Ienākt

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Dizains, mode, māksla, jaunrade Elektroniskie mediji
Informatīvie pakalpojumi Izdevējdarbība
Izglītība, apmācība Reklāma, sabiedriskās attiecības

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Ja nepieciešama steidzama atbilde – arī interneta laikmetā zvana uzziņu dienestam

Kaspars Ozoliņš, "Helio Media" izpilddirektors

Neskatoties uz to, ka informatīvo pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās un mūsdienās informāciju iegūt var ne vien zvanot, bet arī internetā, lietotnēs un citos veidos, jautājumi cilvēkiem būs vienmēr. Ja kādreiz cilvēki zvanīja, lai uzzinātu pareizu pulksteņa laiku, tad patlaban viņi zvana vai internetā galvenokārt meklē kontaktus un informāciju par satiksmi un brīvā laika pavadīšanas iespējām.
Tendences rāda, ka, neskatoties uz dažādām iespējām pašiem internetā meklēt atbildes uz jautājumiem, arvien ir daļa cilvēku, kas priekšroku dod iespējai sazvanīt uzziņu dienestu. Tādēļ līdzās salīdzinoši jauniem risinājumiem, piemēram, uzziņu informācijas pieejamībai interneta vietnē “1188.lv”, joprojām ir pieprasīts arī 1188 uzziņu zvans.
Iedzīvotājiem nozīmīgi ātri un ērti saņemt informāciju brīžos, kad nepieciešams steidzams un neatliekams risinājums, piemēram, kontaktinformācija naktī dežurējošai zobārstniecībai vai citai ārstniecības iestādei, taksometra pakalpojumu sniedzēju, autoservisu, avārijas dienestu, kā arī banku valsts iestāžu un citu sadzīves pakalpojumu kontakti. Šīs ir nozares, kas 2018. gadā ir piedzīvojušas pat būtisku pieaugumu pieprasījumā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Internetā ir pieejama ļoti daudz informācijas, taču tajā jāspēj orientēties un atšķirt vajadzīgais un lietderīgais no liekā, kas var aizņemt ilgāku laiku. Šādos brīžos cilvēki visbiežāk izvēlas iespēju piezvanīt uzziņu tālrunim, lai atbildi iegūtu uzreiz.
Uzziņu dienestā 1188 saņemtajos zvanos iedzīvotāji lielākoties taujā pēc biznesa uzziņām – uzņēmumu kontaktiem, darba laiku, sniegtajiem pakalpojumiem. Šādi jautājumi sastāda apmēram 80% no kopējā zvanu apjoma uz informatīvo tālruni. Nākamā lielākā informatīvo jautājumu grupa ir informācija par satiksmi un izklaidi.
Arvien vairāk klientiem ir nozīmīga arī pakalpojumu ērta pieejamība tieši interneta vidē. 2018. gada jūlijā 1188.lv bija astotā apmeklētākā lapa Latvijā, ar teju 387 000 apmeklētāju, liecina “Gemius” dati. Turklāt visvairāk apmeklējumu bijuši tieši no mobilajiem tālruņiem, kas apliecina ērtas, mobilajiem ekrāniem pielāgotas lapas un to lietotnes, nozīmību.
Interneta vidē, tāpat kā telefonsarunās, vienas no pieprasītākajām ir taksometru nozares un medicīnas uzņēmumu uzziņas. Taču tieši interneta lapas 1188.lv apmeklējumā ir redzams apmeklējuma pieaugums plašākam nozaru lokam – pieaug interese par informāciju, kas prasa lielāku iedziļināšanos, piemēram, informācija par izglītības iestādēm, kursiem, grāmatvedības un finanšu pakalpojumiem u.c.
Esam secinājuši, ka klienti no uzziņu dienesta gaida ko vairāk kā klasisku informāciju par uzņēmumu darba laikiem. Tādēļ 1188.lv piedāvājam arī informatīvas publikācijas un padomu rakstus. Šobrīd redzam, ka cilvēkus vairāk interesē tēmas par veselību un skaistumkopšanu, ģimeni, bērniem. Šo materiālu lasītāju skaits ar katru mēnesi palielinās, pierādot, ka šāda satura izveide ir pareizs solis un to ir vērts attīstīt. Mūsu ikdienas paradumi mainās un laika gaitā tiem līdzi ir mainījies arī 1188 uzziņu dienests.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. NEPLP no bijušās Latvijas Radio valdes vēlas piedzīt aptuveni 33 000 eiro

Latvijas Radio kapitāldaļu turētāju sapulcē pieņemts lēmums vērsties tiesā pret bijušo Latvijas Radio valdi par radio nodarīto zaudējumu solidāru atlīdzību, žurnālistiem sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Ivars Āboliņš.
NEPLP pieņemts lēmums vērsties tiesā ar civilprasību pret Latvijas Radio bijušo valdi - Aldi Pauliņu, Sigitu Roķi un Uldi Lavrinoviču par zaudējumu solidāru atlīdzināšanu.
Prasības summa ir 33 193,41 eiro. Prasība tiek celta saistībā ar Latvijas Radio nodarītajiem zaudējumiem, būtiskām grāmatvedības un personāldatu nesakritībām un pilnīgu tiesisko seku neizvērtēšanu.
Roķe šādu prasību neizprot, aģentūrai LETA norādot, ka nav skaidrs, par kādiem valdes radītiem zaudējumiem NEPLP vēlas tiesāties.
NEPLP lēmums par vēršanos tiesā sekojis pēc Valsts kontroles veiktās revīzijas NEPLP un sabiedriskajos medijos, Latvijas Radio atklājot virkni nepilnību, kas notikušas laika posmā no 2016. līdz 2017.gadam.

Lasīt vairāk

02. Revīzijā atklāj sabiedriskajam pasūtījumam piešķirto 20 miljonu eiro sliktu pārvaldību

Sabiedriskais pasūtījums, kura nodrošināšanai sabiedriskajiem medijiem ik gadu no valsts budžeta piešķir vairāk nekā 20 miljonus eiro, realitātē netiek labi pārvaldīts un nebalstās vispusīgi izpētītās sabiedrības vajadzībās, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai finansējums tiek piešķirts no valsts budžeta. 2017.gadā Latvijas Radio tika piešķirti 7,4 miljoni eiro, bet Latvijas Televīzijai (LTV) - 14,5 miljoni eiro.
Revīzijas iestādē uzsvēra, ka sabiedriskā pasūtījuma plānošanā iztrūkst vienotas pieejas gan no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes puses (NEPLP), gan no LTV un Latvijas Radio. Valsts kontrole uzskata, ka sabiedriskā pasūtījuma plānošanas process, par ko atbild NEPLP, būtu jāveic kā vienots darbību kopums, kam primāri jāatbilst sabiedrības vajadzībām un interesēm, nevis kā atsevišķas daļas atbilstoši darba organizācijai LTV un Latvijas Radio.
Abiem sabiedriskajiem medijiem - LTV un Latvijas Radio - ir atšķirīga izpratne par to, ko iekļaut sabiedriskā pasūtījuma raidījuma veidošanas izmaksās, un arī NEPLP no tiem vienotu pieeju šai jautājumā neprasa. Latvijas Radio sabiedriskā pasūtījuma finanšu plānā iekļauj tikai raidījumu veidotāju atlīdzības izmaksas, LTV - atlīdzības, komandējumu izdevumus, pakalpojumu un materiālu izdevumus, tehnikas izdevumus un citus. Kas, Valsts kontroles ieskatā, neļauj novērtēt, vai sabiedriskajam pasūtījumam piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti ekonomiski un netiek pieļauta to novirzīšana citiem mērķiem.
Sabiedriskā pasūtījuma plānošanu LTV un Latvijas Radio faktiski veic katrs atsevišķi. Savukārt daļa valstiski svarīgu pasākumu atspoguļošana netiek paredzēta sabiedriskā pasūtījuma plānā, bet papildu finansējums tiem tiek piešķirts no citām valsts institūcijām. 2016. un 2017.gadā LTV un Latvijas Radio no citām institūcijām saņēma vairāk nekā 2,2 miljonus eiro. Revidentu ieskatā šādas aktivitātes atbilst sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem un tāpēc tās būtu savlaicīgi jāplāno un jāfinansē sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Valsts kontrole, noslēdzot revīziju, ir sniegusi ieteikumus NEPLP, kurus ieviešot, tiks pilnveidota sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība, sabiedrības vajadzību izzināšana un - sadarbībā ar sabiedrisko mediju valdēm - mūsdienīgu sabiedrisko mediju attīstība.

Lasīt vairāk

03. Pāvesta vizītes TV pārraides Lietuvā daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā

Pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs atspoguļojumu televīzijas tiešraidēs kopumā vēroja vairāk nekā 1,65 miljoni skatītāju, bet pārraides Lietuvā bijušas daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" televīzijas auditorijas mērījumu dati.
Pāvesta vizītes dienā Latvijā, 24.septembrī, vairāk nekā 290 000 jeb 15,3% TV skatītāju vēroja kādu no pāvesta vizītei veltītajām tiešraidēm - no pāvesta ierašanās lidostā, sagaidīšanas pie Rīgas pils, ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa un dievnamu apmeklējumiem.
"Kantar TNS" mediju klientu direktors Oskars Rumpēters skaidroja, ka vidēji visvairāk skatītā bija kanāla LTV1 pārraide "Pāvests Francisks Latvijā. Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles apmeklējums", kuru vēroja 115 300 jeb 6,1% televīzijas skatītāju. Vairums pārraižu, kas bija veltītas pāvesta vizītei, ierindojas arī starp septembra TOP20 skatītākajām programmām.
"Kantar TNS" mediju pētījumu vadītāja Lina Petraitiene norādīja, ka pāvesta vizītes pārraides vislielāko uzmanību no trim Baltijas valstīm saņēma Lietuvā. Pāvests palika Lietuvā ilgāk, televīzija vairāk sekoja līdzi viņa apmeklējumiem, un turklāt katoļticība šeit ir dominējošā reliģija. Lietuvā kopumā 1,138 miljoni jeb 42,3% skatītāju vēroja pāvesta vizītes pārraides. Translācija no laukuma pie prezidenta pils pāvesta vizītes pirmās dienas pēcpusdienā sasniedza visaugstāko reitingu - 11,4%.
Katrā valstī pāvesta vizīti pārraidīja sabiedriskie televīzijas kanāli - LTV1 Latvijā, LRT un LRT Kultura Lietuvā, ETV un ETV+ Igaunijā.
Ministru kabinets Latvijas Televīzijai bija piešķīris 105 500 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pāvesta Franciska vizītes atspoguļošanai - tiešraides un tehnisko risinājumu nodrošināšanai.
Latvijas Televīzijas 2018.gada budžetā pāvesta vizītes atspoguļošanai finansējums netika paredzēts, jo par šādu vizīti vēl nebija zināms. "Līdz ar to lūgta atsevišķa dotācija šī sabiedriski nozīmīgā notikuma pilnvērtīgai un pēc iespējas plašākai atspoguļošanai," viņa skaidroja.

Lasīt vairāk

04. Iepriekš brīdinātus žurnālistus varēs krimināli sodīt par nepublicējamu materiālu izplatīšanu

Līdz ar tiesībām iepazīties ar daļu no krimināllietām, iepriekš brīdinātiem žurnālistiem paredzēts kriminālsods par nepublicējamu materiālu izplatīšanu, paredz pieņemtie grozījumi Krimināllikumā.
Saeima septembrī galīgajā lasījumā pieņēma saistītos likuma grozījumus, kas piešķir tiesības žurnālistiem iepazīties ar daļu no materiāliem uz personu nereabilitējoša pamata pabeigtajās krimināllietās.
Pieņemtie saistītie grozījumi Krimināllikumā nosaka kriminālatbildību iepriekš par kriminālatbildību brīdinātām personām saistībā ar nepublicējumu krimināllietu materiālu izplatīšanu. Par to paredzēts sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Pēc kriminālprocesa pabeigšanas un pēc galīgā nolēmuma stāšanās spēkā žurnālisti varēs vērsties tajā iestādē, kura pieņēma nolēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu, ar motivētu lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību.
Attiecīgai tiesu sistēmas vai tiesībsargājošās iestādes amatpersonai atļaujot iepazīties ar krimināllietas materiāliem, žurnālistu rakstveidā brīdinās par aizliegumu jebkurā tehniskā veidā pavairot krimināllietas materiālus vai izgatavot to kopijas vai norakstus un par aizliegumu izplatīt vai nodot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju, kā arī par atbildību par šā aizlieguma nepildīšanu.
Žurnālistiem varēs atļaut nokopēt atsevišķus krimināllietas materiālus, ja tie nesaturēs īpašu kategoriju personas sensitīvos datus, profesionālo noslēpumu, komercnoslēpumu vai jebkādu citu ar personu pamattiesību aizsardzību saistītu informāciju.

Lasīt vairāk

05. Par "Radio SWH" trešo līdzīpašnieku kļūs "Media Support"

Austrijā reģistrētajai firmai "Baltic News Network GmbH" piederošais SIA "Media Support" pārpērk Tatjanai Tolstajai piederošās "Radio SWH" 80% kapitāldaļas, tādējādi kļūstot par trešo uzņēmuma līdzīpašnieku, atzina uzņēmuma vadītājs Jānis Šipkēvics.
Viņš sacīja, ka tā notiek jebkurā biznesā un arī ar mediju jomu saistītajā, līdz ar to "Radio SWH" būs jauns trešais līdzīpašnieks, bet pārējie divi akcionāri nemainās. Uz jautājumu, vai uzņēmuma darbībā ir gaidāmas pārmaiņas, Šipkēvics atbildēja, ka vadības līmenī nekas nemainās un valde turpina strādāt, tāpat kā strādājusi.
Par jauno "Radio SWH" īpašnieku, visticamāk, kļuvis SIA "Media Support", kura vienīgais valdes loceklis ir Aivars Gobiņš, kas ieņem amatus vēl 25, pārsvarā Ventspils, uzņēmumos, kas saistīti ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni, iepriekš vēstīja "Latvijas Avīze".
Kā norādīja laikraksts, kaut arī ticis runāts par diviem iespējamajiem "Radio SWH" pārpirkšanas pretendentiem, visticamākais raidstacijas kontrolpaketes pircējs ir Austrijā reģistrētajai firmai "Baltic News Network GmbH" piederošais "Media Support".
"Media Support" galvenais darbības veids ir informatīvie pakalpojumi, un tas uztur vietni "Baltie News Network". "Izskanējis, ka caur to ["Media Support"] finansēta arī Artusa Kaimiņa "Suņu būda"," raksta "Latvijas Avīze".
Atbilstoši laikraksta rīcībā esošajai informācijai, "Media Support" par 2,2 miljoniem eiro iegādājies Tatjanai Tolstajai piederošās 80% kapitāldaļas. Pašreizējais uzņēmuma vadītājs Jānis Šipkēvics paliekot mazākuma akcionārs.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Belte turpinās vadīt LTV

2016. gada februārī NEPLP lēma uz nākamajiem pieciem gadiem LTV valdes priekšsēdētāja amatā atstāt Ivaru Belti, bet 5. aprīļa sēdē tika pieņemts lēmums atzīt citu agrāko valdes locekli – Sergeju Ņesterovu – par konkursa uzvarētāju uz LTV valdes locekļu amatu programmu attīstības jautājumos. Maijā par trešo valdes locekli, kas atbildēs par finanšu jautājumiem, apstiprināja Ivaru Priedi.

Nozares neveiksmes

Slēdz TV5

2016. gada marta beigās finansiālu apsvērumu dēļ tika pieņemts lēmums pārtraukt kanāla TV5 darbību. Kanāla īpašnieks MTG skaidroja, ka krievu valodā raidošo kanālu tirgus ir ļoti piesātināts un Latvijā ražota satura izmaksas ir augstas, tāpēc, nesaņemot nekādu atbalstu nacionālā satura veidošanai krievu valodā, TV5 jau ilgāku laiku strādāja ar ievērojamiem zaudējumiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Sāk cīņu ar nelegālo TV pakalpojumu sniedzējiem

Apmēram 100 000 Latvijas mājsaimniecību, kurās dzīvo apmēram 240 000 Latvijas iedzīvotāju, izmanto nelegālo televīzijas izplatītāju pakalpojumus, kā rezultātā valstij netiek nomaksāti nodokļi apmēram 12 miljonu eiro apmērā. Lai cīnītos ar šo jau par vērā ņemamo ēnu ekonomikas daļu kļuvušo nozari, vairāki Latvijas televīzijas pakalpojumu sniedzēji un audiovizuālā satura ražotāji apvienojušies biedrībā "Par legālu saturu". Viņi uzsver, ka svarīgāk par nenomaksātajiem 12 miljoniem eiro ir tas, ka šiem cilvēkiem pieejama nekontrolēta informācijas plūsma, neviens nezina, ko šī ievērojamā Latvijas iedzīvotāju daļa ikdienā skatās un kādā informācijas telpā dzīvo.

Krieviski raidošie kanāli nonāk virsotnē

2016.gada jūlijā skatītāko Latvijas TV kanālu pirmajā trijniekā notika būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, – skatītākais kanāls bija PBK, kam sekoja "NTV Mir Baltic" un TV3. Arī augustā skatītākais bija PBK, otrais – LTV1, bet trešais – "NTV Mir Baltic". Mediju eksperti skaidro, ka šāds rezultāts atklāj iepriekš redzamo satraucošo tendenci, ka arī latvieši aizvien vairāk lieto Krievijas televīzijas saturu. Papildus tam, martā finansiālu apsvērumu dēļ tika slēgts viens no retajiem krievu valodā raidošajiem kanāliem, kas saturu veido Latvijā – TV5.

Stagnācija reklāmas tirgū
Latvijas mediju reklāmas tirgus 2015. gadā auga par 2 % un sasniedza 77,2 miljonus eiro. Kā liecina LRA apkopotā informācija, no kopējā mediju reklāmas tirgus apjoma 43 % aizņēma reklāma televīzijā, 19 % – reklāma internetā, 12 % veidoja reklāma radio, 10 % – žurnālos, 9 % – vides reklāmā, 6 % – laikrakstos, bet reklāma kino aizņēma 1 % no Latvijas reklāmas tirgus. Eksperti norāda, ka tirgū vērojamas divas būtiskas tendences – ievērojami pieaug reklāmas apjomi digitālajā vidē un turpinās naudas aizplūšana uz ārzemēs reģistrētiem interneta resursiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 724 736 728
Darbinieku skaits, tūkst. 14 15 15
Peļņa, milj. EUR 18 36 22
Rentabilitāte, % 3 5 3
Apgrozījums, milj. EUR 690 719 732
Apgrozījuma izmaiņas 2 4 2
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas Televīzija, SIA, All Media Latvia, SIA, RUNWAY, SIA, BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA, Apgāds Zvaigzne ABC, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dizains, mode, māksla, jaunrade, Elektroniskie mediji, Informatīvie pakalpojumi , Izdevējdarbība, Izglītība, apmācība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas Televīzija, SIA
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1509 T. 67200316
Televīzija 17 673 2.33 -1 123 -6.35% 489
2. All Media Latvia, SIA
Dzelzavas 120g-3.st., Rīga, LV-1021 T. 67479100
Televīzija 17 037 2.5 2 621 15.39% 160
3. RUNWAY, SIA
Skanstes 54a, Rīga, LV-1013 T. 67224437
Informatīvie pakalpojumi 16 782 42.18 458 2.73% 149
4. BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA
Ģertrūdes 12, Rīga, LV-1010 T. 67186735
Televīzija 15 704 15.35 1 0.01% 11
5. Apgāds Zvaigzne ABC, SIA
K.Valdemāra 6, Rīga, LV-1010 T. 67324518
Izdevniecības, apgādi 12 857 0.01 424 3.30% 318
6. Diana Sveces, SIA
Rūpniecības 33, Ventspils, LV-3601 T. 63607760
Daiļamatniecība 12 183 13.82 1 433 11.77% 205
7. SERVIOD, SIA
Rīga, Stabu iela 19 - 23, LV-1011
Reklāma 12 088 12.76 7 0.05% 27
Uzsākts maksātnespējas process
8. AS TV Play Baltics Latvijas filiāle
Dzelzavas 120g, Rīga, LV-1021 T. 8686
Televīzija 11 967 -2.33 -492 -4.11% 32
9. Baltic Media, SIA
Stabu 19-3.st., Rīga, LV-1011 T. 67844490
Reklāma 10 515 23.15 2 0.02% 49
10. Medialead group, SIA
Rīga, Mūkusalas iela 42, LV-1004
Reklāma 10 280 4.25 6 0.06% 5

Viedokļi

Autors: Baiba Liepiņa

Reklāmas apjomi pieaug, nauda aizplūst uz ārzemēm

Reklāmas tirgus Latvijā 2015. gadā pieauga par 2 % un sasniedza 77,2 miljonus eiro. Digitalizācija un robežu izzušana plašākā izpratnē ir veicinājusi gan nozares izaugsmi, gan reklāmdevēju naudas aizplūšanu uz ārzemēs reģistrētiem medijiem. Šādos apstākļos ir pastiprinājusies konkurence vietējo mediju starpā – reklāmas aģentūras izjūt daudz lielāku reklāmdevēju ceturkšņa īstermiņa mērķu radīto spiedienu uz reklāmu risinājumiem kā iepriekš. Tuvākajā perspektīvā šī tendence saglabāsies. Nauda lasīt tālāk

Autors: Gunta Līdaka

Globalizācijas apstākļos jācīnās par uzmanību

Radio un TV industrijas galvenais izaicinājums bija piedalīšanās Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes procesā. Runājot par TV industriju, tā šajā laikā piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Latviski raidošās televīzijas, kas auditoriju pētījumos līdz šim bija līderpozīcijās, aizvien vairāk zaudē skatīšanās daļu, atdodot to Krievijas kanāliem. Kaut arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lēma uz laiku slēgt RTR, tas nemazināja skatītāju interesi par Krievijas programmām, un lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Jēkabpils pašvaldība pārdos sev piederošās "Vidusdaugavas televīzijas" kapitāldaļas

Rīga, 18.febr., LETA. Jēkabpils pašvaldība pārdos sev piederošās SIA "Vidusdaugavas televīzija" kapitāldaļas, lēmusi pilsētas dome. Pašvaldība pieder 25% uzņēmuma kapitāldaļu. "Vidusdaugavas televīzijas" galvenais darbības veids ir televīzijas programmu izstrāde un apraide. Dome savu lēmumu pamato ar reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam, kas paredz noteikt, ka pašvaldību un citu publisko personu finansēti vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esoši mediji un komunikācijas kanāli lasīt tālāk

Autors: LETA

Smiltenes un Beverīnas novadiem par 57 000 eiro izstrādās jaunu vizuālo identitāti

Rīga, 2.janv., LETA. Starptautiska projekta gaitā Smiltenes un Beverīnas novadiem par 57 000 eiro tiks izstrādāta jauna vizuālā identitāte un komunikācijas stratēģija, aģentūra LETA uzzināja Smiltenes novada pašvaldībā. Šādi iecerēts veicināt Smiltenes un Beverīnas novadu uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību, investīciju piesaisti, kā arī uzlabot to atpazīstamību Latvijas un starptautiskā mērogā. Smiltenes un Beverīnas novadi var lepoties ar tūrisma apskates objektiem, kultūrvēsturisko lasīt tālāk

Autors: LETA

Precizēta, papildināta - Mediju grupas uzņēmumam "All Media Latvia" pievienota "Latvijas Neatkarīgā Televīzija"

(19.decembra ziņai precizēts virsraksts un pirmā rindkopa; pievienota 3.-4.rindkopa.) Rīga, 20.dec., LETA. Mediju grupas "All Media Baltics" uzņēmumam "All Media Latvia" pievienota AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (LNT), liecina "Firmas.lv" informācija. Savukārt 18.decembrī LNT kā atsevišķs uzņēmums likvidēts. Zūzena aģentūrai LETA sacīja, ka mediju grupas "All Media Baltics" īpašnieku lēmums pievienot LNT uzņēmumam "All Media Latvia" pieņemts, lai vienkāršotu un efektivizētu uzņēmumu lasīt tālāk

Visas ziņas >>>