Ienākt

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Dizains, mode, māksla, jaunrade Elektroniskie mediji
Informatīvie pakalpojumi Izdevējdarbība
Izglītība, apmācība Reklāma, sabiedriskās attiecības

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Digitālais saturs ir nākotnes perspektīva

Sergejs Ņesterovs, Latvijas Televīzijas valdes loceklis programmu attīstības jautājumos

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas Televīzija sasniegusi vēl nebijušu popularitāti - LTV1 nekad agrāk piecos no septiņiem mēnešiem nav bijis skatītākais televīzijas kanāls. Ņemot vērā šī gada plašo sporta notikumu klāstu - Pasaules čempionātu hokejā un FIFA Pasaules kausa izcīņu futbolā - arī LTV7 rādītāji ir bijuši augsti, turklāt varam secināt, ka ir izdevies uzrunāt arī grūti sasniedzamu auditoriju, jo maijā LTV7 bija otrais skatītākais kanāls auditorijā no 15 līdz 34 gadu vecumam.

Runājot par lineārās televīzijas nozari kopumā, Latvijā situācija nav iepriecinoša. Krītas gan skatīšanās apjoms, gan lielo kanālu skatīšanās laiks. Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dati rāda, ka Latvijā ir viens no straujākajiem televīzijas skatīšanās laika kritumiem Eiropā. Kamēr Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2017.gadā bija trīs stundas un 38 minūtes, Latvijā tas bija vien divas stundas un 57 minūtes. Lielajiem kanāliem (LTV1, TV3, PBK, LNT, NTV Mir Baltic, RTR Planeta Baltija) jūlijā gada griezumā skatīšanās laika daļa samazinājusies par 8,3 %, tomēr par spīti negatīvajām tendencēm LTV1 šī gada jūlijā, salīdzinot ar 2017.gada jūliju, spējis palielināt savu skatīšanās laika daļu par 12 %.

Protams, līdz ar lineārās televīzijas popularitātes kritumu, pieaug televīzijas satura patēriņš interneta vidē. “TNS Digital 2018” pētījuma dati norāda, ka katru dienu internetā televīzijas raidījumus, filmas vai citu video saturu skatās 48,4% Latvijas iedzīvotāju. Arī dati par LTV lielāko notikumu tiešraidēm internetā rāda, ka arvien lielākai daļai skatītāju internets kļūst par galveno TV satura skatīšanās platformu. Tā, piemēram, Latvijas hokeja izlases spēles Pasaules čempionātā sabiedrisko mediju satura atskaņotājā “Replsy.lv” skatījās vairāk nekā 40 000 skatītāju. Šāds skatītāju daudzums ir salīdzināms ar populāru raidījumu auditoriju pie lineārās televīzijas ekrāniem.

Gan “Replay.lv”, gan “Lsm.lv” portālos lielu popularitāti ieguva arī Dziesmu un deju svētku un Pasaules čempionāta futbolā pārraides. Savukārt maijā portāls “Lsm.lv” pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē ļāva pārsniedza 500 000 unikālo mēneša apmeklētāju robežu.
Protams, jāatzīmē arī sociālo mediju platformu ietekmes pieaugums, kas jaunas pieejas auditorijas sasniegšanā liek meklēt arī televīzijām. Šobrīd LTV 15 “Facebook” konti mēnesī kopā sasniedz vairāk kā piecus miljonus lietotāju, bet “Youtube” kontu mēneša skatījumu skaits ir nedaudz zem diviem miljoniem.

Digitālā satura veidošana sociālo mediju platformām ir viens no nākotnes nozīmīgākajiem attīstības virzieniem, jo mainīt auditoriju mediju lietošanas paradumus un likt tām ar jaunu sparu pievērsties lineārās televīzijas patēriņam nav iespējams.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. “All Media Baltics” kanāli HD kvalitātē

Mediju grupas “All Media Baltics” (“AM Baltics”) Latvijā visi TV kanāli – TV3, LNT, 3+, TV6, Kanāls 2 – kopš vasaras pieejami HD jeb augstas izšķirtspējas kvalitātē.

“Mēs esam patiesi gandarīti, ka varam iepriecināt mūsu uzticamos skatītājus. Visu mūsu kanā-lu raidīšana HD kvalitātē ir būtisks lēciens televīzijas skatīšanās pieredzē, kas tagad ir piee-jams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kura operators piedāvā mūsu grupas kanālus. Turpmāk ikviens skatītājs varēs baudīt neticami krāšņu attēlu un dzidru skaņu,” saka “AM Baltics” vadī-tāja Latvijā Baiba Zūzena.

“AM Baltics” Latvijā HD kvalitātē nodrošinās gan kanālu pārraidīšanas signālu, gan arī saturu. Turpmāk viss Latvijā ražotais oriģinālsaturs tiks veidots HD kvalitātē, tādā kvalitātē būs arī iepirktās filmas un raidījumi. Jāatzīst gan, ka daudzas skatītāju iemīļotās “vecās labās” kinofilmas vēl joprojām būs SD kvalitātē, jo HD kvalitātē nav pieejamas.

Lasīt vairāk

02. Pētījums: Pērn grāmatizdevniecības nozarē vairāki līderi

Pērn 44% no Latvijas kopējās grāmatu tirāžas veidoja izdevniecības "Apgāds Zvaigzne ABC", "Latvijas Mediji" un "Jumava" izdevumi, liecina informatīvā pakalpojuma sniedzēja "Lursoft" pētījums par 2017.gadu.

"Apgāds Zvaigzne ABC" pērn izdevis 364 grāmatas, kuru tirāža sasniedza 28% no kopējās grāmatu tirāžas, "Latvijas Mediji" izdevuši 95 grāmatas, kuru tirāža veidoja 12% no kopējās tirāžas, bet "Jumava" - 147 grāmatas, kuru tirāža veidoja 4% no kopējās tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati par izdevējdarbību Latvijā.

Pērn izdotas 2185 grāmatas, neskaitot krāsojamās grāmatas bērniem, savukārt grāmatu tirāža, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājusies par 11%.

Pētījuma dati atklāj, ka grāmatizdevniecības nozarē vietu raduši 156 uzņēmumi, no tiem astoņi reģistrēti aizvadītajā gadā. No jaunpienācējiem pirmais darbības gads vissekmīgākais bijis "Avantis Publishing". Pirmajā darbības gadā uzņēmums apgrozījis 109 883 eiro un nopelnījis 23 248 eiro.
Kā liecina pētījuma dati, pēdējos gados nozares kopējais apgrozījums saglabājies teju nemainīgs. Grāmatizdevēju apgrozījums 2016.gadā bija 21,54 miljoni eiro, bet, ņemot vērā, ka visi uzņēmumi nav iesnieguši savu finanšu pārskatus, patlaban 2017.gada apgrozījuma rezultāti sasniedz 20,47 miljonus eiro.

Atšķirībā no nozares kopējā apgrozījuma, pērn nozares peļņa piedzīvoja kritumu. Pētījuma dati liecina, ka grāmatizdevēju 2016.gada kopējā peļņa bija 617 640 eiro, bet 2017.gada pašreizējo peļņu veido 180 610 eiro. Pērn ar peļņu strādāja 45 grāmatizdevēji.

"Lursoft" apkopotā informācija liecina, ka pērn "Apgāds Zvaigzne ABC" nodarbināja 314 darbiniekus, "Lielvārds" - 29, "Jumava" - 17 darbiniekus, savukārt "Izdevniecība RaKa" un "Apgāds "Kontinents"" katrs nodarbināja 12 darbiniekus.

Lasīt vairāk

03. HBO saturs arī Latvijā

No augusta Latvijā telekomunikācijas uzņēmuma "Lattelecom" un mobilo sakaru operato-ra "Latvijas mobilais telefons" (LMT) platformās pieejams ASV izklaides televīzijas zīmola "HBO" saturs, aģentūru LETA informēja "Lattelecom" un LMT pārstāvji.

Izklaides televīzijas zīmolā ietilpst seriāli kā "Troņu spēle", "Lielie mazie meli", "Mežonīgo rietumu pasaule", "Asi priekšmeti", "Īsts detektīvs", kā arī daudzi citi seriāli un filmas.

Sadarbībā ar partneriem visiem seriāliem būs pieejami latviešu valodas subtitri, savukārt "Troņu spēle", "Lielie mazie meli" un "Mežonīgo rietumu pasaule" būs arī ierunāti latviešu valodā. Tāpat visam saturam būs pieejams audio celiņš krievu valodā.

"Lattelecom" piedāvājumā "HBO" seriāli un filmas būs vērojamas lietotnē "Shortcut", kas pieejama arī interaktīvajā televīzijā "Helio iTV' un "Interaktīvajā TV", savukārt "LMT" to no-drošinās "Mājas viedtelevīzijā".

Lasīt vairāk

04. Nākotnē “Printful Latvia” ieguldīs tehnoloģiju attīstībā

Latvijas tehnoloģiju uzņēmuma "Draugiem Group" drukas ārpakalpojumu uzņēmums "Printful Latvia" tehnoloģiju attīstībā ieguldīs 1,1 miljonu eiro, informēja "Draugiem group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Līdz šī gada beigām ieguldījumu apjoms "Draugiem Group" uzņēmuma "Printful" Latvijas ražotnē, no kuras eksportē uz Eiropas un Āzijas tirgiem, sasniegs 1,6 miljonus eiro.

Līdz šim "Printful Latvia" ražošanas un tehnoloģiju attīstībā ieguldīts jau 1,1 miljons eiro, un tādējādi kopējā ieguldījumu summa sasniedz vairāk nekā 2,7 miljonus eiro. Ražotnē patlaban strādā 19 speciālisti, un līdz gada beigām plānots piesaistīt vēl 20 apdrukas, apģērbu, apavu un dizaina priekšmetu ražošanas speciālistus.

Patlaban kompānijas pakalpojumus izvēlas 600 000 e-komercijas veikalu, un prioritārais mērķis ir iegūt vadošās tirgus pozīcijas Eiropā un Āzijā.

Lasīt vairāk

05. “Latvijas Neatkarīgā televīzija” juridiski pievienosies “All Media Latvia”

Mediju grupas "All Media Baltics" īpašnieki pieņēmuši lēmumu pievienot komerciālo televīziju "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (LNT) mediju grupas uzņēmumam "All Media Latvia", informēja mediju grupas "All Media Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Melne.

Lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un efektivizētu grupas uzņēmumu pārvaldību un turpinātu attīstīt mūsdienīgu Eiropas līmeņa multiplatformu mediju uzņēmumu. Plānots, ka LNT pievienošanas juridiskais process noslēgsies 2018.gada beigās.

Pievienošanas procesa rezultātā LNT saistības pāries "All Media Latvia", un turpmāk "All Media Latvia" nodrošinās televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, "Kanāls 2" un 3+, kā arī Latvijas video portāla "TVPlay" un ziņu un izklaides portāla "Skaties.lv" darbību Latvijā.

"All Media Latvia" valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena sacīja, ka uzņēmumu apvienošanas rezultāts neietekmēs televīzijas kanālu darbību.

Melne informēja, ka arī turpmāk ziņas TV3 un LNT kanālos veidos divas atsevišķas komandas. Katra ziņu komanda radīs savam kanālam unikālu saturu, izmantojot vienotu, multiplatformu satura ražošanai atbilstošu infrastruktūru, ko nodrošinās moderns tehniskais aprīkojums un efektīvs, mūsdienīgam mediju uzņēmumam atbilstošs satura ražošanas process.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Belte turpinās vadīt LTV

2016. gada februārī NEPLP lēma uz nākamajiem pieciem gadiem LTV valdes priekšsēdētāja amatā atstāt Ivaru Belti, bet 5. aprīļa sēdē tika pieņemts lēmums atzīt citu agrāko valdes locekli – Sergeju Ņesterovu – par konkursa uzvarētāju uz LTV valdes locekļu amatu programmu attīstības jautājumos. Maijā par trešo valdes locekli, kas atbildēs par finanšu jautājumiem, apstiprināja Ivaru Priedi.

Nozares neveiksmes

Slēdz TV5

2016. gada marta beigās finansiālu apsvērumu dēļ tika pieņemts lēmums pārtraukt kanāla TV5 darbību. Kanāla īpašnieks MTG skaidroja, ka krievu valodā raidošo kanālu tirgus ir ļoti piesātināts un Latvijā ražota satura izmaksas ir augstas, tāpēc, nesaņemot nekādu atbalstu nacionālā satura veidošanai krievu valodā, TV5 jau ilgāku laiku strādāja ar ievērojamiem zaudējumiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Sāk cīņu ar nelegālo TV pakalpojumu sniedzējiem

Apmēram 100 000 Latvijas mājsaimniecību, kurās dzīvo apmēram 240 000 Latvijas iedzīvotāju, izmanto nelegālo televīzijas izplatītāju pakalpojumus, kā rezultātā valstij netiek nomaksāti nodokļi apmēram 12 miljonu eiro apmērā. Lai cīnītos ar šo jau par vērā ņemamo ēnu ekonomikas daļu kļuvušo nozari, vairāki Latvijas televīzijas pakalpojumu sniedzēji un audiovizuālā satura ražotāji apvienojušies biedrībā "Par legālu saturu". Viņi uzsver, ka svarīgāk par nenomaksātajiem 12 miljoniem eiro ir tas, ka šiem cilvēkiem pieejama nekontrolēta informācijas plūsma, neviens nezina, ko šī ievērojamā Latvijas iedzīvotāju daļa ikdienā skatās un kādā informācijas telpā dzīvo.

Krieviski raidošie kanāli nonāk virsotnē

2016.gada jūlijā skatītāko Latvijas TV kanālu pirmajā trijniekā notika būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, – skatītākais kanāls bija PBK, kam sekoja "NTV Mir Baltic" un TV3. Arī augustā skatītākais bija PBK, otrais – LTV1, bet trešais – "NTV Mir Baltic". Mediju eksperti skaidro, ka šāds rezultāts atklāj iepriekš redzamo satraucošo tendenci, ka arī latvieši aizvien vairāk lieto Krievijas televīzijas saturu. Papildus tam, martā finansiālu apsvērumu dēļ tika slēgts viens no retajiem krievu valodā raidošajiem kanāliem, kas saturu veido Latvijā – TV5.

Stagnācija reklāmas tirgū
Latvijas mediju reklāmas tirgus 2015. gadā auga par 2 % un sasniedza 77,2 miljonus eiro. Kā liecina LRA apkopotā informācija, no kopējā mediju reklāmas tirgus apjoma 43 % aizņēma reklāma televīzijā, 19 % – reklāma internetā, 12 % veidoja reklāma radio, 10 % – žurnālos, 9 % – vides reklāmā, 6 % – laikrakstos, bet reklāma kino aizņēma 1 % no Latvijas reklāmas tirgus. Eksperti norāda, ka tirgū vērojamas divas būtiskas tendences – ievērojami pieaug reklāmas apjomi digitālajā vidē un turpinās naudas aizplūšana uz ārzemēs reģistrētiem interneta resursiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 724 736 728
Darbinieku skaits, tūkst. 14 15 15
Peļņa, milj. EUR 18 36 22
Rentabilitāte, % 3 5 3
Apgrozījums, milj. EUR 690 719 732
Apgrozījuma izmaiņas 2 4 2
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas Televīzija, SIA, All Media Latvia, SIA, RUNWAY, SIA, BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA, Apgāds Zvaigzne ABC, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dizains, mode, māksla, jaunrade, Elektroniskie mediji, Informatīvie pakalpojumi , Izdevējdarbība, Izglītība, apmācība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas Televīzija, SIA
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1509 T. 67200316
Televīzija 17 673 2.33 -1 123 -6.35% 489
2. All Media Latvia, SIA
Dzelzavas 120g-3.st., Rīga, LV-1021 T. 67479100
Televīzija 17 037 2.5 2 621 15.39% 160
3. RUNWAY, SIA
Skanstes 54a, Rīga, LV-1013 T. 67224437
Informatīvie pakalpojumi 16 782 42.18 458 2.73% 149
4. BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA
Ģertrūdes 12, Rīga, LV-1010 T. 67186735
Televīzija 15 704 15.35 1 0.01% 11
5. Apgāds Zvaigzne ABC, SIA
K.Valdemāra 6, Rīga, LV-1010 T. 67324518
Izdevniecības, apgādi 12 857 0.01 424 3.30% 318
6. Diana Sveces, SIA
Rūpniecības 33, Ventspils, LV-3601 T. 63607760
Daiļamatniecība 12 183 13.82 1 433 11.77% 205
7. SERVIOD, SIA
Rīga, Stabu iela 19 - 23, LV-1011
Reklāma 12 088 12.76 7 0.05% 27
Uzsākts maksātnespējas process
8. AS TV Play Baltics Latvijas filiāle
Dzelzavas 120g, Rīga, LV-1021 T. 8686
Televīzija 11 967 -2.33 -492 -4.11% 32
9. Baltic Media, SIA
Stabu 19-3.st., Rīga, LV-1011 T. 67844490
Reklāma 10 515 23.15 2 0.02% 49
Uzsākts maksātnespējas process
10. Medialead group, SIA
Rīga, Mūkusalas iela 42, LV-1004
Reklāma 10 280 4.25 6 0.06% 5

Viedokļi

Autors: Baiba Liepiņa

Reklāmas apjomi pieaug, nauda aizplūst uz ārzemēm

Reklāmas tirgus Latvijā 2015. gadā pieauga par 2 % un sasniedza 77,2 miljonus eiro. Digitalizācija un robežu izzušana plašākā izpratnē ir veicinājusi gan nozares izaugsmi, gan reklāmdevēju naudas aizplūšanu uz ārzemēs reģistrētiem medijiem. Šādos apstākļos ir pastiprinājusies konkurence vietējo mediju starpā – reklāmas aģentūras izjūt daudz lielāku reklāmdevēju ceturkšņa īstermiņa mērķu radīto spiedienu uz reklāmu risinājumiem kā iepriekš. Tuvākajā perspektīvā šī tendence saglabāsies. Nauda lasīt tālāk

Autors: Gunta Līdaka

Globalizācijas apstākļos jācīnās par uzmanību

Radio un TV industrijas galvenais izaicinājums bija piedalīšanās Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes procesā. Runājot par TV industriju, tā šajā laikā piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Latviski raidošās televīzijas, kas auditoriju pētījumos līdz šim bija līderpozīcijās, aizvien vairāk zaudē skatīšanās daļu, atdodot to Krievijas kanāliem. Kaut arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lēma uz laiku slēgt RTR, tas nemazināja skatītāju interesi par Krievijas programmām, un lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Endo Lapsas firma sola turpināt aģitāciju

Rīga, 20.sept., LETA. Publicista Lato Lapsas brāļa Endo kontrolētais SIA "Žurnāls Nauda Ir", kam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizliedzis veikt priekšvēlēšanu aģitāciju par maksu, sola turpināt aģitāciju. Medijiem izsūtītā paziņojumā uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa norāda, ka SIA "Žurnāls Nauda Ir" KNAB lēmumu nav saņēmusi, taču respektēs to, un "pašlaik orientēsies uz turpmākās priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanu tikai un vienīgi bez maksas". Kā ziņots, KNAB aizliedza lasīt tālāk

Autors: LETA

papildināta - "Latvijas Vēstneša" darbības nodrošināšanai nākamajos trīs gados nepieciešami 2,25 miljoni eiro

(Pievienota 2. un 3.rindkopa.) Rīga, 18.sept., LETA. Lai nodrošināta oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" turpmāku darbību, nākamajos trīs gados no valsts budžeta ir nepieciešami 2 256 070 eiro, teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā ziņojumā, ko šodien prezentēja Ministru kabineta sēdē. TM aģentūra LETA uzzināja, ka valdībā šodien uzklausīts gan minētais ziņojums, gan arī informatīvais ziņojums "Par pasākumiem informatīvās telpas stiprināšanā", kas, pēc TM pārstāvju vārdiem, ir lasīt tālāk

Autors: LETA

"Latvijas Vēstneša" darbības nodrošināšanai nākamajos trīs gados nepieciešami 2,25 miljoni eiro

Rīga, 18.sept., LETA. Lai nodrošināta oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" turpmāku darbību, nākamajos trīs gados no valsts budžeta ir nepieciešami 2 256 070 eiro, teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā ziņojumā, ko šodien prezentēs Ministru kabineta sēdē. Tajā skaidrots, ka 2017.gadā izdevējs darbojies ar 254 529 eiro lieliem zaudējumiem, kas segti no "Latvijas Vēstneša" uzkrājumiem, savukārt 2018.gadā prognozēts, ka izdevēja ieņēmumi turpinās samazināties un plānoto zaudējumu lasīt tālāk

Visas ziņas >>>