Ienākt

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Dizains, mode, māksla, jaunrade Elektroniskie mediji
Informatīvie pakalpojumi Izdevējdarbība
Izglītība, apmācība Reklāma, sabiedriskās attiecības

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Piesaistīt jaunāku auditoriju

Una Klapkalne, Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja

Kopumā ņemot, Latvijas Radio pagājušais gads nav bijis viegls administratīvajā ziņā, jo gada laikā noticis ļoti daudz pārmaiņu vadībā, un tas nekad nav ne viegli, ne vienkārši, pat ja mainās no laba uz vēl labāku un uz pavisam labu. Tas, iespējams, varbūt arī nebija šis gadījums, bet tā vai citādi situācija ir sarežģīta, jo īpaši tādēļ, ka jaunā valde savas funkcijas sāka pildīt gada beigās, kad ir jābūt gataviem gan plāniem, gan budžetam nākamajam gadam, un tie ir jāveido jauniem cilvēkiem, kuri tikko ir ienākuši uzņēmumā un nav iepazinušies ar līdzšinējo darbību. Tā situācija nebija un joprojām nav ne viegla, ne patīkama visām pusēm - ne uzņēmuma darbiniekiem, ne jaunajai valdei, kurai jāmēģina šo darbību vērst uz konstruktīvāku.

"Kantar TNS" [2017.gada regulārā Radio auditorijas pētījuma] rudens dati parāda, ka Latvijas Radio, protams, ir ietekmīgākais medijs radio tirgū. Mums par to šaubu nav. Auditorijas dati ir ļoti stabili, un šī vieta ir laba. Tas, kas droši vien pilnīgi visiem medijiem ir problemātisks jautājums, nevis tikai radio kā tādam, - kā piesaistīt jaunāku auditoriju un kā veidot tradīciju vai paradumu tomēr patērēt arī lineāro mediju. Tā ir, manuprāt, lieta, ar ko šobrīd cīnās pilnīgi visā pasaulē visi mediji. Latvijas Radio nav izņēmums, mēs par to domājam. Protams, sociālie tīkli un satura piedāvāšana pēc pieprasījuma - tas ir risinājums, bet tajā pašā laikā, protams, mums gribētos veicināt savu klausītāju izvēli klausīties arī lineāro radio.

Vienmēr gribas, lai auditorija būtu vēl lielāka. Par to nav, manuprāt, jautājumu. Un par jaunāko auditoriju - tas jau ir skaidrāks par skaidru, ka tas ir tas, uz ko ir jāstrādā praktiski visiem medijiem. Pretējā gadījumā mums visiem dzīve beigsies neatkarīgi no tā, vai tie ir komercmediji vai sabiedriskie - ja neviens mūs nepatērēs, nebūs cilvēku, kuriem šie mediji ir vajadzīgi, tad diemžēl mūsu eksistence arī beidzas.

Man negribētos, ka saistībā ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus mēs būtu tāds eksperimenta "trusītis". Es tomēr gribētu, lai mēs to darītu vienlaikus. Cik tālu es saprotu - tas, protams, ir politisks lēmums, un jautājuma tālāka virzība varētu būt 2020. vai 2021.gadā. Šobrīd mēs esam iesnieguši savus aprēķinus pēc līdzīgas metodes, kā televīzija veica šo aprēķinu, un attiecīgi tas jau tālāk ir Saeimas jautājums. Protams, bez kompensējošiem mehānismiem tas nav iespējams, jo tīri fiziski šo līdzekļu tomēr nepietiek.

Saistībā ar sabiedrisko mediju iespējamo apvienošanu tādai tīri mehāniskai apvienošanai parasti nav jēgas. Protams, tad ir jāskata jautājums par to, kādas ir sinerģijas. Savulaik bija izstrādāta koncepcija par šo jautājumu, es to arī lasīju. Jebkurai sistēmai ir plusi un mīnusi, un, protams, šobrīd neviens īsti tā strādājis pie šī jautājuma tālākas virzības nav. Es domāju, ka, visticamāk, ekonomiskais pamatojums arī ir novecojis. Tā kā vienīgais, ko mēs šobrīd varam darīt, ir maksimāli uzlabot savstarpēju sadarbību sabiedriskā medija ietvaros - gan ar televīziju, gan ar portālu "LSM.LV", un tas arī ir tas, ko mēs darām un darīsim. Bet, kā tas juridiski un tehniski būtu tālāk risināms, ir labs jautājums, jo mēs atduramies gan pret piemērotu telpu trūkumu, gan visu pārējo un pret to, ka nevienam sabiedriskajam medijam šobrīd šī vieta, kur tas atrodas, nav ne sakoptā, ne labā stāvoklī. Tā kā no tāda viedokļa vienota sabiedriskā medija izveides realizācija ir diezgan sarežģīta.

Pie jebkuras apvienošanas priekšrocības parasti ir tādas, ka ir iespēja samazināt administratīvās izmaksas. To visi zina. Arī tehniskās izmaksas un uzturēšanas izmaksas - tas parasti ir pluss pie apvienošanās. Kas varētu būt trūkums tieši Latvijas kontekstā - mēs zaudējam divas ziņu redakcijas, un šī ziņu redakcija kļūst vienota. Var jau arī teikt, ka tā būs spēcīgāka, bet jebkurā gadījumā pie apvienošanas, visticamāk, tad arī šī ziņu redakcija tiek mazināta, un tad tas kopējais labums vai kopējā pievienotā vērtība Latvijas mediju telpai, visticamāk, samazināsies.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. LNB, "Dienas grāmata" un "Zvaigzne ABC" Londonas grāmatu tirgū saņem "Starptautiskās izcilības balvas"

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), kā arī izdevniecības "Dienas grāmata" un "Zvaigzne ABC" otrdienas vakarā Londonas grāmatu tirgū katra savā kategorijā saņēma "Starptautisko izcilības balvu 2018".

LNB "Starptautisko izcilības balvu" saņēma kategorijā "Gada bibliotēka", konkurējot ar bibliotēkām no Norvēģijas, Dānijas un Brazīlijas.

"Dienas grāmata" "Starptautisko izcilības balvu" saņēma kategorijā "Baltijas valstu pieaugušo literatūras izdevējs", konkurējot ar "Zvaigzni ABC" un "Alma Littera" no Lietuvas.

Savukārt "Zvaigzne ABC", kura bija nominēta divās balvas kategorijās, tika pie titula "Baltijas valsts mācību grāmatuizdevējs", konkurējot ar izdevniecību "Avita Publishing" no Igaunijas un "Sviesa" no Lietuvas.
"Starptautiskajai izcilības balvai" no Latvijas bija nominēts arī apgāds "Liels un mazs" kategorijā "Baltijas valstu bērnu literatūras izdevējs".

Lasīt vairāk

02. Lasītākie izdevumi pavasarī – “Ieva”, "MK Latvija" un "Privātā Dzīve"

Šā gada pavasarī lasītākie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas Latvijas iedzīvotāju vidū bija žurnāls "Ieva", laikraksts "MK Latvija" krievu valodā un žurnāls "Privātā Dzīve", liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" apkopotie Nacionālā preses auditorijas pētījuma rezultāti par 2018.gada pavasari.

Žurnāla "Ieva" vienu numuru lasījuši vai caurskatījuši 10,7% jeb 170 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, nedēļas laikrakstu krievu valodā "MK Latvija" – 10,6% jeb 168 000 lasītāju un nedēļas žurnālu "Privātā Dzīve" – 7,6% jeb 120 tūkstoši lasītāju.

Desmit lasītāko periodiskās preses izdevumu vidū šā gada pavasarī vēl ierindojas žurnāls "Ievas Stāsti", kura vienu numuru lasījuši 7,2% jeb 115 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, žurnāls "Kas Jauns" ar 7,2% jeb 115 000 lasītāju, avīzes krievu valodā "MK Latvija" pielikums "Televizor" ar 6,5% jeb 103 000 lasītāju, žurnāls "Ievas Virtuve" ar 5,3% jeb 85 000 lasītāju, "Ilustrētā Pasaules Vēsture" ar 4,9% jeb 79 000 lasītāju, "Ievas Veselība" ar 4,8% jeb 77 000 lasītāju un "Ievas Dārzs" ar 4,7% jeb 75 000 lasītāju.

Vidēji 85% jeb 1,358 miljoni Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šā gada pavasarī ir lasījuši vai caurskatījuši kādu no pēdējiem sešiem preses izdevumu numuriem.

"Kantar TNS" mediju pētījumu klientu vadītāja Solvita Kronberga atzīmēja, ka lai arī desmit lasītāko preses izdevumu sarindojumā vērojamas nelielas svārstības, tās nav statistiski nozīmīgas, līdz ar to minēto izdevumu auditorija ir stabila. "Pieprasīti ir žurnāli par aktuālām praktiskām tēmām un rakstiem par sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Vairākums no lasītākajiem Top 10 preses izdevumiem atspoguļo tēmas, kas ir aktuālas sievietēm, līdz ar to šos žurnālus arī lasa un caurskata vairāk sievietes. Savukārt populārzinātniska satura žurnālu par vēstures notikumiem "Ilustrētā Pasaules Vēsture" nedaudz vairāk lasa vīrieši - 54% no žurnāla auditorijas," uzsvēra Kronberga.

Lasīt vairāk

03. “Lattelecom” izveido produktus apvienojušu zīmolu “Helio”

Telekomunikācijas uzņēmums SIA "Lattelecom" atklāja jaunu zīmolu "Helio", kas turpmāk apvienos televīzijas platformas, seriālu, filmu un tiešraižu lietotni, veidotos televīzijas kanālus un pašu veidoto saturu, "eSporta" līgu, kā arī turpmākos izklaides pakalpojumus, informēja uzņēmumā.

Tāpat "Lattelecom" pieteica jaunu interaktīvo televīziju "HelioiTV", kas no maija beigām pakāpeniski nomainīs līdzšinējo "Lattelecom" interaktīvo televīziju.

"Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis sacīja, ka "Helio" izklaides virziena attīstība ir nākošais solis biznesa stratēģijas maiņā. "Līdz šim lepojāmies ar inovatīviem gudro tehnoloģiju risinājumiem. Gada sākumā sevi pieteicām kā tehnoloģiju un izklaides uzņēmumu. Tagad apņemamies pierādīt, ka esam gatavi būt līderis arī izklaides jomā. Ar "Helio" zīmolu atklājam veselu izklaides ekosistēmu ar solījumu, ka mūsu pakalpojumā ikviens atradīs sev interesantu saturu un ērtāko lietojamību," norādīja Gulbis.

Gulbis sacīja, ka "Helio" nosaukums radīts, lai būtu saprotams un uztverams gan Latvijā, gan starptautiski, domājot par turpmākajām attīstības iespējām arī ārpus Latvijas, piemēram, šogad izveidotā Baltijas "eSporta" līga startē arī Lietuvā un Igaunijā. "Patlaban "Helio" ietilpst plašs televīzijas pakalpojumu klāsts - interaktīvā televīzija, ko jau pavisam drīz nomainīs "Helio iTV", virszemes televīzija, "Shortcut", kā arī reklāmas pakalpojumi, abi "Lattelecom" veidotie kanāli "360TV" un "STV Pirmā!" un Baltijas "eSporta" līga. Attīstot un klientiem piedāvājot jaunus izklaides produktus, tie turpmāk papildinās "Helio" izklaides piedāvājumu," skaidroja "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs.

Jaunā interaktīvā televīzija "HelioiTV" būs pieejama televīzijā, viedierīcēs un vēlāk arī datorā. Turklāt visās vidēs skatītais saturs būs saistīts, piemēram, ja filma iesākta skatīties viedtālrunī, mājas televīzijas ekrānā to varēs turpināt skatīties no vietas, kur skatītājs apstājies.

Lasīt vairāk

04. "All Media Baltics" pērn apgrozījuma pieaugums

Mediju grupa "All Media Baltics" (AM Baltics) pērn strādāja ar 25,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās vairākas reizes un bija 115 181 eiro.

Peļņas samazinājums 2017.gadā saistīts ar SIA "All Media Latvia" sastāvā esošā Raidīšanas centra saimnieciskās darbības atdalīšanu un pārdošanu pagājušā gada pavasarī.

Jauno apstākļu dēļ, ko radīja īpašnieka maiņa un uzsāktās vērienīgās investīcijas digitalizācijā, tehniskā nodrošinājuma uzlabošanā un unikāla satura veidošanā, prognozēts, ka 2018.gadā peļņas rādītāji būtiski uzlabosies.

"AM Baltics" vadītāja Latvijā Baiba Zūzena sacīja, ka kopš pagājušā gada oktobra, kad notika mediju grupas īpašnieku maiņa, ir sācies jauns attīstības posms. "Esam uzsākuši īstenot 10 miljonu eiro vērtu investīciju programmu, kas palīdzēs mums kļūt vēl konkurētspējīgākiem Baltijas reģionā. Pavisam drīz pabeigsim Baltijas tirgū unikālas vienotas digitālās platformas izveidi, kurai Baltijas valstīs nav līdzvērtīgas alternatīvas. Tāpat turpinām investēt tehniskā nodrošinājuma uzlabošanā, lai radītu izcilu izklaides pieredzi mūsu skatītājiem," skaidroja "AM Baltics" vadītāja Latvijā.

Lasīt vairāk

05. Maksas televīzijas nelegālo pieslēgumu skaits sarūk

Maksas televīzijas (TV) nelegālo pieslēgumu skaits mājsaimniecībās Latvijā pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, samazinājies par 20%, liecina biedrības "Par legālu saturu!" un biedrības "Business Against Shadow Economy" (BASE) valdes locekļa, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesora Arņa Saukas kopīgi veiktais pētījums "Maksas TV nelegālās apraides apjoms Latvijā".

Attiecīgi par 23% jeb 56 000 samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri izmanto TV nelegālā pieslēguma pakalpojumus – no 244 000 iedzīvotājiem 2015.gadā līdz 187 000 pērn.

Pagājušajā gadā no kopumā 707 000 mājsaimniecībām, kurās pieejams TV, legālos TV pakalpojumus izmantoja 630 000 mājsaimniecības, bet TV nelegālos pieslēgumus – 80 000 mājsaimniecības. Savukārt 2015.gadā mājsaimniecību skaits, kurās izmantoja nelegālo maksas TV operatoru pakalpojumus, bija par 20% lielāks, sasniedzot 100 000 mājsaimniecību.

Sauka atzīmēja, ka pēdējo divu gadu laikā novērotais maksas TV nelegālo pieslēgumu mājsaimniecību skaita samazinājums uzskatāms par ļoti labu tendenci. "Ja ēnu ekonomika ik gadu mazinātos par 20%, tad tur būtu jāceļ pieminekļi politikas veidotājiem," atzīmēja eksperts.

Vienlaikus viņš sacīja, ka nodokļu apmērs, kurus valsts neiekasē no Latvijas mājsaimniecību izmantotajiem nelegālās maksas TV pakalpojumiem, ir 9,6 miljoni eiro. Līdz ar to rodas arī tādi papildu zaudējumi kā darbavietu skaits, ko būtu iespējams īstenot ar minētā līdzekļu apmēra palīdzību, kā arī vairāk tirgus dalībnieku iesaiste maksas TV pakalpojumu jomā.

Pēc Saukas teiktā, pētījumā, ievērojot datu sensitivitāti, tika izmantoti telekomunikāciju uzņēmumu "Lattelecom", "Baltcom" un "TV Play Baltics" apkopotā informācija par maksas TV pakalpojumu lietotājiem, tirgus daļu utt. Tāpat tika izmantots "Lattelecom" veiktie "GfK" pētījumi 2015. un 2017.gadā, "Baltcom" veiktā tirgus analīze, kā arī Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas un Elektronisko sakaru komersantu asociācijas dati.

Biedrības "Par legālu saturu!" izpilddirektore Dace Kotzeva uzsvēra, ka 2015.gadā identificēto mājsaimniecību skaits, kas izmanto TV nelegālos pieslēgumu, bija šokējošs. Turklāt atbildības iestādes, pēc viņas teiktā, nebija gatavas minēto jautājumu uzreiz risināt. Tomēr viņa atzīmēja, ka pēdējo divu gadu laikā TV nelegālo pieslēgumu mājsaimniecību samazinājumā būtisku lomu spēlēja tieši Valsts policijas izteiktā izpratne par problemātiku. Pērn Valsts policija kopumā veikusi 563 audiovizuālā satura legalitātes pārbaudes un sākusi 19 kriminālprocesus, kuru laikā pārtraukta TV satura nelegāla piegāde apmēram 20 000 lietotājiem. Vienlaikus sākta 61 administratīvā pārkāpuma lieta, noformēti 23 administratīvā pārkāpuma protokoli, kā arī šogad pārtraukta divu interneta tīmekļa vietņu darbība, ko ikdienā izmantoja 27 000 lietotāji.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Belte turpinās vadīt LTV

2016. gada februārī NEPLP lēma uz nākamajiem pieciem gadiem LTV valdes priekšsēdētāja amatā atstāt Ivaru Belti, bet 5. aprīļa sēdē tika pieņemts lēmums atzīt citu agrāko valdes locekli – Sergeju Ņesterovu – par konkursa uzvarētāju uz LTV valdes locekļu amatu programmu attīstības jautājumos. Maijā par trešo valdes locekli, kas atbildēs par finanšu jautājumiem, apstiprināja Ivaru Priedi.

Nozares neveiksmes

Slēdz TV5

2016. gada marta beigās finansiālu apsvērumu dēļ tika pieņemts lēmums pārtraukt kanāla TV5 darbību. Kanāla īpašnieks MTG skaidroja, ka krievu valodā raidošo kanālu tirgus ir ļoti piesātināts un Latvijā ražota satura izmaksas ir augstas, tāpēc, nesaņemot nekādu atbalstu nacionālā satura veidošanai krievu valodā, TV5 jau ilgāku laiku strādāja ar ievērojamiem zaudējumiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Sāk cīņu ar nelegālo TV pakalpojumu sniedzējiem

Apmēram 100 000 Latvijas mājsaimniecību, kurās dzīvo apmēram 240 000 Latvijas iedzīvotāju, izmanto nelegālo televīzijas izplatītāju pakalpojumus, kā rezultātā valstij netiek nomaksāti nodokļi apmēram 12 miljonu eiro apmērā. Lai cīnītos ar šo jau par vērā ņemamo ēnu ekonomikas daļu kļuvušo nozari, vairāki Latvijas televīzijas pakalpojumu sniedzēji un audiovizuālā satura ražotāji apvienojušies biedrībā "Par legālu saturu". Viņi uzsver, ka svarīgāk par nenomaksātajiem 12 miljoniem eiro ir tas, ka šiem cilvēkiem pieejama nekontrolēta informācijas plūsma, neviens nezina, ko šī ievērojamā Latvijas iedzīvotāju daļa ikdienā skatās un kādā informācijas telpā dzīvo.

Krieviski raidošie kanāli nonāk virsotnē

2016.gada jūlijā skatītāko Latvijas TV kanālu pirmajā trijniekā notika būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, – skatītākais kanāls bija PBK, kam sekoja "NTV Mir Baltic" un TV3. Arī augustā skatītākais bija PBK, otrais – LTV1, bet trešais – "NTV Mir Baltic". Mediju eksperti skaidro, ka šāds rezultāts atklāj iepriekš redzamo satraucošo tendenci, ka arī latvieši aizvien vairāk lieto Krievijas televīzijas saturu. Papildus tam, martā finansiālu apsvērumu dēļ tika slēgts viens no retajiem krievu valodā raidošajiem kanāliem, kas saturu veido Latvijā – TV5.

Stagnācija reklāmas tirgū
Latvijas mediju reklāmas tirgus 2015. gadā auga par 2 % un sasniedza 77,2 miljonus eiro. Kā liecina LRA apkopotā informācija, no kopējā mediju reklāmas tirgus apjoma 43 % aizņēma reklāma televīzijā, 19 % – reklāma internetā, 12 % veidoja reklāma radio, 10 % – žurnālos, 9 % – vides reklāmā, 6 % – laikrakstos, bet reklāma kino aizņēma 1 % no Latvijas reklāmas tirgus. Eksperti norāda, ka tirgū vērojamas divas būtiskas tendences – ievērojami pieaug reklāmas apjomi digitālajā vidē un turpinās naudas aizplūšana uz ārzemēs reģistrētiem interneta resursiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 724 736 728
Darbinieku skaits, tūkst. 14 15 15
Peļņa, milj. EUR 18 36 22
Rentabilitāte, % 3 5 3
Apgrozījums, milj. EUR 690 719 732
Apgrozījuma izmaiņas 2 4 2
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas Televīzija, SIA, All Media Latvia, SIA, RUNWAY, SIA, BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA, Apgāds Zvaigzne ABC, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dizains, mode, māksla, jaunrade, Elektroniskie mediji, Informatīvie pakalpojumi , Izdevējdarbība, Izglītība, apmācība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas Televīzija, SIA
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1509 T. 67200316
Televīzija 17 673 2.33 -1 123 -6.35% 489
2. All Media Latvia, SIA
Dzelzavas 120g-3.st., Rīga, LV-1021 T. 67479100
Televīzija 17 037 2.5 2 621 15.39% 160
3. RUNWAY, SIA
Skanstes 54a, Rīga, LV-1013 T. 67224437
Informatīvie pakalpojumi 16 782 42.18 458 2.73% 149
4. BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA
Ģertrūdes 12, Rīga, LV-1010 T. 67186735
Televīzija 15 704 15.35 1 0.01% 11
5. Apgāds Zvaigzne ABC, SIA
K.Valdemāra 6, Rīga, LV-1010 T. 67324518
Izdevniecības, apgādi 12 857 0.01 424 3.30% 318
6. Diana Sveces, SIA
Rūpniecības 33, Ventspils, LV-3601 T. 63607760
Daiļamatniecība 12 183 13.82 1 433 11.77% 205
7. CMS, SIA
Zaļā 1, Rīga, LV-1010 T. 67717171
Reklāma 12 088 12.76 7 0.05% 27
8. AS TV Play Baltics Latvijas filiāle
Dzelzavas 120g, Rīga, LV-1021 T. 8686
Televīzija 11 967 -2.33 -492 -4.11% 32
9. AB LATVIA GROUP, SIA
Stabu 19-3.st., Rīga, LV-1011 T. 67844490
Reklāma 10 515 23.15 2 0.02% 49
10. Medialead group, SIA
Zaļā 1, Rīga, LV-1010 T. 67717171
Reklāma 10 280 4.25 6 0.06% 5
Uzsākts maksātnespējas process

Viedokļi

Autors: Baiba Liepiņa

Reklāmas apjomi pieaug, nauda aizplūst uz ārzemēm

Reklāmas tirgus Latvijā 2015. gadā pieauga par 2 % un sasniedza 77,2 miljonus eiro. Digitalizācija un robežu izzušana plašākā izpratnē ir veicinājusi gan nozares izaugsmi, gan reklāmdevēju naudas aizplūšanu uz ārzemēs reģistrētiem medijiem. Šādos apstākļos ir pastiprinājusies konkurence vietējo mediju starpā – reklāmas aģentūras izjūt daudz lielāku reklāmdevēju ceturkšņa īstermiņa mērķu radīto spiedienu uz reklāmu risinājumiem kā iepriekš. Tuvākajā perspektīvā šī tendence saglabāsies. Nauda lasīt tālāk

Autors: Gunta Līdaka

Globalizācijas apstākļos jācīnās par uzmanību

Radio un TV industrijas galvenais izaicinājums bija piedalīšanās Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes procesā. Runājot par TV industriju, tā šajā laikā piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Latviski raidošās televīzijas, kas auditoriju pētījumos līdz šim bija līderpozīcijās, aizvien vairāk zaudē skatīšanās daļu, atdodot to Krievijas kanāliem. Kaut arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lēma uz laiku slēgt RTR, tas nemazināja skatītāju interesi par Krievijas programmām, un lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Liepājas teātrim turpmāk būs divi valdes locekļi

Ventspils, 21.maijs, LETA. Liepājas teātra vadībā turpmāk būs divi valdes locekļi, tāpēc izsludināta pretendentu atlase uz otru valdes locekļa amatu, aģentūru LETA informēja Liepājas domē. Jaunā valdes locekļa galvenie pienākumi būs teātra finanšu un saimnieciskās darbības nodrošināšana, savukārt līdzšinējais Liepājas teātra valdes loceklis Herberts Laukšteins arī turpmāk būs atbildīgs par teātra māksliniecisko darbību. Kā skaidroja pašvaldībā, lēmums izveidot otru valdes locekļa amatu lasīt tālāk

Autors: LETA

"Media360" pārsūdz NEPLP piemēroto sodu par izvietoto azartspēļu reklāmu sporta raidījumā "Hattrick"

Rīga, 17.maijs, LETA. Telekomunikācijas uzņēmuma "Lattelecom" meitas uzņēmums SIA "Media 360" pārsūdzējis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) piemēroto sodu par izvietoto azartspēļu reklāmu sporta raidījumā "Hattrick", aģentūrai LETA sacīja "Media360" vadītājs Kaspars Ozoliņš. Kā ziņots, NEPLP konstatējis, ka "Media 360" veidotās televīzijas programmas "360TV" raidījumā "Hattrick" atspoguļota azartspēļu reklāma, kas atbilstoši Azartspēļu un izložu likumam un lasīt tālāk

Autors: LETA

Jaunā Rīgas teātra apgrozījums pērn pieauga par 13,5%

Rīga, 9.maijs, LETA. VSIA "Jaunais Rīgas teātris" (JRT) apgrozījums pērn bija 3,241 miljons eiro, kas ir par 13,5% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt tā peļņa samazinājās par 21,5% un bija 5480 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Vadība ziņojumā teikts, ka pērn JRT noteikto rezultatīvo rādītāju izpilde bijusi sekmīga, un plānotie rādītāji lielākoties atbilst izvirzītajiem mērķiem un izpildes apmēram. JRT ieņēmumus veido ienākumi no biļešu pārdošanas, valsts dotācija, projektu konkursos lasīt tālāk

Visas ziņas >>>