Ienākt

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Dizains, mode, māksla, jaunrade Elektroniskie mediji
Informatīvie pakalpojumi Izdevējdarbība
Izglītība, apmācība Reklāma, sabiedriskās attiecības

Jaunumi

ES fondu aktīvākas apguves gaidās: 2014-2020 periods jau teju 1/2, bet līdzekļi apgūti 1/3 no kopējā apjoma.

Līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro t.i. 1/3 no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta.


Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības (ES) fondu t.s. jaunais plānošanas periods no 2014.gada līdz 2020.gadam jau ir gandrīz pusē, tā ieviešana ir pamatīgi aizkavējusies, kas atstājis ietekmi arī uz valsts kopējo ekonomisko izaugsmi. 2016.gads pagāja politiķiem solot, ka ES fondu apgūšana aktivizēsies, tomēr realitāte izrādījās citādāka, jo ES fondu ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu pieņemšana nevedās tika raiti. 2017.gads ES fondu apguvē izskatās cerīgāks, jo nepieciešamie MK noteikumi pavisam drīz tiks pieņemti, kas nozīmē, ka ES fondi šogad varētu būt pieejami pilnā apjomā. Tiesa, ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, tā, piemēram, atsevišķas iniciatīvas var pretendēt arī uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu resursiem.


Līdz šim apstiprināti noteikumi par 3,7 miljardiem eiro

Attiecībā uz līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Līdz janvāra sākumam Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) bija izsludinājusi projektu atlases par vairāk nekā trim miljardiem eiro ES fondu finansējuma.

Atlašu ietvaros ir izvērtēti un apstiprināti 216 projektu iesniegumi - tajos paredzētais ES fondu finansējums pārsniedz 1,4 miljardus eiro. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta. Līdz 2016.gada beigām projektos saņemti maksājumi par 5,5% ES fondu investīciju jeb 241 miljoniem eiro. Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar CFLA un nozaru ministrijām šobrīd strādā pie detalizēta 2017.gada plāna gan investīciju uzsākšanai, gan finanšu un rezultātu rādītāju sasniegšanai, par ko plānots 2017.gada marta vidū informēt valdību.

ES fondu atbalsts ticis 65 000 iedzīvotāju

ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam atbalsts sniegts vairāk nekā 65 000 bezdarbnieku, izglītībā vai apmācībā neiesaistīto jauniešu, kā arī sociālā darba speciālistu ir sniegts Eiropas Sociālā fonda atbalsts profesionālās kvalifikācijas celšanā.
Kopumā no 2016.gada 1.decembra līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti līgumi 179,3 miljonu eiro apmērā par projektu uzsākšanu tādās jomās, kā, piemēram, profesionālo izglītības iestāžu modernizācija, ražošanas ēku būvniecība un atjaunošana un komersantu nodarbināto personu apmācības. Lai arī projektu aktīva ieviešana ir sākusies salīdzinoši nesen, līdz šim ir pabeigta autoceļa segas un tilta pārbūve Rīgas un Liepājas autoceļa posmā ar tiltu pār Apšupi, ieguldot no Kohēzijas fonda 9,64 miljonus eiro. Tāpat ir pabeigta Ogres upes aizsargdambja rekonstrukcija, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 780 000 eiro.

FM norāda, ka šajā gadā paredzamie izaicinājumi ES fondu jomā ir nodrošināt strauju un pastāvīgu projektu uzsākšanas un finanšu plūsmas pieaugumu, vienlaikus koncentrējoties uz efektīvu investīciju rezultātu sasniegšanu. Vairāk informācijas par ES fondu ieviešanas sekmju uzraudzības plāniem FM valdībā iesniegs kopā ar regulāro pusgada ziņojumu par ES fondu investīcijām šī gada martā.

Nozaru ministrijām pēc iespējas drīzāk jāpieņem atlikušie lēmumi par investīcijām, tai skaitā, kam kavēta MK noteikumu apstiprināšana. 2017.gadā kopumā plānots apstiprināt 19 MK noteikumus ar kopējo finansējumu 574,7 miljoni eiro. No tiem pieciem MK noteikumiem ar kopējo finansējumu 443,1 miljoni eiro izpildes termiņš kavējas kopš 2016.gada - investīcijām dzelzceļa elektrifikācijā, Torņakalna transporta mezglā, starptautiskajā sadarbībā izglītības un zinātnes jomā, siltumtīklu energoefektivitātē un ārstu piesaistē reģionos. Tādēļ FM aicina atbildīgās ministrijas pievērst uzmanību kavēto MK noteikumu virzībai, izmantojot FM palīdzību, kad iespējams.

Ministre: 2017.gadā aktivizēsies ES fondu apguve

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka 2016.gadā veiktie risku pārvaldības un finanšu disciplīnas pasākumi iepriekšējā plānošanas perioda (2007.-2013.gads) ietvaros dod pārliecību par Latvijas spēju pilnā apmērā izmantot Kohēzijas politikas finansējumu investīcijām Latvijas interesēs, ļaujot Latvijas ekonomikā ieguldīt 4,5 miljardus eiro ES fondu finansējuma. Tas ļāvis valstī radīt vairāk nekā 5000 jaunu darba vietu, apmācīt un pārkvalificēt gandrīz 150 000 bezdarbnieku un darba meklētāju, modernizēt 27 zinātniskās institūcijas, sniegt būtisku atbalstu vairāk nekā 1200 uzņēmumiem izaugsmes nodrošināšanai, paaugstināt energofektivitāti vairāk nekā 740 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, izbūvēt un rekonstruēt aptuveni 1000 kilometru ceļu un 52 kilometru sliežu ceļu.

„Arī jaunā ES fondu plānošanas perioda (2014.-2020.gads) ieviešanas uzsākšana ir veiksmīgi turpināta. 2016.gada otra puse iezīmējās jau ar nākamo un arvien straujāku projektu atlašu un projektu īstenošanas posmu. Tādējādi 2017.gads skatāms kā piesātināts projektu realizēšanas posms, dodot labumu konkrētās nozarēs un ekonomikas attīstībā kopumā. Lai ES fondu ieguldīšana Latvijas tautsaimniecībā noritētu sekmīgi, notiek regulāra noslēgto līgumu izpildes uzraudzība un risku analīze,” sacīja finanšu ministre.

Tajā pašā laikā patlaban jau ir uzsākta gatavošanās sarunām par Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma apjomu pēc 2020.gada. Latvija 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā, kā to atzinusi arī Eiropas Komisija, ir bijis viens no veiksmes stāstiem visā ES mērogā, ļaujot šajā laika periodā no 2007.gada līdz 2015.gadam nodrošināt papildu tautsaimniecības izaugsmi aptuveni 5% apmērā. „Tādējādi Latvijai arī turpmāk ir būtiski saglabāt Kohēzijas politiku kā būtisku ES iekšējās attīstības un konverģences sastāvdaļu, vienlaikus vienkāršojot ES fondu ieguldīšanas prasības un saglabājot uzsvaru uz vietējo attīstības vajadzību risināšanu,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Bez ES fondiem papildu pieejams 102,1 miljons eiro

Skaidrs, ka ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, ar kura palīdzību iespējams līdzfinansēt dažādus projektus. Viens no šādiem instrumentiem ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu (EEZ/NOR) finansējums, kura ietvaros Latvijai līdz 2021.gadam būs pieejams 102,1 miljons eiro. EEZ/NOR finansējums, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, ir papildus ārvalstu finansējums nacionālās valsts budžetā ar mērķi mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.

Līdz 2021.gadam Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu - donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5% rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c. Savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ/NOR īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Ievērojot iepriekš minēto, Latvijas priekšlikums par programmām, kuras piedāvās atbalstīt jaunajā finanšu instrumentu periodā, ir iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšana, izglītība, zinātne un pētniecība, Latvijas reģionu attīstība un nabadzības mazināšana, vides un klimata pārmaiņu pārvaldība, uzņēmējdarbība un sadarbība kultūras jomā, kā arī labošanas dienestu kapacitātes stiprināšana. Jaunā EEZ/NOR periodā finansējums būs pieejams arī NVO atbalstam, kā arī divpusējās sadarbības stiprināšanai un cienīga darba veicināšanai.

Lasīt vairāk Mazāk

Ieskats 2017.gada būtiskākajās nodokļu izmaiņās

Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

KOPSAVILKUMS (UIN, IIN, PVN, MUN, AN, komercAUTO...):

UIN:
o Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.
o UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu

AN: akcīzes nodoklis:
o Ar gada sākumu tika paaugstinātas AN likmes tabakas izstrādājumiem. Pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%
o Ar 2017.gada 1.martu alkoholiskajiem dzērieniem.
o Ar 2017.gada 1.jūliju 1.jūliju AN likme cigāriem un tiks atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei.


PVN:
o ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis.
o reversā jeb apgrieztā PVN maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.
o lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība VID iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību.
o Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”


Minimālā alga: no 2017.gada 380 eiro (iepriekš 370)

IIN:
o izslēgs darba devēja apmaksātos darba darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā (izņemot valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība)
o Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā
o IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī

MUN: mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% (līdz 31.12.17) ; apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%.

Jaunuzņēmumiem: spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, ir tiesības piemērot UIN atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma

AUTO
o Taksometriem: fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
o transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma
o Darījumi ar juridiskai personai: ja atkārtoti reģistrēts Latvijā, CSDD vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, VID veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas riski.
o Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija


Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi: atcelti.

Gatavojot 2017.gada valsts budžetu, valdības pārstāvji solīja neieviest būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Tomēr realitātē solījums netika izpildīts un 2017.gads iesākās ar dažām būtiskām un dažām mazāk būtiskām izmaiņām nodokļos. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar būtiskākajām izmaiņām nodokļos, tomēr der atcerēties, ka šā gada pavasarī Finanšu ministrija nāks klajā ar jaunu nodokļu politikas stratēģiju, kuras konceptuālais rāmis pagaidām gan nav zināmas.

Plašākas UIN izmaiņas

Gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.

Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija, lai tās nepilnības neizmantotu reprezentatīvu automobili mākslīgi kvalificējot par kravas automobili, tādējādi izvairoties no ierobežojošām normām izdevumu atzīšanai nodokļa vajadzībām. Automobili, kurš būs mākslīgi pārklasificēts no vieglā automobiļa par kravas automobili, nodokļa vajadzībām vērtēs pēc būtības.
Tāpat noteikts, ka kopš gada sākuma UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu.

Izmaiņas cīņai pret PVN izkrāpšanu
2017.gada 1.janvārī uz ierobežotu laika periodu tika ieviesta tā sauktā reversā jeb apgrieztā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.

Kopš gada sākumā arī ierobežota priekšnodokļa atskaitīšana par tādas kravas automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras pilna masa ir līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kurai ir vairāk nekā trīs sēdvietas un kuras vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 eiro. Tāpat priekšnodokļa atskaitīšana tiek ierobežota attiecībā uz šādas automašīnas uzturēšanas izmaksām. Tomēr priekšnodokļa atskaitīšana netiek ierobežota, ja kravas automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanā.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis. Jaunreģistrētiem PVN maksātājiem uz sešiem kalendāra mēnešiem PVN taksācijas periods tiek noteikts viens kalendāra mēnesis, kas ļaus efektīvāk sekot līdzi PVN maksāšanas disciplīnai un samazināt PVN izkrāpšanas riskus. Savukārt, lai vienkāršotu PVN administrēšanas sistēmu, valsts vai pašvaldības iestādēm vai pašvaldībām, kas ir reģistrēts PVN maksātājs vienīgi, lai saņemtu būvniecības pakalpojumu, tiek noteikts, ka taksācijas periods ir viens ceturksnis.

Lai mazinātu administratīvo slogu, lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību. Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”.
Dažām precēm aug akcīzes nodoklis
No 2017.gada 1.janvāra tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarellām, citai smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai tabakai un smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai. Savukārt ar 2017.gada 1.martu tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem.

Ar 2017.gada 1.jūliju, t.i., sākot ar 2017./2018. saimniecisko gadu tika atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei. Bet no 2017.gada 1.jūlija tiks paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm.

Tāpat no 2017.gada 1.janvāra tiek pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%.

Panāk izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā
Skaļākās nodokļu politikas izmaiņas bija saistītas ar mikrouzņēmumu regulējumu. Saeima 2016.gada 20.decembrī pieņēma likumu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā regulējumā. Grozījumi paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% un MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%. Likums arī paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam būs 15%.

Likums paredz, ka MUN maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas, no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Tajā pašā laikā no MUN likuma izslēgtas normas, kas paredzēja aizliegumu uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību noteiktās nozarēs, kļūt vai būt par MUN maksātāju.

Nedaudz aug minimālā alga
No 1.janvāra minimālā darba alga Latvijā ir 380 eiro. 2016.gadā minimālā alga bija 370 eiro. Šāds 10 eiro minimālās darba algas pieaugums darba devējiem izmaksās 12,36 eiro, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2016.gada aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk. Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā - 30 600 cilvēku. Savukārt darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija tieši minimālās mēneša darba algas apmērā, 2016.gada aprīli bija 33 000 cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā tādu bija 25 400 un sabiedriskajā sektorā - 7100 cilvēku.

Izmaiņas piedzīvo arī IIN

Pagājušajā gadā Saeima pieņēma arī grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz, ka turpmāk no darba ņēmēja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā, ja darba devējs būs izpildījis likumā noteiktos nosacījumus. Plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.

Tāpat turpmāk ar IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī . Ieviestas arī normas, kas novērsīs nodokļu plānošanu, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā.

Kopš šā gada sākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju.

Īpašs nodokļu režīms taksometriem un jaunuzņēmumiem
Šā gada 1.janvārī stājās spēkā arī speciāls nodokļu režīms taksometriem, ieviešot fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
Tāpat no gada sākuma spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Likums paredz, ka jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties fiksēta maksājuma veikšanai par darba ņēmēju no divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēra, piemērojot obligāto iemaksu likmi.

Kopš 2017.gada 1.janvāra arī noteiktas speciālās normas personām, kuras tiek kvalificētas par jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumiem ir tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma, izņemot likumā noteiktos izņēmumus.



Mazinās krāpšanu darījumos ar auto

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri tiek noteikts, ka juridiskai personai savā īpašumā vai valdījumā reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kas iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai, kas gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, Valsts ieņēmumu dienests veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas no valsts budžeta riski. Gadījumos, kad ir nepieciešama padziļināta risku analīze, Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu administrēšanas pasākumus, reģistrējot transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests minēto atsavināšanas aizliegumu dzēš, kad ir pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai ja tiek samaksāta drošības nauda.

Minētā norma ir ieviesta, lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar transportlīdzekļiem.
Savukārt izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes piemērot atkarībā no transportlīdzekļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Taču, lai transportlīdzekļu lietotājiem dotu laiku pāriet uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, paredzēts pārejas periods, kas nosaka, ka transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti Latvijā pēc 2008.gada 31.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim, likumā noteiktās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes atkarībā no CO2 izmešu daudzuma stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem, kuriem motora tilpums lielāks par 3500 kubikcentimetriem papildus noteikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme 300 eiro apmērā. Savukārt transportlīdzekļiem, kuru pirmās reģistrācijas datums ir pēc 2008.gada 31.decembra, taču Latvijā tie pirmo reizi reģistrēti pēc 2016.gada 31.decembra, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma.

Vairs nebūs elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi

Elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem, kā arī elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā no 2017.gada 1.janvāra atcelti elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi.


Jaunas nodokļu politikas gaidās

Ierasts, ka izmaiņas nodokļu politikā tiek pieņemtas strauji, nereti pat nekonsultējoties ar uzņēmējiem un sabiedrību. Tomēr nu valdība ir nolēmusi laboties un Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

Patlaban vēl nav oficiāli zināmi jaunās nodokļu politikas stratēģijas pamatprincipi, tomēr pagājušā gada nogalē tie tika iezīmēti Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu politikai veltītajā konferencē. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) konferencē norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams skaidrs, pārskatāms un vienkārši administrējams nodokļu režīms, lai iekasēto nodokļu apmērs 2020.gadā veidotu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko galvenokārt nodrošinātu ēnu ekonomikas samazināšana. Premjers atzina, ka nodokļu iekasējamība ik gadus ir jāpalielina par vienu procentpunktu. Viņš arī atgādināja, ka valdības uzdevums joprojām ir nodrošināt nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursiem.

Konferencē tika arī prezentēts teju gadu tapušais Pasaules Bankas Latvijas nodokļu politikas izvērtējums, kurā Pasaules Banka norāda, ka Latvijas nodokļu politikas stratēģijā ir jāvirzās prom no darbaspēka, sevišķi fokusējoties uz nodokļu samazinājumu darbaspēkam ar zemiem ienākumiem. Pasaules Banka arī uzskata, ka Latvijai nodokļu sistēma ir jāaplūko kopumā, nevis katru nodokli atsevišķi, tāpat svarīgi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Savukārt OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss vērtējumā bija tiešāks. Viņš uzskata, ka Latvijas nodokļu sistēma ir fundamentāli jāmaina. OECD eksperts iesaka reformēt darbaspēka nodokļus, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un tā progresivitātē. Viņš iesaka arī integrēt solidaritātes nodokli IIN. Tāpat ieteicams reformēt mikrouzņēmumu nodokli.

Finanšu ministre uzskata, ka Latvija iegūs labu nodokļu politikas stratēģiju. Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola atgādina, ka nodokļu reforma nav pašmērķis, bet gan tās izstrādes laikā ir jāatrod atbildes uz jautājumiem - kā samazināt nevienlīdzību, nodrošināt konkurētspēju un budžeta ieņēmumus.



Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Reklāmas un mediju aģentūrām gads pagājis sīvā konkurencē

SIA "Omnicom Media Group" izpilddirektors Kārlis Zembergs

Reklāmas un mediju aģentūrām gads pagājis sīvā konkurencē
2016.gads Latvijas reklāmas un mediju aģentūrām ir pagājis sīvas konkurences un attīstības zīmē.

Lielākie tirgus dalībnieki, tajā skaitā "Omnicom Media Group", "OMD Latvia" un "PHD Latvia" ir veikuši investīcijas tehnoloģijās un personālā. Tāpat vairums tirgus spēlētāju pērn novērtējuši ilgtermiņa sadarbības priekšrocības, kas ļauj klientiem piedāvāt augstākas kvalitātes izpētes un viedpirkšanas pakalpojumus, kā arī nodrošināt precīzākus ieguldījuma atdeves (ROI) mērījumus.

Būtiski mediju un reklāmas tirgu ietekmējošie faktori bija lēnā ekonomikas izaugsme, kas Latvijai bija lēnākā Baltijas valstu konkurencē, kā arī ģeopolitika un tai sekojošais reklāmdevēju piesardzīgais noskaņojums.
Līdz ar Latvijas nozīmīgāko eksporta tirgu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, virkne vietējo ražotāju novirzīja investīcijas tirgus pozīciju stiprināšanai ārvalstīs.

Aizvien lielāks izaicinājums ir reklāmas piesātinājums, ko izraisīja vairāku kanālu reitingu kritums, kā rezultātā pieaug "stand-out" reklāmas risinājumu nozīme, piemēram, "Lattelecom" platformās piedāvātie pre-roll (video reklāmas pirms video materiāla) risinājumi. Tāpat strauju pieprasījuma kāpumu piedzīvo mobile un video risinājumi ārpus ierastās televīzijas platformas.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Ieceļ jauno NEPLP

Gada nogalē noslēdzās pieteikšanās četriem vakantajiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amatiem. Savukārt janvāra vidū Saeima šajos amatos iecēla Ivaru Āboliņu, Guntu Līdaku, Patriku Grīvu un Ievu Beitiku.

Āboliņu atbalstīja 67 deputāti, pret bija trīs, bet atturējās pieci, par Beitiku balsoja 81 parlamentārietis, nevis nebija pret, bet trīs politiķi atturējās. Savukārt Grīvas apstiprināšanu šajā amatā atbalstīja 79 deputāti, pret bija viens un vēl divi atturējās. Līdaka guva 80 deputātu atbalstu, neviens nebalsoja pret viņu, bet divi parlamentārieši balsojumā atturējās.

Iepriekš šīs kandidatūras atbalstīja arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Izskatīšanai Saeimā tika virzīti četri pretendenti, kuri saņēma komisijas klātesošo deputātu vairākuma atbalstu.

Uz NEPLP locekļa amatu bija pieteikušies vairāki kandidāti - žurnāla un portāla "Ir" ārštata autore Sanita Upleja-Jegermane, bijušais valsts SIA "Latvijas Televīzija" programmu daļas satura redaktors Āboliņš, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Līdaka, SIA "Hansa Investment Club HIC" valdes priekšsēdētājs Nikolajs Lācis, SIA "Randala" valdes loceklis un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Beitika, kā arī SIA "Platforma Filma" valdes priekšsēdētājs, filmas producents, TV reklāmas producente un kampaņu vadītāja Aija Ansone, Politikas centru apvienības atvērtai sabiedrībai direktore Vita Anda Tērauda, producēšanas un mārketinga kompānijas "beach.lv" dibinātājs, producents Grīvs, pašreizējais NEPLP loceklis Dainis Mjartāns un žurnāliste Žanna Helmane.

Lasīt vairāk

02. No drukātajiem preses izdevumiem visvairāk lasa "Ievu", "Privāto Dzīvi" un "Kas Jauns"

2016.gadā trīs lasītākie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas ir iknedēļas žurnāli "Ieva", "Privātā Dzīve" un "Kas Jauns", liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" apkopotie Nacionālā preses auditorijas pētījuma rezultāti par 2016.gadu.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, 2016.gadā piecu lasītāko žurnālu tops ir saglabājies tāds pats, kā iepriekšējos četrus gadus. Top pieci lasītākie žurnāli pēc viena numura vidējās auditorijas ir nedēļas žurnāli "Ieva", "Privātā Dzīve" un "Kas Jauns", divnedēļu žurnāls "Ievas Stāsti" un mēneša žurnāls "Ievas Virtuve".

Savukārt lasītāko laikrakstu TOP pieci pēc viena numura vidējās auditorijas ir vērojamas izmaiņas. Pirmās trīs vietas saglabāja iknedēļas laikraksts "MK Latvija (rus)", un TV programmu avīzes "Televizor (rus) /MK Latvija" un "Latvijskaja TV-Programma", izmaiņas ir ceturtajā vietā, kur ierindojas dienas laikraksts "Latvijas Avīze” un krievu valodā iznākošais nedēļas laikraksts "Latvijskie Vesti". 2016.gada pētījuma datu analīze, vērtējot situāciju reģionos, apliecina, ka 2016. gadā Rīgā un Latgalē lasītākais preses izdevums ir "MK Latvija ". Pierīgas, Vidzemes un Kurzemes reģionā lasītākais ir nedēļas žurnāls "Ieva", Zemgalē - "Jelgavas Vēstnesis".

Pētījumā arī noskaidrots, ka pēdējā mēneša laikā kādu Latvijā izdotu laikrakstu ir lasījuši 74% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet 62% Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā ir lasījuši kādu Latvijā izdotu žurnālu. Vidēji 89% Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā vecumā grupā ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem.

Lasīt vairāk

03. MTG meklējot pircēju savam biznesam Baltijas valstīs

Gada nogalē izskanēja, ka saskaņā ar neoficiālu informāciju Zviedrijas mediju koncerns "Modern Times Group" (MTG) meklē jaunu īpašnieku savam biznesam Baltijas valstīs un tā cena varētu būt ap 100 miljoniem eiro.

Ziņu aģentūras BNS rīcībā nonākusī neoficiāla informācija liecina, ka MTG kā vienotu paketi vēlas pārdot savus mediju kanālus, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs, un banka SEB ir pilnvarota meklēt pircēju. Kanālu cena ir nepilni 100 miljoni eiro, un potenciālie pircēji visticamāk tiek meklēti ārpus Baltijas valstīm.

MTG apgrozījums Baltijas valstīs, Čehijā un Bulgārijā pērn pieauga par 11,8% un sasniedza 2,53 miljardus Zviedrijas kronu (nepilnus 260 miljonus eiro). Grupas peļņa reģiona televīzijas segmentā sasniedza 288 miljonus kronu, kas ir par 44,7% vairāk nekā 2014.gadā.

Lasīt vairāk

04. Nesaskaņas par RPIVA pievienošanu LU

Gada sākumā kļuva zināms, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieņēmusi lēmumu ar 2017.gada augustu reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), to pievienojot Latvijas Universitātei (LU).

Tas esot nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

Tas izraisīja asu RPIVA vadības neapmierinātību un pretestību. Neesot izslēgts, ka RPIVA reorganizācija saistīta arī ar interesi pārņemt tās finanšu uzkrājumus, pauda RPIVA rektore Daina Voita.

Sarunā ar aģentūru LETA Voita norādīja, ka nav īsti skaidrs, kāds ir RPIVA reorganizācijas mērķis, jo IZM publiskā komunikācijā uzver, ka tuvākajā laikā viss palikšot tā, kā ir.

Lasīt vairāk

05. Saeima labo regulējumu par alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumiem

Saeima decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot izslēgt no tā divas nedēļas iepriekš pieņemtās normas, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu reklāmu.

Deputāti novembrīs pieņēma grozījumus šajā likumā, nosakot, ka vides reklāmas aizliegums netiek attiecināts uz alkoholisko dzērienu reklāmu tirdzniecības un ražošanas vietās un uz sponsoru preču zīmēm. "Tādējādi tiktu saprātīgi sabalansētas sabiedrības veselības politikas intereses un uzņēmējdarbības veikšanas prakse," toreiz pauda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kas rosināja šos grozījumus.

Likums paredzēja arī tiesības pašvaldībām savos saistošajos noteikumos noteikt papildu ierobežojumus alkoholisko dzērienu reklāmai ielu tirdzniecības gadījumā, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams elastīgi reaģēt uz situācijas izmaiņām reklāmas tirgū.

Tomēr deputāti atkal pieņēma grozījumus šajā likumā, paredzot, ka minētās normas no tā tiks izslēgtas.

Lasīt vairāk

Industrijas statistika

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Belte turpinās vadīt LTV

2016. gada februārī NEPLP lēma uz nākamajiem pieciem gadiem LTV valdes priekšsēdētāja amatā atstāt Ivaru Belti, bet 5. aprīļa sēdē tika pieņemts lēmums atzīt citu agrāko valdes locekli – Sergeju Ņesterovu – par konkursa uzvarētāju uz LTV valdes locekļu amatu programmu attīstības jautājumos. Maijā par trešo valdes locekli, kas atbildēs par finanšu jautājumiem, apstiprināja Ivaru Priedi.

Nozares neveiksmes

Slēdz TV5

2016. gada marta beigās finansiālu apsvērumu dēļ tika pieņemts lēmums pārtraukt kanāla TV5 darbību. Kanāla īpašnieks MTG skaidroja, ka krievu valodā raidošo kanālu tirgus ir ļoti piesātināts un Latvijā ražota satura izmaksas ir augstas, tāpēc, nesaņemot nekādu atbalstu nacionālā satura veidošanai krievu valodā, TV5 jau ilgāku laiku strādāja ar ievērojamiem zaudējumiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Sāk cīņu ar nelegālo TV pakalpojumu sniedzējiem

Apmēram 100 000 Latvijas mājsaimniecību, kurās dzīvo apmēram 240 000 Latvijas iedzīvotāju, izmanto nelegālo televīzijas izplatītāju pakalpojumus, kā rezultātā valstij netiek nomaksāti nodokļi apmēram 12 miljonu eiro apmērā. Lai cīnītos ar šo jau par vērā ņemamo ēnu ekonomikas daļu kļuvušo nozari, vairāki Latvijas televīzijas pakalpojumu sniedzēji un audiovizuālā satura ražotāji apvienojušies biedrībā "Par legālu saturu". Viņi uzsver, ka svarīgāk par nenomaksātajiem 12 miljoniem eiro ir tas, ka šiem cilvēkiem pieejama nekontrolēta informācijas plūsma, neviens nezina, ko šī ievērojamā Latvijas iedzīvotāju daļa ikdienā skatās un kādā informācijas telpā dzīvo.

Krieviski raidošie kanāli nonāk virsotnē

2016.gada jūlijā skatītāko Latvijas TV kanālu pirmajā trijniekā notika būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, – skatītākais kanāls bija PBK, kam sekoja "NTV Mir Baltic" un TV3. Arī augustā skatītākais bija PBK, otrais – LTV1, bet trešais – "NTV Mir Baltic". Mediju eksperti skaidro, ka šāds rezultāts atklāj iepriekš redzamo satraucošo tendenci, ka arī latvieši aizvien vairāk lieto Krievijas televīzijas saturu. Papildus tam, martā finansiālu apsvērumu dēļ tika slēgts viens no retajiem krievu valodā raidošajiem kanāliem, kas saturu veido Latvijā – TV5.

Stagnācija reklāmas tirgū
Latvijas mediju reklāmas tirgus 2015. gadā auga par 2 % un sasniedza 77,2 miljonus eiro. Kā liecina LRA apkopotā informācija, no kopējā mediju reklāmas tirgus apjoma 43 % aizņēma reklāma televīzijā, 19 % – reklāma internetā, 12 % veidoja reklāma radio, 10 % – žurnālos, 9 % – vides reklāmā, 6 % – laikrakstos, bet reklāma kino aizņēma 1 % no Latvijas reklāmas tirgus. Eksperti norāda, ka tirgū vērojamas divas būtiskas tendences – ievērojami pieaug reklāmas apjomi digitālajā vidē un turpinās naudas aizplūšana uz ārzemēs reģistrētiem interneta resursiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 724 736 728
Darbinieku skaits, tūkst. 14 15 15
Peļņa, milj. EUR 18 36 22
Rentabilitāte, % 3 5 3
Apgrozījums, milj. EUR 690 719 732
Apgrozījuma izmaiņas 2 4 2
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TV 3 LATVIA, SIA, Latvijas Televīzija, SIA, RUNWAY, SIA, BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA, Apgāds Zvaigzne ABC, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dizains, mode, māksla, jaunrade, Elektroniskie mediji, Informatīvie pakalpojumi , Izdevējdarbība, Izglītība, apmācība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TV 3 LATVIA, SIA
Dzelzavas 120g-3.st., Rīga, LV-1021 T. 67479100
Televīzija 17 037 2.5 2 621 15.39% 160
2. Latvijas Televīzija, SIA
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1509 T. 67200316
Televīzija 16 950 -1.86 -1 198 -7.07% 489
3. RUNWAY, SIA
Skanstes 54a, Rīga, LV-1013 T. 67224437
Informatīvie pakalpojumi 16 782 42.18 458 2.73% 149
4. BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA
Ģertrūdes 12, Rīga, LV-1010 T. 67186735
Televīzija 15 704 15.35 1 0.01% 11
5. Apgāds Zvaigzne ABC, SIA
K.Valdemāra 6, Rīga, LV-1010 T. 67324518
Izdevniecības, apgādi 12 857 0.01 424 3.30% 318
6. Diana Sveces, SIA
Rūpniecības 33, Ventspils, LV-3601 T. 63607760
Daiļamatniecība 12 183 13.82 1 433 11.77% 205
7. CREATIVE MEDIA SERVICES, SIA
Zaļā 1, Rīga, LV-1010 T. 67717171
Reklāma 12 088 12.76 7 0.05% 27
8. Viasat AS Latvia filiāle
Dzelzavas 120g, Rīga, LV-1021 T. 8686
Televīzija 11 967 -2.33 -492 -4.11% 32
9. Latvijas Nacionālā opera un balets, Valsts SIA
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050 T. 67073777
Teātri 11 271 1.47 13 0.11% 619
10. Alpha Baltic, SIA
Stabu 19-3.st., Rīga, LV-1011 T. 67844490
Reklāma 10 515 23.15 2 0.02% 49

Viedokļi

Autors: Baiba Liepiņa

Reklāmas apjomi pieaug, nauda aizplūst uz ārzemēm

Reklāmas tirgus Latvijā 2015. gadā pieauga par 2 % un sasniedza 77,2 miljonus eiro. Digitalizācija un robežu izzušana plašākā izpratnē ir veicinājusi gan nozares izaugsmi, gan reklāmdevēju naudas aizplūšanu uz ārzemēs reģistrētiem medijiem. Šādos apstākļos ir pastiprinājusies konkurence vietējo mediju starpā – reklāmas aģentūras izjūt daudz lielāku reklāmdevēju ceturkšņa īstermiņa mērķu radīto spiedienu uz reklāmu risinājumiem kā iepriekš. Tuvākajā perspektīvā šī tendence saglabāsies. Nauda lasīt tālāk

Autors: Gunta Līdaka

Globalizācijas apstākļos jācīnās par uzmanību

Radio un TV industrijas galvenais izaicinājums bija piedalīšanās Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes procesā. Runājot par TV industriju, tā šajā laikā piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Latviski raidošās televīzijas, kas auditoriju pētījumos līdz šim bija līderpozīcijās, aizvien vairāk zaudē skatīšanās daļu, atdodot to Krievijas kanāliem. Kaut arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lēma uz laiku slēgt RTR, tas nemazināja skatītāju interesi par Krievijas programmām, un lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Reklāmas aģentūras "VIA Media" apgrozījums pērn - 5,819 miljoni eiro

Rīga, 24.apr., LETA. SIA "Reklāmas aģentūra "VIA Media"" apgrozījums pērn bija 5,819 miljoni eiro, kas ir par 26% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt tās peļņa samazinājās par 33% un bija 43 215 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Vadības ziņojumā teikts, ka 2016.gads uzņēmumam bijis veiksmīgāks nekā cerēts, jo ar uzlabotiem cenu piedāvājumiem izdevās kāpināt uzņēmuma apgrozījumu, iegūstot jaunus klientus. Tomēr asie konkurences apstākļi nedaudz samazinājuši neto peļņu, kas galvenokārt tiek lasīt tālāk

Autors: LETA

"Clear Channel Latvia" apgrozījums pērn pieaudzis par 14,5%

Rīga, 24.apr., LETA. Vides reklāmas aģentūra "Clear Channel Latvia" pērn strādāja ar 1,064 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt peļņa, pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, bija 70 516 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma pieaugums pērn saistīts ar uzlabotiem pārdošanas rādītājiem, kā arī 2016.gada 18.janvārī tika parakstīta vienošanās ar Rīgas pilsētas būvvaldi, tādējādi atrisinot strīdus, kas radušies 2015.gadā. lasīt tālāk

Autors: LETA

Mediju aģentūras "Media House" apgrozījums pērn sasniedzis 7,422 miljonus eiro

Rīga, 24.apr., LETA. Mediju aģentūras SIA "Media House" apgrozījums pērn sasniedzis 7,422 miljonus eiro, kas ir par 20,3% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt tās peļņa gandrīz dubultojās un bija 147 017 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma darbība 2016.gadā vērtējama kā ļoti veiksmīga, jo tā finansiālais stāvoklis bija stabils un tā finansiālie rādītāji, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, liecina par izaugsmi. Par galvenajiem uzņēmuma apgrozījuma pieauguma lasīt tālāk

Visas ziņas >>>