Ienākt

Autors: OXFORD pētijums Avots: LBGP

ES fondi un uzņēmējdarbības klimats reģionos



Kopējais ES fondu ieguldījums reģionos, EUR

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)
ERAF – fonda ietvaros tiek sniegta palīdzība mazāk attīstītajiem reģioniem, galvenokārt koncentrējoties uz publiskās infrastruktūras uzlabošanu un uzņēmējdarbības veicināšanu.

Eiropas Sociālais fonds (ESF)
ESF– tā mērķis ir veicināt nodarbinātību Eiropas Savienības dalībvalstīs, novērst visa veida diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū, kā arī attīstīt cilvēkresursus un veicināt informācijas sabiedrības izveidi.

Kohēzijas fonds (KF)
KF ir viens no ES reģionālās politikas finanšu instrumentiem, kura mērķis ir izlīdzināt valstu starpā pastāvošās ekonomiskās un sociālās atšķirības.

Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai (ELFLA)
ELFLA – fonda mērķis ir uzlabot lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, sakopt vidi, atbalstīt lauku novadu pārvaldību, kā arī uzlabot dzīves kvalitāti laukos.

Eiropas Zivsaimniecības Fonds (EZF)
EZF – tā mērķis ir uzlabot nozares konkurētspēju un palīdzēt tai kļūt ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgākai.

Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (ELVGF)
ELVGF atbalsta lauksaimniecības pārstrukturēšanas un lauku attīstības veicināšanas pasākumus.











Kopējais Eiropas Savienības fondu ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā ir ļoti nozīmīgs un būtiski ietekmē valsts ekonomiku. Piemēram, 2014. gadā kopējais iepriekš minēto 6 fondu ieguldījums sasniedz gandrīz 1,3 miljardus EUR (Avots: RAIM, 2015. oktobrī). Daži no šiem fondiem ir domāti tieši uzņēmējdarbības veicināšanai, tomēr pilnīgi visiemir ietekme uz kopējo biznesa klimatu. Vismazākais ES fondu ieguldījums vidēji uz vienu uzņēmumu un vidēji uz 1000 iedzīvotājiem ir bijis Pierīgā. Neskatoties uz to, tieši šajā reģionā uzņēmumiem ir vislielākais apgrozījums, bet iedzīvotājiem – vislielākieienākumi. Salīdzinot pārējos reģionus, var konstatēt, ka kopējā ES fondu ietekme ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Kurzeme ir saņēmusi salīdzinoši lielāku ES fondu (īpaši ERAF, ESF un KF) fi nansējumu nekā Zemgale, bet uzņēmumu apgrozījums ir līdzīgs, turklāt ar tendenci samazināties. Zemgale savukārt uzrāda stabilu vidējā apgrozījuma pieaugumu neatkarīgi no ieguldītā fondu fi nansējuma. Līdzīgu situāciju var novērot, salīdzinot Vidzemi un Latgali. ES fondu ieguldījums Latgalē ir samērā lielāks, tomēr vidējais apgrozījums ir līdzīgs kā Vidzemē.

Kopumā analizējot ES atbalstu reģionos, var secināt, ka ekonomiskā aktivitāte un arī produktivitāte Pierīgā ir lielāka nekā citos reģionos. Tādēļ nākotnē, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos, būs jālemj par to, vai turpināt palielināt atbalstu reģionos ārpus Pierīgas vai arī atbalstīt uzņēmumus Pierīgā, lai pēc tam pārdalītu ienākumus par labu reģioniem.