Ienākt

Telekomunikācijas un sakari

Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori, interneta pakalpojumi Sakaru līdzekļi un to projektēšana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Covid-19 motivēs stiprināt IKT infrastruktūras vēl vairāk

“Bite Latvija” vadītājs Kaspars Buls

Šobrīd lielākajā daļā uzņēmumu, kuru darba specifika to atļauj, darbinieki strādā attālināti. Uzņēmumam jānodrošina pieeja mākoņpakalpojumiem, lai darbinieki varētu izmantot darbam nepieciešamos failus, kā arī jāparūpējas par serveru drošību. Uzņēmuma informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sistēmai tas ir reāllaika pārbaudījums. Jo īpaši ņemot vērā, ka vēl pagājušā gada nogalē mūsu veiktajā aptaujā secinājām, ka Latvijas uzņēmēji pret datu un IKT risinājumu drošību attiecas vieglprātīgi - 31% aptaujāto atzina, ka nav sagatavoti iespējamiem IKT sistēmas darbības traucējumiem. Tomēr šis laiks daudziem uzņēmējiem ir licis nopietni izvērtēt IKT risinājumus un to drošību.
Nupat jau visi ir pielāgojušies tam, ka sākotnēji cerētais pagaidu režīms, strādājot attālināti, turpinās jau otro mēnesi. Iepriekš attālināti vadīts bizness vairumā gadījumu bija izņēmuma situācija, bet tagad īsā laikā ir nācies pieņemt, ka šie jaunie darba apstākļi turpināsies vēl kādu laiku. Turklāt darbu pie uzņēmuma attīstīšanas neviens nav atcēlis, tieši pretēji - šis ir tas brīdis, kad ilgtermiņa lēmumi var plūkt pirmos darba augļus, jo tie uzņēmumi, kuri līdz šim tālredzīgi piegājuši IKT pārvaldībai un risku menedžmentam, jaunajai situācijai pielāgojušies krietni operatīvāk.
Šobrīd gan pasaulē, gan arī Latvijā novērojam dažādu IKT risinājumu strauju pieaugumu, un tam ir pragmatiski iemesli – šobrīd liela daļa biznesa norit tikai pateicoties šiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. IKT sistēmu efektīva pārvaldība bija viens no iemesliem, kāpēc savulaik attīstījām “OneIT” pakalpojumu konceptu, kas šobrīd krīzes apstākļos uzskatāmi parāda savas priekšrocības. Piemēram, klientiem, kuri jau izmanto mākoņpakalpojumus, darba pārkārtošana nav radījusi nepārvaramus šķēršļus. Tāpat redzam, ka šajā laikā strauji audzis pieprasījums arī pēc tādiem pakalpojumiem kā interneta pieslēgumi, viedā zvanu pārvaldnieka, datu centra, videonovērošanas pakalpojumiem kā arī programmatūras, īpaši – “Microsoft Teams”.
Esmu pārliecināts, ka šie paradumi neizzudīs, jo tieši tiešsaistes risinājumi un gudrie pakalpojumi mums sniedz iespēju pārorientēties un sadzīvot ar šo izaicinājumiem pilno laiku.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. LMT nodrošinājis apmēram 1000 tehnoloģisko vienību mediķu darba digitalizēšanai cīņā ar Covid-19

Mobilo sakaru operators "Latvijas mobilais telefons" (LMT) mediķu darba digitalizēšanai cīņā ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 līdz šim ārkārtējā situācijā nodrošinājis apmēram 1000 tehnoloģisko vienību, kas ietver gan iekārtas, gan tehnoloģiskus risinājumus.
Pēc LMT prezidenta Jura Bindes teiktā, ierīces un tehnoloģiskie risinājumi nodrošināti Latvijas lielākajām slimnīcām - Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) un Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai (BKUS), kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD).
Binde minēja, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju klāsta paplašināšana ļauj slimnīcām gan klātienē, gan attālināti nodrošināt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem un atvieglo mediķu darbu ārkārtas situācijā. Savukārt NMPD piegādātie sakaru līdzekļi tiks izmantoti operatīvākai informācijas apmaiņai ārkārtējās situācijas pārvaldībā un mediķu darbā.
Attālinātu konsultāciju sniegšanai un operatīvai reaģēšanai LMT šīm iestādēm nodrošina gan telekomunikāciju pakalpojumus, gan dažādas ierīces, tostarp portatīvos datorus, planšetes, viedtālruņus, IP telefonus palātās, web kameras stacionārajiem datoriem, videonovērošanas un durvju automātikas risinājumus, MiFi iekārtas un rūterus attālināta darba veikšanai.
Binde piebilda, ka lielākā daļa no iekārtām ir jau piegādātas un uzstādītas, savukārt tuvākajā laikā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā tiks uzstādītas vairākas web kameras.

Lasīt vairāk

02. Aptauja: Latvijā 50,4% iedzīvotāju ārkārtējā situācijā darba devējs ļauj strādāt attālināti

Latvijā 50,4% aptaujāto iedzīvotāju šajā ārkārtējās situācijas laikā darba devējs ļauj strādāt attālināti, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktās aptaujas dati.
Aptaujā secināts, ka nedaudz lielākas iespējas darīt darbu attālināti ir publiskajā sektorā strādājošiem (53%) nekā privātajā sektorā strādājošajiem (47%). Vismazāk iespēju strādāt attālināti ir tirdzniecības nozares darbiniekiem (33%).
Tāpat aptaujas dati liecina, ka ārkārtējā situācija un darbs no mājām nes līdzi arī zināmus izaicinājums, proti, 54% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī viņiem ir kritusies darba produktivitāte.
Secināts arī, ka mazāka atalgojumu saņēmējiem ir mazākas iespējas strādāt attālināti. Darbu attālināti vairāk veic cilvēki ar augstāko izglītību (64%) un augstiem ienākumiem (71%).

Lasīt vairāk

03. Mobilā tīkla interneta patēriņš uz vienu iedzīvotāju pērn Latvijā pieauga par 39%

Latvijā pagājušajā gadā mobilā tīkla interneta patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieauga par 39% salīdzinājumā ar 2018.gadu, sasniedzot vidēji 17 gigabaitus mēnesī, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.
Regulatora apkopotie dati arī liecina, ka pagājušajā gadā par 8,4% sarucis pieslēgumu skaits mobilā interneta pieslēguma ātruma diapazonā no 256 kilobitiem sekundē līdz diviem megabitiem sekundē. Šajā diapazonā 2019.gada beigās bija reģistrēti 22 500 pieslēgumu.
Savukārt pieslēgumu skaits ar interneta ātrumu diapazonā no diviem līdz desmit megabitiem sekundē pagājušajā gadā samazinājies par 1,7% un gada beigās bija 300 151 pieslēgums.
Lielākais interneta pakalpojuma sniedzējs pagājušā gada beigās, pēc SPRK datiem, bija "Tet", kas interneta pakalpojumu nodrošināja 55% no visiem pieslēgumiem. Seko "Baltcom", kas nodrošināja pakalpojumu 13% lietotāju, un "Balticom" - 10%. Savukārt 21% no pieslēgumiem nodrošina citi komersanti.

Lasīt vairāk

04. Pētījums: Mobilā interneta patēriņš būtiski pieaudzis teritorijās ap pilsētām; pilsētu centros – samazinājums

Līdz ar ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu valstī iedzīvotāju interneta patēriņš būtiski pieaudzis teritorijās, kas ir ap pilsētām, taču pilsētu aktīvajos centros novērots būtisks interneta patēriņa samazinājums, liecina mobilo sakaru operatora "Latvijas mobilā telefona" un Latvijas Universitātes pētījuma dati.
Kā liecina pētījuma dati, novērojumu periodā mobilā interneta patēriņa samazinājums novērots Rīgas centrā, Rīgas lidostas teritorijā, Ķīpsalā, pie Maskavas nama, pie Dailes teātra, kā arī pie Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca. Mobilā interneta patēriņa samazinājums novērots arī Kadagā, Tukuma centrā, Rēzeknē, kā arī Ventspilī, Cēsu centrā, Valmierā, Alūksnē un Daugavpilī.
Savukārt pieaugums vērojams tādās teritorijās kā Mārupē, Medemciemā, Jūrmalā, Langstiņos, Ādažu centrā, Siguldā, Tukuma apkārtnē un Ventspils apkārtnē.
Pētījumā noskaidrots, ka, salīdzinot šī gada martu ar pērnā gada martu, būtiski pieaudzis arī zvanu skaits. Liels zvanu uzplaiksnījums novērots 12.martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju valstī, savukārt otrs zvanu uzplaiksnījums novērots 16.martā, kad noteikti starptautisko pasažieru pārvadājumu ierobežojumi.
Tāpat pētījumā secināts, ka kopš 12.marta iedzīvotāju uzvedība ikdienā ir mainījusies. Proti, pirms ārkārtējā stāvokļa aktīvie sazvanīšanās laiki ir plkst.11 un plkst.17, savukārt pēc 12.marta jeb ārkārtējās situācijas izsludināšanas aktīvākais zvanu periods ir plkst.11, bet turpmākās dienas laikā zvanu aktivitāte pakāpeniski samazinās.

Lasīt vairāk

05. Mobilo sakaru operatori gatavi sniegt informāciju par klientu aptuveno atrašanās vietu saistībā ar Covid-19

Mobilo sakaru operatori ir gatavi sniegt tiesībsargājošajām iestādēm datus par Covid-19 inficēto vai to kontaktpersonu aptuveno atrašanās vietu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Patlaban gan kopš valdības lēmuma neviens šāds pieprasījums nav saņemts.
Operatoru pārstāvji norādīja, ka neesot iespējams precīzi noteikt katras personas atrašanās vietu, bet gan ar bāzes staciju palīdzību var noteikt tikai aptuvenu atrašanās vietu. Kā skaidroja "Bite Latvija" pārstāve Una Ahuna-Ozola, bāzes stacijas spēj uztvert "futbola laukuma" izmēra teritoriju. Līdz ar to, ja veikals ir tuvumā pie mājas, mobilo sakaru operators nevarēs precizēt, ka persona izgājusi no mājas.
"Latvijas mobilā telefona" pārstāvis Valdis Jalinskis uzsvēra, ka mobilo sakaru operators neizseko privātpersonu atrašanās vietu, tomēr nepieciešamības gadījumā to var identificēt, analizējot informāciju no bāzes stacijām, kurām konkrētajā laika posmā pieslēdzies abonents.
Kā skaidroja Jalinskis, vienīgā informācija, kuru ir tiesīgs izsniegt mobilo sakaru operators ir bāzes stacijas adrese, kurai ir pieslēdzies konkrētais abonents. Ikviens šāds pieprasījums tiek apstrādāts atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot datu aizsardzības un drošības prasības.
"Tele2" pārstāvis Oskars Fīrmanis aģentūrai LETA, uzsverot, ka "Tele2" neveic jebkādu iedzīvotāju izsekošanu, uzsvēra, ka "Tele2" saglabā savienojuma datus, ko patlaban par pienākumu uzliek Elektronisko sakaru likums. "Mēs zināms, ka, piemēram, numurs "X" zvana numuram "Y" konkrētā laikā, mēs zinām zvana savienojuma vietu - bāzes staciju, pie kuras pieslēdzās, sākot sarunu, - kā arī zvana ilgumu - kad zvans sākts un noslēdzies. Līdzīgi arī fiksējam pieslēgšanos mobilajam internetam," viņš skaidroja.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Mobilo datu patēriņš aug

Pagājušajā gadā mobilo datu patēriņš uz vienu SIM karti Latvijā sasniedza piecus gigabaitus (GB) mēnesī, kas ir par 35% vairāk nekā gadu iepriekš, ierindojot Latviju trešajā vietā pasaulē, liecina telekomunikāciju pētniecības kompānijas "Tefficient" dati. Vairāk mobilo datu kā Latvijā uz vienu SIM karti tērē tikai Somijā un Taivānā. Somija bija pirmā arī pērn veiktajā pētījumā, bet Latvija ar 3,7 GB lielu mobilo datu patēriņu uz vienu SIM karti ieņēma otro vietu.

Nozares neveiksmes

Par paaugstinātas maksas zvaniem būs jāinformē

Ņemot vērā pieaugošo iedzīvotāju sūdzību skaitu par zvaniem, kas veikti par paaugstinātu tarifu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nolēmusi noteikt telefonsakaru operatoriem par pienākumu brīdināt klientus par paaugstinātas maksas zvaniem ar balss paziņojumu, kas iekļauj sevī informāciju par zvana izmaksām. Saskaņā ar ieceri, šāds brīdinājums būs jāizplata gadījumos, kad zvana tarifs pārsniegs 2,1 centu minūtē.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Eiropas Savienībā atceļ viesabonēšanu
Šā gada 15. jūnijā tika atceltas viesabonēšanas piemaksas Eiropas Savienībā (ES), kas praksē nozīmēja to, ka, lietojot mobilos sakarus ārzemēs, klients maksās par tiem tikpat, cik par tiem maksā savā valstī. Tiesa, prieku par patērētājiem pozitīvo lēmumu aizēnoja Latvijas mobilo sakaru operatori, kas pirms piemaksu atcelšanas preventīvi cēla cenas saviem pakalpojumiem. Tas gan netraucē ceļojošajiem Latvijas iedzīvotājiem iegūt no izmaiņām – kā atklāj "Tele2" pārstāvji, viņu klienti internetu ārvalstīs izmanto trīs reizes vairāk nekā pirms viesabonēšnas piemaksu atcelšanas.

Izaicinājumi nozarē

Vēl viens gads LMT un "Lattelecom" jautājumā
Jūnijā ar savu vērtējumu par to, ko nākotnē iesākt ar telekomunikāciju operatoriem "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un "Lattelecom", klajā nāca valdības pērn piesaistītais konsultants "KMPG Baltics". Konsultanta ieteikums ir izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, "Telia Company" un Latvijas valstij katrai piederēs 30–40% akciju, bet 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem. Kamēr valdība uzdevusi Privatizācijas aģentūrai līdz oktobrim izstrādāt konkrētus priekšlikumus, ko valstij darīt ar savā rīcībā esošajām abu uzņēmumu akcijām, otrs uzņēmumu īpašnieks – "Telia Company" aizvien aktīvāk pauž savu nostāju, ka šoreiz status quo saglabāšana netiks akceptēta, jo šajā gadījumā izmaiņas spiež veikt strauji notiekošās pārmaiņas industrijā, kas prasa biznesa modeļa maiņu.

"Providence" īpašumiem Baltijā pievienojas MTG
Starptautiskā privātā kapitāla investīciju kompānija "Providence Equity Partners" jeb "Providence" šogad turpināja palielināt savu ietekmi Baltijas tirgū, saviem esošajiem īpašumiem pievienojot arī Zviedrijas mediju koncerna "Modern Times Group" (MTG) raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs. Darījums ietvēra 100% biznesa daļu pārdošanu par 115 miljoniem eiro. "Providence" Baltijas tirgū jau pieder Latvijā un Lietuvā strādājošais mobilo sakaru operators "Bite", kā arī 28,5% Latvijas interneta un kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēja "Baltcom" kapitāldaļu.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 201 229 217
Darbinieku skaits, tūkst. 6 6 6
Peļņa, milj. EUR 92 100 93
Rentabilitāte, % 9.94 8.34 8.59
Apgrozījums, milj. EUR 930 1 194 1 085
Apgrozījuma izmaiņas 1.45 28.46 -9.19
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Telekomunikācijas un sakari rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Tet, SIA, Latvijas Mobilais Telefons, SIA, Tele2, SIA, BITE Latvija, SIA, LMT Retail & Logistics, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori, interneta pakalpojumi, Sakaru līdzekļi un to projektēšana

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Tet, SIA
Dzirnavu 105, Rīga, LV-1011 T. 67000177
Telekomunikācijas 166 808 2.09 31 666 18.98% 1215
2. Latvijas Mobilais Telefons, SIA
Ropažu 6, Rīga, LV-1039 T. 80768076
Telekomunikācijas 157 777 4.25 24 298 15.40% 532
3. Tele2, SIA
Dēļu 5, Rīga, LV-1004 T. 29560600
Telekomunikācijas 111 224 7.26 16 030 14.41% 242
4. BITE Latvija, SIA
Uriekstes 2a-24, Rīga, LV-1005 T. 25850600
Telekomunikācijas 78 971 17.42 7 345 9.30% 327
5. LMT Retail & Logistics, SIA
Ropažu 6, Rīga, LV-1039 T. 80768076
Sakaru tehnikas un līdzekļu tirdzniecība 70 447 10.66 2 479 3.52% 364
6. XOTEL, SIA
Republikas laukums 3-107, Rīga, LV-1010 T. 67332594
Telekomunikācijas 32 866 -4.87 281 0.85% 18
7. Everest Cyber, SIA
Rīga, Mēness iela 7 - 17A, LV-1013
Telekomunikācijas 30 130 48.66 59 0.20% 2
8. EU-Trader, SIA
Teātra 19, Daugavpils, LV-5401 T. 22336644
Sakaru tehnikas un līdzekļu vairumtirdzniecība 29 314 -3.78 43 0.15% 5
9. Citrus Solutions, SIA
Dzirnavu 105, Rīga, LV-1011 T. 67056011
Telekomunikācijas 28 166 12.56 90 0.32% 247
10. Lexico Telecom LTD, SIA
Miera 15, Rīga, LV-1001
Telekomunikācijas 18 902 50.99 106 0.56% 2

Viedokļi

Autors: Valdis Vancovičs

Telekomunikāciju nozare turpina atkopties

Šis gads telekomunikāciju nozarē bijis nozīmīgs pavērsiena punkts vairākos aspektos. Pirmkārt, pēc septiņu gadu lejupslīdes šis ir jau otrais gads, kad nozares rādītāji atkopjas, pakāpeniski palielinoties kopējam apgrozījumam. Lai arī līdz kādreizējiem augstumiem tālu, šī ir veselīga tendence. Otrs nozīmīgākais notikums ir saistīts ar tirgus regulēšanu – mobilo sakaru tirgū, kas ir šobrīd viens no būtiskākajiem Latvijas telekomunikāciju tirgus sektoriem, vasarā tika ieviests pilnībā jauns lasīt tālāk

Autors: Ilmārs Muuls

Industrija mainās straujāk, nekā uzraugi spēj izsekot

2017. gads Latvijas kabeļtelevīzijas industrijā iezīmējies uz pozitīvas nots – ar Valsts policijas palīdzību uzsākta cīņa pret nelegālajiem audiovizuālā satura piedāvātājiem. Protams, katrs iesākums ir grūts gan pieredzes trūkuma dēļ, gan arī normatīvo aktu nepilnību dēļ, tāpēc pirmās aktivitātes radīja iespaidu, ka uzmanība tiek pievērsta sīkiem pārkāpumiem no legālo operatoru puses, bet pret nopietniem pārkāpējiem nelegālo operatoru pusē efektīvas rīcības nav. Neraugoties uz to, no tirgus lasīt tālāk