Ienākt

Autors: Uldis Sesks (Liepājas domes priekšsēdētājs) Avots: LBGP

Investīcijām labvēlīga vide

Augusta pēdējās dienās tika publicēts Valsts reģionālās attīstības aģentūras pasūtītais pētījums par Latvijas pašvaldību investīciju vides pievilcību, kurā Liepāja starp 118 Latvijas pašvaldībām ir novērtēta kā nākamā vispievilcīgākā pilsēta investīcijām tūlīt aiz Rīgas. Es domāju, tā nav nejaušība, bet drīzāk likumsakarība mērķtiecīgam darbam. Objektīvi vērtējot, gan Liepājā, gan citur Kurzemē kopumā pēdējo gadu laikā ir veikti būtiski uzlabojumi, lai radītu investīcijām labvēlīgāku vidi – veidojot industriālos parkus, biznesa inkubatorus, dažādas atspēriena programmas un starptautiska mēroga investīciju forumus u.c. Raugoties no stratēģiskā skatu punkta, mūsu lielākā priekšrocība, protams, ir jūras tuvums un osta, kas nepieciešams tranzītbiznesā un loģistikā. Ja salīdzinām Liepājas piedāvājumu gan pašmāju, gan ārvalstu uzņēmējiem šodien un pirms pāris gadiem, varu teikt, ka esam kļuvuši interesantāki, konkurētspējīgāki, varam piedāvāt vairāk. Degradētu teritoriju vietā ir sakārtoti apbūves gabali ar visu nepieciešamo infrastruktūru un inženierkomunikācijām. Ārvalstu uzņēmējiem ir interese savus uzņēmumus izvietot pie mums. Protams, viņi rēķina un analizē, kurā pilsētā un kādas ir pieejamās iespējas, cik ilgā laikā ieguldījumi atmaksāsies un kādas ir paplašināšanās iespējas nākotnei. Bez Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta nebūtu izdevies izdarīt ne pusi no tā, kas pēdējos gados Latvijā ir paveikts, tajā skaitā reģionos. Un nav runa tikai par ielu asfaltēšanu vai bērnudārzu siltināšanu, bet kopējās ekonomikas "zobratu iegriešanu", lai reģionos veidojas uzņēmējdarbībai pievilcīga vide, veidojas jaunas darbavietas un uzlabojas iedzīvotāju ikdienas dzīves apstākļi. Runājot par perspektīvajām nozarēm, noteikti pieminama arī kurortoloģija. Saskatām to ne tikai kā vienu nozari, bet tā tieši vai pastarpināti ietekmētu citas nozares pilsētā: medicīnu, rehabilitāciju, viesnīcas, restorānus, transporta pakalpojumus, būvniecību, tūrismu u.c.

Pērn arī žurnāls "Forbes", apskatot Baltijas reģiona pilsētu rādītājus un veidojot biznesam pievilcīgāko pilsētu TOP 20, no Latvijas pilsētām priekšgalā (ārpus Rīgas) bija izvirzījis ostas pilsētas Ventspili un Liepāju. Liepāja šajā topā gada laikā bija pakāpusies par trim vietām, neskatoties uz visnotaļ sarežģītajiem apstākļiem, kas Krievijas sankciju, valūtas kursa svārstību, noieta tirgu trūkuma un dažādu citu iemeslu dēļ skāra visas trīs lielākās Liepājas ražošanas nozares: metālapstrādi, tekstilapstrādi un zivsaimniecību. Ja salīdzinām Liepājas piedāvājumu gan pašmāju, gan ārvalstu uzņēmējiem šodien un pirms pāris gadiem, varu teikt, ka esam kļuvuši interesantāki, konkurētspējīgāki, varam piedāvāt vairāk. Degradētu teritoriju vietā ir sakārtoti apbūves gabali ar visu nepieciešamo infrastruktūru un inženierkomunikācijām. Ārvalstu uzņēmējiem ir interese savus uzņēmumus izvietot pie mums. Protams, viņi rēķina un analizē, kurā pilsētā un kādas ir pieejamās iespējas, cik ilgā laikā ieguldījumi atmaksāsies un kādas ir paplašināšanās iespējas nākotnei. Viens piemērs ir SIA "iCotton", kas par ražošanas uzņēmuma izveidošanu Liepājā sāka interesēties jau 2008. gadā. Tikai pirms trim gadiem tas sāka ražošanu, bet šogad atklāja vēl vienu pilnīgi jaunu ražotni ar apmēram 200 darbavietām un plāno atvērt vēl vienu rūpnīcu 2018. gadā, ieguldot investīcijās 2,51 miljonu eiro. Bez Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta nebūtu izdevies izdarīt ne pusi no tā, kas pēdējos gados Latvijā ir paveikts, tajā skaitā reģionos. Un nav runa tikai par ielu asfaltēšanu vai bērnudārzu siltināšanu, bet kopējās ekonomikas "zobratu iegriešanu", lai reģionos veidojas uzņēmējdarbībai pievilcīga vide, veidojas jaunas darbavietas un uzlabojas iedzīvotāju ikdienas dzīves apstākļi. Liepājā ir vairāk nekā 30 tūkstoši darbavietu, un tas nav maz. Vēl būtu nepieciešamas aptuveni 2000, lai varētu teikt, ka bezdarbs tiktu samazināts līdz minimumam. Protams, lielākā pilsētas ražojošā uzņēmuma apstāšanās bezdarba līmeni Liepājā palielināja virs valstī vidējā, taču tagad atkal ir vērojama tendence bezdarbnieku skaitam samazināties. Tas skaidrojams gan ar atgriešanos darba tirgū metālapstrādes nozarē, gan pārprofilēšanos citās specialitātēs, pēc kurām ir lielāks pieprasījums un plašākas darba iespējas. Vienmēr esam piešķīruši lielu nozīmi sasniedzamībai, tādēļ ar ES finanšu instrumentiem esam izveidojuši modemu maģistrālo ielu shēmu pilsētā, esam sakārtojuši un aprīkojuši lidostu. Lidostas darbības plānotā atjaunošana būs vēl viens jauns impulss biznesa videi, jo pašlaik lidosta ir atvērta nekomerciālajiem lidojumiem, bet drīzumā ir plānots pabeigt starptautisko sertifikācijas procesu, kas nepieciešams regulāriem pasažieru un kravu aviopārvadājumiem. Pašlaik jau risinām sarunas ar aviokompānijām, tajā skaitā "airBaltic", par regulāro lidojumu organizēšanu, jo atceramies, ka vēl pirms lidostas nodošanas rekonstrukcijā no Liepājas lidostas bija regulārie reisi gan uz Kopenhāgenu, gan Hamburgu un Maskavu. Turklāt šie reisi bija labi piepildīti, ņemot vērā, ka Liepājā darbojas daudzi Skandināvijas izcelsmes uzņēmumi, kuriem ikdienā nepieciešami lidojumi. Ne tikai regulāri avioreisi, bet arī industriālo parku tālāka attīstība būs impulss uzņēmējdarbības attīstībai Liepājā. Esam attīstījuši perspektīvās uzņēmējdarbības teritorijas Karostā un Meldru ielā. Uzņēmēji interesējas, ir pirmie nomas tiesību rezervēšanas līgumi, kas, domājams, tuvākajā nākotnē būs gan jauni loģistikas centri, gan ražotnes. Nozīmīga loma uzņēmējdarbības vides attīstībā būtu arī dzelzceļa infrastruktūras pilnveidošanai, kā arī ostas akvatorijai un kuģu ceļu padziļināšanai. Runājot par perspektīvajām nozarēm, noteikti pieminama arī kurortoloģija. Saskatām to ne tikai kā vienu nozari, bet tā tieši vai pastarpināti ietekmētu citas nozares pilsētā: medicīnu, rehabilitāciju, viesnīcas, restorānus, transporta pakalpojumus, būvniecību, tūrismu u.c.