Ienākt

Enerģētika

Degviela Elektroenerģija un gāze
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Jaunumi

ES fondu aktīvākas apguves gaidās: 2014-2020 periods jau teju 1/2, bet līdzekļi apgūti 1/3 no kopējā apjoma.

Līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro t.i. 1/3 no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta.


Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības (ES) fondu t.s. jaunais plānošanas periods no 2014.gada līdz 2020.gadam jau ir gandrīz pusē, tā ieviešana ir pamatīgi aizkavējusies, kas atstājis ietekmi arī uz valsts kopējo ekonomisko izaugsmi. 2016.gads pagāja politiķiem solot, ka ES fondu apgūšana aktivizēsies, tomēr realitāte izrādījās citādāka, jo ES fondu ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu pieņemšana nevedās tika raiti. 2017.gads ES fondu apguvē izskatās cerīgāks, jo nepieciešamie MK noteikumi pavisam drīz tiks pieņemti, kas nozīmē, ka ES fondi šogad varētu būt pieejami pilnā apjomā. Tiesa, ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, tā, piemēram, atsevišķas iniciatīvas var pretendēt arī uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu resursiem.


Līdz šim apstiprināti noteikumi par 3,7 miljardiem eiro

Attiecībā uz līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Līdz janvāra sākumam Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) bija izsludinājusi projektu atlases par vairāk nekā trim miljardiem eiro ES fondu finansējuma.

Atlašu ietvaros ir izvērtēti un apstiprināti 216 projektu iesniegumi - tajos paredzētais ES fondu finansējums pārsniedz 1,4 miljardus eiro. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta. Līdz 2016.gada beigām projektos saņemti maksājumi par 5,5% ES fondu investīciju jeb 241 miljoniem eiro. Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar CFLA un nozaru ministrijām šobrīd strādā pie detalizēta 2017.gada plāna gan investīciju uzsākšanai, gan finanšu un rezultātu rādītāju sasniegšanai, par ko plānots 2017.gada marta vidū informēt valdību.

ES fondu atbalsts ticis 65 000 iedzīvotāju

ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam atbalsts sniegts vairāk nekā 65 000 bezdarbnieku, izglītībā vai apmācībā neiesaistīto jauniešu, kā arī sociālā darba speciālistu ir sniegts Eiropas Sociālā fonda atbalsts profesionālās kvalifikācijas celšanā.
Kopumā no 2016.gada 1.decembra līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti līgumi 179,3 miljonu eiro apmērā par projektu uzsākšanu tādās jomās, kā, piemēram, profesionālo izglītības iestāžu modernizācija, ražošanas ēku būvniecība un atjaunošana un komersantu nodarbināto personu apmācības. Lai arī projektu aktīva ieviešana ir sākusies salīdzinoši nesen, līdz šim ir pabeigta autoceļa segas un tilta pārbūve Rīgas un Liepājas autoceļa posmā ar tiltu pār Apšupi, ieguldot no Kohēzijas fonda 9,64 miljonus eiro. Tāpat ir pabeigta Ogres upes aizsargdambja rekonstrukcija, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 780 000 eiro.

FM norāda, ka šajā gadā paredzamie izaicinājumi ES fondu jomā ir nodrošināt strauju un pastāvīgu projektu uzsākšanas un finanšu plūsmas pieaugumu, vienlaikus koncentrējoties uz efektīvu investīciju rezultātu sasniegšanu. Vairāk informācijas par ES fondu ieviešanas sekmju uzraudzības plāniem FM valdībā iesniegs kopā ar regulāro pusgada ziņojumu par ES fondu investīcijām šī gada martā.

Nozaru ministrijām pēc iespējas drīzāk jāpieņem atlikušie lēmumi par investīcijām, tai skaitā, kam kavēta MK noteikumu apstiprināšana. 2017.gadā kopumā plānots apstiprināt 19 MK noteikumus ar kopējo finansējumu 574,7 miljoni eiro. No tiem pieciem MK noteikumiem ar kopējo finansējumu 443,1 miljoni eiro izpildes termiņš kavējas kopš 2016.gada - investīcijām dzelzceļa elektrifikācijā, Torņakalna transporta mezglā, starptautiskajā sadarbībā izglītības un zinātnes jomā, siltumtīklu energoefektivitātē un ārstu piesaistē reģionos. Tādēļ FM aicina atbildīgās ministrijas pievērst uzmanību kavēto MK noteikumu virzībai, izmantojot FM palīdzību, kad iespējams.

Ministre: 2017.gadā aktivizēsies ES fondu apguve

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka 2016.gadā veiktie risku pārvaldības un finanšu disciplīnas pasākumi iepriekšējā plānošanas perioda (2007.-2013.gads) ietvaros dod pārliecību par Latvijas spēju pilnā apmērā izmantot Kohēzijas politikas finansējumu investīcijām Latvijas interesēs, ļaujot Latvijas ekonomikā ieguldīt 4,5 miljardus eiro ES fondu finansējuma. Tas ļāvis valstī radīt vairāk nekā 5000 jaunu darba vietu, apmācīt un pārkvalificēt gandrīz 150 000 bezdarbnieku un darba meklētāju, modernizēt 27 zinātniskās institūcijas, sniegt būtisku atbalstu vairāk nekā 1200 uzņēmumiem izaugsmes nodrošināšanai, paaugstināt energofektivitāti vairāk nekā 740 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, izbūvēt un rekonstruēt aptuveni 1000 kilometru ceļu un 52 kilometru sliežu ceļu.

„Arī jaunā ES fondu plānošanas perioda (2014.-2020.gads) ieviešanas uzsākšana ir veiksmīgi turpināta. 2016.gada otra puse iezīmējās jau ar nākamo un arvien straujāku projektu atlašu un projektu īstenošanas posmu. Tādējādi 2017.gads skatāms kā piesātināts projektu realizēšanas posms, dodot labumu konkrētās nozarēs un ekonomikas attīstībā kopumā. Lai ES fondu ieguldīšana Latvijas tautsaimniecībā noritētu sekmīgi, notiek regulāra noslēgto līgumu izpildes uzraudzība un risku analīze,” sacīja finanšu ministre.

Tajā pašā laikā patlaban jau ir uzsākta gatavošanās sarunām par Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma apjomu pēc 2020.gada. Latvija 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā, kā to atzinusi arī Eiropas Komisija, ir bijis viens no veiksmes stāstiem visā ES mērogā, ļaujot šajā laika periodā no 2007.gada līdz 2015.gadam nodrošināt papildu tautsaimniecības izaugsmi aptuveni 5% apmērā. „Tādējādi Latvijai arī turpmāk ir būtiski saglabāt Kohēzijas politiku kā būtisku ES iekšējās attīstības un konverģences sastāvdaļu, vienlaikus vienkāršojot ES fondu ieguldīšanas prasības un saglabājot uzsvaru uz vietējo attīstības vajadzību risināšanu,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Bez ES fondiem papildu pieejams 102,1 miljons eiro

Skaidrs, ka ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, ar kura palīdzību iespējams līdzfinansēt dažādus projektus. Viens no šādiem instrumentiem ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu (EEZ/NOR) finansējums, kura ietvaros Latvijai līdz 2021.gadam būs pieejams 102,1 miljons eiro. EEZ/NOR finansējums, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, ir papildus ārvalstu finansējums nacionālās valsts budžetā ar mērķi mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.

Līdz 2021.gadam Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu - donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5% rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c. Savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ/NOR īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Ievērojot iepriekš minēto, Latvijas priekšlikums par programmām, kuras piedāvās atbalstīt jaunajā finanšu instrumentu periodā, ir iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšana, izglītība, zinātne un pētniecība, Latvijas reģionu attīstība un nabadzības mazināšana, vides un klimata pārmaiņu pārvaldība, uzņēmējdarbība un sadarbība kultūras jomā, kā arī labošanas dienestu kapacitātes stiprināšana. Jaunā EEZ/NOR periodā finansējums būs pieejams arī NVO atbalstam, kā arī divpusējās sadarbības stiprināšanai un cienīga darba veicināšanai.

Lasīt vairāk Mazāk

Ieskats 2017.gada būtiskākajās nodokļu izmaiņās

Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

KOPSAVILKUMS (UIN, IIN, PVN, MUN, AN, komercAUTO...):

UIN:
o Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.
o UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu

AN: akcīzes nodoklis:
o Ar gada sākumu tika paaugstinātas AN likmes tabakas izstrādājumiem. Pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%
o Ar 2017.gada 1.martu alkoholiskajiem dzērieniem.
o Ar 2017.gada 1.jūliju 1.jūliju AN likme cigāriem un tiks atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei.


PVN:
o ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis.
o reversā jeb apgrieztā PVN maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.
o lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība VID iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību.
o Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”


Minimālā alga: no 2017.gada 380 eiro (iepriekš 370)

IIN:
o izslēgs darba devēja apmaksātos darba darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā (izņemot valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība)
o Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā
o IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī

MUN: mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% (līdz 31.12.17) ; apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%.

Jaunuzņēmumiem: spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, ir tiesības piemērot UIN atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma

AUTO
o Taksometriem: fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
o transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma
o Darījumi ar juridiskai personai: ja atkārtoti reģistrēts Latvijā, CSDD vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, VID veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas riski.
o Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija


Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi: atcelti.

Gatavojot 2017.gada valsts budžetu, valdības pārstāvji solīja neieviest būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Tomēr realitātē solījums netika izpildīts un 2017.gads iesākās ar dažām būtiskām un dažām mazāk būtiskām izmaiņām nodokļos. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar būtiskākajām izmaiņām nodokļos, tomēr der atcerēties, ka šā gada pavasarī Finanšu ministrija nāks klajā ar jaunu nodokļu politikas stratēģiju, kuras konceptuālais rāmis pagaidām gan nav zināmas.

Plašākas UIN izmaiņas

Gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.

Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija, lai tās nepilnības neizmantotu reprezentatīvu automobili mākslīgi kvalificējot par kravas automobili, tādējādi izvairoties no ierobežojošām normām izdevumu atzīšanai nodokļa vajadzībām. Automobili, kurš būs mākslīgi pārklasificēts no vieglā automobiļa par kravas automobili, nodokļa vajadzībām vērtēs pēc būtības.
Tāpat noteikts, ka kopš gada sākuma UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu.

Izmaiņas cīņai pret PVN izkrāpšanu
2017.gada 1.janvārī uz ierobežotu laika periodu tika ieviesta tā sauktā reversā jeb apgrieztā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.

Kopš gada sākumā arī ierobežota priekšnodokļa atskaitīšana par tādas kravas automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras pilna masa ir līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kurai ir vairāk nekā trīs sēdvietas un kuras vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 eiro. Tāpat priekšnodokļa atskaitīšana tiek ierobežota attiecībā uz šādas automašīnas uzturēšanas izmaksām. Tomēr priekšnodokļa atskaitīšana netiek ierobežota, ja kravas automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanā.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis. Jaunreģistrētiem PVN maksātājiem uz sešiem kalendāra mēnešiem PVN taksācijas periods tiek noteikts viens kalendāra mēnesis, kas ļaus efektīvāk sekot līdzi PVN maksāšanas disciplīnai un samazināt PVN izkrāpšanas riskus. Savukārt, lai vienkāršotu PVN administrēšanas sistēmu, valsts vai pašvaldības iestādēm vai pašvaldībām, kas ir reģistrēts PVN maksātājs vienīgi, lai saņemtu būvniecības pakalpojumu, tiek noteikts, ka taksācijas periods ir viens ceturksnis.

Lai mazinātu administratīvo slogu, lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību. Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”.
Dažām precēm aug akcīzes nodoklis
No 2017.gada 1.janvāra tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarellām, citai smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai tabakai un smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai. Savukārt ar 2017.gada 1.martu tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem.

Ar 2017.gada 1.jūliju, t.i., sākot ar 2017./2018. saimniecisko gadu tika atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei. Bet no 2017.gada 1.jūlija tiks paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm.

Tāpat no 2017.gada 1.janvāra tiek pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%.

Panāk izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā
Skaļākās nodokļu politikas izmaiņas bija saistītas ar mikrouzņēmumu regulējumu. Saeima 2016.gada 20.decembrī pieņēma likumu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā regulējumā. Grozījumi paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% un MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%. Likums arī paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam būs 15%.

Likums paredz, ka MUN maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas, no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Tajā pašā laikā no MUN likuma izslēgtas normas, kas paredzēja aizliegumu uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību noteiktās nozarēs, kļūt vai būt par MUN maksātāju.

Nedaudz aug minimālā alga
No 1.janvāra minimālā darba alga Latvijā ir 380 eiro. 2016.gadā minimālā alga bija 370 eiro. Šāds 10 eiro minimālās darba algas pieaugums darba devējiem izmaksās 12,36 eiro, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2016.gada aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk. Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā - 30 600 cilvēku. Savukārt darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija tieši minimālās mēneša darba algas apmērā, 2016.gada aprīli bija 33 000 cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā tādu bija 25 400 un sabiedriskajā sektorā - 7100 cilvēku.

Izmaiņas piedzīvo arī IIN

Pagājušajā gadā Saeima pieņēma arī grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz, ka turpmāk no darba ņēmēja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā, ja darba devējs būs izpildījis likumā noteiktos nosacījumus. Plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.

Tāpat turpmāk ar IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī . Ieviestas arī normas, kas novērsīs nodokļu plānošanu, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā.

Kopš šā gada sākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju.

Īpašs nodokļu režīms taksometriem un jaunuzņēmumiem
Šā gada 1.janvārī stājās spēkā arī speciāls nodokļu režīms taksometriem, ieviešot fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
Tāpat no gada sākuma spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Likums paredz, ka jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties fiksēta maksājuma veikšanai par darba ņēmēju no divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēra, piemērojot obligāto iemaksu likmi.

Kopš 2017.gada 1.janvāra arī noteiktas speciālās normas personām, kuras tiek kvalificētas par jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumiem ir tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma, izņemot likumā noteiktos izņēmumus.



Mazinās krāpšanu darījumos ar auto

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri tiek noteikts, ka juridiskai personai savā īpašumā vai valdījumā reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kas iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai, kas gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, Valsts ieņēmumu dienests veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas no valsts budžeta riski. Gadījumos, kad ir nepieciešama padziļināta risku analīze, Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu administrēšanas pasākumus, reģistrējot transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests minēto atsavināšanas aizliegumu dzēš, kad ir pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai ja tiek samaksāta drošības nauda.

Minētā norma ir ieviesta, lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar transportlīdzekļiem.
Savukārt izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes piemērot atkarībā no transportlīdzekļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Taču, lai transportlīdzekļu lietotājiem dotu laiku pāriet uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, paredzēts pārejas periods, kas nosaka, ka transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti Latvijā pēc 2008.gada 31.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim, likumā noteiktās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes atkarībā no CO2 izmešu daudzuma stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem, kuriem motora tilpums lielāks par 3500 kubikcentimetriem papildus noteikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme 300 eiro apmērā. Savukārt transportlīdzekļiem, kuru pirmās reģistrācijas datums ir pēc 2008.gada 31.decembra, taču Latvijā tie pirmo reizi reģistrēti pēc 2016.gada 31.decembra, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma.

Vairs nebūs elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi

Elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem, kā arī elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā no 2017.gada 1.janvāra atcelti elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi.


Jaunas nodokļu politikas gaidās

Ierasts, ka izmaiņas nodokļu politikā tiek pieņemtas strauji, nereti pat nekonsultējoties ar uzņēmējiem un sabiedrību. Tomēr nu valdība ir nolēmusi laboties un Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

Patlaban vēl nav oficiāli zināmi jaunās nodokļu politikas stratēģijas pamatprincipi, tomēr pagājušā gada nogalē tie tika iezīmēti Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu politikai veltītajā konferencē. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) konferencē norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams skaidrs, pārskatāms un vienkārši administrējams nodokļu režīms, lai iekasēto nodokļu apmērs 2020.gadā veidotu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko galvenokārt nodrošinātu ēnu ekonomikas samazināšana. Premjers atzina, ka nodokļu iekasējamība ik gadus ir jāpalielina par vienu procentpunktu. Viņš arī atgādināja, ka valdības uzdevums joprojām ir nodrošināt nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursiem.

Konferencē tika arī prezentēts teju gadu tapušais Pasaules Bankas Latvijas nodokļu politikas izvērtējums, kurā Pasaules Banka norāda, ka Latvijas nodokļu politikas stratēģijā ir jāvirzās prom no darbaspēka, sevišķi fokusējoties uz nodokļu samazinājumu darbaspēkam ar zemiem ienākumiem. Pasaules Banka arī uzskata, ka Latvijai nodokļu sistēma ir jāaplūko kopumā, nevis katru nodokli atsevišķi, tāpat svarīgi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Savukārt OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss vērtējumā bija tiešāks. Viņš uzskata, ka Latvijas nodokļu sistēma ir fundamentāli jāmaina. OECD eksperts iesaka reformēt darbaspēka nodokļus, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un tā progresivitātē. Viņš iesaka arī integrēt solidaritātes nodokli IIN. Tāpat ieteicams reformēt mikrouzņēmumu nodokli.

Finanšu ministre uzskata, ka Latvija iegūs labu nodokļu politikas stratēģiju. Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola atgādina, ka nodokļu reforma nav pašmērķis, bet gan tās izstrādes laikā ir jāatrod atbildes uz jautājumiem - kā samazināt nevienlīdzību, nodrošināt konkurētspēju un budžeta ieņēmumus.



Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

2017.gads Latvijas enerģētikas nozarē būs kulminācijas gads

"Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

2017.gads Latvijas enerģētikas nozarē būs kulminācijas gads tāpēc, ka jauni pavērsieni nav gaidāmi, bet šogad redzēsim, kā realizēsies vairāki nozīmīgi pērn sāktie procesi. Beidzot piedzīvosim dabasgāzes tirgus atvēršanu, tiks sākts darbs pie Energoefektivitātes direktīvas prasību faktiskās izpildes, un gada otrajā pusē gaidāms noslēguma cēliens sāgā par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšanu. Šis būs jauna attīstības cēliena gads Latvijas enerģētikas nozarē un vienlaikus pārbaudījums patērētājiem un visiem nozares spēlētājiem, izaicinot to spējas pielāgoties straujām izmaiņām.

Šā gada aprīlī gāzes kā energoresursa nozīme būtiski pieaugs ikvienā uzņēmumā tāpēc, ka turpmāk šo izdevumu pozīciju varēs ietekmēt, izvēloties tirgotāju, cenu un arī savas darbības specifikai piemērotāko gāzes iegādes modeli. Kamēr mājsaimniecības varēs turpināt iegādāties dabasgāzi par regulēto tarifu, uzņēmumi saņems vairākas alternatīvas gāzes iegādei - fiksētas cenas līgumi, cenu piesaiste biržu indeksiem vai vēl kādi jauni risinājumi. Sagaidāmas arī izmaiņas apmaksas un līguma laušanas nosacījumos, par kuriem līdz šim - tirgū bez konkurences - tirgotājam nebija motivācijas domāt.

Tās ir būtiskas un straujas pārmaiņas, tāpēc jau tagad uzņēmumiem ir aktīvi jāseko līdzi tirgus attīstībai un savlaicīgi jāizvērtē iespējas gāzes iegādei no 3.aprīļa. Tāpat ieteicams izmantot elektroenerģijas tirgus pieredzi un noteikt vienu atbildīgo par visu energoresursu iegādi, kurš spētu analizēt uzņēmuma patēriņa specifiku. Jāņem vērā, ka patērētājiem būs jāpierod arī pie jaunas mērvienības dabasgāzes tirgū - megavatstundām līdzšinējo kubikmetru vietā. Savukārt esošajiem un potenciālajiem gāzes tirgotājiem jāapzinās, ka, mainoties tirgus darbības principam, atbildība gulstas uz visu nozari - izglītojot patērētājus kā pielāgoties jaunajai situācijai.

Tāpat šogad tiks sperti pirmie praktiskie soļi, lai realizētu Eiropas Savienības prasību panākt enerģijas ietaupījumu valstiskā līmenī. Lielajiem patērētājiem stājas spēkā energoefektivitātes pienākumi, lai motivētu tos veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, savukārt, mazo patērētāju optimizēšana ar Energoefektivitātes pienākumu shēmas starpniecību tiks uzticēta enerģijas tirgotājiem.

Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu ieviešana ikvienā uzņēmumā rada papildu izdevumus. Tomēr visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas energoefektivitātes pienākumi, ir racionāli šo investīciju veikt pēc iespējas ātrāk. Tas ļaus agrāk sasniegt nepieciešamo ietaupījuma apmēru un arī ātrāk atpelnīt ieguldīto.

Tikmēr Energoefektivitātes pienākumu shēma enerģijas tirgotājiem vēl tiek izstrādāta, bet paredzams, ka tā attieksies uz elektroenerģijas, siltuma un gāzes tirgotājiem, liekot tiem rast veidus, kā veicināt mazo korporatīvo patērētāju un mājsaimniecību efektīvāku energoresursu patēriņu. Tādējādi jau no 2017.gada varam sagaidīt enerģijas tirgotāju aktivitātes, kas būs vērstas uz ciešāku sadarbību ar patērētājiem, palīdzot ieviest risinājumus efektīvākam enerģijas patēriņam.

Vienlaikus, lai arī plaši diskutētā OIK maksājumu diferencēšana stāsies spēkā tikai no 2018. gada 1. janvāra, tas nozīmē, ka gada otrajā pusē patērētājiem būs vēl lielāks stimuls pārvērtēt savu elektroenerģijas pieslēgumu efektivitāti. Apstiprinātais risinājums paredz, ka OIK maksājums patērētājiem būs atkarīgs no katra pieslēguma jaudas un patērētās elektroenerģijas apmēra.

Tajā pašā laikā jāapzinās, ka pašreizējais risinājums vien žonglē ar OIK maksājumu sloga sadalījumu, nevis risina situāciju pēc būtības. Tāpēc atlikušajos 12 mēnešos Ekonomikas ministrijai un politiķiem vēl ir iespēja izvērtēt risinājumus, kā samazināt OIK izmaksu kopējo apmēru, kas būtiski uzlabotu valsts konkurētspēju no esošo lielo patērētāju pozīcijām un piesaistītu jaunas investīcijas. Lielo gāzes staciju subsīdiju sistēmas pilnveidošana dotu pozitīvu ietekmi, samazinot lielo finanšu slogu, ko tās rada Latvijas sabiedrībai.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Līdz ar "Conexus Baltic Grid'' dibināšanu prasa pārvades tarifu kāpumu

Līdz ar AS "Conexus Baltic Grid" dibināšanu AS ''Latvijas Gāze'' Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniedza jaunu dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Juridiski tarifu projektu iesniedza ''Latvijas Gāze'', bet faktiski tas attieksies uz "Conexus Baltic Grid". Pēc jauno tarifu apstiprināšanas tie būs saistoši visiem dabasgāzes tirgotājiem un sistēmas lietotājiem, kuri vēlēsies sākt vai turpinās dabasgāzes piegādi Latvijas patērētājiem, kā arī tiem, kuri vēlēsies izmantot ''Conexus Baltic Grid'' pārvades sistēmu dabasgāzes piegādēm no/uz citām valstīm vai pazemes gāzes krātuvi.

SPRK iesniegtais tarifu projekts paredz, ka pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņu radītais gala lietotāju tarifu pieaugums būs līdz 4%. Galvenais pieauguma iemesls ir pārvadītās dabasgāzes apmēra samazināšanās par 46% kopš iepriekšējā tarifu aprēķināšanas perioda.

''"Conexus Baltic Grid" jau vairākus mēnešus strādā pie jauno pārvades pakalpojumu tarifu aprēķina, lai tie būtu pārdomāti, izsvērti un atbilstoši jaunajai situācijai dabasgāzes tirgū. "Conexus Baltic Grid'' sadarbosies ar visiem esošajiem un potenciālajiem dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem, lai visiem nodrošinātu vienādas iespējas un būtu Baltijas dabasgāzes tirgus stūrakmens,'' sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Lasīt vairāk

02. Ieceri par OIK diferencēšanu atliek līdz 2018.gadam

iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšu.

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā nolūkā atbalstīt energointensīvos uzņēmumus paredz diferencēt galalietotāju elektroenerģijas OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra. Ekonomikas ministrija sākotnēji skaidroja, ka līdz ar elektroenerģijas OIK diferencēšanu nākamgad elektroenerģijas izmaksas pieaugtu aptuveni 390 000 mājsaimniecību, savukārt 650 000 - saruktu.

Ar likuma izmaiņām plānots sadalīt OIK maksātājus četrās grupās, kur daļu komponentes apmēru noteiks patēriņa apmērs (mainīgā daļa), savukārt atlikušo daļu - fiksēts jaudas maksājums. Paredzēts, ka vidējais OIK maksājuma apmērs saruktu 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem, 6-20 kV pieslēgumiem, kā arī 0,4 kV pieslēgumu mājsaimniecībām (līdz 64 ampēriem), savukārt kāptu pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem.

OIK maksājumu diferencēšana pa patērētāju grupām notiks, piemērojot līdzīgus principus, kādi tiek izmantoti AS ''Sadales tīkls'' tarifiem. Iecerēts, ka OIK maksājumu diferencēšana radīs situāciju, ka efektīvi noslogotiem pieslēgumiem maksājumu slogs samazināsies, savukārt mazāk efektīviem pieslēgumiem - palielināsies. Tas veicinās pieslēgtās jaudas nepieciešamības izvērtēšanu, kā arī ilgtermiņā nodrošinās apstrādes rūpniecības konkurētspēju Baltijas reģionā.

Lasīt vairāk

03. Baltijas valstīs elektroenerģijas biržas cenas pērn par 8% zemāka

Elektroenerģijas biržas "Nord Pool" Baltijas valstu apgabalos elektroenerģijas vidējā "spot" cena pērn bija 35,23 eiro par megavatstundu, kas ir par 8% mazāk nekā 2015.gadā.

Zemākā elektroenerģijas vidējā "spot" cena pērn bija biržas Igaunijas apgabalā - 33,06 eiro par megavatstundu, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2015.gadā. "Nord Pool" Latvijas apgabalā elektroenerģijas vidējā "spot" cena bija 36,09 eiro par megavatstundu, kas ir par 13,8% mazāk. Savukārt biržas Lietuvas cenu apgabalā pērn elektroenerģijas vidējā "spot" cena bija augstāka nekā Latvijā un Igaunijā - 36,54 eiro par megavatstundu, kas ir par 12,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

Elektroenerģijas cena biržā veidojas, ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu, ko tostarp iespaido laikapstākļi, elektrostaciju saražotās enerģijas apmērs, kā arī pārvades jaudas. Elektroenerģijas cena ir viena no četrām komponentēm, kas Latvijā veido elektroenerģijas gala tarifu. Tajā iekļauti arī pārvades un sadales tīkla pakalpojumi, obligātā iepirkuma komponente jeb atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, kā arī pievienotās vērtības nodoklis.

Lasīt vairāk

04. "Latvenergo", visticamāk, tirgos gāzi atvērtajā tirgū

AS ''Latvenergo'', visticamāk, tirgos gāzi pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas, kas paredzēta 2017.gada aprīlī. 

Kompānijas komercdirektors Uldis Bariss, prezentējot koncerna ilgtermiņa darbības stratēģiju no 2017. līdz 2022.gadam, pauda ka ''Latvenergo'', visticamāk, šajā tirgū būs, turklāt tas, ka uzņēmums ir lielākais gāzes patērētājs valstī, ir tikai priekšrocība. 

''Latvenergo'' gadā patērē vairāk gāzi nekā, piemēram, Igaunijā kopumā, tāpēc, izstrādājot elektroenerģijas ražošanai pakārtotu gāzes iepirkuma portfeli, daļu no tā varētu piedāvāt tālāk brīvajā tirgū.

Savukārt uzņēmuma ražošanas direktors Māris Kuņickis atzina, ka patlaban vēl nav skaidrības, vai tas tiks darīts gan mājsaimniecību, gan juridisko personu tirgū. Viss atkarīgs no regulējuma un tā, cik tirgus būs likvīds - kā reaģēs mājsaimniecības, vai tiešām būs iespēja iegādāties gāzi no alternatīviem avotiem un vai AS ''Latvijas Gāze'' nebūs priekšrocības tirgū.

Kompānijas darbības stratēģija arī paredz izvērtēt iespēju paplašināt darbību uz Ziemeļu valstu tirgiem. Piemēram, elektroenerģiju varētu piedāvāt Somijas tirgū, taču patlaban tajā sadales sistēma ir sadrumstalota, kā arī saistīta ar elektroenerģijas tirgotājiem un vietējām pašvaldībām, kas apgrūtinātu ''Latvenergo'' ieiešanu šajā tirgū.

Lasīt vairāk

05. OPEC vienojas samazināt naftas ieguvi

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC sanāksmē Vīnē vienojusies no janvāra samazināt naftas ieguvi par 1,2 miljoniem barelu dienā, paziņoja organizācijas prezidents un Kataras enerģētikas ministrs Muhameds al Sada.

OPEC samazinās ieguvi par "1,2 miljoniem barelu dienā, lai augstākā robeža būtu 32,5 miljoni barelu dienā", preses konferencē Vīnē pavēstīja Sada.

Savukārt OPEC neiekļautā Krievija apsolījusi naftas ieguvi samazināt par 300 000 barelu dienā.

Pēc 29.septembrī Alžīrā notikušās sanāksmes OPEC solīja īstenot pēdējos astoņos gados pirmo naftas ieguves samazinājumu, lai veicinātu naftas cenu pieaugumu.

Šāda OPEC vienošanās naftas ieguves ierobežošanai, kas paredzēta naftas cenu stabilizēšanai, ir pirmā kopš 2008.gada.

Lasīt vairāk

Industrijas statistika

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Palielinās koģenerācijas stacijās saražotais

2015. gadā koģenerācijas stacijās saražotas 3527 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 17 % vairāk nekā 2014. gadā un kas veido 63 % no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma. Pērn koģenerācijas stacijās saražotas 5540 GWh siltumenerģijas jeb 72 % no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma. Pērn Latvijā darbojās 183 koģenerācijas stacijas – par astoņām koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2014. gadā.

Nozares neveiksmes

"Latvenergo" neizdodas iepirkt gāzi Lietuvā

Drīz pēc regulatora pieņemtajiem lēmumiem dabasgāzes pārvades un lietošanas noteikumos "Latvenergo" vērsās pie "Latvijas Gāzes" ar lūgumu atļaut elektroenerģijas ražotājam iegādāties gāzi no Lietuvas. Taču gāzes koncerns šo lūgumu noraidīja. Šis jautājums tika skatīts vairākkārtējās regulatora padomes sēdēs, līdz šogad regulators lēma, ka "Latvijas Gāzei" ir jāpiekrīt "Latvenergo" lūgumam. Tiesa, "Latvijas Gāze" šo lēmumu var apstrīdēt tiesā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

"Augstsprieguma tīkls" desmit gados ieguldīs 518 miljonus eiro

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" laika posmā no 2017. līdz 2026. gadam attīstībā plāno ieguldīt 518 miljonus eiro. Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 285 miljonu eiro apmērā, plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

EK piešķir "Balticconnector" izbūvei 187,5 miljonu eiro
Eiropas Komisija (EK) piešķīra 187,5 miljonu eiro līdzfinansējumu gāzesvada "Balticconnector" izbūvei starp Igauniju un Somiju, kas būtu pirmais gāzesvads starp abām valstīm. Vienlaikus ar 18,6 miljoniem eiro finansiāli atbalstīts Igaunijas un Latvijas starpsavienojums, kas uzlabos piekļuvi gāzes krātuvei Inčukalnā.

Energoefektivitātes pasākumiem atvēl 241 miljonu eiro
Šogad sāka pamazām izsludināt jaunā ES fondu plānošanas perioda programmas, no kurām viena paredz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai dzīvojamajās ēkās atvēlēt līdz 126,225 eiro. Savukārt otra programma paredz energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās atvēlēt 115,13 miljonus eiro.

Gāzes tirgus atvēršanas gaidās

Saeima 10. februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā un "Latvijas Gāzes" sadalīšanu. Septembrī "Latvijas Gāzes" akcionāri lēma sadalīt uzņēmumu, dibinot jaunu kompāniju "Conexus Baltic Grid" un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. Patlaban ekspertu vidū nav vienprātības, vai pēc gāzes tirgus atvēršanas dabasgāzes cena patērētājiem saruks vai augs.

Elektrības tirgus lēnām atveras konkurencei
2015. gada 1. janvārī mājsaimniecības sāka iegādāties elektrību brīvajā tirgū. Lai arī nav pieejama informācija par komersantu tirgus daļām, ir skaidrs, ka "Latvenergo" daļa mājsaimniecību tirgū ir ievērojama. Ja pirmajā gadā pēc tirgus atvēršanas elektrību mājsaimniecībām piedāvāja pieci komersanti – "Latvenergo", "Baltcom TV", "220 Enerģija", SIA "Win Baltic" un "Aeon Energy" –, tad tagad šiem komersantiem piepulcējušies arī SIA "Bright Future Energy" un "ESK Sistēmas".

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 709 714 698
Darbinieku skaits, tūkst. 24 24 23
Peļņa, milj. EUR 138 178 285
Rentabilitāte, % 2 3 5
Apgrozījums, milj. EUR 7 387 6 804 6 265
Apgrozījuma izmaiņas -0 -8 -8
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Enerģētika rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvenergo, AS, ORLEN Latvija, SIA, Latvijas Gāze, AS, NESTE LATVIJA, SIA, Circle K Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Degviela, Elektroenerģija un gāze, Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvenergo, AS
Pulkveža Brieža 12, Rīga, LV-1230 T. 80200400
Elektroenerģijas ražošana 521 146 -7.69 94 534 18.14% 1464
2. ORLEN Latvija, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67103300
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 459 731 -8.68 2 338 0.51% 8
3. Latvijas Gāze, AS
Vagonu 20, Rīga, LV-1009 T. 155
Dabasgāzes apgāde 444 686 -11.61 33 312 7.49% 1264
4. NESTE LATVIJA, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 66013355
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 407 315 16.37 10 842 2.66% 48
5. Circle K Latvia, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67088100
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 358 177 -9.01 21 571 6.02% 747
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2015 līdz 30.04.2016
6. TransBaltic OIL, SIA
Gustava Zemgala gatve 76-11.st., Rīga, LV-1039
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 318 312 162.68 2 262 0.71% 14
7. Sadales tīkls, AS
Šmerļa 1, Rīga, LV-1006 T. 8403
Elektroenerģijas apgāde 292 291 -3.8 -10 837 -3.71% 2561
8. AMIC Latvia, SIA
Alīses 3, Rīga, LV-1046 T. 67066445
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 235 997 -11.54 2 311 0.98% 361
9. RĪGAS SILTUMS, AS
Cēsu 3a, Rīga, LV-1012 T. 67017359
Siltumapgāde un siltumtīkli 173 485 0.22 2 423 1.40% 953
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
10. AKSELSS, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67500519
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 160 123 -2.47 94 0.06% 73

Viedokļi

Autors: Kristaps Stepanovs

Atjaunīgo energoresursu nozare atkarīga no politiskajiem lēmumiem

Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Eurostat datiem, kas liecina, ka 2014. gadā Latvija ir sasniegusi 38,7 % no AER enerģijas gala patēriņā, esam ļoti labā pozīcijā. Tas mums ļauj baudīt augļus, ko AER sniedz, tomēr mēs šādu augļu baudīšanu neesam īstenojuši normatīvo aktu līmenī. AER direktīva paredz mehānismus, kā viena valsts var sadarboties ar citu valsti, proti, viena ES dalībvalsts var īstenot projektu citā valstī, viena dalībvalsts var pārdot saražotā AER statistiku otrai. lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Stirāns

Šogad prognozējams pārdotās degvielas apjomu pieaugums

Šogad mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmērs Latvijā būs lielāks nekā 2015. gadā. Jau šogad sešos mēnešos Latvijā mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmērs pieaudzis par 8,1 %, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn. Mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmēra pieauguma ziņā sasniegts pēckrīzes rekords, kas lielā mērā skaidrojams ar automašīnu reģistrācijas pieaugumu, zemākām degvielas cenām, kas veicina patēriņu, kā arī, iespējams, ar mazāku nelegālā tirgus apmēru, ņemot vērā, ka cenu lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Kirkups: Ja "Transņeft" pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas ostām, "LatRosTrans" nebūs dzīvotspējīgs

Rīga, 7.apr., LETA. Ja "LatRosTrans" līdzīpašnieks Krievijas "Transņeft" pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas ostām, "LatRosTrans" vairs nebūs dzīvotspējīgs, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Roberts Kirkups. Viņš pastāstīja, ka "LatRosTrans" 2016.gadā piedzīvoja būtisku transportēšanas apmēru kritumu - no 4,7 miljoniem tonnu naftas produktu 2015.gadā līdz 3,6 miljoniem tonnu pērn. Uzņēmums ir strādājis ar nelielu peļņu, samazinot izdevumus, kas pašreizējos lasīt tālāk

Autors: LETA

Remontdarbu veikšanai par 40 000 eiro palielina SIA "Īslīces ūdens" pamatkapitālu

Jelgava, 3.apr., LETA. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu atjaunošanai par 40 000 eiro tiks palielināts Bauskas novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA "Īslīces ūdens" pamatkapitāls, lēmuši novada domes deputāti. Papildu līdzekļi uzņēmumam nepieciešami, lai veiktu neatliekamus ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu remontdarbus Īslīces pagasta Bērzkalnu un Rītausmas ciemos. Tāpat nepieciešams atjaunot kapitālsabiedrības pamatlīdzekļus, taču finanšu līdzekļi ir nepietiekami. Kopumā lasīt tālāk

Autors: LETA

"Circle K Latvia" Rīgā sāk pārbūvēt pirmo degvielas uzpildes staciju, kas iegūs zīmola "Circle K" izskatu

Rīga, 29.marts, LETA. Degvielas tirgotājs SIA "Circle K Latvia" (iepriekš "Statoil Fuel & Retail Latvia") marta beigās sācis būvdarbus pirmajā degvielas uzpildes stacijā Rīgā, Tvaika ielā 2, kas iegūs zīmola "Circle K" izskatu, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmumā. Savukārt pirmā oficiālā "Circle K" stacijas atvēršana plānota šogad maijā. "Pirmās stacijas pārbūves mērķis ir pārbaudīt tehniskos risinājumus, darbu izpildei nepieciešamo laiku, kā arī citas tehniskās nianses, ieviešot jauno zīmolu. lasīt tālāk

Visas ziņas >>>