Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pateicoties karstajam laikam, audzis pieprasījums

Saistībā ar karstajiem un tveicīgajiem laika apstākļiem šovasar ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc dzeramā ūdens salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Uzņēmumiem, kas to piegādā, pasūtījumus ne vienmēr izdodas nodrošināt 100% apmērā uzreiz, un pieprasījums pēc dzeramā ūdens pārsniedz prognozētos apmērus. Silts laiks ir iestājies jau no maija vidus, kas kopumā veicināja netipiski augstu vasarai raksturīgu alkoholisko dzērienu patēriņu — alus, sidra un dažādu gatavo alkoholisko kokteiļu pārdošanas

Nozares neveiksmes

Darbaspēka trūkums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras jūlijā veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 57% uzņēmēju nācies saskarties ar piemērotu darbinieku piesaistīšanas problēmām, savukārt 31% pauda, ka bijuši sarežģījumi, bet kaut kāds risinājums ir atrasts. Uz darbaspēka trūkumu norāda arī pārtikas ražotāji. Patlaban par darbaspēka trūkumu sūdzas daudzi Latvijas pārtikas uzņēmumi gan Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās, gan arī attālākajos reģionos. It īpaši tas attiecas uz tādām specifiskām profesijām

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts programmas pretendentiem skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu

Atbalsta programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu pretendenti, kuri līdz kārtējā mācību gada beigām neplāno izmantot visu tam piešķirto apgādes tiesību apmēru, varēs nodot visas vai daļu no tam piešķirtām neizmantotajām apgādes tiesībām par attiecīgo izglītības iestādi citam atbalsta pretendentam. Viena mācību gada laikā apgādes tiesību nodošanas iespēju varēs izmantot vairāki atbalsta pretendenti. Šiem atbalsta pretendentiem jāsagatavo un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestam informācija par piegādātajiem un izdalītajiem produktiem par visu periodu, ko līdz apgādes tiesību nodošanai neaptver pēdējais iesniegtais iesniegums atbalsta saņemšanai.

Jaunu realizācijas tirgu meklējumi pēc Krievijas embargo

Lai gan zivju produkcijas ražotāji pēc Krievijas embargo noteikšanas atraduši jaunus noieta tirgus, ar to joprojām nepietiek – nozares aktīvi strādā pie tā. Zivrūpniekiem tradicionālajos tirgos situācija nav uzlabojusies, virzība uz Rietumu tirgiem notiek lēnām un pakāpeniski. Septembrī Latvijas Zivrūpnieku savienības biedri brauks uz izstādi Kenijā, Āfrikā, kur mēģinās piedāvāt savu produkciju. Oktobrī plānots doties arī uz izstādi Ķīnā. Daudzi cenšas aizpildīt jebkuru jaunu nišu, izstrādā arī inovatīvus produktus.

Lojalitātes veicināšana
Piena pārstrādātājiem izaicinājums ir tas, ka atsevišķi veikalnieki Latvijā pastiprināti sākuši tirgot konkurējošos ārvalstu piena produktus, sevišķi no Igaunijas ievesto piena pārstrādes uzņēmuma "Valio" produkciju, ar to aizstājot Latvijā ražoto piena produktu sortimentu. Piena pārstrādes sektors vērš uzmanību uz to, ka veikalu tīklos Latvijā ir ļoti daudz konkurējošo produktu, lai gan Latvijas piena pārstrādātāji tos var saražot tikpat labā kvalitātē. Kamēr Latvijas sabiedrība neizjutīšot nepieciešamību paprasīt tirgotājam, kādēļ viņš tirgo svešu produktu, tikmēr nekas nemainīsies.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Cido Grupa, SIA, Preiļu siers, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 113 722 26.68 4 174 3.67% 272
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 81 121 -0.76 -1 124 -1.39% 612
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 78 263 3.36 8 624 11.02% 630
4. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 62 690 7.5 2 851 4.55% 318
5. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 59 913 3.74 1 107 1.85% 309
6. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 54 267 14.7 5 516 10.16% 209
7. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 53 186 15.3 1 768 3.32% 205
8. KARAVELA, SIA
Atlantijas 15, Rīga, LV-1015 T. 67496400
Zivju pārstrāde, pārtika 38 725 36.82 693 1.79% 216
9. Kurzemes Gaļsaimnieks, SIA
Paplaka, "Pūpoli", Virgas p., Priekules n., LV-3433 T. 63454845
Gaļas pārstrāde, pārtika 37 081 17.27 452 1.22% 406
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 34 953 10.31 1 019 2.92% 238

Viedokļi

Autors: Jānis Šolks

Esam atkarīgi no situācijas eksporta tirgos

Piena iepirkuma cena būtiski nemainās, bet tajā pašā laikā jūnijā salīdzinājumā ar maiju tā ir pakāpusies par 0,6%. Jūlijā piena iepirkuma cena, visticamāk, būs bijusi nedaudz augstāka nekā mēnesi iepriekš un saglabājusies līdzīga cenas pieauguma dinamika kā jūnijā salīdzinājumā ar maiju. Pieļauju, ka piena iepirkuma cena jūlijā būs nedaudz pārsniegusi 27 centus par litru. Industriālo produktu cenām arī nav nekādas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – sieram cenas svārstās lasīt tālāk

Autors: Ināra Šure

Nozare turpina atkopties no krīzes

Latvijas pārtikas nozare turpina atkopties no krīzes, kas bija saistīts ar Krievijas embargo. Uzņēmumi ir ieguldījuši milzīgu darbu un lielas investīcijas, lai šo krīzi pārdzīvotu un spētu turpināt savu attīstību, lai tagad jau baudītu pirmos smagā darba augļus. Kā rāda statistikas dati, tad eksports šī gada pirmajā pusgadā turpina augt, ja salīdzinām 2017. gada pirmo pusgadu. Proti, tas palielinājies par 9,7%, kas ir ļoti labs rādītājs. Mēs sagaidām, ka līdzīgi kā iepriekšējos gadus rudens lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nopietni jāgatavojas darbam pieaugošas konkurences apstākļos

Harijs Panke, "Rīgas piena kombināts" ("Food Union" grupa) padomes priekšsēdētāja vietnieks

Šis gads un situācija piena nozarē Latvijā ir neatņemama sastāvdaļa no Eiropas un pasaules piensaimniecības notikumiem aizvadītajā piecgadē. Gan pasaulē, gan Eiropā saražotā piena apjoms pieaug. Ārī Baltijā šajā periodā pienu saražo vairāk, tādējādi kopumā vērojamas pozitīvas piensaimniecības nozares attīstības tendences, lai arī laikā no 2013. līdz 2018.gadam piena pārstrādes produktu tirgus konjunktūra bija stipri svārstīgāka un nozares dalībniekiem apgrūtinošāka. Statistika liecina, ka vidējais saražotā piena apjoma pieauguma temps šajā laikā bija 2% gadā.
2018. gada pirmajā pusē vairākām valstīm pat izdevies kāpināt izaugsmi vēl būtiskāk. Tā, piemēram, Vācija, Polija un Itālija, kā arī mūsu kaimiņi igauņi spējuši palielināt saražotā piena daudzumu pat par 3,8%. Domāju, ka tas lielā mērā ir skaidrojams ar igauņiem raksturīgo stratēģisko pieeju piena nozares attīstībai ilgtermiņā, kas balstīta saimniekošanas efektivitātē un ilgtermiņa attiecību veidošanā starp partneriem.
Arī Latvijas piensaimniecības nozare attīstās pareizajā virzienā. Mūsu zemnieku saimnieciskā darbība kļūst pārdomātāka un efektīvāka, un līdz ar to arī rezultatīvāka. Tas lielā mērā notiek pateicoties tam, ka nozarē pamazām koncentrējas ļoti labi izglītotu un motivētu profesionāļu. Līdztekus šobrīd turpinās arī piena ražošanas koncentrācija, kas ir ļoti labi. Proti, aizvien spēcīgāk vērojama tendence, ka no vienas puses samazinās govju un saimniecību skaits, bet no otras – fermās, kas mērķtiecīgi turpina savu attīstību, palielinās ganāmpulka apjoms un pieaug produktivitāte.
Pēdējo piecu gadu laikā arī Latvijā piena ražošanas pieaugums ir 2% gadā, kas, manuprāt, nozīmē, ka līdzšinējie apstākļi piensaimniekiem ir bijuši labi ražošanas veicināšanai ilgtermiņā, lai arī īstermiņā pārbaudījumi bija gana sarežģīti un pēdējo gadu tempu ir mazinājuši.
Apkopojot visu augstāk minēto, gribu uzsvērt, ka arī uz piensaimniecības nozares nākotnes sasniedzamajiem mērķiem un rīcības stratēģiju vajadzētu skatīties nevis lokāli un īstermiņā, bet gan pasaules mērogā, vērtējot globālus procesus vismaz nākamo piecu gadu kontekstā.
Piena pārstrādes iespējas gluži kā nozare kopumā, manuprāt, ir jāskata ilgtermiņā. Pastāv uzskats, ka pieprasījums pēc piena produktiem pasaulē ilgtermiņā varētu palielināties apmēram par 1% gadā. Līdz šim piena ražošana augusi straujāk, un patēriņš tika nodrošināts pateicoties vairākiem faktoriem – gan nevienmērīgiem ekonomiskas aktivitātes pieaugumu periodiem dažādos reģionos, un līdz ar to aktīvākiem pirkšanas-pārdošanas periodiem, gan produktu mākslīgu uzkrājumu veidošanas programmām. Tāpat jāpiemin arī dažādas īstermiņa tirgus starpnieku manipulācijas, kas atsevišķiem nozares dalībniekiem bieži mēdz beigties ar smagiem ieguldīto resursu zaudējumiem.
Rezumējot, mūsu noskaņojums ir nopietni gatavoties darbam pieaugošas konkurences apstākļos. Noskaņoties nozares dalībnieku savstarpējo sadarbības saišu ilgtermiņa izturības un elastības veicināšanai, visu darbību efektivizēšanai ar virzību uz visas nozares pozīciju noturēšanu un kopīgu attīstību ilgtermiņā.
Lai arī piena iepirkums Latvijā krītas, gribu arī te saskatīt pozitīvas tendences. 2017. gadā maijā un septembrī ražotāji pārstrādei pārdeva apmēram 72 000 tonnas svaigpiena, bet vasaras mēnešos (jūnijā, jūlijā un augustā) par aptuveni 6-7 tūkst. tonnu vairāk. Šogad visu vasaru stabili 72 000 tonnu katru mēnesi, bez svārstībām un, kas ir īpaši nozīmīgi, šo apjomu nodrošināja par 6 000 mazāks kopējais Latvijas ganāmpulks.
Iespējams, ka ir samazinājies to saimniecību īpatsvars, kuru darba rezultāti vairāk saistīti ar dabīgiem sezonāliem barības resursiem un mazāk ar mērķtiecīgu profesionāli audzētu, glabātu un sagatavotu barību, kas piena lopu ražību ļauj vienmērīgāk izlīdzināt visa gada garumā. Droši vien arī klimatiskie apstākļi ir iespaidojuši kopējā piena apjoma kritumu. Parasti pēc šāda veida grūtībām piena ražošanas nozare vairāk koncentrējas profesionālāko zemnieku rokās, un agrāk vai vēlāk apjomi atgriežas ar uzviju. Spilgts piemērs bija pirms krīzes 2007. un 2011. gads, kad gandrīz uz pusi mazāk saimniecību spēja saražot to pašu apjomu un jau pēc pāris gadiem par 100 000 t vairāk.
Kopumā nozare kļūst daudz profesionālāka. Domāju, ka šī tendence turpināsies – govju un fermu skaits samazināsies, kā rezultātā no mazāka govju skaita varēs iegūt vairāk piena, kas nepārprotami liecina par efektīvāku saimniekošanas procesu. Arvien svarīgāka nozīme nozares labvēlīgai attīstībai būs darbības, kas balstās uz zinātnes atziņām par mūsu iespējamām priekšrocībām, attīstītāko valstu pieredzi un zinātnisku metodiku, kā to pielietot, kā arī gudru atbalsta līdzekļu sadali starp nozares dalībniekiem. Ja arī kopējais saražotā piena apjoms īstermiņā krīt, bet esošais koncentrējas saimniecībās, kuras stabilizējas uz zinātnes, profesionalitātes un efektivitātes pamatiem, tad arī tas ir labi.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Pārtikas produktus pēc minimālā derīguma termiņa beigām varēs ziedot labdarībai

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām atļaut ziedot labdarībai.
Likumā līdz šim bija noteikts, ka pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, jāatzīst par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kurai ražotājs norādījis termiņu "Izlietot līdz…", gan uz pārtiku ar minimālo derīguma termiņu "Ieteicams līdz…". Likuma izmaiņas paredz valdībai deleģēt uzdevumu noteikt produktu grupas, izplatīšanas veidu un kārtību, kā arī laikposmu, kādā pārtiku, kura marķēta ar norādi "Ieteicams līdz...", atļauts izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Plānots, ka attiecīgās normas stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.
Izmaiņas iecerētas, balstoties uz ES pārtikas ziedošanas pamatnostādnēm, kurās norādīts, ka pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska ekonomiska un sociāla ietekme, turklāt tā rada pārmērīgu spiedienu uz izsmeļamiem dabas resursiem un vidi. Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta. Pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz atkritumu apstrādi, norādījuši likumprojekta izstrādātāji.

Lasīt vairāk

02. "Lidl" loģistikas centra būvniecībā Rīgā plānots ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro

Būvniecības uzņēums "Merks", kas ir daļa no "Merko Ehitus" grupas, sācis tirdzniecības uzņēmuma "Lidl Latvija" loģistikas centra būvniecību, kurā "Lidl Latvija" plāno ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro.
Latvijā ar laiku plānots sasniegt līdzīgu skaitu veikalu kā Lietuvā, kur to ir 39, taču sākotnēji, lai attaisnotos loģistikas centra izveide, Latvijā 2020.gadā, vienlaikus ar loģistikas centra atklāšanu, tiks atvērti vismaz 10 veikali.
Kopumā 2,5 gadu laikā Vācijas zemo cenu veikalu tīkls "Lidl" biznesa attīstībā Latvijā plāno ieguldīt līdzīgu investīciju apmēru, kāds šajā laika periodā ieguldīts Lietuvā, un tie ir vairāk nekā 125 miljoni eiro,
Pagaidām "Lidl" pārstāvji neatklāj, cik konkrēti no "Lidl" veikaliem atradīsies Rīgā un cik reģionos. Patlaban uzņēmumam rit sarunu process ar vairākiem zemes īpašniekiem, "Lidl" jau ir desmit vietas, kur atvērt veikalus Latvijā, bet šis skaitlis var mainīties, jo sarunas turpinās.

Lasīt vairāk

03. No 2019.gada veikalos aizliegs bezmaksas plastmasas maisiņus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz no 2019.gada veikalos aizliegt bezmaksas plastmasas maisiņus.
Likuma izmaiņas nosaka, ka no 2019.gada 1.janvāra iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Atkāpe paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas.
Iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās būs aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.
Likumā nav noteikta plastmasas maisiņu maksa, kuru iepakotāji būs tiesīgi prasīt.

Lasīt vairāk

04. ZM plāno rosināt samazināt PVN likmi arī gaļai, pienam, maizei un zivīm

Zemkopības ministrija (ZM) plāno rosināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt arī gaļai, pienam, maizei un zivīm, kas ir pārtikas produktu grupas, kurā, samazinot PVN, izdotos dot nopietnu atspērienu ražotājiem, un to noteikti izjustu katrs patērētājs. ZM mērķis ir veicināt Latvijā ražotu, kvalitatīvu pārtikas produktu pieejamību veikalos un atbalstīt vietējos ražotājus.
ZM plāno rosināt samazinātās PVN likmes ieviešanu augstāk minētājiem pārtikas produktiem tikai pēc rūpīga izvērtējuma, kā tas ietekmēs valsts budžetu. Pagaidām konkrēts laiks, kad samazināto PVN likmi ieviesīs arī citām svaigo pārtikas produktu grupām, netiek nosaukts, taču tas varētu notikt ātrāk nekā 2020.gadā, līdz kuram ir spēkā samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām.
Tikmēr amazinātās PVN likmes ieviešanai Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām rezultāti ir labāki nekā sākotnēji prognozēts. Aktuālie Valsts ieņēmumu dienesta (VID), zemnieku un mazumtirdzniecības tīkla dati rāda pozitīvo ietekmi. Piemēram, PVN ieņēmumi valsts budžetā no augļu un dārzeņu nozares šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn auguši par gandrīz 13 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu, kad PVN likme bija 21%.
Arī mazumtirgotāja "Rimi Latvia" dati liecina, ka Latvijā audzētas kukurūzas pārdošanas apjomi septembrī auguši četras reizes, bet tās cena sarukusi par 39%. Augļu un ogu segmentā septembrī rudens avenes pārdotas septiņas reizes vairāk nekā pērn, bet vēlās Latvijas rudens zemenes - piecas reizes vairāk nekā pērn, ābolu pārdošanas apmēri pieauguši par 36%, bet to cena ir sarukusi par 20%.

Lasīt vairāk

05. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera izveidojusi Pārtikas komiteju

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome 11.oktobrī atbalstījusi Pārtikas komitejas izveidi, kas turpmāk strādās pie nozares regulējumu izstrādes Latvijas un Eiropas līmenī.
LTRK arī aicina Latvijas pārtikas ražotājus aktīvi iesaistīties un kļūt par komitejas locekļiem, lai kopā veidotu LTRK nostāju un viedokļus dažādos jautājumos.
Pārtikas komiteja darbosies LTRK Eksporta padomes ietvaros, apvienojot lielākos pārtikas ražotājus Latvijā.

Lasīt vairāk