Ienākt

Enerģētika

Degviela Elektroenerģija un gāze
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Konkurences spiediens un biznesa modeļu maiņa

Āris Žīgurs, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs

Patlaban dzīvojam laikā, kurā izjūtams konkurences spiediens un biznesa modeļu maiņa - enerģētikas joma piedzīvo straujas un inovatīvas pārmaiņas, automatizācija un digitalizācija ienāk nozarēs, ar kurām esam cieši saistīti. Tas ir liels dzinējspēks, jo jāvērtē jauni biznesa modeļi, jātestē blokķēžu tehnoloģijas un viedo mikrotīklu attīstība papildus jau esošajām tirdzniecības platformām, jāvērtē šī klāsta pieprasījuma tendences. Šobrīd par elektromobiļu straujo ienākšanu ikdienas lietošanā šaubu vairs nav, un redzam, ka e-mobilitātes procesā neizbēgams ir elektroenerģijas patēriņa pieaugums. Līdz ar to viedo mikrotīklu veidošanās, iekļaujot elektromobiļus, kuru akumulatori var kalpot par stacionāru enerģijas avotu, notiks straujāk, jo tie būs arī individuāli risinājumi ar saules un vēja mikroģeneratoru izmantošanu savam patēriņam. Vienlaikus nākamajos gados būs jākoncentrējas inovatīvu un klientu pieprasītu pakalpojumu ieviešanai.

Tāpēc "Latvenergo" turpina attīstīt pakalpojumu klāstu, kas iekļauj jaunāko un mūsdienīgāko tehnoloģiju izmantošanu ikdienā, jo iedzīvotāji arvien vairāk vēlas paši gan kontrolēt savu enerģijas patēriņu, gan arī paši ražot enerģiju savai mājsaimniecībai. Tādējādi pērn vasarā ieviesti jauni pakalpojumi - "Elektrum Viedā māja", "Elektrum Solārais". Tāpat "Latvenergo" nodrošina energomonitoringu un energorisku apdrošināšanu. Augstu interesi klientiem radīja "Elektrum Solārais" ienākšana tirgū, un šī pakalpojuma klientu skaits arvien pieaug.

Pagājušais gads enerģētikas nozarē bija spraigs un dinamisks - tajā ir bijuši svarīgi notikumi un pieņemti nozīmīgi lēmumi. 2017.gads ir arī "Latvenergo" jaunās stratēģijas perioda pirmais gads, un to rezumējot, var atzīmēt strauju viedo tīklu un jauno tehnoloģiju ienākšanu mūsu ikdienā - lietotāji pieprasa jaunus pakalpojumus un ātru komunikāciju, kas ļauj nekavējoties pieņemt lēmumu. Jaunās "Latvenergo" stratēģijas periods noslēgsies 2022.gadā.

Pērn pavasarī Latvijā tika atvērts dabasgāzes tirgus. Tas parāda, ka regulējošās institūcijas ir daudz paveikušas normatīvo aktu sakārtošanā, kas ir svarīgi tirgotājiem un arī lietotājiem. Pagājušajā gadā "Latvenergo", sākot individuālu līgumu slēgšanu par dabasgāzes tirdzniecību, pieteicās dabasgāzes tirgū kā tirgotājs. Uzņēmums ir spēris arī pirmos soļus Igaunijas dabasgāzes tirgū, kur redzams potenciāls paplašināt esošo "Latvenergo" elektroenerģijas piedāvājumu klāstu, piedāvājot klientiem dabasgāzi. Patlaban "Latvenergo" dabasgāzes portfelī 17 % aizpilda gāze, kas iegādāta no Lietuvas komersantiem, tādējādi tirgū nodrošinot konkurenci starp tirgotājiem un dažādojot piedāvājumus arī klientiem.

Turpinot "Latvenergo" investīciju ieguldījumus, sekmīgi norit Kurzemes loka projekts, kurā paveikti ap 50% darbu no kopējā apjoma. Kurzemes loka izbūve dos iespēju attīstīt elektroenerģijas ražošanu no vēja tieši Kurzemes pusē. Tikmēr Latvijas-Igaunijas trešā starpsavienojuma izbūve līdz 2020.gadam nākotnē palielinās maksimālo pārvades jaudu starp Latvijas un Igaunijas energosistēmām par 600 MW. Līdz ar to kopā ar esošajām pārvades līnijām maksimālā caurlaides spēja pieaugs līdz 1750 MW. Tādējādi vēl vairāk izlīdzināsies elektroenerģijas cenas starp Baltijas valstīm un Skandināviju.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Gazprom" neatkāpjas no Inčukalna pazemes gāzes krātuves

Pērn ekonomikas ministrs paziņoja, ka Latvijas mērķis ir iegūt Inčukalna pazemes gāzes krātuvi pārvaldošā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju kontrolpaketi 70% apmērā, lai tuvākajos gados būtu iespējams veiksmīgāk īstenot Baltijas valstu sadarbību energodrošības jomā.

Pērn 15.decembrī tika panākta vienošanās ar "Uniper Ruhrgas International GmbH" ("Uniper") par tai piederošā 18,31% "Conexus Baltic Grid" akciju iegādi, bet 27.decembrī noslēgts līgums par SIA "Itera Latvija" piederošo akciju iegādi. Tās iegādājās valstij piederošais uzņēmums "Augstsprieguma tīkls". Savukārt par Krievijas dabasgāzes koncerna "Gazprom" akciju pārdošanu informācija patlaban vēl nav saņemta.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) norādīja, ka "Gazprom" palikšana "Conexus" akcionāru vidū varētu būt šķērslis pozitīvam "Conexus" sertificēšanas lēmumam. Tiesa, SPRK četru mēnešu laikā ir jāizvērtē visi apstākļi un kritēriji kopumā, jo īpašumtiesību nodalīšanas prasība ir tikai viens no sertificēšanas nosacījumiem.

Ja sertificēšanas procesa laikā SPRK konstatēs "Conexus" neatbilstību sertificēšanas prasībām, SPRK saskaņā ar Enerģētikas likuma prasībām pieņems lēmumu par atteikumu sertificēt "Conexus", nosakot termiņu trūkumu novēršanai. Ja tiks konstatēta atbilstība sertificēšanas prasībām, SPRK pienākums būs sagatavot atzinumu par "Conexus" atbilstību sertificēšanas prasībām - atzinumu kopā ar pamatojošo informāciju SPRK nosūtīs Eiropas Komisijai (EK), kas savukārt divu mēnešu laikā gatavos atzinumu par "Conexus" atbilstību sertificēšanas prasībām ar tiesībām pagarināt vēl par diviem mēnešiem. Pēc EK atzinuma saņemšanas SPRK pieņems gala lēmumu attiecībā uz cConexus" sertificēšanu, skaidroja Irklis.

Lasīt vairāk

02. OIK sistēma zem "audita lupas"

Pērn rudenī Valsts policija pēc Ekonomikas ministrijas (EM) iesnieguma sākusi kriminālprocesu par iespējamu krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Kriminālprocess sākts par krāpšanas mēģinājumu lielos apmēros. Vēlāk EM informēja, ka šī gada pirmajā pusē plāno veikt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas auditu, pārbaudot vairāk nekā 400 OIK saņēmēju. Audita laikā tiks identificētas riska jomas un tiks izstrādāti ieteikumi normatīvu pilnveidošanai.

EM sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un Būvniecības valsts kontroles biroju jau ir sākusi izstrādāt sistēmisku risinājumu OIK staciju auditam. Izvērtējot sistēmu kopumā, secināts, ka uzraugošajām iestādēm trūkst instrumentu tās kontrolei un uzraudzībai. Tāpēc EM izstrādāja grozījumus noteikumos, lai šo situāciju mainītu.

Grozījumos paredzēts noteikt, ka termiņš obligātā iepirkuma sākšanai ir trīs mēneši. Tāpat paredzēts noteikt, ka uzstādāmās jaudas slieksnis ir 50% no sākotnēji piešķirtās. Plānots arī ražošanas kvotas samazinājums atbilstoši faktiski uzstādītajai jaudai 2018.gada beigās. Grozījumos paredzēts arī paplašināts regulējums OIK saņēmēju staciju kontrolē - trīs reizes saīsināts pārkāpumu novēršanas termiņš, tiesības EM lemt par atļaujas atcelšanu pēc atkārtotiem brīdinājumiem un par būtiskiem pārkāpumiem, kā arī kontrole bez iepriekšēja brīdinājuma.

Lasīt vairāk

03. Darbu sāk "Latvijas gāzes" meitasuzņēmums "Gaso"

Pērn decembrī sāka AS "Latvijas gāze" meitasuzņēmums AS "Gaso", par kura valdes priekšsēdētāju iecelta bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome "Gaso" izsniedza licenci dabasgāzes sadalei.
Licence izsniegta uz 20 gadiem - no 2017.gada 7.decembra līdz 2037.gada 6.decembrim. Tas nozīmē, ka sadales pakalpojumus, kurus līdz tam sniedza "Latvijas gāze", turpmāk Latvijā nodrošinās "Gaso".

Līdz ar šīm izmaiņām "Latvijas gāze" zaudējusi nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu. Turpmāk "Gaso" akcionāriem, akciju pircējiem un netiešas līdzdalības ieguvējiem būs jāsaņem Ministru kabineta atļauja līdzdalības iegūšanai, ja tā sasniegs 10%, vai patiesā labuma guvēja nomaiņai, ja līdzdalība sasniedz 25%.

Lai nodrošinātu dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā, atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajām prasībām, "Latvijas gāze" tika reorganizēta sadalīšanas ceļā, nododot daļu mantas iegūstošajai kompānijai. Lai nodrošinātu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību, "Gaso" bija jābūt iespējai vienlaikus ar minēto aktīvu pārņemšanu no "Latvijas gāzes" sākt dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanu. SPRK secināja, ka "Gaso" rīcībā ir visi aktīvi, lai nodrošinātu sadales pakalpojumu sniegšanu.

Lasīt vairāk

04. OIK atļauju skandāls sašūpo "Sadales tīkla" vadības krēslus

Pērn novembra sākumā pēc elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandāla no amata atkāpās "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, bet vēl pirms tam amatu atstāja valdes loceklis Rolands Lūsveris, kurš bija atbildīgs par pieslēgumu sistēmu.

Līdz jaunu valdes locekļu atlases procedūras noslēgumam "Sadales tīkla" valde strādās triju locekļu sastāvā, darbu turpinot Baibai Priedītei, Ingai Āboliņai un Raimondam Skrebam. Valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja ir Priedīte, kura "Sadales tīkla" valdē strādā kopš 2016.gada.

Pagājušā gada beigās konkursā uz "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētāja amatu pretendēja 62 kandidāti, savukārt uz "Sadales tīkla" valdes locekļa amatu pieteicās 54 kandidāti. Pēc pieteikumu pārbaudes janvāra otrajā pusē sāksies atlases otrā kārta, kuras laikā "Latvenergo" un personāla atlases kompānijas "Amrop" veiks pretendentu intervijas. Tālākajā izvērtēšanas gaitā tiks vērtēts, vai kandidātu redzējums, pieredze, spējas un kompetence ir atbilstošas "Sadales tīkla" darbības pilnveides prasībām.

Lasīt vairāk

05. SPRK apstiprina elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības daudzgadu plānu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" iesniegto elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu laika periodam no 2018.gada līdz 2027.gadam. "Augstsprieguma tīkla" izstrādātais plānošanas dokuments nosaka pārvades sistēmas attīstību un nepieciešamos finanšu ieguldījumus pārvades sistēmas infrastruktūrā turpmākajiem desmit gadiem.

Kā nozīmīgākie attīstības plānā ietvertie pasākumi tiek minēti ieguldījumu projekti, kas nodrošinās Latvijas turpmāku integrāciju vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū, veidojot spēcīgu elektroenerģijas tranzīta koridoru caur Baltijas valstīm un palielinot elektroapgādes drošumu reģionā, kā arī veicinot elektroenerģijas tirdzniecību.

Tuvāko trīs gadu laikā "Augstsprieguma tīkls" plāno sākt apakšstaciju "Daugavpils" un "Krustpils" rekonstrukcijas. Plānā ietverti nepieciešamie atjaunošanas darbi 330 kilovoltu (kV) elektropārvades līnijās "Viskaļi-Salaspils", "Viskaļi-Šauļi", "Aizkraukle-Salaspils" un "Grobiņa-Klaipēda", kurā nepieciešama zibensaizsardzības troses nomaiņa. Lai samazinātu 330 kVsadalnes radītos vides trokšņus, apakšstacijās "Viskaļi" un "Bišuciems" paredzēta autotransformatoru un reaktoru trokšņu slapēšanas sienu izbūve.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Palielinās koģenerācijas stacijās saražotais

2015. gadā koģenerācijas stacijās saražotas 3527 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 17 % vairāk nekā 2014. gadā un kas veido 63 % no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma. Pērn koģenerācijas stacijās saražotas 5540 GWh siltumenerģijas jeb 72 % no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma. Pērn Latvijā darbojās 183 koģenerācijas stacijas – par astoņām koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2014. gadā.

Nozares neveiksmes

"Latvenergo" neizdodas iepirkt gāzi Lietuvā

Drīz pēc regulatora pieņemtajiem lēmumiem dabasgāzes pārvades un lietošanas noteikumos "Latvenergo" vērsās pie "Latvijas Gāzes" ar lūgumu atļaut elektroenerģijas ražotājam iegādāties gāzi no Lietuvas. Taču gāzes koncerns šo lūgumu noraidīja. Šis jautājums tika skatīts vairākkārtējās regulatora padomes sēdēs, līdz šogad regulators lēma, ka "Latvijas Gāzei" ir jāpiekrīt "Latvenergo" lūgumam. Tiesa, "Latvijas Gāze" šo lēmumu var apstrīdēt tiesā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

"Augstsprieguma tīkls" desmit gados ieguldīs 518 miljonus eiro

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" laika posmā no 2017. līdz 2026. gadam attīstībā plāno ieguldīt 518 miljonus eiro. Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 285 miljonu eiro apmērā, plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

EK piešķir "Balticconnector" izbūvei 187,5 miljonu eiro
Eiropas Komisija (EK) piešķīra 187,5 miljonu eiro līdzfinansējumu gāzesvada "Balticconnector" izbūvei starp Igauniju un Somiju, kas būtu pirmais gāzesvads starp abām valstīm. Vienlaikus ar 18,6 miljoniem eiro finansiāli atbalstīts Igaunijas un Latvijas starpsavienojums, kas uzlabos piekļuvi gāzes krātuvei Inčukalnā.

Energoefektivitātes pasākumiem atvēl 241 miljonu eiro
Šogad sāka pamazām izsludināt jaunā ES fondu plānošanas perioda programmas, no kurām viena paredz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai dzīvojamajās ēkās atvēlēt līdz 126,225 eiro. Savukārt otra programma paredz energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās atvēlēt 115,13 miljonus eiro.

Gāzes tirgus atvēršanas gaidās

Saeima 10. februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā un "Latvijas Gāzes" sadalīšanu. Septembrī "Latvijas Gāzes" akcionāri lēma sadalīt uzņēmumu, dibinot jaunu kompāniju "Conexus Baltic Grid" un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. Patlaban ekspertu vidū nav vienprātības, vai pēc gāzes tirgus atvēršanas dabasgāzes cena patērētājiem saruks vai augs.

Elektrības tirgus lēnām atveras konkurencei
2015. gada 1. janvārī mājsaimniecības sāka iegādāties elektrību brīvajā tirgū. Lai arī nav pieejama informācija par komersantu tirgus daļām, ir skaidrs, ka "Latvenergo" daļa mājsaimniecību tirgū ir ievērojama. Ja pirmajā gadā pēc tirgus atvēršanas elektrību mājsaimniecībām piedāvāja pieci komersanti – "Latvenergo", "Baltcom TV", "220 Enerģija", SIA "Win Baltic" un "Aeon Energy" –, tad tagad šiem komersantiem piepulcējušies arī SIA "Bright Future Energy" un "ESK Sistēmas".

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 709 714 698
Darbinieku skaits, tūkst. 24 24 23
Peļņa, milj. EUR 138 178 285
Rentabilitāte, % 2 3 5
Apgrozījums, milj. EUR 7 387 6 804 6 265
Apgrozījuma izmaiņas -0 -8 -8
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Enerģētika rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvenergo, AS, ORLEN Latvija, SIA, NESTE LATVIJA, SIA, Latvijas Gāze, AS, Circle K Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Degviela, Elektroenerģija un gāze, Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvenergo, AS
Pulkveža Brieža 12, Rīga, LV-1230 T. 80200400
Elektroenerģijas ražošana 521 146 -7.69 94 750 18.18% 1464
2. ORLEN Latvija, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67103300
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 459 731 -8.68 2 338 0.51% 8
3. NESTE LATVIJA, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 66013355
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 407 315 16.37 10 842 2.66% 48
4. Latvijas Gāze, AS
Vagonu 20, Rīga, LV-1009 T. 1855
Dabasgāzes apgāde 390 888 -22.3 33 312 8.52% 1264
5. Circle K Latvia, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67088100
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 358 177 -9.01 21 014 5.87% 747
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2015 līdz 30.04.2016
6. TransBaltic OIL, SIA
Gustava Zemgala gatve 76-11.st., Rīga, LV-1039
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 318 312 162.68 2 262 0.71% 14
7. Sadales tīkls, AS
Šmerļa 1, Rīga, LV-1006 T. 8403
Elektroenerģijas apgāde 292 291 -3.8 -10 837 -3.71% 2561
8. AMIC Latvia, SIA
Alīses 3, Rīga, LV-1046 T. 67066445
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 235 997 -11.54 2 311 0.98% 361
9. RĪGAS SILTUMS, AS
Cēsu 3a, Rīga, LV-1012 T. 67017359
Siltumapgāde un siltumtīkli 173 485 0.22 2 423 1.40% 953
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
10. AKSELSS, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67500519
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 160 123 -2.47 94 0.06% 73

Viedokļi

Autors: Kristaps Stepanovs

Atjaunīgo energoresursu nozare atkarīga no politiskajiem lēmumiem

Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Eurostat datiem, kas liecina, ka 2014. gadā Latvija ir sasniegusi 38,7 % no AER enerģijas gala patēriņā, esam ļoti labā pozīcijā. Tas mums ļauj baudīt augļus, ko AER sniedz, tomēr mēs šādu augļu baudīšanu neesam īstenojuši normatīvo aktu līmenī. AER direktīva paredz mehānismus, kā viena valsts var sadarboties ar citu valsti, proti, viena ES dalībvalsts var īstenot projektu citā valstī, viena dalībvalsts var pārdot saražotā AER statistiku otrai. lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Stirāns

Šogad prognozējams pārdotās degvielas apjomu pieaugums

Šogad mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmērs Latvijā būs lielāks nekā 2015. gadā. Jau šogad sešos mēnešos Latvijā mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmērs pieaudzis par 8,1 %, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn. Mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apmēra pieauguma ziņā sasniegts pēckrīzes rekords, kas lielā mērā skaidrojams ar automašīnu reģistrācijas pieaugumu, zemākām degvielas cenām, kas veicina patēriņu, kā arī, iespējams, ar mazāku nelegālā tirgus apmēru, ņemot vērā, ka cenu lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Degvielas nodrošināšanai Auces novada pašvaldībai divos gados būs nepieciešami 166 000 eiro

Jelgava, 24.apr., LETA. Degvielas nodrošināšanai Auces novada pašvaldība divos gados tērēs 166 096 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), liecina pašvaldības noslēgtais iepirkums. Pašas pašvaldības vajadzībām 109 800 litrus degvielas piegādās SIA "Maiden" par 103 974 eiro bez PVN, savukārt ar SIA "Gotika auto" noslēgts līgums par 37 000 litru degvielas piegādi Bēnes pagasta pārvaldei. Benzīns un dīzeļdegviela pagasta pārvaldei izmaksās 33 295 eiro bez PVN. "Firmas.lv" dati lasīt tālāk

Autors: LETA

Kokskaidu granulu ražotājs "Graanul Invest Energy" pērn nopelnījis 2,7 miljonus eiro

Rīga, 21.apr., LETA. Kokskaidu granulu ražotājs "Graanul Invest Energy" pērn strādāja ar 7,285 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 34,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 4,2 reizes - līdz 2,673 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānija saražoja 167 954 tonnas granulu. Saražoto granulu apmērs samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem saistībā ar izejvielu deficītu ražošanā, kas savukārt saistīts ar lasīt tālāk

Autors: LETA

Pašvaldības komunālais uzņēmums no "Latvenergo" iegādāsies katlumāju Ķegumā

Jelgava, 13.apr., LETA. Ķeguma novada pašvaldības komunālais uzņēmums SIA "Ķeguma stars" iegādāsies AS "Latvenergo" piederošo katlumāju, aģentūra LETA uzzināja novada domē. Deputāti atbalstīja galvojuma sniegšanu "Ķeguma staram", lai uzņēmums katlumājas Celtnieku ielā 1a iegādei Valsts kasē vai bankā varētu aizņemties 620 000 eiro. Kredītu komunālo pakalpojumu sniedzējs ņems uz 20 gadiem. Pašvaldības izpilddirektors Edvīns Bartkevičs aģentūrai LETA prognozēja, ka darījumu varētu noslēgt maija lasīt tālāk

Visas ziņas >>>