Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pateicoties karstajam laikam, audzis pieprasījums

Saistībā ar karstajiem un tveicīgajiem laika apstākļiem šovasar ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc dzeramā ūdens salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Uzņēmumiem, kas to piegādā, pasūtījumus ne vienmēr izdodas nodrošināt 100% apmērā uzreiz, un pieprasījums pēc dzeramā ūdens pārsniedz prognozētos apmērus. Silts laiks ir iestājies jau no maija vidus, kas kopumā veicināja netipiski augstu vasarai raksturīgu alkoholisko dzērienu patēriņu — alus, sidra un dažādu gatavo alkoholisko kokteiļu pārdošanas

Nozares neveiksmes

Darbaspēka trūkums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras jūlijā veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 57% uzņēmēju nācies saskarties ar piemērotu darbinieku piesaistīšanas problēmām, savukārt 31% pauda, ka bijuši sarežģījumi, bet kaut kāds risinājums ir atrasts. Uz darbaspēka trūkumu norāda arī pārtikas ražotāji. Patlaban par darbaspēka trūkumu sūdzas daudzi Latvijas pārtikas uzņēmumi gan Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās, gan arī attālākajos reģionos. It īpaši tas attiecas uz tādām specifiskām profesijām

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts programmas pretendentiem skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu

Atbalsta programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu pretendenti, kuri līdz kārtējā mācību gada beigām neplāno izmantot visu tam piešķirto apgādes tiesību apmēru, varēs nodot visas vai daļu no tam piešķirtām neizmantotajām apgādes tiesībām par attiecīgo izglītības iestādi citam atbalsta pretendentam. Viena mācību gada laikā apgādes tiesību nodošanas iespēju varēs izmantot vairāki atbalsta pretendenti. Šiem atbalsta pretendentiem jāsagatavo un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestam informācija par piegādātajiem un izdalītajiem produktiem par visu periodu, ko līdz apgādes tiesību nodošanai neaptver pēdējais iesniegtais iesniegums atbalsta saņemšanai.

Jaunu realizācijas tirgu meklējumi pēc Krievijas embargo

Lai gan zivju produkcijas ražotāji pēc Krievijas embargo noteikšanas atraduši jaunus noieta tirgus, ar to joprojām nepietiek – nozares aktīvi strādā pie tā. Zivrūpniekiem tradicionālajos tirgos situācija nav uzlabojusies, virzība uz Rietumu tirgiem notiek lēnām un pakāpeniski. Septembrī Latvijas Zivrūpnieku savienības biedri brauks uz izstādi Kenijā, Āfrikā, kur mēģinās piedāvāt savu produkciju. Oktobrī plānots doties arī uz izstādi Ķīnā. Daudzi cenšas aizpildīt jebkuru jaunu nišu, izstrādā arī inovatīvus produktus.

Lojalitātes veicināšana
Piena pārstrādātājiem izaicinājums ir tas, ka atsevišķi veikalnieki Latvijā pastiprināti sākuši tirgot konkurējošos ārvalstu piena produktus, sevišķi no Igaunijas ievesto piena pārstrādes uzņēmuma "Valio" produkciju, ar to aizstājot Latvijā ražoto piena produktu sortimentu. Piena pārstrādes sektors vērš uzmanību uz to, ka veikalu tīklos Latvijā ir ļoti daudz konkurējošo produktu, lai gan Latvijas piena pārstrādātāji tos var saražot tikpat labā kvalitātē. Kamēr Latvijas sabiedrība neizjutīšot nepieciešamību paprasīt tirgotājam, kādēļ viņš tirgo svešu produktu, tikmēr nekas nemainīsies.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Cido Grupa, SIA, Preiļu siers, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 113 722 26.68 4 174 3.67% 272
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 81 121 -0.76 -1 124 -1.39% 612
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 78 263 3.36 8 624 11.02% 630
4. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 62 690 7.5 -166 -0.26% 318
5. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 59 913 3.74 1 107 1.85% 309
6. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 54 267 14.7 5 516 10.16% 209
7. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 53 186 15.3 1 768 3.32% 205
8. KARAVELA, SIA
Atlantijas 15, Rīga, LV-1015 T. 67496400
Zivju pārstrāde, pārtika 38 725 36.82 693 1.79% 216
9. Kurzemes Gaļsaimnieks, SIA
Paplaka, "Pūpoli", Virgas p., Priekules n., LV-3433 T. 63454845
Gaļas pārstrāde, pārtika 37 081 17.27 452 1.22% 406
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 34 953 10.31 1 019 2.92% 238

Viedokļi

Autors: Jānis Šolks

Esam atkarīgi no situācijas eksporta tirgos

Piena iepirkuma cena būtiski nemainās, bet tajā pašā laikā jūnijā salīdzinājumā ar maiju tā ir pakāpusies par 0,6%. Jūlijā piena iepirkuma cena, visticamāk, būs bijusi nedaudz augstāka nekā mēnesi iepriekš un saglabājusies līdzīga cenas pieauguma dinamika kā jūnijā salīdzinājumā ar maiju. Pieļauju, ka piena iepirkuma cena jūlijā būs nedaudz pārsniegusi 27 centus par litru. Industriālo produktu cenām arī nav nekādas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – sieram cenas svārstās lasīt tālāk

Autors: Ināra Šure

Nozare turpina atkopties no krīzes

Latvijas pārtikas nozare turpina atkopties no krīzes, kas bija saistīts ar Krievijas embargo. Uzņēmumi ir ieguldījuši milzīgu darbu un lielas investīcijas, lai šo krīzi pārdzīvotu un spētu turpināt savu attīstību, lai tagad jau baudītu pirmos smagā darba augļus. Kā rāda statistikas dati, tad eksports šī gada pirmajā pusgadā turpina augt, ja salīdzinām 2017. gada pirmo pusgadu. Proti, tas palielinājies par 9,7%, kas ir ļoti labs rādītājs. Mēs sagaidām, ka līdzīgi kā iepriekšējos gadus rudens lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Esam atkarīgi no notiekošā ārpus valsts robežām

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs

Piena iepirkuma cena būtiski nemainās, bet tajā pašā laikā jūnijā salīdzinājumā ar maiju tā ir pakāpusies par 0,6%. Jūlijā piena iepirkuma cena, visticamāk, būs bijusi nedaudz augstāka nekā mēnesi iepriekš un saglabājusies līdzīga cenas pieauguma dinamika kā jūnijā salīdzinājumā ar maiju. Pieļauju, ka piena iepirkuma cena jūlijā būs nedaudz pārsniegusi 27 centus par litru.

Industriālo produktu cenām arī nav nekādas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - sieram cenas svārstās, vājpiena pulvera cena ir nedaudz pieaugusi. Tās ir tendences, bet nav zināms, kā un kurā brīdī tās, savstarpēji mijiedarbojoties, ietekmēs situāciju piena tirgū.

Pārstrādei iepirktā piena apjoms kopš gada sākuma ir samazinājies par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Būtiski tas ir samazinājies tieši kopš laika, kad parādījās karstuma un sausuma efekts, kas notika maija beigās jūnijā, jūlijā un turpinās joprojām. No tā ciešam visi. Normālā vasarā citus gadus, sevišķi jūlijā un augustā, piena ražošanas apmērs ir lielāks nekā citus mēnešus, taču tagad sezonalitāte nav jūtama un tas ir mazāks pārmērīgi ilgstošā karstuma dēļ.

Nevaram teikt, ka būtiski mainās slaucamo govju skaits - tam arī ir tendence nedaudz samazināties. Tomēr, ja skatāmies kopumā, tad uz ražīguma pieauguma, efektivitātes rēķina, kopējam piena ražošanas apmēram nav pamata šogad būtiski mainīsies. Slaucamo govju skaits nedaudz samazinās, toties aug produktivitāte, vidējais izslaukums no vienas govs, kompensējot slaucamo govju skaita kritumu.

Jā, mums piena pārstrādātājiem ir grūtāk, tāpēc ka piena apjoms tiešām ir mazāks nekā mēs bijām iedomājušies un plānojām, bet, izskatās, ka šis brīdis iet uz beigām un karstās dienas šogad drīz būs aiz muguras. Taču vidēji piena produktu ražošanas apmēri nav būtiski samazinājušies. Pieprasījums vietējā tirgū tiek pilnībā apmierināts, eksporta pasūtījumus pildām. Ja citus gadus to pienu, kas vasarā paliek pāri no vietējā tirgū patērētā, pārstrādājām piena pulverī, tad šogad mēs to darām mazāk.

Arvien vairāk atsevišķi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi iepērk pienu Igaunijā. Kādam izdodas arī kaut ko nopirkt Lietuvā. Katrs pērk un pārdod, kur viņam ir izdevīgāk konkrētajā brīdī, atbilstoši brīvā tirgus principiem. Daudzi zemnieki mēģina pārmest pārstrādei, kāpēc neatbalsta vietējos ražotājus. Taču, pērkot pienu Igaunijā, nenākas to "lasīt" pa piecām līdz desmit saimniecībām kā Latvijā, bet visu nepieciešamo apmēru nopērkam uzreiz ar pārliecību, ka tam ir laba kvalitāte un to var izmantot kā izejvielu jebkuru piena produktu ražošanā.

Komentējot nākotnes tendences var likties, pienam jākļūst dārgākam vispārējā cenu kāpuma dēļ. Tā var būt, bet jāraugās, kas notiek pasaulē, kur ir pilnīgi cita situācija nekā Latvijā. Eiropas Savienībā piena ražošanas apmērs, neraugoties uz plūdiem pērn un sausumu, šogad pirmajā pusgadā ir palielinājies. Tas notiek arī citur pasaulē un te iestājas tā situācija, ka mēs kā maza valsts, kas saražo 0,6% no ES pārstrādei iepirktā piena apmēra, neesam liels spēlētājs. Ja pasaulē šo produktu pietiek, sviesta cena krīt un piena pulvera cena nekāpj, tad arī nav pamata izmaiņām. Esam atkarīgi gan no situācijas eksporta tirgos, gan no piena cenas, ko pārdod kā svaigpienu ārpus Latvijas.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Turpina spriest par depozīta sistēmas ieviešanu

Igaunijas vides ministrs Sīms Kīslers paudis gatavību rosināt izveidot Latvijas un Igaunijas dzērienu iepakojuma kopīgu depozīta sistēmu, kas dotu iespēju Latvijā pirktu dzērienu iepakojumu nodot Igaunijā un otrādi. Šādu priekšlikumu Kīslers iecerējis iesniegt Latvijas un Igaunijas starpvaldību komisijai.

Igaunijā iepakojuma depozīta sistēma darbojas kopš 2005.gada, savukārt Latvijā sistēmas ieviešanai iebilst vairāki uzņēmēji, vides pārstāvji un Zemkopības ministrija.

Vairāki uzņēmēji norādījuši, ka ir pāragri runāt par Latvijas un Igaunijas apvienotu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas dibināšanu, jo valdības līmenī nav panākta viennozīmīga vienošanās par depozīta sistēmas ieviešanas nepieciešamību Latvijā. Vēl aizvien nerimst diskusijas par depozīta sistēmas dzīvotspēju, tās ieviešanas izaicinājumiem un riskiem, kā arī potenciālo ieguldījumu apjomu pret sasniedzamiem rezultātiem. Uzņēmēji arī norāda, ka būtu jāizvērtē ekonomiskais ieguvums no šādas sitēmas ieviešanas.

Lasīt vairāk

02. Darbaspēka trūkums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras jūlijā veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 57% uzņēmēju nācies saskarties ar piemērotu darbinieku piesaistīšanas problēmām, savukārt 31% pauda, ka bijuši sarežģījumi, bet kaut kāds risinājums ir atrasts.

Uz darbaspēka trūkumu norāda arī pārtikas ražotāji. Patlaban par darbaspēka trūkumu sūdzas daudzi Latvijas pārtikas uzņēmumi gan Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās, gan arī attālākajos reģionos. It īpaši tas attiecas uz tādām specifiskām profesijām kā pārtikas tehnologs, inženieris.

Lasīt vairāk

03. Atbalsts programmas skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu pretendentiem

Atbalsta programmas skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu pretendenti, kuri līdz kārtējā mācību gada beigām plāno neizmantot visu tam piešķirto apgādes tiesību apmēru, varēs nodot visas vai daļu no tam piešķirtām neizmantotajām apgādes tiesībām par attiecīgo izglītības iestādi citam atbalsta pretendentam.

Viena mācību gada laikā apgādes tiesību nodošanas iespēju varēs izmantot vairāki atbalsta pretendenti.

Šiem atbalsta pretendentiem jāsagatavo un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestam (LAD) informācija par piegādātajiem un izdalītajiem produktiem par visu periodu, ko līdz apgādes tiesību nodošanai neaptver pēdējais iesniegtais iesniegums atbalsta saņemšanai.

Lasīt vairāk

04. Latvijā nodotā piena apmērs turpina sarukt

Latvijā nodotā svaigpiena apmērs jūlijā saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopoto informāciju ir samazinājies par 8,16% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 820 tonnas.

Arī slaucamo govju skaits šogad jūlijā līdzīgi kā visus iepriekšējos šā gada mēnešus turpināja sarukt. Šogad jūlijā valstī bija reģistrētas 149 749 slaucamās govis, kas ir par 3,07% mazāk nekā 2017.gada jūlijā, kad valstī bija reģistrētas 154 491 slaucamās govis.

No kopējā slaucamo govju skaita Latvijā pienu piegādei šogad jūlijā realizēja 131 007, kas ir par 4,21% mazāk nekā attiecīgajā mēnesī gadu iepriekš.

Lasīt vairāk

05. Āgenskalna tirgus atsācis āra tirdzniecību

Āgenskalna tirgus 3.augustā atsācis pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecības organizēšanu plašai auditorijai katru dienu, izņemot pirmdienas.

No 7.augusta tirgošanās āra teritorijā notiks ikdienā - no otrdienas līdz svētdienai no plkst. 7.30 līdz 19, tirgum no jauna pulcējot zemniekus, amatniekus, mājražotājus, kafejnīcas un restorānus izbraukumā, un dodot tiem iespēju kļūt pieejamiem plašai publikai.

Turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju šogad maijā ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA "Kalnciema iela". Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Lasīt vairāk