Ienākt

Enerģētika

Degviela Elektroenerģija un gāze
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Paaugstinātā akcīze Latvijā veicina patēriņa pieaugumu Lietuvā

Ojārs Karčevskis, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Viens no būtiskajiem degvielas tirgotāju biznesu ietekmējošajiem faktoriem šogad ir pagājušā gada poltiķu pieņemtais lēmums paaugstināt akcīzi. Patlaban vēl nav pieejami dati, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka degvielas tirgotājus Latvijā ietekmē tas, ka kāda nozīmīga klientu daļa kopš šī gada sākuma pēc degvielas izvēlējušies doties uz Lietuvu, jo tur tā vienkārši ir lētāka. Šo klientu vidū ir gan fiziskas, gan juridiskas personas. Tirgotāji saka, ka vairākas transportpārvadājumu kompānijas lielākoties degvielu iegādājas Lietuvā.

Lai arī asociācija iepriekš jau paudusi bažas par akcīze celšanas iespējamo negatīvo ietekmi, valdības pārstāvji notikušajās darba grupās teikuši, ka ministriju prognozes un aprēķini liecinot, ka akcīzes paaugstināšana Latvijā būtiski degvielas tirdzniecību neietekmēšot. Taču šī gada pirmā ceturkšņa novērojumi liecina, ka kaut kāda ietekme būs noteikti.

Tas, ko valstij būtu bijis jādara, bet tā izvēlējās nedarīt, bija sinhronizēta akcīzes nodokļu paaugstināšana. Proti, veikt nodokļu izmaiņas tā, lai tās daudzmaz izlīdzinātu degvielas cenas Baltijas reģionā. Mums nekādā veidā nav izdevīgi kļūt dārgākiem par mūsu kaimiņiem. Valsts puse argumentēja, ka ir jāpalielina budžets, taču ir netālredzīgi to darīt, paaugstinot akcīzi un neierēķinot, ka tepat kaimiņvalstī Lietuvā degviela būs lētāka, kas ilgtermiņā veicinās degvielas tirdzniecības samazinājumu Latvijā, bet pieaugumu Lietuvā.

Degvielas tirgotāji šogad turpina kases sistēmu reformas. Nozarē ir ap 70 000 tirdzniecības vietu, kurās jāveic izmaiņas, lai nodrošinātu atbilstību normatīviem. Vienlaikus tirgotāji fokusējas uz servisa paaugstināšanu, jo ir skaidrs, ka ik gadu klientu prasības pieaug. Turklāt jāņem vērā, ka degvielas uzpildes stacijas (DUS) jau sen vairs nav tikai vieta, uz kuru brauc iepildīt degvielu. Proti, DUS sevī koncentrē vairākus pakalpojumus - kafija, tualete, uzkodas, ēdiens un citi labumi ir kļuvuši par normu, ko no DUS sagaida klienti. Tāpēc ir arī loģiski, ka degvielas tirgotāji strādā un iegulda arī sava piedāvātā un nodrošinātā servisa pakalpojumu pilnveidošanā.

Vēl kāda lieta, uz ko degvielas tirgū ir jāfokusējas, ir saistīta ar Eiropas Savienības dalībvalstu apņemšanos nodrošināt, ka transportā 2020.gadā no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars ir vismaz 10% no enerģijas galapatēriņa transporta sektorā. Šie plāni visvairāk skars tieši dīzeļdegvielu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Veido darba grupu OIK atcelšanas plāna izstrādei

Valdošās koalīcijas partijas atbalstījušas ieceri par augsta līmeņa darba grupu, kurai līdz 1.augustam būtu jāizstrādā rīcības plāns obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai. Ministru prezidents Māris Kučisnkis sacīja, ka partneri vienojušies izveidot šādu darba grupu. Valdības vadītājs uzsvēra, ka valdība arī līdz šim ir veikusi darbus OIK sistēmai pilnveidošanai, tomēr tagad ir precizējusi savu pozīciju un gatava spert "ļoti radikālus soļus".

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens iepriekš pauda, ka OIK pašreizējā izpildījumā ir fundamentāla, nacionāla un makroekonomiska kļūda, kas steidzami jālabo. Ministrs rosināja darba grupā iesaistīt 24 dalībniekus - atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītājus un ekspertus, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītājus.

Pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām Ekonomikas ministrija (EM), līdztekus normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti. EM veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par OIK. Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Lasīt vairāk

02. Efektivizēs dabasgāzes infrastruktūras izmantošanu

"Latvijas gāze" meitasuzņēmums AS "Gaso" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniedzis jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz samazināt dabasgāzes sadales cenu par 18-46% vairāk nekā 95% no dabasgāzes lietotājiem. Projektā vienlaikus paredzēts ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

"Gaso" skaidroja, ka, ņemot vērā gāzes patēriņa samazināšanos kopš deviņdesmito gadu sākuma, maģistrālie un vietējie sadales sistēmas gāzes vadi, kas sākotnēji tika projektēti būtiski lielākām jaudām, patlaban netiek pilnībā noslogoti. Lielai daļai klientu pieslēgumu jaudas vēsturisku iemeslu dēļ neatbilst patēriņam, un tās būtu nepieciešams pārskatīt un efektivizēt. Esošais gāzes sadales tīkls bez ievērojamas paplašināšanas varētu nodrošināt jauna elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma darbību gandrīz jebkurā sistēmas vietā.

Bažas par jauno tarifu pauda siltumuzņēmum un zemnieku pārstāvji, kuru nozarēm ir raksturīga izteikta sezonalitāte. Taču "Gaso" sezonālajam biznesam paredz piedāvāt slodzes samazināšanu uz laiku, nesezonas laikā noplombējot liekās pieslēguma jaudas un katlus. Gadījumā, ja ir uzstādīti viedie skaitītāji, plombēšana nebūtu nepieciešama. Uzņēmumiem būtu jāsedz tehniskās pieslēguma slodzes samazināšanas un atjaunošanas izmaksas, kā arī daļa no fiksētās maksas par pieslēgumu brīdī, kad jauda tiek atkal pieslēgta. Tas būtu kāds koeficients, par kuru "Gaso" vēl jāvienojas ar lauksaimniekiem. Tādējādi nesezonas laikā fiksētā maksa par pieslēguma uzturēšanu saimniecībām samazinātos.

Lasīt vairāk

03. EM tiesvedībās par OIK atļauju anulēšanu

Līdz šim Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumu atcelt atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros pārsūdzējuši četri uzņēmumi. Patlaban Administratīvajā rajona tiesā EM pieņemtos lēmumus atcelt atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros pārsūdzējusi SIA "Elektro rīdzene" Cēsu novadā, SIA "Energo Fortis" Līvānu novadā, SIA "E-Strenči" Strenču novadā un ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītais uzņēmums SIA "Rīgas enerģija". Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens teica, ka, neskatoties uz to, ka EM tiks ierauta tiesvedībās par lēmumiem atcelt atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tomēr ministrijas pieņemtie lēmumi bijuši pareizi.

Uzņēmumā "Rīgas enerģija" marta sākumā norādīja, ka tas tiesā prasīs ne tikai atcelt EM lēmumu, bet arī piedzīt kompensāciju 50 miljonu eiro apmērā. Taču patlaban uzņēmuma iesniegtais prasības pieteikums attiecas uz EM pieņemtā lēmuma atcelšanu. Uzņēmums apzinās, ka šī cīņa būs sarežģīta un laikietilpīga.

Par iespējamo zaudējumu kompensāciju 50 miljonu eiro apmērā tiks lemts pēc tam, kad būs tiesas spriedums prasībā par EM lēmuma apstrīdēšanu. Informējot par atļaujas atcelšanu "Rīgas enerģijai", EM skaidroja, ka tā atcelta, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav sākta. Pārbaudes laikā ticis konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāsāk ražošana, tā kā iekārtu kopums nebija gatavs ekspluatācijai.

Lasīt vairāk

04. Elektrotīkla atjaunošana un rekonstrukcija

AS "Sadales tīkls" šogad elektrotīkla atjaunošanā un rekonstrukcijā ieguldīs 99 miljonus eiro. Kopumā visā Latvijā paredzēts atjaunot 1700 kilometru vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrolīnijas, tajā skaitā mežainos apvidos vidējā sprieguma gaisvadu līnijas pārbūvēt par kabeļu līnijām 209 kilometru garumā, kā arī rekonstruēt vai izbūvēt jaunas 600 transformatoru apakšstacijas. Šis elektrotīkla apjoms ir tikai aptuveni 2% no kopējā elektrotīkla, kas ik gadu ir jāatjauno, lai nākamajos gadu desmitos uzņēmums klientiem spētu nodrošināt nepārtrauktu elektroapgādi.

Viens no "Sadales tīkla" mērķiem ir digitālā elektrotīkla attīstība, tādēļ uzņēmums turpina elektrotīklā ieviest digitālās tehnoloģijas un risinājumus. Tās ir gan operatīvajā darbā izmantotās IT sistēmas, elektrotīkla bojājumu vietas uzrādītāji, attālināti vadāmi jaudas slēdži, kā arī viedie elektroenerģijas skaitītāji. Savukārt vidējā sprieguma elektrotīklā "Sadales tīkls" šogad sāks ieviest sistēmu, kas automātiski noteiks elektrotīkla bojājuma vietu, nodalīs bojāto elektrolīnijas posmu un atjaunos elektroapgādi klientiem.

Paaugstinot "Sadales tīkla" darbības efektivitāti, ar šā gada 1.janvāri uzņēmumā ir pilnveidoti darba procesi, pārskatīta aktīvu un personāla pārvaldība un mainīta uzņēmuma struktūra. Ieviestās izmaiņas ir tikai pirmais posms no visa "Sadales tīkla" darbības efektivitātes paaugstināšanas projekta, jo kopumā projekts tiks realizēts līdz 2022.gadam. Šajā laikā uzņēmumā tiks samazināts gan darbam nepieciešamo resursu apjoms, gan uzņēmuma darbinieku un specializētās tehnikas ģeogrāfiskās atrašanās vietu skaits.

Lasīt vairāk

05. Investīcijas Latvijas energoapgādes drošuma un konkurētspējas uzlabošanā

Šogad kļuva zināms, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par pagājušajā gadā iegādātajiem 34,36% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcijām samaksājis 57,394 miljonus eiro. AST neatklāja konkrētu summu, par cik iegādātas akcijas no SIA "Itera Latvija", kam iepriekš piederēja 16,05% "Conexus" akciju, un Vācijas enerģētikas koncerna "Uniper Ruhrgas International GmbH" ("Uniper"), kam piederēja 18,31% "Conexus" akciju. "Conexus" akciju iegādei AST veicis aizņēmumu Valsts kasē.

AST vadība uzsvēra, ka "Conexus" akciju iegāde ir ekonomiski izdevīgs darījums un nekādā ziņā neietekmēs elektroenerģijas pārvades tarifus. Paredzams, ka šogad valsts veiks ieguldījumu AST pamatkapitālā šīs summas apmērā, tādējādi sedzot aizdevumu. AST pamatkapitāla palielināšana ir plānota valsts 2018.gada budžetā. Aizdevumu procentus paredzēts segt no "Conexus" saņemtajām dividendēm.

Būtiskākie mērķi, iegādājoties "Conexus" akcijas, ir reģionāla dabasgāzes tirgus veidošana, tālāka Latvijas enerģijas tirgu integrācija Eiropas Savienībā un Latvijas energoapgādes drošuma un konkurētspējas uzlabošana. Tāds modelis, kad elektroenerģijas pārvades sistēmas operators ir saistīts ar dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru, ir vērojams arī pārējās Baltijas valstīs. Igaunijā valstij piederošais uzņēmums "Elering" pilda gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes pārvades sistēmas operatora funkcijas.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Palielinās koģenerācijas stacijās saražotais

2015. gadā koģenerācijas stacijās saražotas 3527 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 17 % vairāk nekā 2014. gadā un kas veido 63 % no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma. Pērn koģenerācijas stacijās saražotas 5540 GWh siltumenerģijas jeb 72 % no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma. Pērn Latvijā darbojās 183 koģenerācijas stacijas – par astoņām koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2014. gadā.

Nozares neveiksmes

"Latvenergo" neizdodas iepirkt gāzi Lietuvā

Drīz pēc regulatora pieņemtajiem lēmumiem dabasgāzes pārvades un lietošanas noteikumos "Latvenergo" vērsās pie "Latvijas Gāzes" ar lūgumu atļaut elektroenerģijas ražotājam iegādāties gāzi no Lietuvas. Taču gāzes koncerns šo lūgumu noraidīja. Šis jautājums tika skatīts vairākkārtējās regulatora padomes sēdēs, līdz šogad regulators lēma, ka "Latvijas Gāzei" ir jāpiekrīt "Latvenergo" lūgumam. Tiesa, "Latvijas Gāze" šo lēmumu var apstrīdēt tiesā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

"Augstsprieguma tīkls" desmit gados ieguldīs 518 miljonus eiro

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" laika posmā no 2017. līdz 2026. gadam attīstībā plāno ieguldīt 518 miljonus eiro. Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 285 miljonu eiro apmērā, plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

EK piešķir "Balticconnector" izbūvei 187,5 miljonu eiro
Eiropas Komisija (EK) piešķīra 187,5 miljonu eiro līdzfinansējumu gāzesvada "Balticconnector" izbūvei starp Igauniju un Somiju, kas būtu pirmais gāzesvads starp abām valstīm. Vienlaikus ar 18,6 miljoniem eiro finansiāli atbalstīts Igaunijas un Latvijas starpsavienojums, kas uzlabos piekļuvi gāzes krātuvei Inčukalnā.

Energoefektivitātes pasākumiem atvēl 241 miljonu eiro
Šogad sāka pamazām izsludināt jaunā ES fondu plānošanas perioda programmas, no kurām viena paredz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai dzīvojamajās ēkās atvēlēt līdz 126,225 eiro. Savukārt otra programma paredz energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās atvēlēt 115,13 miljonus eiro.

Gāzes tirgus atvēršanas gaidās

Saeima 10. februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā un "Latvijas Gāzes" sadalīšanu. Septembrī "Latvijas Gāzes" akcionāri lēma sadalīt uzņēmumu, dibinot jaunu kompāniju "Conexus Baltic Grid" un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. Patlaban ekspertu vidū nav vienprātības, vai pēc gāzes tirgus atvēršanas dabasgāzes cena patērētājiem saruks vai augs.

Elektrības tirgus lēnām atveras konkurencei
2015. gada 1. janvārī mājsaimniecības sāka iegādāties elektrību brīvajā tirgū. Lai arī nav pieejama informācija par komersantu tirgus daļām, ir skaidrs, ka "Latvenergo" daļa mājsaimniecību tirgū ir ievērojama. Ja pirmajā gadā pēc tirgus atvēršanas elektrību mājsaimniecībām piedāvāja pieci komersanti – "Latvenergo", "Baltcom TV", "220 Enerģija", SIA "Win Baltic" un "Aeon Energy" –, tad tagad šiem komersantiem piepulcējušies arī SIA "Bright Future Energy" un "ESK Sistēmas".

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 709 714 698
Darbinieku skaits, tūkst. 24 24 23
Peļņa, milj. EUR 138 178 285
Rentabilitāte, % 2 3 5
Apgrozījums, milj. EUR 7 387 6 804 6 265
Apgrozījuma izmaiņas -0 -8 -8
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Enerģētika rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvenergo, AS, ORLEN Latvija, SIA, NESTE LATVIJA, SIA, Latvijas Gāze, AS, Circle K Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Degviela, Elektroenerģija un gāze, Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvenergo, AS
Pulkveža Brieža 12, Rīga, LV-1230 T. 80200400
Elektroenerģijas ražošana 521 146 -7.69 94 750 18.18% 1464
2. ORLEN Latvija, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67103300
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 459 731 -8.68 2 338 0.51% 8
3. NESTE LATVIJA, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 66013355
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 407 315 16.37 10 842 2.66% 48
4. Latvijas Gāze, AS
Vagonu 20, Rīga, LV-1009 T. 1855
Dabasgāzes apgāde 390 888 -22.3 33 312 8.52% 1264
5. Circle K Latvia, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67088100
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 358 177 -9.01 21 014 5.87% 747
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2015 līdz 30.04.2016
6. TransBaltic OIL, SIA
Gustava Zemgala gatve 76-11.st., Rīga, LV-1039
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 318 312 162.68 2 262 0.71% 14
7. Sadales tīkls, AS
Šmerļa 1, Rīga, LV-1006 T. 8403
Elektroenerģijas apgāde 292 291 -3.8 -10 837 -3.71% 2561
8. AMIC Latvia, SIA
Alīses 3, Rīga, LV-1046 T. 67066445
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 235 997 -11.54 2 311 0.98% 361
9. RĪGAS SILTUMS, AS
Cēsu 3a, Rīga, LV-1012 T. 67017359
Siltumapgāde un siltumtīkli 173 485 0.22 2 423 1.40% 953
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
10. AKSELSS, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67500519
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 160 123 -2.47 94 0.06% 73

Viedokļi

Autors: Kristaps Stepanovs

Atjaunīgo energoresursu nozare atkarīga no politiskajiem lēmumiem

Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Eurostat datiem, kas liecina, ka 2014. gadā Latvija ir sasniegusi 38,7 % no AER enerģijas gala patēriņā, esam ļoti labā pozīcijā. Tas mums ļauj baudīt augļus, ko AER sniedz, tomēr mēs šādu augļu baudīšanu neesam īstenojuši normatīvo aktu līmenī. AER direktīva paredz mehānismus, kā viena valsts var sadarboties ar citu valsti, proti, viena ES dalībvalsts var īstenot projektu citā valstī, viena dalībvalsts var pārdot saražotā AER statistiku otrai. lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Stirāns

Šogad prognozējams pārdotās degvielas apjomu pieaugums

Šogad mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmērs Latvijā būs lielāks nekā 2015. gadā. Jau šogad sešos mēnešos Latvijā mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmērs pieaudzis par 8,1 %, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn. Mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmēra pieauguma ziņā sasniegts pēckrīzes rekords, kas lielā mērā skaidrojams ar automašīnu reģistrācijas pieaugumu, zemākām degvielas cenām, kas veicina patēriņu, kā arī, iespējams, ar mazāku nelegālā tirgus apmēru, ņemot vērā, ka cenu lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Valmieras enerģija" plāno par 6,8% paaugstināt siltumtarifu

Rīga, 5.jūn., LETA. AS "Valmieras enerģija" no 1.jūlija par 6,8% plāno paaugstināt siltumenerģijas tarifu, informē Valmieras pilsētas pašvaldība. Pašlaik spēkā esošais tarifs ir 41,28 eiro par vienu megavatstundu, savukārt no 1.jūlija tas būs 44,07 eiro par megavatstundu. Tarifa izmaiņas esot saistītas ar kurināmā izmaksu pieaugumu. Priekšlikumi un ieteikumi par tarifa paaugstināšanu iesniedzami septiņu dienu laikā. Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Valmieras enerģija" pērn strādāja ar lasīt tālāk

Autors: LETA

Aviācijas degvielas piegādātājam "Rixjet" pērn par 28% pieauga apgrozījums

Rīga, 17.maijs, LETA. Aviācijas degvielas piegādātāja SIA "Rixjet" apgrozījums pērn bija 42,565 miljoni eiro, kas ir par 28% vairāk nekā 2016.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn bija 123 290 eiro, kas ir samazinājums 5,5 reizes, liecina "Firmas.lv" informācija. Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā uzņēmums nodarbojās ar aviācijas degvielas iegādi, piegādi un ar to saistītu pakalpojumu sniegšanu. Lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma veido degvielas pārdošana aviosabiedrībām. Šogad un turpmāk lasīt tālāk

Autors: LETA

Vecumnieku novada komunālais uzņēmums "Kūdrinieks" ievērojami audzējis apgrozījumu un peļņu

Jelgava, 16.maijs, LETA. Vecumnieku novada pašvaldības komunālo pakalpojumu sniedzējas SIA "Kūdrinieks" apgrozījums pērn audzis par 11%, bet peļņa trīskāršojusies, liecina "Firmas.lv" dati. 2016.gadā uzņēmuma pagrozījums bijis 265 760 eiro, bet pagājušajā gadā par 11% lielāks, sasniedzot 294 917 eiro. Savukārt peļņa augusi vēl ievērojamāk, 2017.gadā sasniedzot 9801 eiro, salīdzinot ar 2794 eiro vēl pirms gada. Peļņu komunālais uzņēmums plāno ieguldīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai un arī lasīt tālāk

Visas ziņas >>>