa sēdē tika pieņemts lēmums atzīt citu agrāko valdes locekli – Sergeju Ņesterovu – par konkursa uzvarētāju uz LTV valdes locekļu amatu programmu attīstības jautājumos. Maijā par trešo valdes locekli, kas atbildēs par finanšu jautājumiem, apstiprināja Ivaru Priedi.

Nozares neveiksmes

Slēdz TV5

2016. gada marta beigās finansiālu apsvērumu dēļ tika pieņemts lēmums pārtraukt kanāla TV5 darbību. Kanāla īpašnieks MTG skaidroja, ka krievu valodā raidošo kanālu tirgus ir ļoti piesātināts un Latvijā ražota satura izmaksas ir augstas, tāpēc, nesaņemot nekādu atbalstu nacionālā satura veidošanai krievu valodā, TV5 jau ilgāku laiku strādāja ar ievērojamiem zaudējumiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Sāk cīņu ar nelegālo TV pakalpojumu sniedzējiem

Apmēram 100 000 Latvijas mājsaimniecību, kurās dzīvo apmēram 240 000 Latvijas iedzīvotāju, izmanto nelegālo televīzijas izplatītāju pakalpojumus, kā rezultātā valstij netiek nomaksāti nodokļi apmēram 12 miljonu eiro apmērā. Lai cīnītos ar šo jau par vērā ņemamo ēnu ekonomikas daļu kļuvušo nozari, vairāki Latvijas televīzijas pakalpojumu sniedzēji un audiovizuālā satura ražotāji apvienojušies biedrībā "Par legālu saturu". Viņi uzsver, ka svarīgāk par nenomaksātajiem 12 miljoniem eiro ir tas, ka šiem cilvēkiem pieejama nekontrolēta informācijas plūsma, neviens nezina, ko šī ievērojamā Latvijas iedzīvotāju daļa ikdienā skatās un kādā informācijas telpā dzīvo.

Krieviski raidošie kanāli nonāk virsotnē

2016.gada jūlijā skatītāko Latvijas TV kanālu pirmajā trijniekā notika būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, – skatītākais kanāls bija PBK, kam sekoja "NTV Mir Baltic" un TV3. Arī augustā skatītākais bija PBK, otrais – LTV1, bet trešais – "NTV Mir Baltic". Mediju eksperti skaidro, ka šāds rezultāts atklāj iepriekš redzamo satraucošo tendenci, ka arī latvieši aizvien vairāk lieto Krievijas televīzijas saturu. Papildus tam, martā finansiālu apsvērumu dēļ tika slēgts viens no retajiem krievu valodā raidošajiem kanāliem, kas saturu veido Latvijā – TV5.

Stagnācija reklāmas tirgū
Latvijas mediju reklāmas tirgus 2015. gadā auga par 2 % un sasniedza 77,2 miljonus eiro. Kā liecina LRA apkopotā informācija, no kopējā mediju reklāmas tirgus apjoma 43 % aizņēma reklāma televīzijā, 19 % – reklāma internetā, 12 % veidoja reklāma radio, 10 % – žurnālos, 9 % – vides reklāmā, 6 % – laikrakstos, bet reklāma kino aizņēma 1 % no Latvijas reklāmas tirgus. Eksperti norāda, ka tirgū vērojamas divas būtiskas tendences – ievērojami pieaug reklāmas apjomi digitālajā vidē un turpinās naudas aizplūšana uz ārzemēs reģistrētiem interneta resursiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 724 736 728
Darbinieku skaits, tūkst. 14 15 15
Peļņa, milj. EUR 18 36 22
Rentabilitāte, % 3 5 3
Apgrozījums, milj. EUR 690 719 732
Apgrozījuma izmaiņas 2 4 2
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas Televīzija, SIA, TV 3 LATVIA, SIA, RUNWAY, SIA, BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA, Apgāds Zvaigzne ABC, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dizains, mode, māksla, jaunrade, Elektroniskie mediji, Informatīvie pakalpojumi , Izdevējdarbība, Izglītība, apmācība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas Televīzija, SIA
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1509 T. 67200316
Televīzija 17 673 2.33 -1 123 -6.35% 489
2. TV 3 LATVIA, SIA
Dzelzavas 120g-3.st., Rīga, LV-1021 T. 67479100
Televīzija 17 037 2.5 2 621 15.39% 160
3. RUNWAY, SIA
Skanstes 54a, Rīga, LV-1013 T. 67224437
Informatīvie pakalpojumi 16 782 42.18 458 2.73% 149
4. BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA
Ģertrūdes 12, Rīga, LV-1010 T. 67186735
Reklāma 15 704 15.35 1 0.01% 11
5. Apgāds Zvaigzne ABC, SIA
K.Valdemāra 6, Rīga, LV-1010 T. 67324518
Izdevniecības, apgādi 12 857 0.01 424 3.30% 318
6. Diana Sveces, SIA
Rūpniecības 33, Ventspils, LV-3601 T. 63607760
Daiļamatniecība 12 183 13.82 1 433 11.77% 205
7. CREATIVE MEDIA SERVICES, SIA
Zaļā 1, Rīga, LV-1010 T. 67717171
Reklāma 12 088 12.76 7 0.05% 27
8. Viasat AS Latvia filiāle
Dzelzavas 120g, Rīga, LV-1021 T. 8686
Televīzija 11 967 -2.33 -492 -4.11% 32
9. Alpha Baltic, SIA
Stabu 19-3.st., Rīga, LV-1011 T. 67844490
Reklāma 10 515 23.15 2 0.02% 49
10. Medialead group, SIA
Zaļā 1, Rīga, LV-1010 T. 67717171
Reklāma 10 280 4.25 6 0.06% 5

Viedokļi

Autors: Baiba Liepiņa

Reklāmas apjomi pieaug, nauda aizplūst uz ārzemēm

Reklāmas tirgus Latvijā 2015. gadā pieauga par 2 % un sasniedza 77,2 miljonus eiro. Digitalizācija un robežu izzušana plašākā izpratnē ir veicinājusi gan nozares izaugsmi, gan reklāmdevēju naudas aizplūšanu uz ārzemēs reģistrētiem medijiem. Šādos apstākļos ir pastiprinājusies konkurence vietējo mediju starpā – reklāmas aģentūras izjūt daudz lielāku reklāmdevēju ceturkšņa īstermiņa mērķu radīto spiedienu uz reklāmu risinājumiem kā iepriekš. Tuvākajā perspektīvā šī tendence saglabāsies. Nauda lasīt tālāk

Autors: Gunta Līdaka

Globalizācijas apstākļos jācīnās par uzmanību

Radio un TV industrijas galvenais izaicinājums bija piedalīšanās Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes procesā. Runājot par TV industriju, tā šajā laikā piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Latviski raidošās televīzijas, kas auditoriju pētījumos līdz šim bija līderpozīcijās, aizvien vairāk zaudē skatīšanās daļu, atdodot to Krievijas kanāliem. Kaut arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lēma uz laiku slēgt RTR, tas nemazināja skatītāju interesi par Krievijas programmām, un lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Ar "ss.lv" līdzīpašnieku Līni saistītiem uzņēmumiem piemēroti nodrošinājumi

Rīga, 16.aug., LETA. Piemēroti nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla "ss.lv" līdzīpašnieks Juris Līnis, liecina "Firmas.lv" informācija. Kā nodrošinājums ir piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA "Internet" un SIA "SS", kuri saistīti ar sludinājumu portālu "ss.lv" darbību, kā arī lasīt tālāk

Autors: LETA

papildināta - Ar "ss.lv" līdzīpašnieku Līni saistītiem uzņēmumiem piemēroti nodrošinājumi

(Pievienota 4.-5.rindkopa.) Rīga, 16.aug., LETA. Piemēroti nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla "ss.lv" līdzīpašnieks Juris Līnis, liecina "Firmas.lv" informācija. Kā nodrošinājums ir piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA "Internet" un SIA "SS", kuri saistīti ar sludinājumu portālu lasīt tālāk

Autors: LETA

"Latvijas mediji" cenšas pasargāt nosaukumu "Latvijas avīze" no ļaunprātīgas izmantošanas

Rīga, 9.aug., LETA. Nolūkā pasargāt AS "Latvijas mediji" kādreizējo nosaukumu "Lauku avīze" no ļaunprātīgas izmantošanas, ar mediju uzņēmuma amatpersonām saistītā SIA "Trīspadsmit saules" pārdēvēta par SIA "Lauku avīze", aģentūrai LETA pastāstīja AS "Latvijas mediji" un SIA "Lauku avīze" valdes loceklis Edgars Čeporjus. Nosaukuma maiņa Uzņēmumu reģistrā fiksēta šā gada 8.augustā, liecina informācija "Firmas.lv". Kā skaidroja Čeporjus, lēmums mainīt SIA "Trīspadsmit saules" nosaukumu lasīt tālāk

Visas ziņas >>>