Ienākt

Enerģētika

Degviela Elektroenerģija un gāze
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Starts divarpus mēnešu gāzes sprintam

Energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Aprīlī sāktā dabasgāzes tirgus atvēršana piesaka nozīmīgas pārmaiņas enerģētikas nozarē, kas uzņēmumiem un gāzes tirgotājiem liek demonstrēt savas sprinteru dotības. Ja pirms 10 gadiem, atverot elektroenerģijas tirgu, uzņēmumiem bija dots samērā garš pārejas laiks, kur izeja atvērtajā tirgū tika sadalīta vairākos posmos viena vai pat piecu gadu garumā, tad pašlaik sevi atvērtajam gāzes tirgum jāsagatavo līdz 15. jūnijam. Tas prasīs fokusētu rīcību visām iesaistītajām pusēm.
Pašlaik joprojām ir palicis atvērts jautājums par gāzes pārvades sistēmas tarifiem, kas jāapstiprina regulatoram. Tomēr jau marta izskaņā savu atvērtā tirgus piedāvājumu patērētājiem publiskoja bijušais monopoluzņēmums, kam aprīlī sekoja daži aktīvākie tirgus jaunpienācēji, tostarp arī Enefit. Ir skaidrs, ka visi 20 sākotnēji reģistrētie gāzes tirgotāji pirmajā tirgus atvēršanas posmā vēl nestartēs. Savukārt uzņēmumiem ir atlicis pusotrs mēnesis, lai izvērtētu sava gāzes patēriņa apjomu un specifiku, kā arī izvēlētos piemērotāko iegādes risinājumu.
No tirgotāja viedokļa visiem spēlētājiem ir samērā līdzīgas starta pozīcijas Latvijas tirgū, jo Baltijā nav neviena dabasgāzes ieguves uzņēmuma. Tādējādi visu izšķirs izvēlētā stratēģija dabasgāzes iegādei vairumtirgū, kur katram tirgotājam jāatrod izdevīgākā kombinācija no dažādiem iegādes risinājumiem.

Gāzes cenas Latvijā jau līdz šim ir bijušas piesaistītas globālajām energoresursu cenu svārstībām, tāpēc nav sagaidāma ievērojama cenu korekcija. Būtiskākās pārmaiņas nesīs izvēles brīvība un iespēja vienoties par cenu veidošanas principiem un citiem līguma nosacījumiem. Plašāka izvēles brīvība vienlaikus nozīmē lielāku atbildību gan no tirgotāju, gan patērētāju puses.
Uzņēmumiem turpmāk būs jāizvēlas starp dažādiem gāzes cenas noteikšanas modeļiem, kur beidzot Latvijas tirgū parādīsies iespēja atrunāt gāzes cenu līgumā, nevis to uzzināt kārtējā mēneša laikā. Tāpat jāizdara izvēle starp dažādiem līguma nosacījumiem, vienojoties par savstarpējo saistību apmēru, apmaksas un līguma laušanas nosacījumiem.

Vienlaikus patērētājiem jāņem vērā, ka gala izmaksas par gāzi veido vairākas izmaksu pozīcijas. Jau pirmie piedāvājumi liecina, ka patērētājiem ir jābūt vērīgiem un kompleksi jāizvērtē visas izmaksas, kas var tikt piemērotas papildus gāzes cenai.

Savukārt viens no lielākajiem izaicinājumiem tirgotājiem ir izglītot patērētājus atvērtā tirgus darbības principos un iespējās. Tāpēc sākotnēji ir svarīgi veidot vienkāršus produktus, kas patērētājiem dod iespēju vienkārši mainīt sadarbības nosacījumus, un iepazīt tirgus darbību.

Vērtējot situāciju kopumā, vasaras sākums Latvijas uzņēmumiem paredzams samērā saspringts, jo gāzes tirgus atvēršana īsā laika posmā atnes daudz pietiekami nozīmīgu pārmaiņu. Tāpēc uzņēmumiem jāspēj pilnvērtīgi izmantot savu pieredzi no elektroenerģijas tirgus atvēršanas sākumposma un atvēlēto pārejas laiku, lai pieņemtu izsvērtus lēmumus.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Valdība dod zaļo gaismu tālākām sarunām un potenciālai "Conexus Baltic Grid" akciju iegādei

Valdība devusi atļauju Ekonomikas ministrijai (EM) turpināt sarunas un potenciāli iegādāties akcijas AS "Conexus Baltic Grid", šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Avrvils Ašeradens (V).

Ministrs patlaban neatklāja, vai paredzēts iegādāties kompānijas akciju kontrolpaketi, taču valsts nelielo līdzdalību uzņēmumā plānots palielināt, lai veicinātu enerģētisko neatkarību, gāzes cenu izlīdzināšanos ar Centrāleiropas valstīm un vienota Baltijas gāzes tirgus izveidi.

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka valsts atbilstoši Eiropas Savienības nosacījumiem šādā darījumā drīkst iesaistīties, akcijas pērkot tikai par "skaidru tirgus vērtību", lai tas netiktu uzskatīts par neatļautu valsts atbalstu. Valsts nedrīkst par akcijām pārmaksāt - tai jāspēj pierādīt, ka daļas iegādātas par "skaidru tirgus vērtību".

EM piesaistīs konsultantu, lai veiktu padziļinātu uzņēmuma izpēti un tālāk izvērtētu iespējamos darījumus. Plānots runāt gan ar Krievijas "Gazprom", gan ar "Uniper" un "Itera Latvija", kuri akceptējuši, ka savas akcijas pārdos. Vienlaikus paredzēts runāt ar kompānijas akcionāru "Marguerite Fund", kas varētu būt valdības partneris attiecīgajā darījumā.

Ministrs pieļāva, ka valsts darījumu varētu finansēt ar Valsts kases aizņēmuma palīdzību, lai netiktu palielināts budžets deficīts.

Lasīt vairāk

02. Latvijā oficiāli atver dabasgāzes tirgu

Enerģētikas likuma normas, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā.

Juridiskajām personām līdz šā gada 15.jūnijam jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums netiks noslēgts, tad līdz 2017.gada 1.jūlijam dabasgāzi tirgos esošais tirgotājs atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem dabasgāzes tirdzniecības diferencētajiem gala tarifiem, savukārt pēc 1.jūlija - pēdējās garantētās piegādes ietvaros par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātu cenu plus 20%.

Savukārt mājsaimniecībām nav obligāti jāizvēlas jauns dabasgāzes tirgotājs vai jāpērk dabasgāze par tirgus cenu. Ja mājsaimniecības turpinās dabasgāzi iegādāties no jau esošā tirgotāja, tad tās kā saistītie lietotāji saņems dabasgāzi par regulatora noteiktu cenu. Šāds pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts AS ''Latvijas gāze'' kā publiskajam tirgotājam līdz 2019.gadam.

Ekonomikas ministrija (EM) uzsver, ka tās mērķis tirgus liberalizācijā ir dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīt pēc iespējas vienkāršāku un lietotājam saprotamu, tāpēc kā efektīvākais un lietotājam ērtākais apkalpošanas risinājums izvēlēts modelis, kurā visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs - viens līgums, viens rēķins un viena klientu apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus. Līdzīgs risinājums patlaban tiek īstenots elektroenerģijas tirdzniecībā.

Pēc EM paustā, atvērts dabasgāzes tirgus rada priekšnoteikumus konkurencei starp tirgotājiem, kas nodrošinās labāku pakalpojuma kvalitāti un lielākas izvēles iespējas visiem dabasgāzes lietotājiem. Dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā palielinās dabasgāzes piegādes drošību un enerģētisko neatkarību nākotnē, kā arī stiprinās Eiropas Savienības vienoto dabasgāzes tirgu.

Lasīt vairāk

03. Ventspils ostai piedāvāts iesaistīties "Nord Stream 2" gāzes vadu būvniecības projektā

Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi "Noord Natie Ventspils Terminals" un "Eurohome Latvija" saņēmuši piedāvājumu iesaistīties "Nord Stream 2" gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu, šodien preses konferencē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro. Lembergs gan piebilda, ka pret Latvijas dalību šajā projektā iebilstot Ārlietu ministrija (ĀM).

Projekta īstenotāju piedāvājums paredz, ka Ventspilī varētu pieņemt gāzes vadu būvniecībai nepieciešamās caurules, uzglabāt tās Ventspils ostas kravu laukumos un attiecīgi no Ventspils ostas nogādāt uz cauruļu ieguldīšanas vietu jūrā. Ventspils ostas termināļu kravas laukumu platība gan pašlaik esot pārāk maza, lai tajos uzkrātu gāzes vadu būvniecībai nepieciešamo cauruļu daudzumu. Projekta īstenotāji piedāvā investēt 14 miljonus eiro, izbūvējot papildus kravas laukumus septiņu hektāru platībā, ko pēc tam uzdāvinātu brīvostas pārvaldei.

Lai lemtu par iesaistīšanos projektā, ir nepieciešams pozitīvs brīvostas valdes lēmums, jo kravas laukumi tiktu izbūvēti brīvostas pārvaldes apsaimniekotā teritorijā. Kā norādīja Lembergs, četri no astoņiem brīvostas valdes locekļiem ir deleģēti no ministrijām, un ĀM Latvijas dalību projektā neatbalstot. "Līdz ar to viņiem var dot vienotu komandu neatbalstīt šādu projektu. Ja šādu projektu neatbalstīs un ja tas būs valdības veto caur brīvostas valdes locekļiem, es ceru, ka Ventspils, līdzīgi kā tas ir Zviedrijas gadījumā, arī ne mazāk kā 20 miljonus saņems kompensācijā," sacīja Lembergs. Pēc viņa rīcībā esošās neoficiālās informācijas, Slites osta Zviedrijā esot pierunāta atteikties no dalības projektā, saņemot par to valdības kompensāciju 10 līdz 20 miljonu eiro robežās.

"ĀM negrib, lai Latvija piedalītos šī projekta realizācijā, jo tā prasa poļi. [..] Poļiem ir intereses - viņi negrib, lai Vācija saņem gāzi pa tiešo no Krievijas. Viņi grib, lai šajā apritē būtu arī poļi, un šī Polijas vēlēšanās ir saprotama un apsveicama, bet kāpēc Latvijai par to būtu jāmaksā?" retoriski vaicāja Lembergs, norādot, ka viņam šajā jautājumā ir cits viedoklis. "Gāzi piegādā Krievija, bet saņēmēja ir NATO dalībvalsts, Eiropas Savienības ekonomikas sirds - Vācija. Es uzskatu, ka neatbalstīt "Nord Stream 2", pie tam [situācijā], kad Latvija var nopelnīt, - tas ir neatbalstīt Vācijas enerģētisko drošību, un tas ir pretrunā ar NATO līgumu [..] un Eiropas Savienības līgumu."

Lasīt vairāk

04. "Latvenergo" pērn nopelnījis 130,6 miljonus eiro

AS "Latvenergo" pērn strādāja ar 931,619 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 53,6%, sasniedzot 130,593 miljonus eiro, liecina energokompānijas auditētais finanšu pārskats.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs uzsvēra, ka 2016.gads ir bijis nozīmīgs gan koncerna darbībā, gan arī enerģētikas nozarē. "Pirmkārt, darbu sāka gaidītais "NordBalt" elektroenerģijas starpsavienojums, vēl vairāk integrējot Baltijas valstis Ziemeļu valstu elektroenerģijas tirgū. Otrkārt, aktīvi noritēja sagatavošanās darbi dabasgāzes tirgus liberalizācijai 2017.gada pavasarī. Treškārt, tika sperts solis ekonomiski pamatotai sadales tīkla attīstībai, ko veicināja principiāli jaunas AS "Sadales tīkls" tarifa struktūras ieviešana mājsaimniecību segmentā. Nozīmīgi lēmumi ir pieņemti, arī domājot par koncerna nākotni - gada nogalē ir apstiprināta jaunā perioda koncerna stratēģija 2017. līdz 2022. gadam. Tajā ņemtas vērā nozīmīgas enerģētikas nozares pārmaiņas, kas prasmīgi izmantojamas turpmākai koncerna izaugsmei," klāstīja Žīgurs.

Uzņēmuma pārstāve Ivita Bidere aģentūrai LETA pavēstīja, ka ''Latvenergo'' finanšu rezultātus pozitīvi galvenokārt ietekmēja par 36% lielāka Daugavas hidroelektrostaciju (HES) izstrāde, kā arī zemākas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas Latvijā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dabasgāzes cena Latvijā bija par 24%, bet elektroenerģijas cena - par 14% zemāka. ''Latvenergo'' EBITDA pērn palielinājusies par 28%, sasniedzot 393,4 miljonus eiro.

Vienlaikus Bidere atzīmēja, ka ''Latvenergo'' koncerns ir viens no lielākajiem nodokļu maksātajiem Latvijā. 2016.gadā koncerns valsts budžetā ir iemaksājis 209 miljonus eiro, tajā skaitā dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu iemaksāti vairāk nekā 77 miljoni eiro. Atbilstoši 2017.gada valsts budžetam ''Latvenergo'' par 2016.gadu maksājamais dividenžu paredzamais apmērs ir 90,1 miljons eiro.

Lasīt vairāk

05. "Conexus Baltic Grid" brīdina par iespējamu Inčukalna gāzes krātuves slēgšanu, ja nebūs risinājuma tās izmaksu finansēšanai

Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (IPGK) var nākties slēgt, ja netiks rasta atbilde tās izmaksu finansēšanai, aģentūrai LETA pauda krātuves operatora AS "Conexus Baltic Grid" Korporatīvās sociālās atbildības un zīmola vadības daļas vadītāja Sandra Ādamsone.

"IPGK ir drošības garants gāzes apgādei (īpaši aukstajā ziemas laikā) un enerģētikas krīzes situācijās. Šobrīd veidojas situācija, kurā dabasgāze IPGK tiks uzglabāta vienīgi, pamatojoties uz ekonomiskā izdevīguma (tirgus) principiem un uz infrastruktūru lietotāju vēlmju fona iespējami mazināt ar gāzes piegādi Latvijas tirgum saistītās izmaksas," pauda Ādamsone.

Pēc viņas teiktā, tas savukārt novedīs pie IPGK uzglabātās dabasgāzes apmēru samazinājuma, krātuves jaudu degradācijas, uzglabāšanas tarifu vairākkārtējas palielināšanas, kā arī, ņemot vērā uzglabāšanas pakalpojuma konkurētspējas zudumu pret citiem avotiem, piemēram, Lietuvas valsts subsidēto Klaipēdas termināli, pie IPGK iespējamās slēgšanas.

"Gadījumā, ja IPGK tiks slēgta, samazināsies valsts apgādes drošība un Latvija nevarēs izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem prasības. Šobrīd Latvijai ir viens no augstākajiem infrastruktūras apgādes drošības standartu rādītājiem Eiropā - 207%. IPGK slēgšanas gadījumā šis rādītājs samazināsies līdz pat 51%. Šāds rādītājs norādītu uz atlikušās gāzes infrastruktūras tehnisko nespēju apmierināt gāzes kopējo pieprasījumu Latvijā un nozīmēs valsts pienākumu nodrošināt jaunas investīcijas infrastruktūrā apgādes drošības prasību izpildei," klāstīja uzņēmuma pārstāve.

Viņa atgādināja, ka līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, kas paredzēta 3.aprīlī, beidzas arī AS "Latvijas gāze" vispārējā atbildība par stabilas un nepārtrauktas Latvijas dabasgāzes lietotāju apgādes nodrošināšanu.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Palielinās koģenerācijas stacijās saražotais

2015. gadā koģenerācijas stacijās saražotas 3527 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 17 % vairāk nekā 2014. gadā un kas veido 63 % no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma. Pērn koģenerācijas stacijās saražotas 5540 GWh siltumenerģijas jeb 72 % no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma. Pērn Latvijā darbojās 183 koģenerācijas stacijas – par astoņām koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2014. gadā.

Nozares neveiksmes

"Latvenergo" neizdodas iepirkt gāzi Lietuvā

Drīz pēc regulatora pieņemtajiem lēmumiem dabasgāzes pārvades un lietošanas noteikumos "Latvenergo" vērsās pie "Latvijas Gāzes" ar lūgumu atļaut elektroenerģijas ražotājam iegādāties gāzi no Lietuvas. Taču gāzes koncerns šo lūgumu noraidīja. Šis jautājums tika skatīts vairākkārtējās regulatora padomes sēdēs, līdz šogad regulators lēma, ka "Latvijas Gāzei" ir jāpiekrīt "Latvenergo" lūgumam. Tiesa, "Latvijas Gāze" šo lēmumu var apstrīdēt tiesā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

"Augstsprieguma tīkls" desmit gados ieguldīs 518 miljonus eiro

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" laika posmā no 2017. līdz 2026. gadam attīstībā plāno ieguldīt 518 miljonus eiro. Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 285 miljonu eiro apmērā, plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

EK piešķir "Balticconnector" izbūvei 187,5 miljonu eiro
Eiropas Komisija (EK) piešķīra 187,5 miljonu eiro līdzfinansējumu gāzesvada "Balticconnector" izbūvei starp Igauniju un Somiju, kas būtu pirmais gāzesvads starp abām valstīm. Vienlaikus ar 18,6 miljoniem eiro finansiāli atbalstīts Igaunijas un Latvijas starpsavienojums, kas uzlabos piekļuvi gāzes krātuvei Inčukalnā.

Energoefektivitātes pasākumiem atvēl 241 miljonu eiro
Šogad sāka pamazām izsludināt jaunā ES fondu plānošanas perioda programmas, no kurām viena paredz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai dzīvojamajās ēkās atvēlēt līdz 126,225 eiro. Savukārt otra programma paredz energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās atvēlēt 115,13 miljonus eiro.

Gāzes tirgus atvēršanas gaidās

Saeima 10. februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā un "Latvijas Gāzes" sadalīšanu. Septembrī "Latvijas Gāzes" akcionāri lēma sadalīt uzņēmumu, dibinot jaunu kompāniju "Conexus Baltic Grid" un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. Patlaban ekspertu vidū nav vienprātības, vai pēc gāzes tirgus atvēršanas dabasgāzes cena patērētājiem saruks vai augs.

Elektrības tirgus lēnām atveras konkurencei
2015. gada 1. janvārī mājsaimniecības sāka iegādāties elektrību brīvajā tirgū. Lai arī nav pieejama informācija par komersantu tirgus daļām, ir skaidrs, ka "Latvenergo" daļa mājsaimniecību tirgū ir ievērojama. Ja pirmajā gadā pēc tirgus atvēršanas elektrību mājsaimniecībām piedāvāja pieci komersanti – "Latvenergo", "Baltcom TV", "220 Enerģija", SIA "Win Baltic" un "Aeon Energy" –, tad tagad šiem komersantiem piepulcējušies arī SIA "Bright Future Energy" un "ESK Sistēmas".

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 709 714 698
Darbinieku skaits, tūkst. 24 24 23
Peļņa, milj. EUR 138 178 285
Rentabilitāte, % 2 3 5
Apgrozījums, milj. EUR 7 387 6 804 6 265
Apgrozījuma izmaiņas -0 -8 -8
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Enerģētika rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvenergo, AS, ORLEN Latvija, SIA, Latvijas Gāze, AS, NESTE LATVIJA, SIA, Circle K Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Degviela, Elektroenerģija un gāze, Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvenergo, AS
Pulkveža Brieža 12, Rīga, LV-1230 T. 80200400
Elektroenerģijas ražošana 521 146 -7.69 94 750 18.18% 1464
2. ORLEN Latvija, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67103300
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 459 731 -8.68 2 338 0.51% 8
3. Latvijas Gāze, AS
Vagonu 20, Rīga, LV-1009 T. 155
Dabasgāzes apgāde 444 686 -11.61 33 312 7.49% 1264
4. NESTE LATVIJA, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 66013355
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 407 315 16.37 10 842 2.66% 48
5. Circle K Latvia, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67088100
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 358 177 -9.01 21 571 6.02% 747
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2015 līdz 30.04.2016
6. TransBaltic OIL, SIA
Gustava Zemgala gatve 76-11.st., Rīga, LV-1039
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 318 312 162.68 2 262 0.71% 14
7. Sadales tīkls, AS
Šmerļa 1, Rīga, LV-1006 T. 8403
Elektroenerģijas apgāde 292 291 -3.8 -10 837 -3.71% 2561
8. AMIC Latvia, SIA
Alīses 3, Rīga, LV-1046 T. 67066445
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 235 997 -11.54 2 311 0.98% 361
9. RĪGAS SILTUMS, AS
Cēsu 3a, Rīga, LV-1012 T. 67017359
Siltumapgāde un siltumtīkli 173 485 0.22 2 423 1.40% 953
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
10. AKSELSS, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67500519
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 160 123 -2.47 94 0.06% 73

Viedokļi

Autors: Kristaps Stepanovs

Atjaunīgo energoresursu nozare atkarīga no politiskajiem lēmumiem

Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Eurostat datiem, kas liecina, ka 2014. gadā Latvija ir sasniegusi 38,7 % no AER enerģijas gala patēriņā, esam ļoti labā pozīcijā. Tas mums ļauj baudīt augļus, ko AER sniedz, tomēr mēs šādu augļu baudīšanu neesam īstenojuši normatīvo aktu līmenī. AER direktīva paredz mehānismus, kā viena valsts var sadarboties ar citu valsti, proti, viena ES dalībvalsts var īstenot projektu citā valstī, viena dalībvalsts var pārdot saražotā AER statistiku otrai. lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Stirāns

Šogad prognozējams pārdotās degvielas apjomu pieaugums

Šogad mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmērs Latvijā būs lielāks nekā 2015. gadā. Jau šogad sešos mēnešos Latvijā mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmērs pieaudzis par 8,1 %, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn. Mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmēra pieauguma ziņā sasniegts pēckrīzes rekords, kas lielā mērā skaidrojams ar automašīnu reģistrācijas pieaugumu, zemākām degvielas cenām, kas veicina patēriņu, kā arī, iespējams, ar mazāku nelegālā tirgus apmēru, ņemot vērā, ka cenu lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Neste" atklāj degvielas uzpildes staciju Valmiermuižā; investīcijas - 200 000 eiro

Rīga, 22.jūn., LETA. Degvielas tirgotājs "Neste" atklājis degvielas uzpildes staciju (DUS) Valmiermuižā, aģentūrai LETA pavēstīja "Neste Latvija" pārstāvji. DUS atrodas Valmiermuižā, Valmieras pagastā, Burtnieku novadā, un izveidota, rekonstruējot bijušo "Valdeko" DUS. Investīcijas - aptuveni 200 000 eiro. "Valdeko" veikals un kafejnīca būs pieejami apmeklētājiem arī turpmāk. Šī ir 68.DUS "Neste" tīklā Latvijā. Pērn "Neste Latvija" strādāja ar 276,375 miljonu eiro apgrozījumu un guva 9,666 lasīt tālāk

Autors: LETA

"Neste" jaunas degvielas uzpildes stacijas izveidē Tīnūžos investējusi miljonu eiro

Rīga, 21.jūn., LETA. Investējot vienu miljonu eiro, Tīnūžos, Kokneses (E22) un Ogres (P5) ceļu krustojumā atklāta jauna "Neste" degvielas uzpildes stacija, aģentūru LETA informē kompānijas "Neste Latvija" pārstāvji. Minētā degvielas uzpildes stacija ir piemērota gan vieglajam, gan smagajam auto transportam, jo ir aprīkota arī ar ātrgaitas sūkni, kas speciāli paredzēts smago automašīnu uzpildei. Jaunā degvielas uzpildes stacija ir 67. "Neste" tīklā Latvijā, kā arī 200. "Neste" degvielas lasīt tālāk

Autors: LETA

Granulu ražotāja "SBE Latvia Ltd" apgrozījums aizvadītajā finanšu gadā bija 4,816 miljoni eiro

Rīga, 10.jūn., LETA. Granulu ražotāja "SBE Latvia Ltd" apgrozījums finanšu gadā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.aprīlim bija 4,816 miljoni eiro, bet peļņa - 467 654 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums mainīja finanšu gadu no kalendārā gada uz laika periodu no kārtējā gada 1.maija līdz 30.aprīlim, lai atskaišu periods atbilstu mātes uzņēmuma "Agroenergi Neova Pellets AB" atskaišu periodam. Līdz ar to aizvadītā gada finanšu pārskats lasīt tālāk

Visas ziņas >>>