Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pateicoties karstajam laikam, audzis pieprasījums

Saistībā ar karstajiem un tveicīgajiem laika apstākļiem šovasar ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc dzeramā ūdens salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Uzņēmumiem, kas to piegādā, pasūtījumus ne vienmēr izdodas nodrošināt 100% apmērā uzreiz, un pieprasījums pēc dzeramā ūdens pārsniedz prognozētos apmērus. Silts laiks ir iestājies jau no maija vidus, kas kopumā veicināja netipiski augstu vasarai raksturīgu alkoholisko dzērienu patēriņu — alus, sidra un dažādu gatavo alkoholisko kokteiļu pārdošanas

Nozares neveiksmes

Darbaspēka trūkums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras jūlijā veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 57% uzņēmēju nācies saskarties ar piemērotu darbinieku piesaistīšanas problēmām, savukārt 31% pauda, ka bijuši sarežģījumi, bet kaut kāds risinājums ir atrasts. Uz darbaspēka trūkumu norāda arī pārtikas ražotāji. Patlaban par darbaspēka trūkumu sūdzas daudzi Latvijas pārtikas uzņēmumi gan Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās, gan arī attālākajos reģionos. It īpaši tas attiecas uz tādām specifiskām profesijām

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts programmas pretendentiem skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu

Atbalsta programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu pretendenti, kuri līdz kārtējā mācību gada beigām neplāno izmantot visu tam piešķirto apgādes tiesību apmēru, varēs nodot visas vai daļu no tam piešķirtām neizmantotajām apgādes tiesībām par attiecīgo izglītības iestādi citam atbalsta pretendentam. Viena mācību gada laikā apgādes tiesību nodošanas iespēju varēs izmantot vairāki atbalsta pretendenti. Šiem atbalsta pretendentiem jāsagatavo un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestam informācija par piegādātajiem un izdalītajiem produktiem par visu periodu, ko līdz apgādes tiesību nodošanai neaptver pēdējais iesniegtais iesniegums atbalsta saņemšanai.

Jaunu realizācijas tirgu meklējumi pēc Krievijas embargo

Lai gan zivju produkcijas ražotāji pēc Krievijas embargo noteikšanas atraduši jaunus noieta tirgus, ar to joprojām nepietiek – nozares aktīvi strādā pie tā. Zivrūpniekiem tradicionālajos tirgos situācija nav uzlabojusies, virzība uz Rietumu tirgiem notiek lēnām un pakāpeniski. Septembrī Latvijas Zivrūpnieku savienības biedri brauks uz izstādi Kenijā, Āfrikā, kur mēģinās piedāvāt savu produkciju. Oktobrī plānots doties arī uz izstādi Ķīnā. Daudzi cenšas aizpildīt jebkuru jaunu nišu, izstrādā arī inovatīvus produktus.

Lojalitātes veicināšana
Piena pārstrādātājiem izaicinājums ir tas, ka atsevišķi veikalnieki Latvijā pastiprināti sākuši tirgot konkurējošos ārvalstu piena produktus, sevišķi no Igaunijas ievesto piena pārstrādes uzņēmuma "Valio" produkciju, ar to aizstājot Latvijā ražoto piena produktu sortimentu. Piena pārstrādes sektors vērš uzmanību uz to, ka veikalu tīklos Latvijā ir ļoti daudz konkurējošo produktu, lai gan Latvijas piena pārstrādātāji tos var saražot tikpat labā kvalitātē. Kamēr Latvijas sabiedrība neizjutīšot nepieciešamību paprasīt tirgotājam, kādēļ viņš tirgo svešu produktu, tikmēr nekas nemainīsies.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Cido Grupa, SIA, Preiļu siers, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 113 722 26.68 4 174 3.67% 272
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 81 121 -0.76 -1 124 -1.39% 612
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 78 263 3.36 8 624 11.02% 630
4. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 62 690 7.5 2 851 4.55% 318
5. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 59 913 3.74 1 107 1.85% 309
6. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 54 267 14.7 5 516 10.16% 209
7. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 53 186 15.3 1 768 3.32% 205
8. KARAVELA, SIA
Atlantijas 15, Rīga, LV-1015 T. 67496400
Zivju pārstrāde, pārtika 38 725 36.82 693 1.79% 216
9. Kurzemes Gaļsaimnieks, SIA
Paplaka, "Pūpoli", Virgas p., Priekules n., LV-3433 T. 63454845
Gaļas pārstrāde, pārtika 37 081 17.27 452 1.22% 406
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 34 953 10.31 1 019 2.92% 238

Viedokļi

Autors: Jānis Šolks

Esam atkarīgi no situācijas eksporta tirgos

Piena iepirkuma cena būtiski nemainās, bet tajā pašā laikā jūnijā salīdzinājumā ar maiju tā ir pakāpusies par 0,6%. Jūlijā piena iepirkuma cena, visticamāk, būs bijusi nedaudz augstāka nekā mēnesi iepriekš un saglabājusies līdzīga cenas pieauguma dinamika kā jūnijā salīdzinājumā ar maiju. Pieļauju, ka piena iepirkuma cena jūlijā būs nedaudz pārsniegusi 27 centus par litru. Industriālo produktu cenām arī nav nekādas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – sieram cenas svārstās lasīt tālāk

Autors: Ināra Šure

Nozare turpina atkopties no krīzes

Latvijas pārtikas nozare turpina atkopties no krīzes, kas bija saistīts ar Krievijas embargo. Uzņēmumi ir ieguldījuši milzīgu darbu un lielas investīcijas, lai šo krīzi pārdzīvotu un spētu turpināt savu attīstību, lai tagad jau baudītu pirmos smagā darba augļus. Kā rāda statistikas dati, tad eksports šī gada pirmajā pusgadā turpina augt, ja salīdzinām 2017. gada pirmo pusgadu. Proti, tas palielinājies par 9,7%, kas ir ļoti labs rādītājs. Mēs sagaidām, ka līdzīgi kā iepriekšējos gadus rudens lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nozare arvien attālinās no sekām, ko radīja Krievijas embargo

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure

Kā LPUF vērtē aizvadīto - 2018.gadu?

Pārtikas nozarē turpinās divos iepriekšējos gados sāktais ieskrējiens, un tas notiek drīzāk maratona, nevis sprinta tempā. Nozare arvien attālinās no sekām, ko radīja Krievijas embargo. Uzņēmumu ieguldītais darbs un investīcijas atmaksājas, sasniegtie rezultāti iepriecina. Ja pērn pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgu laiku pirms gada, mums bija fantastisks 20% eksporta pieaugums, tad arī šogad rezultāts ir atzīstams – pieaugums ir teju 10%, naudas izteiksmē veidojot 1,5 miljardus eiro. Jaunākie eksporta dati par rudeni un ziemu vēl nav pieejami, bet līdzšinējā pieredze liecina, ka gada nogalē rezultāti ir labi, tādēļ ceram, ka 2018. gads rezultēsies pozitīvā tirdzniecības bilancē un eksports pārsniegs importu. Nelielas bažas rada patlaban pastāvošā politiskā nenoteiktība, tomēr kopumā gadu vērtējam ar lielu plus zīmi.

Kādi ir federācijas skatījumā galvenie sasniegumi pārtikas jomā, vai ir bijis kaut kas tāds, ko nav izdevies paveikt?

No sasniegumiem noteikti jāizceļ uzņēmumiem sniegtais lielais atbalsts ar projektiem, kas vērsti uz konkurētspējas celšanu, inovācijām un jaunu eksporta tirgu apgūšanu. Ar Pārtikas nozares Kompetenču centra palīdzību ir iespēja saņemt atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu līdz pat 80% apmērā. Ar jauniem produktiem un tehnoloģijām kopā ar zinātniekiem ir apgūti 5,2 miljoni eiro, ir noslēgts projekta pirmais posms. Ceram, ka kopā ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem arī nākamo divu gadu laikā. Turpinām darbinieku apmācību projektu ar ES līdzfinansējumu – ir apgūti 0,6 miljonu eiro, apmācīti 1064 darbinieki no 41 uzņēmuma. LPUF Pārtikas produktu klasteris turpina Latvijas ražotāju eksporta aktivitātes ar 85% ES līdzfinansējumu.
Palīdzību vietējiem uzņēmējiem sniedz Zaļais iepirkums, un palielinās uzņēmumu skaits, kas saviem produktiem saņem Zaļās vai Bordo karotītes kvalitātes zīmes, kas sniedz papuldu priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos. Rezultāts ir pozitīvs ne tikai nozarei, bet arī sabiedrībai, jo tiek patērēts vairāk kvalitatīvas vietējo ražotāju produkcijas.
Protams, ka nepārtraukta mūsu darba sastāvdaļa ir normatīvie akti, dažādu nozarei svarīgu ES likumdošanas regulējumu piemērošana un pielāgošana Latvijas situācijai, aizstāvot biedru un nozares intereses.

Kas Latvijas pārtikas ražotāju skatījumā noticis pozitīvs, kas negatīvs - kādi ir bijuši izaicinājumi, par ko bijis gandarījums, kādas bijušas galvenās problēmas, ar ko nozarei jāsastopas, bet kas, savukārt, labs noticis labs?

Par pozitīvo jau pieminēju – tie ir rezultāti eksporta tirgos. Tāpat pozitīvais ir nacionālās pārtikas kvalitātes sistēmas attīstība. Negatīvā lieta noteikti ir tā, ka politķi nav ieklausījušies mūsu palīgā saucienā par nepieciešamību kontrolēti ievest darbaspēku, kas nepieciešams uzņēmuma attīstībai un investīcijām. No mums prasa celt produktivitāti un investēt attīstībā, lai varam kāpināt saražotā apjomus, lai nopelnītu vairāk un varētu vairāk investēt. Tajā pašā laikā uzņēmumi ir spiesti pārpirkt un pārmaksāt par darbaspēku, un produktivitāte netiek līdzi. Kā pagaidu risinājums būtu jāļauj darbaspēka ievešana par nozares vidējo algu. Uzņēmēju konkurētspējai ļoti svarīga būtu slimības lapu līdzīgāka apmaksa nekā Lietuvā un Igaunijā, ko sagaidām no Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas. Pašlaik mēs dramatiski zaudējam kaimiņiem šajā ziņā. Gaidām, kad Labklājības un Veselības ministrijas sagatavos fiskālo ietekmi uz Latvijas budžetu par šo priekšlikumu, kas Baltijas mērogā veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Kādi šogad bijuši galvenie izaicinājumi, ar kuriem nozarei bija jāsastopas?

Izaicinājums ir bijis turpināt darbu pie jaunu produktu izstrādes un arvien sarežģītāku eksporta tirgu apgūšanas. Svarīgs virziens ir arī darbs pie kvalitatīviem produktiem, ar kuriem aizstāt un izkonkurēt importa produkciju. Turpinājām veicināt nacionālās pārtikas kvalitātes zīmes – Karotīšu – atpazīstamību un nozīmi, jo šis ir legālā protekcionisma instruments, kā palīdzēt vietējiem ražotājiem piedalīties valsts iepirkumos skolās, bērnu dārzos, pašvaldības iestādēs, slimnīcās u.c.

Kā Latvijas pārtikas ražotājiem šogad ir veicies eksporta jomā?

Pārtikas ražotājiem nozarei tik būtiskajā eksportā ir veicies atzīstami. Labs paraugs nozarē ir “Karavella”, kas, neskatoties uz zivju pārstrādes nozares grūtībām un ierobežoto vietējo patēriņu, spēja pēc Krievijas embargo pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem, kāpināt eksportu, un pašlaik eksportē 88% no saražotās produkcijas. Līdzīgi arī citiem ražotājiem ir jāstrādā uz eksportu, jo vietējais pātēriņš ir ierobežots – Latvijas iedzīvotāji var apēst tik, cik var.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Jaunā valdība apsver izvērtēt iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, olām un piena produktiem

Kā viena no jaunās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības prioritātēm lauksaimniecības jomā minēta iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) svaigai gaļai, olām un piena produktiem izvērtēšana.
Starp prioritātēm lauksaimniecības jomā ir arī iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu īstenošana, lai aizstāvētu Latvijas ražotājus, kā arī pilnveidot normatīvo regulējumu, ieviešot zaļā publiskā iepirkuma principu valsts un pašvaldības iestāžu iepirkumos, veicinot Latvijā ražotas produkcijas konkurētspēju.
Tāpat iecerēts nodrošināt bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas efektivitāti un apmēru, īstenojot Zaļo publisko iepirkumu (ZPI), palielinot bioloģiskās pārtikas pieejamību skolās un bērnudārzos.

Lasīt vairāk

02. "Dobeles dzirnavnieks" tuvākajos gados attīstībā plāno investēt 30 miljonus eiro

Latvijā lielākais graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks" sācis īstenot vērienīgu attīstības projektu, kas paredz tuvākajos gados attīstībā investēt 30 miljonus eiro.
Tostarp divu gadu laikā kompānija investēs vairāk nekā 18 miljonus eiro bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūrā. Projekts paredz izveidot laboratoriju, izbūvēt bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un jaunus uzglabāšanas torņus, kā arī izveidot atsevišķu bioloģisko graudaugu pārslu ražotni un aprīkot to ar iekārtām.
Vēl viens "Dobeles dzirnavnieks" investīciju projekts paredz līdz 2020.gadam izveidot inovatīvu pastas ražošanas līniju, kas ļaus produktu klāstu papildināt ar jauniem makaronu veidiem, veicinot uzņēmuma produktivitāti un konkurētspējas pieaugumu ārvalstu tirgos, informēja kompānijā. Kopējās projekta investīcijas pārsniegs 11 miljonus eiro, un vairāk nekā 90% no jauno produktu apjoma plānots eksportēt. Pastas ražošanas tehnoloģiskās līnijas iegādi līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.

Lasīt vairāk

03. "Rimi Latvia" māteskompānijas zīmola "I love eco" medū atklāj pārāk daudz kancerogēnās vielas

"Rimi Latvia" pārstāve Dace Preisa apstiprināja, ka pēc Latvijas Televīzijas raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" atklātā, ka šajā medū pārsniegts Latvijas likumdošanā atļautais hidroksimetilfurfurola jeb HMF (hidroksimetilfurfurola) īpatsvars, kas ir kancerogēna viela, "Rimi Latvia" veikalos Latvijā uz laiku ir apturēta "Aizliegtā paņēmiena" pārbaudītā šī medus partijas tirdzniecība. Saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju ir sāktas papildus pārbaudes, lai noskaidrotu, vai minētie rādītāji ir pārsniegti arī atkārtotos testos un citās partijās.
Tāpat Preisa pastāstīja, kamēr kompānija gaida PVD pārbaužu rezultātus, kā arī piegādātāja skaidrojumu un korektīvo darbību plānu, "Rimi Latvia" tīklā pieņemts lēmums apturēt konkrētās partijas tirdzniecību līdz visu apstākļu noskaidrošanai .

Lasīt vairāk

04. LPUF: Latvijas pārtikas ražotāju eksporta apmēri šogad pieauguši par gandrīz 10%

Latvijas pārtikas ražošanas nozarē eksports šogad ir pieaudzis par gandrīz 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure sacīja, ka nozare aizvien attālinās no Krievijas embargo radītajām sekām. Uzņēmumu ieguldītais darbs un investīcijas atmaksājas, bet sasniegtie rezultāti - iepriecina.
Pēc Šures teiktā, Latvijas pārtikas ražotāji joprojām cer uz pozitīvu importa-eksporta bilanci pārtikas ražošanas industrijā šogad, eksportam pārsniedzot importu.

Lasīt vairāk

05. Direktīva par vienādu kvalitāti viena zīmola precēm dalībvalstīs varētu tikt pieņemta 2020.gadā

ES tieslietu un patērētāju aizsardzības komisāre Vera Jourova prognozējusi, ka Eiropas Savienības (ES) tiesību akti, kas noliegtu dažādās dalībvalstīs tirgot viena un tā paša zīmola preci ar atšķirīgu kvalitāti, varētu tikt pieņemti 2020.gadā.
Viņa norādījusi, ka līdz tam Eiropas Komisijai (EK) būtu jāpabeidz izsmeļošs pētījums, lai izvērtētu cik plašā mērogā uz turīgākajām un trūcīgākajām dalībvalstīm tiek attiecināti atšķirīgi standarti.
Kā žurnālistiem pastāstījusi komisāre, šobrīd jau tiek pārbaudīti aptuveni trīsdesmit produkti, izmantojot jaunu, unificētu metodoloģiju, jo līdz šim ražotāji pārmetuši, ka produktu kvalitātes vērtēšanai tiek izmantotas atšķirīgas metodes, "salīdzinot ābolus ar bumbieriem".
"Ja atklāsim nopietnas atšķirības, (..) izdarīsim spiedienu uz ražotājiem, lai viņi maina šādu praksi," solījusi Jurova.

Lasīt vairāk