Ienākt

Enerģētika

Degviela Elektroenerģija un gāze
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Elektromobilitāte - būtisks pavērsiens enerģētikā

Āris Žīgurs, AS "Latvenergo" galvenais izpilddirektors

Ir pagājuši septiņi gadi, kopš "Latvenergo" izpētes nolūkos iegādājās Latvijā pirmās automašīnas ar elektromotora piedziņu. Uzņēmums ir vērtējis to ekspluatācijas aspektus un krājis pieredzi, un tas nav bijis velti. Šobrīd pasaulē strauji attīstās elektrisko automašīnu ražošana, un profesionāļi lēš, ka pēc 2020.gada elektroauto skaita pieauguma temps sasniegs 35% gadā. Tādēļ likumsakarīgi, ka transporta elektrouzlādes tīkla attīstībai un elektrotransporta izmantošanai būs nozīmīga loma enerģētikas nozares nākotnē. 2017.gada februārī "Enerdata" prognoze "EnerFuture" vēsta, ka no 2016.gada līdz 2030.gadam elektriskie transportlīdzekļi veidos 7% no kopējā elektroenerģijas pieprasījuma pieauguma.

Eiropas elektroenerģētikas nozares uzņēmumu asociācija "Eurelectric" savās prognozēs paredz elektroauto un to infrastruktūras attīstības būtisku izrāvienu. Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienībā 2022.-2025.gadā elektrotransporta parks pakāpeniski pieaugs un sasniegs paritāti salīdzinājumā ar tradicionālajām automašīnām. Jau šobrīd lielās autobūves kompānijas paziņo par saviem mērķiem līdz 2030. un 2040.gadam pārtraukt ražot automašīnas ar parastajiem iekšdedzes dzinējiem. Ņemot vērā elektrisko automašīnu tirgus attīstības tendences Eiropā un pasaulē, "Latvenergo" savā ilgtermiņa stratēģijā iekļāvusi jaunu izaugsmes virzienu, kurā plāno elektroauto uzlādes vietu veidošanu.

2017.gadā Latvijā elektrotransportlīdzekļu skaits uz ceļiem palielinājies par 93 jeb 30%. 2018.gada 1.aprīlī reģistrēti 427 elektromobiļi, tai skaitā 332 vieglās automašīnas. Jaunākie Latvijas tirgū pieejamie modeļi jau ir ļoti pievilcīgi no nobraukuma attāluma un izmaksu viedokļa, un jauno elektroauto iegādes intesitāte ir aptuveni desmit un vairāk mēnesī. Neapstrīdami - uzlādes infrastruktūras pieejamība var būtiski palīdzēt šīs nozares attīstībai nākotnē, jo pēc Eiropas statistikas datiem Latvijā uzlādes punktu skaits ir viens no mazākajiem.

2018.gadā "Latvenergo" sācis pilotprojektu, kura laikā analizēs e-mobilitātes biznesa iespējas nākotnē. Šajā pilotprojektā "Latvenergo" vēlas izveidot reāli strādājošas publiskās stacijas - Rīgā un Rīgas reģionā, un arī analizēt uzlādes vietu izbūves izmaksas, novērtēt to izmantošanas noslodzi un norēķinu sistēmu. Uzlādes staciju infrastruktūra dos iespēju analizēt, kā sabiedrība reaģēs uz jauno tīklu, un varbūt tas būs brīdis, kurā cilvēki nopietni sāks izvērtēt, vai nebūtu pareizi savus finanšu līdzekļus novirzīt par labu e-mobilitātei un iegādāties elektroauto. "Latvenergo" pilotprojekta stacijās plāno divu veidu uzlādi - ātro (50 kW) un vidējo (22 kW).

E-moblitātes sektora tehnoloģiskā attīstība pasaulē ir uzņēmusi ievērojamu tempu, un ar to ir jārēķinās arī Latvijā. "Latvenergo" šādai tendencei ir stratēģiski gatavojusies. Sagaidot elektroautomobiļu izmantošanas palielināšanos Latvijā, nozarē saskatām elektroenerģijas patēriņa strauju pieaugumu. "Latvenergo" ir izcili attīstīts un drošs elektroenerģijas ražošanas portfelis un tagad arī vieds sadales sistēmas tīkls. Šie apstākļi spēs nodrošināt pamatu elektroauto uzlādes iespējai Latvijā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Valdība atbalsta EM priekšlikumu triju gadu laikā atteikties no OIK

Ministru kabinets augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabinets uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts "zaļajai" enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS "Augstsprieguma tīkls". Patlaban to administrē "Enerģijas publiskais tirgotājs".

EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu.

Lasīt vairāk

02. Nosaka nepieciešamo dabasgāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē

Lai samazinātu ar dabasgāzes apgādi saistītus riskus, valdība noteica nepieciešamo dabasgāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (Inčukalna PGK). Proti, laika periodā no konkrētā krātuves cikla dabasgāzes iesūknēšanas sezonas beigām līdz nākošā kalendārā gada 1.martam Inčukalna PGK jāatrodas aktīvās dabasgāzes daudzumam, kas nav mazāks par 300 miljoniem kubikmetru un ir paredzēts Latvijas dabasgāzes apgādes nodrošināšanai. Ekonomikas ministrijā (EM) skaidroja, ka ar iepriekšējo kārtību pastāvēja risks saskarties ar būtisku dabasgāzes deficītu iespējamu apgādes krīžu gadījumā apkures sezonas laikā.

Kopējās vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pārvades tarifos iekļaujamās izmaksas par nepieciešamā minimālā uzglabājamā dabasgāzes apjoma nodrošināšanu aplēstas ap sešiem miljoniem eiro gadā. Izsakot šīs izmaksas uz Latvijas dabasgāzes tirgum piegādātās enerģijas vienību, nepieciešamā minimālā uzglabājamā dabasgāzes apjoma nodrošināšanas izmaksas būtu aptuveni 0,42 eiro par megavatstundu.

EM norādīja, ka šāda maksājuma ietekme uz kopējo gala patēriņam piegādāto enerģijas vienību, piemēram, iedzīvotāju grupai, kas izmanto dabasgāzi apkures vajadzībām, būtu aptuveni 1,2%.

Lasīt vairāk

03. Vienojas par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers kopā ar valstu un valdību vadītājiem no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas vienojās par politisko ceļvedi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu līdz 2025.gadam. Vienošanās paredz veikt papildus analīzi līdz šā gada augusta beigām, lai līdz septembra vidum var tikt sākta formālā projekta īstenošanas procedūra, pavēstīja VK.

Parakstītā vienošanās sagatavo augsni praktiskajai īstenošanai, nosakot skaidru darbību īstenošanas grafiku. Pirmā darbība ir elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO-E) procedūras uzsākšana šā gada septembrī, kas ir pirmais tehniskais solis Baltijas valstu iekļaušanai Eiropas kontinentālajā elektrotīklā. Šis projekts uzskatāms par vienu no svarīgākajiem un simboliskākajiem enerģētikas savienības projektiem, kā arī par taustāmu solidaritātes izpausmi enerģētiskās drošības jomā. Sinhronizācijas process ir ļoti svarīgs, lai pabeigtu Baltijas valstu integrēšanu Eiropas energosistēmā. Tas būs svarīgs ieguldījums Eiropas Savienības vienotībā un enerģētiskajā drošībā.

Vienošanās arī paredz, ka pēc tam, kad 2018.gada septembrī no augsta līmeņa grupas Baltijas enerģijas tirgus integrācijas plāna jautājumos tiks saņemta zaļā gaisma, Polijas un Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori sāks oficiālu procedūru, ko pārraudzīs elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls.

Baltijas valstu elektrotīkla desinhronizācija ar šo valstu elektrosistēmām un sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu ir ļoti nozīmīga enerģētikas savienības politiskā prioritāte. Attiecīgo tīkla elementu nostiprināšanas projekti ir iekļauti trešajā kopīgu interešu projektu sarakstā, ko EK pieņēma 2017.gada 23.novembrī. Šo projektu uzdevums ir palīdzēt ES īstenot tās klimata un enerģētikas politikas mērķus - cenas ziņā pieejama, droša un ilgtspējīga enerģija ikvienam iedzīvotājam. Projektu sarakstā iekļautie projekti ir tiesīgi saņemt finansējumu arī no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta.

Lasīt vairāk

04. Sāk mērīt dabasgāzes piegādes kvalitāti Latvijā

Lai veicinātu dabasgāzes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sākusi mērīt dabasgāzes sadales pakalpojumu kvalitāti raksturojošos parametrus. Latvijā darbojas viens licencēts dabasgāzes sadales sistēmas operators - AS "Gaso". Tāpēc SPRK katru gadu veiks pārbaudes "Gaso" darbībā.

Vērtējot dabasgāzes sadales pakalpojumu kvalitāti, SPRK analizēs tādus parametrus kā dabasgāzes apgādes drošuma rādītājus, komerciālās kvalitātes prasības, sistēmas pieslēgumus, kā arī lietotāju brīdināšanas procesu gadījumos, kad notiek plānotie dabasgāzes piegādes pārtraukumi. Ņemot vērā, ka "Gaso" kā dabasgāzes sistēmas operators licenci saņēma tikai 2017.gada beigās, SPRK šobrīd ir analizējis vien pieejamos datus par kvalitātes rādītājiem.

SPRK atzīmēja, ka sadales sistēmas operatora pienākums ir brīdināt lietotājus par plānotiem dabasgāzes piegādes pārtraukumiem. Par plānotiem pārtraukumiem jābrīdina vismaz piecas darba dienas iepriekš telefoniski, nosūtot īsziņu, izmantojot e-pakalpojumu portālu vai rakstveidā. Pērn "Latvijas gāze" un "Gaso" lietotāji par dabasgāzes apgādes pārtraukumiem tika brīdināti vidēji piecas darba dienas iepriekš, kā to nosaka Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi. 2017.gadā lietotājiem nosūtīti vairāk nekā 120 000 brīdinājumu par plānotiem dabasgāzes apgādes pārtraukumiem.

Lasīt vairāk

05. "Conexus" sertificēšanas prasības izpilda daļēji

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), vērtējot vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") atbilstību sertificēšanas prasībām, secinājusi, ka "Conexus" tām atbilst tikai daļēji. SPRK konstatējusi, ka pastāv risks, ka dabasgāzes tirgotāja AS "Latvijas gāze" akcionāram "Gazprom", kas vienlaicīgi ir arī "Conexus" akcionārs, ir iespēja tieši vai netieši kontrolēt "Conexus". Vienlaikus "Gazprom" joprojām ir saglabājis būtisku ietekmi Latvijas dabasgāzes tirgū un tas joprojām ir "Latvijas gāzes" akcionārs. Līdz ar to "Gazprom" līdzdalība abos komersantos var radīt ietekmi uz "Conexus" darbību.

Tāpat izvērtēšanas procesā SPRK konstatēja, ka "Conexus" akcionārs "Marguerite Gas I" caur vienu mātes uzņēmumu "Marguerite Holdings" ir saistīts ar "Latvijas gāzes" akcionāru "Marguerite Gas II". SPRK ieskatā, šāda akcionāru līdzdalība abos energoapgādes komersantos rada interešu konfliktu. Sertificēšanas lēmuma projektā SPRK konstatēja, ka "Conexus" atbilst pārējiem sertificēšanas nosacījumiem, proti, operators veic Enerģētikas likumā un Eiropas Savienības tiesību aktos operatoram noteiktos pienākumus.

Lēmumu par "Conexus" atbilstību sertificēšanas prasībām SPRK pieņems pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas šā gada rudenī. EK atzinums ir SPRK saistošs, proti, SPRK jāņem vērā EK viedoklis, pieņemot lēmumu par "Conexus" atbilstību sertificēšanas prasībām. Ja EK sniegs pozitīvu atzinumu, divu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas "Conexus" varētu tikt apstiprināts kā neatkarīgs pārvades sistēmas operators, uzdodot "Conexus" novērst interešu konfliktu, ko rada "Marguerite Gas I" un "Marguerite Gas II" vienlaicīga dalība gan "Conexus", gan "Latvijas gāzei"

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Palielinās koģenerācijas stacijās saražotais

2015. gadā koģenerācijas stacijās saražotas 3527 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 17 % vairāk nekā 2014. gadā un kas veido 63 % no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma. Pērn koģenerācijas stacijās saražotas 5540 GWh siltumenerģijas jeb 72 % no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma. Pērn Latvijā darbojās 183 koģenerācijas stacijas – par astoņām koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2014. gadā.

Nozares neveiksmes

"Latvenergo" neizdodas iepirkt gāzi Lietuvā

Drīz pēc regulatora pieņemtajiem lēmumiem dabasgāzes pārvades un lietošanas noteikumos "Latvenergo" vērsās pie "Latvijas Gāzes" ar lūgumu atļaut elektroenerģijas ražotājam iegādāties gāzi no Lietuvas. Taču gāzes koncerns šo lūgumu noraidīja. Šis jautājums tika skatīts vairākkārtējās regulatora padomes sēdēs, līdz šogad regulators lēma, ka "Latvijas Gāzei" ir jāpiekrīt "Latvenergo" lūgumam. Tiesa, "Latvijas Gāze" šo lēmumu var apstrīdēt tiesā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

"Augstsprieguma tīkls" desmit gados ieguldīs 518 miljonus eiro

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" laika posmā no 2017. līdz 2026. gadam attīstībā plāno ieguldīt 518 miljonus eiro. Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 285 miljonu eiro apmērā, plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

EK piešķir "Balticconnector" izbūvei 187,5 miljonu eiro
Eiropas Komisija (EK) piešķīra 187,5 miljonu eiro līdzfinansējumu gāzesvada "Balticconnector" izbūvei starp Igauniju un Somiju, kas būtu pirmais gāzesvads starp abām valstīm. Vienlaikus ar 18,6 miljoniem eiro finansiāli atbalstīts Igaunijas un Latvijas starpsavienojums, kas uzlabos piekļuvi gāzes krātuvei Inčukalnā.

Energoefektivitātes pasākumiem atvēl 241 miljonu eiro
Šogad sāka pamazām izsludināt jaunā ES fondu plānošanas perioda programmas, no kurām viena paredz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai dzīvojamajās ēkās atvēlēt līdz 126,225 eiro. Savukārt otra programma paredz energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās atvēlēt 115,13 miljonus eiro.

Gāzes tirgus atvēršanas gaidās

Saeima 10. februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā un "Latvijas Gāzes" sadalīšanu. Septembrī "Latvijas Gāzes" akcionāri lēma sadalīt uzņēmumu, dibinot jaunu kompāniju "Conexus Baltic Grid" un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. Patlaban ekspertu vidū nav vienprātības, vai pēc gāzes tirgus atvēršanas dabasgāzes cena patērētājiem saruks vai augs.

Elektrības tirgus lēnām atveras konkurencei
2015. gada 1. janvārī mājsaimniecības sāka iegādāties elektrību brīvajā tirgū. Lai arī nav pieejama informācija par komersantu tirgus daļām, ir skaidrs, ka "Latvenergo" daļa mājsaimniecību tirgū ir ievērojama. Ja pirmajā gadā pēc tirgus atvēršanas elektrību mājsaimniecībām piedāvāja pieci komersanti – "Latvenergo", "Baltcom TV", "220 Enerģija", SIA "Win Baltic" un "Aeon Energy" –, tad tagad šiem komersantiem piepulcējušies arī SIA "Bright Future Energy" un "ESK Sistēmas".

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 709 714 698
Darbinieku skaits, tūkst. 24 24 23
Peļņa, milj. EUR 138 178 285
Rentabilitāte, % 2 3 5
Apgrozījums, milj. EUR 7 387 6 804 6 265
Apgrozījuma izmaiņas -0 -8 -8
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Enerģētika rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvenergo, AS, ORLEN Latvija, SIA, NESTE LATVIJA, SIA, Latvijas Gāze, AS, Circle K Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Degviela, Elektroenerģija un gāze, Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvenergo, AS
Pulkveža Brieža 12, Rīga, LV-1230 T. 80200400
Elektroenerģijas ražošana 521 146 -7.69 94 750 18.18% 1464
2. ORLEN Latvija, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67103300
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 459 731 -8.68 2 338 0.51% 8
3. NESTE LATVIJA, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 66013355
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 407 315 16.37 10 842 2.66% 48
4. Latvijas Gāze, AS
Vagonu 20, Rīga, LV-1009 T. 1855
Dabasgāzes apgāde 390 888 -22.3 33 312 8.52% 1264
5. Circle K Latvia, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67088100
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 358 177 -9.01 21 014 5.87% 747
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2015 līdz 30.04.2016
6. TransBaltic OIL, SIA
Gustava Zemgala gatve 76-11.st., Rīga, LV-1039
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 318 312 162.68 2 262 0.71% 14
7. Sadales tīkls, AS
Šmerļa 1, Rīga, LV-1006 T. 8403
Elektroenerģijas apgāde 292 291 -3.8 -10 837 -3.71% 2561
8. AMIC Latvia, SIA
Alīses 3, Rīga, LV-1046 T. 67066445
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 235 997 -11.54 2 311 0.98% 361
9. RĪGAS SILTUMS, AS
Cēsu 3a, Rīga, LV-1012 T. 67017359
Siltumapgāde un siltumtīkli 173 485 0.22 2 423 1.40% 953
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
10. AKSELSS, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67500519
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 160 123 -2.47 94 0.06% 73

Viedokļi

Autors: Kristaps Stepanovs

Atjaunīgo energoresursu nozare atkarīga no politiskajiem lēmumiem

Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Eurostat datiem, kas liecina, ka 2014. gadā Latvija ir sasniegusi 38,7 % no AER enerģijas gala patēriņā, esam ļoti labā pozīcijā. Tas mums ļauj baudīt augļus, ko AER sniedz, tomēr mēs šādu augļu baudīšanu neesam īstenojuši normatīvo aktu līmenī. AER direktīva paredz mehānismus, kā viena valsts var sadarboties ar citu valsti, proti, viena ES dalībvalsts var īstenot projektu citā valstī, viena dalībvalsts var pārdot saražotā AER statistiku otrai. lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Stirāns

Šogad prognozējams pārdotās degvielas apjomu pieaugums

Šogad mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmērs Latvijā būs lielāks nekā 2015. gadā. Jau šogad sešos mēnešos Latvijā mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmērs pieaudzis par 8,1 %, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn. Mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmēra pieauguma ziņā sasniegts pēckrīzes rekords, kas lielā mērā skaidrojams ar automašīnu reģistrācijas pieaugumu, zemākām degvielas cenām, kas veicina patēriņu, kā arī, iespējams, ar mazāku nelegālā tirgus apmēru, ņemot vērā, ka cenu lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Par 41 128 eiro palielinās pašvaldības kapitālsabiedrības "Dobeles ūdens" pamatkapitālu

Rīga, 10.okt., LETA. Pašvaldības SIA "Dobeles ūdens" pamatkapitāls tiks palielināts par 41 128 eiro, lēmuši Dobeles novada domes deputāti. Pašvaldība uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīs savu nekustamo īpašumu Stacijas iela 5, Dobelē, kas sastāv no zemesgabala 1956 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša ūdenstorņa, pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu daļu. Zemes vērtība ir teju 405 eiro, bet ūdenstorņa vērtība sasniedz 40 723 eiro. "Firmas.lv" dati liecina, ka pašlaik komunālā uzņēmuma pamatkapitāls lasīt tālāk

Autors: LETA

Par teju 240 000 eiro palielinās Siguldas pašvaldības SIA "Saltavots" pamatkapitālu

Rīga, 5.okt., LETA. Siguldas novada domes deputāti atbalstījuši ierosinājumu par 234 683 eiro palielināt Siguldas novada pašvaldības kapitālsabiedrības "Saltavots" pamatkapitālu. Kā deputātiem skaidroja uzņēmuma valdes loceklis Guntars Dambenieks, no šīs summas lielākā daļa jeb 124 049 eiro paredzēts novirzīt, lai segtu izmaksas Allažu skolas ūdens un kanalizācijas pieslēgumu pie centrālajiem tīkliem. Savukārt 81 358 eiro tiks novirzīti Krimuldas ūdensapgādes atdzelžošanas stacijas izbūvei lasīt tālāk

Autors: LETA

Par 173 854 eiro palielinās pašvaldības uzņēmuma "Tukuma ūdens" pamatkapitālu

Jelgava, 28.sept., LETA. Veicot mantisko ieguldījumu, par 173 854 eiro tiks palielināts pašvaldības SIA "Tukuma ūdens" pamatkapitāls, šonedēļ lēmuši Tukuma novada domes deputāti. Pārbūvējot Slocenes ielu, tajā izbūvēts ūdensvads, sadzīves kanalizācija un divi ugunsdzēsības hidranti, kuru bilances vērtība ir 173 854 eiro. Par šo summu arī tiks palielināts uzņēmuma pamatkapitāls, veicot mantisko ieguldījumu un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu. "Firmas.lv" dati liecina, ka pašlaik lasīt tālāk

Visas ziņas >>>