Ienākt

Enerģētika

Degviela Elektroenerģija un gāze
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Zaļās enerģijas jomā valda nenoteiktība

Kristaps Stepanovs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis

Neskatoties uz to, ka 2018. gadā novērojams elektroenerģijas cenas pieaugums, jauni atjaunīgās enerģijas (AER) projekti netika uzsākti. Strādāja tie, kas jau iepriekš bija kvalificējušies obligātajam iepirkumam un saglabājuši tiesības realizēt elektroenerģiju „Enerģijas publiskajam tirgotājam”. Līdz ar to secināms, ka AER nozarē, it īpaši elektroenerģijas ražošanas jomā, vēl joprojām valda sasalums un tā neattīstās. 

Tieši šogad notiek straujš elektroenerģijas cenu kāpums, un to savā veidā nosaka fakts, ka visa reģiona energosistēmā pietrūkst lētas AER. Cenu augšupeju virza sausie laikapstākļi, un to rezultātā samazinātā hidroelektroenerģijas ražošana gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. Tāpēc tiek darbinātas fosilo energoresursu spēkstacijas, kuru ražošanas izmaksas vēl paaugstina CO2 kvotu cenu kāpums. 

Runājot par konkurenci AER jomā, komersantu starpā konkurence pastāv tikai par resursiem un tehnoloģijām, kurās tiek izmantota šķelda vai citas izejvielas, savukārt vēja nozarē joprojām aktīvi tiek meklētas labākās un ar augstāko potenciālu bagātākās teritorijas, kur nākotnē varētu tikt attīstīti vēja parki. Jau pašlaik ievērojami atpaliekam no mūsu kaimiņvalstīm, kurās aktīvi apgūst vēja un saules enerģijas izmantošanu, tādējādi radot sev lētu enerģijas ražošanas resursu bāzi nākotnei. Tikmēr Latvijā jaunu enerģijas ražošanas jaudu ieviešana ir praktiski apstājusies, jo pastāvīgi mainīgā situācija saistībā ar šīs nozares atbalstu rada riskantu klimatu ārvalstu investīcijām, bez kurām lielu AER projektu attīstība faktiski nav iespējama.
 
AER nozarē ir iespējams investēt, bet tikai ar nosacījumu, ja var paļauties uz tirgus mehānismiem un realizēt elektroenerģiju biržā „Nord Pool”. Tomēr patlaban projekta attīstītājs ne tikai nevar paļauties uz valsts atbalstu nākotnē, bet arī nevar paļauties uz solījumiem, kas tika doti projekta attīstītājam iepriekš. Arī 2018. gadā Ekonomikas ministrija vairākas reizes nāca ar iniciatīvu, kā samazināt projektu attīstītājiem iepriekš piešķirto atbalstu, kas tieši samazina investoru interesi par investīcijām ne tikai AER sektorā, bet kopumā Latvijas tautsaimniecībā.

Domājot par nākotnes perspektīvām, ir skaidrs, ka, stabilizējoties elektroenerģijas tirgus cenai 2018. gada līmenī, elektroenerģijas ražošana vēja elektrostacijās kļūs arvien iespējamāka bez valsts atbalsta par saražoto elektroenerģijas vienību. Prognozējams, ka līdz ar to palielināsies arī starptautisku, pieredzējušu uzņēmumu intereses attīstīt vēja elektrostaciju projektus Latvijā. Nākamgad noteikti redzēsim interesi par Latviju no starptautiskām energokompānijām. 

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Conexus" Inčukalna pazemes gāzes krātuves attīstībā septiņu gadu laikā plāno ieguldīt 80 miljonus eiro

Oktobra sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome deva atļauju, lai AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") būtu iespēja piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu Inčukalna pazemes gāzes krātuves attīstībā. “Conexus” iesniedza Eiropas Komisijai Inčukalna gāzes krātuves investīciju projektu nākamajiem septiņiem gadiem, un šajā laikā krātuves modernizācijā plāno ieguldīt 80 miljonus eiro.

Pēdējo desmit gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijā ieguldīti apmēram 190 miljoni eiro, tostarp ES finansējums.

Tajā pašā nedēļā Baltijas valstu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatori parakstīja memorandu par vienotu Baltijas dabasgāzes tirgus izveidi. Tas ir pirmais solis ceļā uz vienota tirgus izveidi.

Lasīt vairāk

02. Plāno palielināt sodus par administratīvajiem pārkāpumiem enerģētikas jomā

Saeima oktobra beigās pirmajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Enerģētikas likumā, kas nosaka administratīvos pārkāpumus un sodus attiecīgajā jomā, vienlaikus tos palielinot.

Likumprojekta būtība ir papildināt spēkā esošo normatīvo regulējumu tādā apmērā, cik tas nepieciešams, lai pārņemtu Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) tiesību normas. Likumprojekts izstrādāts, lai iekļautu Enerģētikas likumā administratīvos pārkāpumus par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu neievērošanu enerģētikas jomā, kā arī tāpēc, lai noteiktu kompetento iestādi, kas var piemērot administratīvos sodus.

Patlaban Saeimā tiek virzīts Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekts, kurā noteikts, ka naudas soda apmēru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos izsaka naudas soda vienībās, vienas naudas soda vienības vērtībai esot pieci eiro. Enerģētikas likuma grozījumos ir ievērots arī šis topošais vienotais princips sodošo normu sankciju apmēra norādīšanai.

Atbilstoši likumprojektam par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes piegādes, tirdzniecības un lietošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz 60 naudas soda vienībām (300 eiro), bet juridiskajām personām - līdz 600 naudas soda vienību (3000 eiro).

Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes patvaļīgu patērēšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz 60 naudas soda vienībām (300 eiro), bet juridiskajām personām - līdz 600 naudas soda vienību (3000 eiro).

Savukārt par elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas bojāšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz 120 naudas soda vienībām (600 eiro), bet juridiskajām personām - līdz 700 naudas soda vienību (3500 eiro).

Par patvaļīgu pieslēgšanos dabasgāzes apgādes vai siltumapgādes sistēmai vai šo sistēmu bojāšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz 140 naudas soda vienībām (700 eiro), bet juridiskajām personām - līdz 700 naudas soda vienību (3500 eiro).

Lasīt vairāk

03. "Augstsprieguma tīkls" līdz 2028.gadam attīstībā plāno ieguldīt 396 miljonus eiro

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" no 2019. līdz 2028.gadam attīstībā plāno ieguldīt 396 miljonus eiro.

Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 277,2 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts vai tiek plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Patlaban līdzfinansējums ir piešķirts trim projektiem - "Kurzemes loka" trešās kārtas elektrolīnijas un apakšstaciju būvniecībai, kam piešķirts 55 miljoni eiro ES līdzfinansējums, bet kopējās investīcijas sasniedz 128 miljonus eiro, Latvijas - Igaunijas trešā starpsavienojuma elektrolīnijas būvei un apakšstacijas paplašināšanai (kopējās investīcijas – 83,7 miljoni eiro, līdzfinansējums - apmēram 61%), kā arī jaunas 330 kilovoltu elektropārvades līnijas, kas savienos Rīgas TEC-2 ar Rīgas HES, būvniecībai (9,89 miljoni eiro ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas – 19,98 miljoni eiro.

Diviem pārējiem plānā minētajiem projektiem, kas paredz divu esošo elektropārvades līniju no Valmieras līdz Tartu Igaunijā un līdz Tsirgulinai Igaunijā jaudas palielināšanu, Eiropas finansējums vēl nav piešķirts, jo tos plānots uzsākt tikai 2020.gadā, taču tie ir iekļauti 2015.gada novembrī apstiprinātajā otrajā kopējo interešu projektu sarakstā līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Šiem projektiem plānotais ES līdzfinansējums ir 50% apmērā no kopējām izmaksām.

"Augstsprieguma tīkls" plāno arī rekonstruēt 330 kilovoltu un 110 kilovoltu apakšstaciju un sadales punktu, kā arī 330 kilovoltu un 110 kilovoltu elektropārvades līnijas, nomainīt 330 kilovoltu autotransformatorus un 110 kilovoltu transformatorus, kā arī īstenot citus uz pārvades sistēmas darbspēju uzturēšanu vērstus projektus, kuros no 2019. līdz 2028.gadam, atbilstoši apstiprinātajam plānam, tiks ieguldīti 226,26 miljoni eiro.

Finanšu ieguldījumi tiek plānoti tā, lai ilgtermiņā novērstu pārvades iekārtu novecošanos - lai iekārtu, kuras vecākas par kritisko vecumu, skaits nepalielinātos un, lai ilgtermiņā neviena iekārta nepārsniegtu savu kritisko vecumu.

Lasīt vairāk

04. Latvija nākamgad testa režīmā plāno atslēgties no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas tīkla

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija oktobrī, skatot grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu nākamgad jūnijā veikt testu, kura laikā Latvija uz 12 stundām atslēgtos no Krievijas un Baltkrievijas BRELL elektroenerģijas tīkla.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzsvēra, ka šis jautājums ir viena no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm, un, to noraidot, tiek dots signāls, ka Latvijai šis jautājums neuztrauc.

Tests paredzēts nākamgad jūnija sākumā un tas aizņemšot aptuveni 12 stundas.

EM informēja, ka tas būtu pirmais tests, lai identificētu problēmas un nepieciešamos pilnveidojumus, lai Latvija varētu pārslēgties uz Eiropas elektroenerģijas tīklu. Lai testu realizētu ir nepieciešams testa regulējums, jo tā veikšanai vajadzīgs sagatavošanās process un likumiskais mandāts slēgt starptautiskus līgumus par testa norisi.

Deputātiem nepatika priekšlikumā iekļautie punkti, kas nosaka, ka, ja pārvades sistēmas operators izolētās darbības testa plānošanas un veikšanas laikā nav rīkojies nolaidīgi un ir veicis preventīvas darbības iepriekš identificētu risku novēršanai, tas nav atbildīgs par zaudējumiem, kad radušies citām personām, tostarp tirgus dalībniekiem un sistēmas dalībniekiem. Tāpat atbildība par zaudējumiem nav paredzēta sadales sistēmas operatoram, ja vien tas nav rīkojies nolaidīgi un ir izpildījis visus pārvades sistēmas operatora norādījumus.

Pēc Ašeradena mudinājuma, ka ar šo priekšlikumu ir jāvirzās uz priekšu, lai nesūtītu nepareizus signālus ES, deputāti nolēma atbalstīt priekšlikumu par testu veikšanu, izslēdzot no tā atsevišķus punktus.

Lasīt vairāk

05. Baltijas valstis iesniegušas EK pieteikumu elektrotīklu sinhronizācijas finansējuma saņemšanai

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmu operatori "Augstsprieguma tīkls" (AST), "Litgrid" un "Elering" oktobra sākumā iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijas (EK) infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF) elektrotīklu sinhronizācijas projekta pirmā posma finansējuma saņemšanai 432 miljonu eiro apmērā.

Atbilstoši investīciju pieprasījumam no visas summas AST paredzēti 77,72 miljoni eiro, "Litgrid" - 167,05 miljoni eiro, bet "Elering" - 187,79 miljoni eiro. EK projektu ieviešanas aģentūra (INEA) izvērtēs visus pieteikumus un lēmumu paziņos 2019.gada februārī vai martā.

Pēc finansējuma apstiprināšanas tiks slēgts granta līgums un sākts modernizēt iekšējo Baltijas infrastruktūru.

Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas energosistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras.

Kopumā sinhronizācijas projekts, ko iecerēts pabeigt līdz 2025.gadam, var izmaksāt aptuveni miljardu eiro. Viss sinhronizācijas projekts tiks īstenots trīs posmos. Sinhronizācijas projektu veido investīcijas Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmās, nepieciešamo vadības sistēmu atjaunināšanā un nostiprināšanā un šīs investīcijas ir nepieciešamas neatkarīgi no tā, kāds sinhronizācijas scenārijs tiek izraudzīts.

Visās trīs Baltijas valstīs jau patlaban tiek īstenota virkne projektu, kas saistīti ar plānoto tīklu sinhronizāciju. Latvijā notiek darbs pie projektu "Kurzemes loks", "Igaunijas-Latvijas 3.starpsavienojums", "330 kilovoltu līnija Rīgas TEC-2-Rīgas HES" realizācijas, kā arī diviem projektiem par esošo 330 kilovoltu līniju Igaunija-Latvija rekonstrukciju.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Palielinās koģenerācijas stacijās saražotais

2015. gadā koģenerācijas stacijās saražotas 3527 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 17 % vairāk nekā 2014. gadā un kas veido 63 % no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma. Pērn koģenerācijas stacijās saražotas 5540 GWh siltumenerģijas jeb 72 % no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma. Pērn Latvijā darbojās 183 koģenerācijas stacijas – par astoņām koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2014. gadā.

Nozares neveiksmes

"Latvenergo" neizdodas iepirkt gāzi Lietuvā

Drīz pēc regulatora pieņemtajiem lēmumiem dabasgāzes pārvades un lietošanas noteikumos "Latvenergo" vērsās pie "Latvijas Gāzes" ar lūgumu atļaut elektroenerģijas ražotājam iegādāties gāzi no Lietuvas. Taču gāzes koncerns šo lūgumu noraidīja. Šis jautājums tika skatīts vairākkārtējās regulatora padomes sēdēs, līdz šogad regulators lēma, ka "Latvijas Gāzei" ir jāpiekrīt "Latvenergo" lūgumam. Tiesa, "Latvijas Gāze" šo lēmumu var apstrīdēt tiesā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

"Augstsprieguma tīkls" desmit gados ieguldīs 518 miljonus eiro

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" laika posmā no 2017. līdz 2026. gadam attīstībā plāno ieguldīt 518 miljonus eiro. Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 285 miljonu eiro apmērā, plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

EK piešķir "Balticconnector" izbūvei 187,5 miljonu eiro
Eiropas Komisija (EK) piešķīra 187,5 miljonu eiro līdzfinansējumu gāzesvada "Balticconnector" izbūvei starp Igauniju un Somiju, kas būtu pirmais gāzesvads starp abām valstīm. Vienlaikus ar 18,6 miljoniem eiro finansiāli atbalstīts Igaunijas un Latvijas starpsavienojums, kas uzlabos piekļuvi gāzes krātuvei Inčukalnā.

Energoefektivitātes pasākumiem atvēl 241 miljonu eiro
Šogad sāka pamazām izsludināt jaunā ES fondu plānošanas perioda programmas, no kurām viena paredz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai dzīvojamajās ēkās atvēlēt līdz 126,225 eiro. Savukārt otra programma paredz energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās atvēlēt 115,13 miljonus eiro.

Gāzes tirgus atvēršanas gaidās

Saeima 10. februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā un "Latvijas Gāzes" sadalīšanu. Septembrī "Latvijas Gāzes" akcionāri lēma sadalīt uzņēmumu, dibinot jaunu kompāniju "Conexus Baltic Grid" un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. Patlaban ekspertu vidū nav vienprātības, vai pēc gāzes tirgus atvēršanas dabasgāzes cena patērētājiem saruks vai augs.

Elektrības tirgus lēnām atveras konkurencei
2015. gada 1. janvārī mājsaimniecības sāka iegādāties elektrību brīvajā tirgū. Lai arī nav pieejama informācija par komersantu tirgus daļām, ir skaidrs, ka "Latvenergo" daļa mājsaimniecību tirgū ir ievērojama. Ja pirmajā gadā pēc tirgus atvēršanas elektrību mājsaimniecībām piedāvāja pieci komersanti – "Latvenergo", "Baltcom TV", "220 Enerģija", SIA "Win Baltic" un "Aeon Energy" –, tad tagad šiem komersantiem piepulcējušies arī SIA "Bright Future Energy" un "ESK Sistēmas".

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 709 714 698
Darbinieku skaits, tūkst. 24 24 23
Peļņa, milj. EUR 138 178 285
Rentabilitāte, % 2 3 5
Apgrozījums, milj. EUR 7 387 6 804 6 265
Apgrozījuma izmaiņas -0 -8 -8
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Enerģētika rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvenergo, AS, ORLEN Latvija, SIA, NESTE LATVIJA, SIA, Latvijas Gāze, AS, Circle K Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Degviela, Elektroenerģija un gāze, Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvenergo, AS
Pulkveža Brieža 12, Rīga, LV-1230 T. 80200400
Elektroenerģijas ražošana 521 146 -7.69 94 750 18.18% 1464
2. ORLEN Latvija, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67103300
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 459 731 -8.68 2 338 0.51% 8
3. NESTE LATVIJA, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 66013355
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 407 315 16.37 10 842 2.66% 48
4. Latvijas Gāze, AS
Vagonu 20, Rīga, LV-1009 T. 1855
Dabasgāzes apgāde 390 888 -22.3 33 312 8.52% 1264
5. Circle K Latvia, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67088100
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 358 177 -9.01 21 014 5.87% 747
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2015 līdz 30.04.2016
6. TransBaltic OIL, SIA
Gustava Zemgala gatve 76-11.st., Rīga, LV-1039
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 318 312 162.68 2 262 0.71% 14
7. Sadales tīkls, AS
Šmerļa 1, Rīga, LV-1006 T. 8403
Elektroenerģijas apgāde 292 291 -3.8 -10 837 -3.71% 2561
8. AMIC Latvia, SIA
Alīses 3, Rīga, LV-1046 T. 67066445
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 235 997 -11.54 2 311 0.98% 361
9. RĪGAS SILTUMS, AS
Cēsu 3a, Rīga, LV-1012 T. 67017359
Siltumapgāde un siltumtīkli 173 485 0.22 2 423 1.40% 953
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
10. AKSELSS, SIA
Rīga, Alīses iela 3, LV-1046
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 160 123 -2.47 94 0.06% 73
Uzsākts maksātnespējas process

Viedokļi

Autors: Kristaps Stepanovs

Atjaunīgo energoresursu nozare atkarīga no politiskajiem lēmumiem

Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Eurostat datiem, kas liecina, ka 2014. gadā Latvija ir sasniegusi 38,7 % no AER enerģijas gala patēriņā, esam ļoti labā pozīcijā. Tas mums ļauj baudīt augļus, ko AER sniedz, tomēr mēs šādu augļu baudīšanu neesam īstenojuši normatīvo aktu līmenī. AER direktīva paredz mehānismus, kā viena valsts var sadarboties ar citu valsti, proti, viena ES dalībvalsts var īstenot projektu citā valstī, viena dalībvalsts var pārdot saražotā AER statistiku otrai. lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Stirāns

Šogad prognozējams pārdotās degvielas apjomu pieaugums

Šogad mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmērs Latvijā būs lielāks nekā 2015. gadā. Jau šogad sešos mēnešos Latvijā mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmērs pieaudzis par 8,1 %, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn. Mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmēra pieauguma ziņā sasniegts pēckrīzes rekords, kas lielā mērā skaidrojams ar automašīnu reģistrācijas pieaugumu, zemākām degvielas cenām, kas veicina patēriņu, kā arī, iespējams, ar mazāku nelegālā tirgus apmēru, ņemot vērā, ka cenu lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Virši-A" investējis vairāk nekā miljonu eiro saspiestās dabasgāzes degvielas uzpildes stacijā Jēkabpilī

Rīga, 16.maijs, LETA. Degvielas mazumtirgotājs "Virši-A" Jēkabpilī ceturtdien atklāja pirmo saspiestās dabasgāzes (CNG) degvielas uzpildes staciju Latvijā, kurā uzņēmums investējis vairāk nekā vienu miljonu eiro, aģentūru LETA informēja "Virši-A" pārstāve Elīna Kresa. "Virši-A" šogad plāno atvērt vēl divas CNG stacijas Rīgā. Stacijā Jēkabpilī būs iespējams iegādāties ne tikai saspiesto dabasgāzi, bet arī klasiskos degvielas veidus un citus "Virši" piedāvātos produktus. Stacija Jēkabpilī ir lasīt tālāk

Autors: LETA

Rēzeknes pašvaldības siltuma piegādātājs plāno paaugstināt katlumājas energoefektivitāti

Rīga, 14.maijs, LETA. Pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība AS "Rēzeknes siltumtīkli" gatavojas paaugstināt katlumājas energoefektivitāti, liecina uzņēmuma izsludinātā cenu aptauja. Pārmaiņas piedzīvos uzņēmuma katlumāja Rancāna ielā 5. Paredzēts, ka ēkas fasādes siltināšanā 1121 eiro tiks izmantotas elastīgas akmensvates plātnes un cietās pretvēja plātnes. Darbi cenu aptaujas uzvarētājam būs jāpaveic vasaras laikā. Savukārt piedāvājumi par ēkas siltināšanu jāiesniedz līdz rītdienai lasīt tālāk

Autors: LETA

"Latvijas nacionālās naftas kompānijas" zaudējumi pērn pieauga 4,4 reizes

Rīga, 13.maijs, LETA. Degvielas tirgotāja SIA "Latvijas nacionālā naftas kompānija" (iepriekš "RusLatNafta") apgrozījums pagājušajā gadā bija 15,002 miljoni eiro, kas ir par 23,8% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 4,4 reizes un bija 727 446 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka šogad "Latvijas nacionālā naftas kompānija" plāno palielināt apgrozījumu un strādāt ar peļņu. Vienlaikus vadības ziņojumā teikts lasīt tālāk

Visas ziņas >>>