Ienākt

Enerģētika

Degviela Elektroenerģija un gāze
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Turpina stabilu izaugsmi

Jānis Riekstiņš, degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma "Virši-A" valdes priekšsēdētājs

Atskatoties uz 2016.gadu degvielas mazumtirdzniecības nozarē Latvijā, jāsaka, ka kopumā nozares darbība vērtējama veiksmīgi. Par to, pirmkārt, liecina pērn mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apjoma palielināšanās par aptuveni 7%. Otrkārt, jaunu risinājumu un piedāvājumu ieviešana tirgus spēlētāju vidū liecina par arvien daudzveidīgākiem klientu piesaistes mehānismiem.

Arī šā gada līdzšinējie dati liecina, ka nozare piedzīvo nelielu, bet stabilu pārdotā degvielas apjoma kāpumu. Gada pirmajos sešos mēnešos legālās degvielas patēriņš mazumtirdzniecībā pieaudzis par 6%, un domājams, ka šāda pozitīva tendence saglabāsies līdz pat gada beigām. Būtiski, ka līdz ar akcīzes nodokļa celšanu Igaunijā šī gada sākumā Latvija jau vairāk nekā pusgadu izjūt Igaunijas klientu pieplūdumu, kas jūtami ietekmē kopējo pārdošanas apjomu.

Vienlaikus degvielas nozare Latvijā jau no pērnā gada piedzīvo vairākas būtiskas izmaiņas. Latvijā ir aptuveni 120 komersantu un 600 degvielas uzpildes staciju, tāpēc tirgotāju savstarpējā konkurence neliek atslābt nevienam no spēlētājiem, bet tā kalpo kā papildu dzinējs izaugsmei. Reģionos biznesa aktivitāte joprojām turpina samazināties, arī paši esam aizvēruši vairākas stacijas to zemās rentabilitātes dēļ, un to dara arī konkurenti. Konkurence joprojām saglabājas sīva, un to pastiprina ne tikai esošo tirgus līderu aktivitātes, nerimstošā tirgus konsolidācija, bet arī jaunu spēlētāju ienākšana tirgū. Tā pērn tirgū atgriezās pasaules degvielas mazumtirdzniecības gigants “Shell”. Šogad nozīmīga bijusi arī “Statoil” (Circle-K) zīmola maiņa, savukārt pavisam nesen - jauna vietējā mazumtirgotāja “Kool Latvija” ienākšana tirgū.

Vērtējot degvielas cenu izmaiņas gada griezumā, tās saglabājušās diezgan stabilas, jo tādi notikumi Latvijas un pasaules līmenī, lai degvielas cena krasi pieaugtu vai samazinātos, nav notikuši. Jāsaka, ka pēdējo pāris mēnešu laikā asāk jūtami cenu kari Latvijas tirgotāju starpā atsevišķās Latvijas pilsētās. Tā, piemēram, Rīgā un Ventspilī augusta beigās degvielas cenas tirgotāju konkurences cīņas rezultātā bija samazinājušas par aptuveni 10 centiem litrā. Šāds cenu kritums gan nav skaidrojams ar degvielas iepirkuma cenu izmaiņām, valūtas kursu svārstībām vai izmaiņām pasaules biržās, bet gan lokālu konkurentu cīņu par klientiem. Te gan jāuzsver, ka vienā brīdī šī cīņa norims, jo tirgotāji ilgstoši nevar strādāt zem pašizmaksas.

Atskatoties uz 2016. gadu un domājot par sasniegto šogad līdz šim, uzskatu, ka “Virši-A” turpina stabilu izaugsmi. Esam ieguldījuši būtiskas investīcijas degvielas uzpildes staciju atvēršanā un DUS tīkla modernizēšanā, kā arī spēruši būtisku soli preču sortimenta uzlabošanā un paplašināšanā, īpaši - privātā preču zīmola attīstībā. Kopš 2016. gada sākuma esam modernizējuši vairāk nekā 20 staciju, kā atvēruši vairākas jaunas stacijas. Līdz šim sasniegtie biznesa rezultāti, kā arī klientu atsaucība un novērtējums liek domāt, ka vietējie degvielas tirgotāji spēj konkurēt ar starptautiskiem milžiem.

Būtiskākās izmaiņas degvielas nozarē Latvijā tuvākā periodā būs saistītas ar jauno nodokļu reformas likumu, kas paredz palielināt akcīzes nodokli degvielai. Ir saprotams valdības lēmums aizstāt nodokļu iztrūkumu ar citu celšanu, taču šajā gadījumā saredzu vairākus riskus. Proti, ne tikai degvielas cena palielināsies par aptuveni 4 līdz 5 centiem litrā, bet vienlaikus mēs kļūsim mazāk konkurējoši kaimiņvalstu vidū. Tāpat šogad iegūtie Igaunijas klienti, kas paaugstinātās degvielas cenas dēļ degvielu iegādājās Latvijā, tiks zaudēti. Šobrīd gan ir grūti paredzēt kopējās jaunā nodokļu reformas likuma radītās izmaiņas, par to varēsim spriest pēc tā realizēšanas dzīvē jau pēc dažiem mēnešiem.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Valdība atbalsta OIK saistību atpirkšanu no "Latvenergo" elektrostacijām

Valdība pauda konceptuālu atbalstu Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumam elektroenerģijas obligātā iepirkuma samazināšanai, kas paredz atpirkt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) saistības no AS "Latvenergo" elektrostacijām, aģentūrai LETA pastāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt OIK pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas. 2017.gada beigās paredzēts izbeigt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) piemērošanu, kas kopā ar "Latvenergo" dividendēm veidoja finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensēja OIK pieaugumu virs 26,79 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) apmērā.

Kā pamatotāko risinājumu OIK sloga ierobežošanai EM piedāvā elektrostacijām ar jaudu virs 100 megavatiem (MW) atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas OIK ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Šīs ir AS "Latvenergo" piederošās elektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2, kuru uzstādītā elektriskā jauda sasniedz attiecīgi 144 MW un 832,3 MW. Īstenojot garantētās maksas samazinājumu, nepieciešamais finansējums risinājuma īstenošanai ir 454,28 miljoni eiro, kas tiktu iegūts no "Latvenergo" uzkrātajiem līdzekļiem. Īstenojot šo risinājumu, sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,01 miljona eiro apmērā.

Pēc EM vēstītā, risinājuma ieviešana nodrošinātu to, ka jau no 2018.gada vidējais OIK maksājums par MWh elektroenerģijas samazinātos no 26,79 eiro līdz 25,79 eiro, bet 2020.gadā - līdz EUR 24,92. Tāpat, ņemot vērā EM jau iepriekš ierosinātos priekšlikumus par atbalstu energoietilpīgajiem ražotājiem un OIK reformu, energointensīvajiem uzņēmumiem no 2018.gada tiks nodrošināta vēl zemāka OIK likme - līdz pat 6,31 eiro par MWh.

Lasīt vairāk

02. Ar alternatīvo ieguldījumu fonda finansējuma palīdzību radīts jaunuzņēmums degvielas mazumtirdzniecībā - "KOOL Latvija"

Piesaistot alternatīvo ieguldījumu fonda finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā, radīts jaunuzņēmums degvielas mazumtirdzniecībā - SIA "KOOL Latvija", aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Pirmo "KOOL" degvielas uzpildes staciju paredzēts atklāt Augšlīgatnē. Ar "KOOL" projektu iecerēts parādīt, ka ar pareizo komandu var nodrošināt tādu pašu kvalitāti kā tirgus līderi, vienlaikus maksimāli izmantojot vietējos resursus. "Tas, ko var redzēt Augšlīgatnē, ir Latvijas koks, visi vietējie ražotāji ir maksimāli izmantoti. Ko vien var neimportēt, to neimportējam. Ja paskatāmies uz piedāvājumu veikalā, tur ir Latvijas zemnieku kartupeļi, gaļa ir no vietējiem ražotājiem - tā ir svaiga gaļa, nevis importēta saldētā. Tāpat maizi cep vietējie ražotāji," stāstīja Šteins.

Savukārt līdz gada beigām plānots atvērt vēl divas stacijas. "Tālāk [pēc pirmās stacijas atvēršanas] novērtēsim pirmās atsauksmes no klientiem, un, ja tā būs pozitīvas, skatīsimies, ko vēl realizēt. Mums šobrīd ir plāns par vēl divām stacijām šogad, kas arī būs ārpus Rīgas. Tās ir ļoti dažādas vietas, un līdz ar to būs dažādas klientu plūsmas, no kurām dabūt atsauksmes. Vienlaikus degvielas uzpildes stacija Augšlīgatnē ir pārveidota, tur iepriekš bija "Vigo", un līdz ar to šī stacija nerada pilnu "KOOL" koncepta iespaidu. Uzzīmēts tas mums ir nedaudz savādāks, un tas savādākais parādīsies divās stacijās, kuras šogad ir ieplānotas, un tad skatīsimies atsauksmes. Plānots, protams, ir uztaisīt minimālo pārklājumu, lai mēs varētu strādāt arī korporatīvo klientu sektorā," skaidroja Šteins.

Uzņēmuma vadītājs patlaban gan nevēlējās atklāt, kur tieši paredzēts atvērt nākamās divas stacijas, taču, runājot par potenciālu strādāšanu korporatīvo klientu sektorā, viņš norādīja, ka tam racionāls staciju skaits būtu aptuveni 40. Degvielas uzpildes staciju tīkla attīstībā plānots gan vērtēt iespējas iegādāties kādas jau esošās stacijas, gan sadarboties ar citiem komersantiem. Tāpat paredzēts vētīt iespēju atsevišķās vietās atvērt tikai "KOOL" veikalu.

Šteins uzņēmuma attīstību saistīja gan ar reģioniem, gan Pierīgu un Rīgu. "KOOL Latvija" plānos ir strādāt arī pie privātā zīmola attīstības.

Lasīt vairāk

03. Lietuvā saņem pirmo sašķidrinātās dabasgāzes kravu no ASV

Lietuvā saņemta pirmā sašķidrinātās dabasgāzes krava no Amerikas Savienotajām Valstīm. Kravas saņēmējs ir valsts dabasgāzes piegādes un tirdzniecības uzņēmums "Lietuvos duju tiekimas". Tā preses sekretārs Pauļus Jakutavičs teica, ka sašķidrinātās gāzes kravu Klaipēdas ostā nogādājis tankkuģis "Clean Energy".

Jūnijā "Lietuvos duju tiekimas" parakstīja līgumu par 140 000 kubikmetru dabasgāzes piegādi ar ASV kompāniju "Cheniere Marketing International", kurai ir sašķidrinātās gāzes eksporta terminālis Luiziānas štata Sabīnpāsā.

Paredzēts, ka septembra vidū "Lietuvos duju tiekimas" saņems vēl vienu dabasgāzes kravu no ASV, kuras piegādātājs būs Spānijas uzņēmums "Gas Natural Fenosa". Līgums par to tika parakstīts jūlijā.

"Lietuvos duju tiekimas" saņem sašķidrināto dabasgāzi arī no Norvēģijas "Statoil", kā arī no ASV uzņēmjuma "Koch Supply & Trading", kas gāzi piegādā no Norvēgijas un Nigērijas.

Lasīt vairāk

04. "Latvenergo" peļņa pirmajā pusgadā - 97,87 miljoni eiro

AS "Latvenergo" koncerna peļņa šā gada pirmajā pusgadā bija 97,87 miljoni eiro un tā ir par 31,05% lielāka nekā 2016.gada pirmajā pusgadā, teikts "Latvenergo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Rezultātus pozitīvi galvenokārt ietekmēja lielāka Daugavas HES izstrāde nekā pagājušā gada pirmajā pusē, kā arī lielāki sadales pakalpojuma ieņēmumi, skaidrots paziņojumā.

Koncerna ieņēmumi 2017.gada pirmajā pusgadā nav būtiski mainījušies, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, un ir 478,9 miljoni eiro. Pērn pirmajā pusgadā koncerna ieņēmumi bija 475,9 miljoni eiro.

"Latvenergo" koncerna EBITDA pārskata periodā ir palielinājusies par 5% un sasniedz 213,2 miljonus eiro. Vienlaicīgi uzlabojies arī EBITDA rentabilitātes rādītājs, pieaugot līdz 43% (2016.gada pirmajā pusgadā - 36%).

"Latvenergo" koncerns 2017.gada pirmajā pusgadā savās ražotnēs ir saražojis 3147 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas salīdzinājumā ar 2016.gada pirmajiem sešiem mēnešiem ir par 29% vairāk. To galvenokārt veicināja izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, kas ir pieaudzis par 55%.

Lasīt vairāk

05. Krievijas uzņēmējs Igors Makarovs interesējas par "Itera Latvija" piederošajām akcijām "Latvijas gāzē" un "Conexus Baltic Grid"

Krievijas uzņēmējs, starptautiskās grupas "Areti" (iepriekš "Itera") īpašnieks Igors Makarovs interesējas par SIA "Itera Latvija" piederošajām akcijām AS "Latvijas gāze" un AS "Conexus Baltic Grid", aģentūrai LETA apliecināja "Itera Latvija" valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Viņš atzina, ka Makarovs ir viens no pretendentiem uz "Itera Latvija" piederošajām akcijām. Kurš kuru uzrunājis par iespējamu darījumu, Savickis neatklāja, atzīmējot, ka Makarovu pazīst jau aptuveni 20 gadus un pagaidām sarunas vēl ir sākuma līmenī.

Taujāts, vai atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām Makarovam būtu iespēja iegādāties akcijas gan "Latvijas gāzē", gan "Conexus Baltic Grid", Savickis atbildēja, ka patlaban tas tiek pētīts. Tāpat vēl nav skaidrības, vai iegādātas varētu tikt tikai pašas akcijas uzņēmumos vai arī visa "Itera Latvija".

Savukārt iespējamo darījuma cenu Savikcis neatklāja, vien norādot, ka runa ir par summām aptuveni tādā līmenī, kāds iepriekš izskanējis publiskajā telpā. "Plus, mīnus 5%," viņš piebilda.

Vienlaikus darījums vēl ir sākuma stadijā, tāpēc lielāka skaidrība šajā jautājumā varētu prasīt mēnešus, turklāt, pēc Savicka teiktā, "pretendenti nāk un iet".

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Palielinās koģenerācijas stacijās saražotais

2015. gadā koģenerācijas stacijās saražotas 3527 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 17 % vairāk nekā 2014. gadā un kas veido 63 % no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma. Pērn koģenerācijas stacijās saražotas 5540 GWh siltumenerģijas jeb 72 % no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma. Pērn Latvijā darbojās 183 koģenerācijas stacijas – par astoņām koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2014. gadā.

Nozares neveiksmes

"Latvenergo" neizdodas iepirkt gāzi Lietuvā

Drīz pēc regulatora pieņemtajiem lēmumiem dabasgāzes pārvades un lietošanas noteikumos "Latvenergo" vērsās pie "Latvijas Gāzes" ar lūgumu atļaut elektroenerģijas ražotājam iegādāties gāzi no Lietuvas. Taču gāzes koncerns šo lūgumu noraidīja. Šis jautājums tika skatīts vairākkārtējās regulatora padomes sēdēs, līdz šogad regulators lēma, ka "Latvijas Gāzei" ir jāpiekrīt "Latvenergo" lūgumam. Tiesa, "Latvijas Gāze" šo lēmumu var apstrīdēt tiesā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

"Augstsprieguma tīkls" desmit gados ieguldīs 518 miljonus eiro

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" laika posmā no 2017. līdz 2026. gadam attīstībā plāno ieguldīt 518 miljonus eiro. Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 285 miljonu eiro apmērā, plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

EK piešķir "Balticconnector" izbūvei 187,5 miljonu eiro
Eiropas Komisija (EK) piešķīra 187,5 miljonu eiro līdzfinansējumu gāzesvada "Balticconnector" izbūvei starp Igauniju un Somiju, kas būtu pirmais gāzesvads starp abām valstīm. Vienlaikus ar 18,6 miljoniem eiro finansiāli atbalstīts Igaunijas un Latvijas starpsavienojums, kas uzlabos piekļuvi gāzes krātuvei Inčukalnā.

Energoefektivitātes pasākumiem atvēl 241 miljonu eiro
Šogad sāka pamazām izsludināt jaunā ES fondu plānošanas perioda programmas, no kurām viena paredz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai dzīvojamajās ēkās atvēlēt līdz 126,225 eiro. Savukārt otra programma paredz energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās atvēlēt 115,13 miljonus eiro.

Gāzes tirgus atvēršanas gaidās

Saeima 10. februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā un "Latvijas Gāzes" sadalīšanu. Septembrī "Latvijas Gāzes" akcionāri lēma sadalīt uzņēmumu, dibinot jaunu kompāniju "Conexus Baltic Grid" un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. Patlaban ekspertu vidū nav vienprātības, vai pēc gāzes tirgus atvēršanas dabasgāzes cena patērētājiem saruks vai augs.

Elektrības tirgus lēnām atveras konkurencei
2015. gada 1. janvārī mājsaimniecības sāka iegādāties elektrību brīvajā tirgū. Lai arī nav pieejama informācija par komersantu tirgus daļām, ir skaidrs, ka "Latvenergo" daļa mājsaimniecību tirgū ir ievērojama. Ja pirmajā gadā pēc tirgus atvēršanas elektrību mājsaimniecībām piedāvāja pieci komersanti – "Latvenergo", "Baltcom TV", "220 Enerģija", SIA "Win Baltic" un "Aeon Energy" –, tad tagad šiem komersantiem piepulcējušies arī SIA "Bright Future Energy" un "ESK Sistēmas".

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 709 714 698
Darbinieku skaits, tūkst. 24 24 23
Peļņa, milj. EUR 138 178 285
Rentabilitāte, % 2 3 5
Apgrozījums, milj. EUR 7 387 6 804 6 265
Apgrozījuma izmaiņas -0 -8 -8
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Enerģētika rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvenergo, AS, ORLEN Latvija, SIA, NESTE LATVIJA, SIA, Latvijas Gāze, AS, Circle K Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Degviela, Elektroenerģija un gāze, Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvenergo, AS
Pulkveža Brieža 12, Rīga, LV-1230 T. 80200400
Elektroenerģijas ražošana 521 146 -7.69 94 750 18.18% 1464
2. ORLEN Latvija, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67103300
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 459 731 -8.68 2 338 0.51% 8
3. NESTE LATVIJA, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 66013355
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 407 315 16.37 10 842 2.66% 48
4. Latvijas Gāze, AS
Vagonu 20, Rīga, LV-1009 T. 155
Dabasgāzes apgāde 390 888 -22.3 33 312 8.52% 1264
5. Circle K Latvia, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67088100
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 358 177 -9.01 21 014 5.87% 747
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2015 līdz 30.04.2016
6. TransBaltic OIL, SIA
Gustava Zemgala gatve 76-11.st., Rīga, LV-1039
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 318 312 162.68 2 262 0.71% 14
7. Sadales tīkls, AS
Šmerļa 1, Rīga, LV-1006 T. 8403
Elektroenerģijas apgāde 292 291 -3.8 -10 837 -3.71% 2561
8. AMIC Latvia, SIA
Alīses 3, Rīga, LV-1046 T. 67066445
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 235 997 -11.54 2 311 0.98% 361
9. RĪGAS SILTUMS, AS
Cēsu 3a, Rīga, LV-1012 T. 67017359
Siltumapgāde un siltumtīkli 173 485 0.22 2 423 1.40% 953
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
10. AKSELSS, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67500519
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 160 123 -2.47 94 0.06% 73

Viedokļi

Autors: Kristaps Stepanovs

Atjaunīgo energoresursu nozare atkarīga no politiskajiem lēmumiem

Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Eurostat datiem, kas liecina, ka 2014. gadā Latvija ir sasniegusi 38,7 % no AER enerģijas gala patēriņā, esam ļoti labā pozīcijā. Tas mums ļauj baudīt augļus, ko AER sniedz, tomēr mēs šādu augļu baudīšanu neesam īstenojuši normatīvo aktu līmenī. AER direktīva paredz mehānismus, kā viena valsts var sadarboties ar citu valsti, proti, viena ES dalībvalsts var īstenot projektu citā valstī, viena dalībvalsts var pārdot saražotā AER statistiku otrai. lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Stirāns

Šogad prognozējams pārdotās degvielas apjomu pieaugums

Šogad mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmērs Latvijā būs lielāks nekā 2015. gadā. Jau šogad sešos mēnešos Latvijā mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmērs pieaudzis par 8,1 %, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn. Mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmēra pieauguma ziņā sasniegts pēckrīzes rekords, kas lielā mērā skaidrojams ar automašīnu reģistrācijas pieaugumu, zemākām degvielas cenām, kas veicina patēriņu, kā arī, iespējams, ar mazāku nelegālā tirgus apmēru, ņemot vērā, ka cenu lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Rīgas siltums" pirks "Rīgas BioEnerģijas" kapitāldaļas

Rīga, 15.dec., LETA. AS "Rīgas siltums" valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA "Rīgas BioEnerģija" kapitāla daļu iegādei, aģentūru LETA informēja "Rīgas siltums". Pirkuma summa netiek atklāta. "Rīgas BioEnerģija" 50% daļu vērtība atbilstoši "Firmas.lv" datiem ir 3,899 miljoni eiro Pirms mēneša, 5.novembrī, "Rīgas siltums" saņēma AS "Bioenerģijas risinājumi", ar kuru kopā uzņēmumam pieder "Rīgas BioEnerģija", paziņojumu par savu 50% "Rīgas BioEnerģija" kapitāla daļu lasīt tālāk

Autors: LETA

EM: "Rīgas siltuma" lēmums iegādāties "Rīgas BioEnerģijas" kapitāldaļas nav pamatots

Rīga, 15.dec., LETA. AS "Rīgas siltums" valdes lēmums, izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA "Rīgas BioEnerģija" kapitāla daļu iegādei no AS "Bioenerģijas risinājumi", nav pamatots, aģentūrai LETA sacīja "Rīgas Siltuma" padomes priekšsēdētāja vietnieks, Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Kaspars Lore. Lore esot bijis vienīgais no četriem "Rīgas siltuma" padomes locekļiem, kas bijis pret šo darījumi. "Rīgas siltuma" padomes priekšsēdētājs, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdis lasīt tālāk

Autors: LETA

KP atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus

Rīga, 14.dec., LETA. Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Igaunijā reģistrētai sabiedrībai "Usaldusfond Baltcap Infrastructure Fund" iegūt izšķirošu ietekmi pār trim Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumiem - SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Agro Iecava" un SIA "RZS Energo" - un diviem lauksaimniecības uzņēmumiem - SIA "Aizkalnu tehnika" un SIA "BGGS serviss", aģentūru LETA informēja KP. Darījums atļauts, jo KP nekonstatēja iespējamu kaitējumu konkurencei. Saskaņā ar apvienošanās lasīt tālāk

Visas ziņas >>>